Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.17 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1525 4513526 4446462 2026-08-26T23:45:23Z Egilus 27634 Ieliku vēsturi no enwiki. 4513526 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | pilnais_valsts_nosaukums = Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika | vietējais_nosaukums = लोकतान्त्रिक गणतन्त्र नेपाल | valsts_nosaukums = Nepāla | karoga_nosaukums = Nepālas karogs | karoga_attēls = Flag of Nepal.svg | ģerboņa_nosaukums = Nepālas ģerbonis | ģerboņa_platums = | ģerboņa_attēls =Emblem of Nepal.svg | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Sayaun Thunga Phool Ka|Sayaun Thunga Phulka]]'' | kartes_attēls = Nepal_(orthographic_projection).svg | valsts_valodas = [[Nepāliešu valoda]]<ref>According to the [http://www.worldstatesmen.org/Nepal_Interim_Constitution2007.pdf Interim Constitution], Nepali is the country's only official language (article 5, point 2). Other languages spoken as the mother tongue in Nepal are the national languages (article 5, point 1). According to article 5, point 3, all languages are accepted as official languages at the regional level. Today's more than 90% people speak Nepali as a first language.</ref> | galvaspilsēta = [[Katmandu]] | latd=27 |latm=42 |latNS=N |longd=85 |longm=19 |longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[Parlamentārisms|parlamentāra]] [[republika]] | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Rāmacandra Paudela]] | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = [[Bālendra Šāhs]] | platība_km2 = 147 181 | platība_rangs = 95. | procenti_ūdens = 2,8 | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaita_gads = | iedzīvotāju_skaits_rangs = | population_census = 26 494 504<ref name=pre-cen>{{Tīmekļa atsauce |title=National Population and Housing Census 2011 (National Report) |url=http://cbs.gov.np/wp-content/uploads/2012/11/National%20Report.pdf |publisher=Central Bureau of Statistics (Nepal) |accessdate=26 November 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130418041642/http://cbs.gov.np/wp-content/uploads/2012/11/National%20Report.pdf |archivedate={{dat|2013|04|18||bez}} }}</ref> | population_census_year = 2011 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 180 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 62. | IKP_PPP_gads = 2012 | IKP_PPP = {{nowrap|$40 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2012/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=46&pr.y=13&sy=2009&ey=2012&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=558&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a= |title=Nepal |publisher=International Monetary Fund |accessdate=20 April 2012}}</ref><!--end nowrap:-->}} | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $1400<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | GDP_nominal = {{nowrap|$17,921 miljardi<ref name=imf2/>}} | GDP_nominal_rank = | GDP_nominal_year = 2012 | GDP_nominal_per_capita = $623 624<ref name=imf2/> | GDP_nominal_per_capita_rank = | Gini_gads = 2003&ndash;2004 | Gini_change = <!--increase/decrease/steady--> | Gini = 47,2 <!--number only--> | Gini_ref = | Gini_rangs = | HDI_gads = 2011 <!--Please use the year to which the HDI data refers, not the publication year--> | HDI_change = increase <!--increase/decrease/steady--> | HDI = 0,458 <!--number only--> | HDI_ref = <ref name="UN">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2011_EN_Tables.pdf |title=Human Development Report 2011. Human development index trends: Table G |publisher=The United Nations |accessdate=5 November 2011}}</ref> | HDI_rangs = 157. | FSI = 9300,6 {{samazinājās}} -19 | FSI_year = 2007 | FSI_rank = 1. | FSI_category = Alert | neatkarības_iegūšana = Apvienošanās | neatkarības_notikums = Pasludināta karaliste | neatkarības_datums = 1768. gada 21. decembris | neatkarības_notikums2 = Pasludināta valsts | neatkarības_datums2 = 2007. gada 15. janvāris | neatkarības_notikums3 = Pasludināta republika | neatkarības_datums3 = 2008. gada 28. maijs | valūta = [[Nepālas rūpija]] | valūtas_kods = NPR | laika_zona = [[Nepal Time|NPT]] | utc_offset = +5:45 | DST_note = nav | drives_on = left | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 977 | domēns = [[.np]]<br />[[.नेपाल]] }} '''Nepāla''' ({{val|ne|नेपाल}}), oficiāli '''Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika''' ({{val|ne|लोकतान्त्रिक गणतन्त्र नेपाल}}, ''Loktāntrik Ganatantra Nepāl''), ir valsts [[Āzija]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Indija|Indiju]] dienvidos, austrumos, rietumos un [[Ķīna|Ķīnu]] ziemeļos. Ar 147 181 kvadrātkilometru platību un iedzīvotāju skaitu aptuveni 30 miljoniem, Nepāla ir pasaules 93. lielākā valsts<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2147rank.html | title = The World Factbook : Rank order population | publisher = CIA | language = angliski | access-date = {{dat|2009|11|08||bez}} | archive-date = {{dat|2014|02|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20140209041128/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2147rank.html }}</ref> un 49. apdzīvotākā valsts. Nepālas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Katmandu]]. Nepāla ir valsts ar daudzveidīgu ģeogrāfiju un kultūru. Valsts atrodas [[Himalaji|Himalaju]] dienvidu nogāzē, un šeit atrodas vairākas pasaules augstākās virsotnes, tai skaitā augstākā pasaules virsotne [[Everests]]. Auglīgie un mitrie galējie dienvidi [[Indas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumā]] ir samērā [[urbanizācija|urbanizēti]]. Pēc vairākiem novērtējumiem, [[hinduisms|hinduismu]] Nepālā praktizē lielāka iedzīvotāju daļa nekā jebkurā citā pasaules valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/np.html#People |title=CIA Factbook, Nepal, "People" section |publisher=Cia.gov |date= |language=angliski |accessdate=2009-07-29 |archive-date=2010-12-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101229013308/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/np.html#People }}</ref> Savukārt [[budisms|budisma]] piekritēju ir neliela daļa, lai gan Nepāla tiek uzskatīta par [[Sidhārta Gautama|Sidhārtas Gautamas]] jeb Budas dzimšanas vietu. == Vēsture == === Aizvēsture === [[Attēls:Changunarayan_photowalk-WLV-3897.jpg|thumb|left|Čangu Narajanas tempļa telpās atrodas akmens uzraksts, kas datēts ar 464. gadu, un tas ir pirmais Nepālā kopš Ašokas uzraksta Lumbinī (ap 250. gadup.m.ē.)]]Uzskata, ka pirms 55 000 gadiem pirmie mūsdienu cilvēki ieradās Indijas subkontinentā no [[Āfrika]]s. Agrākās zināmās mūsdienu cilvēku mirstīgās atliekas Dienvidāzijā ir datējamas ar aptuveni 30 000 gadu senu pagātni. Vecākās atklātās arheoloģiskās liecības par cilvēku apmetnēm Nepālā ir datējamas ar aptuveni to pašu laiku. Pēc 6500. gada p.m.ē. attīstījās [[Indas ielejas civilizācija]], pirmā pilsētu kultūra Dienvidāzijā. Tiek uzskatīts, ka agrākie mūsdienu Nepālas un tai piegulošo teritoriju iedzīvotāji ir cilvēki no šīs civilizācijas. Iespējams, ka [[Dravīdi|dravīdu]] ciltis, kuru vēsture aizsākās pirms [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] sākuma Indijas subkontinentā (ap 6300. gadu p.m.ē.), apdzīvoja šo teritoriju pirms citu etnisko grupu, piemēram, [[Tibetiešu-birmiešu tautas|tibetiešu-birmiešu]] un [[Indoārieši|indoāriešu]], ierašanās. Līdz 4000. gadam p.m.ē. tibetiešu-birmiešu ciltis bija sasniegušas Nepālu vai nu tieši pāri Himalajiem no Tibetas, vai caur Mjanmu un Indijas ziemeļaustrumiem, vai abos ceļos. === Senie laiki === [[Attēls:Sinja_Valley,_Karnali.jpg|thumb|left|Sindžas ieleja , ko uzskata par Hasas karalistes un nepāliešu valodas izcelsmes vietu]] Ap 600. gadu p.m.ē. Nepālas dienvidu reģionos un Indijas ziemeļos izveidojās nelielas karaļvalstis un klanu konfederācijas. No vienas no tām, Šakju valsts, nāca princis Sidhārta Gautama, kurš vēlāk atteicās no sava statusa, lai dzīvotu askētisku dzīvi, un kļuva pazīstams kā Buda (tradicionāli datēts ar 563.—483. gadu p.m.ē.). Turpmākajos gadsimtos Nepāla kļuva par reliģiska garīguma un reizēm patvēruma zemi, spēlēja nozīmīgu lomu budisma nodošanā Austrumāzijai caur Tibetu un palīdzēja saglabāt hinduistu un budistu manuskriptus. Līdz 250. gadam p.m.ē. dienvidu reģioni bija nonākuši [[Maurju impērija]]s ietekmē. Maurju imperators [[Ašoka]] devās svētceļojumā uz [[Lumbinī]] pilsētiņu un uzcēla stabu, kas saskaņā ar budistu tradīcijām ir Budas dzimšanas vieta, un kura uzraksti iezīmē dokumentētas Nepālas vēstures sākumpunktu. Līdz 4. gadsimtam mūsu ērā liela daļa Nepālas atradās [[Guptu impērija]]s ietekmē . Katmandu ielejā ap 400. gadu pie varas nāca Ličavi dinastija. Ličavi uzcēla pieminekļus un atstāja virkni uzrakstu; Nepālas zināmā vēsture šajā periodā ir gandrīz pilnībā veidota no tiem. 641. gadā Tibetas impērijas vadītājs Songtsens Gampo nosūtīja armiju, un daļa Nepālas un Ličavu nonāca tiešā Tibetas impērijas ietekmē. Ličavi dinastija piedzīvoja norietu 8. gadsimta beigās, un tai sekoja Thakuri valdīšana. Thakuri karaļi valdīja pār valsti līdz 11. gadsimta vidum; par šo periodu, ko bieži sauc par tumšo periodu, nav daudz zināms. === Viduslaiki === 11. gadsimtā Nepālas rietumos izveidojās spēcīga hasu tautas impērija, kuras lielākā teritorija ietvēra lielu daļu Nepālas rietumos, kā arī daļu no Tibetas rietumiem un Indijas Utarkhandas . Līdz 14. gadsimtam impērija bija sašķēlusies 22 vāji saistītās valstiņās. Hasu tautas bagātīgā kultūra un valoda gadsimtos izplatījās visā Nepālā un pat līdz Indoķīnai; viņu valoda, kas vēlāk tika pārdēvēta par nepāliešu valodu, kļuva par Nepālas, kā arī blakus esošo Indijas reģionu [[lingua franca]]. Nepālas dienvidaustrumos, uz robežas ar [[Bihāra|Bihāru]], Simraungada bija Mitilas karnatu jeb [[Tirhuta]]s galvaspilsēta ap 1100. gadu mūsu ērā un vairāk nekā 200 gadus bija varena karaliste, kādu laiku pat valdot pār Katmandu. Pēc vēl 300 musulmaņu valdīšanas gadiem Tirhuta nonāca Makvanpūras pakļautībā. Austrumu kalnos Kiratas kņazistu konfederācija pārvaldīja teritoriju starp Katmandu un Bengāliju. [[Attēls:Patan_Durbar_Square-2644.jpg|thumb|Patanas Durbara laukums, viens no trim pils laukumiem Katmandu ielejā, tika uzcelts Malllu dinastijas 17. gadsimtā. Durbara laukumi ir vairāk nekā tūkstošgades ilgas Nepālas mākslas un arhitektūras attīstības kulminācija.]] Katmandu ielejā [[Mallu dinastija]], kas kopš seniem laikiem vairākkārt parādās Nepālas vēsturē, līdz 14. gadsimta vidum bija nostiprinājusies Katmandu un Patanā. Mallas vispirms valdīja ielejā Tirhutas pakļautībā, bet 14. gadsimta beigās, Tirhutai panīkstot, nodibināja neatkarīgu varu. 14. gadsimta beigās Džajasthiti Malla ieviesa plašas sociālekonomiskās reformas. Līdz 15. gadsimta vidum Katmandu Mallu vadībā bija kļuvusi par spēcīgu impēriju, kas, pēc Kirkpatrika domām, sniedzās no Digarči jeb [[Žikace]]s Tibetā līdz Tirhutai un Gajai Indijā. 15. gadsimta beigās Mallas prinči sadalīja savu karaļvalsti četrās daļās — Katmandu, Patanas un Bhaktapūras ielejā un Banepā austrumos. Šo brālīgo karaļvalstu sacensība par prestižu iezīmēja mākslas un arhitektūras uzplaukumu Nepālas centrālajā daļā un slaveno Katmandu, Patanas un Bhaktapūras [[Durbars|durbara]] laukumu celtniecību; to sadalīšanās un neuzticēšanās noveda pie to krišanas 18. gadsimta beigās un galu galā Nepālas apvienošanas mūsdienu valstī. Izņemot vienu postošu Katmandu ielejas izlaupīšanu 14. gadsimta vidū, Nepālu maz skāra [[musulmaņu iebrukums Indijā]], kas sākās 11. gadsimtā. [[Mogulu impērija|Mogulu periodā]] Nepālā no Indijas ieplūda augsto kastu hinduisti. Drīz vien viņi sajaucās ar hasu tautu, un līdz 16. gadsimtam Nepālā bija aptuveni 50 [[Rādžastāna|rādžputu]] pārvaldītas kņazistes, tostarp 22 baisu štati un uz austrumiem no tiem Nepālas rietumu centrālajā daļā 24 čaubisu štati. Radās uzskats, ka Nepāla joprojām ir īstena tīra hinduisma bastions laikā, kad Indijas kultūru gadsimtiem ilgi bija ietekmējusi mogulu un sekojošā britu valdīšana. [[Gorkha]], viens no baisi štatiem, kļuva par ietekmīgu un ambiciozu karalisti ar taisnīguma reputāciju pēc tam, kad tā Nepālas kalnos kodificēja pirmos uz hinduismu balstītos likumus. === Nepālas Karaliste (1768—2008) === [[Attēls:Lost territories of Nepal after Treaty of Sugauli.jpg|thumb|Nepālas (Gorkhas) karaļvalsts robežas (zaļā līnija) pēc Garvalas (tagad [[Utarakhanda]]s) zaudēšanas (Sugaulas līgums, 1815)]] 1768. gadā Gorkhas valdnieks [[Pritvi Narajans Šāhs]] izveidoja spēcīgu karaspēku un iekaroja kaimiņvalstis. Pēc vairākām asiņainām kaujām un aplenkumiem, īpaši Kirtipūras kaujas, viņam 1769. gadā izdevās iekarot Katmandu ieleju. Gorkhas kontrole sasniedza savu kulmināciju, kad teritorijas no [[Kumaona]]s un [[Garvala]]s karalistēm rietumos līdz [[Sikima]]i austrumos nonāca Nepālas kontrolē. Strīds ar Tibetu par kalnu pāreju un Tibetas iekšējo Tingri ieleju kontroli pamudināja Ķīnas imperatoru [[Cjinu dinastija|Cjinu]] sākt [[Ķīnas-Nepālas karš|Ķīnas-Nepālas karu]], piespiežot nepāliešus atkāpties uz savām robežām ziemeļos. 1814.—1816. gadā notika [[Gurku karš]] pret [[Britu Austrumindijas kompānija]]s karaspēku. Sākumā briti nenovērtēja gurkus un tika smagi sakauti, līdz veltīja vairāk militāro resursu, nekā bija paredzējuši. Karā Nepālai izdevās nosargāt savu neatkarību, taču pēc miera līguma noslēgšanas Gorkhas karalis deva savus karavīrus dienestam britu armijā. [[Britu Indija]]s karaspēkā nepāliešu karavīrus turpināja dēvēt par [[gurkas|gurkām]]. 1846. gadā tika atklāts sazvērestība, kas atklāja, ka valdošā karaliene bija plānojusi gāzt Biru Narsinghu Kunvaru, strauji augošu militāro līderi. Tas noveda pie Kotas slaktiņa; bruņotas sadursmes starp militārpersonām un karalienei lojālajiem administratoriem noveda pie vairāku desmitu prinču un armijnieku nogalināšanas visā valstī. Kunvars guva uzvaru un nodibināja Ranu dinastiju, pieņemot vārdu Džangs Bahadurs Rana. Karalis kļuva par ceremoniālu figūru, un premjerministra amats kļuva ietekmīgs un pārmantojams. Ranu ģimene bija nelokāmi britu atbalstītāji un palīdzēja viņiem 1857. gada [[Indijas sacelšanās]] laikā (un vēlāk abos pasaules karos). 1860. gadā dažas Terai reģiona rietumu daļas briti uzdāvināja Nepālai kā draudzīgu žestu pateicībā par militāro palīdzību sacelšanās laikā. 1923. gadā Apvienotā Karaliste un Nepāla oficiāli parakstīja draudzības līgumu , kas aizstāja 1816. gada Sugauli līgumu. Hinduistu prakse [[sati]], kurā atraitne upurē sevi sava vīra bēru sārtā, tika aizliegta 1919. gadā, un verdzība tika oficiāli atcelta 1924. gadā. Kritiķi Ranu valdīšanas laiku raksturo kā tirāniju, izvirtību, ekonomisko ekspluatāciju un budistu vajāšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dlbs.liberal.ntu.edu.tw/FULLTEXT/JR-BH/bh117536.htm|title=Buddhist Monks and Rana Rulers|website=dlbs.liberal.ntu.edu.tw|access-date=2026-08-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nepalitimes.com/the-rana-resonance|title=The Rana resonance|website=Nepali Times|access-date=2026-08-26|date=2001-02-16|language=en}}</ref> 1940. gadu beigās Nepālā jaunizveidotās demokrātijas atbalstītājas kustības un politiskās partijas kritizēja Ranu autokrātiju. Pēc Indijas neatkarības kustības panākumiem, kurā bija piedalījušies Nepālas aktīvisti, ar Indijas atbalstu un karaļa [[Tribhuvans|Tribhuvana]] sadarbību Nepālas Kongress veiksmīgi gāza Rana režīmu, izveidojot parlamentāru demokrātiju. Pēc desmit gadus ilgas varas cīņas starp karali un valdību karalis [[Mahendra]] (valdīja 1955.—1972. gadā) 1960. gadā atcēla demokrātisko eksperimentu, un Nepālā tika izveidota bezpartiju "pančajatu" sistēma. Politiskās partijas tika aizliegtas, un politiķi tika ieslodzīti vai izsūtīti. Pančajatu vara modernizēja valsti, ieviešot reformas un attīstot infrastruktūru, taču ierobežoja brīvības un ieviesa stingru cenzūru. 1990. gadā tautas kustība piespieda karali [[Birendra|Birendru]] (valdīja 1972.—2001. gadā) pieņemt konstitucionālās reformas un izveidot daudzpartiju demokrātiju. 1996. gadā sākās [[Nepālas pilsoņu karš|pilsoņu karš]], kuru izraisīja [[Apvienotā Nepālas komunistu (maoistu) partija|maoistu partija]]. Tas noveda pie vairāk nekā 16 000 cilvēku nāves. Pēc tam, kad kroņprinča [[Dipendra]]s sarīkotajā slaktiņā karaļa pilī gāja bojā gan karalis Birendra, gan Dipendra, 2001. gadā troni mantoja karaļa Birendras brālis [[Gjanendra]] un pēc tam pārņēma pilnīgu izpildvaru, lai pats apspiestu maoistu sacelšanos.Tas noslēdzās pēc 2006. gada masu protestiem, kurus atbalstīja lielākās partijas, ar miera noslēgšanu, satversmes sapulces ievēlēšanu, karaļa Gjanendras atkāpšanos un [[Federācija (valsts)|federālas]] [[demokrātija|demokrātiskas]] [[republika]]s nodibināšanu {{dat|2008|5|28}}, izbeidzot tās ilggadējo statusu kā vienīgās hinduistu karalistes pasaulē. Pirmais [[Nepālas prezidents]] [[Rāms Varans Jādavs]] zvērestu nodeva {{dat|2008|7|23||bez}}. === Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika (no 2008. gada) === Pēc desmit gadiem ilgas nestabilitātes un iekšēju nesaskaņu, kuru laikā notika divas konstitucionālās sapulces vēlēšanas, jaunā konstitūcija tika izsludināta 2015. gada 20. septembrī, padarot Nepālu par federālu demokrātisku republiku, kas sadalīta septiņās provincēs. Valsts smagi cieta [[2015. gada Nepālas zemestrīce|2015. gadā notikušajā zemestrīcē]]. 2025. gada 19. februārī, valsts svētku dienā, pieminot 1951. gada revolūciju , Šahs sniedza video runu, kurā apsprieda plaši izplatīto neapmierinātību ar valdošo komunistisko valdību. Lai gan viņš tieši neaicināja atjaunot monarhiju, runas uzsvars uz vienotību un upurēšanos dažu vidū tika interpretēts kā mājiens uz iespējamu karaliskās valdības atdzimšanu. Laikā no 2025. gada marta līdz jūnijam Katmandu notika monarhistu protesti, atbalstot vecās Nepālas Karalistes atjaunošanu ar bijušo karali Gjanendru kā tās vadītāju. 2025. gada septembrī plaši protesti pret sociālo mediju aizliegumu un ekonomisko nevienlīdzību izraisīja nemierus, kuros gāja bojā vai tika ievainoti desmitiem cilvēku, tika bojāts Parlaments un citas ēkas, kā arī tika piespiests atkāpties premjerministrs K. P. Šarma Oli, kurš aizbēga no Katmandu un meklēja patvērumu Nepālas armijā. Reaģējot uz krīzi, armija pārņēma kontroli pār drošību valstī un iesaistījās sarunās ar protestu līderiem, kuri par pagaidu premjerministru ievēlēja bijušo augstāko tiesnesi Sušilu Karki. 2026. gada 27. martā [[Balendra Šahs]] tika iecelts Nepālas premjerministra amatā pēc viņa partijas ''Rastriya Swatantra Party'' (RSP) pārliecinošas uzvaras marta vispārējās vēlēšanās. == Saimniecība == Nepālas [[saimniecība]] lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju [[kapitālieguldījumi]]em un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 29,2% no [[IKP]], šis rādītājs bija trešais augstākais no visām valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> Aptuveni 10% iedzīvotāju 2018. gadā dzīvoja zem starptautiski noteiktā nabadzības līmeņa — 1,90 [[ASV dolārs|ASV dolāra]] dienā, un vēl ap 30% iztika ar 1,90-3,20 dolāriem dienā. == Attēli == <gallery> Kathmandu-Gaddi Baithak-02-2007-gje.jpg|Katmandu Pashupatinath-Arya Ghats-08-2007-gje.jpg|Pašupatinata Bhaktapur-Yaksheshvara-242-erotische Schnitzerei-gje.jpg|Bhaktapūra Patan-Palastplatz-04-2007-gje.jpg|Patana Gokyo surroundings-10-auf der Moraene-Gletscher-2007-gje.jpg|Himalaji Cho La Tsho-12-2007-gje.jpg|Himalaji </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160328030848/http://www.apcelo.lv/ Informācija par ceļošanu Nepālā] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20101012035450/http://www.goodday.lv/lv/celojumi/nepala.html Nepālas valsts apraksts] {{lv ikona}} * [http://www.beforethey.com/journey/nepal Before They Pass Away: Nepal] {{en ikona}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepāla| ]] sgyr0oqc26iqcvabtopdhe7py88mkjx 0 2591 4513402 3828426 2026-08-26T16:25:16Z Meistars Joda 781 4513402 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Mynt präglat av Anund Jakob Jonsson, Nordisk familjebok.png|thumb|Ānunda Jākoba monēta]] [[Attēls:Scandinavia-12th century.png|thumb|220px|Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā]] '''Ānunds Jākobs''' ({{val|sv|Anund Jakob}}; dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija [[Zviedrijas valdnieku uzskaitījums|Zviedrijas karalis]] no 1022. līdz 1050. gadam. Ānunds Jākobs bija iepriekšējā Zviedrijas karaļa [[Ūlofs Klēpja karalis|Ūlofa]] dēls. Viņa dzimtais vārds bija '''Jākobs''', bet, kad [[tings]] ievēlēja viņu par karali, viņš nosauca sevi arī par Ānundu, jo ļaudis protestēja pret svešzemniecisku vārdu. Karaļa iesauka esot bijusi '''Ogļdeģis''', jo viņš mēdzis izrēķināties ar pretiniekiem, nodedzinot viņu mājās. Ānunds Jākobs kopā ar [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas karali]] [[Olavs II Haraldsons|Olavu II]] un [[Magnuss I Labais|Magnusu I]] cīnījās pret [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas karali]] [[Knuds I Lielais|Knudu I]]. Kad kaujā pie [[Helgeo]] (''Helgeå'') upes, Knuds I sakāva Ānunda Jākoba un Olafa II karaspēku, dāņi kādu laiku valdīja [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Sigtuna|Sigtunā]] un tās apkārtnē. Pēc tam, kad 1042. gadā Norvēģijas karalis Magnuss I kļuva arī par Dānijas karali, Ānunds Jākobs atbalstīja Magnusu I līdz pat savai nāvei 1050. gadā. == Saistība ar Latviju == Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') apdziedātajos notikumos vēstīts, ka zviedru karalis [[Ūlofs Klēpja karalis|Ūlofs]] sūtījis savu dēlu Ānundu un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie [[zemgaļi]]em (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši [[Zemgale (valsts)|Zemgalē]], viņi sasauca sapulci, kurā parliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. [[Zemgaļu ķēniņš]] deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.<ref>Guntis Zemītis. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. No: Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 13.–51. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110726051430/http://www.oe.eclipse.co.uk/nom/Yngvar.htm The Saga of Yngvar the Traveller] (angliski) * [https://web.archive.org/web/20150327013614/http://www.snerpa.is/net/forn/yngvar.htm YNGVARS SAGA VÍÐFÖRLA] (oriģinālvalodā) {{kastes sākums}} {{Amatu secība| pirms = [[Ūlofs Klēpja karalis]]| virsraksts =[[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|Zviedrijas karalis]]| periods = 1022.gads — 1050.gads | pēc =[[Ēmunds Vecais]]}} {{kastes beigas}} {{Zviedrijas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Anunds Jakobs}} [[Kategorija:1000. gados dzimušie]] [[Kategorija:1050. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zviedrijas monarhi|Anunds Jakobs]] 3ymeqah9n7t8fu04fok1axfbbdeg20n 0 3268 4513673 4243516 2026-08-27T08:36:00Z Meistars Joda 781 4513673 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|štatu Brazīlijā|Para|Para}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Para | official_name = ''Pará'' | settlement_type = [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Belema]] | largest_city = | image_map = Para in Brazil.svg | mapsize = 250px | map_caption = | latd = 5 | latm = 40 | lats = | latNS = S | longd = 52 | longm = 44 | longs = | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{BRA}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1247689.515 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2012/estimativa_dou.shtm|title=Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística|access-date={{dat|2013|04|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170622170435/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2012/estimativa_dou.shtm|archivedate={{dat|2017|06|22||bez}}}}</ref> | population_total = 7792561 | population_as_of = 2012 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = -3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{url|http://www.pa.gov.br/}} | footnotes = }} '''Para''' ({{val|pt|Pará}}) ir [[Brazīlija]]s štats valsts ziemeļos. Štata administratīvais centrs ir [[Belema]]. Robežojas ar [[Amapa]]s štatu, [[Gajāna|Gajānu]] un [[Surinama|Surinamu]] ziemeļos, [[Maraņauna]]s un [[Tokantinsa]]s štatiem austrumos, [[Matugrosu]] štatu dienvidos, [[Amazonasa]]s un [[Roraima]]s štatiem rietumos. Štata ziemeļaustrumu daļā ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekraste. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Brazīlija-aizmetnis}} {{Brazīlijas štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlijas štati]] egmm2cknvf4sfh3kix68xu7hlz7mewu 0 3496 4513677 4402052 2026-08-27T08:51:49Z Meistars Joda 781 4513677 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Teksasa | official_name = ''Texas'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = Palo Duro lighthouse.jpg | imagesize = | image_caption = Paloduro kanjons | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = <!-- {{#property:P94}} --> | image_seal = {{#property:P158}} | shield_size = 75px | seal_size = 80px | nickname = | motto = ''Friendship'' | anthem = | capital = [[Ostina]] | largest_city = [[Hjūstona]] | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Texas in United States.svg | mapsize = | map_caption = Teksasas atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] | established_title = Dibināts | established_date = {{dat|1845|12|29}}<br/>(28. ASV pavalsts) | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = Gubernators | leader_name = Gregs Ebots ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | leader_title1 = Vicegubernators | leader_name1 = Dens Patriks ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 695662 | area_land_km2 = 676587 | area_water_km2 = 19075 | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 31290831 | population_as_of = 2024 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = latino — 40.2 %<br/>baltie — 39.8 %<br/>melnie — 12.8 %<br/>aziāti — 6.1 % | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] — 47 %<br/>[[katoļi]] — 28 %<br/>nereliģiozi — 20 % | utc_offset = | website = {{URL|http://texas.gov/}} | blank_name = [[ISO 3166]] kods | blank_info = US-TX | footnotes = }} '''Teksasa''' ({{val|en|Texas}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈtɛksəs]]]}}) ir otrs lielākais [[ASV štats|štats]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. No [[kontinentālie štati|kontinentālajiem štatiem]] Teksasa pēc platības ir vislielākā. Tā atrodas ASV Dienvidu un Dienvidrietumu reģionā. Teksasa robežojas ar [[Meksika|Meksiku]], kā arī ar [[Ārkanzasa]]s, [[Luiziāna]]s, [[Oklahoma]]s un [[Ņūmeksika]]s štatiem. Dienvidaustrumos to apskalo [[Meksikas līcis]]. Lielāko daļu no robežām veido upes: ziemeļaustrumos štata robeža sakrīt ar [[Redrivera]]s tecējumu, rietumos ar [[Sabīna]]s upi, bet dienvidrietumos ar [[Riogrande|Riograndi]]. Štata administratīvais centrs ir [[Ostina]], lai gan lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ir [[Hjūstona]]. Hjūstona ir ASV ceturtā lielākā pilsēta. Par Ostinu lielākas ir arī [[Sanantonio]], kas ir septītā lielākā pilsēta ASV, un [[Dalasa]]. Kopš 2015. gada 20. janvāra Teksasas štata gubernators ir [[Gregs Ebots]] (''Greg Abbott''). Cilvēki Teksasu dēvē arī par "Vientuļās zvaigznes štatu" (''Lone Star State''). Štata [[devīze]] ir "Draudzība" (''Friendship''). Štata simbolizējošais putns ir [[zobgaļstrazds]] (''Mimus polyglottos''). == Vēsture == Ir atrastas liecības, ka pirmie cilvēki Teksasas teritorijā dzīvoja pirms 37 tūkstošiem gadu.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/589288/Texas | title= Texas | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-08-13}}</ref> 16. gadsimtā tur atradās [[Kedo]] (''Caddo'') valsts, ko veidoja vairākas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] ciltis. Pirmie [[spāņi]] Teksasā ieradās [[1528]]. gadā, kas šo teritoriju nosauca par Teksasu, kas indiāņu valodā nozīmēja "draugi" jeb "sabiedrotie".<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.tshaonline.org/handbook/online/articles/pft04 | title= TEXAS, ORIGIN OF NAME | publisher= Handbook of Texas Online | accessdate= 2010-08-13}}</ref> [[1685]]. gadā [[franči]] izveidoja pirmo pastāvīgo apmetni, kas tolaik bija daļa no [[Franču Luiziāna]]s. Pēc Septiņgadu kara 1736. gadā to atguva Spānija. 1836. gadā sacēlušies amerikāņu kolonisti pasludināja Teksasas Republikas izveidi, ko atzina ASV. Pēc Teksasas kļūšanas par ASV 28. pavalsti 1845. gadā sākās [[ASV—Meksikas karš]].<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Mexican-American-War|title=Mexican–American War|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=5 January 2020}}</ref> <gallery> Viceroyalty of the New Spain 1800 (without Philippines).png|Jaunās Spānijas teritorija (1800) Adams onis map.png|Teksasa kā Spānijas daļa pēc 1819. gada [[Džons Kvinsijs Adamss|Adamsa]]-Onisa robežlīguma Mexico 1824 (equirectangular projection).png|[[Pirmā Meksikas Republika]] 1824. gadā, kuras ziemeļu robežu noteica ASV un Spānijas 1819. gada robežlīgums Wpdms republic of texas.svg|Teksasas Republika (1836–1845) </gallery> == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biggestuscities.com/tx|title=Biggest Cities in Texas {{!}} 2020 Population Data|website=www.biggestuscities.com|access-date=2022-03-17}}</ref> |- |1 |[[Hjūstona]] |2 320 268 |- |2 |[[Sanantonio]] |1 547 253 |- |3 |[[Dalasa]] |1 343 573 |- |4 |[[Ostina]] |978 908 |- |5 |[[Fortvērta]] |909 585 |- |6 |[[Elpaso]] |681 728 |- |7 |[[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] |398 854 |- |8 |[[Korpuskristi]] |326 586 |- |9 |[[Pleino]] |287 677 |- |10 |[[Lereido]] |262 491 |- |11 |[[Laboka]] |258 862 |- |12 |[[Gārlenda (Teksasa)|Gārlenda]] |239 928 |- |13 |[[Ērvinga (Teksasa)|Ērvinga]] |239 798 |- |14 |[[Frisko]] |200 490 |- |15 |[[Amarilo]] |199 371 |- |16 |[[Makkinlija]] |199 177 |- |17 |[[Grandprērija]] |194 543 |- |18 |[[Braunsvila]] |182 781 |- |19 |[[Kilīna]] |151 666 |- |20 |[[Pasadīna (Teksasa)|Pasadīna]] |151 227 |} == Skatīt arī == * [[Marfa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{refbegin}} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100804013904/http://www.lsjunction.com/ A Texas and Texas History Resource] Lone Star Junction * {{en ikona}} [http://www.texasmonthly.com/ The National Magazine of Texas] Texas Monthly {{refend}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{Teksasas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Teksasa| ]] 6ysddy9aspryf41bkm658gp4jk0ctbo 0 4283 4513404 4261841 2026-08-26T16:30:49Z Meistars Joda 781 4513404 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pabjaņice | official_name = ''Pabianice'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Pabianice - Zamek MR - 01.jpg | imagesize = | image_caption = Pabjaņices pils | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Poland#Lodzas vojevodiste | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Lodzas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Pabjaņices apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1297 | area_total_km2 = 32.98 | population_as_of = 2006 | population_total = 70445 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 51 | latm = 39 | lats = 0 | latNS = N | longd = 19 | longm = 23 | longs = 0 | longEW = E | elevation_m = 174—203 | website = {{URL|http://www.um.pabianice.pl/}} }} '''Pabjaņice''' ({{val|pl|Pabianice}}) ir pilsēta [[Polija]]s centrālajā daļā, [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistē]] uz dienvidrietumiem no [[Lodza]]s. Senatnē [[Krakova]]s arhibīskapu īpašums. Mūsdienās gandrīz saplūdusi ar Lodzu un ietilpst tās aglomerācijā. Rūpniecības pilsēta. 1899. - 1906. gadā Pabjaņices komercskolā par skolotāju strādāja [[latvieši|latviešu]] kultūras darbinieks [[Fricis Adamovičs]]. Pabjaņicē bērnības gadus pavadīja katoļu svētais [[Maksimiljans Kolbe]] (1894-1941). == Cilvēki == Pabjaņicē dzimuši: * [[Pāvels Janass]] (''Paweł Janas'', 1953 - ) - futbolists un treneris * [[Pjotrs Novaks]] (''Piotr Nowak'', 1964 - ) - futbolists un treneris * [[Jadviga Vajsa]] (''Jadwiga Wajs'', 1912 - 1990) - diskmetēja == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lodzas vojevodistes pilsētas]] cpqbnc6qwkamun0b3thybvus51ga3pc 0 6940 4513524 4492825 2026-08-26T23:13:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513524 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|zirgu dzimtas ģinti|apdzīvotu vietu Rundēnu pagastā|Zirgi (ciems)}} {{BioTakso infokaste | attēls = Przewalski 26-9-2004-2.jpg | att_nosaukums = [[Prževaļska zirgs|Prževaļska zirgi]] (''Equus ferus przewalskii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Perissodactyla | kārta_lv = Nepārnadži | dzimta = Equidae | dzimta_lv = Zirgu dzimta | ģints = Equus | ģints_lv = Zirgi | binomial = Equus <small>([[Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Zirgi''' (''Equus'') ir [[zirgu dzimta]]s (''Equidae'') [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas apvieno [[zirgs|zirgus]], [[ēzeļi|ēzeļus]] un [[zebra]]s. Tos sauc par [[nepārnadži]]em, tāpēc ka viņu ekstremitātēm ir attīstīts viens pirksts (trešais). Kopā ar tuvākajiem radiniekiem [[degunradzis|degunradžiem]] un [[tapiri]]em zirgus ierindo nepārnadžu (''Perissodactyla'') kārtā. Zirgu dzimtas [[dzīvnieki]] barojas ar [[zālaugi|zāli]] un [[krūmi]]em, dzīvo klajās vietās un ātri skrien, lai varētu aizbēgt no [[plēsēji]]em. Visi zirgu dzimtas pārstāvji ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, dzīvo ģimenēs un apvienojas baros, dienas laikā veic lielus attālumus, meklēdami [[barība|barību]] un [[ūdens|ūdeni]], vai arī lai paglābtos no [[kukaiņi]]em. == Vārda etimoloģija == Visticamāk, ka [[latviešu valoda]]s vārds "zirgs" ir saistīts ar adjektīvu [[žirgts]] ('spirgts, modrs, sprigans') un verbu žirgt ('atspirgt'). Līdzīgs vārds atrodams arī citās [[baltu valodas|baltu valodās]] ({{val-lt|žirgas}}, senprūšu: ''sirgis'', nareviešu: ''zirgo'').<ref>[[Konstantīns Karulis]]. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2 sēj. Zinātniskais red. N. Andrejevs. Rīga: Avots, 1992.</ref> == Nagi == {{pamatraksts|nags (nagaiņi)}} [[Attēls:Hoof quoted.jpg|left|thumb|200px|Zirga pēda no apakšas: papēža stūris (1), stara pamatne (2), stars (3), stara centrālais padziļinājums (4), stara sānu padziļinājums (5), [[papēdis]] (6), bārs (7), naga kapsula (8), pigmentētā naga siena (9), naga iekšējā siena (10), baltā līnija (11), stara smailais gals (12), zole (13), purngals (14), kā mērīt platumu (15), naga purna daļa (16), kā mērīt garumu (17)]] Katra zirga [[pēda]] noslēdzas ar stipru, cietu raga nagu. Naga apakšpusē atrodas elastīgs spilventiņš, ko sauc par staru. Zirgam skrienot, naga stars mīkstina atsitienu pret [[zeme|zemi]], bet ne tikai. Naga kapsula, kad pēda tiek nolikta uz zemes, uzņemot zirga svaru, izplešas, naga stars atspiežas pret zemi un kļūst par mehānisku [[asinis|asins]] sūkni,<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.barefoothorse.com/barefoot_Horseshoes.html |title=Horseshoes |publisher=Barefoothorse.com |date= |accessdate=2012-04-01}}</ref> tas strādā kā vēl viena [[sirds]].<ref name="autogenerated1">Dr. vet. med. Hiltrud Strasser "A lifetime of soundness"</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.equipodiatry.com/article_palmar_pain.htm |title=Equine Podiatry &#124; Dr. Stephen O'Grady, veterinarians, farriers, books, articles |publisher=Equipodiatry.com |date= |accessdate=2012-04-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111215151535/http://www.equipodiatry.com/article_palmar_pain.htm |archivedate=2011-12-15 }}</ref> Mēdz teikt, ka zirgam ir 5 sirdis. Daba 50 miljonu gadu laikā ir izveidojusi dzīvnieku ar fenomenālām [[spējām]] izturēt milzīgas un ilgstošas slodzes.<ref name="autogenerated1" /> === Pakava negatīvā ietekme uz naga funkciju === Ja uz naga ir metāla pakavs, tad naga funkcijas ir traucētas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.healthyhoof.com/articles/concussion.htm |title=Solutions for Barefoot Performance |publisher=Healthy Hoof |date= |accessdate=2012-04-01 |archive-date=2011-11-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111124125700/http://healthyhoof.com/articles/concussion.htm }}</ref> un tas nepiedalās asins sistēmas uzturēšanā. Mājas zirgs ''Equus caballus'' ir ieguvis dažādas [[nagu slimība]]s,<ref>[http://www.equinextion.com/id34.html Breaking Traditions] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080719050321/http://www.equinextion.com/id34.html |date=19.07.2008 }}</ref><ref>[http://www.ironfreehoof.com/Druid.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080908005304/http://www.ironfreehoof.com/Druid.htm|date=08.09.2008}}</ref> kas saistītas ar nebrīves apstākļiem. Šādu nagu [[slimība|slimību]] nav savvaļas zirgiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hoofrehab.com/jaime.htm |title=Jaime |publisher=Hoofrehab.com |date= |accessdate=2012-04-01}}</ref> un mājas zirgiem, kuri tiek turēti apstākļos, kas tuvināti [[savvaļas zirgs|savvaļas zirgu]] videi<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.right2remainshoeless.com/html/environment.html |title=Environment |publisher=Right2remainshoeless.com |date= |accessdate=2012-04-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120219055729/http://www.right2remainshoeless.com/html/environment.html |archivedate=2012-02-19 }}</ref> — plašos ganību aplokos ar dažādas cietības seguma takām, piemēram, [[grants]], [[šķembas|šķembu]], [[smiltis|smilšu]] u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nakedhorsemanship.com/horseboarding.htm |title=Natural horse lifestyle - Best Seller - The Soul of a Horse |publisher=Nakedhorsemanship.com |date= |accessdate=2012-04-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090221031658/http://www.nakedhorsemanship.com/horseboarding.htm |archivedate=2009-02-21 }}</ref> Zirgam dienas laikā ir jānoiet vairāki [[kilometrs|kilometri]], lai [[nags (nagaiņi)|nags]] pret dažādiem zemes segumiem varētu nodilt. Par ideālu tiek uzskatīts, ja zirgs varētu atrasties ganībās 24 stundas dienā 7 dienas [[nedēļa|nedēļā]].<ref>[http://www.successful-natural-horsecare.com/paddock-paradise.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081204052812/http://www.successful-natural-horsecare.com/paddock-paradise.html|date=04.12.2008}}</ref> Diemžēl lielākajai daļai mājas zirgu nav šādas iespējas, tādēļ cilvēkam ir jākopj un jāapgriež zirga nagi. Cilvēki ir sākuši intensīvi apkalt zirga nagus kopš [[viduslaiki]]em.<ref name="autogenerated2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.horseshoes.com/advice/invtshoe/winvhrs.htm |title= Who Invented Horseshoeing? |access-date=15.07.2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/19980208011824/http://www.horseshoes.com/advice/invtshoe/winvhrs.htm |archivedate=08.02.1998 }}</ref> Zirgus sāka turēt šauros staļļos un [[amonjaks]] sabojāja zirga nagus.<ref name="autogenerated1" /><ref>[http://www.successful-natural-horsecare.com/barefoot-horse.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081216005259/http://www.successful-natural-horsecare.com/barefoot-horse.html|date=16.12.2008}}</ref> Vājo nagu problēma tika risināta ar metāla pakaviem, lai saskarē ar cietu ceļa segumu tie nediltu. Zirgam par postu [[pakavs]] kļuva par modi un zīmi augstam statusam [[sabiedrība|sabiedrībā]], kā arī viduslaikos nebija zinātnes, kas pētītu pakavu lietošanas ietekmi uz zirga veselību. Tikai pēdējos 20 gados veterinārā [[zinātne]], pētot veselīgos un izturīgos savvaļas zirgu nagus, ir atšķetinājusi mājas zirgu nagu un citu veselības problēmu patiesos cēloņus. == Kauli un zobi == [[Attēls:Crâne cheval.jpg|thumb|right|200px|Zirga galvaskauss]] Zirgu dzimtas dzīvnieku [[skelets]] ir izveidojies tā, lai tas būtu izturīgs un dzīvnieks spētu ātri kustēties. Savvaļas zirgveidīgie klejo pa milzīgām teritorijām un, lai pasargātos no plēsoņām, tie ātri auļo. Lai arī to [[kauli]] ir gari un slaidi, tie nav pārāk viegli, citādi tie skriešanas laikā no pārslodzēm lūztu. Zirga [[galvaskauss]] ir pagarināts, un uz tā novietota [[zobi|zobu]] rinda zāles smalcināšanai. Kad piedzimst kumeļš, tas ir bez zobiem, taču drīz tam izšķiļas pirmie piena zobi. Piena zobi nekalpo ilgi un tos nomaina pastāvīgie zobi. Pieaugušam zirgam ir 36—40 zobi (atkarībā no dzimuma). Katrā žokļa pusē ir 6 [[zobi|dzerokļi]] un 3 griezējzobi. Ērzeļiem ir arī ilkņi, ar kuriem tie cīnās. Diviem ērzeļiem kaujoties, tie ar ilkņiem var nopietni pāršķelt viens otra ādu. Zobi zirgiem aug visu mūžu, tie, ēdot zāli, dilst. Ja mājas zirgs netiek ganīties, lai plūktu zāli, tad zobi izaug gari, sāk dilt nepareizi un ar savām asajām šķautnēm var savainot zirga vaigus no iekšpuses. Tādā gadījumā zirgs sāk slikti un maz ēst, un zobi izaug vēl garāki un nepareizāki. Pie mājas zirga, ja tas pamatā ēd sienu un spēkbarību, divas reizes gadā ir jāaicina veterinārārsts, lai apvīlētu zobus. == Komunikācija == [[Attēls:Zoo UL, Hartmann's mountain zebra.jpg|right|thumb|150px|Atslābusi un snaudoša zebra]] Zirgi savā starpā komunicē trīs veidos — ar [[balss|balsi]], ar ķermeņa valodu, ar iekšējo enerģiju, un visi veidi tiek kombinēti savā starpā. Enerģijas ziņas ir tās, kuras tiek nodotas, koncentrējot uzmanību uz kādu konkrētu mērķi vai uzdevumu.<ref>Gawani Pony Boy "Horse, follow closly. Native American Horsmanship"</ref> Zirgi ir ļoti jutīgi uztvert šādas ziņas. Ja zirgu bars bēg no briesmām, tas, piemēram, pagriežas pa kreisi, visiem zirgiem griežoties vienlaicīgi. Baru parasti vada līderis, kas pieņem lēmumu, kurā virzienā skriet. Pārējie bara locekļi uzticas līderim un tam seko. Komunikācija nenotiek "pa ķēdīti", bars pagriežas vienlaicīgi un uzreiz kopā ar līderi. Galvenā valoda, ko lieto zirgi, ir ķermeņa [[valoda]]. Tā ir viņu ikdienas sazināšanās. Cilvēki vislabāk ir iemācījušies atpazīt [[auss|ausu]] [[zīme]]s. Ja ausis zirgam ir brīvas, nesaspringtas, nolaidušās nedaudz uz sāniem, zirgs ir mierīgs un apmierināts ar dzīvi. Kad zirgi savā starpā spēlējas, ausis ir nedaudz vērstas atpakaļ, tas nozīmē, ka zirgs ir noskaņots rotaļīgi. Ja ausis ir atglaustas, spēcīgi vērstas atpakaļ, piespiestas pie [[kakls|kakla]], zirgs ir dusmīgs, agresīvs. Šādas ausis bieži kombinējas ar zobu atsegšanu un to rādīšanu. Ja ausis ir stāvus saslietas uz priekšu, zirgs ir uzmanīgs un cenšas saprast situāciju. Jo stāvākas ausis, jo spēcīgāk tās saslietas uz priekšu, jo satrauktāks un nervozāks ir zirgs. Bet zirgi runā viens ar otru ne tikai ar ausīm, viņi runā ar visu [[dzīvnieka ķermenis|ķermeni]]. Atbrīvota viena no [[pakaļkāja|pakaļkājām]], kakls un galva uz leju — zirgs ir atslābis un mierīgs. [[Augums]] saspringts, [[svars]] pārnests uz pakaļkājām, galva uzrauta augstu gaisā, acis nemirkšķinās — zirgs ir nobijies un gatavs bēgt vai cīnīties. Zirgi var būt viens pret otru diezgan fiziski rupji, lai ierādītu otram bara loceklim viņa vietu barā un nostiprinātu savas [[tiesības]].<ref name="die"/> Tie savā starpā spārdās, kož un dzenā viens otru. Zirgi izmanto arī balss saziņas līdzekli. Parasti tas tiek darīts, lai brīdinātu par briesmām, lai izaicinātu sāncensi uz kauju, tomēr balss saziņa tiek lietota arī, lai sasveicinātos no liela attāluma, lai ķēve sasauktu kumeļu. == Gulēšanas ieradumi == [[Attēls:Biandintz eta zaldiak - modified2.jpg|left|thumb|200px|Viens no zirgiem vienmēr paliek par sargu, kamēr citi barā guļ]] [[Attēls:Hartmanns Mountain Zebra Resting.jpg|left|thumb|200px|Zebra guļ ciešajā miegā]] Bieži cilvēki domā, ka zirgi guļ stāvus. Zirgi tiešām guļ stāvus, bet to gan drīzāk vajadzētu saukt par snaudu. Snaužot zirgs atbrīvo vienu no pakaļkājām, tādējādi svars tiek balstīts uz trim kājām, bet atbrīvotā kāja tiek atpūtināta. Tā acis ir gandrīz aizvērtas. Snaudas laikā zirgs ar [[dzirde|dzirdi]] labi kontrolē apkārtni, un briesmu gadījumā jau pēc dažām sekundēm var mesties bēgt auļos.<ref name="die">M.Schafer "Die Sprache des Pferdes"</ref> Tomēr zirgi mēdz gulties arī zemē un iemigt ciešākā miegā nekā snauda, to acis miega laikā ir ciet. Uz zemes zirgi mēdz gulēt "vieglajā" miegā un "ciešajā" miegā. Zirgs uz zemes atļausies gulēt, tikai esot barā. Kad bars atpūšas, tad vismaz viens vai daļa zirgu paliek stāvot kājās, uzmanot apkārtni. Sargi mēdz snaust, bet tie negulsies zemē. [[Nakts]] laikā sargi nomainās. Zirgi nebūs atpūtušies, ja tie nebūs pagulējuši kādu brīdi zemē. Guļot zemē vieglajā miegā, zirga priekškājas un viena pakaļkāja ir pavilktas zem sevis, bet otra pakaļkāja atrodas nedaudz uz sāniem, kakls un galva - uz augšu. Šādā stāvoklī zirgs joprojām seko līdzi trokšņiem, bet tā dzirde un uzmanība ir vairāk vērsta uz zirgiem sargiem, nevis uz trokšņiem ārpus bara atpūtas teritorijas. Lai pamostos, tam ir vajadzīgs nedaudz ilgāks laiks, nekā snaužot stāvus, tomēr salocītās kājas zem ķermeņa dod iespēju diezgan veikli uzlekt kājās un bēgt.<ref name="die"/> Guļot ciešajā miegā, zirgs ir atgūlies pilnībā zemē, kakls un [[galva]] ir uz zemes, acis ir cieši ciet, visas četras tā kājas ir izstieptas uz sāniem. Šādā stāvoklī zirgs ir pilnībā atslēdzies, tā miegs ir tikpat dziļš kā cilvēkam, zirgam paiet kāds brīdis, lai pamostos no miega un pieceltos kājās. Tādēļ zirgi nekad neguļ bez sargiem. Pat stallī, kur zirgi nevar redzēt viens otru, nakts laikā vienmēr viens zirgs stāvēs kājās, kamēr pārējie guļ, un sargs nogulsies tikai tad, kad kāds cits piecelsies. Jaunie kumeļi ļoti daudz guļ ciešajā miegā, bet pieaugušie zirgi ciešajā miegā guļ salīdzinoši īsu brīdi. Ja zirgs ilgstoši nevar atļauties aizmigt ciešajā miegā, tad tas nespēj atpūsties un kļūst nervozs.<ref name="die"/> == Pirmie zirgi == [[Attēls:Mesohippus.jpg|thumb|250px|''[[Mesohippus]]'']] Zirgu dzimtas pārstāvji - zirgi, ēzeļi un zebras attīstījās no kopīgiem pirmzirgiem — [[eohips|eohipiem]], kas nozīmē rītausmas zirgi. Tie dzīvoja [[eocēns|eocēnā]], vairāk nekā pirms 54 miljoniem [[gads|gadu]]. Mūsu dienās eohipiem ir dots jauns nosaukums [[hirakotērijs|hirakotēriji]] (''Hyracotherium''). Pirmatnējie zirgi bija ļoti neliela auguma, tikai 35 cm augsti. Šāda dzīvnieka kaulus pirmo reizi [[1841.]] gadā atklāja paleontologs Ričards Ovens. Mazais zirdziņš ar nelielo [[galva|galvu]] un sakumpušo [[skelets|muguru]] dzīvoja [[mežs|mežos]] un pārtika no [[lapas|lapām]] un krūmiem. Šī zirga priekškājām bija četri pirksti, bet pakaļkājām — trīs, un viņa pēdas vairāk līdzinājās [[suņi|suņa]] ķepām nekā mūsdienu zirga pēdām. Tas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s teritorijā. Pagāja vairāki [[miljons|miljoni]] gadu, līdz pirmzirgs attīstījās par zirgu, kura visām kājām bija trīs pirksti (''[[Mesohippus]]''), bet vēlāk tikai viens pirksts. [[miocēns|Miocēna]] beigās pirms 20 miljoniem gadu [[Ziemeļamerika]]s mežu vietā radās [[pļava]]s. Pielāgojoties jaunajiem vides apstākļiem, senajiem zirgiem attīstījās garākas kājas, samazinājās zemi skarošo pirkstu skaits. Tas ļāva zirgiem ātrāk pārvietoties, meklējot ganības un bēgot no [[plēsējs|plēsoņām]]. Pirmais [[zālēdājs]] zirgs bija [[merihips]] (''Merychippus''). Tā vietā nāca [[pliohips]] (''Pliohippus'') — pirmais vienpirksta zirgs. No šī zirga [[pleistocēns|pleistocēnā]] apmēram pirms 2 miljoniem gadu izveidojās ''Equus'' ģints.<ref>Nicola Jane Swinney "Horses Breeds of the world"</ref><ref>Džuljet Kletona-Broka "Zirgi. Enciklopēdija", Apgāds Zvaigzne ABC {{ISBN|9984-17-076-4}}</ref> Pliohipi no Ziemeļamerikas ieceļoja [[Austrumāzija|Austrumāzijā]], tā kā [[kontinents|kontinenti]] bija savienoti ar [[ledus|ledu]]. Tad tie sasniedza [[Eiropa|Eiropu]] un beidzot arī [[Āfrika|Āfriku]]. Tā kā beidzās [[Ledus laikmets]], tad ledus tilts starp Ziemeļameriku un Austrumāziju izkusa, izolējot Ziemeļameriku un tās zirgus. Zinātniekiem nav skaidrojuma, kas notika ar zirgiem [[Amerika]]s kontinentā, kas bija seno zirgu dzimtene, bet ir zināms, ka tie izzuda apmēram pirms 10 000 gadu. Amerikas kontinentā zirgi atgriezās tikai 16. gadsimtā kopā ar [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]]em. == Hibrīdie zirgi == Zirgu dažādās sugas savā starpā var radīt pēcnācējus, bet lielākā daļa no tiem parasti ir neauglīgi. Ir zināmi šādi [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdie]] krustojumi: [[mūlis]], kas ir krustojums starp [[mājas ēzelis|mājas ēzeļa]] tēviņu un [[zirgs|mājas zirga]] [[ķēve|ķēvi]]. Mūļi ir ļoti iecienīti darba dzīvnieki jomās, kur ir nepieciešama izturība, labas darba spējas un drošas gaitas, piemēram, kalnos. Hinniji ir krustojums starp [[mājas ēzelis|ēzeļmāti]] un mājas zirga [[ērzelis|ērzeli]]. Tiek uzskatīts, ka šāds krustojums ir mazāk izturīgs kā mūļi, parasti tie ir mazāki augumā un mazāk pieticīgi. Zedonks ir krustojums starp ēzeli un zebru. Zonijs — zebra ar [[ponijs|poniju]]. Zebrula — zebras tēviņš ar mājas zirga ķēvi. Jebkurus krustojumus ar zebrām sauc par [[zebroīdi]]em. == Sistemātika == * '''Zirgu ģints''' (''Equus'') ** Zirgu apakšģints (''Equus'') *** suga {{TaksoSaite|Equus ferus|Savvaļas zirgs}} **** †{{TaksoSaite|Equus ferus ferus|Tarpāns}} **** {{TaksoSaite|Equus ferus przewalskii|Prževaļska zirgs}} *** suga {{TaksoSaite|Equus caballus|Mājas zirgs}} *** suga †{{TaksoSaite|Equus scotti}} ** apakšģints {{TaksoSaite|Asinus|Ēzeļi}} *** suga {{TaksoSaite|Equus africanus|Āfrikas savvaļas ēzelis}} **** {{TaksoSaite|Equus asinus|Mājas ēzelis}} **** †{{TaksoSaite|Equus africanus africanus|Nūbijas savvaļas ēzelis}} **** {{TaksoSaite|Equus somalicus|Somālijas savvaļas ēzelis}} **** †{{TaksoSaite|Equus atlanticus|Atlasa savvaļas ēzelis}} *** suga †{{TaksoSaite|Equus hydruntinus|Eiropas savvaļas ēzelis}} *** suga {{TaksoSaite|Equus hemionus|Āzijas savvaļas ēzelis}} jeb [[Onagrs]] **** {{TaksoSaite|Equus hemionus hemionus|Mongolijas savvaļas ēzelis}} jeb [[Gobi kulāns]] ''Equus hemionus luteus'' **** †{{TaksoSaite|Equus hemionus hemippus|Sīrijas savvaļas ēzelis}} **** {{TaksoSaite|Equus hemionus kulan|Turkmēnijas kulāns}} **** {{TaksoSaite|Equus hemionus khur|Indijas savvaļas ēzelis}} jeb [[Khurs]] **** {{TaksoSaite|Equus hemionus onager|Persijas onagrs}} *** suga {{TaksoSaite|Equus kiang|Kiangs}} **** {{TaksoSaite|Equus kiang kiang|Rietumu kiangs}} **** {{TaksoSaite|Equus kiang holdereri|Austrumu kiangs}} **** {{TaksoSaite|Equus kiang polyodon|Dienvidu kiangs}} ** apakšģints {{TaksoSaite|Dolichohippus|Tuksneša zebras}} *** suga {{TaksoSaite|Equus grevyi|Tuksneša zebra}} ** apakšģints {{TaksoSaite|Hippotigris|Zebras}} *** suga {{TaksoSaite|Equus quagga|Līdzenumu zebra}} **** †{{TaksoSaite|Equus quagga quagga|Kvaga}} **** †{{TaksoSaite|Equus burchelli|Savannas zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus quagga boehmi|Granta zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus quagga borensis|Selus zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus quagga chapmani|Čapmana zebra}} jeb [[Damaras zebra]] **** {{TaksoSaite|Equus quagga crawshayi|Kravšeja zebra}} *** suga {{TaksoSaite|Equus zebra|Kalnu zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus zebra zebra|Kāpas kalnu zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus zebra hartmannae|Hartmaņa kalnu zebra}} (†) — izmirusi organismu grupa == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hufklinik.de Strasser Hoofcare] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081209044135/http://www.hufklinik.de/ |date={{dat|2008|12|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20190303093026/http://www.strasserhoofcare.org/ Strasser Hoofcare North America] * [https://web.archive.org/web/20081022032115/http://www.thehorseshoof.com/hoofangles.html Hoof Angles] * [http://www.naturalhoof.co.nz/patrick.html Strasser Case Studies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081014025206/http://naturalhoof.co.nz/patrick.html |date={{dat|2008|10|14||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zirgi| ]] mm5r5izy8expv3wpaqrx8bxyxkkufk5 0 7743 4513468 4421814 2026-08-26T19:30:21Z Kleivas 2704 4513468 wikitext text/x-wiki '''Kaufmans''' var būt: * [[Čārlijs Kaufmans]] (''Charles Kaufman''; 1958) — amerikāņu scenārists, režisors un rakstnieks; * [[Dziga Vertovs]] (''Дзига Вертов'', dzimis Dāvids Kaufmans (''Давид Кауфман''); 1896—1954) — ebreju izcelsmes padomju dokumentālā kino režisors, scenārists un kino teorētiķis; * [[Filips Kaufmans]] (''Philip Kaufman''; 1936) — amerikāņu kinorežisors un scenārists; * [[Herolds [[Kaufmans]] (''Harold Kauffman''; 1875—1936) — amerikāņu tenisists. == Skatīt arī == * [[Kaufmanis]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Ebreju uzvārdi]] el54hy09zjgtidjzvdyi6vc8zjzxyvc 4513469 4513468 2026-08-26T19:30:32Z Kleivas 2704 4513469 wikitext text/x-wiki '''Kaufmans''' var būt: * [[Čārlijs Kaufmans]] (''Charles Kaufman''; 1958) — amerikāņu scenārists, režisors un rakstnieks; * [[Dziga Vertovs]] (''Дзига Вертов'', dzimis Dāvids Kaufmans (''Давид Кауфман''); 1896—1954) — ebreju izcelsmes padomju dokumentālā kino režisors, scenārists un kino teorētiķis; * [[Filips Kaufmans]] (''Philip Kaufman''; 1936) — amerikāņu kinorežisors un scenārists; * [[Herolds Kaufmans]] (''Harold Kauffman''; 1875—1936) — amerikāņu tenisists. == Skatīt arī == * [[Kaufmanis]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Ebreju uzvārdi]] sejb81224dzrbal1o1jnoy97hxu9wdm 0 9671 4513537 4490046 2026-08-27T02:35:42Z Stephan1000000 83884 809 4513537 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = "Simpsoni" | show_name_2 = ''The Simpsons'' | bgcolour = <nowiki>#</nowiki>FADA00 | color text = | image = [[Attēls:The Simpsons yellow logo.svg |frameless|250px]]<br />[[Attēls:Simpsons FamilyPicture.png|250px]] | caption = Simpsonu ģimene | genre = * [[animācija]] * [[kinokomēdija|komēdija]] | format = | creator = [[Mets Greinings]] | developer = * [[Džeimss Brukss]] * Mets Greinings * [[Sems Simons]] | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = * [[Dens Kastellaneta]] * [[Džūlija Kavnere]] * [[Nensija Kārtraita]] * [[Jārdlija Smita]] * [[Henks Azarija]] * [[Harijs Šīrers]] | narrated = | theme_music_composer = [[Denijs Elfmans]] | opentheme = ''[[The Simpsons Theme]]'' | endtheme = | composer = [[Alfs Klausens]] | country = {{USA}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 37 | num_episodes = 809 | list_episodes = | executive_producer = * [[Els Džīns]] * [[Jans Makstons-Greiems]] * [[Džons Frinks]] * Džeimss Brukss * Mets Greinings * [[Mets Selmans]] * Sems Saimons | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 21—24 minūtes | company = * ''[[Gracie Films]]'' * ''[[20th Century Fox Television]]'' | distributor = ''[[20th Television]]'' | channel = ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' | picture_format = * SD: 4:3, 480i/576i <small>(1989–2009)</small> * HD: 1.78:1, 1080i <small>(2009–pašlaik)</small> | audio_format = * Stereo <small>(1989–91)</small> * Dolby Surround 2.0 <small>(1991–2009)</small> * 5.1 Surround Sound <small>(2009–pašlaik)</small> | first_run = | first_aired = {{dat|1989|12|17||bez}} | last_aired = pašlaik | status = tiek filmēts | channel_LV = * [[TV3 Latvija|TV3]] * [[TV6 Latvija|TV6]] | preceded_by = ''[[The Simpsons shorts]]'' | followed_by = | related = "[[Treisijas Ulmenas šovs]]" | website = http://www.thesimpsons.com/ | production_website = }} '''"Simpsoni"''' ({{val|en|The Simpsons}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[animācija]]s [[seriāls]], kuru kanālam ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' izveidoja [[Mets Greinings]]. Tas ir garākais animācijas seriāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[televīzija]]s vēsturē (šobrīd 723 sērijas 33 sezonas). Sērijas ir [[Satīra|satīriski]] stāsti par amerikāņu vidusšķiru, pie kuras pieder [[Simpsonu ģimene]], kurā ietilpst [[Homērs Simpsons|Homērs]], [[Mārdža Simpsone|Mārdža]], [[Bārts Simpsons|Bārts]], [[Līza Simpsone|Līza]] un [[Megija Simpsone|Megija]]. Darbība pārsvarā norisinās izdomātā pilsētā [[Springfīlda (Simpsoni)|Springfīldā]] un parodē amerikāņu kultūru, sabiedrību, televīziju un kanālu ''Fox''; nebaidās skart arī politiku un reliģiju: ir apspriestas tādas tēmas kā viendzimuma attiecības, [[darvinisms|darvinistu]] un [[kreacionisms|kreacionistu]] cīņas, [[Irākas karš|karš Irākā]]. Seriāls kļuva populārs tā interpretācijas humora dēļ, kuru var redzēt uz ielas un sev apkārt. Tas paredzēts gan pusaudžu, gan pieaugušo auditorijai. Seriāla pirmizrāde notika {{dat|1989|9|17||bez}} telekanālā ''Fox''. Seriālu veido ''[[Gracie Films]]'' pēc kinokompānijas ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' pasūtījuma. Multiplikācijas seriālu rāda vairāk nekā 100 pasaules valstīs.<ref>[http://www.wienerzeitung.at/default.aspx?tabID=4703&alias=Dossiers&cob=433692 Die Simpsons in Afrika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090903105026/http://www.wienerzeitung.at/default.aspx?tabID=4703&alias=Dossiers&cob=433692 |date={{dat|2009|09|03||bez}} }} Wiener Zeitung. {{de ikona}}</ref> Žurnāls ''[[Time]]'' 1998. gadā "Simpsonus" nosaucis par labāko [[20. gadsimts|20. gadsimta]] televīzijas multiplikācijas seriālu. Tomēr daži kritiķi un fani apgalvo, ka pēc tik daudziem gadiem "Simpsoni" zaudējuši savu sociālo nozīmi un humora izjūtu. {{dat|2007|7|27||bez}} kinoteātros tika demonstrēta pilnmetrāžas multiplikācijas filma "[[Simpsonu filma]]" ar seriāla varoņiem. == Vēsture == Ideja par seriāla veidošanu radās [[Mets Greinings|Metam Greiningam]] brīdī, kad viņš iegāja [[Džeimss Brukss|Džeimsa Bruksa]] birojā, lai piedāvātu īsmetrāžas animāciju darbus. Tobrīd viņš bija slavenā komiksa "Dzīve ellē" autors, un viņam vajadzēja piedāvāt tieši šo komiksu, bet viņš negribēja šķirties no visa sava mūža ieguldījuma. Viņam vajadzēja jaunas idejas, tāpēc viņš steigā uzskicēja amerikāņu ģimenes dzīves versiju. Greinings nosauca personāžus par godu paša ģimenei, bet, lai izceltu no pārējo vidus, tie tika iekrāsoti dzelteni.<ref>[http://www.imdb.com/title/tt0250735/ 'The Simpsons': America’s First Family]</ref> Simpsonu ģimene multiplikācijas formā pirmo reizi parādījās "Treisijas Ulmenas šovā" ({{val|en|The Tracey Ullman Show}}) ar pirmo sēriju ''Good night'' 1987. gada 19. aprīlī. Iesākumā personāži bija uzzīmēti diezgan rupji, jo pats Greinings nemācēja labi zīmēt, bet animatori tikai nokopēja viņa skices. Minisērijas (apmēram minūti garas) tika rādītas FOX kanālā trīs sezonu garumā, vēlāk dažas no tām, ieskaitot ''Good night'', tika iekļautas jubilejas sērijā. 1989. gadā Simpsoni pārtapa paši savā seriālā, ko FOX telekanāls translēja kā iknedēļas šovu. Pirmā pilna garuma sērija bija ''[[Simpsons Roasting on an Open Fire]]''. Sākotnēji kā pirmā sērija bija plānota ''[[Some Enchanted Evening]]'', tomēr tā tika atteikta nekvalitatīvas animācijas dēļ, lai arī vēlāk kļuva par pēdējo pirmās sezonas sēriju. [[Attēls:Simpsons on Tracey Ullman.png|thumb|left|300px|Sākotnējais Simpsonu ģimenes izskats "Treisijas Ulmenas šovā".]] "Simpsoni" bija pirmais īstais ''FOX Network'' grāvējs. Tas bija pirmais kompānijas FOX šovs, kas iekļuva sezonas labāko raidījumu trīsdesmitniekā. [[Treisija Ulmena]] iesūdzēja tiesā producentus, jo uzskatīja, ka stipri palīdzējusi animācijas seriāla popularitātei un ir pelnījusi par to kompensāciju, bet tā arī neko neieguva. Šovs izraisīja plašas diskusijas: [[Bārts Simpsons]] attēlots kā dumpinieks, kurš rada sašutumu un pazūd. Vecāki un konservatori bija norūpējušies par to, ka tāds multiplikācijas varonis kā Bārts Simpsons ir slikts piemērs bērniem. Kad parādījās T-krekls ar Bārtu un uzrakstu ''Underachiever'' (''And proud of it, man!'') (no [[angļu valoda]]s — 'Nespējīgs. (Un es ar to lepojos, vecīt!)'), drēbes un pārējā produkcija ar Simpsoniem tika aizliegta atsevišķās ASV štatu vidusskolās. Visā pasaule šīs preces bija pieprasītas, un pirmajos 14 tirgošanas mēnešos tās seriāla veidotājiem ienesa vairāk nekā 2 miljardus dolāru lielu peļņu. [[Protests]] pret Bārtu rada atspoguļojumu otrās sezonas sērijā ''Bart Gets an F'', kurā Bārtu grib atstāt uz otru gadu ceturtajā klasē. Šajā sērijā skolas psihologs citē uzrakstu uz T-krekla: "Viņš ir nespējīgs... un lepojas ar to". Tāda paša situācija rodas vēlāk jau divpadsmitajā sezonā sērijā ''Skinner's Sense of Snow''. 1990. gada septembrī [[Barbara Buša]] intervijā žurnālam ''People'' paziņoja, ka "Simpsoni" ir pats stulbākais, ko viņa ir redzējusi. Pēc sešiem gadiem sērijā ''[[Two Bad Neighbors]]'' tika parādīti [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs]] un Barbara Buši, kuri atbraukuši uz Springfīldu un ātri pametuši to, jo Džordžam radušās nesaskaņas ar Bārtu un Homēru. Scenāristi bieži demonstrē savu mīlestību pret slavenību izmantošanu epizodiskās lomās, kā arī mūsdienu un klasisko filmu citēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://snpp.com/guides/movie_refs.html |title=Atsauces uz kinofilmām "Simpsonu" seriālā |publisher=Snpp.com |date=2004. gada 27. februāris |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091230084708/http://snpp.com/guides/movie_refs.html |archivedate={{dat|2009|12|30||bez}} }}</ref> 1995. gadā kompānija ''Western Pacific Airlines'' reklāmas akcijas laikā izkrāsoja ''[[Boeing 737]]'' ar galveno varoņu portretiem. Autors Mets Greinings un daži scenāristi atteicās no lidošanas, jokodami, ka ja lidmašīna nokritīs, viņi aizies bojā kopā ar saviem varoņiem. Animācijas seriāla varoņi vairākas reizes ir pabijuši uz dažādu žurnālu vākiem. Piemēriem, žurnāla ''[[Rolling Stone]]'' 2002. gada novembra numurā [[Bārts Simpsons|Bārts]] attēlots mazuļa izskatā, tāpat kā uz ''[[Nirvana]]'' albuma ''Nevermind'' vāka. 2009. gada novembra žurnāla ''[[Playboy]]'' numurā, kas veltīts "Simpsonu" 20. gadadienai, uz vāka attēlota [[Mārdža Simpsone]], kas sēž uz "Playboy" truša simbola krēsla, kurš piesedz viņas kailo ķermeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2009/10/09/marge/ |title=Хг Фхгмх: Люпдф Яхлоянм Оноюдер Мю Накнфйс Playboy |publisher=Lenta.ru |date=2011. gada 30. septembris|accessdate=2011. gada 11. oktobrī}}</ref> Pirms 17. sezonas britu televīzijas kanālā ''[[Sky One]]'' tika izrādīts reklāmas rullītis, kas sastāvēja no tradicionālā "Simpsonu" seriāla iesākuma, tikai ar īstiem aktieriem multiplikācijas varoņu vietā.<ref name="KZS">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gprime.net/video.php/therealsimpsons |title=the real simpsons (an advertisement by sky one media) - video<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2010|02|20||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6CbOv0OJ0?url=http://gprime.net/video.php/therealsimpsons |archivedate={{dat|2012|12|02||bez}} }}</ref> Šis video ātri izplatījās [[Internets|internetā]] un kļuva populārs, bet vēlāk tika izmantots kā 7. sezonas 15. sērijas ''[[Homer Simpson, This Is Your Wife]]'' sākums. Interesanti, ka aktieris, kas šajā iesākuma rullītī atveido Homēru, brauc mājās ar automobili [[VAZ-2105]]. [[Attēls:The Simpsons star.jpg|thumb|200px|"Simpsonu" zvaigzne Slavas alejā.]] 1997. gada 9. februārī "Simpsoni" pārspēja "[[Flinstoni|Flinstonus]]" kā visilgāk translētais multiplikācijas seriāls [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], savukārt 2004. gadā "Simpsoni" sēriju skaitā apsteidza "[[Skubijs Dū|Skubiju Dū]]". "Simpsoni" saņēmuši neskaitāmas balvas — 26 "Emmy Awards", 22 "Annie Awards", "Peabody" un daudzas citas. 2004. gada 14. februārī tika atklāta zvaigzne slavas alejā [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. 2010. gada 14. janvārī kanālā ''Fox'' tika parādīta četrdesmit minūtes gara filma ''[[The Simpsons 20th Anniversary Special - In 3-D! On Ice!]]'', kas veltīta slavenā seriāla veidošanas vēsturei. == Seriāla veidošana == === Izpildproducenti === [[Attēls:Reginina.png|thumbnail|right|235px|Attēls no sērijas "Regīnas monologi", kurā piedalījās [[Tonijs Blērs]].]] [[Mets Greinings]], [[Džeimss Bruks]] un [[Sems Saimons]] ir seriāla izpildproducenti, un pašlaik viņi ir radošie konsultanti. Dažādās sezonās ar veidošanu nodarbojušies: * 1., 2. sezona: [[Mets Greinings]], [[Džeimss Bruks]] un [[Sems Saimons]] * 3., 4. sezona: [[Els Džins]] un [[Maiks Reiss]] * 5., 6. sezona: [[Deivids Mirkins]] * 7., 8. sezona: [[Bills Ouklijs]] un [[Džošs Vainstīns]] * 9.—12. sezona: [[Maiks Skalli]] * 13. sezona — pašlaik: [[Els Džins]] === Lomu ierunātāji === Šova titros parādīti tikai ieskaņojošo aktieru vārdi bez lomu norādījumiem, kurus tie ierunājuši, jo pašā šova sākumā producenti un aktieri to gribēja paturēt noslēpumā. Titri ar lomām tika parādīti tikai vienreiz, otrās sezonas sērijā ''[[Old Money]]''. Lomu ierunātāju pamatsastāvā ir seši cilvēki, un visi ir ''Emmy'' balvas laureāti par ieskaņošanu. * [[Dens Kastellaneta]] ieskaņo [[Homērs Simpsons|Homēru Simpsonu]], viņa tēvu [[Ābrahams Simpsons|Eibu]], [[klauns Krastijs|klaunu Krastiju]] un vairākus citus personāžus. * [[Džulija Kavnera]] ieskaņo [[Mārdža Simpsone|Mārdžu Simpsoni]], viņas māsas [[Petija un Selma Buvjē|Petiju un Selmu]] un viņu māti [[Žaklīna Buvjē|Žaklīnu]]. Epizodiskie personāži ļoti reti runā viņas balsī. * [[Nensija Kartraita]] ieskaņo [[Bārts Simpsons|Bārtu Simpsonu]], [[Ralfs Vigams|Ralfu Vigamu]] un daudzus citus Springfīldas sākumskolas skolniekus. * [[Jardlija Smita]] ieskaņo tikai [[Līza Simpsone|Līzu]]. * [[Henks Azaria]] dāvājis savu balsi daudziem Springfīldas stiprā dzimuma pārstāvjiem, tostarp [[Mo Sizlaks|Mo Sizlakam]], [[Klensijs Vigams|Klensijam Vigamam]] un [[Apū Nahasapimapetilons|Apū Nahasapimapetilonam]]. * [[Harijs Šīrers]] ieskaņo [[Montgomerijs Bērnss|misteru Bērnsu]], [[Veilons Smiterss|Smitersu]], [[Seimūrs Skiners|direktoru Skineru]], [[Neds Flanderss|Nedu Flandersu]], [[Džūljuss Hiberts|dakteri Hibertu]] un daudzus citus. Vēl daudzu sēriju ieskaņošanā piedalās [[Pamela Heidena]], [[Tress Maknils]], [[Marsija Volasa]], [[Megija Rosvela]] un [[Rusija Teilora]]. Ļoti bieži personāžu ieskaņošanai pieaicina slavenības, kas parasti ieskaņo paši savas lomas. "Simpsoni" iekļauti [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā animācijas seriāls ar vislielāko pieaicināto slavenību skaitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tvshows.aol.com/show/the-simpsons/SH0186930000/main |title=AOL Television |publisher=Tvshows.aol.com |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archive-date={{dat|2012|12|02||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6CbOvsdVs?url=http://www.aoltv.com/show/the-simpsons/SH0186930000/main }}</ref> == Seriāla tēli == [[Attēls:Simpsons cast.jpg|center|600px|thumb|Simpsonu tēli.]] Seriāla galvenos tēlus izveidoja Mets Greinings animācijas sērijām "Treisijas Ulmenas šova" laikā (iknedēļas šovs ar satīriskiem un muzikālajiem numuriem, ko rādīja kanālā "Fox" no 1987. gada aprīļa līdz 1990. gada maijam). Daudzi tēli ieguva savus vārdus no Greininga dzīvē svarīgiem ļaudīm, piemēram, vārdi Līza un Megija, Mārdža un Homērs ņemti no māsām, mātes un tēva, Bārts ir anagramma no vārda ''Brat'' (no [[angļu valoda]]s — 'rezgalis, palaidnis'). === Otrā plāna tēli === Seriālā darbojas liels daudzums otrā plāna tēlu, tostarp Simpsonu kolēģi, skolotāji, ģimenes draugi, attāli radinieki un vietējās slavenībās. Daži no tiem parādās tikai uz īsu brīdi, bet citiem ir veltītas veselas sērijas, kurās tiem ir tikpat svarīga loma kā Simpsonu ģimenei (piemēram, ir deviņas sērijas ar [[Izpalīgs Bobs|Izpalīgs Boba]] dalību, divas ar [[Ralfs Vigams|Ralfa Vigama]] dalību, divas ar [[Nelsons Mancs|Nelsona Manca]] dalību, trīs sērijas ar [[Apū Nahasapimapetilons|Apū]] dalību, vēl pirmā plāna lomās ir bijuši [[Mo Sizlaks]], [[Neds Flanderss]], [[Montgomerijs Bērnss]] un daudzi citi). Lielais otrā plāna lomu skaits un katra tēla personības izveide ļauj multiplikācijas seriālam būt kā atsevišķai pasaulei un piešķir tai sevišķu dzīvīgumu. == Darbības vieta == Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], iedomātā pilsētā [[Springfīlda (Simpsoni)|Springfīldā]] ({{val|en|Springfield}}, burtiski — 'pavasara lauks' vai 'avotu lauks'). Patiesībā ASV ir ļoti daudz pilsētu ar šādu nosaukumu, tieši tādēļ arī veidotāji izvēlējās šo nosaukumu. Seriāla fani daudzas reizes mēģinājuši noskaidrot, kur šī pilsēta atrodas, ņemot vērā pilsētas raksturojumu, [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Klimats|laika apstākļus]] un citus orientierus. Tomēr gan pilsēta, gan tās atrašanas vieta ir izdomājums. Iespējamā Springfīldas atrašanās vieta bija gandrīz katrā ASV štatā, bet katrs no tiem tika atmests, dēļ pretrunīgiem pierādījumiem. Pilsētai riņķī var būt augsti kalni vai līdzenumi, tuksneši vai piekraste — atkarībā no tā, kas nepieciešams konkrētajai sērijai. Kaut arī Mets Greinings iesākuma teica, ka šāda pilsēta nepastāv, pašā seriālā sastopamas vairākas norādes uz to, kur visticamāk atrodas Springfīlda. Piemēram, vienā no sērijām pie pilsētas robežas atrodas ieroču rūpnīca, kā [[alūzija]] par patiesībā esošu slavenu Springfīldas ieroču rūpnīcu ({{val|en|Springfield аrmory}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.springfield-armory.com/aboutus.php |title=Springfield Armory |publisher=Springfield Armory |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archiveurl=https://www.webcitation.org/6CbOx2bxF?url=http://www.springfield-armory.com/aboutus.php |archivedate={{dat|2012|12|02||bez}} }}</ref> Lānss Vailders, seriāla "Simpsoni" fona dizaineris, uzauga Čelmsfordas pilsētiņā [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], tāpēc par daudzu objektu prototipiem kalpoja šīs pilsētiņas reālās ēkas. Piemēram, sākumskola, kurā mācās Bārts un Līza, nokopēta no ''McCarthy Middle School'', bet rātsnams izskatās kā Čelmsfordas bibliotēka. Tādas iestādes kā ''Zesty’s Pizza'', ''Skip’s Restaurant'', ''Skip’s Ice Cream'' un ''Tony and Ann’s Pizza'' arī ir nozīmētas no reālām Čelmsfordas ēkām. Par to, ka pilsēta ir izdomāta, apliecina arī 2007. gadā iznākušajā pilnmetrāžas filmā "[[Simpsonu filma]]", kad, esot kalna virsotnē, [[Neds Flanderss]] rāda [[Bārts Simpsons|Bārtam]] pilsētas apkaimi, sakot: "Skaties dēls, te redz četrus štatus, kas robežojās ar Springfīldu: [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Nevada]], [[Meina]] un [[Kentuki]]". (Patiesībā — šis joks ir saprotams visiem amerikāņiem — kopēja robeža ir tikai Ohaio un Kentuki štatiem, savukārt Meinas štats atrodas ASV ziemeļaustrumos, bet Nevada — rietumos). == Kritika == === Kopējā seriāla kritika === "Simpsoni" daudzas reizes ir kritizēti no žurnālistu, valsts iestāžu un vienkārši sašutušu skatītāju puses, gan ASV, gan citās valstīs, kurās seriāls tiek rādīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Martin Rosenbaum | authorlink = | date = 2009. gada 29. jūnijs | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/politics/6252856.stm | title = Is The Simpsons still subversive? | format = | work = | publisher = BBC Radio | accessdate = 2009. gada 21. jūnijā | language = en | description = }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | author = John Ortved | authorlink = | date = 2007. gada augusts | url = http://www.vanityfair.com/culture/features/2007/08/simpsons200708 | title = Simpson Family Values | format = | work = | publisher = Vanity Fair | accessdate = 2009. gada 21. jūnijā | language = en | description = }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Steven Carroll | authorlink = | date = 2009. gada 17. martā | url = http://www.irishtimes.com/newspaper/ireland/2009/0317/1224242946443.html | title = Cartoon family get animated on first Irish visit | work = | publisher = The Irish Times | accessdate = 2009. gada 21. jūnijā | language = en | description = }}</ref> ==== ASV ==== Bārtu ar viņa nepaklausīgo raksturu un pastāvīgām nerātnībām, par kurām lielākoties seriālā viņš netiek nekādi sodīts, daži vecāki un konservatīvie skatītāji uzskata par sliktu paraugu bērniem. 1991. gada intervijā [[Bills Kosbijs]] atsaucās uz Bārtu kā sliktu priekšzīmes rādītāju, uzskatot viņu par ļaunu, apjukušu un neapmierinātu. Uz to [[Mets Greinings]] atbildēja: "Jā, šie vārdi tiešām raksturo Bārtu. Lielākā daļa cilvēku visādi cenšas būt normāli, bet viņš uzskata, ka būt normālam ir garlaicīgi, un dara to, par ko citi pat neiedrošinās sapņot". Kad parādījās t-krekls ar Bārtu un uzrakstu ''Underachiever ('And proud of it, man!')'' (no [[angļu valoda]]s — 'Nesekmīgs (Un ar to lepojos, vecīt!)'), t-krekli ar Simpsoniem un pārējā līdzīga produkcija tika aizliegta dažu ASV štatu vidusskolās. Neskatoties uz to, visā pasaulē šīm precēm bija liels noiets un pirmajos 14 mēnešos pārdošanas ienākumi veidotajiem ienesa vairāk nekā 2 miljardus [[ASV dolārs|dolāru]]. Protests pret Bārtu rada savu atspoguļojumu otrās sezonas sērijā ''[[Bart Gets an F]]'', kurā Bārtu grib atstāt ceturtajā klasē uz otru gadu. Šajā sērijā skolas psihologs "citē" uzrakstu uz t-krekla: "Viņš ir nespējīgs... un lepojas ar to". Analoga situācija rodas arī vēlākā sērijā (divpadsmitajā sezonā): ''[[Skinner’s Sense of Snow]]''. 1990. gada septembrī Barbara Buša intervijā žurnālam "[[People]]" paziņoja, ka "Simpsoni" ir pats stulbākais, ko viņa jebkad redzējusi. Pēc sešiem gadiem sērijā ''[[Two Bad Neighbors]]'' tika parādīti [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs]] un Barbara Buši, kuri pārvākušies uz Springfīldu, bet ilgi nav tur mitinājušies nesaskaņu dēļ ar Bārtu un [[Homērs Simpsons|Homēru]]. 1992. gada 27. janvārī [[ASV prezidents]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs vecākais]] pieminēja "Simpsonus" savā runā, sakot: "Mēs turpināsim mūsu centienus amerikāņu ģimeņu nostiprināšanai, lai padarītu amerikāņu ģimenes pēc iespējas līdzīgākas Voltoniem, un pēc iespējas mazāk līdzīgas Simpsoniem". Uz to multiplikācijas seriāla veidotāji ironiski atbildēja ar Bārta vārdiem īsā rullītī, kurš tika parādīts trīs dienas vēlāk, pirms sērijas ''[[Stark Raving Dad]]'' atkārtojuma: "Eu, mēs esam tieši tādi paši kā Voltoni. Arī mēs lūdzamies Depresijas beigās". Tāda publikas daļas reakcija jau sen nebija nekāds jaunums multiplikācijas seriāla veidotājiem. Pats Mets Greinings neslēpj, ka provokācijas elements "Simpsonos" ir iekļauts apzināti: <blockquote>Amerikā ir ļaudis, kurus aizskar viss apkārtējais. Mēs kairinām skatītājus, tā ir daļa no mūsu vēršanās pie viņiem. Tam ir jaizklaidē cilvēkus, un jākaitina noteiktu auditorijas daļu.<ref>[http://www.dni.ru/culture/2007/7/6/111258.html Briti ieraudzīja kailus Simpsonus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090904015247/http://www.dni.ru/culture/2007/7/6/111258.html |date={{dat|2009|09|04||bez}} }} / "Дни.ру" 06.07.2007. {{ru ikona}}</ref></blockquote> ==== Citās valstīs ==== 2005. gadā sākās "Simpsonu" seriāla demonstrācija [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]. Seriāls tika adaptēts arābu sabiedrības īpatnībām. Tā tēlu uzvedība, kas varēja izraisīt skatītāju protestu, tika izņemta no seriāla. Tādēļ [[Homērs Simpsons]] šajā versijā nedzer alu un neēd [[Bekons|bekonu]], jo šīs abas lietas aizliedz [[Islāms|islāma]] likumi.<ref>[http://www.newsru.com/cinema/17oct2005/simp.html Arābu Homērs Simpsons nedzer alu: fani apjukumā] / "Newsru.com" 17.10.2005. {{ru ikona}}</ref> 2008. gada aprīlī "Simpsonus" izņēma no [[Venecuēla]]s televīziju rīta ēteriem. Pēc Venecuēlas prezidenta [[Ugo Čavess|Ugo Čavesa]] vārdiem, seriālam ir "muļķīga ietekme uz bērnu un jauniešu audzināšanu".<ref name="komm1">[https://web.archive.org/web/20090629045057/http://www.kommersant.ua/doc.html?docId=1105809 Padome nav sapratusi jokus] /"Коммерсантъ-Украина" 2009. gada 19. jūnijs {{ru ikona}}</ref> 2009. gadā [[Ukraina|Ukrainā]] televīzijas un radioapraides padome vērsās pie visiem ukraiņu televīzijas kanālu vadītājiem ar ieteikumu atturēties no dažu programmu, filmu un seriālu raidīšanas, kuri pārkāpj Ukrainas likumdošanu par sabiedriskās morāles pārkāpumiem. Šie ierobežojumi skāra arī "Simpsonus".<ref name="komm1" /> ==== Vatikāna reakcija ==== 2009. gada decembrī oficiālā [[Vatikāns|Vatikāna]] avīze ''[[L'Osservatore Romano]]'' raksturoja Simpsonu sižetus kā "reālistiskus un gudrus". Atzīstot, ka animācijas seriālā ir rupji izteicieni, vardarbības un tēlu reliģiskās noliegšanas ainas, avīze atzīmē, ka, pateicoties Simpsoniem, pieaugušie atkal ir atvēruši sev multiplikācijas pasauli.<ref>[http://sd.net.ua/2009/12/24/vatikan_simpsons.html Vatikāns nosauc Simpsonu sižetus par "reālistiskiem un gudriem"] {{ru ikona}}</ref> === Atsevišķu sēriju kritika === Atsevišķu kritiku iemantojušas atsevišķas "Simpsonu" seriāla sērijas. ''[[A Streetcar Named Marge]]'' (4. sezonas 2. sērija) Apvainotie [[Jaunorleāna]]s iedzīvotāji apbēra seriāla veidotājus un amerikāņu presi ar niknām vēstulēm un draudiem. Viņiem nepatika, ka sērijā izrādes dalībnieki nodziedāja par viņu pilsētu sekojošus vārdus: "Jaunorleāna — pirātu, dzērāju un padauzu mājas, strutaina un smirdīga vieta". "Simpsonu" veidotāji atvainojās saniknotajiem pilsētas iedzīvotājiem ar to, ka nākamās sērijas iesākumā (''[[Homer the Heretic]]'') Bārts skolā uz tāfeles vairākas reizes bija uzrakstījis: "Es vairāk neaizvainošu Jaunorleānu!". ''[[A Star is Burns]]'' (6. sezonas 18 sērija) [[Mets Greinings]] nosauca šo sēriju par "30 minūšu citas filmas reklāmu" un vienīgo reizi "Simpsonu" 20 gadu vēsturē izņēma savu vārdu no titriem. Sērija izraisīja mazu karu starp seriāla veidotāju Metu Greiningu un šova producentiem. Iemesls ir tāds, ka Mets bija sašutis par "simpsonu" izmantošanu kā reklāmas lauku citiem seriāliem. Tieši šajā sērijā producenti parādīja Džeju Šermani, multiplikācijas seriāla "[[The Critic]]" tēlu. Vēlāk, multiplikācijas seriāla "[[Hurricane Neddy]]" vienā no astotās sezonas sērijām, Šermans tika attēlots kā trako nama pacients. ''[[Homer's Enemy]]'' (8. sezonas 23. sērija) Šī sērija tiek uzskatīta par pārāk cietsirdīgu un drūmu. Pēc sērijas parādīšanas, daudzi fani sajuta, ka tā ir bijusi pārāk drūma, ne visai asprātīga un Homērs tika attēlots kā ļoti neaudzināts. Izdotajā [[DVD]], Džoša Vainstīna komentāros teikts, ka viņš uzskata šo sēriju par vienu pašām strīdīgākajām, kuru viņš ir veidojis, jo ticis izmantots "ass novērošanas humors, kurš neguva daudz atbalstītājus". Vainstīns vēl izteicās par "paaudžu konfliktu" — sērijai iesākumā bija asa skatītāju kritika, bet vēlāk tā guva daudz atbalstītāju, kuru skaits ar katru gadu arvien palielinās. ''[[Trash of the Titans]]'' (9. sezonas 22. sērija) Šajā sērijā, no sākuma grupas [[U2]] dalībnieki, bet vēlāk [[Montgomerijs Bērnss]], pasaka aizliegtu žargona vārdu "wanker" ({{val|lv|onānists}}), kas izraisīja sabiedrisku skandālu. Televīzijas kanāls "Channel 4", kas parādīja sēriju dienas laikā, saņēma 31 sūdzību no skatītājiem. Neskatoties uz to, sērija saņēma "[[Emmy balva|Emmy balvu]]" nominācijā "labākā animācijas programma"<ref>{{Ziņu atsauce|last=Dowell|first=Ben|url=http://www.guardian.co.uk/media/2008/jun/09/channel4.ofcom|title=The Simpsons: Channel 4 apologises for pre-watershed swearing|publisher=''The Guardian''|date=2008-06-09|accessdate=2008-06-09}}</ref> ''[[Blame it on Lisa]]'' (13. sezonas 15. sērija) Sērija izraisīja starptautisku skandālu. Sērijā tika attēlota [[Brazīlija]]s pilsēta [[Riodežaneiro]], kurā uz ielām plaukst bandītisms un nabadzība. Pilsētas tūrisma departaments uztvēra sēriju kā pamatīgu aizvainojumu un piedraudēja šova producentiem ar sūdzību tiesā. "Visvairāk sirds sāp par to, ka pilsēta attēlota ka džungļi, pa kuriem aulekšo mērkaķi" — sūdzējās departaments.<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = | authorlink = | date = 2002. gada 15. aprīlis | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/1931551.stm | title = Simpsoni atvainojas Rio | format = | work = | publisher = [[BBC]] | accessdate = 2009. gada 18. jūlijā | language = en | description = }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/50026/lai-simpsoni-pazustu-jariko-referendums-kur-slepjas-seriala-fenomens |title=Lai „Simpsoni” pazustu, jārīko referendums. Kur slēpjas seriāla fenomens? |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/55192/gimene-kuru-apciemojusas-visvairak-slavenibu-pasaule-foto |title=Ģimene, kuru apciemojušas visvairāk slavenību pasaulē. FOTO |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī}}</ref> == Multiplikācijas seriāla raksturīgās iezīmes un tradīcijas == === Sēriju ievads === Šova ievads ir sava veida "rozīnīte". Parasti (ir arī izņēmumi) tajā tiek parādīts katra ģimenes locekļa ceļš mājup, kas noslēdzas viesistabas dīvāna televizora priekšā. Ir trīs ievada paveidi pēc tā ilguma: pirmajās sezonās tā ir pati garākā un tajā ir iekļauta [[Bārts Simpsons|Bārta]] autobusu pieturas zīmes zādzība un [[Līza Simpsone|Līzas]] brauciens ar velosipēdu; visbiežāk sastopama ir vidēja ilguma ievads, bet pēdējās sezonās arvien biežāk tiek rādīta saīsinātais ievads, kur netiek rādīts visu Simpsonu ceļš caur pilsētu, bet tikai viņu ieiešana mājā. Seriāla muzikālā tēma, kas skan ievadā, tika sarakstīta 1989. gadā un tās autors ir [[Denijs Elfmans]]. Tās izveide aizņēma tikai divas dienas, bet melodija mūsdienās ir plaši atpazīstama un populāra. Pats interesantākais ir ievada mainīgie elementi. Tie ir: * Līzas Simpsones [[Saksofons|saksofona]] solo, kuru viņa izpilda mūzikas stundas klasē (pagaidām ir 30 solo varianti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snpp.com/guides/sololist.html |title=Lisas saksofona solo uzskaitījums |publisher=Snpp.com |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100314103101/http://www.snpp.com/guides/sololist.html |archivedate={{dat|2010|03|14||bez}} }}</ref>), saīsinātajā versijā netiek rādīts. * Bārta uzraksts uz klases tāfeles, kuru viņš raksta atkārtoti vairākas reizes, kā saņemdams sodu par skolā paveiktajām nedarbiem (uzraksts vienmēr atšķiras, un sastāv ne mazāk kā no četriem vārdiem (izņēmums: uzraksts uz tāfeles ''I will not'' ({{val|lv|Es ne-}}))), saīsinātajā ievada versijā netiek rādīts. * Uz kases tablo, pēc tā, kad noskenē Megiju, ciparus var ieraudzīt tikai palēninātā skatā. * Tā saucamā "dīvāna aina" ("dīvāna joks"), kas parāda, kas notiek Simpsonu viesistabā, kad viņi ienāk mājā. Ir ļoti daudz šīs ievada daļas versiju (vairākas katrā sezonā), un skatītājiem šī "rozīnīte" ļoti patīk. Dažās sērijās "dīvāna ainas" atkārtojas (piemēram, vienāda "dīvāna aina" ir S10E21, S12E17, S13E11), ir pieejams arī pilns saraksts ar ainām, kas atkārtojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snpp.com/guides/couch.openings.html |title="Dīvāna ainas", kas atkārtojas |publisher=Snpp.com |date=2011. gada 25. septembris |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100125032121/http://www.snpp.com/guides/couch.openings.html |archivedate=2010. gada 25. Janvāris }}</ref> Analogs mainīgais elements ir arī multiplikācijas seriālos "[[Futurāma]]" un "[[Amerikāņu tētuks]]". Multiplikācijas seriāla pirmajās sērijās, ainā, kur Homērs skrien prom no darba pēc svilpes atskanēšanas, aiz viņa stāv nezināms AES darbinieks, kurš iekožas sviestmaizē. Vēlāk viņu aizvietoja ar Bērnsu un Smitersu. Pēc pilnmetrāžas multiplikācijas filmas "[[Simpsonu filma]]" pirmizrādes, pirmajā 19. sezonas sērijā ''[[He Loves to Fly and He D'oh's]]'' tiek parādīta [[Springfīlda (Simpsoni)|Springfīldas]] atjaunošanas skats pēc katastrofas, kas notika filmā, ka arī daži tās unikālie tēli un sīkāka informācija, piemēram, Springfīldas atjaunošanas process un [[Eskimosi|eskimosu]] pūšļotāja; Bārts mājupceļā brauc pa izpostītajām ielām, kurās norisinās būvdarbi; pie mājas piebraucošai Homēra automašīnai uz jumta uzkrauta tvertne ar uzrakstu ''Pig crap'' ({{val|lv|Cūku mēsli}}), bet Simpsonu viesistaba it kā tiek iekārtota no jauna; apsēdies uz dīvāna, Homērs ņem rokās sivēnu un saka: "Mana vasaras aizraušanās", tādā veidā sasaistot seriālu ar pilnmetrāžas filmas vasaras pirmizrādi. Sākot no 20. sezonas 10. sērijas, "Simpsoni" tiek rādīti [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] un ar jaunu ievadu. Ievads kļuvis garāks: tagad pēc AES panorāmas tiek rādīts Springfīldas galvenais laukums, kurā [[Kernijs (tēls)|Kernijs]] un [[Džimbo Džonss]] zāģē nost [[Džedebajs Springfīlds|Džedebaja Springfīlda]] piemineklim galvu, kas nokrīt uz [[Ralfs Vigams|Ralfa]] galvas. Tālāk, pa ceļam uz [[Springfīldas sākumskola|skolu]], parādīts jaunais mainīgais elements: reklāmas plakāts, uz kura redzamas "[[Mo Sizlaks|Mo]] taverna — tagad ar elektrību" veida reklāmas, "Pazudis bērns — atlīdzības nebūs" (ar [[Milhauss Van Hutens|Milhausa]] attēlu), "[[klauns Krastijs|Krastijs]] — tagad nodarbojas ar apbedījumiem" un citi. Tālākās izmaiņas ir nenozīmīgas: atomelektrostacijā [[Montgomerijs Bērnss]] un [[Veilons Smiterss]] aiz Homēra muguras nomainīti pret [[Lenijs Leonards|Leniju]] un [[Karls Karlsons|Karlu]], kuri karina ziņojumu "3 dienas bez atgadījumiem" un uzreiz nogāžas zemē. Mazliet izmainījies ir tēlu sastāvs, kurus Bārts satiek pa ceļam mājās. Veikalā starp precēm, kuras iegādājusies Mārdža, var pamanīt [[tomātu]] sulas pudeli. Homēram vairāk nesanāk aizmukt no sievas vadītās automašīnas un viņš garāžā nonāk atrodoties uz dzinēja pārsega. Dažās sērijās tiek izmantota saīsinātā ievada versija. Kad uzreiz pēc seriāla nosaukuma parādīšanās, parāda [[Homērs Simpsons|Homēru]] piebraucam pie mājas. === Visu svēto dienai veltītās īpašās sērijas === Sākot ar otro sezonu, "Simpsonos" katru gadu ir īpašās [[Visu svēto diena]]s sērijas, kas ierasti sastāv no trim daļām, ar šausmu stāstu saturu. Šajās sērijās ir iekļauti fantastikas elementi un bieži parodē zināmus šī žanra vai citus darbus (viens no parodiju objektiem, kas atkārtojas ir seriāls "[[Kapeņu stāstiņi]]"). Rādītas šīs sērijas parasti tiek divas nedēļas pēc pašiem svētkiem. Zīmīga šo sēriju iezīme ir beigu titri: tie tiek rakstīti zaļiem burtiem, savukārt veidotāju vārdus aizvieto ar smieklīgām iesaukām (piemēram, [[Mets Greinings]] (''Matt Groening'') vietā tiek parādīts Sikspārnis Greinings (''Bat Groening'')). Klasiskais "Simpsonu" ievads šajās sērijās arī ir pilnībā savādāks. Tiek apspēlētas šausmu filmu tēmas, rādītas kapsētas, negaiss, pakāries [[Mo Sizlaks|Mo]] un tamlīdzīgas lietas. Pastāvīgs joks ir uzraksti uz kapakmeņiem, kas tiek rādīti sērijas laikā starp stāstiem. === Niezīša un Kasīša šovs === Seriālā bieži var redzēt, kā [[Bārts Simpsons|Bārts]] un [[Līza Simpsone|Līza]] skatās "[[Niezīša un Kasīša šovs|Niezīša un Kasīša šovu]]", kas izceļas ar īpašu nežēlību un ļoti melnu humoru. Galvenajās lomās — kaķis Kasītis un pele Niezītis. Šova pamatdarbība ir [[Niezītis|Niezīša]] ar nežēlīgumu piesātinātā ņirgāšanās par [[Kasītis|Kasīti]]. Katras sērijas noskatīšanās tiek pavadīta ar Bārta un Līzas smiekliem, neskatoties uz to, ka ikdienā Līza ir labi audzināta meitene, kas sava brāļa rīcību neatbalsta. Redzama [[alūzija]] ar populāro multiplikācijas filmu "[[Toms un Džerijs]]", kur pelēns Džerijs cīnās, dažreiz pat ar nežēlīgām metodēm, ar kaķi Tomu, kurš, savukārt, atklāti neiebilstu apēst mazo pelēnu. === Boba atriebība === Tāpat kā katras sezonas tradicionālās sērijas, kas veltītas Visu svēto dienai, ir arī tradicionālās sērijas, kas veltītas [[Izpalīgs Bobs|Izpalīga Boba]] atriebībai. Pats Bobs mēģina nogalināt vai nu Bārtu, vai klaunu Krastiju. Visa šī stāsta iesākums bija pirmajā sezonā, kad Bobs uzdodoties par klaunu Krastiju, apzaga Apū veikalu, bet tika atklāts ar Līzas un Bārta palīdzību un ieslodzīts cietumā. Turpmāk viņš vai nu izbēg no cietuma, vai tiek atbrīvots tikai ar mērķi atriebties. Neskatoties uz to, dažas reizes Bobs ir mēģinājis nomainīt naidu pret laipnību: * izglāba jaunos Simpsonus no sava brāļa, bet tika ieslodzīts pateicoties šefam Vigamam. * kļuva par mazas Itālijas pilsētiņas gubernatoru, bet tika atbrīvots no amata Līzas dēļ, kas bija izdzērusi glāzi vīna. * izglāba Homēru no slepkavas (Frenka Graimsa jaunākā). === Īpašās kopsavilkumu sērijas === Ir sērijas, kurās Simpsoni atceras iepriekšējos notikumus, tiek rādīti kadri no iepriekšējām sērijām, pārstāstīts sižets, ierasti tādas sērijas ir reizi divās sezonās. Šīs sērijas sākas tāpat kā parastās. == Sadzīves parodēšana == Viena no seriāla raksturīgākajām pazīmēm ir tā aktualitāte, kas tiek panākta ar reālu lietu un amerikāņu ikdienas sadzīves notikumu atainošanu, kā arī ar citu zemju [[kultūra]]s, [[politika]]s, [[etnogrāfija]]s un [[reliģija]]s īpatnību atainošanu. Praktiski katrā sērijā parādīta kāda reāla korporācija, paražas un personības; tāpat tiek apspēlēti mūsdienu [[masu kultūra]]s atribūti un "vidusmēra amerikāņa" ieradumi. Starp pašiem raksturīgākajiem jokiem var atzīmēt: * joki par mediju kompāniju "[[20th Century Studios|20th Century Fox]]". Neskatoties uz to, ka šai studijai pieder tiesības uz multiplikācijas seriālu, "Fox" "Simpsonos" vienmēr tiek pieminēts ar ironiskā, parodējošā vai apsmejošā kontekstā (piemēram, tiek apgalvots, ka nākotnē "Fox" pārtaps par pornokanālu, un tas notiks tik pakāpeniski, ka Mārdža to pat nemanīs; seriāla tēli visu laiku apgalvo, ka "Fox" ir sliktas gaumes un zemas kvalitātes televīzija). Tradīcija paņirgāties par "20th Century Fox" ir pārgājusi uz otro [[Mets Greinings|Meta Greininga]] seriālu "[[Futurāma]]"; * joki par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nacionālo simboliku. Sērijā, kurā tiek atklāts Džebidaja Springfīlda noslēpums, tiek parādīts, ka baltās zvaigznes uz ASV karoga ir izvietotas tikai tādēļ, ka neko skaistāku tajos laikos nevarēja izdomāt; [[Ābrahams Simpsons|Eibs]] stāsta, ka pirmo laiku pēc imigrācijas uz ASV, dzīvojis [[Brīvības statuja|Brīvības statujā]], kamēr tā līdz augšai nepiepildījās ar atkritumiem; sērijā ''[[Moe’N’A Lisa]]'' amerikāņu himnas atskaņošanas laikā viņš bļauj: "Izslēdziet tos [[Hipiji|hipiju]] mēslus!". Tradicionāli joku objekti ir arī [[Baltais nams]], [[Rašmora kalns]], [[Linkolna memoriāls]], pirmais [[ASV Konstitūcija]]s eksemplārs un citi; * joki par slavenībām. Šī ir neatņemama seriāla sastāvdaļa. Sērijās piedalās reāli eksistējošas personas, un bieži vien viņi ierunā paši sevi. Visas populārās personas parasti tiek apsmietas un ironizētas. Piemēram, [[Stīvens Hokings|Stīvena Hokinga]] invalīdu ratiņi pārvērsti par futūristisku agregātu ar reaktīvo dzinēju un iebūvētu boksa cimdu, bet slavenais [[tenors]] [[Plasido Domingo]] Homēram lūdz novērtēt viņa jaunos vokālos atklājumus un saņem pazemojošu atbildi; * joki par politiķiem, īpaši par [[ASV prezidents|ASV prezidentiem]]. Vienā sērijā Homērs piekauj Džordžu Busu, citā [[Bills Klintons]] piedāvā Mārdžai doties uz intīmu randiņu; bieži tiek izsmieti ASV eksprezidenti [[Ričards Niksons]] un [[Džimijs Kārters]]. Homēra personīgajā albumā ir fotogrāfija, kur viņš kaujās ar [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|pirmo prezidentu Bušu]], un ar [[Džordžs V. Bušs|otro Bušu]] (kautiņš norisinājās Baltajā namā). Pieminēti ir arī krievu politiķi. Sērijā, kurā notiek kautiņš ar Bušu vecāko, parādās arī [[Mihails Gorbačovs]], bet [[Boriss Jeļcins]] tiek pielīdzināts augstākajai reibuma pakāpei. === Vikipēdija "Simpsonos" === [[Vikipēdija]]s pieaugošā popularitāte ir iemesls, lai tā kļūtu par joku, kas atkārtojās vairākās sērijās. Sākot ar 18. sezonu, multiplikācijas seriāla "Simpsoni" tēli, vismaz piecas reizes ir pieminējuši, ka lasa un labo Vikipēdijas rakstus. * 10. sezonas 17. sērijā pa ceļam uz Šelbīvilu [[Homērs Simpsons|Homērs]] stāsta [[Bārts Simpsons|Bārtam]], ka [[Dīns Mārtins]] vienmēr uz filmēšanas laukumu atnāk pēdējā brīdī un visu uzfilmē pirmajā dublī. Bārts viņam iebilst, atsaucoties uz to, ka Vikipēdija ir rakstīts pavisam citādi. Uz ko Homērs atbild, ka labos to rakstu, sakot: "Tur daudz ko var labot...". * Sērijā ''[[I Don't Wanna Know Why the Caged Bird Sings]]'' apcietinātais [[Sneiks Karātavputns]] sūdzas savai brīvībā esošajai draudzenei par to, ka kāds Vikipēdijā labo viņa biogrāfiju, un lūdz izmaiņu autoru nogalināt * [[Izpalīgs Bobs]], kuram Līza aizrādījusi par kļūdu, mēģina [[Internets|Internetā]] pārbaudīt citātu no [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] lugas "[[Makbets]]". Spiežot klēpjdatora pogas, viņš saka: "Nu, lādējies ātrāk, Vikipēdija!" * 20. sezonas 13. sērijā ''[[Gone Maggie Gone]]'', komiksu pārdevējs saka: "Leģendā un Vikipēdijā teikts, ka bagātības tiks atrastas pirmajā pilnmēness naktī pēc Saules aptumsuma". * 21. sezonas 7. sērijā Līza skatās ''Wiccapedia'' mājaslapu. === Joki, kas atkārtojas === Pie tradicionālajiem jokiem var arī pieskaitīt: * ainu, kurā Homērs žņaudz Bārtu, kliegdams: "Ak tu, mazais...!" (raksturīgā Homēra Simpsona frāze); * kad bērni kaut ko lūdz un Homērs atsaka, tādēļ viņi atkārto savu lūgumu tik ilgi, kamēr tēvs piekrīt; * Bārta joku zvanus uz [[Mo Sizlaks|Mo]] tavernu (piezvanot, viņš lūdz pasaukt cilvēku ar izdomātu, smieklīgu vārdu, piemēram Als Koholiķis, sakot no sākuma "uzvārdu": "Pasauciet, lūdzu pie tālruņa Koholiķi" "Eu, vai te ir kāds ar uzvārdu Koholiķis!?" "Viņa vārds ir Als." "Eu, Al Koholiķi tevi pie tālruņa!" (Bārta smiekli, un tam sekojošie Mo draudi ar viņu izrēķināties)); * [[Džūljuss Hiberts|daktera Hiberta]] melnais humors un smiekli nevietā, kas parodē amerikāņu komiķi [[Bills Kosbijs|Billu Kosbiju]]; * [[Montgomerijs Bērnss]] visu laiku aizmirst Homēra vārdu, un jautā [[Veilons Smiterss|Smitersam]]: "Kas ir tas šausmīgais cilvēks (muļķis, idiots, resnulis un tam līdzīgi)?", uz ko viņš atbild, ka tas ir darbinieks no sektora 7G; * Homērs visu laiku aizmirst, ka viņam ģimenē ir arī trešais bērns — [[Megija Simpsone|Megija]]; * [[Izpalīgs Bobs]] bieži uzkāpj uz grābekļa; * dakteris Hiberts ainās, kurās tiek rādīta pagātne, katru reizi izskatās citādāk: viņam mainās frizūra un āriene atbilstoši tā laika modei; * Homēra regulārā [[Neds Flanderss|Neda Flandersa]] īpašuma zagšana. Tā kā Neds ir īstens, pat hipertrofēts kristietis, šeit klaji tiek izsmiets bauslis "Tev nebūs zagt"; * televīzijas ziņās, kad sižets veltīts [[Homērs Simpsons|Homēram Simpsonam]], personas attēls, kas tiek rādīta diktora sānos, vienmēr viņš tiek attēlots no sliktākās puses (dēla žņaugšanas attēls, alkohola reibuma, u.c.); * televīzijas ziņās Springfīldas iedzīvotājus parasti stāda priekšā kā "vietējais..." + dzīves veids: "Vietējais kretīns" ([[Kletuss Spaklers]]), "vietējais despots" ([[Montgomerijs Bērnss]]), "Vietējais pamuļķis" ([[Homērs Simpsons]]); * mājieni par [[Lenijs Leonards|Lenija]] un [[Karls Karlsons|Karla]] homoseksualitāti, protams arī [[Veilons Smiterss|Smitersa]] homoseksualitāti (piemēram, sērijā ''[[Bart tо the Future]]'', pēc tā, kad Bārts izglābj Bērnsu, ienāk Smiterss sadevies rokās ar sievieti: "Оo, Smitersa kungs, es domāju, ka jūs esat..." — "Nē-nē, es neesmu zilais, ja potējos ik pa 10 minūtēm..."). * [[Bārnijs Gambls|Bārnija Gambla]] atraugas; * uzraksti "Jūs pametat Springfīldu — ... dzimteni" (daudzpunktu vietā tiek ierakstīti dažādi slavenību vārdi no grupas "[[The Beatles]]" līdz pat [[Milhauss Van Hutens|Milhausam]] un Nelsonam). Tradicionāli [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētu ceļa malās tiek likti uzraksti ar slavenību vārdiem, kas tur ir dzimuši — tas ir sava veida šīs tradīcijas ironizējums no seriāla veidotāju puses; * mainīgie uzraksti uz ziņojuma dēļa pie Springfīldas baznīcas; * dažreiz Simpsonu māja tiek rādīta šķērsgriezumā, kad kamera it kā pārvietojas starp stāviem, un mēs redzam dažādo saturu, kas atrodas starp otrā stāva grīdu un pirmā stāva griestiem: cilvēku kaulus, dārglietas, noklausīšanās ietaises, dejojošas peles, ķirzakas ar izbolītām acīm. Šis joks ir aizgūts no citiem seriāliem. * Mo Sizlaks periodiski mēģina veikt pašnāvību, bet viņam nekas nesanāk. * Megija Simpsone bieži atrodas vajadzīgajā laikā un vajadzīgajā vietā, kad liekas, ka vairs nekas nepalīdzēs seriāla galvenajiem tēliem, un tiek galā ar problēmu, mazuļiem neraksturīgā veidā (šauj no ieroča vai nomet lielu klints bluķi no kalna uz ļaundara galvas). Pēc kā mazule rāda atvadu žestu, it kā sakot "Es vēl atgriezīšos". === Multiplikācijas seriāla tēlu raksturīgas frāzes === Daudziem multiplikācijas seriāla tēliem ir sev "raksturīgi izteicieni", kas atskan gandrīz katrā sērijā. ==== Homērs Simpsons ==== * "Mmm..." + kādas lietas nosaukums, pārsvarā ēdamas. Visbiežāk: "Mmm... alus...", "Mmm... [[Virtulis|virtuļi]]..." un "Mmm... hotdogs...". Var tikt pieminētas arī neēdamas lietas: "Mmm... organizētā noziedzība...", "Mmm... [[Ugunsdzēsējs|liesmā apdedzināts, pēc dūmiem smaržojošs varonis]]..." Sakot šīs frāzes viņam no mutes tek siekalas. Vienā no multiplikācijas seriāla "[[Futurāma]]" sērijām, robots [[Benders]], atrodot kosmisko atkritumu kaudze [[20. gadsimts|20. gadsimta]] rotaļlietu — mazu Bārtu Simpsonu, kas iekliedzās "Grauz manas bikšeles!" ({{val|en|"Eat my shorts!"}}), saprot šo frāzi burtiski un patiešām apēd viņa šortus, pēc kā saka augstāk minētās frāzes paveidu: "Mmm... bikšeles..." * "[[D'oh!]]" — negaidītu nepatikšanu brīdī. Homērs šo izsaucienu lieto tik bieži, ka dažreiz so izsaucienu var dzirdēt arī no Bārta un Līzas. Visticamāk, Homērs šo izsaucienu iemācījies no savas mātes [[Mona Simpsone|Monas]], kas arī bieži izmanto šo izsaucienu. * "Jū-hū!" ({{val|en|"Woohoo!"}}) — kad priecājās. * "Ak tu, mazais...!" ({{val|en|"Why you little...!"}}) — kad žņaudz Bārtu. * "Ga-arlaicīgi!" ({{val|en|"Bo-оring!"}}) — televīzijas raidījumu, filmu, izrāžu laikā. * "Stulbais Flanderss!" ({{val|en|"Stupid Flanders!"}}) — praktiski vienmēr, kad piemin Nedu Flandersu, vienlaicīgi kratot dūri. * "Stulbeņi!" ({{val|en|"Suckers!"}}) — kad kādu apmānījis, vai uzskata, ka ir apmānījis (piemēram, "par velti" saņemot elektronikas veikalā baterijas kā papildinājumu video sistēmai, par kuru samaksāja 200 dolārus). * "Aaaaa!" ({{val|en|"Yahhh!"}}) — spalgs izsauciens, kad lamājas. * "Flanderss — muļķis!" ({{val|en|"P.S. Flanders — jerk!"}}) — tiek minēts gandrīz visās Homēra vēstulēs, bieži kā ''[[Post Scriptum]]''. * "ASV! ASV!" ({{val|en|"USA! USA!"}}) — kad sasniedzis kaut ko patiešām nozīmīgu. * "Pārdots!" ({{val|en|"Sold!"}}) — kā apstiprinājumu viņam piedāvātajiem nosacījumiem (ne vienmēr pirkšanas pārdošanas gadījumos). Parasti Homērs izkliedz šo vārdu pārstiedzīgi, baidoties, ka viņa sarunu biedrs var pārdomāt; kaut arī patiesībā viņš apkrāpj pats sevi. * "Simpsoni dodas uz..." ({{val|en|"The Simpsons go to..."}}) + vietas nosaukums. Šī frāze vienmēr tiek izkliegta ļoti svinīgi. Šī frāze bieži tiek lietota arī seriāla sēriju nosaukumos: ''The Simpsons go to Ireland!'', ''The Simpsons go to Paris with Linda Evangelista'' un citos. * "Rrrrrr!" — rotaļīgs rūciens, kad Homērs neatteiktos no seksa. * "NĒĒĒĒĒĒĒĒ!" ({{val|en|"NOOOOOOOO!"}}) — [[Katastrofa|katastrofālos]] (no Homēra skatu punkta) notikumos, piemēram, kad viņam tiek virtulis ar zemu tauku saturu vai, kad Līza paziņo, ka grib savas mātes meitas uzvārdu. Frāze ir mūsdienu [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmu tēlu analoģisko kliedzienu parodija. * "Līza, izslēdz to skaņu!" — kad Homērs dzird, kā Līza spēlē saksofonu. ==== Bārts Simpsons ==== * "Piķis un zēvele!" ({{val|es|"¡Ay, caramba!"}} — "Velns parāvis!") — negaidītu atgadījumu brīdī. (Tie ir arī pirmie Bārta pateiktie vārdi, kaut gan vecāki dēlam šo faktu neatklāj). * "Grauz manas bikšeles!" ({{val|en|"Eat my shorts!"}}) — izsmejoša frāze. * "Es to neizdarīju!" ({{val|en|"I didn’t do it!"}}) vai "Es varu paskaidrot!" ({{val|en|"I’ll explain!"}}) — gadījumos, kad Bārtu pieķer blēņu pastrādāšanas brīdī. Izteicienam {{val|en|"I didn’t do it!"}} ir veltīta vesela sērija, kur Bārts kļūst par televīzijas šova "naglu" un vienkārši sakot šo frāzi, izraisa skatītājos histēriskus smieklus. * "Es esmu Bārts Simpsons. Kas pie velna tu tāds?" ({{val|en|"I’m Bart Simpson. Who the hell are you?"}}) — iepazīstoties. * "Tas ir Bārtmens!" ({{val|en|"It’s Bartman!"}}) — varoņa devīze, ko izdomājis sev Bārts. * "Āmen!" ({{val|en|"Amen!"}}, bieži vien izstiepti: "Āāāmen!" ({{val|en|"Aaaaamen!"}})) — kā piekrišanas apliecinājumu. ==== Mārdža Simpsone ==== * "Hrmmmm..." — kad dusmojas vai ir apbēdināta, dažkārt arī ieinteresēta. Šo murmināšanu mantojusi arī Līza. * "Homij!" ({{val|en|"Homy!"}}) — mīļi uzrunājot vīru. * "Ūūu!" — kad izbrīnīta. ==== Līza Simpsone ==== * "Ja kādam esmu vajadzīga, būšu savā istabā..." ({{val|en|If anyone needs me, I’ll be in my room...}}). == Pilnmetrāžas filma == {{Pamatraksts|Simpsonu filma}} [[Attēls:Simpsons angry mob.png|thumbnail|300px|Saniknots pūlis meklē [[Homērs Simpsons|Homēru]].]] "Simpsonu filma" ir 2007. gada animētā komēdija, kas ir balstīta uz Simpsonu televīzijas sērijām. Greinings atteicās filmu veidot kā dzīvo notikumu vai CGI filmu, aprakstot filmas animāciju kā "neprecīzu", un "un kā devumu ar rokas zīmētajām animācijām, kas burtiski izzūd". Filma ir animēta ar vairāk nekā 2.39:1 aspekta rādiusu, un izkrāsota ar lielāko paleti, kāda vien bija pieejama. Animācijas tehnika ir pielietota, lai filmā būtu ēnas. Vēl pirms tās izlaišanas tā saņēma nomināciju kategorijai "Labākā vasaras filma, ko vēl neesi redzējis" [[MTV]] 2007. gada filmu apbalvošanā, bet zaudēja mākslas filmai ''[[Transformeri (filma)|Transformeri]]''. Filmas reklāmas rullītis ieguva "Zelta Rullīša Balvu", kategorijā "Labākā animācijas/Ģimenes filmas rullītis", 8. Zelta Filmu Reklāmas Rullīšu Apbalvošanā. Tās ilgums ir 87 minūtes un tā mūzikas pavadījumu ir ieskaņojis [[Hanss Cimmers]], ''[[Green Day]]'' paziņoja ka izdos īpašu dziesmu ''The Simpsons''. To producēja "Gracie Films" un "20th Century Fox", bet animāciju veidoja "[[Film Roman]]" un "[[Rough Draft Studios]]". == Skatīt arī == * ''[[The Simpsons Game]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|The Simpsons|Simpsoni}} * [http://www.thesimpsons.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Filmu ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20040525011836/http://www.snpp.com/ "Simpsonu" arhīvs] * [https://web.archive.org/web/20070514150009/http://simpsons.wikia.com/wiki/Wikisimpsons_Central "Simpsonu" vikipēdija] {{en ikona}} * [http://www.youtube.com/watch?v=xMrt8Qx6Qzs "Simpsonu" filmas reklāmas rullītis] {{en ikona}} {{Simpsonu tēli}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Simpsoni| ]] 8069ud047a4zmdfijxipstp8oeowhyw 10 15425 4513453 4513210 2026-08-26T18:59:02Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4513453 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 7nz27x94ktyz60awz8qihaqzv66acgj 4513536 4513453 2026-08-27T02:10:12Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4513536 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ghsnkc6omxbsmm3usuqjycm9ymmhucd 4513565 4513536 2026-08-27T04:32:32Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5 4513565 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? e8ofn90lowu1zl96qmi7hopnqfgx1hp 0 20917 4513686 4016355 2026-08-27T09:38:02Z Treisijs 347 4513686 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|komiksiem|mūzikas grupu|maNga}} [[Attēls:Work in Progress.JPG|thumbnail|upright=1.2|Mangas un [[anime]] manierē veidota zīmējuma tapšanas posmi — no sākotnējās skices līdz līnijām, ēnojumam un pabeigtam attēlam]] '''Manga''' ({{val|ja|漫画}}, {{izrunā|mã̠ŋɡa̠}}) ir [[Japāna|Japānā]] radītu [[komikss|komiksu]] un citu grafiskās stāstniecības darbu tradīcija.<ref name="Kacsuk">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2076-0752/7/3/26 |title=Re-Examining the “What is Manga” Problematic: The Tension and Interrelationship between the “Style” Versus “Made in Japan” Positions |author=Zoltán Kacsuk |work=Arts |volume=7 |issue=3 |date=2018-07-10 |doi=10.3390/arts7030026 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Tā veido nozīmīgu Japānas [[izdevējdarbība]]s un [[masu kultūra]]s daļu.<ref name="NipponDigital">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nippon.com/en/japan-topics/b11501/ |title=“Spy x Family” and Manga’s Digital Shift |publisher=Nippon.com |date=2024-12-12 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Japāņu valodā vārds ''manga'' var apzīmēt komiksus vispār neatkarīgi no to izcelsmes, savukārt ārpus Japānas ar šo terminu parasti saprot Japānā radītus komiksus.<ref name="Kacsuk"/> Līdztekus sastopams jēdziens “[[globālā manga]]”, ar kuru apzīmē ārpus Japānas tapušus darbus, kas pārņem mangas vizuālās vai stāstniecības tradīcijas; tādēļ jēdziena robežas starptautiskajā lietojumā nav pilnīgi stingras.<ref name="Kacsuk"/> Manga tiek publicēta [[žurnāls|žurnālos]], atsevišķos [[grāmata|grāmatu sējumos]] un [[digitālie mediji|digitālā formātā]], un tai raksturīgs plašs [[žanrs|žanru]], tēmu un [[mērķauditorija|mērķauditoriju]] klāsts — no bērniem un pusaudžiem līdz pieaugušajiem.<ref name="NipponDigital"/> Daudzas mangas sākotnēji iznāk sērijveidā [[mangas žurnāls|mangas žurnālos]], kuros vienlaikus publicē vairāku autoru darbu nodaļas. Veiksmīgu sēriju nodaļas vēlāk parasti apkopo atsevišķos sējumos, ko sauc par ''[[tankōbon]]''.<ref name="NipponDigital"/> Līdzās tradicionālajiem drukātajiem izdevumiem arvien nozīmīgāka kļuvusi mangas digitālā publicēšana un izplatīšana. Japānā digitālo komiksu tirgus apjoms 2019. gadā pārsniedza drukāto mangas izdevumu tirgu.<ref name="NipponDigital"/> Manga ir cieši saistīta ar citām Japānas [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] un [[izklaides industrija|izklaides nozarēm]]. Populāri mangas darbi bieži tiek adaptēti par [[anime]], [[kinofilma|filmām]], [[videospēle|videospēlēm]] un citu veidu darbiem, bet vieni un tie paši tēli, sižeti un izdomātās pasaules var tikt attīstīti vairākos medijos. Šādu savstarpēji saistītu mediju un preču apriti Japānā raksturo ar jēdzienu “[[mediju mikss]]”.<ref name="Steinberg">{{Grāmatas atsauce |last=Steinberg |first=Marc |title=Anime’s Media Mix: Franchising Toys and Characters in Japan |url=https://www.upress.umn.edu/9780816675500/animes-media-mix/ |publisher=University of Minnesota Press |year=2012 |isbn=978-0-8166-7550-0 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Kopš 20. gadsimta otrās puses manga ir ieguvusi plašu starptautisku auditoriju un ietekmējusi komiksu mākslu un masu kultūru daudzās pasaules valstīs.<ref name="Kacsuk"/> Japānas valdība mangas un anime starptautisko popularitāti izmanto arī [[kultūras diplomātija|kultūras diplomātijā]]. [[Japānas Ārlietu ministrija]] atbalsta mangas izplatību ārvalstīs, tostarp organizējot [[Starpatautiskā mangas balva|Starptautisko mangas balvu]] un izmantojot anime Japānas kultūras popularizēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mofa.go.jp/policy/culture/exchange/pop/index.html |title=Pop-Culture Diplomacy |publisher=Ministry of Foreign Affairs of Japan |date=2026-04-22 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> == Vēsturiskie priekšteči == Mūsdienu mangas vēsturi nevar vienkārši izsekot līdz vienam senam mākslas veidam, tomēr [[Japāna|Japānā]] jau daudzus gadsimtus pirms moderno [[komikss|komiksu]] rašanās pastāvēja attīstītas [[attēlu stāstniecība]]s tradīcijas. Par nozīmīgiem mangas vēsturiskajiem priekštečiem mēdz uzskatīt viduslaiku attēlu ruļļus, [[Edo periods|Edo perioda]] ilustrēto literatūru un grafiku, kā arī 19. gadsimtā radušos [[karikatūra|karikatūru]].<ref name="Larousse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.larousse.fr/encyclopedie/divers/manga/67941 |title=Manga |publisher=Encyclopédie Larousse |language=fr |access-date=2026-08-26}}</ref> Tomēr mūsdienu pētniecībā tiek uzsvērts, ka līdzības starp šīm formām un mangu nepierāda vienotu un nepārtrauktu attīstības līniju. Modernā manga kā vairāku kadru komiksa un masu [[izdevējdarbība]]s forma veidojās galvenokārt no 19. gadsimta beigām, Japānas vizuālajām tradīcijām mijiedarbojoties ar moderno presi un [[Rietumu pasaule|Rietumu]] komiksiem un karikatūrām.<ref name="Exner2022">{{Grāmatas atsauce |last=Exner |first=Eike |title=Comics and the Origins of Manga: A Revisionist History |publisher=Rutgers University Press |year=2022 |isbn=978-1-9788-2776-9 |url=https://www.si.edu/object/comics-and-origins-manga-revisionist-history-eike-exner%3Asiris_sil_1172614 |language=en}}</ref><ref name="Exner2025">{{Grāmatas atsauce |last=Exner |first=Eike |title=Manga: A New History of Japanese Comics |publisher=Yale University Press |year=2025 |isbn=978-0-300-28094-4 |url=https://www.jstor.org/stable/jj.28697855 |language=en}}</ref> [[Attēls:Chouju sumou.jpg|thumbnail|upright=1.0|Varde un trusis cīkstēšanās ainā no ''[[Chōjū-jinbutsu-giga]]'' pirmā ruļļa, 12.–13. gadsimts. Darbu bieži saista ar mangas priekšvēsturi, tomēr tas nav mūsdienu mangas tiešs priekštecis]] Viena no senākajām Japānas vizuālās stāstniecības formām bija [[emakimono|''emakimono'' jeb ''emaki'']] — gari horizontāli attēlu ruļļi, kuros gleznojumi bieži mijās ar rakstīta teksta fragmentiem. Šādi ilustrēti ruļļi Japānā parādījās vismaz 8. gadsimtā un īpaši attīstījās [[Heianas periods|Heianas]] un [[Kamakuras periods|Kamakuras periodā]]. Tos skatīja, pakāpeniski atritinot no labās uz kreiso pusi, tādējādi secīgi atklājot stāsta epizodes un radot laika un telpas virzības iespaidu.<ref name="MetEmaki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/exhibitions/listings/2011/storytelling |title=Storytelling in Japanese Art |publisher=The Metropolitan Museum of Art |date=2011 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Attēlu ruļļos vēstīja reliģiskus stāstus, leģendas, kara notikumus un literārus sižetus, kā arī attēloja sadzīvi un humoristiskas epizodes.<ref name="MetEmaki"/> Plaši pazīstams piemērs ir 12.–13. gadsimtā tapušais četru ruļļu kopums ''[[Chōjū-jinbutsu-giga]]'' (鳥獣人物戯画). Tā pazīstamākajā rullī dinamiskās ainās attēloti antropomorfi truši, vardes, pērtiķi un citi dzīvnieki, kas atdarina cilvēku darbības.<ref name="ChojuTNM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tnm.jp/modules/r_free_page/index.php?id=2009&lang=en |title=National Treasure: Frolicking Animals |publisher=Tokyo National Museum |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Tēlu kustības, humora un secīgi uztveramo darbību dēļ šo darbu bieži dēvē par vienu no senākajiem mangas piemēriem.<ref name="ChojuKNM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kyohaku.go.jp/old/eng/special/koremade/exhibition20141007.html |title=Masterpieces of Kōsan-ji Temple: Commemorating the Restoration of the National Treasure Scrolls of Frolicking Animals and Humans |publisher=Kyoto National Museum |date=2014 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Tomēr tā apzīmēšana par mūsdienu mangas tiešu “pirmo paraugu” ir vienkāršota, jo modernās mangas forma un izdevējdarbības vide izveidojās daudz vēlāk.<ref name="Exner2022"/> Viduslaiku attēlu ruļļos un vēlākajos ilustrētajos stāstos tomēr turpināja attīstīties dažādi teksta un attēla savienošanas, tēlu atkārtošanas un notikumu secīgas attēlošanas paņēmieni.<ref name="MetEmaki"/> [[Attēls:Ogata Gekko - Ryu sho ten.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|[[Ogata Gekko|Ogatas Gekko]] 1897. gadā publicētais ''[[ukiyo-e]]'' kokgriezums “Pūķis paceļas debesīs”. Tas ilustrē Japānas kokgriezuma un ilustrētās drukas tradīcijas turpināšanos [[Meidzi periods|Meidzi periodā]]]] Jauns posms Japānas populārajā vizuālajā kultūrā sākās [[Edo periods|Edo periodā]] (1603–1868), kad [[kokgriezums|kokgriezuma]] iespiedtehnikas un pilsētu izdevējdarbības attīstība ļāva lielā skaitā izgatavot ilustrētus izdevumus plašākam lasītāju lokam.<ref name="MetUkiyo">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/essays/woodblock-prints-in-the-ukiyo-e-style |title=Woodblock Prints in the Ukiyo-e Style |author=Department of Asian Art |publisher=The Metropolitan Museum of Art |date=2003-10-01 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Īpaša nozīme bija ''[[kibyōshi|kibyōshi]]'' — galvenokārt 18. gadsimta beigās populārām ilustrētām “dzelteno vāku” grāmatām, kurās attēls un teksts veidoja cieši saistītu veselumu. Šie izdevumi bija paredzēti galvenokārt pieaugušajiem un bieži izmantoja satīru, parodiju un tālaika pilsētas dzīves tematiku.<ref name="Kern">{{Grāmatas atsauce |last=Kern |first=Adam L. |title=Manga from the Floating World: Comicbook Culture and the Kibyōshi of Edo Japan |publisher=Harvard University Asia Center |year=2019 |isbn=978-0-674-24178-7 |url=https://www.rijksmuseum.nl/en/collection/publication/Manga-from-the-floating-world-comicbook-culture-and-the-kibyoshi-of-Edo-Japan--ad1346e6c0e73c3d900300e14c621de2 |language=en}}</ref> Vienlaikus uzplauka ''[[ukiyo-e]]'' grafika un plašāka ilustrēto grāmatu kultūra. ''Ukiyo-e'' kokgriezumos īpaši bieži attēloja [[kabuki]] aktierus, kurtizānes un pilsētu izklaides dzīvi, bet vēlāk izplatījās arī ainavas, ceļojumu skati un vēsturiski sižeti. Kokgriezuma tehnika ļāva šos attēlus izgatavot lielā skaitā un izplatīt pilsētu iedzīvotājiem.<ref name="MetUkiyo"/> ''Ukiyo-e'' mākslinieki darbojās arī grāmatu ilustrācijā, savukārt ''kibyōshi'' un citos populārajos izdevumos plaši izmantoja humoristiskus, satīriskus un karikatūriskus attēlus.<ref name="Kern"/> Ar termina “manga” vēsturi īpaši saistīts mākslinieks [[Hokusai|Kacušika Hokusai]], kura ilustrāciju krājuma ''[[Hokusai Manga]]'' pirmais sējums tika izdots 1814. gadā. Turpmākajos gadu desmitos sērija sasniedza 15 sējumus. Pēdējie no tiem iznāca pēc mākslinieka nāves, un visa sērija tika izdota laikposmā no 1814. līdz 1878. gadam.<ref name="BMHokusai">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britishmuseum.org/blog/hokusai-father-manga |title=Hokusai: the Father of Manga? |author=Tim Clark |publisher=British Museum |date=2019-05-10 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Krājumā apkopoti tūkstošiem cilvēku, dzīvnieku, augu, ainavu, sadzīves situāciju, reliģisku un fantastisku tēlu zīmējumu. Tas bija iecerēts galvenokārt kā komerciāli izdots zīmēšanas paraugu un attēlu krājums.<ref name="BMHokusai"/> Hokusai lietotais vārds ''manga'' vēl neapzīmēja mūsdienu komiksus. ''Hokusai Manga'' attēli lielākoties neveido nepārtrauktu stāstu secīgos kadros un tajos nav dialogu. [[Britu muzejs]] tos raksturo kā vieglus, brīvi sakārtotus un nereti humoristiskus attēlus.<ref name="BMHokusai"/> Tādēļ darbu nevar pielīdzināt modernai mangas grāmatai, tomēr tas ir nozīmīgs termina “manga” lietojuma vēsturē un viens no visbiežāk pieminētajiem Japānas pirmsmodernās grafiskās kultūras pieminekļiem.<ref name="Larousse"/> [[Attēls:Kotaro nagahara.jpg|thumbnail|upright=0.8|Divu karikatūru salīdzinājums. Augšā fragments no [[Čārlzs Virgmens|Čārlza Virgmena]] zīmējuma žurnālā ''[[The Japan Punch]]'' 1869. gadā, apakšā — [[Kotaro Nagahara]]s 1897. gada karikatūra. Attēls uzskatāmi parāda Rietumu un Japānas grafiskās kultūras mijiedarbību]] 19. gadsimta otrajā pusē, Japānai arvien ciešāk saskaroties ar [[Eiropa]]s un [[Ziemeļamerika]]s kultūru, vietējo grafisko humoru būtiski ietekmēja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] karikatūra, politiskie zīmējumi un satīriskā prese.<ref name="Larousse"/> Īpaši nozīmīgs bija britu mākslinieks [[Čārlzs Virgmens]] (''Charles Wirgman''), kurš 1862. gadā [[Jokohama|Jokohamā]] sāka izdot satīrisko žurnālu ''[[The Japan Punch]]''. Izdevums tika veidots pēc britu humora žurnāla ''[[Punch]]'' parauga un iznāca līdz 1887. gadam.<ref name="JapanPunch">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.philamuseum.org/objects/254719 |title=Charles Wirgman, The Japan Punch, 1865 |publisher=Philadelphia Museum of Art |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Tā iespaidā Japānā kļuva pazīstami Rietumu stila satīriskie un karikatūriskie zīmējumi, kurus sāka dēvēt par ''ponchi-e'' jeb “''Punch'' attēliem”.<ref name="Larousse"/> [[Meidzi periods|Meidzi perioda]] beigās un 20. gadsimta sākumā Rietumu karikatūras, importēto avīžu komiksu un Japānas ilustrētās drukas tradīciju mijiedarbībā veidojās modernā japāņu preses karikatūra un vairāku kadru komiksi.<ref name="Exner2025"/><ref name="Larousse"/> Tādēļ ''emaki'', ''Chōjū-jinbutsu-giga'', ''kibyōshi'', ukiyo-e un ''Hokusai Manga'' drīzāk uzskatāmi par Japānas vizuālās stāstniecības un grafiskās kultūras vēsturiskajiem priekštečiem, nevis par vienotas un nepārtrauktas mangas attīstības ķēdes posmiem. Manga kā moderna vairāku kadru stāstniecības, preses un masu izdevējdarbības forma pakāpeniski izveidojās no 19. gadsimta beigām un turpināja attīstīties 20. gadsimtā.<ref name="Exner2022"/><ref name="Exner2025"/> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] japāņi pārņēma amerikāņu komiksa ideju un izveidoja to par sava veida literāri grafisku žanru. Salīdzinot ar Rietumu komiksiem, mangas tiek zīmētas daudz plašākai mērķauditorijai un nereti skar jautājumus, kas Rietumos mēdz būt rezervēti "nopietnākiem" [[māksla]]s veidiem. == Mērķauditorijas == [[Attēls:Kyoto International Manga Museum - Main Exhibit.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|[[Kioto Starptautiskais mangas muzejs|Kioto Starptautiskā mangas muzeja]] galvenā ekspozīcija. Muzeja “Mangas sienā” darbi izkārtoti arī pēc tradicionālajām mērķauditoriju kategorijām]] Japānas mangas izdevējdarbībā darbus tradicionāli iedala vairākās [[mērķauditorija|mērķauditoriju]] kategorijās, kas galvenokārt balstītas uz paredzēto lasītāju vecumu un dzimumu. Nozīmīgākās ir bērniem paredzētā ''[[kodomo manga|kodomo]]'', pusaudžu zēniem paredzētā ''[[shōnen manga|shōnen]]'', pusaudžu meitenēm paredzētā ''[[shōjo manga|shōjo]]'', pieaugušiem vīriešiem paredzētā ''[[seinen manga|seinen]]'' un pieaugušām sievietēm paredzētā ''[[josei manga|josei]]'' manga.<ref name="OSU">{{Tīmekļa atsauce |url=https://library.osu.edu/site/manga/manga-genres/ |title=Manga Genres and Demographics |publisher=The Ohio State University Libraries |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref><ref name="CambridgeGenres">{{Grāmatas atsauce |last=Shamoon |first=Deborah |chapter=Manga Genres: Demographics and Themes |chapterurl=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-companion-to-manga-and-anime/manga-genres/C66B862327EB8602FAA86B1769C94032 |title=The Cambridge Companion to Manga and Anime |editor-last=Berndt |editor-first=Jaqueline |publisher=Cambridge University Press |year=2024 |pages=161–171 |doi=10.1017/9781009003438.019 |isbn=978-1-009-00343-8 |language=en}}</ref> Šis dalījums vēsturiski ir cieši saistīts ar [[mangas žurnāls|mangas žurnālu]] tirgu, kurā atsevišķi izdevumi un izdevniecību līnijas tiek veidotas noteiktām lasītāju grupām.<ref name="FreeLibrary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://libwww.freelibrary.org/blog/post/5077 |title=Manga 101: Demographic Categories |author=Meg B. |publisher=Free Library of Philadelphia |date=2023-05-15 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Piemēram, [[Kioto Starptautiskais mangas muzejs]] tā sauktajā Mangas sienā grāmatas iedala ''shōnen'', ''shōjo'' un ''seinen'' mangas grupās.<ref name="KyotoWall">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kyotomm.jp/en/manga-wall/ |title=The “Wall of Manga” filled with 50,000 books!! |publisher=Kyoto International Manga Museum |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Arī Japānas kultūras centrs ''[[Japan House London]]'' norāda, ka dažādu veidu mangas tradicionāli tiek publicētas specializētos žurnālos, kas orientēti uz attiecīgajām auditorijām.<ref name="JapanHouse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.japanhouselondon.uk/whats-on/its-a-girls-world-talk-on-shojo-manga-with-artist-hagio-moto-and-editor-furukawa-asako/ |title=It’s a Girls' World: Talk on Shōjo Manga with Artist Hagio Moto and Editor Furukawa Asako |publisher=Japan House London |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Apzīmējumi ''shōnen'', ''shōjo'', ''seinen'' un ''josei'' vispirms norāda uz izdevēja paredzēto auditoriju, nevis uz vienotu tematisku [[žanrs|žanru]].<ref name="OSU"/><ref name="CambridgeGenres"/> Vienas mērķauditorijas ietvaros var tikt publicēti ļoti dažādu žanru darbi — [[piedzīvojumu literatūra|piedzīvojumi]], [[romantika]], [[fantāzijas literatūra|fantāzija]], [[zinātniskā fantastika]], [[šausmu literatūra|šausmas]], [[sporta manga|sports]], [[komēdija]], [[detektīvliteratūra|detektīvstāsti]] vai [[ikdienas dzīves žanrs|ikdienas dzīves stāsti]].<ref name="Kalen">{{Grāmatas atsauce |last=Kalen |first=Elizabeth F. S. |title=Mostly Manga: A Genre Guide to Popular Manga, Manhwa, Manhua, and Anime |url=https://www.bloomsbury.com/ca/mostly-manga-9781610692342/ |publisher=Libraries Unlimited |location=Santa Barbara |year=2012 |isbn=978-1-59884-938-7 |language=en}}</ref> Arī faktiskā lasītāju auditorija var ievērojami atšķirties no izdevēja sākotnēji paredzētās. ''Shōnen'' mangu lasa arī meitenes un pieaugušie, savukārt ''shōjo'', ''seinen'', ''josei'' un citu kategoriju darbi var piesaistīt dažāda vecuma un dzimuma lasītājus.<ref name="FreeLibrary"/><ref name="Cornell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://exhibits.library.cornell.edu/story-lines/feature/categories-of-readership |title=Categories of Readership |work=Story/Lines |publisher=Cornell University Library |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Tādēļ šie apzīmējumi visprecīzāk raksturo tirgus segmentu un publicēšanas vidi, kam darbs sākotnēji paredzēts, nevis nosaka stingras satura vai lasītāju robežas. === ''Kodomo'' === ''[[Kodomo manga|Kodomo]]'' jeb ''kodomo-muke'' manga ir bērniem, parasti jaunākiem lasītājiem, paredzēta manga.<ref name="OSU"/> Tajā bieži izmantots bērnu vecumam piemērots, viegli uztverams stāstījums un skaidra vizuālā valoda, taču arī šī kategorija var ietvert dažādus žanrus — humoru, piedzīvojumus, fantāziju, izglītojošus stāstus un ikdienas dzīves attēlojumu.<ref name="Brenner">{{Grāmatas atsauce |last=Brenner |first=Robin E. |title=Understanding Manga and Anime |url=https://books.google.com/books?id=4ObEEAAAQBAJ |publisher=Libraries Unlimited |location=Westport |year=2007 |pages=27–76 |isbn=978-0-313-09448-4 |language=en}}</ref> ''Kodomo'' aptver mangas jaunāko mērķauditoriju, savukārt vecākiem bērniem un pusaudžiem izdevēji tradicionāli veido atsevišķus ''shōnen'' un ''shōjo'' izdevumus.<ref name="CambridgeGenres"/> === ''Shōnen'' === ''[[Shōnen manga|Shōnen]]'' ({{val|ja|少年}} — ‘zēns’, ‘jauneklis’) manga galvenokārt paredzēta pusaudžu zēniem.<ref name="OSU"/> Šajos darbos bieži sastopami piedzīvojumi, cīņas, sports, sacensība un dažādi pārbaudījumi, taču ''shōnen'' izdevumos tiek publicēta arī romantika, komēdija, šausmu stāsti, mistika, zinātniskā fantastika un citi žanri.<ref name="FreeLibrary"/><ref name="Kalen"/> Atkārtotas tēmas ir [[draudzība]], neatlaidība, pašpilnveidošanās, komandas darbs un galvenā varoņa pieaugšana vai spēju attīstīšana. Īpaši ietekmīgais žurnāls ''[[Weekly Shōnen Jump]]'' savu redakcionālo tradīciju vēsturiski saistījis ar draudzības, pūļu un uzvaras principiem.<ref name="Hartzheim">{{Laikraksta atsauce |last=Hartzheim |first=Bryan Hikari |title=Making of a Mangaka: Industrial Reflexivity and Shueisha’s Weekly Shônen Jump |journal=Television & New Media |year=2021 |volume=22 |issue=5 |pages=570–587 |doi=10.1177/1527476419872132 |language=en}}</ref> ''Shōnen'' mangas attīstība ir cieši saistīta ar zēniem paredzētiem žurnāliem, kuru nozīme īpaši pieauga [[Japāna pēc Otrā pasaules kara|pēckara periodā]].<ref name="Hartzheim"/><ref name="CambridgeGenres"/> Tādēļ darba piederību šai kategorijai praksē parasti nosaka žurnāls vai izdevniecības līnija, kurā tas publicēts, nevis tikai darba sižets vai vizuālais stils.<ref name="FreeLibrary"/> Lai gan izdevēji šos darbus galvenokārt adresē pusaudžu zēniem, to faktiskais lasītāju loks aptver arī meitenes, sievietes un dažāda vecuma pieaugušos.<ref name="FreeLibrary"/> === ''Shōjo'' === [[Attēls:Shoujo November 1910 with translation.jpg|thumbnail|upright=0.8|Vienas lappuses četru kadru manga no Japānas meiteņu žurnāla ''Shōjo'' 1910. gada novembra numura. ''Shōjo'' mangas attīstība bija saistīta ar 20. gadsimta meiteņu žurnālu un plašāku meiteņu drukātās kultūras tradīciju]] ''[[Shōjo manga|Shōjo]]'' (japāņu: 少女 — ‘meitene’) manga tradicionāli orientēta galvenokārt uz pusaudžu meitenēm.<ref name="OSU"/> Daudzos ''shōjo'' darbos centrālā vieta ierādīta cilvēku attiecībām, emocionālajai attīstībai, [[identitāte]]s meklējumiem un romantikai.<ref name="Prough">{{Grāmatas atsauce |last=Prough |first=Jennifer S. |title=Straight from the Heart: Gender, Intimacy, and the Cultural Production of Shōjo Manga |url=https://academic.oup.com/hawaii-scholarship-online/book/29963 |publisher=University of Hawaiʻi Press |location=Honolulu |year=2011 |isbn=978-0-8248-3457-9 |doi=10.21313/hawaii/9780824834579.001.0001 |language=en}}</ref> Nozīmīgu vietu tajā ieņem arī fantāzija un pārdabiskas tēmas, taču ''shōjo'' kategorijā sastopami arī piedzīvojumu, vēsturiskie, sporta, šausmu un zinātniskās fantastikas darbi.<ref name="Kalen"/> Meiteņu mangas vēsturiskā attīstība ir saistīta ar 20. gadsimta meiteņu žurnālu un plašāku meiteņu drukātās kultūras tradīciju. Īpaši nozīmīgas mākslinieciskas pārmaiņas notika 1960.–1970. gados, kad šajā jomā arvien lielāku lomu ieguva sievietes mangas autores un tika attīstīti psiholoģiski, tematiski un vizuāli sarežģītāki stāstījuma paņēmieni.<ref name="Shamoon">{{Grāmatas atsauce |last=Shamoon |first=Deborah |title=Passionate Friendship: The Aesthetics of Girls’ Culture in Japan |url=https://academic.oup.com/hawaii-scholarship-online/book/17611 |publisher=University of Hawaiʻi Press |location=Honolulu |year=2012 |isbn=978-0-8248-3542-2 |doi=10.21313/hawaii/9780824835422.001.0001 |language=en}}</ref> Lai gan romantika un emocionālās attiecības ir nozīmīga ''shōjo'' tradīcijas daļa, šī kategorija nav romantiskā žanra sinonīms. Darba piederību ''shōjo'' mangai galvenokārt nosaka tā paredzētā auditorija un publicēšanas vide, nevis obligāts sižeta vai vizuālā stila pazīmju kopums.<ref name="CambridgeGenres"/><ref name="Prough"/> === ''Seinen'' === ''[[Seinen manga|Seinen]]'' (japāņu: 青年 — ‘jaunietis’, ‘jauns vīrietis’) manga galvenokārt paredzēta jauniem pieaugušiem un pieaugušiem vīriešiem.<ref name="OSU"/> Tā attīstījās kā atsevišķs tirgus segments, pieaugot pēckara mangas lasītāju paaudzēm un izdevējiem sākot piedāvāt izdevumus vecākai auditorijai.<ref name="CambridgeGenres"/> ''Seinen'' mangas tematika un stils ir ļoti daudzveidīgi — tajā sastopami asa sižeta un piedzīvojumu darbi, psiholoģiskas drāmas, vēsturiski stāsti, zinātniskā fantastika, ikdienas dzīves attēlojums, romantika, komēdija, šausmas un sociāli vai politiski temati.<ref name="Kalen"/> Pieaugušai auditorijai paredzētajos darbos var tikt aplūkotas sarežģītākas psiholoģiskas un sociālas problēmas vai atklātāk attēlota vardarbība un seksualitāte.<ref name="Cornell"/> Tomēr vardarbīgs, seksuāli atklāts vai īpaši drūms saturs nav obligāta ''seinen'' mangas pazīme — šajā kategorijā sastopami arī mierīgi, humoristiski un ikdienas dzīvei veltīti darbi.<ref name="FreeLibrary"/> ===''Josei'' === ''[[Josei manga|Josei]]'' (japāņu: 女性 — ‘sieviete’) manga galvenokārt paredzēta pieaugušām sievietēm.<ref name="OSU"/> Ar šo kategoriju ir saistīti arī apzīmējumi ''ladies’ comics'' un ''redikomi'', kas Japānas izdevējdarbībā plašāk izplatījās 1980. gados. Pieaugušām sievietēm paredzētais mangas segments nostiprinājās vēlāk nekā ''shōjo'' manga, daļēji reaģējot uz to, ka agrākās ''shōjo'' lasītājas bija pieaugušas un vēlējās darbus par pieaugušu sieviešu pieredzi.<ref name="Ogi">{{Laikraksta atsauce |last=Ogi |first=Fusami |title=Female Subjectivity and Shoujo (Girls) Manga (Japanese Comics): Shoujo in Ladies’ Comics and Young Ladies’ Comics |journal=The Journal of Popular Culture |year=2003 |volume=36 |issue=4 |pages=780–803 |doi=10.1111/1540-5931.00045 |language=en}}</ref><ref name="CambridgeGenres"/> Šīs kategorijas darbos bieži aplūkotas romantiskas un ģimenes attiecības, darbs, laulība, seksualitāte, bērnu audzināšana un pieaugušo ikdienas dzīve. Nereti tajos izmantota reālistiskāka vai psiholoģiski niansētāka pieeja sieviešu dzīves pieredzei nekā jaunākai auditorijai paredzētajos izdevumos.<ref name="Ito">{{Laikraksta atsauce |last=Ito |first=Kinko |title=The World of Japanese Ladies’ Comics: From Romantic Fantasy to Lustful Perversion |journal=The Journal of Popular Culture |year=2002 |volume=36 |issue=1 |pages=68–85 |doi=10.1111/1540-5931.00031 |language=en}}</ref><ref name="Ogi"/> Arī ''josei'' nav konkrēts tematisks žanrs. Pieaugušām sievietēm paredzētā manga var ietvert komēdiju, fantāziju, vēsturiskus stāstus, detektīvus, romantiku un citus žanrus.<ref name="Kalen"/> == Žanri un tematika == [[Attēls:Manga reading direction.svg|thumb|upright=0.8|Tradicionālā mangas lasīšanas secība]] Manga aptver ļoti plašu [[žanrs|žanru]] un tematisko virzienu loku, un nepastāv viena vispārpieņemta sistēma, pēc kuras visus darbus varētu nepārprotami iedalīt noteiktās kategorijās. Viens darbs var vienlaikus apvienot vairākus žanrus, piemēram, piedzīvojumu stāsts var būt arī fantāzijas, romantikas un komēdijas manga.<ref name="Kalen"/> Tematiskie žanri analītiski jānošķir no tādām demogrāfiskām izdevniecības kategorijām kā [[šōnen manga|''shōnen'']], [[šōjo manga|''shōjo'']], [[seinen manga|''seinen'']] un [[josei manga|''josei'']]. Tāds pats tematiskais žanrs, piemēram, [[sporta manga]] vai ''[[isekai]]'', var tikt pielāgots dažādām mērķauditorijām. Tādēļ mangas žanru robežas ir elastīgas un laika gaitā mainās līdz ar lasītāju interesēm.<ref name="CambridgeGenres"/> Pie plaši izplatītiem mangas žanriem un tematiskajiem virzieniem pieder [[piedzīvojumu literatūra|piedzīvojumi]], [[fantāzijas literatūra|fantāzija]], [[zinātniskā fantastika]], [[romantika]], [[komēdija]], [[šausmu literatūra|šausmas]], sports, [[vēsturiskā daiļliteratūra|vēsturiskie stāsti]] un [[detektīvliteratūra|detektīvstāsti]]. Japānas fonda mācību materiālos kā mangas tematiskās kategorijas minēta darbība, fantāzija, romantika, sports, mistērija, zinātniskā fantastika, komēdija, vēsture, ēdieni un pieaugušajiem paredzēta tematika.<ref name="Irodori">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.irodori.jpf.go.jp/assets/data/starter/pdf/X_L11.pdf |title=Irodori: Japanese for Life in Japan. Starter, Lesson 11: What Kind of Manga Do You Like? |publisher=The Japan Foundation |page=23 |language=en, ja |access-date=2026-08-27}}</ref> Vēsturiskās mangas var būt balstītas reālos notikumos un personās vai izmantot konkrētu laikmetu kā izdomāta stāsta vidi, savukārt detektīvmangu sižeti parasti veidoti ap nozieguma, noslēpuma vai citas mīklas izmeklēšanu.<ref name="Brenner"/> [[Šausmu manga]] ir īpaši daudzveidīga. Tajā sastopamas pārdabiskas parādības, [[japāņu mitoloģija|folkloras]] tēli, spoki un briesmoņi, cilvēku un dzīvnieku pārvērtības, psiholoģiskas bailes, groteska un ķermenisko pārvērtību attēlojums.<ref name="LaMarca">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2076-0787/13/1/8 |title=Horror Manga: Themes and Stylistics of Japanese Horror Comics |author=Paolo La Marca |work=Humanities |volume=13 |issue=1 |pages=8 |publisher=MDPI |date=2024 |doi=10.3390/h13010008 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Plaša mangas daļa pievēršas arī [[ikdienas dzīve]]i. Šādi darbi var stāstīt par ģimeni, draudzību, attiecībām, darbu un sadzīvi, bet īpaši izplatīta ir [[skola]]s tematika. Skola mangā var būt ne tikai darbības vide, bet arī pamats stāstiem par draudzību, romantiskām attiecībām, skolēnu pulciņiem, sportu, eksāmeniem un pieaugšanu. Japānas fonda mācību materiāli norāda, ka mangas ikdienas situāciju attēlojums var palīdzēt iepazīt tādus Japānas jauniešu kultūras aspektus kā draudzība, mode, sports un romantika.<ref name="JFSydney">{{Tīmekļa atsauce |url=https://classroomresources.sydney.jpf.go.jp/resources/manga-high-school-valentines-day/ |title=Manga: High School Valentine’s Day |author=Himiko Negishi-Wood |publisher=The Japan Foundation, Sydney |date=2014-02 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Īpaši attīstīta ir [[sporta manga]], kurā attēloti gan individuāli, gan komandu sporta veidi, piemēram, [[beisbols]], [[futbols]], [[basketbols]], [[volejbols]], [[teniss]], [[bokss]], [[džudo]] un citi sporta veidi.<ref name="Kalen"/> Sacensību sižeti tajā bieži savienoti ar varoņu personisko izaugsmi, savstarpējām attiecībām, komandas veidošanu, treniņiem un ilgstošu prasmju pilnveidošanu.<ref name="Brenner"/> Sporta manga tiek publicēta dažādām mērķauditorijām. Sporta stāsti sastopami gan ''shōnen'', gan ''shōjo'' izdevumos un tiek pielāgoti šo auditoriju atšķirīgajām stāstījuma tradīcijām.<ref name="CambridgeGenres"/> Zinātniskās fantastikas mangā nozīmīga ir [[robots|robotu]], [[kosmiskā telpa|kosmosa]], nākotnes sabiedrību, [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un dažādu tehnoloģiju tematika.<ref name="Brenner"/> Ar zinātnisko fantastiku cieši saistīts ''[[mecha]]'' virziens, kurā īpaša nozīme ir mehāniskām konstrukcijām, tostarp lielām kaujas mašīnām, mehāniskiem tērpiem un cilvēku vadītiem vai attālināti kontrolētiem robotiem. Japāņu valodā vārds ''mecha'', kas atvasināts no angļu vārda ''mechanism'', var apzīmēt tehniku vai mehānismus vispār, savukārt starptautiskajā zinātniskās fantastikas, mangas un anime apritē tas visbiežāk saistās ar vadāmām, nereti divkājainām vai cilvēkveidīgām mašīnām.<ref name="SFEmecha">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sf-encyclopedia.com/entry/mecha |title=Mecha |author=Jonathan Clements; David Langford |work=The Encyclopedia of Science Fiction |date=2026-08-03 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Ar zinātnisko fantastiku, vēsturisko mangu un piedzīvojumiem var pārklāties arī [[militārā fantastika|militārā tematika]], kurā attēloti kari, bruņotie spēki, militārās tehnoloģijas, stratēģija vai karavīru ikdiena; šādi stāsti var būt gan vēsturiski un reālistiski, gan fantastiski vai futūristiski.<ref name="Brenner"/><ref name="SFEmecha"/> [[Attēls:On the edge - free world version.jpg|thumbnail|upright=1.0|''[[On the Edge]]'' — brīvi veidota fantāzijas aina mangas un anime manierē. Fantāzija mangā bieži pārklājas ar piedzīvojumu, romantikas un zinātniskās fantastikas elementiem]] Fantāzijas mangas ietvaros izveidojušies vairāki īpaši populāri tematiskie virzieni. ''Isekai'' (‘cita pasaule’) stāstos galvenais varonis vai varone nonāk, tiek izsaukts vai piedzimst no jauna citā, parasti fantastiski veidotā pasaulē. ''Isekai'' darbi sastopami gan ''shōnen'', gan ''shōjo'' mangā, un žanra ietvaros mainās atbilstoši konkrētā izdevuma mērķauditorijai.<ref name="CambridgeGenres"/> Savukārt [[maģiskā meitene|maģisko meiteņu]] stāstos (''mahō shōjo'') meitenes vai jaunas sievietes iegūst pārdabiskas spējas, bieži piedzīvo maģisku pārvērtību un izmanto savas spējas ikdienas problēmu risināšanai, cīņai vai citu aizsargāšanai. Šī tradīcija kopš 1960. gadiem attīstījās ciešā saistībā ar ''shōjo'' un meiteņu kultūru, bet no 1980. gadiem tā piesaistīja arī vīriešu auditoriju un sāka pārklāties ar citiem žanriem un mērķauditorijām.<ref name="Saito">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-asian-studies/article/abs/magic-shojo-and-metamorphosis-magical-girl-anime-and-the-challenges-of-changing-gender-identities-in-japanese-society/AAA8B9C5895D35A48C9EFC28495D4F9B |title=Magic, Shōjo, and Metamorphosis: Magical Girl Anime and the Challenges of Changing Gender Identities in Japanese Society |author=Kumiko Saito |work=The Journal of Asian Studies |volume=73 |issue=1 |pages=143–164 |publisher=Cambridge University Press |date=2014 |doi=10.1017/S0021911813001708 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Savdabīga Japānas mangas kultūras daļa ir [[ēdiens|ēdienu]] un [[kulinārija]]s manga, kuras stāstījuma centrā var būt ēdienu gatavošana, receptes, restorāni, pavāru sacensības, pārtikas produktu izcelsme vai gastronomiskā kultūra.<ref name="Irodori"/> Šādos darbos ēdiens var kalpot arī par līdzekli cilvēku attiecību, sabiedrisku problēmu un kultūras identitātes aplūkošanai. Pazīstams piemērs ir ilgstoši izdotā kulinārijas manga ''[[Oishinbo]]''.<ref name="Brau">{{Tīmekļa atsauce |url=https://online.ucpress.edu/gastronomica/article-abstract/4/4/34/46952/Oishinbo-s-Adventures-in-Eating-Food-Communication |title=Oishinbo’s Adventures in Eating: Food, Communication, and Culture in Japanese Comics |author=Lorie Brau |work=Gastronomica |volume=4 |issue=4 |pages=34–45 |publisher=University of California Press |date=2004-11-01 |doi=10.1525/gfc.2004.4.4.34 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Manga tiek izmantota arī ārpus izklaidējošas daiļliteratūras. Pastāv informatīva, profesionāli orientēta un [[izglītojošā literatūra|izglītojoša manga]], kas skaidro medicīnu, ekonomiku, uzņēmējdarbību, vēsturi, zinātni un citas jomas vai iepazīstina lasītājus ar noteiktām profesijām. Šādos darbos mangas vizuālās stāstniecības paņēmieni tiek izmantoti sarežģītas informācijas izskaidrošanai. Japānas fonda materiālos kā piemēri minētas mangas par Japānas saimniecību un [[relativitātes teorija|relativitātes teoriju]], kā arī literāru klasikas darbu adaptācijas, esejmangas un praktiskas pamācības.<ref name="Irodori"/> Tādējādi mangas tematisko daudzveidību nav iespējams reducēt uz nelielu stingri nodalītu žanru kopumu. Piedzīvojumu, romantikas, fantāzijas, šausmu, sporta, vēsturiskie un citi elementi bieži pārklājas, veidojot hibrīdus darbus, savukārt tematiskās kategorijas mainās līdz ar lasītāju interesēm, sabiedrību un Japānas izdevējdarbības tirgu.<ref name="CambridgeGenres"/><ref name="Kalen"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Manga| ]] i03slzda00knpo9hwwq5ny5fe4ebjsb 0 29629 4513515 4475777 2026-08-26T20:46:46Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4513515 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rīgas Pasažieru stacija | tips = stacija | attēls = Riga Central Railway Station.jpg | attēla_apraksts = Rīgas Pasažieru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = Rīgas Dinaburgas stacija, Rīga I, Rīgas Galvenā, Rīgas Centrālā stacija | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts2 = V. Cipuļins, V. Kuzņecovs | platformas = 5 (līdz 2021. gadam) | platformu_tips = salas | sliežu_ceļi = 9 (līdz 2021. gadam) | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 07 | longs = 17 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (3 km) <br /> [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (4 km)<br /> [[Jāņavārti]] (4 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vagonu parks]] (2 km) }} '''Rīgas Pasažieru stacija''' (agrāk '''Rīga I''', '''Rīgas Centrālā stacija''', '''Rīga-Pasažieru''') ir lielākā [[Rīga]]s pasažieru [[dzelzceļa stacija]]. Visi [[Latvija]]s pasažieru [[vilciens|vilcienu]] platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā ([[Saulkrasti|Saulkrastu]], [[Sigulda]]s, [[Salaspils]], [[Jelgava]]s un [[Jūrmala]]s virzienos). Cauri Rīgai kursē starptautiskie vilcieni maršrutā Viļņa–Rīga–Tallina. == Vēsture == === Dinaburgas stacija === [[Attēls:Vilcienu saraksts no Rīgas stacijas 1897.jpg|thumb|left|1897. gada vilcienu kustības saraksts no Rīgas stacijas.]] [[Attēls:Vilcienu saraksts no Rīgas līdz Pēterburgai 1897.jpg|thumb|left|1897. gada vilcienu saraksts no Rīgas līdz Pēterburgai caur Valku, Tērbatu un Narvu.]] [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils (Dinaburgas)]] dzelzceļa galastacijas būvi Rīgā sāka 1858. gadā. {{dat|1858|5|8||bez}} pie [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] tiltam. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājuma līnijas]], ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz [[Daugavpils|Dinaburgu]] un tālāk uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]]. Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un [[perons|perona]] jumts pār tiem. Pirmajā stacijas ēkas stāvā atradās kases un uzgaidāmā zāle, otrajā stāvā privātās Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrības pārvaldes telpas. Ēkas labajā spārnā atradās telegrāfs, stacijas priekšnieka birojs un stacijas komendanta telpa, bet kreisajā spārnā – policija un pasts.<ref>[https://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 RĪGAS CENTRĀLĀ STACIJA: VAIRĀK NEKĀ 150 GADI FOTOGRĀFIJĀS] delfi.lv 28.01.2015</ref> 1872. gadā pēc [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līnijas Rīga—Bolderāja]] atklāšanas pie [[Zemgales tilts|Zemgales tilta]] ierīkoja staciju [[Rīga II]] kā galastaciju arī [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas]] līnijas vilcieniem. Kad 1877. gadā atklāja satiksmi [[Tukums|Tukuma]] virzienā (sākumā līdz [[Majori]]em) un uzbūvēja otru sliežu ceļu, stacija Rīga II ieguva [[Rīga II|Rīgas-Tukuma dzelzceļa stacija]]s nosaukumu. 1884. gadā pēc [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta katrā stacijas nama pusē piebūvēja trīsstāvu ēkas, bet 1889. gadā stacijas priekšā atstatus uzcēla [[Krievijas impērija]]s ķeizaram [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]] veltītu [[Krievu Pareizticīgā baznīca|krievu pareizticīgo]] kapelu. 1892. gadā no dzelzceļa stacijas [[Rīga I]] atklāja pasažieru satiksmi arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā]]. Pēc tam, kad 1896. gadā atklāja ātrvilciena ''[[Nord-Express|Nord—Express]]'' satiksmi no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, ko atkabināja Daugavpils stacijā. <gallery> Attēls:Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei.jpg|Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (1858) Attēls:Rīgas stacija 1861.jpg|Senākā Rīgas Dinaburgas stacija (1861) Attēls:Pirmā Rīgas stacijas ēka.jpg|Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada) Attēls:Rīgas Dinaburgas stacija.jpeg|Rīgas Dinaburgas stacija ar divām trīsstāvu piebūvēm un pareizticīgo kapelu (pēc 1889) Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910) </gallery> === Rīgas I (galvenā) stacija === Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, daļu no sliežu ceļiem pacēla virs Rīgas centrālajām ielām un uzbūvēja jauno [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tiltu]] pār [[Daugava|Daugavu]]. Līdz 1914. gadam plānu daļēji realizēja un blakus stacijai Rīga I cēla '''Rīgas Galveno staciju''', taču stacijas pārbūvi nepabeidza, jo sākās [[Pirmais pasaules karš]]. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām izveidoja starptautisku pasažieru vilcienu satiksmi no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz [[Kauņa|Kauņu]], ko 26. februārī cauri [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergai]] pagarināja līdz [[Berlīne]]i. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena ''[[Nord-Express]]'' satiksmi posmā [[Tallina]] — Rīga — Kauņa — [[Varšava]] — [[Berlīne]]. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā nojauca pareizticīgo kapelu stacijas priekšā. Stacijas ēkā darbojās Dzelzceļu policijas Rīgas iecirknis, Rīgas mezgla pasta pārvadājumu kantoris, Rīgas muitas dežūrpunkts, Evaņģēliskā dzelzceļu misija Latvijā, Latvijas Centrālās Tūristu biedrības birojs, frizētava, stacijas bufete, vairākas tirgotavas. 1937. gadā izstrādāja projektu jaunai dzelzceļa stacijai, kuru nepaspēja īstenot līdz [[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada padomju okupācijai]]. <gallery> Attēls:Vilcieni Rīgas stacijā.jpg|Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā Attēls:Rīgas Pasažieru stacija ap 1930.jpg|Rīgas stacija (ap 1930) Attēls:Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.jpeg|Rīgas stacijas iekšskats (1930. gadi) Attēls:Rīgas jaunās dzelzceļa stacijas makets 1937.jpeg|Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts (1937) Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-043-42, Lettland-Riga, Ankunft von Hinrich Lohse mit Offizieren am Bahnhof.jpg|Rīgas Pasažieru stacija ''Riga I'' nacistu okupācijas laikā (1944) Attēls:Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.jpeg|Rīgas stacija (1950. gadu beigas) </gallery> === Rīgas Centrālā (Pasažieru) stacija === 1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, citu pēc cita izstrādāja vairākus projektus. Gatavojoties [[atomkarš|atomkaram]], 1958. gadā pazemē uzbūvēja slepenu bumbu patversmi ("objektu 100").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laika-slepenais-bunkurs--tiesa-rigas-centralas-dzelzcela-stacijas-tuvuma.a309113/|title=Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|date=2019. gada 11. februārī|language=lv}}</ref> No 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā pabeidza pasta ēku un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīcu nomainīja pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.<ref name="mv">Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, № 213.</ref> 2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem '''RĪGA''' — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala "[[Origo]]" ēku.<ref name="mv" /> <gallery> Attēls:Riga Central Station in 2001.jpg|Rīgas Centrālā stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis (2008) Attēls:Centrālā stacija Rīgā.JPG|Rīgas Pasažieru stacija 2008. gada februārī Attēls:Rīgas stacija1.JPG|Rīgas Pasažieru stacija (2009) Attēls:Rīgas stacija5.JPG|"L-Ekspresis" Rīgas Pasažieru stacijā (2009) Attēls:Rīgas stacijas centrālā zāle.JPG|Stacijas centrālā zāle ar tablo (2010) Attēls:Ekspresisvilciens.jpg|"L-Ekspresis" (Rīga-Maskava/Sanktpēterburga, 2020) </gallery> === ''Rail Baltica'' dzelzceļa stacija === 2019. gadā sāka ''[[Rail Baltica]]'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus sākumā bija plānots paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> Projektēšanas laikā 2021. gada 28. martā slēdza Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļus, bet 5. ceļu pārveidoja par strupceļu. 2024. gada februārī pabeidza būvēt pirmo no astoņām ''Rail Baltica'' Rīgas Centrālā mezgla daļām, pabeidza inženierkomunikāciju izbūvi [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|V. Purvīša]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]s krustojumā, turpināja [[Emīlijas Benjamiņas iela|E. Benjamiņas ielas]] dzelzceļa pārvada izbūvi un plānoja sākt ''Rail Baltica'' dzelzceļa tilta izbūvi Daugavas labajā krastā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.02.2024-rail-baltica-rigas-dzelzcela-stacijai-sparu-svetki.a544954/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» Rīgas dzelzceļa stacijai spāru svētki] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> Krasā izmaksu pieauguma dēļ 2024. gada jūnijā sāka apsvērt privāto investoru piesaisti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā</ref> 2026. ɡada 26. auɡustā ēkas būvdarbus uzraugošais inženieris darbu īstenotājiem izsniedza apliecinājumu par būtisko darbu pabeigšanu, taču 140 miljonus eiro izmaksājušo stikloto lokveida stacijas ēku pasažieriem plānoja atklāt tikai 2028. gada vidū. Stacijas ēkā bija izbūvēti jauni peroni ar trīs jumtiem, seši sliežu ceļi jaunās stacijas dienviddaļā, viens no tiem kravas vilcieniem. Pēc ''Rail Baltica'' pabeiɡšanas četrus sliežu ceļus plānots pārbūvēt [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļam]]. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2026-rigas-centralas-stacijas-dienvidu-dala-pabeigti-butiskakie-darbi-eku-pasazieriem-atklas-2028-gada.a660485/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā pabeigti būtiskākie darbi; ēku pasažieriem atklās 2028. gadā] lsm.lv 26.08.2026</ref> == Vilcienu satiksme == Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos: [[Attēls:Rīgas stacija6.JPG|thumb|250px|Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)]] [[Attēls:08.03.24 Rīga Pasažieru DR1A-210 (53583633248).jpg|thumb|250x250px|Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda (2024).]] * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Aizkraukle]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Aglona]] (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos) * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Carnikava]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Cēsis]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (dīzeļvilciens; divi reisi ir ar pārsēšanos Aizkrauklē no elektrovilciena uz dīzeļvilcienu) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Dubulti]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Gulbene]] (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Indra]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (elektrovilciens) <!-- * Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)<ref>[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]</ref> --> * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Krāslava]] (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu<ref>[https://www.pv.lv/lv/informacija-pasazieriem/komforta-klase/ Komforta klase]</ref>) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Ķemeri]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Lielvārde]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu, svētdienās divreiz dienā) * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Ludza]] (dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons) * [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Madona]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu) <!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Maskava]] (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu) --> <!-- * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Minska]] (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)<ref>[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/vilciena-nr.87-88-minska-rga-kurssanas-datumi-2019.gada Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā]{{Novecojusi saite}}</ref> --> * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Ogre]] (elektrovilciens) <!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Sanktpēterburga]] (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu) --> * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Saulkrasti]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Sigulda]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Sloka]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Tallina]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] (dīzeļvilciens; vienreiz dienā ir pagarinātais reiss no Viļņas) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valmiera]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Viļņa]] (dīzeļvilciens, kursē no Valgas) * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Zilupe]] (dīzeļvilciens). Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]], vēlāk [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ pārtrauca kursēt starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijivu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}</ref> Vienīgie starptautiskie reisi no Rīgas ir dīzeļvilcieni Rīga—Tallina, Rīga—Valga un Rīga—Viļņa. 2023. gada 27. decembrī Lietuvas valsts dzelzceļa grupas pasažieru pārvadājumu uzņēmums "''LTG Link''" atjaunoja starptautisku dzelzceļa savienojumu ar "[[Pesa 730 ML]]" dīzeļvilcienu no Rīgas uz Viļņu, kur, pārsēžoties Viļņas—Varšavas vilcienā, var aizbraukt arī uz citām Eiropas galvaspilsētām.<ref>[https://www.la.lv/vilciens-no-vilnas-uz-rigu-varetu-sakt-kurset-jau-27-decembri Vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu sākt kursēt jau 27. decembrī] LA.LV 2023. gada 10. novembrī</ref> Vilciens no Viļņas izbrauc katru dienu 6:30, no [[Kaišadore]]s – 7:14, no [[Šauļi]]em – 8:51, no [[Jonišķi]]em – 9:30, no Jelgavas 10:06, ierodoties Rīgas Centrālajā stacijā 10:43. Vilciens no Rīgas uz Viļņu katru dienu atiet 15:28, no Jelgavas – 16:08, Šauļiem 17:21, sasniedzot Viļņu 19:51.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.12.2023-brauciens-pasazieru-vilciena-no-rigas-uz-vilnu-maksas-no-24-eiro.a535823/ Brauciens pasažieru vilcienā no Rīgas uz Viļņu maksās no 24 eiro] lsm.lv 2023. gada 18. decembrī</ref> 2024. gada martā "''LTG Link''" paziņoja, ka Viļņas–Rīgas pasažieru vilciens no 1. aprīļa pieturēs arī [[Jonava]]s un [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņu]] stacijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.03.2024-vilnas-rigas-vilciens-no-aprila-pietures-ari-jonava-un-kedainos.a546927/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Viļņas–Rīgas vilciens no aprīļa pieturēs arī Jonavā un Ķēdaiņos] lsm.lv 2024. gada 15. martā</ref> Kopš 2025. gada 10. februāra Viļņas—Rīgas reisi pagarināti līdz Valgai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}</ref> Valgā tiek nodrošināti arī savienotie reisi no Rīgas uz Tallinu, tai skaitā kopš 2025. gada 18. jūlija — papildu saskaņotais reiss nedēļas nogalēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vivi.lv/lv/informacija-pasazieriem/reisi-uz-vilnu-un-tallinu/ |title=Reisi uz Viļņu un Tallinu |access-date={{dat|2025|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250718042354/https://www.vivi.lv/lv/informacija-pasazieriem/reisi-uz-vilnu-un-tallinu/ }}</ref> 2024. gada februārī Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "''Elron''" ("Eesti Liinirongid") plānoja pasažieru vilcienu satiksmi starp Tartu un Rīgu sākt 2024. gada septembrī vai oktobrī. Plāns paredzēja pagarināt vilciena maršrutu Tallina – Tapa – Jegeva – Tartu – Valga līdz Rīgai. Vilciens Rīgā ierastos vakarā un ceļu atpakaļ uz Igauniju sāktu nākamajā rītā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2024-laikraksts-pasazieru-vilcieni-starp-rigu-un-tartu-varetu-sakt-kurset-ne-agrak-ka-rudeni.a541981/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Laikraksts: Pasažieru vilcieni starp Rīgu un Tartu varētu sākt kursēt ne agrāk kā rudenī] lsm.lv 2024. gada 7. februārī</ref> <ref>[https://tartu.postimees.ee/7894408/lati-transpordiministeerium-olime-ammu-tartu-riia-rongiks-valmis Läti transpordiministeerium: olime ammu Tartu-Riia rongiks valmis] tartu.postimees.ee 2023. gada 10. novembrī</ref> Tomēr testa braucieni maršrutā Tartu—Rīga uzsākti tikai 2025. gada 4. februārī.<ref>[https://www.1188.lv/zinas/sak-testet-vilcienus-pasazieru-parvadajumiem-starp-tartu-un-rigu/43703 Sāk testēt vilcienus pasažieru pārvadājumiem starp Tartu un Rīgu]</ref> 2026. gada 5. janvārī atjaunoja starptautiskā vilciena Tallina–Tartu–Rīga satiksmi, regulārā satiksme šajā maršrutā sāksies no 12. janvāra. Vilciens no Tallinas izbrauc katru dienu 14:50, no Tartu 17:05, ierodoties Rīgas Centrālajā stacijā 20:46. Vilciens no Rīgas uz Tartu un Tallinu katru dienu atiet 7:38, no Tartu 11:45, sasniedzot Tallinu 13:57.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2025-pasazieru-vilciens-starp-tartu-un-rigu-saks-kurset-12-janvari.a626198/ Vilciena maršruts Tallina–Tartu–Rīga sāks kursēt 12. janvāri]</ref><ref>[https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/atklata-pasazieru-vilcienu-satiksme-starp-rigu-un-tartu.36398/ Atklāta pasažieru vilcienu satiksme starp Rīgu un Tartu]</ref> == Stacijas parki == === Torņakalna parks === {{Pamatraksts|Torņakalns (stacija)}} Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos: * '''A parks''' — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai, * '''B parks''' — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi. === Galvenais parks === Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam. 6. līdz 9. ceļš slēgti stacijas rekonstrukcijas laikā. === Tehniskais parks === Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parka]] pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos: * '''B parks''' — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs, * '''C parks''' — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi, * '''D parks''' — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs, * '''E parks''' — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="100px" perrow="6"> Attēls:Rīgas stacija2.JPG|Jelgavas un Reņģes vilcieni uz 7. un 8. ceļa Attēls:Rīgas stacija 2010. gada ziemā.JPG|Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā Attēls:Rīgas stacija3.jpg|Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis Attēls:Rīgas stacija4.jpg|Sliežu ceļu izvērsums [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna]] virzienā Attēls:Dīzeļvilciens uz Krustpili.JPG|Dīzeļvilciens Rīga-Krustpils Attēls:16EV-0002 Rīgas Pasažieru stacijā (cropped).jpg|Elektrovilciens pie perona Attēls:Rīgas stacija8.JPG|Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni Attēls:Rīgas stacija9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā Attēls:Rīgas stacija11.JPG|Dīzeļvilcieni DR1A Attēls:2TE10U Rīgas stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā Attēls:Sniegtīris Rīgas stacijā.JPG|Sniegtīris Attēls:Rīgas stacija12.JPG|Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema Attēls:Rīgas stacija13.JPG|Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene Attēls:Testa vilciens no Ķīnas.jpg|Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016) </gallery></center> == Vēsturiski attēli == <center><gallery widths="150px" heights="100px" perrow="4"> Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927) Attēls:Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā ap 1960.jpg|Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960) </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Riga Central Train Station|Rīgas Pasažieru stacija}} * [http://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās] * [https://web.archive.org/web/20130914070239/http://www.rigacv.lv/articles/rigas_stacija История рижского центрального вокзала] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110411133208/http://www.mixnews.lv/ru/blogs/13/681 Чемоданное настроение] (veci Rīgas stacijas attēli). {{ru ikona}} * [http://www.youtube.com/watch?v=-5dVz6f5vuE&feature=relmfu Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)] * [https://web.archive.org/web/20170817162006/http://a4d.lv/lv/raksti/riga-pasazieru/ Rīga Pasažieru] * [https://www.youtube.com/watch?time_continue=79&v=lTyu1rj0mgg Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)] {{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{Rīgas augstceltnes}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Pasažieru stacija}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] gsfacvpcrd9wkki8aq09ot0fnmiipbi 4513518 4513515 2026-08-26T21:14:15Z Pirags 3757 /* Rail Baltica dzelzceļa stacija */ bildes 4513518 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rīgas Pasažieru stacija | tips = stacija | attēls = Riga Central Railway Station.jpg | attēla_apraksts = Rīgas Pasažieru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = Rīgas Dinaburgas stacija, Rīga I, Rīgas Galvenā, Rīgas Centrālā stacija | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts2 = V. Cipuļins, V. Kuzņecovs | platformas = 5 (līdz 2021. gadam) | platformu_tips = salas | sliežu_ceļi = 9 (līdz 2021. gadam) | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 07 | longs = 17 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (3 km) <br /> [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (4 km)<br /> [[Jāņavārti]] (4 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vagonu parks]] (2 km) }} '''Rīgas Pasažieru stacija''' (agrāk '''Rīga I''', '''Rīgas Centrālā stacija''', '''Rīga-Pasažieru''') ir lielākā [[Rīga]]s pasažieru [[dzelzceļa stacija]]. Visi [[Latvija]]s pasažieru [[vilciens|vilcienu]] platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā ([[Saulkrasti|Saulkrastu]], [[Sigulda]]s, [[Salaspils]], [[Jelgava]]s un [[Jūrmala]]s virzienos). Cauri Rīgai kursē starptautiskie vilcieni maršrutā Viļņa–Rīga–Tallina. == Vēsture == === Dinaburgas stacija === [[Attēls:Vilcienu saraksts no Rīgas stacijas 1897.jpg|thumb|left|1897. gada vilcienu kustības saraksts no Rīgas stacijas.]] [[Attēls:Vilcienu saraksts no Rīgas līdz Pēterburgai 1897.jpg|thumb|left|1897. gada vilcienu saraksts no Rīgas līdz Pēterburgai caur Valku, Tērbatu un Narvu.]] [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils (Dinaburgas)]] dzelzceļa galastacijas būvi Rīgā sāka 1858. gadā. {{dat|1858|5|8||bez}} pie [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] tiltam. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājuma līnijas]], ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz [[Daugavpils|Dinaburgu]] un tālāk uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]]. Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un [[perons|perona]] jumts pār tiem. Pirmajā stacijas ēkas stāvā atradās kases un uzgaidāmā zāle, otrajā stāvā privātās Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrības pārvaldes telpas. Ēkas labajā spārnā atradās telegrāfs, stacijas priekšnieka birojs un stacijas komendanta telpa, bet kreisajā spārnā – policija un pasts.<ref>[https://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 RĪGAS CENTRĀLĀ STACIJA: VAIRĀK NEKĀ 150 GADI FOTOGRĀFIJĀS] delfi.lv 28.01.2015</ref> 1872. gadā pēc [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līnijas Rīga—Bolderāja]] atklāšanas pie [[Zemgales tilts|Zemgales tilta]] ierīkoja staciju [[Rīga II]] kā galastaciju arī [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas]] līnijas vilcieniem. Kad 1877. gadā atklāja satiksmi [[Tukums|Tukuma]] virzienā (sākumā līdz [[Majori]]em) un uzbūvēja otru sliežu ceļu, stacija Rīga II ieguva [[Rīga II|Rīgas-Tukuma dzelzceļa stacija]]s nosaukumu. 1884. gadā pēc [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta katrā stacijas nama pusē piebūvēja trīsstāvu ēkas, bet 1889. gadā stacijas priekšā atstatus uzcēla [[Krievijas impērija]]s ķeizaram [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]] veltītu [[Krievu Pareizticīgā baznīca|krievu pareizticīgo]] kapelu. 1892. gadā no dzelzceļa stacijas [[Rīga I]] atklāja pasažieru satiksmi arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā]]. Pēc tam, kad 1896. gadā atklāja ātrvilciena ''[[Nord-Express|Nord—Express]]'' satiksmi no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, ko atkabināja Daugavpils stacijā. <gallery> Attēls:Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei.jpg|Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (1858) Attēls:Rīgas stacija 1861.jpg|Senākā Rīgas Dinaburgas stacija (1861) Attēls:Pirmā Rīgas stacijas ēka.jpg|Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada) Attēls:Rīgas Dinaburgas stacija.jpeg|Rīgas Dinaburgas stacija ar divām trīsstāvu piebūvēm un pareizticīgo kapelu (pēc 1889) Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910) </gallery> === Rīgas I (galvenā) stacija === Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, daļu no sliežu ceļiem pacēla virs Rīgas centrālajām ielām un uzbūvēja jauno [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tiltu]] pār [[Daugava|Daugavu]]. Līdz 1914. gadam plānu daļēji realizēja un blakus stacijai Rīga I cēla '''Rīgas Galveno staciju''', taču stacijas pārbūvi nepabeidza, jo sākās [[Pirmais pasaules karš]]. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām izveidoja starptautisku pasažieru vilcienu satiksmi no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz [[Kauņa|Kauņu]], ko 26. februārī cauri [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergai]] pagarināja līdz [[Berlīne]]i. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena ''[[Nord-Express]]'' satiksmi posmā [[Tallina]] — Rīga — Kauņa — [[Varšava]] — [[Berlīne]]. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā nojauca pareizticīgo kapelu stacijas priekšā. Stacijas ēkā darbojās Dzelzceļu policijas Rīgas iecirknis, Rīgas mezgla pasta pārvadājumu kantoris, Rīgas muitas dežūrpunkts, Evaņģēliskā dzelzceļu misija Latvijā, Latvijas Centrālās Tūristu biedrības birojs, frizētava, stacijas bufete, vairākas tirgotavas. 1937. gadā izstrādāja projektu jaunai dzelzceļa stacijai, kuru nepaspēja īstenot līdz [[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada padomju okupācijai]]. <gallery> Attēls:Vilcieni Rīgas stacijā.jpg|Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā Attēls:Rīgas Pasažieru stacija ap 1930.jpg|Rīgas stacija (ap 1930) Attēls:Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.jpeg|Rīgas stacijas iekšskats (1930. gadi) Attēls:Rīgas jaunās dzelzceļa stacijas makets 1937.jpeg|Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts (1937) Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-043-42, Lettland-Riga, Ankunft von Hinrich Lohse mit Offizieren am Bahnhof.jpg|Rīgas Pasažieru stacija ''Riga I'' nacistu okupācijas laikā (1944) Attēls:Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.jpeg|Rīgas stacija (1950. gadu beigas) </gallery> === Rīgas Centrālā (Pasažieru) stacija === 1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, citu pēc cita izstrādāja vairākus projektus. Gatavojoties [[atomkarš|atomkaram]], 1958. gadā pazemē uzbūvēja slepenu bumbu patversmi ("objektu 100").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laika-slepenais-bunkurs--tiesa-rigas-centralas-dzelzcela-stacijas-tuvuma.a309113/|title=Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|date=2019. gada 11. februārī|language=lv}}</ref> No 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā pabeidza pasta ēku un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīcu nomainīja pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.<ref name="mv">Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, № 213.</ref> 2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem '''RĪGA''' — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala "[[Origo]]" ēku.<ref name="mv" /> <gallery> Attēls:Riga Central Station in 2001.jpg|Rīgas Centrālā stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis (2008) Attēls:Centrālā stacija Rīgā.JPG|Rīgas Pasažieru stacija 2008. gada februārī Attēls:Rīgas stacija1.JPG|Rīgas Pasažieru stacija (2009) Attēls:Rīgas stacija5.JPG|"L-Ekspresis" Rīgas Pasažieru stacijā (2009) Attēls:Rīgas stacijas centrālā zāle.JPG|Stacijas centrālā zāle ar tablo (2010) Attēls:Ekspresisvilciens.jpg|"L-Ekspresis" (Rīga-Maskava/Sanktpēterburga, 2020) </gallery> === ''Rail Baltica'' dzelzceļa stacija === [[Attēls:Construction of Riga Central Train Station - August 2026 08.jpg|thumb|250px|''Rail Baltica'' dzelzceļa stacijas ēkas dienvidu puse (2026)]] [[Attēls:Construction of Riga Central Train Station - August 2026 37.jpg|thumb|250px|''Rail Baltica'' dzelzceļa stacijas ēkas ziemeļu puse (2026)]] 2019. gadā sāka ''[[Rail Baltica]]'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus sākumā bija plānots paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> Projektēšanas laikā 2021. gada 28. martā slēdza Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļus, bet 5. ceļu pārveidoja par strupceļu. 2024. gada februārī pabeidza būvēt pirmo no astoņām ''Rail Baltica'' Rīgas Centrālā mezgla daļām, pabeidza inženierkomunikāciju izbūvi [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|V. Purvīša]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]s krustojumā, turpināja [[Emīlijas Benjamiņas iela|E. Benjamiņas ielas]] dzelzceļa pārvada izbūvi un plānoja sākt ''Rail Baltica'' dzelzceļa tilta izbūvi Daugavas labajā krastā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.02.2024-rail-baltica-rigas-dzelzcela-stacijai-sparu-svetki.a544954/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» Rīgas dzelzceļa stacijai spāru svētki] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> Krasā izmaksu pieauguma dēļ 2024. gada jūnijā sāka apsvērt privāto investoru piesaisti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā</ref> 2026. ɡada 26. auɡustā ēkas būvdarbus uzraugošais inženieris darbu īstenotājiem izsniedza apliecinājumu par būtisko darbu pabeigšanu, taču 140 miljonus eiro izmaksājušo stikloto lokveida stacijas ēku pasažieriem plānoja atklāt tikai 2028. gada vidū. Stacijas ēkā bija izbūvēti jauni peroni ar trīs jumtiem, seši sliežu ceļi jaunās stacijas dienviddaļā, viens no tiem kravas vilcieniem. Pēc ''Rail Baltica'' pabeiɡšanas četrus sliežu ceļus plānots pārbūvēt [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļam]]. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2026-rigas-centralas-stacijas-dienvidu-dala-pabeigti-butiskakie-darbi-eku-pasazieriem-atklas-2028-gada.a660485/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā pabeigti būtiskākie darbi; ēku pasažieriem atklās 2028. gadā] lsm.lv 26.08.2026</ref> == Vilcienu satiksme == Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos: [[Attēls:Rīgas stacija6.JPG|thumb|250px|Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)]] [[Attēls:08.03.24 Rīga Pasažieru DR1A-210 (53583633248).jpg|thumb|250x250px|Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda (2024).]] * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Aizkraukle]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Aglona]] (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos) * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Carnikava]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Cēsis]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (dīzeļvilciens; divi reisi ir ar pārsēšanos Aizkrauklē no elektrovilciena uz dīzeļvilcienu) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Dubulti]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Gulbene]] (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Indra]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (elektrovilciens) <!-- * Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)<ref>[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]</ref> --> * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Krāslava]] (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu<ref>[https://www.pv.lv/lv/informacija-pasazieriem/komforta-klase/ Komforta klase]</ref>) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Ķemeri]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Lielvārde]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu, svētdienās divreiz dienā) * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Ludza]] (dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons) * [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Madona]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu) <!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Maskava]] (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu) --> <!-- * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Minska]] (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)<ref>[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/vilciena-nr.87-88-minska-rga-kurssanas-datumi-2019.gada Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā]{{Novecojusi saite}}</ref> --> * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Ogre]] (elektrovilciens) <!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Sanktpēterburga]] (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu) --> * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Saulkrasti]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Sigulda]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Sloka]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Tallina]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] (dīzeļvilciens; vienreiz dienā ir pagarinātais reiss no Viļņas) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valmiera]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Viļņa]] (dīzeļvilciens, kursē no Valgas) * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Zilupe]] (dīzeļvilciens). Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]], vēlāk [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ pārtrauca kursēt starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijivu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}</ref> Vienīgie starptautiskie reisi no Rīgas ir dīzeļvilcieni Rīga—Tallina, Rīga—Valga un Rīga—Viļņa. 2023. gada 27. decembrī Lietuvas valsts dzelzceļa grupas pasažieru pārvadājumu uzņēmums "''LTG Link''" atjaunoja starptautisku dzelzceļa savienojumu ar "[[Pesa 730 ML]]" dīzeļvilcienu no Rīgas uz Viļņu, kur, pārsēžoties Viļņas—Varšavas vilcienā, var aizbraukt arī uz citām Eiropas galvaspilsētām.<ref>[https://www.la.lv/vilciens-no-vilnas-uz-rigu-varetu-sakt-kurset-jau-27-decembri Vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu sākt kursēt jau 27. decembrī] LA.LV 2023. gada 10. novembrī</ref> Vilciens no Viļņas izbrauc katru dienu 6:30, no [[Kaišadore]]s – 7:14, no [[Šauļi]]em – 8:51, no [[Jonišķi]]em – 9:30, no Jelgavas 10:06, ierodoties Rīgas Centrālajā stacijā 10:43. Vilciens no Rīgas uz Viļņu katru dienu atiet 15:28, no Jelgavas – 16:08, Šauļiem 17:21, sasniedzot Viļņu 19:51.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.12.2023-brauciens-pasazieru-vilciena-no-rigas-uz-vilnu-maksas-no-24-eiro.a535823/ Brauciens pasažieru vilcienā no Rīgas uz Viļņu maksās no 24 eiro] lsm.lv 2023. gada 18. decembrī</ref> 2024. gada martā "''LTG Link''" paziņoja, ka Viļņas–Rīgas pasažieru vilciens no 1. aprīļa pieturēs arī [[Jonava]]s un [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņu]] stacijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.03.2024-vilnas-rigas-vilciens-no-aprila-pietures-ari-jonava-un-kedainos.a546927/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Viļņas–Rīgas vilciens no aprīļa pieturēs arī Jonavā un Ķēdaiņos] lsm.lv 2024. gada 15. martā</ref> Kopš 2025. gada 10. februāra Viļņas—Rīgas reisi pagarināti līdz Valgai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}</ref> Valgā tiek nodrošināti arī savienotie reisi no Rīgas uz Tallinu, tai skaitā kopš 2025. gada 18. jūlija — papildu saskaņotais reiss nedēļas nogalēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vivi.lv/lv/informacija-pasazieriem/reisi-uz-vilnu-un-tallinu/ |title=Reisi uz Viļņu un Tallinu |access-date={{dat|2025|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250718042354/https://www.vivi.lv/lv/informacija-pasazieriem/reisi-uz-vilnu-un-tallinu/ }}</ref> 2024. gada februārī Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "''Elron''" ("Eesti Liinirongid") plānoja pasažieru vilcienu satiksmi starp Tartu un Rīgu sākt 2024. gada septembrī vai oktobrī. Plāns paredzēja pagarināt vilciena maršrutu Tallina – Tapa – Jegeva – Tartu – Valga līdz Rīgai. Vilciens Rīgā ierastos vakarā un ceļu atpakaļ uz Igauniju sāktu nākamajā rītā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2024-laikraksts-pasazieru-vilcieni-starp-rigu-un-tartu-varetu-sakt-kurset-ne-agrak-ka-rudeni.a541981/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Laikraksts: Pasažieru vilcieni starp Rīgu un Tartu varētu sākt kursēt ne agrāk kā rudenī] lsm.lv 2024. gada 7. februārī</ref> <ref>[https://tartu.postimees.ee/7894408/lati-transpordiministeerium-olime-ammu-tartu-riia-rongiks-valmis Läti transpordiministeerium: olime ammu Tartu-Riia rongiks valmis] tartu.postimees.ee 2023. gada 10. novembrī</ref> Tomēr testa braucieni maršrutā Tartu—Rīga uzsākti tikai 2025. gada 4. februārī.<ref>[https://www.1188.lv/zinas/sak-testet-vilcienus-pasazieru-parvadajumiem-starp-tartu-un-rigu/43703 Sāk testēt vilcienus pasažieru pārvadājumiem starp Tartu un Rīgu]</ref> 2026. gada 5. janvārī atjaunoja starptautiskā vilciena Tallina–Tartu–Rīga satiksmi, regulārā satiksme šajā maršrutā sāksies no 12. janvāra. Vilciens no Tallinas izbrauc katru dienu 14:50, no Tartu 17:05, ierodoties Rīgas Centrālajā stacijā 20:46. Vilciens no Rīgas uz Tartu un Tallinu katru dienu atiet 7:38, no Tartu 11:45, sasniedzot Tallinu 13:57.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2025-pasazieru-vilciens-starp-tartu-un-rigu-saks-kurset-12-janvari.a626198/ Vilciena maršruts Tallina–Tartu–Rīga sāks kursēt 12. janvāri]</ref><ref>[https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/atklata-pasazieru-vilcienu-satiksme-starp-rigu-un-tartu.36398/ Atklāta pasažieru vilcienu satiksme starp Rīgu un Tartu]</ref> == Stacijas parki == === Torņakalna parks === {{Pamatraksts|Torņakalns (stacija)}} Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos: * '''A parks''' — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai, * '''B parks''' — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi. === Galvenais parks === Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam. 6. līdz 9. ceļš slēgti stacijas rekonstrukcijas laikā. === Tehniskais parks === Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parka]] pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos: * '''B parks''' — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs, * '''C parks''' — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi, * '''D parks''' — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs, * '''E parks''' — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="100px" perrow="6"> Attēls:Rīgas stacija2.JPG|Jelgavas un Reņģes vilcieni uz 7. un 8. ceļa Attēls:Rīgas stacija 2010. gada ziemā.JPG|Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā Attēls:Rīgas stacija3.jpg|Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis Attēls:Rīgas stacija4.jpg|Sliežu ceļu izvērsums [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna]] virzienā Attēls:Dīzeļvilciens uz Krustpili.JPG|Dīzeļvilciens Rīga-Krustpils Attēls:16EV-0002 Rīgas Pasažieru stacijā (cropped).jpg|Elektrovilciens pie perona Attēls:Rīgas stacija8.JPG|Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni Attēls:Rīgas stacija9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā Attēls:Rīgas stacija11.JPG|Dīzeļvilcieni DR1A Attēls:2TE10U Rīgas stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā Attēls:Sniegtīris Rīgas stacijā.JPG|Sniegtīris Attēls:Rīgas stacija12.JPG|Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema Attēls:Rīgas stacija13.JPG|Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene Attēls:Testa vilciens no Ķīnas.jpg|Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016) </gallery></center> == Vēsturiski attēli == <center><gallery widths="150px" heights="100px" perrow="4"> Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927) Attēls:Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā ap 1960.jpg|Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960) </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Riga Central Train Station|Rīgas Pasažieru stacija}} * [http://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās] * [https://web.archive.org/web/20130914070239/http://www.rigacv.lv/articles/rigas_stacija История рижского центрального вокзала] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110411133208/http://www.mixnews.lv/ru/blogs/13/681 Чемоданное настроение] (veci Rīgas stacijas attēli). {{ru ikona}} * [http://www.youtube.com/watch?v=-5dVz6f5vuE&feature=relmfu Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)] * [https://web.archive.org/web/20170817162006/http://a4d.lv/lv/raksti/riga-pasazieru/ Rīga Pasažieru] * [https://www.youtube.com/watch?time_continue=79&v=lTyu1rj0mgg Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)] {{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{Rīgas augstceltnes}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Pasažieru stacija}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] oszd9qbzqkss96g8h6yag8fqabp4zh5 0 30414 4513584 4484326 2026-08-27T06:36:20Z Votre Provocateur 111653 4513584 wikitext text/x-wiki {{Attēlu ietvars |width=400 |content=[[Attēls:Krāsotāju iela, Красильная улица, Färber Straße, Krahsohtaju eela.jpg|170px]][[Attēls:Mūrnieku iela, Мурничная улица, Maurer Straße, Muhrneeku eela.jpg|217px]] |caption=Mūsdienu vienvalodas [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju]] un [[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku ielas]] plāksnītes Rīgā un dekoratīva trīsvalodu plāksnīte ar ielu vēsturiskajiem nosaukumiem citās valodās, tostarp krievu valodā (''Красильная улица'' un ''Мурничная улица''), ko lietoja no 1877. līdz 1918. gadam |align=right}} '''[[Krievu valoda]] Latvijā''' ir otrā izplatītākā [[Latvija]]s iedzīvotāju lietotā valoda. Saskaņā ar Ārējās migrācijas apsekojuma rezultātiem 2017. gadā tā bija dzimtā valoda 36% Latvijas iedzīvotāju - 55,5% Latgales reģionā, 53,5% Rīgas reģionā, 23,8% Zemgales reģionā, 22,4% Pierīgas reģionā, 19,4% Kurzemes reģionā un 9,3% Vidzemes reģionā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ārējās migrācijas apsekojuma rezultāti (t.sk. dati par valodām) |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/migracija/cits/1590-arejas-migracijas-apsekojuma-rezultati?themeCode=IZIVL |website=https://stat.gov.lv |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |accessdate={{dat|2023|3|5||bez}}}}</ref> == Lietotāju īpatsvars == [[Attēls:Use of Russian language at home in Latvia (2011).svg|thumb|350px|Krievu valodas izplatība Latvijā (2011)]] 20. un 21. gadsimta tautas skaitīšanas Latvijā sniedza šādus datus par krievu valodas lietotāju īpatsvaru valstī: {| class="wikitable" |- ! Gads ! 1930.<ref>Trešā tautas skaitīšana Latvijā 1930. gadā — Rīga: Valsts statistiskā pārvalde, 1931. VI sējums — 456. lpp. ''NB'' Lietots jēdziens "ģimenes valoda"</ref> ! 1959.<ref>Итоги Всесоюзной переписи населения 1959 года. Латвийская ССР — М.: Госстатиздат, 1962 — стр. 92</ref> ! 1970.<ref>1970. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti Latvijas PSR. Итоги Всесоюзной переписи населения 1970 года по Латвийской ССР — Rīga: LPSR MP CSP, 1974 — 116.-117. lpp.</ref> ! 1979.<ref>Итоги всесоюзной переписи населения 1979 года по Латвийской ССР — Рига: ЦСУ Латвийской ССР, 1982 — стр. 88-89</ref> ! 1989.<ref>1989. gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā — R.: LR Valsts statistikas komiteja, 1992 — 89. lpp.</ref> ! 2000.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 |title=2000. g. tautas skaitīšanas rezultāti ''csp.lv'' |publisher=Data.csb.gov.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://archive.today/20120707232130/data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 |archivedate=2012-07-07 }}</ref> ! 2011.<ref>[https://web.archive.org/web/20121223062918/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti.asp 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08)]''NB'' Lietots jēdziens "Mājās pārsvarā lietotā valoda". Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi</ref> |- | Valodu prot | nav datu | nav datu | 67,1% | 76,8% | 81,6% | 81,2% | nav datu |- | Valoda ir dzimtā | 13,3% | 31,4% | 35,9% | 40,2% | 42,1% | 37,5% | 37,2% |} Pēc [[Latvijas demogrāfija#2011. gada Tautas skaitīšanas dati|2011. gada Tautas skaitīšanas datiem]] 37,2 % valsts iedzīvotāju krievu valodu mājās izmantoja kā galveno valodu.<ref>[https://web.archive.org/web/20121223062918/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti.asp 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08)]. Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi</ref> Visaugstākais īpatsvars krievu valodai kā mājās pārsvarā lietotajai valodai bija [[Latgale]]s (60,3%) un [[Rīga]]s (55,8%) reģionā. Citos reģionos krievu valodu kā galveno mājas valodu lieto krietni retāk (Pierīgas reģionā 25,9%, [[Zemgale]]s reģionā 23,3%, [[Kurzeme]]s reģionā 19,3%, [[Vidzeme]]s reģionā 8,4%).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publikacijas/nr_13_2011gada_tautas_skaitisanas_rezultati_isuma_12_00_lv.pdf |title=2011. GADA TAUTAS SKAITĪŠANAS REZULTĀTI ĪSUMĀ |access-date={{dat|2015|03|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114002352/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publikacijas/nr_13_2011gada_tautas_skaitisanas_rezultati_isuma_12_00_lv.pdf |archivedate={{dat|2013|11|14||bez}} }}</ref> Pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem 78,9% respondentu Daugavpilī, 56,8% Rēzeknē, 49,6% Rīgā, 43,2% Jūrmalā, 37,9% Liepājā, 37,5% Jelgavā un 36,3% Ventspilī mājās lietoja pārsvarā krievu valodu.<ref>[https://web.archive.org/web/20121223062918/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti.asp 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-07)]{{lv ikona}}''NB'' 11,2 % respondentu gan Rīgā, gan Daugavpilī nesniedza atbildi</ref> Laukos, izņemot [[Latgale|Latgali]], krievvalodīgo īpatsvars ir krietni mazāks nekā lielajās pilsētās. Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievu valodu kā svešvalodu prata 43,7% iedzīvotāju.<ref name="autogenerated2000">[https://web.archive.org/web/20120707085341/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 2000. gada tautas skaitīšanas rezultati ''csb.lv''] — izvēlēties "2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"</ref> 2005. gadā starp iedzīvotājiem vecumā no 17 līdz 74 veikta aptauja liecināja, ka krievu valoda ir pirmajā vietā [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju spējas sazināties kādā valodā (94% attiecībā pret [[Latviešu valoda|latviešu valodu]] 91%).<ref>''LETA, 09.08.2005.'' [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=11927757&categoryID=193&ndate=1123587247 Krieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski — 91% ''delfi.lv'']</ref> Savukārt 2008. gada aptauja liecināja, ka pakāpeniski sarūk krievu valodas zinātāju skaits [[latvieši|latviešu]] vidū: ja 1996. gadā 84% savas krievu valodas prasmes vērtēja kā labas, tad 2008. gadā 69%. Vājākas krievu valodas prasmes bija vecuma grupā no 15—34 gadiem (krievu valodu labi pārvaldīja 54%, visai vājas prasmes bija 38% jauniešu, bet 8% krievu valodu nezināja).<ref>[http://www.valoda.lv/downloadDoc_435/mid_510 Baltic Institute of Social Sciences 2008. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131203034533/http://www.valoda.lv/downloadDoc_435/mid_510 |date={{dat|2013|12|03||bez}} }} 2008. gada aptaujā piedalījās 2002 respondenti visā Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izmantotā metode — tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. No visiem aptaujātajiem 1425 respondentiem dzimtā valoda bija latviešu, 456 respondentiem — krievu valoda un 121 respondentam — cita valoda.</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liv square Riga.JPG|thumb|250px|[[Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] (agrāk — krievu biedrības "Улей") ēka]] 12.—13. gadsimtā pašreizējo Latvijas teritoriju, saskaņā ar Livonijas un Krievzemes hronikām, apmeklēja krievu tirgotāji. No [[Indriķa hronika]]s zināms, ka 12. gadsimta beigās [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|pareizticīgo baznīcas]] bija uzceltas [[Jersika (valsts)|Jersikā]] un [[Koknese (valsts)|Koknesē]]. No šiem laikiem [[latviešu valoda|latviešu valodā]] saglabājušies no [[baznīcslāvu valoda]]s aizgūtie vārdi ''baznīca, gavēnis, grāmata, klanīties, krusts, nedēļa, svēts, svētais, svētki'' un citi. No 17. gadsimta vidus [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vecticibnieki.lv/i.php |title=Vecticībnieku kultūrvēsturiskais mantojums Latgalē |access-date={{dat|2008|04|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080506023807/http://www.vecticibnieki.lv/i.php |archivedate={{dat|2008|05|06||bez}} }}</ref> un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]]<ref>''Пухляк О., Борисов Д.'' Русские в Латвии со средневековья до конца 19 века — Рига: SI, 2005 — стр. 57-59</ref> patvērumu no vajāšanām guva [[vecticībnieki]]. === Krievijas Impērijā === Krievu skaits ievērojami pieauga 18.—19. gadsimtā sakarā ar Latvijas teritorijas pievienošanu [[Krievijas Impērija]]i un [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] ātro ekonomisko attīstību. [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā tika īstenota izglītības un lietvedības [[krieviskošana (politika)|krieviskošanas]] politika. Krievu skolu tīkls paplašinājās līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam. 1789. gadā nodibināja Katrīnas apriņķa skolu, kas bija pirmā krievu skola Rīgā.<ref>[http://www.russkije.lv/ru/journalism/read/pervye-russkie-shkoly/ ''Гурин А. Г.'' Первые русские школы]</ref> 1868. gadā dibināja [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāziju]] un [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija|Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju]]. Pirmās ziņas par teātra izrādi krievu valodā Rīgā tiek datētas ar 1798. gadu.<ref>''Ракитянский А.'' [http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/19%20almanax/rakitjanskij.htm Рига в начале ХХ века. Штрихи к портрету города. Русский театр. Немного истории] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316080148/http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/19%20almanax/rakitjanskij.htm |date={{dat|2016|03|16||bez}} }} Альманах общества SEMINARIUM HORTUS HUMANITATIS № 19</ref> Pirmais laikraksts krievu valodā ''"Российское еженедельное издание в Риге"'' [[Rīga|Rīgā]] nāca klajā [[1816]]. gadā.<ref>''Пухляк О. Н., Борисов Д. А.'' Русские в Латвии со средневековья до конца XIX века. — Рига: SI, 2005. {{ISBN|9984-630-01-3}} — стр. 187</ref> 1856. gadā tika dibināts Daugavpils teātris, kurā izrādes notika krievu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daugavpilsteatris.lv/lv/theater/about |title=Vēsture // ''daugavpilsteatris.lv'' |publisher=Daugavpilsteatris.lv |date= |accessdate=2017-07-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180902083614/http://daugavpilsteatris.lv/lv/theater/about |archivedate=2018-09-02 }}</ref> Kopš [[1883]]. gadā darbojas [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trd.lv/lv/teatris/teatra-vesture/ |title=Teātra vēsture |publisher=Trd.lv |date= |accessdate=2011-12-06 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Augstākā izglītība krievu valodā 1896.—1915. gadā bija pieejama [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtu.lv/lv/universitate/vesture |title=Rīgas Tehniskās universitātes vēsture |publisher=Rtu.lv |date= |accessdate=2017-08-16}}</ref> Pazīstamākā Rīgas krievu avīze Krievijas Impērijas laikā bija ''"Русский вестник"''. 19. gadsimtā Latvijā dzīvojošo krievu vidū visaugstākais rakstītprasmes līmenis bija pareizticīgajiem vīriešiem (70%). Vecticībniekiem vīriešiem tas bija krietni zemāks (25%), un vēl zemāks tas bija sievietēm (8%). Tikai 5% no krieviem spēja lasīt un rakstīt citās valodās.<ref>Volkovs V. Krievi Latvijā. — Rīga, 1996., 13. lpp.</ref> === Pēc neatkarības iegūšanas === [[Attēls:Krieviski iznākošās avīzes Segodņa 1922. gada 14. jūnija laidiens.jpg|thumb|250px|Krieviski izdotās avīzes "Segodņa" 1922. gada 14. jūnija laidiens]] Neskatoties uz krieviski runājošo rūpnīcu strādnieku aizbraukšanu uz Krieviju [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1915. gada rūpnīcu evakuācijas dēļ, arī pēc [[Latvijas valsts pasludināšana|neatkarības proklamēšanas]] krievu īpatsvars Latvijā bija salīdzinoši ievērojams ([[1925]]. gadā — 12,6%). [[Rīga]] kļuva par vienu no krievu emigrācijas centriem. 1921. gadā tika atklāti Krievu universitātes kursi, vēlāk [[Krievu universitātes zinātņu institūts]], kas darbojās līdz 1935. gadam.<ref>''Фейгмане Т. Д.'' Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. {{ISBN|9984-606-68-6}} — стр. 304—308</ref> Pazīstamākā krievu valodā izdotā avīze bija ''"Сегодня".''<ref>''Hanova T.'' Krievu minoritātes pašreprezentācija avīzē Сегодня no 1919. g. līdz 1934. g. // Ceļojums ar citādo : subkultūras pilsētas vidē / D. Hanova redakcijā. Rīgā, Dialogi.LV, 2007 {{ISBN|978-9984-798-33-2}}</ref> Krievu valodā varēja uzstāties [[Saeima|Saeimā]] līdzās latviešu un [[vācu valoda]]i.<ref>Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 27.03.1923. — 145. pants. Pieejams [http://periodika.lv periodikā.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/ |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}</ref><ref>Saeimas kārtības rullis. ''"Valdības vēstnesis"'', 10.04.1929. — 147. pants. Pieejams [http://periodika.lv periodikā.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/ |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}</ref> 1919. gada likumā par Latvijas izglītības iestādēm noteiktie vecāku izvēles principi un Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā to nostiprināja arī krievu skolu statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shtab.lv/main.php?w2=doc&id=203 |title=Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā un izvilkumi no Likuma par Latvijas izglītības iestādem |access-date={{dat|2011|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2014|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140601024827/http://www.shtab.lv/main.php?w2=doc&id=203 }}</ref> [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmaņa]] režīma laikā krievu skolu skaits tika samazināts: no 236 pamatskolām un 12 vidusskolām 1933./1934. mācību gadā līdz 144 pamatskolām un 2 vidusskolām 1939./1940. mācību gadā.<ref>[https://web.archive.org/web/20081010021707/http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/Mazakumtautibas_LV[1].pdf Mazākumtautības Latvijā: vēsture un tagadne.] Rīga: 2007 — 109. lpp.</ref><ref>''Фейгмане Т. Д.'' Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. {{ISBN|9984-606-68-6}} — стр. 281—296</ref> === Latvijas PSR === [[Attēls:M Nometnu 40.jpg|thumb|250px|Ielas nosaukuma un nama numerācijas plāksnītes [[Latvijas PSR]] laikā parasti bija latviešu un krievu valodās, pēc neatkarības atjaunošanas teksti krievu valodā uz šādām plāksnītēm tika aizkrāsoti (Rīga, 2007. gads)<ref>{{Tīmekļa atsauce |author= |url=http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_040506/st0605.htm#s18 |title=P. Tabūna runa 8. Saeimas 2004. g. 6. maija sēdē |publisher=Saeima.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101128065450/http://saeima.lv/steno/2002_8/st_040506/st0605.htm#s18 |archivedate=2010-11-28 }}</ref>]] Krievu valodu lietojošo iedzīvotāju skaits un īpatsvars strauji pieauga [[Latvijas PSR]] laikā gan uz mazāku valodas kopienu rēķina, gan ievērojamas migrācijas dēļ no [[KPFSR]] un citām PSRS republikām. Latvijas PSR lielākā daļa augstskolu programmu bija divplūsmu, dažas — tikai krievu vai latviešu valodā. Latvijas Padomju rakstnieku savienībā pastāvēja krievu sekcija; no 1977. līdz 2008. gadam tika izdots literārais žurnāls "Даугава"<ref>Latvijas Padomju enciklopēdija 5.2 sējums 671. lpp.</ref><ref>[http://www.russkije.lv/ru/lib/read/the-daugava-magazine.html Журнал «Даугава»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210103424/http://www.russkije.lv/ru/lib/read/the-daugava-magazine.html |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}{{ru ikona}}</ref>; krieviski rakstīja un raksta daļu no saviem darbiem arī vairāki latviešu rakstnieki, ieskaitot A. Čaku, J. Poruku un O. Vācieti.<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/book/apkopoti-latviesu-dzejnieku-darbi-krievu-valoda.d?id=38941273 Apkopoti latviešu dzejnieku darbi krievu valodā]{{Novecojusi saite}} [[Delfi (portāls)|DELFI]], 2011</ref> Pazīstamākā krievu avīze bija ''"Советская Латвия"'', ''"Советская молодёжь"'' un ''"Ригас балсс"''. Pēc 1989. gada Tautas skaitīšanas datiem<ref>[http://providus.lv/article_files/943/original/demokr_lv.pdf?1326398346 Cik demokrātiska ir Latvija. Demokratijas audits] — 54. lpp.</ref> krieviski prata runāt 81,6% LPSR iedzīvotāju, bet 42% iedzīvotāju krievu valoda bija dzimtā valoda.<ref>''Зепа Б., Межс И.'' [http://www.iea.ras.ru/topic/census/mon/zepa_mon2000.htm Результаты переписи 2000 года населения в Латвии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080505202117/http://www.iea.ras.ru/topic/census/mon/zepa_mon2000.htm |date={{dat|2008|05|05||bez}} }}</ref> Kopš tā laika šis īpatsvars samazinājās, tomēr krievvalodīgie Latvijā bija procentuāli viena no lielākajām lingvistiskajām minoritātēm Eiropā. == Valodas statuss mūsdienās == [[2012. gads|2012. gada]] [[18. februāris|18. februārī]] Latvijā notika [[2012. gada referendums par otro valsts valodu|tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem]], kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Biedrības "Dzimtā valoda", ko dibināja [[Aleksandrs Gapoņenko|A. Gapoņenko]], [[Vladimirs Lindermans|V. Lindermans]], [[Jevgēņijs Osipovs|J. Osipovs]] un E. Svatkovs, rosinātais likumprojekts, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 378 Latvijas pilsoņi, paredzēja grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem bija jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem, taču par grozījumiem nobalsoja tikai 273 347 vēlētāji (24,88% no balsojušajiem) un tie tika noraidīti. Saskaņā ar [[Valsts valodas likums|Valsts valodas likumu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&id=164 |title=Valsts valodas likums |publisher=Vvk.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> Latvijā valsts valoda ir latviešu (3.pants), un visas valodas, izņemot [[latviešu valoda|latviešu]] un [[lībiešu valoda|lībiešu]], tiek uzskatītas par svešvalodām (5.pants). Izņemot īpaši atrunātos gadījumus, valsts un pašvaldību iestādes izsniedz un pieņem informāciju tikai latviešu valodā. Valsts valodas likums nosaka vairākus valodas lietošanas ierobežojumus arī privātuzņēmumiem un to darbiniekiem (6. pants, 2.—4. apakšpunkti). Publiskajā informācijā teksti svešvalodās nedrīkst būt formas vai satura ziņā plašāki par latviskiem tekstiem (21.pants). Salīdzinot ar pēdējo Valodu likuma redakciju, faktiski ir paplašinājušās iespējas rīkot privātos pasākumus bez tulkojuma.{{nepieciešama atsauce}} Starp tām Eiropas valstu lingvistiskām minoritātēm, kuru valodai nav oficiāla statusa, [[krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]] Latvijā ir visaugstākais īpatsvars (37,5%, 2000).{{nepieciešama atsauce}} Tālāk seko Ukraina (36,4%, 2005) un Igaunija (29,7%, 2000). === Izglītība === 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 195 vispārizglītojošas skolas vienīgi ar krievu apmācības valodas klasēm un 145 divplūsmu skolas, kurās bija klases gan ar latviešu, gan ar krievu apmācības valodu. 2004.—2006. gada [[Latvijas skolu reforma]] noteica, ka publiskajās vidusskolās (10.—12. klasēs) vismaz 40% mācību stundu jānotiek [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tādēļ līdz 2006./2007. mācību gadam 148 mazākumtautību skolās ar krievu mācību valodu un 92 divplūsmu skolās notika pāreja uz krievu-latviešu [[divvalodu izglītība]]s programmu. Krievu valodu kā mācību valodu šajā mācību gadā lietoja 70 683 skolēnu jeb 26,6% no visiem skolu audzēkņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/ |title=ĀM informatīvs materiāls ''mfa.gov.lv'' |publisher=Mfa.gov.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111205014655/http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/ |archivedate=2011-12-05 }}</ref> 2018./2019. mācību gadā palika 88 skolas ar krievu apmācības valodu pamatskolas klasēs un 57 divplūsmu skolas.<ref>[https://izm.gov.lv/images/statistika/izglitiba/2018_2019/VS_skolu_sk_18.xlsx Vispārizglītojošo skolu skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191231123042/https://izm.gov.lv/images/statistika/izglitiba/2018_2019/VS_skolu_sk_18.xlsx |date={{dat|2019|12|31||bez}} }} sk. "pa plūsmām"</ref> Krievu valodu kā svešvalodu 2018. gadā apguva 68 883 skolēni.<ref>[https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/izglitiba/tabulas/izg110/svesvalodu-apguve-visparizglitojosajas-skolas Svešvalodu apguve vispārizglītojošajās skolās (mācību gada sākumā)] CSB</ref> 2017. gada oktobrī tālaika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs [[Kārlis Šadurskis]] ierosināja veikt grozījumus [[Latvijas Republikas Izglītības likums|Latvijas Republikas Izglītības likumā]] un Vispārējās izglītības likumā, paredzot no 2019./2020. līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību izglītības iestādēs veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību vienīgi latviešu valodā vidusskolu posmā. Vispirms sāka pāreju uz jaunu [[divvalodu izglītība]]s modeli pamatskolas 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Neraugoties uz [[Latvijas Krievu savienība]]s un Krievu skolu atbalsta štāba protestiem ("[[Vislatvijas vecāku sapulce]]" un citas akcijas), 2018. gada 22. martā [[12. Saeima]] pieņēma šos grozījumus.<ref>[https://irir.lv/2018/03/22/pakapenisku-pareju-uz-macibam-latviesu-valoda-vidusskolas-saks-pec-pusotra-gada?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+23.03.2018.&utm_medium=email Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās sāks pēc pusotra gada]{{Novecojusi saite}} irir.lv, 2018. gada 22. martā</ref> Saskaņā ar Izglītības likuma 9. pantu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=50759 |title=Izglītības likums |publisher=Likumi.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> valsts augstskolās studijām jānotiek vienīgi latviešu valodā. Izņēmumi ir izdarīti valodu un kultūru programmām, kā arī noteiktos gadījumos Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Krieviski (9 no 15 privātajām augstskolām) 2008. gadā studēja 34% privāto augstskolu studentu un 10% visu Latvijas studentu.<ref>''Ватолин И.'' [http://www.chas.lv/ru/latvija/news/22513.html Ресурс или угроза?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160604092440/http://www.chas.lv/ru/latvija/news/22513.html |date={{dat|2016|06|04||bez}} }} "[[Čas|Час]]", 14.07.2008. {{ru ikona}}</ref> 2018. gadā krievu valodā studēja 7 % augstskolu studentu: 0,3 % studentu valsts augstskolās un 30 % privātajās augstskolās.<ref>[https://izm.gov.lv/images/statistika/augst_izgl/Augstakas_izglitibas_LV_parskats_2018.pdf Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2018. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204131613/https://izm.gov.lv/images/statistika/augst_izgl/Augstakas_izglitibas_LV_parskats_2018.pdf |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} 71.-72. lpp.</ref> === Kultūra un plašsaziņas līdzekļi === [[Attēls:Russian-language newspapers in Latvia.JPG|250px|right|thumb|Latvijas laikrakstu krievu valodā izlase (2006)]] [[2019. gads|2019]]. gada nogalē [[Latvija|Latvijā]] nāk klajā viens valsts mēroga dienas laikraksti krievu valodā: ''"Cегодня"'', kā arī tiek drukāts vietējais ''"[[Sport-Ekspress|Спорт-Экспресс]]"''. Krievu laikraksti tiek izdoti arī [[Daugavpils|Daugavpilī]], Ogrē, [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Ludza|Ludzā]] un [[Krāslava|Krāslavā]].<ref>[https://abone.lv/uploads/katalogs_2020.pdf Abonēšanas katalogs 2020] 67.-69. lpp. [[Latvijas Pasts]]</ref> Kopumā krievu valodā (ekskluzīvi vai līdzās latviešu valodai) 2007. gadā iznāca 62 avīzes 12 pilsētās un Demenē (kopā Latvijā tika izdotas 259 avīzes).<ref>Latvijas prese. Latvijas izdevējdarbības statistika. — R.: LNB Bibliogrāfijas institūts, 2008. — 87.—91. lpp. {{ISBN|978-9984-607-94-8}}</ref> Krievu valodā [[Latvija|Latvijā]] ir attīstīti interneta resursi; piemēram, privātie ziņu portāli delfi.lv un tvnet.lv ir divvalodīgi. Ievērojama daļa bibliotēku fondu arī ir krieviski: [[2017. gads|2017]]. gada beigās krievu valodā bija 23,78 % Rīgas Centrālās bibliotēkas krājuma vienību,<ref>[http://www.rcb.lv/pub/wp-content/uploads/2018/03/RigaCB_parskats_2017.pdf Rīgas Centrālās bibliotēkas 2017. gada darba pārskats] 22.lpp.</ref> tomēr šis īpatsvars pēdējā desmitgadē ir sarucis, jo [[2005. gads|2005]]. gada sākumā krievu valodā bija 34,35% fondu.<ref>Rīgas Centrālās bibliotēkas 2004. un 2007. gada darba pārskati, citēts pēc ''Кузьмин А.'' [http://www.rusojuz.lv/ru/archive/2008/18492-/ Библиотечные полки — без русских книг] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630163014/http://www.rusojuz.lv/ru/archive/2008/18492-/ |date={{dat|2016|06|30||bez}} }} 09.04.2008. Salīdzinājumam, pēc 2011. gada tautskaites datiem, Rīgā 55,8% iedzīvotaju krievu valoda bija mājās pārsvarā lietotā valoda — [http://159.148.117.21/sites/default/files/nr_13_2011gada_tautas_skaitisanas_rezultati_isuma_12_00_lv.pdf 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā]{{Novecojusi saite}} Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2012 — 6.lpp.</ref> Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2008. gada beigās 37% krājuma bija krievu valodā (29% nebija iedalīti pēc valodām); 2007. gada jaunieguvumos krievu valodā bija 12% vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author={2} |url=http://www.biblioteka.lv/Zinas/Lists/Posts/Post.aspx?ID=859 |title=Nacionālajā bibliotēkā vairāk sāk lasīt izdevumus angļu, mazāk - krievu valodā |publisher=Biblioteka.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66. pants nosaka, ka mazākumtautību valodās var pārraidīt tikai vienā no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio programmām. Likuma 28. pants nosaka, ka katrs raidījums notiek vienā valodā, fragmenti citās valodās ir jātulko (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Filmām jābūt dublētām, subtitrētām vai ieskaņotām valsts valodā, bet bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Raidījumi svešvalodās, izņemot īpaši noteiktos gadījumus, jāsubtitrē latviski.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://likumi.lv/doc.php?id=214039 |title=Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums |format=PDF |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> Līdz [[Satversmes tiesa]]s [[2003. gads|2003]]. gada spriedumam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2003-02-0106_Spriedums.pdf |title=Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-02-0106 |date= |accessdate=2011-12-06 |archive-date=2019-06-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607023441/http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2003-02-0106_Spriedums.pdf }}</ref> privātie radio un TV nevarēja raidīt minoritāšu valodās vairāk par 25% raidlaika. Pēc NRTP datiem, 2007. gadā krievu valodā bija 31% raidlaika radio un 25,9% televīzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tap.mk.gov.lv/doc/2005/AMzino_050608.doc |title=Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par 1965. gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam. 98.-100. lpp. |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160923021202/http://tap.mk.gov.lv/doc/2005/AMzino_050608.doc |archivedate=2016-09-23 }}</ref> === Politiskie un cilvēktiesību jautājumi === [[Attēls:28 09 2003 shkoly LV.jpg|thumb|250px|Gājiens krievu skolu aizstāvībai (2003)]] Līdz 2003.—2005. gada [[Krievu skolu aizstāvības štābs|protesta akciju]] vilnim un prāvām [[Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]] likumā bija ietverta prasība no 2004. gada pilnībā pāriet uz latviešu valodu publiskajās vidusskolās, kā arī aizliegums publiski līdzfinansēt privātās nelatviešu skolas. Pēc 2004. gada BSZI pētījuma datiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://providus.lv/article_files/1085/original/etnospriedz_LV.pdf?1326902949 |title=Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi — 39. lpp. |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> par otrās valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai bija 19 % latviešu, 87 % krievu un 75 % citu tautību pārstāvju (kopā 51 % respondentu), pret — 77 % latviešu, 8 % krievu un 18 % citu tautību pārstāvju (kopā 44 % respondentu). [[2006. gada Saeimas vēlēšanas|2006. gada Saeimas vēlēšanu]] programmā [[TB/LNNK]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tb.lv/id-9-saeimas-velesanas/articles/id-9-saeimas-prieksvelesanu-4000-zimju-programma |title=TB/LNNK 2006. g. vēlēšanu programma |publisher=Tb.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140808043036/http://www.tb.lv/id-9-saeimas-velesanas/articles/id-9-saeimas-prieksvelesanu-4000-zimju-programma |archivedate=2014-08-08 }}</ref> un [[VL]]<ref>[http://visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319552 VL aicinājums parakstīties par Satversmes grozījumiem]{{Novecojusi saite}}</ref> iestājās par to, lai pāriet "uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās". <!--Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītājas [[Inga Liepa|Ingas Liepas]] vadībā izstrādātas ''Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2008. līdz 2018. gadam''<ref>http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/kopsavilkums_pamatnostadnes.doc</ref> kurās vairs nav paredzēta integrācija uz latviešu valodas bāzes.<ref>http://news.frut.lv/lv/economics/9048</ref>--> Savukārt apvienības [[PCTVL]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rusojuz.lv/lv/party/Programmas/24543-/ |title=PCTVL rīcības programma — sk. 7.5. pkt |publisher=Zapchel.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170416220850/http://rusojuz.lv/lv/party/Programmas/24543-/ |archivedate=2017-04-16 }}</ref> un [[Saskaņas centrs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saskanascentrs.lv/index.php?text&id=100&level=1 |title=SC programmas projekta sadaļa "Kultūras un valodas daudzveidība" |publisher=Saskanascentrs.lv |date=2011-11-25 |accessdate=2011-12-06}}</ref> prasīja oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai un tās plašāku pielietošanu izglītībā, tomēr [[Saeima]]s vairākums noraidīja šādas iniciatīvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/Balsoj/005.htm |title=Saeimas 01.12.2007. balsojums par likumprojektu, kas noteiktu mazākumtautības valodas statusu |publisher=Saeima.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref><ref>http://www.politika.lv/index.php?id=11089&t=10555</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author= |url=http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/061219/Balsoj/028.htm |title=Saeimas 19.12.2006. balsojums par priekšlikumu uzticēt skolām valsts valodas lietojumu mazākumtautību izglītības programmās |publisher=Saeima.lv |date=2006-12-19 |accessdate=2011-12-06}}</ref> 2007. gada [[Eiropas Padome]]s Cilvēktiesību komisāra memorands Latvijai valodas jomā ietvēra mazākumtautību valodu paplašinātu lietošanu administratīvajā darbībā,<ref name="Hammarberg2007">[https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1134279&BackColorInternet=FEC65B&BackColorIntranet=FEC65B&BackColorLogged=FFC679#P242_35500 Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra memorands, 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120211082646/https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1134279&BackColorInternet=FEC65B&BackColorIntranet=FEC65B&BackColorLogged=FFC679#P242_35500 |date={{dat|2012|02|11||bez}} }}, angliski</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.regnum.ru/news/district-abroad/latvia/742263.html |title=ПАСЕ призывает Латвию уравнять неграждан в правах с гражданами других стран ЕС ''regnum.ru'' |publisher=Regnum.ru |date=2006-11-20 |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140722013350/http://www.regnum.ru/news/district-abroad/latvia/742263.html |archivedate=2014-07-22 }}</ref> kā arī elastīgumu un sadarbību ar vecākiem pārejā uz [[divvalodu izglītība|divvalodu izglītību]].<ref name="Hammarberg2007" /><ref>Starptautisko organizāciju un NVO galveno pretenziju un rekomendāciju Latvijai nacionālo minoritāšu tiesību jomā saraksts: [http://www.mid.ru/bdomp/ns-dgpch.nsf/05a95604fc81125843256da400378f3b/432569ee00522d3c43256e0000316b43!OpenDocument angliski], [http://www.mid.ru/bdomp/ns-dgpch.nsf/05a95604fc81125843256da400378f3b/432569ee00522d3c43256e00003017ad!OpenDocument krieviski], Krievijas ĀM</ref> 2018. un 2019. gadā [[Krievu skolu aizstāvības štābs]] un [[Latvijas Krievu savienība]] organizēja akcijas "[[Vislatvijas vecāku sapulce]]" ar mērķi izteikt protestu pret izglītības krievu valodā samazināšanu Latvijas skolu reformas gaitā.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/lindermans-aizturets-saistiba-ar-runu-vislatvijas-vecaku-sapulce.d?id=50008101 Lindermans aizturēts saistībā ar runu 'Vislatvijas vecāku sapulcē']</ref> === Valodas īpatnības === Latvijas krievu valodā ir virkne iesakņojušos tiešu aizguvumu no latviešu valodas. Piemēram, [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] mītošas karpu ģints zivis tiek apzīmētas ar latīņu izcelsmes vārdu «вимба», nevis standarta krievu vārdiem «сырть» vai «рыбец». Tipiskās atkāpes no literārās krievu valodas, kas saistītas ar letonismu ietekmi, iekļauj teikuma uzbūvi (''открытие посвященной истории учебного заведения экспозиции''), [[kalks|kalku]] lietošanu (''агентура, ревиденты''), datīva konstrukciju attiecināmības izteikšanai (''Педагогам есть повод для радости'').<ref>''Чуянова Э.'' [http://www.lapryal.org/pages/pressa05/4as/4as080705.htm Наш латышский русский язык] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070714033603/http://www.lapryal.org/pages/pressa05/4as/4as080705.htm |date={{dat|2007|07|14||bez}} }}, "[[Čas]]" 08.07.2005.</ref> Reizēm īpatnības ieviešas [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[poļu valoda]]s, krievu sarunvalodas un vecu Latgales iedzīvotāju runas ietekmē: kā tādas parādības nosauc afrikatizāciju, ''ч'' un ''щ'' izrunāšanu cieto līdzskaņu veidā, ''o'' diftongizāciju (''вот, школа''), līdzskaņu dubultošanās iztrūkumu (''касса, гамма'').<ref>''Лигута Т. В., Клочкова Н.'' [https://web.archive.org/web/20080504024043/http://www.dialogi.lv/article.php?id=35&t=0&rub=5 Так говорит русская Латвия] (2004). Saīsināts variantrs publiskots kā [https://web.archive.org/web/20070929133621/http://www.obrazovanie.lv/modules/press/article.php?storyid=23 «Русский язык в Латвии: социолингвистический профиль ситуации»] {{ru ikona}} — ''«Образование и карьера»'' № 16/2004</ref> == Patriotisms == 21. gadsimtā Latvijā arvien vairāk izplatās internetāa humors, īpaši sociālajos tīklos, forumos un dažādās tiešsaistes kopienās. Ap 2016.—2020. gadu darbojās grupa ''[[LV UNDERGROUND]]'', kuras auditoriju lielākoties veidoja [[Krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Grupā publicēja humoristisku un satīrisku saturu, kurā apspēlēja un izsmēja dažādus [[Stereotips|stereotipus]] Latvijas sabiedrībā, it īpaši par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un latviešu/krievu savstarpējām attiecībām. ''LV UNDERGROUND'' saturs nereti apvienoja ironiju ar [[Patriotisms|patriotisma]]/[[Nacionālisms|nacionālisma]] elementiem. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. == Skatīt arī == * [[Valodu politika Latvijā]] * [[Krievvalodīgie]] * [[Baltijas pārkrievošana]] * [[Raihmans pret Latviju]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090306090445/http://www.lu.lv/laikraksts/zinatne/296/etnisko_attiecibu_fakors.pdf Etnisko attiecību faktors Latvijas vēsturē 20. gadsimtā (zinātniskās konferences materiāli). — LU: Rīga, 2008. (.pdf)] * [https://web.archive.org/web/20080526051017/http://www.liis.lv/latval/valoda/v9.htm Latvijas valodas likumi] (1918—1999) * Saeimas [http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/st070201.htm#s6 debates] un [http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/Balsoj/005.htm balsojums] 01.02.2007. par PCTVL grozījumiem Valsts valodas likumā, kas ierosināja noteikt nacionālās minoritātes valodas statusu * Diskusija [http://rus.delfi.lv/archive/russkij-yazyk-v-latvii-ischet-zhilploschad-zadvorki-istorii-ne-predlagat.d?id=12533386 Krievu valoda Latvijā meklē mitekli. Vēsturiskos graustus nepiedāvāt!] [[Delfi (portāls)|DELFI]] (2005){{ru ikona}} * ''Liguta T., Kločko N.'' [https://web.archive.org/web/20070930224600/http://www.dialogi.lv/article.php?id=35&t=0&rub=5 Tā runā krievu Latvija] (2004) {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070714033603/http://www.lapryal.org/pages/pressa05/4as/4as080705.htm Mūsu latviešu krievu valoda] {{ru ikona}} * "Komsomoļskaja pravda" raksts [http://rus.delfi.ee/press/kp/article.php?id=15106820 Kā tas būs krieviski?] (2007){{ru ikona}} * ''Cālīte A.'' [http://www.apollo.lv/portal/news/articles/75060 "... un spīdoša krievu valoda"]{{Novecojusi saite}} "Latvijas Avīze", 2007 * Russian in Latvia // [https://bookshop.europa.eu/en/euromosaic-iii-pbNC7406031/ ''Euromosaic'' pētījums] 184.-188. lpp. {{en ikona}} * ''Dribins L.'' [http://archive.politika.lv/index.php?id=3867 Vai krievu valoda aiziet?]{{Novecojusi saite}} [[Politika.lv]], 2002 * ''Равдин Б.'' [https://web.archive.org/web/20160920064719/http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/3%20almanax/almanax%203%20ravdin.htm Русское образование и меньшинственные проблемы в Латвии 1920-1930 годы. (krievu valoda LR izglītības sistēmā 1920.-30. gados)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievu valoda]] [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Latvijas politika]] o8mm7su5qmxv7w94ayhayl0u0lnv3yy 4513593 4513584 2026-08-27T06:48:55Z Votre Provocateur 111653 /* Patriotisms */ 4513593 wikitext text/x-wiki {{Attēlu ietvars |width=400 |content=[[Attēls:Krāsotāju iela, Красильная улица, Färber Straße, Krahsohtaju eela.jpg|170px]][[Attēls:Mūrnieku iela, Мурничная улица, Maurer Straße, Muhrneeku eela.jpg|217px]] |caption=Mūsdienu vienvalodas [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju]] un [[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku ielas]] plāksnītes Rīgā un dekoratīva trīsvalodu plāksnīte ar ielu vēsturiskajiem nosaukumiem citās valodās, tostarp krievu valodā (''Красильная улица'' un ''Мурничная улица''), ko lietoja no 1877. līdz 1918. gadam |align=right}} '''[[Krievu valoda]] Latvijā''' ir otrā izplatītākā [[Latvija]]s iedzīvotāju lietotā valoda. Saskaņā ar Ārējās migrācijas apsekojuma rezultātiem 2017. gadā tā bija dzimtā valoda 36% Latvijas iedzīvotāju - 55,5% Latgales reģionā, 53,5% Rīgas reģionā, 23,8% Zemgales reģionā, 22,4% Pierīgas reģionā, 19,4% Kurzemes reģionā un 9,3% Vidzemes reģionā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ārējās migrācijas apsekojuma rezultāti (t.sk. dati par valodām) |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/migracija/cits/1590-arejas-migracijas-apsekojuma-rezultati?themeCode=IZIVL |website=https://stat.gov.lv |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |accessdate={{dat|2023|3|5||bez}}}}</ref> == Lietotāju īpatsvars == [[Attēls:Use of Russian language at home in Latvia (2011).svg|thumb|350px|Krievu valodas izplatība Latvijā (2011)]] 20. un 21. gadsimta tautas skaitīšanas Latvijā sniedza šādus datus par krievu valodas lietotāju īpatsvaru valstī: {| class="wikitable" |- ! Gads ! 1930.<ref>Trešā tautas skaitīšana Latvijā 1930. gadā — Rīga: Valsts statistiskā pārvalde, 1931. VI sējums — 456. lpp. ''NB'' Lietots jēdziens "ģimenes valoda"</ref> ! 1959.<ref>Итоги Всесоюзной переписи населения 1959 года. Латвийская ССР — М.: Госстатиздат, 1962 — стр. 92</ref> ! 1970.<ref>1970. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti Latvijas PSR. Итоги Всесоюзной переписи населения 1970 года по Латвийской ССР — Rīga: LPSR MP CSP, 1974 — 116.-117. lpp.</ref> ! 1979.<ref>Итоги всесоюзной переписи населения 1979 года по Латвийской ССР — Рига: ЦСУ Латвийской ССР, 1982 — стр. 88-89</ref> ! 1989.<ref>1989. gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā — R.: LR Valsts statistikas komiteja, 1992 — 89. lpp.</ref> ! 2000.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 |title=2000. g. tautas skaitīšanas rezultāti ''csp.lv'' |publisher=Data.csb.gov.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://archive.today/20120707232130/data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 |archivedate=2012-07-07 }}</ref> ! 2011.<ref>[https://web.archive.org/web/20121223062918/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti.asp 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08)]''NB'' Lietots jēdziens "Mājās pārsvarā lietotā valoda". Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi</ref> |- | Valodu prot | nav datu | nav datu | 67,1% | 76,8% | 81,6% | 81,2% | nav datu |- | Valoda ir dzimtā | 13,3% | 31,4% | 35,9% | 40,2% | 42,1% | 37,5% | 37,2% |} Pēc [[Latvijas demogrāfija#2011. gada Tautas skaitīšanas dati|2011. gada Tautas skaitīšanas datiem]] 37,2 % valsts iedzīvotāju krievu valodu mājās izmantoja kā galveno valodu.<ref>[https://web.archive.org/web/20121223062918/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti.asp 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08)]. Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi</ref> Visaugstākais īpatsvars krievu valodai kā mājās pārsvarā lietotajai valodai bija [[Latgale]]s (60,3%) un [[Rīga]]s (55,8%) reģionā. Citos reģionos krievu valodu kā galveno mājas valodu lieto krietni retāk (Pierīgas reģionā 25,9%, [[Zemgale]]s reģionā 23,3%, [[Kurzeme]]s reģionā 19,3%, [[Vidzeme]]s reģionā 8,4%).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publikacijas/nr_13_2011gada_tautas_skaitisanas_rezultati_isuma_12_00_lv.pdf |title=2011. GADA TAUTAS SKAITĪŠANAS REZULTĀTI ĪSUMĀ |access-date={{dat|2015|03|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114002352/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publikacijas/nr_13_2011gada_tautas_skaitisanas_rezultati_isuma_12_00_lv.pdf |archivedate={{dat|2013|11|14||bez}} }}</ref> Pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem 78,9% respondentu Daugavpilī, 56,8% Rēzeknē, 49,6% Rīgā, 43,2% Jūrmalā, 37,9% Liepājā, 37,5% Jelgavā un 36,3% Ventspilī mājās lietoja pārsvarā krievu valodu.<ref>[https://web.archive.org/web/20121223062918/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti.asp 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-07)]{{lv ikona}}''NB'' 11,2 % respondentu gan Rīgā, gan Daugavpilī nesniedza atbildi</ref> Laukos, izņemot [[Latgale|Latgali]], krievvalodīgo īpatsvars ir krietni mazāks nekā lielajās pilsētās. Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievu valodu kā svešvalodu prata 43,7% iedzīvotāju.<ref name="autogenerated2000">[https://web.archive.org/web/20120707085341/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 2000. gada tautas skaitīšanas rezultati ''csb.lv''] — izvēlēties "2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"</ref> 2005. gadā starp iedzīvotājiem vecumā no 17 līdz 74 veikta aptauja liecināja, ka krievu valoda ir pirmajā vietā [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju spējas sazināties kādā valodā (94% attiecībā pret [[Latviešu valoda|latviešu valodu]] 91%).<ref>''LETA, 09.08.2005.'' [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=11927757&categoryID=193&ndate=1123587247 Krieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski — 91% ''delfi.lv'']</ref> Savukārt 2008. gada aptauja liecināja, ka pakāpeniski sarūk krievu valodas zinātāju skaits [[latvieši|latviešu]] vidū: ja 1996. gadā 84% savas krievu valodas prasmes vērtēja kā labas, tad 2008. gadā 69%. Vājākas krievu valodas prasmes bija vecuma grupā no 15—34 gadiem (krievu valodu labi pārvaldīja 54%, visai vājas prasmes bija 38% jauniešu, bet 8% krievu valodu nezināja).<ref>[http://www.valoda.lv/downloadDoc_435/mid_510 Baltic Institute of Social Sciences 2008. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131203034533/http://www.valoda.lv/downloadDoc_435/mid_510 |date={{dat|2013|12|03||bez}} }} 2008. gada aptaujā piedalījās 2002 respondenti visā Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izmantotā metode — tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. No visiem aptaujātajiem 1425 respondentiem dzimtā valoda bija latviešu, 456 respondentiem — krievu valoda un 121 respondentam — cita valoda.</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liv square Riga.JPG|thumb|250px|[[Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] (agrāk — krievu biedrības "Улей") ēka]] 12.—13. gadsimtā pašreizējo Latvijas teritoriju, saskaņā ar Livonijas un Krievzemes hronikām, apmeklēja krievu tirgotāji. No [[Indriķa hronika]]s zināms, ka 12. gadsimta beigās [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|pareizticīgo baznīcas]] bija uzceltas [[Jersika (valsts)|Jersikā]] un [[Koknese (valsts)|Koknesē]]. No šiem laikiem [[latviešu valoda|latviešu valodā]] saglabājušies no [[baznīcslāvu valoda]]s aizgūtie vārdi ''baznīca, gavēnis, grāmata, klanīties, krusts, nedēļa, svēts, svētais, svētki'' un citi. No 17. gadsimta vidus [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vecticibnieki.lv/i.php |title=Vecticībnieku kultūrvēsturiskais mantojums Latgalē |access-date={{dat|2008|04|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080506023807/http://www.vecticibnieki.lv/i.php |archivedate={{dat|2008|05|06||bez}} }}</ref> un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]]<ref>''Пухляк О., Борисов Д.'' Русские в Латвии со средневековья до конца 19 века — Рига: SI, 2005 — стр. 57-59</ref> patvērumu no vajāšanām guva [[vecticībnieki]]. === Krievijas Impērijā === Krievu skaits ievērojami pieauga 18.—19. gadsimtā sakarā ar Latvijas teritorijas pievienošanu [[Krievijas Impērija]]i un [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] ātro ekonomisko attīstību. [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā tika īstenota izglītības un lietvedības [[krieviskošana (politika)|krieviskošanas]] politika. Krievu skolu tīkls paplašinājās līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam. 1789. gadā nodibināja Katrīnas apriņķa skolu, kas bija pirmā krievu skola Rīgā.<ref>[http://www.russkije.lv/ru/journalism/read/pervye-russkie-shkoly/ ''Гурин А. Г.'' Первые русские школы]</ref> 1868. gadā dibināja [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāziju]] un [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija|Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju]]. Pirmās ziņas par teātra izrādi krievu valodā Rīgā tiek datētas ar 1798. gadu.<ref>''Ракитянский А.'' [http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/19%20almanax/rakitjanskij.htm Рига в начале ХХ века. Штрихи к портрету города. Русский театр. Немного истории] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316080148/http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/19%20almanax/rakitjanskij.htm |date={{dat|2016|03|16||bez}} }} Альманах общества SEMINARIUM HORTUS HUMANITATIS № 19</ref> Pirmais laikraksts krievu valodā ''"Российское еженедельное издание в Риге"'' [[Rīga|Rīgā]] nāca klajā [[1816]]. gadā.<ref>''Пухляк О. Н., Борисов Д. А.'' Русские в Латвии со средневековья до конца XIX века. — Рига: SI, 2005. {{ISBN|9984-630-01-3}} — стр. 187</ref> 1856. gadā tika dibināts Daugavpils teātris, kurā izrādes notika krievu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daugavpilsteatris.lv/lv/theater/about |title=Vēsture // ''daugavpilsteatris.lv'' |publisher=Daugavpilsteatris.lv |date= |accessdate=2017-07-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180902083614/http://daugavpilsteatris.lv/lv/theater/about |archivedate=2018-09-02 }}</ref> Kopš [[1883]]. gadā darbojas [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trd.lv/lv/teatris/teatra-vesture/ |title=Teātra vēsture |publisher=Trd.lv |date= |accessdate=2011-12-06 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Augstākā izglītība krievu valodā 1896.—1915. gadā bija pieejama [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtu.lv/lv/universitate/vesture |title=Rīgas Tehniskās universitātes vēsture |publisher=Rtu.lv |date= |accessdate=2017-08-16}}</ref> Pazīstamākā Rīgas krievu avīze Krievijas Impērijas laikā bija ''"Русский вестник"''. 19. gadsimtā Latvijā dzīvojošo krievu vidū visaugstākais rakstītprasmes līmenis bija pareizticīgajiem vīriešiem (70%). Vecticībniekiem vīriešiem tas bija krietni zemāks (25%), un vēl zemāks tas bija sievietēm (8%). Tikai 5% no krieviem spēja lasīt un rakstīt citās valodās.<ref>Volkovs V. Krievi Latvijā. — Rīga, 1996., 13. lpp.</ref> === Pēc neatkarības iegūšanas === [[Attēls:Krieviski iznākošās avīzes Segodņa 1922. gada 14. jūnija laidiens.jpg|thumb|250px|Krieviski izdotās avīzes "Segodņa" 1922. gada 14. jūnija laidiens]] Neskatoties uz krieviski runājošo rūpnīcu strādnieku aizbraukšanu uz Krieviju [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1915. gada rūpnīcu evakuācijas dēļ, arī pēc [[Latvijas valsts pasludināšana|neatkarības proklamēšanas]] krievu īpatsvars Latvijā bija salīdzinoši ievērojams ([[1925]]. gadā — 12,6%). [[Rīga]] kļuva par vienu no krievu emigrācijas centriem. 1921. gadā tika atklāti Krievu universitātes kursi, vēlāk [[Krievu universitātes zinātņu institūts]], kas darbojās līdz 1935. gadam.<ref>''Фейгмане Т. Д.'' Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. {{ISBN|9984-606-68-6}} — стр. 304—308</ref> Pazīstamākā krievu valodā izdotā avīze bija ''"Сегодня".''<ref>''Hanova T.'' Krievu minoritātes pašreprezentācija avīzē Сегодня no 1919. g. līdz 1934. g. // Ceļojums ar citādo : subkultūras pilsētas vidē / D. Hanova redakcijā. Rīgā, Dialogi.LV, 2007 {{ISBN|978-9984-798-33-2}}</ref> Krievu valodā varēja uzstāties [[Saeima|Saeimā]] līdzās latviešu un [[vācu valoda]]i.<ref>Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 27.03.1923. — 145. pants. Pieejams [http://periodika.lv periodikā.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/ |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}</ref><ref>Saeimas kārtības rullis. ''"Valdības vēstnesis"'', 10.04.1929. — 147. pants. Pieejams [http://periodika.lv periodikā.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/ |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}</ref> 1919. gada likumā par Latvijas izglītības iestādēm noteiktie vecāku izvēles principi un Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā to nostiprināja arī krievu skolu statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shtab.lv/main.php?w2=doc&id=203 |title=Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā un izvilkumi no Likuma par Latvijas izglītības iestādem |access-date={{dat|2011|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2014|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140601024827/http://www.shtab.lv/main.php?w2=doc&id=203 }}</ref> [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmaņa]] režīma laikā krievu skolu skaits tika samazināts: no 236 pamatskolām un 12 vidusskolām 1933./1934. mācību gadā līdz 144 pamatskolām un 2 vidusskolām 1939./1940. mācību gadā.<ref>[https://web.archive.org/web/20081010021707/http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/Mazakumtautibas_LV[1].pdf Mazākumtautības Latvijā: vēsture un tagadne.] Rīga: 2007 — 109. lpp.</ref><ref>''Фейгмане Т. Д.'' Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. {{ISBN|9984-606-68-6}} — стр. 281—296</ref> === Latvijas PSR === [[Attēls:M Nometnu 40.jpg|thumb|250px|Ielas nosaukuma un nama numerācijas plāksnītes [[Latvijas PSR]] laikā parasti bija latviešu un krievu valodās, pēc neatkarības atjaunošanas teksti krievu valodā uz šādām plāksnītēm tika aizkrāsoti (Rīga, 2007. gads)<ref>{{Tīmekļa atsauce |author= |url=http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_040506/st0605.htm#s18 |title=P. Tabūna runa 8. Saeimas 2004. g. 6. maija sēdē |publisher=Saeima.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101128065450/http://saeima.lv/steno/2002_8/st_040506/st0605.htm#s18 |archivedate=2010-11-28 }}</ref>]] Krievu valodu lietojošo iedzīvotāju skaits un īpatsvars strauji pieauga [[Latvijas PSR]] laikā gan uz mazāku valodas kopienu rēķina, gan ievērojamas migrācijas dēļ no [[KPFSR]] un citām PSRS republikām. Latvijas PSR lielākā daļa augstskolu programmu bija divplūsmu, dažas — tikai krievu vai latviešu valodā. Latvijas Padomju rakstnieku savienībā pastāvēja krievu sekcija; no 1977. līdz 2008. gadam tika izdots literārais žurnāls "Даугава"<ref>Latvijas Padomju enciklopēdija 5.2 sējums 671. lpp.</ref><ref>[http://www.russkije.lv/ru/lib/read/the-daugava-magazine.html Журнал «Даугава»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210103424/http://www.russkije.lv/ru/lib/read/the-daugava-magazine.html |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}{{ru ikona}}</ref>; krieviski rakstīja un raksta daļu no saviem darbiem arī vairāki latviešu rakstnieki, ieskaitot A. Čaku, J. Poruku un O. Vācieti.<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/book/apkopoti-latviesu-dzejnieku-darbi-krievu-valoda.d?id=38941273 Apkopoti latviešu dzejnieku darbi krievu valodā]{{Novecojusi saite}} [[Delfi (portāls)|DELFI]], 2011</ref> Pazīstamākā krievu avīze bija ''"Советская Латвия"'', ''"Советская молодёжь"'' un ''"Ригас балсс"''. Pēc 1989. gada Tautas skaitīšanas datiem<ref>[http://providus.lv/article_files/943/original/demokr_lv.pdf?1326398346 Cik demokrātiska ir Latvija. Demokratijas audits] — 54. lpp.</ref> krieviski prata runāt 81,6% LPSR iedzīvotāju, bet 42% iedzīvotāju krievu valoda bija dzimtā valoda.<ref>''Зепа Б., Межс И.'' [http://www.iea.ras.ru/topic/census/mon/zepa_mon2000.htm Результаты переписи 2000 года населения в Латвии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080505202117/http://www.iea.ras.ru/topic/census/mon/zepa_mon2000.htm |date={{dat|2008|05|05||bez}} }}</ref> Kopš tā laika šis īpatsvars samazinājās, tomēr krievvalodīgie Latvijā bija procentuāli viena no lielākajām lingvistiskajām minoritātēm Eiropā. == Valodas statuss mūsdienās == [[2012. gads|2012. gada]] [[18. februāris|18. februārī]] Latvijā notika [[2012. gada referendums par otro valsts valodu|tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem]], kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Biedrības "Dzimtā valoda", ko dibināja [[Aleksandrs Gapoņenko|A. Gapoņenko]], [[Vladimirs Lindermans|V. Lindermans]], [[Jevgēņijs Osipovs|J. Osipovs]] un E. Svatkovs, rosinātais likumprojekts, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 378 Latvijas pilsoņi, paredzēja grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem bija jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem, taču par grozījumiem nobalsoja tikai 273 347 vēlētāji (24,88% no balsojušajiem) un tie tika noraidīti. Saskaņā ar [[Valsts valodas likums|Valsts valodas likumu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&id=164 |title=Valsts valodas likums |publisher=Vvk.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> Latvijā valsts valoda ir latviešu (3.pants), un visas valodas, izņemot [[latviešu valoda|latviešu]] un [[lībiešu valoda|lībiešu]], tiek uzskatītas par svešvalodām (5.pants). Izņemot īpaši atrunātos gadījumus, valsts un pašvaldību iestādes izsniedz un pieņem informāciju tikai latviešu valodā. Valsts valodas likums nosaka vairākus valodas lietošanas ierobežojumus arī privātuzņēmumiem un to darbiniekiem (6. pants, 2.—4. apakšpunkti). Publiskajā informācijā teksti svešvalodās nedrīkst būt formas vai satura ziņā plašāki par latviskiem tekstiem (21.pants). Salīdzinot ar pēdējo Valodu likuma redakciju, faktiski ir paplašinājušās iespējas rīkot privātos pasākumus bez tulkojuma.{{nepieciešama atsauce}} Starp tām Eiropas valstu lingvistiskām minoritātēm, kuru valodai nav oficiāla statusa, [[krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]] Latvijā ir visaugstākais īpatsvars (37,5%, 2000).{{nepieciešama atsauce}} Tālāk seko Ukraina (36,4%, 2005) un Igaunija (29,7%, 2000). === Izglītība === 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 195 vispārizglītojošas skolas vienīgi ar krievu apmācības valodas klasēm un 145 divplūsmu skolas, kurās bija klases gan ar latviešu, gan ar krievu apmācības valodu. 2004.—2006. gada [[Latvijas skolu reforma]] noteica, ka publiskajās vidusskolās (10.—12. klasēs) vismaz 40% mācību stundu jānotiek [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tādēļ līdz 2006./2007. mācību gadam 148 mazākumtautību skolās ar krievu mācību valodu un 92 divplūsmu skolās notika pāreja uz krievu-latviešu [[divvalodu izglītība]]s programmu. Krievu valodu kā mācību valodu šajā mācību gadā lietoja 70 683 skolēnu jeb 26,6% no visiem skolu audzēkņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/ |title=ĀM informatīvs materiāls ''mfa.gov.lv'' |publisher=Mfa.gov.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111205014655/http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/ |archivedate=2011-12-05 }}</ref> 2018./2019. mācību gadā palika 88 skolas ar krievu apmācības valodu pamatskolas klasēs un 57 divplūsmu skolas.<ref>[https://izm.gov.lv/images/statistika/izglitiba/2018_2019/VS_skolu_sk_18.xlsx Vispārizglītojošo skolu skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191231123042/https://izm.gov.lv/images/statistika/izglitiba/2018_2019/VS_skolu_sk_18.xlsx |date={{dat|2019|12|31||bez}} }} sk. "pa plūsmām"</ref> Krievu valodu kā svešvalodu 2018. gadā apguva 68 883 skolēni.<ref>[https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/izglitiba/tabulas/izg110/svesvalodu-apguve-visparizglitojosajas-skolas Svešvalodu apguve vispārizglītojošajās skolās (mācību gada sākumā)] CSB</ref> 2017. gada oktobrī tālaika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs [[Kārlis Šadurskis]] ierosināja veikt grozījumus [[Latvijas Republikas Izglītības likums|Latvijas Republikas Izglītības likumā]] un Vispārējās izglītības likumā, paredzot no 2019./2020. līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību izglītības iestādēs veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību vienīgi latviešu valodā vidusskolu posmā. Vispirms sāka pāreju uz jaunu [[divvalodu izglītība]]s modeli pamatskolas 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Neraugoties uz [[Latvijas Krievu savienība]]s un Krievu skolu atbalsta štāba protestiem ("[[Vislatvijas vecāku sapulce]]" un citas akcijas), 2018. gada 22. martā [[12. Saeima]] pieņēma šos grozījumus.<ref>[https://irir.lv/2018/03/22/pakapenisku-pareju-uz-macibam-latviesu-valoda-vidusskolas-saks-pec-pusotra-gada?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+23.03.2018.&utm_medium=email Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās sāks pēc pusotra gada]{{Novecojusi saite}} irir.lv, 2018. gada 22. martā</ref> Saskaņā ar Izglītības likuma 9. pantu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=50759 |title=Izglītības likums |publisher=Likumi.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> valsts augstskolās studijām jānotiek vienīgi latviešu valodā. Izņēmumi ir izdarīti valodu un kultūru programmām, kā arī noteiktos gadījumos Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Krieviski (9 no 15 privātajām augstskolām) 2008. gadā studēja 34% privāto augstskolu studentu un 10% visu Latvijas studentu.<ref>''Ватолин И.'' [http://www.chas.lv/ru/latvija/news/22513.html Ресурс или угроза?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160604092440/http://www.chas.lv/ru/latvija/news/22513.html |date={{dat|2016|06|04||bez}} }} "[[Čas|Час]]", 14.07.2008. {{ru ikona}}</ref> 2018. gadā krievu valodā studēja 7 % augstskolu studentu: 0,3 % studentu valsts augstskolās un 30 % privātajās augstskolās.<ref>[https://izm.gov.lv/images/statistika/augst_izgl/Augstakas_izglitibas_LV_parskats_2018.pdf Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2018. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204131613/https://izm.gov.lv/images/statistika/augst_izgl/Augstakas_izglitibas_LV_parskats_2018.pdf |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} 71.-72. lpp.</ref> === Kultūra un plašsaziņas līdzekļi === [[Attēls:Russian-language newspapers in Latvia.JPG|250px|right|thumb|Latvijas laikrakstu krievu valodā izlase (2006)]] [[2019. gads|2019]]. gada nogalē [[Latvija|Latvijā]] nāk klajā viens valsts mēroga dienas laikraksti krievu valodā: ''"Cегодня"'', kā arī tiek drukāts vietējais ''"[[Sport-Ekspress|Спорт-Экспресс]]"''. Krievu laikraksti tiek izdoti arī [[Daugavpils|Daugavpilī]], Ogrē, [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Ludza|Ludzā]] un [[Krāslava|Krāslavā]].<ref>[https://abone.lv/uploads/katalogs_2020.pdf Abonēšanas katalogs 2020] 67.-69. lpp. [[Latvijas Pasts]]</ref> Kopumā krievu valodā (ekskluzīvi vai līdzās latviešu valodai) 2007. gadā iznāca 62 avīzes 12 pilsētās un Demenē (kopā Latvijā tika izdotas 259 avīzes).<ref>Latvijas prese. Latvijas izdevējdarbības statistika. — R.: LNB Bibliogrāfijas institūts, 2008. — 87.—91. lpp. {{ISBN|978-9984-607-94-8}}</ref> Krievu valodā [[Latvija|Latvijā]] ir attīstīti interneta resursi; piemēram, privātie ziņu portāli delfi.lv un tvnet.lv ir divvalodīgi. Ievērojama daļa bibliotēku fondu arī ir krieviski: [[2017. gads|2017]]. gada beigās krievu valodā bija 23,78 % Rīgas Centrālās bibliotēkas krājuma vienību,<ref>[http://www.rcb.lv/pub/wp-content/uploads/2018/03/RigaCB_parskats_2017.pdf Rīgas Centrālās bibliotēkas 2017. gada darba pārskats] 22.lpp.</ref> tomēr šis īpatsvars pēdējā desmitgadē ir sarucis, jo [[2005. gads|2005]]. gada sākumā krievu valodā bija 34,35% fondu.<ref>Rīgas Centrālās bibliotēkas 2004. un 2007. gada darba pārskati, citēts pēc ''Кузьмин А.'' [http://www.rusojuz.lv/ru/archive/2008/18492-/ Библиотечные полки — без русских книг] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630163014/http://www.rusojuz.lv/ru/archive/2008/18492-/ |date={{dat|2016|06|30||bez}} }} 09.04.2008. Salīdzinājumam, pēc 2011. gada tautskaites datiem, Rīgā 55,8% iedzīvotaju krievu valoda bija mājās pārsvarā lietotā valoda — [http://159.148.117.21/sites/default/files/nr_13_2011gada_tautas_skaitisanas_rezultati_isuma_12_00_lv.pdf 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā]{{Novecojusi saite}} Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2012 — 6.lpp.</ref> Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2008. gada beigās 37% krājuma bija krievu valodā (29% nebija iedalīti pēc valodām); 2007. gada jaunieguvumos krievu valodā bija 12% vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author={2} |url=http://www.biblioteka.lv/Zinas/Lists/Posts/Post.aspx?ID=859 |title=Nacionālajā bibliotēkā vairāk sāk lasīt izdevumus angļu, mazāk - krievu valodā |publisher=Biblioteka.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66. pants nosaka, ka mazākumtautību valodās var pārraidīt tikai vienā no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio programmām. Likuma 28. pants nosaka, ka katrs raidījums notiek vienā valodā, fragmenti citās valodās ir jātulko (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Filmām jābūt dublētām, subtitrētām vai ieskaņotām valsts valodā, bet bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Raidījumi svešvalodās, izņemot īpaši noteiktos gadījumus, jāsubtitrē latviski.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://likumi.lv/doc.php?id=214039 |title=Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums |format=PDF |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> Līdz [[Satversmes tiesa]]s [[2003. gads|2003]]. gada spriedumam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2003-02-0106_Spriedums.pdf |title=Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-02-0106 |date= |accessdate=2011-12-06 |archive-date=2019-06-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607023441/http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2003-02-0106_Spriedums.pdf }}</ref> privātie radio un TV nevarēja raidīt minoritāšu valodās vairāk par 25% raidlaika. Pēc NRTP datiem, 2007. gadā krievu valodā bija 31% raidlaika radio un 25,9% televīzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tap.mk.gov.lv/doc/2005/AMzino_050608.doc |title=Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par 1965. gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam. 98.-100. lpp. |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160923021202/http://tap.mk.gov.lv/doc/2005/AMzino_050608.doc |archivedate=2016-09-23 }}</ref> === Politiskie un cilvēktiesību jautājumi === [[Attēls:28 09 2003 shkoly LV.jpg|thumb|250px|Gājiens krievu skolu aizstāvībai (2003)]] Līdz 2003.—2005. gada [[Krievu skolu aizstāvības štābs|protesta akciju]] vilnim un prāvām [[Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]] likumā bija ietverta prasība no 2004. gada pilnībā pāriet uz latviešu valodu publiskajās vidusskolās, kā arī aizliegums publiski līdzfinansēt privātās nelatviešu skolas. Pēc 2004. gada BSZI pētījuma datiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://providus.lv/article_files/1085/original/etnospriedz_LV.pdf?1326902949 |title=Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi — 39. lpp. |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> par otrās valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai bija 19 % latviešu, 87 % krievu un 75 % citu tautību pārstāvju (kopā 51 % respondentu), pret — 77 % latviešu, 8 % krievu un 18 % citu tautību pārstāvju (kopā 44 % respondentu). [[2006. gada Saeimas vēlēšanas|2006. gada Saeimas vēlēšanu]] programmā [[TB/LNNK]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tb.lv/id-9-saeimas-velesanas/articles/id-9-saeimas-prieksvelesanu-4000-zimju-programma |title=TB/LNNK 2006. g. vēlēšanu programma |publisher=Tb.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140808043036/http://www.tb.lv/id-9-saeimas-velesanas/articles/id-9-saeimas-prieksvelesanu-4000-zimju-programma |archivedate=2014-08-08 }}</ref> un [[VL]]<ref>[http://visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319552 VL aicinājums parakstīties par Satversmes grozījumiem]{{Novecojusi saite}}</ref> iestājās par to, lai pāriet "uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās". <!--Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītājas [[Inga Liepa|Ingas Liepas]] vadībā izstrādātas ''Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2008. līdz 2018. gadam''<ref>http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/kopsavilkums_pamatnostadnes.doc</ref> kurās vairs nav paredzēta integrācija uz latviešu valodas bāzes.<ref>http://news.frut.lv/lv/economics/9048</ref>--> Savukārt apvienības [[PCTVL]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rusojuz.lv/lv/party/Programmas/24543-/ |title=PCTVL rīcības programma — sk. 7.5. pkt |publisher=Zapchel.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170416220850/http://rusojuz.lv/lv/party/Programmas/24543-/ |archivedate=2017-04-16 }}</ref> un [[Saskaņas centrs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saskanascentrs.lv/index.php?text&id=100&level=1 |title=SC programmas projekta sadaļa "Kultūras un valodas daudzveidība" |publisher=Saskanascentrs.lv |date=2011-11-25 |accessdate=2011-12-06}}</ref> prasīja oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai un tās plašāku pielietošanu izglītībā, tomēr [[Saeima]]s vairākums noraidīja šādas iniciatīvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/Balsoj/005.htm |title=Saeimas 01.12.2007. balsojums par likumprojektu, kas noteiktu mazākumtautības valodas statusu |publisher=Saeima.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref><ref>http://www.politika.lv/index.php?id=11089&t=10555</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author= |url=http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/061219/Balsoj/028.htm |title=Saeimas 19.12.2006. balsojums par priekšlikumu uzticēt skolām valsts valodas lietojumu mazākumtautību izglītības programmās |publisher=Saeima.lv |date=2006-12-19 |accessdate=2011-12-06}}</ref> 2007. gada [[Eiropas Padome]]s Cilvēktiesību komisāra memorands Latvijai valodas jomā ietvēra mazākumtautību valodu paplašinātu lietošanu administratīvajā darbībā,<ref name="Hammarberg2007">[https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1134279&BackColorInternet=FEC65B&BackColorIntranet=FEC65B&BackColorLogged=FFC679#P242_35500 Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra memorands, 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120211082646/https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1134279&BackColorInternet=FEC65B&BackColorIntranet=FEC65B&BackColorLogged=FFC679#P242_35500 |date={{dat|2012|02|11||bez}} }}, angliski</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.regnum.ru/news/district-abroad/latvia/742263.html |title=ПАСЕ призывает Латвию уравнять неграждан в правах с гражданами других стран ЕС ''regnum.ru'' |publisher=Regnum.ru |date=2006-11-20 |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140722013350/http://www.regnum.ru/news/district-abroad/latvia/742263.html |archivedate=2014-07-22 }}</ref> kā arī elastīgumu un sadarbību ar vecākiem pārejā uz [[divvalodu izglītība|divvalodu izglītību]].<ref name="Hammarberg2007" /><ref>Starptautisko organizāciju un NVO galveno pretenziju un rekomendāciju Latvijai nacionālo minoritāšu tiesību jomā saraksts: [http://www.mid.ru/bdomp/ns-dgpch.nsf/05a95604fc81125843256da400378f3b/432569ee00522d3c43256e0000316b43!OpenDocument angliski], [http://www.mid.ru/bdomp/ns-dgpch.nsf/05a95604fc81125843256da400378f3b/432569ee00522d3c43256e00003017ad!OpenDocument krieviski], Krievijas ĀM</ref> 2018. un 2019. gadā [[Krievu skolu aizstāvības štābs]] un [[Latvijas Krievu savienība]] organizēja akcijas "[[Vislatvijas vecāku sapulce]]" ar mērķi izteikt protestu pret izglītības krievu valodā samazināšanu Latvijas skolu reformas gaitā.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/lindermans-aizturets-saistiba-ar-runu-vislatvijas-vecaku-sapulce.d?id=50008101 Lindermans aizturēts saistībā ar runu 'Vislatvijas vecāku sapulcē']</ref> === Valodas īpatnības === Latvijas krievu valodā ir virkne iesakņojušos tiešu aizguvumu no latviešu valodas. Piemēram, [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] mītošas karpu ģints zivis tiek apzīmētas ar latīņu izcelsmes vārdu «вимба», nevis standarta krievu vārdiem «сырть» vai «рыбец». Tipiskās atkāpes no literārās krievu valodas, kas saistītas ar letonismu ietekmi, iekļauj teikuma uzbūvi (''открытие посвященной истории учебного заведения экспозиции''), [[kalks|kalku]] lietošanu (''агентура, ревиденты''), datīva konstrukciju attiecināmības izteikšanai (''Педагогам есть повод для радости'').<ref>''Чуянова Э.'' [http://www.lapryal.org/pages/pressa05/4as/4as080705.htm Наш латышский русский язык] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070714033603/http://www.lapryal.org/pages/pressa05/4as/4as080705.htm |date={{dat|2007|07|14||bez}} }}, "[[Čas]]" 08.07.2005.</ref> Reizēm īpatnības ieviešas [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[poļu valoda]]s, krievu sarunvalodas un vecu Latgales iedzīvotāju runas ietekmē: kā tādas parādības nosauc afrikatizāciju, ''ч'' un ''щ'' izrunāšanu cieto līdzskaņu veidā, ''o'' diftongizāciju (''вот, школа''), līdzskaņu dubultošanās iztrūkumu (''касса, гамма'').<ref>''Лигута Т. В., Клочкова Н.'' [https://web.archive.org/web/20080504024043/http://www.dialogi.lv/article.php?id=35&t=0&rub=5 Так говорит русская Латвия] (2004). Saīsināts variantrs publiskots kā [https://web.archive.org/web/20070929133621/http://www.obrazovanie.lv/modules/press/article.php?storyid=23 «Русский язык в Латвии: социолингвистический профиль ситуации»] {{ru ikona}} — ''«Образование и карьера»'' № 16/2004</ref> == Patriotisms == 21. gadsimtā Latvijā arvien vairāk izplatās internetāa humors, īpaši sociālajos tīklos, forumos un dažādās tiešsaistes kopienās. Ap 2016.—2020. gadu darbojās grupa ''[[LV UNDERGROUND]]'', kuras auditoriju lielākoties veidoja [[Krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Grupā publicēja humoristisku un satīrisku saturu, kurā apspēlēja un izsmēja dažādus [[Stereotips|stereotipus]] Latvijas sabiedrībā, it īpaši par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un latviešu/krievu savstarpējām attiecībām. ''LV UNDERGROUND'' saturs nereti apvienoja ironiju ar [[Patriotisms|patriotisma]]/latviešu [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementiem. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. == Skatīt arī == * [[Valodu politika Latvijā]] * [[Krievvalodīgie]] * [[Baltijas pārkrievošana]] * [[Raihmans pret Latviju]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090306090445/http://www.lu.lv/laikraksts/zinatne/296/etnisko_attiecibu_fakors.pdf Etnisko attiecību faktors Latvijas vēsturē 20. gadsimtā (zinātniskās konferences materiāli). — LU: Rīga, 2008. (.pdf)] * [https://web.archive.org/web/20080526051017/http://www.liis.lv/latval/valoda/v9.htm Latvijas valodas likumi] (1918—1999) * Saeimas [http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/st070201.htm#s6 debates] un [http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/Balsoj/005.htm balsojums] 01.02.2007. par PCTVL grozījumiem Valsts valodas likumā, kas ierosināja noteikt nacionālās minoritātes valodas statusu * Diskusija [http://rus.delfi.lv/archive/russkij-yazyk-v-latvii-ischet-zhilploschad-zadvorki-istorii-ne-predlagat.d?id=12533386 Krievu valoda Latvijā meklē mitekli. Vēsturiskos graustus nepiedāvāt!] [[Delfi (portāls)|DELFI]] (2005){{ru ikona}} * ''Liguta T., Kločko N.'' [https://web.archive.org/web/20070930224600/http://www.dialogi.lv/article.php?id=35&t=0&rub=5 Tā runā krievu Latvija] (2004) {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070714033603/http://www.lapryal.org/pages/pressa05/4as/4as080705.htm Mūsu latviešu krievu valoda] {{ru ikona}} * "Komsomoļskaja pravda" raksts [http://rus.delfi.ee/press/kp/article.php?id=15106820 Kā tas būs krieviski?] (2007){{ru ikona}} * ''Cālīte A.'' [http://www.apollo.lv/portal/news/articles/75060 "... un spīdoša krievu valoda"]{{Novecojusi saite}} "Latvijas Avīze", 2007 * Russian in Latvia // [https://bookshop.europa.eu/en/euromosaic-iii-pbNC7406031/ ''Euromosaic'' pētījums] 184.-188. lpp. {{en ikona}} * ''Dribins L.'' [http://archive.politika.lv/index.php?id=3867 Vai krievu valoda aiziet?]{{Novecojusi saite}} [[Politika.lv]], 2002 * ''Равдин Б.'' [https://web.archive.org/web/20160920064719/http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/3%20almanax/almanax%203%20ravdin.htm Русское образование и меньшинственные проблемы в Латвии 1920-1930 годы. (krievu valoda LR izglītības sistēmā 1920.-30. gados)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievu valoda]] [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Latvijas politika]] 58pu0o6ozeomnvp42hct9tey3tr4t67 0 32046 4513430 4513314 2026-08-26T17:53:03Z Olgerts V 41522 noformējums 4513430 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rīgas Sporta pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = nojaukta | image = Rīgas Sporta pils.jpg | image_alt = | image_size = 250 | caption = Rīgas Sporta pils ēka 2002. gadā | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] 75 | location_town = Rīga | location_country = {{karogs|Latvija}} | pushpin_map = | coordinates = {{Coord|56|57|34.27|N|24|8|10.14|E|display=inline,title}} | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = 1968 | completion_date = {{dat|1970|4|15}} | opened_date = {{dat|1970|8|31}}<ref name="31-08-1970-tiek-atklata-rigas-sporta-pils">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Tiek-atklata-Rigas-sporta-pils-atklasana|title=31.08.1970: Tiek atklāta Rīgas sporta pils|website=timenote.info|access-date=2021-08-28|language=lv|archive-date=2021-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828151025/https://timenote.info/lv/events/Tiek-atklata-Rigas-sporta-pils-atklasana}}</ref> | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = 2008 | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = 2 | floor_area = 20 240 m2 | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle, Maija Rita Skalberga<ref name="31-08-1970-tiek-atklata-rigas-sporta-pils" /> | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{Stadiona infokaste |child = yes |nosaukums = |attēls = |valsts = |pilsēta = |adrese = |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = |basketbols = |hokejs = 4500 |klubu-mājvieta = [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] ([[PSRS&nbsp;hokeja&nbsp;līga]])<br />[[ASK/Brocēni]] ([[LBL]]) |mājas-lapa = }} | references = }} '''Rīgas Sporta pils''' bija sporta halle, kas atradās [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Ēkas pamatfunkcija bija [[hokejs|hokeja]] halle ar mākslīgā ledus arēnu, bet ēku kompleksā ietilpa arī sporta zāle, fiziskās sagatavošanās un trenažieru zāle, kā arī vairākas palīgtelpas (pirts, duša, ārstnieciskie un masāžas kabineti). Arēnas hokeja halles ietilpība bija 4500 skatītāju vietas, tomēr, ņemot vērā stāvvietas un papildvietas, maksimālā arēnas ietilpība bija 5500 vietas. Rīgas Sporta pils tika celta no 1968. līdz 1970. gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga. Ēku nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu [[hokejs|hokeja]] attīstības pamatu, jo tajā [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempionāta hokejā]] spēles aizvadīja [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] komanda. Līdz pat 2006. gadam, kad [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionāta]] sarīkošanai tika uzbūvēta [[Arēna Rīga]], Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī. Rīgas Sporta pilī notika gan [[Latvijas hokeja izlase]]s pārbaudes spēles un starptautiski turnīri, gan lielākā daļa nacionālā hokeja čempionāta spēļu. [[Attēls:Rīgas Sporta pils logo.png|thumb|left|150px|Rīgas Sporta pils logo]] Tāpat vienā no lielākajām sporta celtnēm [[Latvija|Latvijā]] tika spēlēts [[basketbols]], [[teniss]] un [[daiļslidošana]], kā arī aizvadīti dažādi kultūras pasākumi. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, Rīgas Sporta pils gaiteņos tika uzsākta dažādu preču mazumtirdzniecība. 1992. gada 3. novembrī Rīgas Sporta pils ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu, tās apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras priekšgalā ilgus gadus atradās leģendārais hokejists [[Helmuts Balderis]]. 2007. gadā Rīgas Sporta pili no Andra Šķēles meitām piederoša uzņēmuma nopirka Urmasam Sorumā piederošās igauņu kompānijas meitasuzņēmums Latvijā SIA "Rotermann Group". Jaunie īpašnieki paziņoja, ka 2007. gada vasarā tiks uzsākti ēkas un tā apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, kuros plānots investēt 100 miljonus eiro. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā bija paredzēta dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve. 2007. gada 16. maijā halle tika slēgta un 2008. gadā to nojauca, lai tās vietā celtu biznesa zonu, taču projekts netika īstenots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/notikumi/sporta_pils__in_memoriam/|title=Sporta pils — in memoriam|first=|website=a4d.lv|access-date={{dat|2021|08|28||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828145449/https://a4d.lv/notikumi/sporta_pils__in_memoriam/}}</ref> 2020. gada nogalē tika paziņots par ieceri bijušās ēkas vietā uz trim gadiem ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/|title=Iedzīvotājiem liela interese par mazdārziņu ierīkošanu bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā {{!}} Ziņas {{!}} LETA|website=leta.lv|access-date=2020-09-20|archive-date=2020-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020004334/https://www.leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/}}</ref> "[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]" teritorijā ir ierīkoti 150 mazdārziņu, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportapilsdarzi.lv/lv/about|title=Sporta Pils Dārzi / Par projektu|website=sportapilsdarzi.lv|access-date=2023-07-10}}</ref> Dārziņi teritorijā pastāvēja līdz 2025. gadam, kad atsākās kvartāla "Tērbatas dārzs" izbūves darbi SIA "Estera Development" vadībā ar plānu tos pabeigt līdz 2026. gada pēdējam ceturksnim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/uzsaks-terbatas-darzs-pirmas-ekas-buvniecibu|title=Uzsāks Tērbatas dārzs pirmās ēkas būvniecību|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-05|date=2025-02-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://vip.latnet.lv/lsp/old/nacionalas_sporta_bazes/nsb011.htm Nacionālās sporta bāzes - Rīgas Sporta pils]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160304132635/http://news.frut.lv/lv/ppl/society/2154 Sabiedrība → Rīgas Sporta pils] * [http://www.delfi.lv/sports/news/hockey/news/lido-vairs-tikai-atminas-rigas-sporta-pilij-45.d?id=45817525 Lido vairs tikai atmiņās. Rīgas Sporta pilij - 45] {{Hokejs-aizmetnis}} {{rīga-aizmetnis}} {{Ledus halles Latvijā}} [[Kategorija:Ledus halles Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] i993cnh879wx6rmi0jjxgat9wltaoxo 0 32576 4513560 4062032 2026-08-27T04:28:15Z MargaritaPLV 130866 Pārrakstīts ievads un pievienota informācija par bākas navigācijas nozīmi, sēkli un kultūras pieminekļa statusu 4513560 wikitext text/x-wiki {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=GZb(2)B.10s 01.0+(01.0)+03.0+(05.0)<ref name="LHD">[https://www.lhd.lv/ATONLV/station/6800/ AKMEŅRAGA bāka] VSIA „Latvijas Jūras administrācija”, Hidrogrāfijas dienests.</ref> |attēls=[[Attēls:Akmenrags.gif]] |krāsa=zaļa |redzamība no=360 |redzamība līdz=225 |redzamība jj=15 }} '''Akmeņraga bāka''' jeb '''Akmensraga bāka''' ir darbojoša bāka [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastē, [[Akmensrags|Akmensragā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Sakas pagasts|Sakas pagastā]].<ref name="LHD"/> Tās sarkano ķieģeļu tornis ar laternu ir 38 metrus augsts.<ref name="VBPbakas">[https://www.portofventspils.lv/lv/brivosta-sabiedribai/bakas/ Bākas] Ventspils brīvostas pārvalde.</ref> Bāka iezīmē akmeņainu sēkli, kas no krasta stiepjas aptuveni 3,7 kilometrus ziemeļrietumu virzienā un kura seklākajās vietās ūdens dziļums ir nedaudz virs diviem metriem.<ref name="MilHer">[https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/543 Akmeņraga bāka un kuģa „Saratov” liktenis] ''Military Heritage Tourism''.</ref> Akmeņraga bākas tornis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis ar valsts aizsardzības numuru 8570.<ref name="NKMP2023">[https://likumi.lv/ta/id/344447-valsts-nozimes-industriala-pieminekla-izmantosanas-un-saglabasanas-noradijumi Valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2023. gada 10. augusts.</ref>Pārraksta ievadu, pievienojot bākas navigācijas nozīmi, sēkļa raksturojumu un kultūras pieminekļa statusu [[Attēls:Akmenraga baka 1.jpg|thumb|left|Akmeņraga bāka]] == Vēsture == Navigācijas uguns šajā apkaimē pastāv kopš [[1870. gadi]]em. 1879. gadā [[Krievijas Impērija]]s kara flotes hidrogrāfi kopā ar matrožiem bākas vietā pacēla [[masts|mastu]] ar [[rāja|rāju]], kura fallēs naktīs iekāra aizdedzinātas petrolejas lampas. 1889. gadā uzcēla {{nobr|28 metrus}} augsta sešstūraina piramīdveidīgu koka bāku, ko nomainīja 1911. gadā celtā mūra bāka.<ref>S.Rusmanis, I.Vīks "Kurzeme". Izdevniecība "Latvijas Enciklopēdija", 1993. gads. {{ISBN|5-89960-030-6}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] 1915. gadā bāku pilnīgi sagrāva, saglabājās vienīgi 6 m augsta pamatne. Pēc bākas sagraušanas bīstamās kuģošanas vietas atzīmēja ar [[stodere|stoderēm]], kas naktīs nebija redzamas, Vācijas armija blakus uzbūvēja koka pagaidu bāku. Pašreizējā torņa būve pabeigta 1921. gadā. Būvmateriāli tika pievesti pa jūru no [[Liepāja]]s, pie [[Akmensrags|Akmensraga]] pārkrauti sekli peldošos pontonos, ar kuriem tie nogādāti uz jūrā izbūvētiem steķiem, kā arī izmantoti iepriekšējās bākas ķieģeļi. 1923. gada 14. janvārī iepretim Akmeņraga bākai sēklim uzskrēja tvaikonis "[[Saratov]]". Kuģa vraku iznīcināja 1934. un 1936. gados. 1927. gadā nojauca koka pagaidu bāku. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] bāka palika neskarta, 1949. gadā bākai veica kapitālo remontu, bet 1957. gadā rekonstruēja bākas celtni. {{dat|2005|9|5||bez}} Akmeņraga bāku iekļāva Valsts Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā (Nr. 8570), Akmeņraga bāka kļuvusi par iecienītu tūrisma galamērķi. 2008. gada 10. maijā [[Latvijas Pasts]] izdeva [[pastmarka|pastmarku]] un pirmās dienas aploksni ar Akmeņraga bākas attēlu.<ref>[http://www2.pasts.lv/lv/privatpersonas/filatelija/katalogs/marka.html?shop_id=1621 Pastmarka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305172825/http://pasts.lv/lv/privatpersonas/filatelija/katalogs/marka.html?shop_id=1621 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Latvijas Pasts</ref> == Bākas tehniskais raksturojums == Sarkans [[ķieģelis|ķieģeļu]] tornis ar vītņu kāpnēm (126 pakāpieni, 4 podesti). 1939. gadā bākas tornī parādījās vertikālas plaisas. 1949. gadā veikts kapitālais remonts, lai novērstu ķieģeļu drupšanu. 1957. gadā torni apklāja ar [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] apvalku. Bākas torņa augstums ir 38 metri (kopā ar laternu, laternas diametrs 2,5 m), zviedru AGA firmas aparāts — [[acetilēns|acetilēna]] kvēlgaisma ar 3 rotējošām starmetēju lēcām — uzstādīts 1922. gadā, uguns augstums 37,5 m v.j.l., kas pēc Otrā pasaules kara tika nomainīts. == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|56|49|54.5423|N|21|03|25.5151|E|scale:15000|display=title}} {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] [[Kategorija:Sakas pagasts]] q8117aaid31r73nvnlmmz5ozlgamsin 4513561 4513560 2026-08-27T04:28:51Z MargaritaPLV 130866 Izlabota agrīnās vēstures sadaļas valoda un pievienots pārbaudāms tiešsaistes avots 4513561 wikitext text/x-wiki {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=GZb(2)B.10s 01.0+(01.0)+03.0+(05.0)<ref name="LHD">[https://www.lhd.lv/ATONLV/station/6800/ AKMEŅRAGA bāka] VSIA „Latvijas Jūras administrācija”, Hidrogrāfijas dienests.</ref> |attēls=[[Attēls:Akmenrags.gif]] |krāsa=zaļa |redzamība no=360 |redzamība līdz=225 |redzamība jj=15 }} '''Akmeņraga bāka''' jeb '''Akmensraga bāka''' ir darbojoša bāka [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastē, [[Akmensrags|Akmensragā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Sakas pagasts|Sakas pagastā]].<ref name="LHD"/> Tās sarkano ķieģeļu tornis ar laternu ir 38 metrus augsts.<ref name="VBPbakas">[https://www.portofventspils.lv/lv/brivosta-sabiedribai/bakas/ Bākas] Ventspils brīvostas pārvalde.</ref> Bāka iezīmē akmeņainu sēkli, kas no krasta stiepjas aptuveni 3,7 kilometrus ziemeļrietumu virzienā un kura seklākajās vietās ūdens dziļums ir nedaudz virs diviem metriem.<ref name="MilHer">[https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/543 Akmeņraga bāka un kuģa „Saratov” liktenis] ''Military Heritage Tourism''.</ref> Akmeņraga bākas tornis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis ar valsts aizsardzības numuru 8570.<ref name="NKMP2023">[https://likumi.lv/ta/id/344447-valsts-nozimes-industriala-pieminekla-izmantosanas-un-saglabasanas-noradijumi Valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2023. gada 10. augusts.</ref>Pārraksta ievadu, pievienojot bākas navigācijas nozīmi, sēkļa raksturojumu un kultūras pieminekļa statusu [[Attēls:Akmenraga baka 1.jpg|thumb|left|Akmeņraga bāka]] == Vēsture == Pirmo navigācijas uguni Akmeņragā iededza 1879. gadā. [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] kara flotes hidrogrāfi un matroži bākas vietā uzstādīja [[masts|mastu]] ar [[rāja|rāju]], kuras fallēs naktīs iekāra iedegtas petrolejas lampas. 1889. gadā uzcēla 28 metrus augstu sešstūrainu piramīdveida koka bāku, kuru 1911. gadā nomainīja mūra bāka.<ref name="Rusmanis">S. Rusmanis, I. Vīks. ''Kurzeme''. Izdevniecība „Latvijas Enciklopēdija”, 1993. {{ISBN|5-89960-030-6}}</ref><ref name="Celotajs">[https://www.celotajs.lv/lv/e/akmensraga_baka Akmensraga bāka] Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] 1915. gadā bāku pilnīgi sagrāva, saglabājās vienīgi 6 m augsta pamatne. Pēc bākas sagraušanas bīstamās kuģošanas vietas atzīmēja ar [[stodere|stoderēm]], kas naktīs nebija redzamas, Vācijas armija blakus uzbūvēja koka pagaidu bāku. Pašreizējā torņa būve pabeigta 1921. gadā. Būvmateriāli tika pievesti pa jūru no [[Liepāja]]s, pie [[Akmensrags|Akmensraga]] pārkrauti sekli peldošos pontonos, ar kuriem tie nogādāti uz jūrā izbūvētiem steķiem, kā arī izmantoti iepriekšējās bākas ķieģeļi. 1923. gada 14. janvārī iepretim Akmeņraga bākai sēklim uzskrēja tvaikonis "[[Saratov]]". Kuģa vraku iznīcināja 1934. un 1936. gados. 1927. gadā nojauca koka pagaidu bāku. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] bāka palika neskarta, 1949. gadā bākai veica kapitālo remontu, bet 1957. gadā rekonstruēja bākas celtni. {{dat|2005|9|5||bez}} Akmeņraga bāku iekļāva Valsts Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā (Nr. 8570), Akmeņraga bāka kļuvusi par iecienītu tūrisma galamērķi. 2008. gada 10. maijā [[Latvijas Pasts]] izdeva [[pastmarka|pastmarku]] un pirmās dienas aploksni ar Akmeņraga bākas attēlu.<ref>[http://www2.pasts.lv/lv/privatpersonas/filatelija/katalogs/marka.html?shop_id=1621 Pastmarka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305172825/http://pasts.lv/lv/privatpersonas/filatelija/katalogs/marka.html?shop_id=1621 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Latvijas Pasts</ref> == Bākas tehniskais raksturojums == Sarkans [[ķieģelis|ķieģeļu]] tornis ar vītņu kāpnēm (126 pakāpieni, 4 podesti). 1939. gadā bākas tornī parādījās vertikālas plaisas. 1949. gadā veikts kapitālais remonts, lai novērstu ķieģeļu drupšanu. 1957. gadā torni apklāja ar [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] apvalku. Bākas torņa augstums ir 38 metri (kopā ar laternu, laternas diametrs 2,5 m), zviedru AGA firmas aparāts — [[acetilēns|acetilēna]] kvēlgaisma ar 3 rotējošām starmetēju lēcām — uzstādīts 1922. gadā, uguns augstums 37,5 m v.j.l., kas pēc Otrā pasaules kara tika nomainīts. == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|56|49|54.5423|N|21|03|25.5151|E|scale:15000|display=title}} {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] [[Kategorija:Sakas pagasts]] lvcwezkdelr5dno3vf6mkkjbmr81u90 4513562 4513561 2026-08-27T04:29:30Z MargaritaPLV 130866 Sakārtota Pirmā pasaules kara un starpkaru perioda hronoloģija, pievienoti avoti par bākas atjaunošanu un tvaikoņa „Saratov” avāriju 4513562 wikitext text/x-wiki {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=GZb(2)B.10s 01.0+(01.0)+03.0+(05.0)<ref name="LHD">[https://www.lhd.lv/ATONLV/station/6800/ AKMEŅRAGA bāka] VSIA „Latvijas Jūras administrācija”, Hidrogrāfijas dienests.</ref> |attēls=[[Attēls:Akmenrags.gif]] |krāsa=zaļa |redzamība no=360 |redzamība līdz=225 |redzamība jj=15 }} '''Akmeņraga bāka''' jeb '''Akmensraga bāka''' ir darbojoša bāka [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastē, [[Akmensrags|Akmensragā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Sakas pagasts|Sakas pagastā]].<ref name="LHD"/> Tās sarkano ķieģeļu tornis ar laternu ir 38 metrus augsts.<ref name="VBPbakas">[https://www.portofventspils.lv/lv/brivosta-sabiedribai/bakas/ Bākas] Ventspils brīvostas pārvalde.</ref> Bāka iezīmē akmeņainu sēkli, kas no krasta stiepjas aptuveni 3,7 kilometrus ziemeļrietumu virzienā un kura seklākajās vietās ūdens dziļums ir nedaudz virs diviem metriem.<ref name="MilHer">[https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/543 Akmeņraga bāka un kuģa „Saratov” liktenis] ''Military Heritage Tourism''.</ref> Akmeņraga bākas tornis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis ar valsts aizsardzības numuru 8570.<ref name="NKMP2023">[https://likumi.lv/ta/id/344447-valsts-nozimes-industriala-pieminekla-izmantosanas-un-saglabasanas-noradijumi Valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2023. gada 10. augusts.</ref>Pārraksta ievadu, pievienojot bākas navigācijas nozīmi, sēkļa raksturojumu un kultūras pieminekļa statusu [[Attēls:Akmenraga baka 1.jpg|thumb|left|Akmeņraga bāka]] == Vēsture == Pirmo navigācijas uguni Akmeņragā iededza 1879. gadā. [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] kara flotes hidrogrāfi un matroži bākas vietā uzstādīja [[masts|mastu]] ar [[rāja|rāju]], kuras fallēs naktīs iekāra iedegtas petrolejas lampas. 1889. gadā uzcēla 28 metrus augstu sešstūrainu piramīdveida koka bāku, kuru 1911. gadā nomainīja mūra bāka.<ref name="Rusmanis">S. Rusmanis, I. Vīks. ''Kurzeme''. Izdevniecība „Latvijas Enciklopēdija”, 1993. {{ISBN|5-89960-030-6}}</ref><ref name="Celotajs">[https://www.celotajs.lv/lv/e/akmensraga_baka Akmensraga bāka] Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] mūra bāku sagrāva, un no tās saglabājās tikai sešus metrus augsta pamatne. Kuģošanai bīstamo vietu atzīmēja ar [[stodere|stoderēm]], bet Vācijas armija blakus uzcēla pagaidu koka bāku.<ref name="Rusmanis"/><ref name="Celotajs"/> Pašreizējā torņa būvi pabeidza 1921. gadā. Būvmateriālus pieveda pa jūru no [[Liepāja]]s, pie Akmeņraga pārkrāva sekli peldošos pontonos un ar tiem nogādāja uz jūrā izbūvētiem steķiem; celtniecībā izmantoja arī iepriekšējās bākas ķieģeļus.<ref name="VBPbakas"/><ref name="Rusmanis"/> 1923. gada 14. janvārī tvaikonis „[[Saratov]]” uzskrēja uz Akmeņraga sēkļa. Kuģis 1919. gadā bija kalpojis par Latvijas Pagaidu valdības mītni.<ref name="KaraMuzejs">[https://www.karamuzejs.lv/lkm/menesa-eksponats-2019g-aprilis Mēneša eksponāts: tvaikonis „Saratov”] Latvijas Kara muzejs, 2019. gada aprīlis.</ref> Pagaidu koka bāku nojauca 1927. gadā.<ref name="Rusmanis"/> Tvaikoņa vraku saspridzināja 1934. un 1936. gadā.<ref name="ZudusiLatvija">[https://zudusilatvija.lv/objects/object/37598/ Liepāja. Kuģis „Saratov”] Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts „Zudusī Latvija”.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] bāka palika neskarta. 1949. gadā tai veica kapitālo remontu, bet 1957. gadā torni rekonstruēja.<ref name="Rusmanis"/><ref name="VBPbakas"/> {{dat|2005|9|5||bez}} Akmeņraga bāku iekļāva Valsts Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā (Nr. 8570), Akmeņraga bāka kļuvusi par iecienītu tūrisma galamērķi. 2008. gada 10. maijā [[Latvijas Pasts]] izdeva [[pastmarka|pastmarku]] un pirmās dienas aploksni ar Akmeņraga bākas attēlu.<ref>[http://www2.pasts.lv/lv/privatpersonas/filatelija/katalogs/marka.html?shop_id=1621 Pastmarka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305172825/http://pasts.lv/lv/privatpersonas/filatelija/katalogs/marka.html?shop_id=1621 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Latvijas Pasts</ref> == Bākas tehniskais raksturojums == Sarkans [[ķieģelis|ķieģeļu]] tornis ar vītņu kāpnēm (126 pakāpieni, 4 podesti). 1939. gadā bākas tornī parādījās vertikālas plaisas. 1949. gadā veikts kapitālais remonts, lai novērstu ķieģeļu drupšanu. 1957. gadā torni apklāja ar [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] apvalku. Bākas torņa augstums ir 38 metri (kopā ar laternu, laternas diametrs 2,5 m), zviedru AGA firmas aparāts — [[acetilēns|acetilēna]] kvēlgaisma ar 3 rotējošām starmetēju lēcām — uzstādīts 1922. gadā, uguns augstums 37,5 m v.j.l., kas pēc Otrā pasaules kara tika nomainīts. == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|56|49|54.5423|N|21|03|25.5151|E|scale:15000|display=title}} {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] [[Kategorija:Sakas pagasts]] d66lj0yigy7zwoglt7vkjl9ced2bb87 4513563 4513562 2026-08-27T04:29:56Z MargaritaPLV 130866 Izlabota informācija par kultūras pieminekļa statusu, pievienota informācija par apsaimniekotāju un aizstāts novecojušais pastmarkas avots 4513563 wikitext text/x-wiki {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=GZb(2)B.10s 01.0+(01.0)+03.0+(05.0)<ref name="LHD">[https://www.lhd.lv/ATONLV/station/6800/ AKMEŅRAGA bāka] VSIA „Latvijas Jūras administrācija”, Hidrogrāfijas dienests.</ref> |attēls=[[Attēls:Akmenrags.gif]] |krāsa=zaļa |redzamība no=360 |redzamība līdz=225 |redzamība jj=15 }} '''Akmeņraga bāka''' jeb '''Akmensraga bāka''' ir darbojoša bāka [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastē, [[Akmensrags|Akmensragā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Sakas pagasts|Sakas pagastā]].<ref name="LHD"/> Tās sarkano ķieģeļu tornis ar laternu ir 38 metrus augsts.<ref name="VBPbakas">[https://www.portofventspils.lv/lv/brivosta-sabiedribai/bakas/ Bākas] Ventspils brīvostas pārvalde.</ref> Bāka iezīmē akmeņainu sēkli, kas no krasta stiepjas aptuveni 3,7 kilometrus ziemeļrietumu virzienā un kura seklākajās vietās ūdens dziļums ir nedaudz virs diviem metriem.<ref name="MilHer">[https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/543 Akmeņraga bāka un kuģa „Saratov” liktenis] ''Military Heritage Tourism''.</ref> Akmeņraga bākas tornis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis ar valsts aizsardzības numuru 8570.<ref name="NKMP2023">[https://likumi.lv/ta/id/344447-valsts-nozimes-industriala-pieminekla-izmantosanas-un-saglabasanas-noradijumi Valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2023. gada 10. augusts.</ref>Pārraksta ievadu, pievienojot bākas navigācijas nozīmi, sēkļa raksturojumu un kultūras pieminekļa statusu [[Attēls:Akmenraga baka 1.jpg|thumb|left|Akmeņraga bāka]] == Vēsture == Pirmo navigācijas uguni Akmeņragā iededza 1879. gadā. [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] kara flotes hidrogrāfi un matroži bākas vietā uzstādīja [[masts|mastu]] ar [[rāja|rāju]], kuras fallēs naktīs iekāra iedegtas petrolejas lampas. 1889. gadā uzcēla 28 metrus augstu sešstūrainu piramīdveida koka bāku, kuru 1911. gadā nomainīja mūra bāka.<ref name="Rusmanis">S. Rusmanis, I. Vīks. ''Kurzeme''. Izdevniecība „Latvijas Enciklopēdija”, 1993. {{ISBN|5-89960-030-6}}</ref><ref name="Celotajs">[https://www.celotajs.lv/lv/e/akmensraga_baka Akmensraga bāka] Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] mūra bāku sagrāva, un no tās saglabājās tikai sešus metrus augsta pamatne. Kuģošanai bīstamo vietu atzīmēja ar [[stodere|stoderēm]], bet Vācijas armija blakus uzcēla pagaidu koka bāku.<ref name="Rusmanis"/><ref name="Celotajs"/> Pašreizējā torņa būvi pabeidza 1921. gadā. Būvmateriālus pieveda pa jūru no [[Liepāja]]s, pie Akmeņraga pārkrāva sekli peldošos pontonos un ar tiem nogādāja uz jūrā izbūvētiem steķiem; celtniecībā izmantoja arī iepriekšējās bākas ķieģeļus.<ref name="VBPbakas"/><ref name="Rusmanis"/> 1923. gada 14. janvārī tvaikonis „[[Saratov]]” uzskrēja uz Akmeņraga sēkļa. Kuģis 1919. gadā bija kalpojis par Latvijas Pagaidu valdības mītni.<ref name="KaraMuzejs">[https://www.karamuzejs.lv/lkm/menesa-eksponats-2019g-aprilis Mēneša eksponāts: tvaikonis „Saratov”] Latvijas Kara muzejs, 2019. gada aprīlis.</ref> Pagaidu koka bāku nojauca 1927. gadā.<ref name="Rusmanis"/> Tvaikoņa vraku saspridzināja 1934. un 1936. gadā.<ref name="ZudusiLatvija">[https://zudusilatvija.lv/objects/object/37598/ Liepāja. Kuģis „Saratov”] Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts „Zudusī Latvija”.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] bāka palika neskarta. 1949. gadā tai veica kapitālo remontu, bet 1957. gadā torni rekonstruēja.<ref name="Rusmanis"/><ref name="VBPbakas"/> Ar Kultūras ministrijas 2005. gada 5. septembra rīkojumu Akmeņraga bākas torni (valsts aizsardzības Nr. 8570) iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālo pieminekli.<ref name="KM2005">[https://likumi.lv/ta/id/118177-grozijumi-kulturas-ministrijas-1998-gada-29-oktobra-rikojuma-nr-128-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”] Kultūras ministrijas 2005. gada 5. septembra rīkojums Nr. 167.</ref> Bāku apsaimnieko Ventspils brīvostas pārvalde; tā joprojām darbojas kā navigācijas būve un ir publiski apskatāma.<ref name="VBPbakas"/><ref name="VBP2020">[https://www.portofventspils.lv/lv/jaunumi-un-notikumi/ventspils-brivostas-parvalde-saks-remontdarbus-akmenraga-un-ovisu-bakas/ Ventspils brīvostas pārvalde sāks remontdarbus Akmeņraga un Ovišu bākās] Ventspils brīvostas pārvalde, 2020. gada 21. septembris.</ref> 2008. gadā [[Latvijas Pasts]] sērijā „Latvijas bākas” izdeva Akmeņraga bākai veltītu [[pastmarka|pastmarku]].<ref name="SMpastmarka">[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-pasts-izdod-sliteres-bakai-veltitu-pastmarku-serija-latvijas-bakas Latvijas Pasts izdod Šlīteres bākai veltītu pastmarku sērijā „Latvijas bākas”] Satiksmes ministrija.</ref> == Bākas tehniskais raksturojums == Sarkans [[ķieģelis|ķieģeļu]] tornis ar vītņu kāpnēm (126 pakāpieni, 4 podesti). 1939. gadā bākas tornī parādījās vertikālas plaisas. 1949. gadā veikts kapitālais remonts, lai novērstu ķieģeļu drupšanu. 1957. gadā torni apklāja ar [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] apvalku. Bākas torņa augstums ir 38 metri (kopā ar laternu, laternas diametrs 2,5 m), zviedru AGA firmas aparāts — [[acetilēns|acetilēna]] kvēlgaisma ar 3 rotējošām starmetēju lēcām — uzstādīts 1922. gadā, uguns augstums 37,5 m v.j.l., kas pēc Otrā pasaules kara tika nomainīts. == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|56|49|54.5423|N|21|03|25.5151|E|scale:15000|display=title}} {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] [[Kategorija:Sakas pagasts]] ke8186wc2hp9p6t1dw3vqomw6j7rsio 4513564 4513563 2026-08-27T04:30:19Z MargaritaPLV 130866 Novecojušais un nepietiekami avototais tehniskais apraksts aizstāts ar pašreizējiem pārbaudītiem datiem 4513564 wikitext text/x-wiki {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=GZb(2)B.10s 01.0+(01.0)+03.0+(05.0)<ref name="LHD">[https://www.lhd.lv/ATONLV/station/6800/ AKMEŅRAGA bāka] VSIA „Latvijas Jūras administrācija”, Hidrogrāfijas dienests.</ref> |attēls=[[Attēls:Akmenrags.gif]] |krāsa=zaļa |redzamība no=360 |redzamība līdz=225 |redzamība jj=15 }} '''Akmeņraga bāka''' jeb '''Akmensraga bāka''' ir darbojoša bāka [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastē, [[Akmensrags|Akmensragā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Sakas pagasts|Sakas pagastā]].<ref name="LHD"/> Tās sarkano ķieģeļu tornis ar laternu ir 38 metrus augsts.<ref name="VBPbakas">[https://www.portofventspils.lv/lv/brivosta-sabiedribai/bakas/ Bākas] Ventspils brīvostas pārvalde.</ref> Bāka iezīmē akmeņainu sēkli, kas no krasta stiepjas aptuveni 3,7 kilometrus ziemeļrietumu virzienā un kura seklākajās vietās ūdens dziļums ir nedaudz virs diviem metriem.<ref name="MilHer">[https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/543 Akmeņraga bāka un kuģa „Saratov” liktenis] ''Military Heritage Tourism''.</ref> Akmeņraga bākas tornis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis ar valsts aizsardzības numuru 8570.<ref name="NKMP2023">[https://likumi.lv/ta/id/344447-valsts-nozimes-industriala-pieminekla-izmantosanas-un-saglabasanas-noradijumi Valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2023. gada 10. augusts.</ref>Pārraksta ievadu, pievienojot bākas navigācijas nozīmi, sēkļa raksturojumu un kultūras pieminekļa statusu [[Attēls:Akmenraga baka 1.jpg|thumb|left|Akmeņraga bāka]] == Vēsture == Pirmo navigācijas uguni Akmeņragā iededza 1879. gadā. [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] kara flotes hidrogrāfi un matroži bākas vietā uzstādīja [[masts|mastu]] ar [[rāja|rāju]], kuras fallēs naktīs iekāra iedegtas petrolejas lampas. 1889. gadā uzcēla 28 metrus augstu sešstūrainu piramīdveida koka bāku, kuru 1911. gadā nomainīja mūra bāka.<ref name="Rusmanis">S. Rusmanis, I. Vīks. ''Kurzeme''. Izdevniecība „Latvijas Enciklopēdija”, 1993. {{ISBN|5-89960-030-6}}</ref><ref name="Celotajs">[https://www.celotajs.lv/lv/e/akmensraga_baka Akmensraga bāka] Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] mūra bāku sagrāva, un no tās saglabājās tikai sešus metrus augsta pamatne. Kuģošanai bīstamo vietu atzīmēja ar [[stodere|stoderēm]], bet Vācijas armija blakus uzcēla pagaidu koka bāku.<ref name="Rusmanis"/><ref name="Celotajs"/> Pašreizējā torņa būvi pabeidza 1921. gadā. Būvmateriālus pieveda pa jūru no [[Liepāja]]s, pie Akmeņraga pārkrāva sekli peldošos pontonos un ar tiem nogādāja uz jūrā izbūvētiem steķiem; celtniecībā izmantoja arī iepriekšējās bākas ķieģeļus.<ref name="VBPbakas"/><ref name="Rusmanis"/> 1923. gada 14. janvārī tvaikonis „[[Saratov]]” uzskrēja uz Akmeņraga sēkļa. Kuģis 1919. gadā bija kalpojis par Latvijas Pagaidu valdības mītni.<ref name="KaraMuzejs">[https://www.karamuzejs.lv/lkm/menesa-eksponats-2019g-aprilis Mēneša eksponāts: tvaikonis „Saratov”] Latvijas Kara muzejs, 2019. gada aprīlis.</ref> Pagaidu koka bāku nojauca 1927. gadā.<ref name="Rusmanis"/> Tvaikoņa vraku saspridzināja 1934. un 1936. gadā.<ref name="ZudusiLatvija">[https://zudusilatvija.lv/objects/object/37598/ Liepāja. Kuģis „Saratov”] Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts „Zudusī Latvija”.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] bāka palika neskarta. 1949. gadā tai veica kapitālo remontu, bet 1957. gadā torni rekonstruēja.<ref name="Rusmanis"/><ref name="VBPbakas"/> Ar Kultūras ministrijas 2005. gada 5. septembra rīkojumu Akmeņraga bākas torni (valsts aizsardzības Nr. 8570) iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālo pieminekli.<ref name="KM2005">[https://likumi.lv/ta/id/118177-grozijumi-kulturas-ministrijas-1998-gada-29-oktobra-rikojuma-nr-128-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”] Kultūras ministrijas 2005. gada 5. septembra rīkojums Nr. 167.</ref> Bāku apsaimnieko Ventspils brīvostas pārvalde; tā joprojām darbojas kā navigācijas būve un ir publiski apskatāma.<ref name="VBPbakas"/><ref name="VBP2020">[https://www.portofventspils.lv/lv/jaunumi-un-notikumi/ventspils-brivostas-parvalde-saks-remontdarbus-akmenraga-un-ovisu-bakas/ Ventspils brīvostas pārvalde sāks remontdarbus Akmeņraga un Ovišu bākās] Ventspils brīvostas pārvalde, 2020. gada 21. septembris.</ref> 2008. gadā [[Latvijas Pasts]] sērijā „Latvijas bākas” izdeva Akmeņraga bākai veltītu [[pastmarka|pastmarku]].<ref name="SMpastmarka">[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-pasts-izdod-sliteres-bakai-veltitu-pastmarku-serija-latvijas-bakas Latvijas Pasts izdod Šlīteres bākai veltītu pastmarku sērijā „Latvijas bākas”] Satiksmes ministrija.</ref> == Bākas tehniskais raksturojums == Bāka ir sarkans ķieģeļu tornis ar laternu; tā kopējais augstums ir 38 metri.<ref name="VBPbakas"/> Līdz bākas augšai ved vītņveida kāpnes ar 126 pakāpieniem.<ref name="IndustrialHeritage">[https://www.industrialheritage.pro/lv/objects/akmenraga-baka/50 Akmeņraga bāka] ''Industrial Heritage for Tourism''.</ref> Bākas gaismas signāls ir zaļš; tas atkārtojas desmit sekunžu ciklā, un tā nominālais redzamības tālums ir 15 [[jūras jūdze|jūras jūdzes]].<ref name="LHD"/> == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|56|49|54.5423|N|21|03|25.5151|E|scale:15000|display=title}} {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] [[Kategorija:Sakas pagasts]] tc92pgqxfakvl1k8wxt3rnbu18c3r8v 4513566 4513564 2026-08-27T04:37:49Z Biafra 13794 noņemu komentāru, kas noteikti nebija domāts saglabāt. 4513566 wikitext text/x-wiki {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=GZb(2)B.10s 01.0+(01.0)+03.0+(05.0)<ref name="LHD">[https://www.lhd.lv/ATONLV/station/6800/ AKMEŅRAGA bāka] VSIA „Latvijas Jūras administrācija”, Hidrogrāfijas dienests.</ref> |attēls=[[Attēls:Akmenrags.gif]] |krāsa=zaļa |redzamība no=360 |redzamība līdz=225 |redzamība jj=15 }} '''Akmeņraga bāka''' jeb '''Akmensraga bāka''' ir darbojoša bāka [[Baltijas jūra]]s piekrastē, [[Akmensrags|Akmensragā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Sakas pagasts|Sakas pagastā]].<ref name="LHD"/> Tās sarkano ķieģeļu tornis ar laternu ir 38 metrus augsts.<ref name="VBPbakas">[https://www.portofventspils.lv/lv/brivosta-sabiedribai/bakas/ Bākas] Ventspils brīvostas pārvalde.</ref> Bāka iezīmē akmeņainu sēkli, kas no krasta stiepjas aptuveni 3,7 kilometrus ziemeļrietumu virzienā un kura seklākajās vietās ūdens dziļums ir nedaudz virs diviem metriem.<ref name="MilHer">[https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/543 Akmeņraga bāka un kuģa „Saratov” liktenis] ''Military Heritage Tourism''.</ref> Akmeņraga bākas tornis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis ar valsts aizsardzības numuru 8570.<ref name="NKMP2023">[https://likumi.lv/ta/id/344447-valsts-nozimes-industriala-pieminekla-izmantosanas-un-saglabasanas-noradijumi Valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2023. gada 10. augusts.</ref> [[Attēls:Akmenraga baka 1.jpg|thumb|left|Akmeņraga bāka]] == Vēsture == Pirmo navigācijas uguni Akmeņragā iededza 1879. gadā. [[Krievijas Impērija]]s kara flotes hidrogrāfi un matroži bākas vietā uzstādīja [[masts|mastu]] ar [[rāja|rāju]], kuras fallēs naktīs iekāra iedegtas petrolejas lampas. 1889. gadā uzcēla 28 metrus augstu sešstūrainu piramīdveida koka bāku, kuru 1911. gadā nomainīja mūra bāka.<ref name="Rusmanis">S. Rusmanis, I. Vīks. ''Kurzeme''. Izdevniecība „Latvijas Enciklopēdija”, 1993. {{ISBN|5-89960-030-6}}</ref><ref name="Celotajs">[https://www.celotajs.lv/lv/e/akmensraga_baka Akmensraga bāka] Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] mūra bāku sagrāva, un no tās saglabājās tikai sešus metrus augsta pamatne. Kuģošanai bīstamo vietu atzīmēja ar [[stodere|stoderēm]], bet Vācijas armija blakus uzcēla pagaidu koka bāku.<ref name="Rusmanis"/><ref name="Celotajs"/> Pašreizējā torņa būvi pabeidza 1921. gadā. Būvmateriālus pieveda pa jūru no [[Liepāja]]s, pie Akmeņraga pārkrāva sekli peldošos pontonos un ar tiem nogādāja uz jūrā izbūvētiem steķiem; celtniecībā izmantoja arī iepriekšējās bākas ķieģeļus.<ref name="VBPbakas"/><ref name="Rusmanis"/> 1923. gada 14. janvārī tvaikonis „[[Saratov]]” uzskrēja uz Akmeņraga sēkļa. Kuģis 1919. gadā bija kalpojis par Latvijas Pagaidu valdības mītni.<ref name="KaraMuzejs">[https://www.karamuzejs.lv/lkm/menesa-eksponats-2019g-aprilis Mēneša eksponāts: tvaikonis „Saratov”] Latvijas Kara muzejs, 2019. gada aprīlis.</ref> Pagaidu koka bāku nojauca 1927. gadā.<ref name="Rusmanis"/> Tvaikoņa vraku saspridzināja 1934. un 1936. gadā.<ref name="ZudusiLatvija">[https://zudusilatvija.lv/objects/object/37598/ Liepāja. Kuģis „Saratov”] Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts „Zudusī Latvija”.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] bāka palika neskarta. 1949. gadā tai veica kapitālo remontu, bet 1957. gadā torni rekonstruēja.<ref name="Rusmanis"/><ref name="VBPbakas"/> Ar Kultūras ministrijas 2005. gada 5. septembra rīkojumu Akmeņraga bākas torni (valsts aizsardzības Nr. 8570) iekļāva [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā]] kā valsts nozīmes industriālo pieminekli.<ref name="KM2005">[https://likumi.lv/ta/id/118177-grozijumi-kulturas-ministrijas-1998-gada-29-oktobra-rikojuma-nr-128-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”] Kultūras ministrijas 2005. gada 5. septembra rīkojums Nr. 167.</ref> Bāku apsaimnieko [[Ventspils brīvostas pārvalde]]; tā joprojām darbojas kā navigācijas būve un ir publiski apskatāma.<ref name="VBPbakas"/><ref name="VBP2020">[https://www.portofventspils.lv/lv/jaunumi-un-notikumi/ventspils-brivostas-parvalde-saks-remontdarbus-akmenraga-un-ovisu-bakas/ Ventspils brīvostas pārvalde sāks remontdarbus Akmeņraga un Ovišu bākās] Ventspils brīvostas pārvalde, 2020. gada 21. septembris.</ref> 2008. gadā [[Latvijas Pasts]] sērijā „Latvijas bākas” izdeva Akmeņraga bākai veltītu [[pastmarka|pastmarku]].<ref name="SMpastmarka">[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-pasts-izdod-sliteres-bakai-veltitu-pastmarku-serija-latvijas-bakas Latvijas Pasts izdod Šlīteres bākai veltītu pastmarku sērijā „Latvijas bākas”] Satiksmes ministrija.</ref> == Bākas tehniskais raksturojums == Bāka ir sarkans ķieģeļu tornis ar laternu; tā kopējais augstums ir 38 metri.<ref name="VBPbakas"/> Līdz bākas augšai ved vītņveida kāpnes ar 126 pakāpieniem.<ref name="IndustrialHeritage">[https://www.industrialheritage.pro/lv/objects/akmenraga-baka/50 Akmeņraga bāka] ''Industrial Heritage for Tourism''.</ref> Bākas gaismas signāls ir zaļš; tas atkārtojas desmit sekunžu ciklā, un tā nominālais redzamības tālums ir 15 [[jūras jūdze]]s.<ref name="LHD"/> == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|56|49|54.5423|N|21|03|25.5151|E|scale:15000|display=title}} {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] [[Kategorija:Sakas pagasts]] 3e43wg1nxocmdc1o5omddtmbsg55c6s 4513570 4513566 2026-08-27T04:42:30Z Meistars Joda 781 4513570 wikitext text/x-wiki {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=GZb(2)B.10s 01.0+(01.0)+03.0+(05.0)<ref name="LHD">[https://www.lhd.lv/ATONLV/station/6800/ AKMEŅRAGA bāka] VSIA „Latvijas Jūras administrācija”, Hidrogrāfijas dienests.</ref> |attēls=[[Attēls:Akmenrags.gif]] |krāsa=zaļa |redzamība no=360 |redzamība līdz=225 |redzamība jj=15 }} '''Akmeņraga bāka''' jeb '''Akmensraga bāka''' ir aktīva bāka [[Baltijas jūra]]s piekrastē, [[Akmensrags|Akmensragā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Sakas pagasts|Sakas pagastā]].<ref name="LHD"/> Tās sarkano ķieģeļu tornis ar laternu ir 38 metrus augsts.<ref name="VBPbakas">[https://www.portofventspils.lv/lv/brivosta-sabiedribai/bakas/ Bākas] Ventspils brīvostas pārvalde.</ref> Bāka iezīmē akmeņainu sēkli, kas no krasta stiepjas aptuveni 3,7 kilometrus ziemeļrietumu virzienā un kura seklākajās vietās ūdens dziļums ir nedaudz virs diviem metriem.<ref name="MilHer">[https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/543 Akmeņraga bāka un kuģa „Saratov” liktenis] ''Military Heritage Tourism''.</ref> Akmeņraga bākas tornis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis ar valsts aizsardzības numuru 8570.<ref name="NKMP2023">[https://likumi.lv/ta/id/344447-valsts-nozimes-industriala-pieminekla-izmantosanas-un-saglabasanas-noradijumi Valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2023. gada 10. augusts.</ref> [[Attēls:Akmenraga baka 1.jpg|thumb|left|Akmeņraga bāka]] == Vēsture == Pirmo navigācijas uguni Akmeņragā iededza 1879. gadā. [[Krievijas Impērija]]s kara flotes hidrogrāfi un matroži bākas vietā uzstādīja [[masts|mastu]] ar [[rāja|rāju]], kuras fallēs naktīs iekāra iedegtas petrolejas lampas. 1889. gadā uzcēla 28 metrus augstu sešstūrainu piramīdveida koka bāku, kuru 1911. gadā nomainīja mūra bāka.<ref name="Rusmanis">S. Rusmanis, I. Vīks. ''Kurzeme''. Izdevniecība „Latvijas Enciklopēdija”, 1993. {{ISBN|5-89960-030-6}}</ref><ref name="Celotajs">[https://www.celotajs.lv/lv/e/akmensraga_baka Akmensraga bāka] Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] mūra bāku sagrāva, un no tās saglabājās tikai sešus metrus augsta pamatne. Kuģošanai bīstamo vietu atzīmēja ar [[stodere|stoderēm]], bet Vācijas armija blakus uzcēla pagaidu koka bāku.<ref name="Rusmanis"/><ref name="Celotajs"/> Pašreizējā torņa būvi pabeidza 1921. gadā. Būvmateriālus pieveda pa jūru no [[Liepāja]]s, pie Akmeņraga pārkrāva sekli peldošos pontonos un ar tiem nogādāja uz jūrā izbūvētiem steķiem; celtniecībā izmantoja arī iepriekšējās bākas ķieģeļus.<ref name="VBPbakas"/><ref name="Rusmanis"/> 1923. gada 14. janvārī tvaikonis „[[Saratov]]” uzskrēja uz Akmeņraga sēkļa. Kuģis 1919. gadā bija kalpojis par Latvijas Pagaidu valdības mītni.<ref name="KaraMuzejs">[https://www.karamuzejs.lv/lkm/menesa-eksponats-2019g-aprilis Mēneša eksponāts: tvaikonis „Saratov”] Latvijas Kara muzejs, 2019. gada aprīlis.</ref> Pagaidu koka bāku nojauca 1927. gadā.<ref name="Rusmanis"/> Tvaikoņa vraku saspridzināja 1934. un 1936. gadā.<ref name="ZudusiLatvija">[https://zudusilatvija.lv/objects/object/37598/ Liepāja. Kuģis „Saratov”] Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts „Zudusī Latvija”.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] bāka palika neskarta. 1949. gadā tai veica kapitālo remontu, bet 1957. gadā torni rekonstruēja.<ref name="Rusmanis"/><ref name="VBPbakas"/> Ar Kultūras ministrijas 2005. gada 5. septembra rīkojumu Akmeņraga bākas torni (valsts aizsardzības Nr. 8570) iekļāva [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā]] kā valsts nozīmes industriālo pieminekli.<ref name="KM2005">[https://likumi.lv/ta/id/118177-grozijumi-kulturas-ministrijas-1998-gada-29-oktobra-rikojuma-nr-128-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”] Kultūras ministrijas 2005. gada 5. septembra rīkojums Nr. 167.</ref> Bāku apsaimnieko [[Ventspils brīvostas pārvalde]]; tā joprojām darbojas kā navigācijas būve un ir publiski apskatāma.<ref name="VBPbakas"/><ref name="VBP2020">[https://www.portofventspils.lv/lv/jaunumi-un-notikumi/ventspils-brivostas-parvalde-saks-remontdarbus-akmenraga-un-ovisu-bakas/ Ventspils brīvostas pārvalde sāks remontdarbus Akmeņraga un Ovišu bākās] Ventspils brīvostas pārvalde, 2020. gada 21. septembris.</ref> 2008. gadā [[Latvijas Pasts]] sērijā „Latvijas bākas” izdeva Akmeņraga bākai veltītu [[pastmarka|pastmarku]].<ref name="SMpastmarka">[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-pasts-izdod-sliteres-bakai-veltitu-pastmarku-serija-latvijas-bakas Latvijas Pasts izdod Šlīteres bākai veltītu pastmarku sērijā „Latvijas bākas”] Satiksmes ministrija.</ref> == Bākas tehniskais raksturojums == Bāka ir sarkans ķieģeļu tornis ar laternu; tā kopējais augstums ir 38 metri.<ref name="VBPbakas"/> Līdz bākas augšai ved vītņveida kāpnes ar 126 pakāpieniem.<ref name="IndustrialHeritage">[https://www.industrialheritage.pro/lv/objects/akmenraga-baka/50 Akmeņraga bāka] ''Industrial Heritage for Tourism''.</ref> Bākas gaismas signāls ir zaļš; tas atkārtojas desmit sekunžu ciklā, un tā nominālais redzamības tālums ir 15 [[jūras jūdze]]s.<ref name="LHD"/> == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|56|49|54.5423|N|21|03|25.5151|E|scale:15000|display=title}} {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] [[Kategorija:Sakas pagasts]] ljucggbsy1r4z5ts57y1hz5n4cdwrns 0 33209 4513385 4371351 2026-08-26T15:53:49Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4513385 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 47 | nosaukums = Balvi—Kapūne | karte = Road P47 Latvia.svg | leģenda = | garums = 24,0 | ārpus_pilsētas = 22,6 | ceļš_pilsētā = 1,4 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Latgale]] | attēls = Ул. Берзпилс, Балви (P47).jpg | paraksts = Bērzpils iela [[Balvi|Balvos]] autoceļa P47 maršrutā }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Balvi]] {{P ceļš|35}} [[Bērzpils iela (Balvi)|Bērzpils iela]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Naudaskalns]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Dubļukalns]] {{P ceļš|48}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vārniene]] (3 reizes) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rugāji (ciems)|Rugāji]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vārniene]] (2 reizes) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Pokrateņa]] }} {{Maršruta tabula/krustojums|| [[Kapūne]] {{P ceļš|36}} }} |} |} '''P47''' autoceļš '''Balvi—Kapūne''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Balvi|Balvus]] caur [[Rugāji (ciems)|Rugājiem]] ar autoceļu [[autoceļš P36|P36]] pie [[Kapūne]]s.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir ar asfaltbetona segumu un tā garums ir 24 km. Ceļš šķērso [[Balvu novads|Balvu novadu]]. No autoceļa kopējā garuma 24 km, valsts pārziņā ir 22,6 km, bet 1,4 km ir Balvu pilsētas teritorijā esošā pašvaldībai piederošā Bērzpils iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> Autoceļš vairākkārt šķērso [[Vārniene]]s upi, kā arī [[Pokrateņa|Pokrateņu]] netālu no Kapūnes. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Balvu robežas līdz Dubļukalnam (1,4. - 9,6. km): 1,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 10% kravas transports * no Dubļukalna līdz Kapūnei (9,6. - 24,0. km): 1 tūkstotis tr.l. diennaktī, 12% kravas transports == Vēsture == No 2011. līdz 2012. gadam Balvos tika atjaunots autoceļa P47 maršrutā esošais Bērzpils ielas posms no Tautas ielas līdz Balvu pagasta administratīvajai robežai. Projekta ietvaros tika atjaunots 1,102 km garš ielas posms, izbūvējot 9847 m² brauktuves seguma, 4175 m² ietvju, 262 m apgaismojuma un pazemes komunikācijas. Būvdarbus veica SIA "8 CBR", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Polyroad", bet būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību - SIA "A Vide", Būvdarbu izmaksas sasniedza 1,196 miljonus latu. Projektu finansēja ERAF 85% apmērā, Balvu novada pašvaldība 12,05% apmērā, un valsts budžets 2,95% apmērā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yumpu.com/lv/document/view/36918869/balvu-novada-ziaas-nr15-balvi|title=Balvu Novada Ziņas Nr.15. - Balvi|last=Yumpu.com|website=yumpu.com|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> 2021. gadā pēc autoceļu tiltu apsekošanas tika konstatēts, ka divi P47 tilti pār Vārnieni ir sliktā tehniskā stāvoklī. Vienam tiltam bija paredzēta pilnīga pārbūve, savukārt otra tilta pārbūve tika atlikta uz vēlāku laiku, līdz tam paredzot tā tehniskā stāvokļa uzraudzību un uzturēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rugaju-novada-gaida-tiltus-uz-balviem.a402805/|title=Rugāju novadā gaida tiltus uz Balviem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> No 2021. līdz 2022. gadam tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums gandrīz 10 km garā posmā no Balvu robežas līdz Medņu ciema apkārtnei (1,4. - 11,37. km). Būvdarbus veica personu apvienība "A.C.B. grupa" par līgumcenu 1,55 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/atjaunos-regionala-cela-segumu-posma-no-balviem-lidz-mednu-ciemam/|title=Atjaunos reģionālā ceļa segumu posmā no Balviem līdz Medņu ciemam|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2022-05-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2022-05-10|language=lv}}</ref> 2022. gadā pie Medņu ciema tika pārbūvēts 1958. gadā izbūvētais Vārnienes tilts autoceļa 11,2. kilometrā. Vecā tilta laiduma konstrukcijas un balsti tika pilnībā nojaukti, to vietā izbūvējot jaunu vienlaiduma monolīta dzelzsbetona plātnes rāmja tiltu. Jaunajam tiltam izbūvēja 7,5 m platu braucamo daļu un 1,5 m platas ietves abās pusēs, kuras no brauktuves atdalītas ar drošības barjerām. Būvdarbus veica personu apvienība "ACBR8". Līgumā iekļauta arī Akaviņas caurtekas pārbūve uz autoceļa V391, par kopējo līgumcenu 881,59 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/339151-balvu-novada-parbuve-tiltu-par-varnienes-upi-2022|title=Balvu novadā pārbūvē tiltu pār Vārnienes upi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums no Rugājiem līdz Kapūnei (16,25. - 23,97. km). Posmā tika veikta asfalta izlīdzinošo frēzēšanu, ceļa profila un iesēdumu labošanu, ieklāta jaunu asfaltbetona dilumkārta un atjaunoti horizontālie ceļa apzīmējumi. Tika remontēti arī divi tilti pār Vārnieni autoceļa 17,254. un 18,4. kilometrā. Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līgumcenu 954,3 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.04.2023-balvu-novada-no-rugajiem-lidz-kapunei-atjaunos-cela-segumu.a506198/|title=Balvu novadā no Rugājiem līdz Kapūnei atjaunos ceļa segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gada jūlijā tika noslēgts līgums par Vārnienes tilta autoceļa P47 11,87. kilometrā atjaunošanu un tam piegulošā autoceļa posma no 11,44. līdz 11,87. kilometram būvprojekta izstrādi. Projektu izstrādā SIA "BT projekts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/172590|title=Tiltu būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība (A10 Rīga-Ventspils km 86,80 (Pūre) un P47 Balvi-Kapūne 11,87 km (Vārniene) un P47 Balvi-Kapūne posms km 11,44-11,87) (2 līgumi)}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[autoceļš P35|P35]] ([[Balvi]]), * [[autoceļš P48|P48]] ([[Dubļukalns]]), * [[autoceļš P36|P36]] ([[Kapūne]]). == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Balvi]], * [[Naudaskalns]], * [[Medņi (Rugāju pagasts)|Medņi]], * [[Rugāji (ciems)|Rugāji]], * [[Kapūne]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P047]] [[Kategorija:Autoceļi Balvu novadā]] j7oiajbctgeimzr62o7mjogt97nnwql 0 33279 4513377 4348715 2026-08-26T15:41:47Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi 4513377 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 35 | nosaukums = Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi) | karte = Road P35 Latvia.svg | leģenda = | garums = 69,2 | ārpus_pilsētas = 61,3 | ceļš_pilsētā = 7,9 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = P35 шоссе Гулбене - Балви.jpg‎ | paraksts = Autoceļš P35 pie [[Litene]]s }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Gulbene]] {{P ceļš|27}} ([[Rīgas iela (Gulbene)|Rīgas iela]], [[Blaumaņa iela (Gulbene)|Blaumaņa iela]])}} {{Maršruta tabula/upe||[[Mellupe]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Pogupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Litene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Litene]] {{P ceļš|43}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Pededze]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Sita (upe)|Sita]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kubuli]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kurna (upe)|Kurna]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Balvi]]; [[Stacijas iela (Balvi)|Stacijas iela]], [[Partizānu iela (Balvi)|Partizānu iela]], [[Brīvības iela (Balvi)|Brīvības iela]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|47}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Balvi]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Lemešava (Balvu pagasts)|Lemešava]] {{P ceļš|46}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vāda]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Svilpova]] {{P ceļš|42}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Viļaka]] {{P ceļš|45}} ([[Balvu iela (Viļaka)|Balvu iela]], [[Abrenes iela (Viļaka)|Abrenes iela]])}} {{Maršruta tabula/upe||[[Nidrupīte]] }} {{Maršruta tabula/robeža||[[Vientuļi]]; {{RUS}} <big>→</big> uz [[Pitalova|Pitalovu]], {{RUS ceļš|A116}}}} |} |} '''P35''' autoceļš '''Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi)''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Gulbene|Gulbeni]] caur [[Balvi]]em un [[Viļaka|Viļaku]] ar [[Latvijas-Krievijas robeža|Latvijas-Krievijas robežu]] [[Vientuļi|Vientuļos]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums ir 69,2 km. Autoceļš šķērso [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Balvu novads|Balvu]] novadus. No autoceļa kopējā garuma 69,7 km, valsts pārziņā ir 61,3 km, bet 7,9 km veido pašvaldību pārziņā esošās Rīgas un Blaumaņa ielas Gulbenē, Stacijas, Partizānu un Brīvības ielas Balvos, un Balvu un Abrenes ielas Viļakā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Gulbenes līdz Litenei (2,14.–17,61. km): 3,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports; * no Litenes līdz Balviem (17,61.–32,47. km): 2,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 20% kravas transports; * no Balviem līdz krustojumam ar autoceļu P46 (35,60.–38,29. km): 2,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 14% kravas transports; * no krustojuma ar autoceļu P46 līdz Svilpovai (38,29.–57,77. km): 968 transportlīdzekļi diennaktī, 17% kravas transports; * no Svilpovas līdz Viļakai (57,77.–61,99. km): 913 transportlīdzekļi diennaktī, 14% kravas transports; * no Viļakas līdz Vientuļiem (61,99.–69,20. km): ne vairāk kā 100 transportlīdzekļu diennaktī, 27% kravas transports. == Vēsture == No 2018. gada septembra līdz 2019. gada oktobrim tika veikta autoceļa pārbūve no Gulbenes līdz Asniņu apkārtnei (2,14. - 12,68. km). Daļā posma autoceļa konstrukcija tika pārbūvēta līdz salizturīgajai kārtai, bet pārējā posmā nomainīta un pastiprināta šķembu pamatne. Pie Gulbenes izbūvēts aptuveni 400 m garš gājēju un velobraucēju ceļš, atjaunota Mellupes caurteka, bet Pogupei iepriekšējā tilta vietā izbūvēta jauna dzelzsbetona caurteka. Būvdarbus veica SIA „8 CBR” par līgumcenu ap 7,66 miljoniem eiro, no kā 85% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/2018-gada-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-vidzemes-planosanas-regiona-buvdarbu-karte-un-apraksti/|title=2018.gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi Vidzemes plānošanas reģionā (būvdarbu karte un apraksti)|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2018-04-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sogad-planotie-lielakie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie lielākie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2020-03-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> No 2019. gada maija līdz 2020. gada jūnijam tika veikta autoceļa pārbūve pie Viļakas (59,60-63,04 km). Būvdarbu ietvaros tika pilnībā pārbūvēta autoceļa sega, ieklātas divas asfaltbetona kārtas, izbūvēta lietus ūdens kanalizācija, pilnveidots ielu apgaismojums un pagarināts gājēju ietves posms. Būvdarbus veica SIA „Ceļi un tilti” par līgumcenu 4,34 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2019/12/09.12.19-15.12.19_M%C4%81jas-lapai.pdf |title=lvceli.lv |access-date={{dat|2019|12|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200922033228/https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2019/12/09.12.19-15.12.19_M%C4%81jas-lapai.pdf }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/vilaka-parbuveta-balvu-un-abrenes-iela-lidz-valsts-robezai-atjaunots-cela-segums/|title=Viļakā pārbūvēta Balvu un Abrenes iela, līdz valsts robežai atjaunots ceļa segums|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2020-11-12|language=lv}}</ref> 2020. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi posmā no Viļakas līdz Vientuļu robežšķērošanas vietai (63,07. - 69,18. km). Posmā tika veikti iesēdumu remonti, asfalta profila labošana un ieklāta jauna dilumkārta. Būvdarbus veica SIA „8 CBR”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/vilaka-parbuveta-balvu-un-abrenes-iela-lidz-valsts-robezai-atjaunots-cela-segums/|title=Viļakā pārbūvēta Balvu un Abrenes iela, līdz valsts robežai atjaunots ceļa segums|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2020-11-12|language=lv}}</ref> No 2020. līdz 2021. gadam tika atjaunots tilts pār Pededzes upi autoceļa 18,6 kilometrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-vidzemes-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Vidzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2021-03-25|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika atjaunots autoceļa posms no Asniņiem līdz krustojumam ar autoceļu P43. Posmā atjaunotas caurtekas un autobusu pieturvietu platformas, izlabots asfalta profils, ieklāta jauna dilumkārta un izbūvētas nomales. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība „I.V” par līgumcenu aptuveni 746,6 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-vidzemes-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Vidzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2022-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-vidzemes-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Vidzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2022-05-10|language=lv}}</ref> 2023. gada 16. oktobrī tika pārtraukta Vientuļu robežķērsošanas vietas darbība P35 autoceļa beigās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=214844|title=Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> No 2025. gada jūlija līdz 2026. gada rudenim tiek veikta autoceļa pārbūve 14,87 km garā autoceļa posmā no Litenes līdz Balviem (17,47. - 32,34. km). 2025. gadā būvdarbi tika sākti posmā no Sitas līdz Balviem, bet 2026. gadā pārbūve tiek turpināta Litenes-Sitas posmā. Pārbūves ietvaros tiek pilnībā pārbūvēta autoceļa konstrukcija un ieklātas trīs asfaltbetona kārtas, sakārtota ūdens novades sistēma, pārbūvētas vai atjaunotas caurtekas aptuveni 1,2 km kopgarumā, kā arī uzstādīts jauns ceļa aprīkojums un atjaunoti horizontālie apzīmējumi. Projekta ietvaros tiek pārbūvēts tilts pār Apkārtupīti autoceļa 20,51. kilometrā, pārbūvēti tilti pār Situ un Kurnu, kā arī atjaunots tilts pār Dzirlas upi. Pie Druveniekiem tiek pārbūvēta liela izmēra caurteka. Posmā no Kubuliem līdz Balviem (29,48.–32,43. km) tiek izbūvēta gandrīz 3 km gara gājēju un velosipēdu infrastruktūra. Balvu novada pašvaldība projektā paredzējusi aptuveni 208 tūkstošus eiro apgaismojuma, soliņu, atkritumu urnu un cita labiekārtojuma ierīkošanai. Pēc būvdarbu pabeigšanas pašvaldība nodrošinās jaunās infrastruktūras uzturēšanu. P35 pārbūves līgumcena ir 13,34 miljoni eiro (ar PVN). Būvdarbus veic SIA "ACBR", būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību nodrošina SIA "Projekts EAE", būvuzraudzību nodrošina PA "BPU & IngWay".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/parbuves-regionala-autocela-posmu-no-litenes-lidz-balviem/|title=Pārbūvēs reģionālā autoceļa posmu no Litenes līdz Balviem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2025-07-14|language=lv}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.07.2025-par-vairak-neka-13-miljoniem-eiro-parbuves-autocelu-no-litenes-lidz-balviem.a606699/ Par vairāk nekā 13 miljoniem eiro pārbūvēs autoceļu no Litenes līdz Balviem] lsm.lv 2025. gada 14. jūlijā</ref> == Krustojošie ceļi == * [[Autoceļš P43|P43]] ([[Litene]]), * [[Autoceļš P47|P47]] ([[Balvi]]), * [[Autoceļš P46|P46]] (Dubļava, [[Bērzkalnes pagasts]]), * [[Autoceļš P42|P42]] ([[Svilpova]]), * [[Autoceļš P45|P45]] ([[Viļaka]]). == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Gulbene]], * [[Litene]], * [[Kubuli]], * [[Balvi]], * [[Svilpova]], * [[Viļaka]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P035]] [[Kategorija:Autoceļi Gulbenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Balvu novadā]] rv7h3cdrr0snfwsm8hx8w1cyf59c65i 0 40790 4513588 4094374 2026-08-27T06:45:31Z Meistars Joda 781 4513588 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coherer.jpg|thumb|Metāla skaidiņu koherers]] '''Koherers''' (no {{val|la|cohaerēre}} — 'sakabināt') ir [[ierīce]], kuru izmanto [[elektromagnētiskie viļņi|elektromagnētisko viļņu]] reģistrēšanā. Tas galvenokārt tika izmantots 19. gadsimta beigās [[radioviļņi|radioviļņu]] uztveršanā. == Koherera darbības princips == Tas sastāv no [[stikls|stikla]] caurulītes ar diviem [[elektrods|elektrodiem]]. Caurulītē atrodas sīkas [[metāls|metāla]] skaidiņas un koherera darbības pamatā ir [[elektriskā izlāde|elektriskās izlādes]] ietekme uz metāla pulveri. Parastos apstākļos kohereram ir liela [[Elektriskā pretestība|pretestība]], jo skaidiņām citai ar citu ir slikts kontakts. [[Elektromagnētiskais vilnis]] rada kohererā [[augstfrekvence]]s [[maiņstrāva|maiņstrāvu]]. Starp skaidiņām pārlec sīkas [[dzirkstele|dzirkstelītes]], kuras sakausē skaidiņas. Tāpēc koherera pretestība strauji samazinās no 100 līdz 200 reizēm. Ja ierīci sakrata, tad atkal tai var piešķirt lielu pretestību. Pirmo kohereru sakratīšanai pēc [[signāls|signāla]] uztveršanas izmantoja pulksteņa mehānismu, bet vēlāk — [[elektriskais zvans|elektrisko zvanu]], lai nodrošinātu automātisku uztveršanu. Elektromagnētiskā viļņa pienākšanas brīdī zvana ķēdi noslēdz [[relejs]]. Līdz ar viļņa uztveršanu zvana darbība pārtraucas, jo zvana āmuriņš iesit ne tikai pa zvana kausu, bet arī pa kohereru un aparāts atkal sagatavots viļņa uztveršanai. [[Attēls:Korera darbības princips.JPG|thumb|Koherera darbības princips]] Lai palielinātu aparāta jutību, viens no koherera izvadiem tiek iezemēts, bet otrs pievienots pie augsti pacelta vada. Tādēji tika radīts pirmais radioviļņu [[uztvērējs]]. Iezemējums pārvērš [[Zeme]]s vadošo [[virsma|virsmu]] par vaļējā [[svārstību kontūrs|svārstību kontūra]] daļu, kas palielina uztveršanas [[attālums|attālumu]]. == Koherers un radio == Mūsdienu [[radio]]uztvērējam ir ļoti maz līdzības ar kohereru, tomēr tā galvenie darbības principi ir tādi paši. Arī tagad radiouztvērējam ir antena, kurā pienākošais elektromagnētiskais vilnis izraisa vājas [[elektriskās svārstības]]. Tāpat kā kohererā, šo svārstību [[enerģija]] tieši netiek izmantota [[radiosignāls|radiosignāla]] uztveršanā. Vājie signāli tikai vada enerģijas avotu, kurš baro tālāko ķēdi. Tagad šādu vadību veic [[pusvadītāji|pusvadītāju]] ierīces. == Koherera izgudrošana == [[1890]]. gadā franču fiziķis un inženieris [[Eduārs Branlī]] (''Édouard Eugène Désiré Branly'') izgudroja ierīci elektromagnētisko viļņu reģistrēšanai, ko nosauca par radiokonduktoru.<ref>"Increase of Resistance of Radio-conductors". E. Branly. (''Comptes Rendus'', 130. pp. 1068-1071, April 17, 1900.)</ref> 1894. gadā Branlija radiokonduktoru uzlaboja britu fiziķis [[Olivers Lodžs]] (''Oliver Joseph Lodge''), pievienojot tam periodiskas sakratīšanas pulksteņa mehānismu jutības atjaunošanai. Uzlaboto ierīci Lodžs nosauca par kohereru. [[krievi|Krievu]] fiziķis [[Aleksandrs Popovs (fiziķis)|Aleksandrs Popovs]] 1895. gada 7. maijā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] Krievijas fizikas un ķīmijas biedrības sēdē pirmoreiz demonstrēja uzlabota koherera darbību, kam pulksteņa mehānisma vietā bija pievienots ar [[relejs|releju]] savienots elektriskais zvans, nodrošinot koherera automātiskas sakratīšanas iespēju, pienākot radioimpulsam. Par godu šim notikumam 7. maijs [[Padomju Savienība|PSRS]] (un tagad arī Krievijā) tika atzīmēts kā [[Radio diena]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Radio]] [[Kategorija:Elektronika]] k1bwunutrn2c43b6wj5kklxp5ap9rs0 0 49514 4513666 3743783 2026-08-27T08:23:10Z Meistars Joda 781 4513666 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Riannas dziesmu|SOS (nozīmju atdalīšana)|SOS}} {{Singla infokaste |Nosaukums = SOS |Attēls = Rihanna SOS.jpg |Attēla izmērs = 220px |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Rianna]]s |Albums = [[A Girl Like Me]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2006|02|7|N}} ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])<br />{{dat|2006|04|3|N}} ([[Eiropa|Eiropā]] un citur pasaulē) |Formāts = CD singls, CD Maxi Singls, ciparu lejupielāde, 12”Singls |Ierakstīts = 2005. gada oktobris |Žanrs = [[deju mūzika]], [[popmūzika]], [[elektroniskā popmūzika]] |Garums = 3:58 |Izdevējs = ''[[Def/Jam]]/SRP'' |Autors = J.R.Rotems, Evans "Kidd" Bougārts, Eds Kobs |Komponists = |Vardi = |Producents = J.R.Rotems |Audio piemērs? = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''Let Me''<br />(2005) |Šis singls = ''SOS''<br />(2006) |Nākamais singls = ''[[Unfaithful (dziesma)|Unfaithful]]''<br />(2006) {{Mini Audio piemērs | virsraksts = Audio piemērs | fails = Rihanna_SOS.ogg‎ }} }} "'''SOS'''", pazīstama arī kā "'''SOS (Rescue Me)'''" ir [[deju mūzika]]s/[[popmūzika]]s stila dziesma, kuru sarakstīja Evans Bougārts un J. R. Rotems dziedātājas [[Rianna]]s otrajam studijas albumam ''[[A Girl Like Me (albums)|A Girl Like Me]]''. Dziesma sasniedza pirmo vietu [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un Top 5&nbsp;— [[Kanāda|Kanādā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. == Sarakstīšana un ierakstīšana == Dziesmu uzrakstīja producents J. R. Rotems un Evans Bougārts, ''[[Casablanca Records]]'' izveidotāja Nīla Bogarta dēls. No sākuma dziesma bija domāta Kristinai Miliānai viņas trešajam studijas albumam ''[[So Amazin']]'', bet dziedātāja no tās atteicās un pēc tam dziesma tika piedāvāta [[Rianna]]i. Dziesmas remiksu izveidoja [[Džeisons Nevins]]. == Mūzikas video == Dziesmai ir trīs video. Viens no tiem ir reklāmas video, kur [[Rianna]] ieiet viesnīcā, kurš pārvēršas par naktsklubu. Cits reklāmas video tika veidots uzņēmumam [[Nike]], tajā tika attēlotas dejošanas sacensības sporta zālē. Oficiālais video tika pirmo reizi parādīts publikai [[MTV]] ''[[Total Request Live]]'' un ''[[Much Music]]'' ''[[Much On Demand]]'' {{Dat|2006|3|23}}. == Topi == ASV dziesma "SOS" ieguva pirmo vietu ''[[Billboard Hot 100]]'', ''[[Pop 100]]'', ''[[Hot dance Music/Club Play]]'', ''[[Hot Dance Airplay]]'', ''[[Hot Digital Songs]]'' un ''[[Hot Digital Tracks]]'' dziesma arī ieguva otro vietu ''[[Pop 100 Airplay]]''. Dziesmu arī varēja lejuplādēt digitāli, kad tika izdots albums un pirmajā pārdošanas nedēļā tas dramatiski pakāpās no 34. vietas uz pirmo. Austrālijā un Jaunzēlandē dziesma veselas astoņas nedēļas bija pirmajā vietā. Dziesma arī iekļuva Top 10 Vācijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē. "SOS" ieguva 28. vietu ''[[Romanian Singles Chart]]''. == Vietas topos == {|class="wikitable" !align="left" width="220"|Chart (2006)<ref name="ms">[http://www.musicsquare.net/charts/song/7805 "Rihanna&nbsp;— SOS: Charts"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929111045/http://www.musicsquare.net/charts/song/7805 |date={{dat|2007|09|29||bez}} }}. Music Square. Retrieved [[May 31]], 2007.</ref><ref name="amg">[http://www.allmusic.com/album/a-girl-like-me-r828728 "A Girl Like Me > Charts & Awards > Billboard Singles"]. [[All Music Guide]]. Retrieved [[May 31]], 2007.</ref> !align="center"|vieta |- |align="left"|Australian [[ARIA Charts|ARIA]] Singles Chart |align="center"|1 |- |align="left"|[[Austrian Singles Chart]] |align="center"|4 |- |align="left"|Belgian Singles Chart |align="center"|2 |- |align="left"|Canadian Singles Chart |align="center"|2 |- |align="left"|[[Dutch Top 40]] |align="center"|4 |- |align="left"|[[European Hot 100]] |align="center"|2 |- |align="left"|Finnish Singles Chart |align="center"|3 |- |align="left"|French Singles Chart |align="center"|11 |- |align="left"|[[Greece top 40]] |align="center"|5 |- |align="left"|[[German Singles Chart]] |align="center"|2 |- |align="left"|[[Irish Singles Chart]] |align="center"|3 |- |align="left"|Israeli Singles Chart |align="center"|2 |- |align="left"|Italian Singles Chart |align="center"|7 |- |} {|class="wikitable" !align="left" width="220"|Chart (2006)<ref name="ms"/><ref name="amg"/> !align="center"|vieta |- |align="left"|Portuguese Top 50 National |align="center"|1 |- |align="left"|New Zealand Singles Chart |align="center"|3 |- |align="left"|Norwegian Singles Chart |align="center"|3 |- |align="left"|[[Spanish Los 40 Principales]] |align="center"|1 |- |align="left"|Swedish Singles Chart |align="center"|12 |- |align="left"|Swiss Singles Chart |align="center"|3 |- |align="left"|[[UK Singles Chart]] |align="center"|2 |- |align="left"|[[United World Chart]] |align="center"|1 |- |align="left"|U.S. [[Billboard Hot 100|''Billboard'' Hot 100]] |align="center"|1 |- |align="left"|U.S. ''Billboard'' Hot Adult Contemporary |align="center"|40 |- |align="left"|U.S. ''Billboard'' Hot Dance Music/Club Play |align="center"|1 |- |align="left"|U.S. ''Billboard'' [[Pop 100]] |align="center"|1 |- |} == Dziesmu saraksts == * [[Kanāda]]/[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * 1. "SOS" ''[Radio Edit]'' * 2. "SOS" ''[Nevin's Electrotek Club Mix]'' * 3. "Break It Off" (''with Sean Paul'') * 4. "SOS" (''CD-ROM Video'') * [[Apvienotā Karaliste]] * 1."SOS" ''[Radio Edit]'' * 2. "SOS" ''[Nevin's Glam Club Mix]'' * [[iTunes]] (Pasaules) versija * 1. "SOS" ''[Radio Edit]'' * 2. "SOS" (''Instrumental'') * 3. "Break It Off" (''with Sean Paul'') * 4. "Let Me" * [[Eiropa]]/[[Austrālija]] * 1. "SOS" * 2. "Let Me" * Oficiālā versija * 1. "SOS" (''Nevins Glam Club Mix'') * 2. "SOS" (''Nevins Glam Club Edit'') * 3. "SOS" (''Nevins Electrotek Club Mix'') * 4. "SOS" (''Nevins Electrotek Edit'') * 5. "SOS" (''Nevins Future Retro Club Edit'') * 6. "SOS" (''Digital Dog Mix'') * 7. "SOS" (''Moto Blanco Vocal Mix'') * 8. "SOS" (''Chris Cox Club Mix'') * 9. "SOS" (''Chris Cox Radio Edit'') == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dziesmas]] [[Kategorija:2006. gada singli]] 6374xdaoormnye2b9l6kd31i9cj86ir 0 51111 4513439 4475376 2026-08-26T18:24:01Z Meistars Joda 781 4513439 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1932|10|5}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Cesvaine]] | m_dat_alt = {{mdv|2019|5|19|1932|10|5}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Latvija|Valka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[rakstnieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Pedagoģiskais institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Rakstnieka infodaļa | pseidonīms = | nodarbošanās = |rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "Pazemes ūdeņi"<br />"Pietura"<br />"Dundurdziesma" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | piezīmes = }} }} '''Arturs Goba''' (dzimis {{dat|1932|10|5}} [[Cesvaine|Cesvainē]], miris {{dat|2019|5|19}} [[Valka|Valkā]]) bija latviešu [[rakstnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizgajis-rakstnieks-arturs-goba/|title=Mūžībā aizgājis rakstnieks Arturs Goba|last=LA.LV|first=|website=LA.lv|access-date=2019-05-29|date=|language=lv}}</ref> Dzimis [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Cesvainē, kalpu ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/arturs-goba|title=Arturs Goba|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-08-26|language=lv-LV}}</ref> Mācījies [[Ogres pagasts|Ogres pagasta]] Cesvaines skolās. 1952. gadā beidzis [[Madonas 1. vidusskola|Madonas 1. vidusskolu]]. 1956. gadā absolvējis [[Angļu valodas institūts|Rīgas Pedagoģiskā institūta]] Latviešu valodas un literatūras fakultāti. Kopš 1956. gada dzīvoja [[Valka|Valkā]]. Strādājis par [[vakarskola]]s direktoru, rajona tautas izglītības nodaļas inspektoru (1959—1967) un rezerves skolotāju. No 1973. gada [[Latvijas Rakstnieku savienība|Rakstnieku savienība]]s biedrs. Dzejoļu krājumi: "Pazemes ūdeņi" (1969), "Pietura" (1972) un citi. Rakstījis dzeju un liroepisku pieaugušajiem, dzeju bērniem, stāstus un publicistiku par senvēsturi un revolucionārās pagātnes jautājumiem, saistot tos ar mūsu dienām. 1990. gadā saņēmis [[Pastariņa prēmija|Pastariņa prēmiju]] par grāmatu "Dundurdziesma". 2002. gada 11. oktobrī apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madonasmuzejs.lv/lv/arhivs/arturam-gobam-%E2%80%93-90|title=Arturam Gobam – 90|website=www.madonasmuzejs.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> Miris 2019. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6694946/muziba-aizgajis-rakstnieks-arturs-goba|title=Mūžībā aizgājis rakstnieks Arturs Goba|website=Literatūra|access-date=2026-08-26|date=2019-05-29|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.makslinieki.lv/profile/112/ Artura Gobas biogrāfija] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goba, Arturs}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Pastariņa prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] gcve07l6qo0zmw77evgjvarll92fkas 0 51551 4513376 4164294 2026-08-26T15:37:09Z Biafra 13794 +navig. veidne 4513376 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #{{NBA color|Golden State Warriors|2}} | bg_color = #{{NBA color|Golden State Warriors|1}} | klubs = Golden State Warriors | logo = 2010 GS Warriors Logo.png | logo_izm = 200px | pilsēta = {{flaga|ASV}} [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | līga = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā basketbola asociācija]] | konference = [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]] | divīzija = [[Klusā okeāna divīzija (NBA)|Klusā okeāna divīzija]] | dibināts = 1946 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''[[Chase Center]]'' | ietilpība = | krāsas = zila, dzeltena, balta<br />{{Color box|#04529c}} {{Color box|#FFCC33}} {{color box|white}} | īpašnieks = [[Pīters Gūbers]]<br />[[Džo Leikobs]] | prezidents = {{flaga|ASV}} [[Brendons Šneiders]] | menedžeris = {{flaga|ASV}} [[Maiks Dalīvijs jaunākais]] | galvenais_treneris = {{flaga|ASV}} [[Stīvs Kerrs]] | kapteinis = | mediji = [http://www.warriors.com/ warriors.com] | sadarbojas = [[Santakrūzasa "Warriors"]] ([[G Līga]]) <!------ Franšīzes vēsture -------> | name1 = Filadelfijas "Warriors" | dates1 = 1946—1962 | name2 = Sanfrancisko "Warriors" | dates2 = 1962—1971 | name3 = Goldensteitas "Warriors" | dates3 = 1971—pašlaik <!------ čempiontituli -------> | BAA = 1 | NBA = 5 }}{{pāradresācija|Warriors}} '''Goldensteitas "Warriors"''' ({{val|en|Golden State Warriors}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[basketbols|basketbola]] klubs, kas bāzēts [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NBA)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1946. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NBA. Komanda nodibināta [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], 1946. gadā kā '''Filadelfijas "Warriors"''', kas bija [[Amerikas basketbola asociācija (1946—1949)|Amerikas Basketbola asociācijas]] (ABA) biedrs. Vēlāk tā pārcēlās uz [[Sanfrancisko]] Kalifornijā un tika pārdēvēta par '''Sanfrancisko "Warriors"''', bet 1971. gadā uz tās piepilsētu Oklendu, kur ieguva komandas tagadējo nosaukumu. Pašlaik Goldensteitas "Warriors" ir vienīgā NBA komanda, kuras nosaukumā nav norādīts tās štats vai pilsēta ({{val|en|Golden State}} — ‘Zelta štats’ — poētisks Kalifornijas nosaukums). No 1997. līdz 2019. gadam mājas spēles komanda aizvadīja ''[[Oracle Arena]]'' [[Oklenda (Kalifornija)|Oklendā]], bet 2019. gadā pārcēlās uz [[Sanfrancisko]] ''[[Chase Center]]''. Savas pastāvēšanas vēsturē "Warriors" ir 5 reizes uzvarējis NBA čempionātā ({{NBA Year|1955|end}}, {{NBA Year|1974|end}}, {{NBA Year|2014|end}}, {{NBA Year|2016|end}}, {{NBA Year|2017|end}}), 7 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 8 reizes — divīzijas čempionu. Vēl vienu reizi par līgas čempioniem kļuva 1947. gadā, kad vēl pastāvēja BAA. == Sasniegumi == === NBA === * '''[[NBA čempioni|Čempioni]]''': 7 ** {{NBA Year|1946|end}}, {{NBA Year|1955|end}}, {{NBA Year|1974|end}}, {{NBA Year|2014|end}}, {{NBA Year|2016|end}}, {{NBA Year|2017|end}}, {{NBA Year|2021|end}} * '''Konferences čempioni''': 7 ** * '''Divīzijas čempioni''': 12 ** === BAA === * '''Čempioni''': 1 ** {{nbafy|1947}} * '''Konferences čempioni''': 0 * '''Divīzijas čempioni''': 0 <!-- == Komandas sastāvs == {{Goldensteitas "Warriors" sastāvs}} --> === Iemūžinātie numuri === Goldensteitas "Warriors" savu leģendāro spēlētāju piemiņai ir iemūžinājuši sekojošus spēlētāju numurus: * 6 [[Bills Rasels]], {{piezīme|C|Centrs}}, — * 13 [[Vilts Čemberlens]], {{piezīme|C|Centrs}}, 1959—1965 * 14 [[Toms Mešeri]], {{piezīme|U|Uzbrucējs}}, 1961—1967 * 16 [[Els Etlzs]], {{piezīme|A|Aizsargs}}, 1960—1971 * 17 [[Kriss Mulins]], {{piezīme|U|Uzbrucējs}}, 1985—1997, 2000—2001 * 24 [[Riks Berijs]], {{piezīme|U|Uzbrucējs}}, 1965—1967 * 42 [[Neits Termonds]], {{piezīme|C|Centrs}}, 1963—1974 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.nba.com/warriors/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.basketball-reference.com/teams/GSW/ Basketball-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120729230826/http://www.basketball-reference.com/teams/GSW/ |date={{dat|2012|07|29||bez}} }} {{en ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{NBA}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors"| ]] 5uu8759w7p674majj0es5132sw6mor4 10 54860 4513455 4509728 2026-08-26T19:07:50Z Biafra 13794 4513455 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = BK Ventspils spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #ffcd35 | fg = blue | komanda = BK Ventspils | komanda_saite = BK Ventspils | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 2 [[Artūrs Ausējs|Ausējs]] <!-- * 7 [[Renārs Birkāns|Birkāns]] * 10 [[Roberts Bērze|Bērze]] * 12 [[Kārlis Šķiliņš|Šķiliņš]] * 15 [[Nikolajs Atanasovs|Atanasovs]] * 23 [[Rihards Teirumnieks|Teirumnieks]] * 30 [[Ronalds Zaķis|Zaķis]] --> * 31 [[Edvards Mežulis|Mežulis]] * 44 [[Jānis Censonis|Censonis]] * ? [[Aizeja Bārnets|Bārnets]] * ? [[Bogdans Briņuks|Briņuks]] * ? [[Kristofers Karlsons|Karlsons]] * ? [[Kristens Kazemetss|Kazemetss]] * ? [[Romels Mansels|Mansels]] * ? [[Toms Salnājs|Salnājs]] * Galvenais treneris [[Gints Fogels]] * Treneri [[Reinis Gubāts|Gubāts]] * [[Roberts Prūsis|Prūsis]] * [[Edgars Seredjuks|Seredjuks]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]</noinclude> qrt7raur8j2ax8ttosnmzogdmguhw7x 0 57703 4513500 4471960 2026-08-26T20:13:05Z Kleivas 2704 4513500 wikitext text/x-wiki '''Smits''' ({{val|en|Smith}} — '[[kalējs]]'; sieviešu dzimtē [[Smita]]) ir izplatīts [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ādams Smits]] (''Adam Smith''; 1723—1790) — skotu ekonomists; * [[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]] (''Adam Smith''; 1991) — angļu futbolists; * [[Alans Smits]] (''Alan Smith''; 1980) — Anglijas futbolists un treneris; * [[Ariagners Smits]] (''Ariagner Smith''; 1998) — Nikaragvas futbolists; * [[Čads Smits]] (''Chad Smith''; 1961) — amerikāņu mūziķis; * [[Džeremijs Smits]] (''Jeremy Smith'', 傑瑞米·史密斯; 1989), ASV dzimis Ķīnas hokejists; * [[Džozefs Smits]] (''Joseph Smith''; 1805—1844) — Pēdējo dienu Svētās Jēzus Kristus baznīcas dibinātājs; * [[Eliots Smits]] (''Elliott Smith''; 1969—2003) — amerikāņu mūziķis; * [[Ēriks Smits]] (''Eric Smith''; 1997) — zviedru futbolists; * [[Harisons Smits]] (''Harrison Smith''; 1876—1947) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Išs Smits]] (''Ish Smith''; 1988) — amerikāņu basketbolists; * [[Jans Smits]] (''Jan Smit''; 1985) — nīderlandiešu dziedātājs; * [[Kevins Smits]] (''Kevin Smith''; 1970) — amerikāņu filmu veidotājs; * [[Maikls Vitakers Smits]] (''Michael Whitaker Smith''; 1957) — amerikāņu kristīgais mūziķis; * [[Merils Smits]] (''Merrill Smith''; 1883—1924) — amerikāņu tenisists; * [[Mets Smits]] (''Matt Smith''; 1982) — britu aktieris; * [[Raiens Smits]] (''Ryan Smyth''; 1976) — kanādiešu hokejists; * [[Railijs Smits]] (''Reilly Smith''; 1991) — Kanādas hokejists; * [[Roberts Smits]] (''Robert Smith''; 1959) — britu mūziķis; * [[Sems Smits]] (''Sam Smith''; 1992) — britu mūziķis; * [[Stīvens Frānsiss Smits]] (''Stephen Francis Smith''; 1860—1928) — Kanādas un Lielbritānijas šahists; * [[Tomijs Smits]] (''Tommie Smith''; 1944) — amerikāņu vieglatlēts un amerikāņu futbola spēlētājs; * [[Tomijs Smits (futbolists)]] (''Tommy Smith''; 1992) — britu futbolists; * [[Valentīns Smits]] (''Valentine Smith''; 1873—1940) — britu regbists; * [[Viljams Smits]] (''William Smith''; 1769—1839) — angļu ģeologs; * [[Vills Smits]] (''Will Smith''; 1968) — amerikāņu aktieris un mūziķis; * [[Zeks Smits]] (''Zack Smith''; 1988) — Kanādas hokejists. == Skatīt arī == * [[Šmits]] * [[Smita sala]] (''Smith Island'') {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] kmp4ut6ub8qhlepwh8ti44cwfw6gbkd 0 58550 4513540 4237564 2026-08-27T03:32:31Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ papildināta...... 4513540 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Edvards Nortons | vārds_orig = ''Edward Norton'' | attēls = Ed Norton Shankbone Metropolitan Opera 2009.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Edvards Nortons 2009. gadā | dz. vārds = Edvards Harisons Nortons | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|8|18}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents | darbības gadi = 1994—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Šona Robertsone]] (2012—pašlaik) | mājaslapa = | zeltaavenesbalva = | zeltaglobusabalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Edvards Harisons Nortons''' ({{val|en|Edward Harrison Norton}}; dzimis {{Dat|1969|8|18}}) ir amerikāņu [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents|producents]]. Četrreiz nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par lomām filmās "[[Pirmatnējās bailes]]" (1996), "[[Amerikāņu vēsture X]]" (1998), "[[Putncilvēks]]" (2014) un "[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" (2024). Ieguvis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] par otrā plāna lomu filmā "Pirmatnējās bailes". Nortons piedalās labdarības pasākumos, ir vides aktīvists. 2010. gadā Nortons kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Labas Gribas vēstnieki|Labas Gribas vēstnieku]] [[biodiversitāte]]s jomā (''Goodwill Ambassador for Biodiversity'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/apps/news/story.asp?NewsID=35270&Cr=biodiversity&Cr1= | title=UN names actor Edward Norton as celebrity advocate for preserving biodiversity | publisher=ANO mājaslapa}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="sortable wikitable" |+ Filmas ! Gads ! Nosaukums ! Loma |- | rowspan=3| 1996 | "[[Pirmatnējās bailes]]" (''Primal Fear'') | Arons Stamplers |- | "[[Tauta pret Leriju Flintu]]" (''The People vs. Larry Flynt'') | Alans Izakmans |- | "[[Visi teic, ka es tevi mīlot]]" (''Everyone Says I Love You'') | Holdens Spenss |- | rowspan=2| 1998 | "[[Krāpnieki]]" (''Rounders'') | Lesters Murfijs |- | "[[Amerikāņu vēsture X]]" (''American History X'') | Dereks Vinjards |- | 1999 | "[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]" (''Fight club'') | teicējs |- | 2000 | "[[Saglabājot ticību]]" (''Keeping the Faith'') | Brajens Fins |- | 2001 | "[[Aplaupīšana (2001. gada filma)|Aplaupīšana]]" (''The Score'') | Džeks Telers |- | rowspan=4| 2002 | "[[Nāvi Smūčijam]]" (''Death to Smoochy'') | Šeldons Moups/Smūčijs Raino |- | "[[Frīda]]" (''Frida'') | Nelsons Rokefelers |- | "[[Sarkanais pūķis (filma)|Sarkanais pūķis]]" (''Red Dragon'') | Vils Grams |- | "[[25. stunda]]" (''25th Hour'') | Montijs Brogans |- | 2003 | "[[Itālijas variants (2003. gada filma)|Itālijas variants]]" (''Italian Job'') | Stīvs Frazeli |- | rowspan=2| 2005 | "[[Tas notika ielejā]]" (''Down in the Valley'') | Harlans Fairfakss Caruters |- | "[[Debesu valstība]]" (''Kingdom of Heaven'') | Baldvins IV |- | rowspan=2| 2006 | "[[Iluzionists (2006. gada filma)|Iluzionists]]" (''The Illusionist'') | Eiseneims |- | "[[Krāsainais plīvurs]]" (''The Painted Veil'') | Valters Feins |- | rowspan=3| 2008 | "[[Nepārspējamais Halks]]" (''The Incredible Hulk'') | [[Halks|Brūss Baners]] |- | ''[[Bustin Down The Door]]'' | teicējs |- | "[[Lepnums un slava]]" (''Pride and Glory'') | Rejs Tairnejs |- | 2009 | "[[Izdomātie meli]]" (''Invention of Lying'') | ceļu policists |- | rowspan=2| 2010 | ''[[Leaves of Grass]]'' | Bils Kinkaids / Bradijs Kinkaids |- | "[[Stouns (filma)|Stouns]]" (''Stone'') | Džeralds "Stouns" Krīsons |- | rowspan=3| 2012 | "[[Mēness lēkta karaļvalsts]]" (''Moonrise Kingdom'') | Skauts Māsters Rendijs Vards |- | "[[Diktators (filma)|Diktators]]" (''The Dictator'') | Edvards Nortons |- | "[[Borna mantojums]]" (''The Bourne Legacy'') | Ēriks Bajers |- | rowspan=2| 2014 | "[[Viesnīca "Diženā Budapešta"]]" (''The Grand Budapest Hotel'') | Henkels |- | "[[Putncilvēks]]" (''Birdman'') | Maiks |- | rowspan=2| 2016 | "[[Cīsiņu klubs]]" (''Sausage Party'') | Semijs Bagels jaunākais (balss) |- | "[[Skaistums tev līdzās]]" (''Collateral Beauty'') | Vits Jardšams |- | rowspan=2| 2018 | "[[Suņu sala]]" (''Isle of Dogs'') | Rekss (balss) |- | ''[[Ask the StoryBots]]'' (TV seriāls, sērija ''What Is Electricity?'') | Gerijs, elektronikas pārdevējs |- | rowspan=2| 2019 | "[[Alita: Kaujas eņģelis]]" (''Alita: Battle Angel'') | Novs (titros nav minēts) |- | ''[[Motherless Brooklyn]]'' | Laionels Esrogs |- | 2021 | "[[Francijas Vēstnesis]]" (''The French Dispatch'') | šoferis |- | 2022 | ''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' | Mailss Brons |- |2023 |"[[Asteroīdu pilsēta]]" (''Asteroid City'') |Konrāds Erps |- |2024 |"[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" (''A Complete Unknown'') |[[Pīts Sīgers]] |- |2025 |''The Tiger'' |īsfilma |- |2026 |"[[Ielūgums]]" (''The Invite'') |Houks |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.biography.com/people/edward-norton-9542130 Edvarda Nortona biogrāfija] biography.com {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nortons, Edvards}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] 8j8tzq3ep1tatkwwyu81mmxhg5beap9 4513541 4513540 2026-08-27T03:33:23Z Baisulis 11523 svaigāka bilde...... 4513541 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Edvards Nortons | vārds_orig = ''Edward Norton'' | attēls = Ed Norton and Shauna Robertson TIFF 2025 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Edvards Nortons 2025. gadā | dz. vārds = Edvards Harisons Nortons | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|8|18}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents | darbības gadi = 1994—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Šona Robertsone]] (2012—pašlaik) | mājaslapa = | zeltaavenesbalva = | zeltaglobusabalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Edvards Harisons Nortons''' ({{val|en|Edward Harrison Norton}}; dzimis {{Dat|1969|8|18}}) ir amerikāņu [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents|producents]]. Četrreiz nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par lomām filmās "[[Pirmatnējās bailes]]" (1996), "[[Amerikāņu vēsture X]]" (1998), "[[Putncilvēks]]" (2014) un "[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" (2024). Ieguvis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] par otrā plāna lomu filmā "Pirmatnējās bailes". Nortons piedalās labdarības pasākumos, ir vides aktīvists. 2010. gadā Nortons kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Labas Gribas vēstnieki|Labas Gribas vēstnieku]] [[biodiversitāte]]s jomā (''Goodwill Ambassador for Biodiversity'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/apps/news/story.asp?NewsID=35270&Cr=biodiversity&Cr1= | title=UN names actor Edward Norton as celebrity advocate for preserving biodiversity | publisher=ANO mājaslapa}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="sortable wikitable" |+ Filmas ! Gads ! Nosaukums ! Loma |- | rowspan=3| 1996 | "[[Pirmatnējās bailes]]" (''Primal Fear'') | Arons Stamplers |- | "[[Tauta pret Leriju Flintu]]" (''The People vs. Larry Flynt'') | Alans Izakmans |- | "[[Visi teic, ka es tevi mīlot]]" (''Everyone Says I Love You'') | Holdens Spenss |- | rowspan=2| 1998 | "[[Krāpnieki]]" (''Rounders'') | Lesters Murfijs |- | "[[Amerikāņu vēsture X]]" (''American History X'') | Dereks Vinjards |- | 1999 | "[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]" (''Fight club'') | teicējs |- | 2000 | "[[Saglabājot ticību]]" (''Keeping the Faith'') | Brajens Fins |- | 2001 | "[[Aplaupīšana (2001. gada filma)|Aplaupīšana]]" (''The Score'') | Džeks Telers |- | rowspan=4| 2002 | "[[Nāvi Smūčijam]]" (''Death to Smoochy'') | Šeldons Moups/Smūčijs Raino |- | "[[Frīda]]" (''Frida'') | Nelsons Rokefelers |- | "[[Sarkanais pūķis (filma)|Sarkanais pūķis]]" (''Red Dragon'') | Vils Grams |- | "[[25. stunda]]" (''25th Hour'') | Montijs Brogans |- | 2003 | "[[Itālijas variants (2003. gada filma)|Itālijas variants]]" (''Italian Job'') | Stīvs Frazeli |- | rowspan=2| 2005 | "[[Tas notika ielejā]]" (''Down in the Valley'') | Harlans Fairfakss Caruters |- | "[[Debesu valstība]]" (''Kingdom of Heaven'') | Baldvins IV |- | rowspan=2| 2006 | "[[Iluzionists (2006. gada filma)|Iluzionists]]" (''The Illusionist'') | Eiseneims |- | "[[Krāsainais plīvurs]]" (''The Painted Veil'') | Valters Feins |- | rowspan=3| 2008 | "[[Nepārspējamais Halks]]" (''The Incredible Hulk'') | [[Halks|Brūss Baners]] |- | ''[[Bustin Down The Door]]'' | teicējs |- | "[[Lepnums un slava]]" (''Pride and Glory'') | Rejs Tairnejs |- | 2009 | "[[Izdomātie meli]]" (''Invention of Lying'') | ceļu policists |- | rowspan=2| 2010 | ''[[Leaves of Grass]]'' | Bils Kinkaids / Bradijs Kinkaids |- | "[[Stouns (filma)|Stouns]]" (''Stone'') | Džeralds "Stouns" Krīsons |- | rowspan=3| 2012 | "[[Mēness lēkta karaļvalsts]]" (''Moonrise Kingdom'') | Skauts Māsters Rendijs Vards |- | "[[Diktators (filma)|Diktators]]" (''The Dictator'') | Edvards Nortons |- | "[[Borna mantojums]]" (''The Bourne Legacy'') | Ēriks Bajers |- | rowspan=2| 2014 | "[[Viesnīca "Diženā Budapešta"]]" (''The Grand Budapest Hotel'') | Henkels |- | "[[Putncilvēks]]" (''Birdman'') | Maiks |- | rowspan=2| 2016 | "[[Cīsiņu klubs]]" (''Sausage Party'') | Semijs Bagels jaunākais (balss) |- | "[[Skaistums tev līdzās]]" (''Collateral Beauty'') | Vits Jardšams |- | rowspan=2| 2018 | "[[Suņu sala]]" (''Isle of Dogs'') | Rekss (balss) |- | ''[[Ask the StoryBots]]'' (TV seriāls, sērija ''What Is Electricity?'') | Gerijs, elektronikas pārdevējs |- | rowspan=2| 2019 | "[[Alita: Kaujas eņģelis]]" (''Alita: Battle Angel'') | Novs (titros nav minēts) |- | ''[[Motherless Brooklyn]]'' | Laionels Esrogs |- | 2021 | "[[Francijas Vēstnesis]]" (''The French Dispatch'') | šoferis |- | 2022 | ''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' | Mailss Brons |- |2023 |"[[Asteroīdu pilsēta]]" (''Asteroid City'') |Konrāds Erps |- |2024 |"[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" (''A Complete Unknown'') |[[Pīts Sīgers]] |- |2025 |''The Tiger'' |īsfilma |- |2026 |"[[Ielūgums]]" (''The Invite'') |Houks |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.biography.com/people/edward-norton-9542130 Edvarda Nortona biogrāfija] biography.com {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nortons, Edvards}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] 3df7fbbctl1rw1oxtdvom5pfal1datv 0 66585 4513683 4403122 2026-08-27T09:36:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513683 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[2007. gads|2007]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +7,2&nbsp;°C |min Lat = −32,3&nbsp;°C |max Lat = +32,3&nbsp;°C |vid Rīga = +7,7&nbsp;°C |min Rīga = −26,7&nbsp;°C |max Rīga = +29,9&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Rīga: 651,1 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 109,7 mm (jūlijs) |nokrišņi dekādē = Rīga: 56,4 mm (jūnijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 23,1 mm ([[25. jūlijs]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2007. gads|2007]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +0,3&nbsp;°C |feb temp = −8,2&nbsp;°C |mar temp = +4,4&nbsp;°C |apr temp = +5,5&nbsp;°C |mai temp = +12,2&nbsp;°C |jūn temp = +16,5&nbsp;°C |jūl temp = +16,7&nbsp;°C |aug temp = +18,0&nbsp;°C |sep temp = +12,0&nbsp;°C |okt temp = +7,3&nbsp;°C |nov temp = +1,2&nbsp;°C |dec temp = +1,4&nbsp;°C |jan nokr = (259%) |feb nokr = |mar nokr = |apr nokr = (70%) |mai nokr = (139%) |jūn nokr = (91%) |jūl nokr = (142%) |aug nokr = (93%) |sep nokr = (107%) |okt nokr = (141%) |nov nokr = (127%) |dec nokr = (83%) }} 2007. gada pirmais mēnesis Latvijā bija silts, nokrišņiem un stipriem vējiem bagāts. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +0,3&nbsp;°C šī gada janvāris bija piektais vissiltākais gada pirmais mēnesis Latvijā pēdējos 84 gados. Vislielākās mēneša vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas bija vērojamas Zemgales dienvidu daļā un Latgalē — Skrīveros un Daugavpilī mēneša temperatūras norma tika pārsniegta pat par 6 grādiem. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kolkā un Mērsragā — taču arī šajās vietās bija par 4,9 grādiem siltāks nekā parasti. Nokrišņu daudzums janvārī kopumā Latvijā ievērojami — par 259% — pārsniedza normu. Tādējādi 2007. gada janvāris kļuva par nokrišņiem visbagātāko janvāra mēnesi Latvijā pēdējo 84 gadu laikā. Nokrišņiem visbagātākais 2007 gada janvāris bija ne tikai kopumā Latvijā, bet arī daudzās novērojumu vietās visā Valsts teritorijā. Vairāk nekā trīs reizes mēneša nokrišņu norma tika pārsniegta Kurzemes un Vidzemes centrālajos rajonos, bet vistuvāk normai — 125% no tās — mēneša nokrišņu daudzums bija Rīgā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/28795.html JANVĀRIS-2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210202300/http://www.meteo.lv/public/28795.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> Pēc siltā decembra un janvāra ziemai īsti raksturīgs bija tikai to noslēdzošais mēnesis — februāris, kad vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −8,2 grādi (3 grādi zem normas), tādējādi ierindojot to pēdējo 84 gadu aukstāko februāru 15. vietā. Zemāka par normu februāra vidējā gaisa temperatūra bija visā Latvijā. Vislielākās mēneša vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas bija vērojamas Latgalē un Vidzemes augstienē. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes rietumu daļā. Tā kā pārmaiņus valdīja gan cikloni, gan anticikloni, februāra nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tuvu normai — 96% no tās. Teritoriāli vismazāk nokrišņu bija Vidzemē — Zosēnos līdz mēneša normai pietrūka gandrīz 40%. Vislielākais nokrišņu daudzums bija Pāvilostā — 147% no normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/fakti_meteo022007.html FEBRUĀRIS - 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081231054257/http://www.meteo.lv/public/fakti_meteo022007.html |date={{dat|2008|12|31||bez}} }}, meteo.lv</ref> Marts ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +4,4&nbsp;°C, kas ir 6,2 grādus virs normas, bija vissiltākais pavasara sākuma mēnesis pēdējos 84 gados, bet pēc atsevišķu, visilgāk darbojošos novērojumu staciju datiem — pēdējos vairāk kā 100 gados. Visās novērojumu stacijās, izņemot Kolku un Mērsragu, 2007. gada marts bija vissiltākais pavasara sākuma mēnesis šo staciju temperatūras novērojumu vēsturē. Vislielākās marta vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas bija Latvijas austrumu daļā, savukārt vismazākās — Kurzemē, Baltijas jūras piekrastes rajonos. Mēneša nokrišņu daudzums bija nedaudz mazāks par normu — 91% no tās. Teritoriāli vismazāk nokrišņu bija Rīgā — tikai 54%. Vislielākais nokrišņu daudzums šai mēnesī bija Kolkā — 138% no normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/meteo_marts2007.html MARTS - 2007 ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226095817/http://www.meteo.lv/public/meteo_marts2007.html |date={{dat|2012|02|26||bez}} }}, meteo.lv</ref> Aprīlis kopumā Latvijā bija 0,8 grādus siltāks par normu (+5,5&nbsp;°C). Latvijas vidienē mēneša vidējā gaisa temperatūra svārstījās ap normu, pārējā teritorijā bija virs tās, vislielākās pozitīvās novirzes sasniedzot Kurzemes ziemeļu daļā. Mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 70% no normas. Ap normu un nedaudz virs tās mēneša nokrišņu daudzums bija Kurzemes augstieņu rajonos un Vidzemes ziemeļ—ziemeļaustrumu daļā. Citviet nokrišņu daudzums bija mazāks kā parasti, [[Bauska|Bauskā]] — tikai 30% no normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/meteo_aprilis2007.html APRĪLIS - 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101211134408/http://www.meteo.lv/public/meteo_aprilis2007.html |date={{dat|2010|12|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> Maijs kopumā Latvijā bija 1,5 grādus siltāks par normu. Siltāks kā parasti pavasari noslēdzošais mēnesis bija visā Valsts teritorijā. Vislielākās novirzes no normas bija Kurzemes jūras piekrastē, bet vistuvāk normai maija vidējā gaisa temperatūra bija Rīgā. Mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 139% no normas. Teritorijas lielākajā daļā nokrišņu bija vairāk par normu. Pateicoties [[27. maijs|27.]] un [[31. maijs|31. maija]] [[Lietusgāze|lietusgāzēm]], kopumā mēnesī visvairāk nokrišņu bija Gulbenē — 273% no mēneša nokrišņu normas. Turpretī Kolkā un Daugavpilī mēneša nokrišņu "plāns" netika izpildīts — Daugavpilī līdz tam pietrūka 12%, bet Kolkā 30% nokrišņu.<ref>[http://www.meteo.lv/public/29241.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2007. g. maijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210202305/http://www.meteo.lv/public/29241.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> Jūnijs kopumā Latvijā bija 1,8 grādus siltāks par normu. Siltāks kā parasti vasaras pirmais mēnesis bija visā Valsts teritorijā. Vislielākās novirzes no normas bija Kurzemes jūras piekrastē, bet vistuvāk normai jūnija vidējā gaisa temperatūra bija Rīgā un tās apkārtnē, kā Latvijas dienvidaustrumos. Nokrišņu daudzums kopumā Latvijā par 9% atpalika no normas. Dominējot lietusgāzēm, to nokrišņu daudzums teritoriāli bija mainīgs. Vismazākais nokrišņu daudzums — ap 80% no normas — bija Vidzemē, bet Latgalē, Zemgalē un Kurzemē mēneša nokrišņu daudzums bija tuvu normai.<ref>[http://www.meteo.lv/public/29251.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2007. g. jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101211135130/http://www.meteo.lv/public/29251.html |date={{dat|2010|12|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> Jūlija mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija ļoti tuvu normai — 0,1 grādu zem tās. Vistālāk no normas mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Rīgā, pārējā Latvijas teritorijā tā svārstījās −0,4 līdz +0,3 grādus ap normu. Dominējot [[Ciklons|ciklonu]] darbībai, ar mēneša nokrišņu daudzumu 142% no normas, jūlijs bija desmitais ar nokrišņiem visbagātākais vasaras vidus mēnesis kopumā Latvijā pēdējos 84 gados. Visvairāk lija Kurzemes piekrastes rajonos — Rucavā mēneša nokrišņu daudzuma norma tika pārsniegta vairāk kā trīs, Kolkā, Pāvilostā un Liepājā — vairāk kā divas reizes. Turpretī Latvijas austrumu daļā vietām mēneša normatīvais nokrišņu daudzums pat netika sasniegts — Alūksnē un Gulbenē līdz tam pietrūka ap 10, Viļakā — ap 20% nokrišņu.<ref>[http://www.meteo.lv/public/29311.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2007. g. jūlijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101211134612/http://www.meteo.lv/public/29311.html |date={{dat|2010|12|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +18&nbsp;°C, kas ir 2,2 grādus virs normas, 2007. gada augusts (vasaras vissiltākais mēnesis) bija septītais vissiltākais augusts Latvijā pēdējo 84 gadu laikā. Siltāks kā parasti tas bija visā Latvijā. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Rīgas jūras līča dienvidu un rietumu piekrastes rajonos, bet teritoriāli vienmērīgas vislielākās novirzes no normas bija Latvijas austrumu daļā. Lai gan kopumā Latvijā 2007. gada augusta mēneša nokrišņu daudzums bija visai tuvu normai (93% no tās), teritoriāli tas bija ļoti nevienmērīgs. Kopumā mēnesī vairāk lija Kurzemē, bet zem normas mēneša nokrišņu daudzums bija Latvijas austrumu un dienvidaustrumu rajonos.<ref>[http://www.meteo.lv/public/29307.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2007. g. augustā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210205057/http://www.meteo.lv/public/29307.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> Septembra mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija tuvu normai — 0,4 grādus virs tās. Augstāka par normu temperatūra bija Latvijas lielākajā daļā, ap normu svārstoties vien Rīgas līča piekrastē. Nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija visai tuvs normai — tikai 7% virs tās. Tomēr, kā jau tas ir raksturīgi lietusgāzēm, teritoriāli nokrišņu daudzums bija visai dažāds. Visvairāk šomēnes lija Kurzemē, virs normas mēneša nokrišņu daudzums bija arī Latvijas vidienē un Vidzemes rietumos. Turpretī mazāk kā parasti lija Vidzemes centrālajos un austrumu rajonos un Latgales lielākajā daļā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/29346.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2007. g. septembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210202310/http://www.meteo.lv/public/29346.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> Neskatoties uz mainīgajiem laika apstākļiem, oktobra mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija visai tuvu normai — 0,6 grādus virs tās. Siltāks kā parasti laiks bija teritorijas lielākajā daļā, Austrumlatvijas iekšzemes rajonos mēneša vidējās gaisa temperatūras novirze no normas bija stabilāka (+0,8, +1,1), piekrastes, centrālajos un rietumu rajonos tā bija mainīgāka, svārstoties −0,5 līdz +1,2 grādu robežās. Oktobra nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 141% no normas. Visvairāk nokrišņu nolija pār Rīgu — 220% no normas, turpretī Rucavā šomēnes netika izpildīta pat puse no mēneša nokrišņu "plāna".<ref name="nosaukums-1">[http://www.meteo.lv/public/29364.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2007. g. oktobrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210205122/http://www.meteo.lv/public/29364.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> Novembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija tuvu normai — 0,3 grādus zem tās. Vairāk vai mazāk zem normas mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Valsts lielākajā daļā, līdz normai vai virs tās pakāpjoties vietām jūras piekrastes rajonos. Nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 127% no normas. Pateicoties bagātīgiem nokrišņiem atsevišķās perioda dienās, vislielākais mēneša nokrišņu daudzums bija piekrastes rajonos (Rucavā, Liepājā, Pāvilostā, Kolkā, Ainažos ap 160% no normas), bet nokrišņu mēneša "plāns" netika izpildīts Dobelē (78%).<ref>[http://www.meteo.lv/public/29425.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2007. g. novembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210202316/http://www.meteo.lv/public/29425.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā 3,8 grādus virs normas, 2007. gadu noslēdzošais mēnesis bija sestais vissiltākais decembris Latvijā pēdējos 84 gados. Siltāks kā parasti laiks bija visā Latvijā, vislielākās novirzes no normas — 4,4 līdz 4,5 grādus virs tās — tika reģistrētas Ventspilī un Rūjienā. Nokrišņu daudzums decembrī kopumā Latvijā bija zemāks par normu — 83% no tās. Visvairāk — ap 130% no normas — nokrišņu bija Kurzemes dienvidrietumu daļā, bet Zemgalē tika izpildīta tikai puse no nokrišņu normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/29431.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2007. g. decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210210058/http://www.meteo.lv/public/29431.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada notikumi == === Janvāris === [[Attēls:Orkans Riga 15.01.2007.jpg|thumb|200px|Applūdusī [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] [[Bolderāja|Bolderājā]].<br />[[2007. gads|2007]]. gada [[15. janvāris]].]] Vissiltākā janvāra pirmā dekāde novērojumu vēsturē. Vidējā gaisa temperatūra bija +4,5 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406656-janvara_pirma_dekade_piecus_gradus_siltaka_par_normu Janvāra pirmā dekāde - piecus grādus siltāka par normu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113012336/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406656-janvara_pirma_dekade_piecus_gradus_siltaka_par_normu |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|11|SK}}</ref> * [[1. janvāris]] — ļoti silta diena. Daudzviet lija un jūras piekrastē gaiss iesila līdz +8 grādiem, citviet valstī bija +3, +7 grādus silts gaiss.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/diena-vesture/laika-zinas/1.-janvaris.a73497/ Šī diena vēsturē | 1. janvāris], lsm.lv</ref> * [[9. janvāris]] — [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais [[gaisa temperatūra]]s maksimums, +8,4&nbsp;°C. * [[10. janvāris]] — arī nākamajā dienā [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais [[gaisa temperatūra]]s maksimums, +10,2&nbsp;°C. * [[11. janvāris]]: ** Latvijā bija vētra. ** [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais [[gaisa temperatūra]]s maksimums, +9,7&nbsp;°C. * [[13. janvāris]] — jaunos diennakts rekords [[Rīga|Rīgā]], +6,3&nbsp;°C. * [[14. janvāris]] — jaunos diennakts rekords [[Rīga|Rīgā]], +6,7&nbsp;°C. * [[15. janvāris]] — Latviju piemeklēja orkāns. Rīgā applūda zemākās vietas [[Bolderāja|Bolderājā]] un citviet. === Februāris === * [[22. februāris]] — [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika novērota [[2007. gads|2007]]. gada zemākā gaisa temperatūra (−32,3&nbsp;°C). [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] šajā naktī temperatūra pazeminājās līdz −32,0&nbsp;°C.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/fakti_meteo022007.html |title=FEBRUĀRIS - 2007<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081231054257/http://www.meteo.lv/public/fakti_meteo022007.html |archivedate={{dat|2008|12|31||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/fakti_meteo022007.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|10|09||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081231054257/http://www.meteo.lv/public/fakti_meteo022007.html }}</ref> Arī [[Rīga|Rīgā]] tika sasniegts jauns šīs dienas absolūtais [[gaisa temperatūra]]s minimums, −26,7&nbsp;°C. === Marts === * [[8. marts]] — [[Rīga|Rīgā]] tika sasniegts jauns šīs dienas absolūtais [[gaisa temperatūra]]s maksimums, +9,2&nbsp;°C. * [[22. marts]] — [[Rīga|Rīgā]] tika sasniegts jauns šīs dienas absolūtais [[gaisa temperatūra]]s maksimums, +18,2&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415388-pavasaris_riga_15_gradus_silts Pavasaris! Rīgā +15 grādus silts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120324074017/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415388-pavasaris_riga_15_gradus_silts |date={{dat|2012|03|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|22|SK}}</ref> * [[23. marts]] — jaunos diennakts rekords [[Rīga|Rīgā]], +15,9&nbsp;°C. * [[24. marts]] — jaunos diennakts rekords [[Rīga|Rīgā]], +16,3&nbsp;°C. * [[28. marts]] — jaunos diennakts rekords [[Rīga|Rīgā]], +17,4&nbsp;°C. === Aprīlis === * [[16. aprīlis]] — pirmo reizi 2007. gadā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +20 grādus un bija +21,4&nbsp;°C.<ref>[https://www.la.lv/sogad-riga-vel-nav-parsniegta-20-gradu-atzime Šogad Rīgā vēl nav pārsniegta +20 grādu atzīme], la.lv {{dat|2015|5|23|SK}}</ref><ref>[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422&month=4&year=2007 Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Rīga|Rīgā]] tika sasniegts jauns šīs dienas absolūtais [[gaisa temperatūra]]s maksimums, +23,0&nbsp;°C. === Maijs === Lai gan aprīlī gaisa temperatūra jau bija sasniegusi +20 līdz +24 grādus, tomēr maija sākumā vietām Latvijā izveidojās 4 līdz 12 cm bieza sniega sega.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416889-daudzviet_latvija_zemi_klaj_neliela_sniega_sega Daudzviet Latvijā zemi klāj neliela sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120406074257/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416889-daudzviet_latvija_zemi_klaj_neliela_sniega_sega |date={{dat|2012|04|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|3|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — [[Rīga|Rīgā]] tika sasniegts jauns šīs dienas absolūtais [[gaisa temperatūra]]s minimums, −1,6&nbsp;°C. * [[15. maijs]] — naktī uz [[15. maijs|15. maiju]] daudzviet [[Latvija|Latvijā]] tika novērots spēcīgs negaiss. Vietām spēcīgs lietus, kas dažās [[Latvija]]s pilsētās izraisīja īslaicīgus plūdus. * [[22. maijs]] — [[Rīga|Rīgā]] tika sasniegts jauns [[22. maijs|22. maija]] dienas temperatūras maksimuma rekords +29,2&nbsp;°C.<ref name="autogenerated1">[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422&month=5&year=2007 Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Tomēr neoficiālas ziņas liecina, ka [[1886]]. gada [[22. maijs|22. maijā]] [[Rīga|Rīgā]] [[gaisa temperatūra]] sasniedza +30,5 grādus. * [[30. maijs]] — [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais [[gaisa temperatūra]]s maksimums, +27,5&nbsp;°C. === Jūnijs === [[Attēls:Rīgas Jūras līcis 06.2007.jpg|thumb|200px|[[Rīgas līcis]] pie [[Gauja]]s ietekas jūrā. [[2007]]. gada [[24. jūnijs]].]] * [[23. jūnijs]] — netālu no [[Babītes ezers|Babītes ezera]] (pie [[Rīga]]s) tika novērots neliels [[virpuļviesulis]]. === Augusts === * [[16. augusts]] — [[2007. gads|2007]]. gada karstākā diena [[Rīga|Rīgā]]. +29,9&nbsp;°C.<ref name="autogenerated1" /> * [[21. augusts]] — naktī Rīgā bija mērens negaiss. * [[22. augusts]] — naktī uz 22. augustu gaisa temperatūra bija ap +20 grādiem, dienas laikā valsts lielākajā daļā gaiss sakarsa līdz +27, +30 grādiem, Zemgalē līdz pat +31,6 grādiem. * [[23. augusts]] — termometra stabiņš daudzviet pietuvojās +30 grādu atzīmei. [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika sasniegta [[2007. gads|2007]]. gada vasarā visaugstākā maksimālā gaisa temperatūra: +32,3&nbsp;°C.<ref name="autogenerated2" /> * [[28. augusts]] — dienas vidū gaisa temperatūra bija tikai +9, +14 grādi, brīžiem lija un pūta brāzmains rietumu vējš. * [[31. augusts]] — gaisa temperatūra naktī vietām noslīdēja līdz +3 grādiem, bet dienas vidū daudzviet nebija siltāks par +12 grādiem, Madonā un Zosēnos plkst. 15 bija tikai +9 grādi. === Septembris === * [[18. septembris]] — gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās virs +20 grādiem. * [[29. septembris]] — gaisa temperatūra lielā daļā Latvijas teritorijas pakāpās līdz +19, +22 grādiem. * [[30. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,0&nbsp;°C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] tika uzstādīts jauns šīs dienas rekords, +21,7&nbsp;°C. === Oktobris === * [[12. oktobris]] — vakarā Latviju sasniedza stipra vētra. Vēja ātrums vietām sasniedza 27 m/s. Vētras ietekmē bez elektrības bija palikušas aptuveni 19 000 mājsaimniecību. Vērienīgākie bojājumi tika radīti Latvijas austrumos, taču arī citviet vētras sekas bija jūtamas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/318917-nogazti_koki_nosprostotas_brauktuves_un_parrauti_elektribas_vadi Nogāzti koki, nosprostotas brauktuves un pārrauti elektrības vadi]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2007|10|13|SK}}</ref> * [[13. oktobris]] — rītā Alūksnē bija izveidojusies vienu, bet Dagdā četrus centimetrus bieza, pirmā sniega sega, kas gan diennakts laikā nokusa.<ref name="nosaukums-1" /><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/statistika-lielaka-iespeja-ka-pirmais-sniegs-uzsnieg-12.-oktobri.a14961/ Statistika: vislielākā pirmā sniega iespējamība ir 12. oktobrī]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|9|21|SK}}</ref> === Decembris === * [[7. decembris|7.]]—[[8. decembris]] — [[Baltijas jūra]]s piekrastē vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (maksimālais ātrums 21 m/s), bet pārējā teritorijā tās pārsvarā bija 14–19 m/s. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: −32,3&nbsp;°C ([[22. februāris]], [[Daugavpils]]) * [[Latvija]]: +32,3&nbsp;°C ([[23. augusts]], [[Daugavpils]]) * [[Rīga]]: −26,7&nbsp;°C ([[22. februāris]]) * [[Rīga]]: +29,9&nbsp;°C ([[16. augusts]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 651,1 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/264220.htm Clima en Riga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305143333/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/264220.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tutiempo.net {{es ikona}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −13,0&nbsp;°C | [[26. janvāris]] | <center> +10,2&nbsp;°C | [[10. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +0,8&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +4,3 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] <!-- nav datu par laika posmu no 24. līdz 26. februārim ieskaitot --> | bgcolor="#99C7FF" | <center> −26,7&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[22. februāris]] | <center> +3,4&nbsp;°C | [[4. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −7,6&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −4,2 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] <!-- nav datu par laika posmu no 6. līdz 7. martam ieskaitot --> | <center> −3,1&nbsp;°C | [[26. marts]] | <center> +18,2&nbsp;°C | [[22. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +5,0&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +4,9 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −5,7&nbsp;°C | [[9. aprīlis]] | <center> +23,0&nbsp;°C | [[17. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +5,3&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −2,1&nbsp;°C | [[6. maijs]] | <center> +29,2&nbsp;°C | [[22. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +12,6&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,0 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,1&nbsp;°C | [[21. jūnijs]] | <center> +28,2&nbsp;°C | [[12. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +17,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,8 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +9,2&nbsp;°C | [[12. jūlijs]] | <center> +27,2&nbsp;°C | [[17. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +17,1&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,1 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +3,9&nbsp;°C | [[31. augusts]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,9&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[16. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +18,9&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,4 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +3,0&nbsp;°C | [[20. septembris]] | <center> +21,5&nbsp;°C | [[18. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +12,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,6 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −3,9&nbsp;°C | [[22. oktobris]] | <center> +17,1&nbsp;°C | [[1. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +7,8&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,7 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −5,3&nbsp;°C | [[15. novembris]] | <center> +11,6&nbsp;°C | [[1. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,8&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,5 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −9,0&nbsp;°C | [[15. decembris]] | <center> +8,1&nbsp;°C | [[8. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,9&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +3,4 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 54,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,9 <!-- nav datu par 26. janvāri --> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[19. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 <!-- nav datu par laika posmu no 24. līdz 26. februārim ieskaitot --> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. februāris]] |- | bgcolor="#E5F1FF" | <center> 12,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,0 <!-- nav datu par laika posmu no 6. līdz 7. martam ieskaitot --> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,8 <!-- nav datu par 18. martu --> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 21,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 57,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 60,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,0 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 56,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 20,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. jūnijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 109,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 53,1 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 23,1 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[25. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 44,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[1. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 80,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 54,6 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 21,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[1. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 105,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 47,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 65,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. decembris]] |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/2007/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702052110/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/2007/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{spāniski}}</ref> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −13,5&nbsp;°C — [[23. februāris]] * −12,3&nbsp;°C — [[22. februāris]] * −12,0&nbsp;°C — [[21. februāris]] * −11,5&nbsp;°C — [[8. februāris]] * −10,2&nbsp;°C — [[24. februāris]] <!-- aptuvenais, info no meteo.lv --> {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,4&nbsp;°C — [[9. augusts]] * +19,6&nbsp;°C — [[8. augusts]] * +19,3&nbsp;°C — [[14. augusts]] * +18,9&nbsp;°C — [[22. augusts]] * +18,3&nbsp;°C — [[11. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2007. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == * Rakstā ir izmantota [https://web.archive.org/web/20181215021303/http://www.meteo.lv/ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra] mājaslapā publicētā informācija. === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} * [https://web.archive.org/web/20110111083037/http://www.meteo.lv/public/30111.html Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem], meteo.lv * [https://web.archive.org/web/20100523201944/http://www.meteo.lv/pdf_base/meteor_2007.html Meteoroloģiskā informācija, 2007. gads], meteo.lv === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=mKzPD0XDYjE TV tower and 50 Lightnings], YouTube, {{dat|2007|8|21|SK}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2007. gads Latvijā]] fo3j22worxsll1xcrf3o3wbcohwb1pw 0 67774 4513672 4278893 2026-08-27T08:34:19Z Meistars Joda 781 4513672 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Rafaels Benitess | image = Shahter-Reak M 2015 (2).jpg | image_size = 220 | caption = Rafaels Benitess 2015. gadā | fullname = Rafaels Benitess Maudess | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1960|4|16}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = | height = 175 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = 1973—1978 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | years1 = 1978—1979 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} Real Madrid C | caps1 = | goals1 = | years2 = 1979—1981 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} Real Madrid Castilla | caps2 = 247 | goals2 = 7 | years3 = 1981—1985 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[AD Parla|Parla]] | caps3 = 124 | goals3 = 8 | years4 = 1985—1986 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Linares CF|Linares]] | caps4 = 34 | goals4 = 7 | manageryears1 = 1993—1995 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla|Real Madrid B]] | manageryears2 = 1995—1996 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid]] | manageryears3 = 1996 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | manageryears4 = 1997—1999 | managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[CF Extremadura|Extremadura]] | manageryears5 = 2000—2001 | managerclubs5 = {{flaga|Spānija}} [[CD Tenerife|Tenerife]] | manageryears6 = 2001—2004 | managerclubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | manageryears7 = 2004—2010 | managerclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] | manageryears8 = 2010 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | manageryears9 = 2012—2013 | managerclubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (pienākumu izpildītājs) | manageryears10 = 2013—2015 | managerclubs10 = {{flaga|Itālija}} [[S.S.C. Napoli|Napoli]] | manageryears11 = 2015—2016 | managerclubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | manageryears12 = 2016—2019 | managerclubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | manageryears13 = 2019—2021 | managerclubs13 = {{flaga|Ķīna}} [[Dalian Yifang F.C.|Dalian Yifan]] | manageryears14 = 2021—2022 | managerclubs14 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | manageryears15 = 2023—'2024 | managerclubs15 = {{flaga|ESP}} [[Bigo "Celta"]] }} '''Rafaels "Rafa" Benitess Maudess''' ({{val-es|Rafael "Rafa" Benítez Maudes}}; dzimis {{dat|1960|4|16}} [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]) ir [[spāņi|spāņu]] [[futbols|futbola]] treneris un bijušais spēlētājs. == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] kluba sistēmā ar jauniešu komandām un kluba dublieru komandu ''Castilla''. 1995. gadā kļuva par ''[[Real Valladolid]]'' galveno treneri. Vēlāk strādāja ar citiem Spānijas klubiem ''[[CA Osasuna|Osasuna]]'', ''[[CF Extremadura|Extremadura]]'', ''[[CD Tenerife|Tenerife]]'' un ''[[Valencia CF|Valencia]]''. Ar ''Valencia'' divas reizes kļuva par Spānijas čempionu (2002. un 2004. gadā) un 2004. gadā izcīnīja [[UEFA kauss|UEFA kausu]]. No 2004. līdz 2010. gadam vadīja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. 2005. gadā kļuva par [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētāju. 2006. gadā ar ''Liverpool'' uzvarēja [[FA kauss|FA kausā]]. 2010. gadā bija [[Milānas "Internazionale"]] galvenais treneris, uzvarot [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausā]]. 2012.—2013. gada sezonā bija galvenā trenera pienākumu izpildītājs ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Ar šo klubu kļuva par [[UEFA Eiropas līga]]s uzvarētāju. Vēlāk vadīja Itālijas klubu ''[[SSC Napoli|Napoli]]'', vienreiz uzvarot [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] izcīņā. 2015.—2016. gada sezonā bija Madrides "Real" galvenais treneris. No 2016. līdz 2019. gadam strādāja ar ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]''. 2017. gadā uzvarēja otrajā pēc līmeņa Anglijas līgā ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''. 2019. gada jūlijā kļuva par Ķīnas kluba ''[[Dalian Yifang F.C.|Dalian Yifang]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/02072019-benitess_oficiali_klust_par_kinas_kluba_d |title=Benitess oficiāli kļūst par Ķīnas kluba "Dalian Yifang" galveno treneri |date={{dat|2019|7|2||bez}} |accessdate={{dat|2019|7|5||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}</ref> 2021. gada jūnijā tika apstiprināts par Anglijas Premjerlīgas kluba ''[[Everton F.C.|Everton]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Benitez Appointed Everton Manager|url=https://www.evertonfc.com/news/2181395/benitez-appointed-everton-manager|date={{dat|2021|6|30|N|bez}}|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}|website=www.evertonfc.com|language=en}}</ref> Tomēr pēc neapmierinošiem komandas rezultātiem jau 2022. gada janvārī tika atbrīvots no galvenā trenera amata Evertonas klubā.<ref>{{Cite web|url=https://www.skysports.com/football/news/11671/12516803/rafael-benitez-everton-sack-manager-after-just-six-and-a-half-months-in-charge-following-norwich-defeat|title=Rafael Benitez: Everton sack manager after just six-and-a-half months in charge following Norwich defeat|website=Sky Sports}}</ref> 2023. gada 23. jūnijā Benitess tika iecelts par [[La Liga]] kluba [[Bigo "Celta"|RC Celta de Vigo]] vadītāju uz trim gadiem, aizstājot [[Karlosu Karvahalu]].<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/24062023-benitess_atrod_jaunu_darbu_spanija_nevesu|title=Benitess atrod jaunu darbu Spānijā, Nevešu pārdod Saūda Arābijas klubam|date=2023. gada 24. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Benitess, Rafaels}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] e79mrvrk35m017rdvqv8miomxd1fvkv 0 72869 4513538 4292222 2026-08-27T03:10:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513538 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ķekava | attēls = Ķekavas upīte pie Ķekavas.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Ķekava pie [[Ķekava]]s | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = pie [[Ģediņkalns|Ģediņkalna]] | augštece = Bakāne, Ķekaviņa | satekupes = | ieteka = [[Sausā Daugava]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=43 | sāk_plat_s=26 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=29 | sāk_gar_s=56 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=49 | iet_plat_s=54 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=14 | iet_gar_s=21 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 29 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 30,5 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 168,6 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Sūnupe]], [[Butleru strauts]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Ķekava''' (arī '''Ķekaviņa''', augštecē '''Bakāne''')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baldone.lv/Lapas/N_daba.htm |title=Baldones novads. Daba |access-date={{dat|2010|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100513145426/http://www.baldone.lv/Lapas/N_daba.htm |archivedate={{dat|2010|05|13||bez}} }}</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97804 |title=Informācija par objektu: Ķekava |accessdate={{dat|2019|09|02||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Daugava]]s kreisā pieteka [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. Sākas Baldones mežos<ref name="lme">{{LME|2|207}}</ref> pie [[Ģediņkalns|Ģediņkalna]] dienvidos no [[Skurbenieki]]em. Tek uz rietumiem, pēc tam uz ziemeļiem pa [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Upmales paugurlīdzenums|Upmales paugurlīdzenumu]], pie ietekas – pa [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumu]]. Augštecē un vidustecē pārsvarā tek pa mežainu apvidu ar zemiem purvainiem krastiem. Lejtecē krasti augstāki. Daudz iztaisnotu posmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zanzibara.lv/lv/kempings-zanzibara/kanoe-sup-noma-kempings-zanzibara |title=Zanzibāra.lv Laivošana un makšķerēšana Daugavas-Misas ūdensceļos |access-date={{dat|2023|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230625115020/https://www.zanzibara.lv/lv/kempings-zanzibara/kanoe-sup-noma-kempings-zanzibara }}</ref> Ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]] pie [[Ķekava]]s. Lielākās pietekas: [[Sūnupīte]] (8 km), [[Butleru strauts]], [[Zites strauts]], [[Mellais strauts (Ķekavas pieteka)|Mellais strauts]], [[Ķežupīte]]. Pie [[Jenči]]em no Ķekaviņas atzarojas [[Upmalnieku grāvis]], kas to savieno ar [[Misa (upe)|Misu]]. Ar Misu Ķekavu savieno arī [[Daugavas—Misas kanāls]], kas pievienojas upei aiz [[Rīga]]s apvedceļa [[A5]] šķērsošanas un palu laikā novada uz Misu Ķekavas un daļēji arī [[Daugava]]s ūdeņus.<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Baldone]]s un [[Ķekava]]s pilsētas. Upi šķērso autoceļi [[A5]], [[A7]], [[P89]], [[P91]], [[P137]]. == Tūrisms == Upes galvenais laivojamais maršruts ir 12 km garš no [[Jeņči]]em īsi pirms [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] ([[Via Baltica|''Via Baltica'']]) krustojuma līdz Ķekaviņas līcim Ķekavā.<ref name="apr">[http://m.aprinkis.lv/item/24379-laivosana-kekavas-novada-mazajas-upes-%E2%80%93-romantikiem-un-piedzivojumu-mekletajiem Apriņķis.lv. Laivošana Ķekavas novada mazajās upēs – romantiķiem un piedzīvojumu meklētājiem] Arita Rudzīte, 13.04.2015</ref> Otrs maršruts Ķekavā līdz Daugavai ir laivojams tikai dažas stundas gadā, kad atver Ķekaviņas dambja slūžas. Kopš 1980. gadiem šeit organizē [[Airēšanas slaloms|slaloma]] nobraucienus.<ref name="apr" /> Šis Ķekaviņas dambis ir šķērslis lašveidīgo zivju migrācijai uz nārsta vietām, kopš [[Rīgas HES]] nobloķējusi tām ceļu augšup pa Daugavu.<ref>[https://www.copeslietas.lv/m/bildes/albums/kekavinas-upe/ Copes lietas. Ķekaviņas upe]</ref> == Attēli == <gallery> Attēls:River Ķekava in town Ķekava, February 2022 (1).jpg|Pavasara pali Ķekavā Attēls:Ķekaviņa Ceriņu parkā.jpg|Ķekaviņa Baldonē, Ceriņu parkā Attēls:Ķekaviņa pie Līču ielas - panoramio.jpg|Ķekaviņa Baldonē pie Līču ielas Attēls:River Ķekava in town Ķekava, February 2022 (4).jpg|Tiltiņš Ķekavā Attēls:River Ķekava in town Ķekava, February 2022 (7).jpg|Skats no Ķekavas brāļu kapiem </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ķekavas pietekas|nocat=yes}} {{Daugavas pietekas}} [[Kategorija:Ķekavas novada upes]] [[Kategorija:Baldone]] [[Kategorija:Baldones pagasts]] [[Kategorija:Ķekavas pagasts]] [[Kategorija:Ķekava (upe)]] o41c7lcn0yg71nt032c2xvlc7ztp5tw 0 74745 4513523 3473001 2026-08-26T22:25:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513523 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Kit fox tds.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | dzimta =Canidae | dzimta_lv =Suņu dzimta | ģints =Vulpes | ģints_lv =Lapsas | suga =Vulpes macrotis | suga_lv =Ziemeļamerikas lapsa | binomial =Vulpes macrotis <small>([[Merriam]], 1888)</small> | izplatība= [[Attēls:Kit Fox range.png|center|240px]] }} '''Ziemeļamerikas lapsa''' (''Vulpes macrotis'') ir [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[Lapsas|lapsu ģints]] (''Vulpes'') [[Plēsēji|plēsējs]]. Ziemeļamerikas lapsa ir bieži sastopama lapsu suga [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Tā apdzīvo teritorijas [[Meksika]]s ziemeļos, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Arizona|Arizonā]], [[Aidaho]], [[Nevada|Nevadā]], [[Oregona|Oregonā]], [[Teksasa|Teksasā]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]] un [[Jūta|Jūtā]]<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/41587 Vulpes macrotis (Kit Fox, Desert Fox)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref>. Daudzi uzskata, ka šī lapsa ir un [[Amerikas korsaks]] ir viena suga. Tomēr ģenētiskie pētījumi liecina, ka tās ir divas atšķirīgas sugas. Ja abām sugām apdzīvotā teritorija pārklājas, tās mēdz savā starpā krustoties. Pēcnācējus hibrīdus pieskaita pie Amerikas korsaka.<ref>Dragoo, J. W., Choate, J. R., Yates, T. L., & O'Farrell, T. P. (1990). "Evolutionary and taxonomic relationships among North American arid-land foxes". Journal of Mammalogy 71: 318–332</ref> == Izskats un ieradumi == [[Attēls:San-joaquin-kit-fox.jpg|thumb|left|250px]] Ziemeļamerikas lapsa ir mazākā suņu dzimtas suga [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Lapsu garums bez astes ir 45 - 54 [[Centimetrs|cm]], astes garums 25 – 34 cm, augstums skaustā 18–26 cm, svars 1,6 - 2,7 [[Kilograms|kg]].<ref>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Vulpes_macrotis.html ADW: Vulpes macrotis]</ref> [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s. Tai ir ļoti lielas [[ausis]], apmēram 71 - 95 [[Milimetrs|mm]] garas. Lielās ausis karstajā klimatā palīdz samazināt ķermeņa [[temeperatūra|temperatūru]] un nodrošina lielisku [[dzirde|dzirdi]]. Ziemeļamerikas lapsai ir pelēks kažoks ar rūsganu vai dzeltenīgu toni, melns astes gals. Mugura vienmēr ir tumšāka nekā pavēdere. Atšķirībā no [[pelēkās lapsas|pelēkajām lapsām]] tai nav svītras visas astes garumā. ==Uzvedība== Ziemeļamerikas lapsa ir nakts dzīvnieks, bet reizēm pamet alu arī dienas laikā. Visbiežāk tā dodas medībās uzreiz pēc saulrieta, medījot nelielus [[dzīvnieki|dzīvniekus]]; [[žurkas]], [[pele]]s, [[trusis|trušus]], [[kukaiņi|kukaiņus]], [[zivis]] un [[putni|putnus]]. Vienu un to pašu teritoriju var apdzīvot vairākas ģimenes, bet medīt tās kopā neiet. Ziemeļamerikas lapsas neveido ilglaicīgus pārus, tās var mainīt pāri katru gadu. Lapsēni dzimst laikā no marta līdz aprīlim. Vecāki bērnus audzina kopā, lietojot lielākas ģimenes alas. Parasti piedzimst 3-14 kucēni. == Sistemātika == Ziemeļamerikas lapsai izšķir 3 pasugas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000878 |title=Mammal Species of the World - Browse: macrotis<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090101222042/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000878 |archivedate={{dat|2009|01|01||bez}} }}</ref>: * ''Vulpes macrotis mutica'', kas apdzīvo San Žakīnas ieleju [[kalifornija|Kalifornijā]]. * ''Vulpes macrotis arsipus'', kas dzīvo [[Mohaves tuksnesis|Mohaves tuksnesī]]. * †''Vulpes macrotis macrotis'', kopš [[1903]]. gada izmirusi pasuga, kas kādreiz apdzīvoja Kalifornijas dienvidteritorijas. (†) - izmirusi organismu grupa == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Vulpes macrotis|Ziemeļamerikas lapsa}} * http://www.enn.com/wildlife/article/23452 * https://web.archive.org/web/20100918123510/http://www.arkive.org/kit-fox/vulpes-macrotis/ * http://www.vulpes.org/foxden/information/san-joaquin-kit-fox.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080331223030/http://www.vulpes.org/foxden/information/san-joaquin-kit-fox.htm |date={{dat|2008|03|31||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lapsas]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] 74uheg70alukgr8s8w4v61lgwvb2ndx 0 78615 4513681 4403114 2026-08-27T09:28:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513681 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[2005. gads|2005]]. gada laikapstākļi Latvijā |attēls = [[Attēls:Ceļš no Ērgļiem uz Gaiziņkalnu 07.2005.JPG|250px]] |attēla paraksts = Ceļš no Ērgļiem uz Gaiziņkalnu. [[2005]]. gada [[6. jūlijs]]. Gaisa temperatūra aptuveni +19 grādi. |vid Lat = +6,3&nbsp;°C |min Lat = −27,0&nbsp;°C |max Lat = +31,4 °C |vid Rīga = +7,0&nbsp;°C |min Rīga = −18,6&nbsp;°C |max Rīga = +31,4&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Rīga: 743,5 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2005. gads|2005]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == === Janvāris === * [[8. janvāris]] — [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums, kurš bija +9,6&nbsp;°C. * [[9. janvāris]] — [[Latvija|Latvijā]] plosījās [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|pēdējo 35 gadu laikā spēcīgākais orkāns]]. Vēja ātrums naktī uz [[9. janvāris|9. janvāri]] brāzmās sasniedza 40 metrus sekundē. Visā Latvijā, bet jo īpaši [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, tika nodarīti ievērojami postījumi. Tika izgāzts liels daudzums koku, ēkām norauti jumti, noskalota jūras piekraste. 60% Latvijas teritorijas tika traucēta elektroapgāde. [[Rīga|Rīgā]] un citās piejūras teritorijās bija plūdi. * [[12. janvāris]] — [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums, kurš bija +7,1&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1993. gada laikapstākļi Latvijā|1993. gadā]], bija +6,8&nbsp;°C. * [[20. janvāris]] — tika novērots ļoti zems atmosfēras spiediens 955&nbsp;hPa. * [[28. janvāris]] — telekompānija [[LNT]] ziņoja par 4 balles stipru zemestrīci netālu no [[Cēsis|Cēsīm]]. * [[30. janvāris]] — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaisa temperatūra nokritās līdz –24,4&nbsp;°C. === Februāris === === Marts === * [[1. marts]] — no rīta valsts lielākajā daļā bija aukstāks par –15 grādiem, dienas vidū visā valstī bija –8, –12 grādu sals.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/1.-marts.a73556/ Šī diena vēsturē | 1. marts], lsm.lv</ref> * [[2. marts]] — tika novērots stiprākais sals [[Latvija|Latvijā]] ([[2004]]/[[2005. gads|2005]] ziemas periodā). Vietām (pie [[Saldus]], [[Jelgava]]s) temperatūra noslīdēja līdz –28 grādiem. Oficiāli viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā −27,0&nbsp;°C. [[Saldus|Saldū]] tika fiksēti −26,9&nbsp;°C, Mērsrags −25,6&nbsp;°C, bet Skrīveros un Stendē −25,3&nbsp;°C. Pārējā Latvijā bija siltāks.<ref>[http://www.meteo.lv/pdf_base/meteor_2005.html Meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100523201320/http://www.meteo.lv/pdf_base/meteor_2005.html |date={{dat|2010|05|23||bez}} }}, meteo.lv</ref> * [[14. marts]] — tika novērots pirmais [[2005. gads|2005]]. gada [[Pērkons (dabas parādība)|pērkons]]. * [[16. marts]] — dziļākā sniega sega [[2005. gads|2005]]. gadā — 39 cm. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — naktī bija sals, Skrīveros pat −8 grādi, bet pēcpusdienā valsts lielākajā daļā temperatūra pakāpās virs +8, vietām pat +13 grādiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/2.-aprilis.a73588/ Šī diena vēsturē | 2. aprīlis], lsm.lv</ref> * [[4. aprīlis]] — Rīgā gaiss iesila līdz +16,2 °C, par grāda desmigdaļu atpaliekot no šīs dienas maksimālā gaisa temperatūras rekords, kurš tika uzstādīts [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gadā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/4.-aprilis.a73590/ Šī diena vēsturē | 4. aprīlis], lsm.lv</ref> * [[5. aprīlis]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā un Kolkā pakāpās līdz +19,5 °C. * [[15. aprīlis]] — pirmo reizi pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā pakāpās virs +20 grādiem. === Maijs === * [[13. maijs]] — tika ziņots, ka pēdējās 4 dienās [[Latvija]]s austrumos bija nolijusi vairāku mēnešu norma. Upēs vidēji par 1—2 metriem cēlies ūdens līmenis. * [[15. maijs]] — [[Rīga|Rīgā]] [[gaisa temperatūra]] pirmo reizi [[2005. gads|2005]]. gadā sasniedza +20 grādus un bija +20,4&nbsp;°C.<ref>[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422&month=5&year=2005 Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[24. maijs]]: ** Aktīvas aukstās atmosfēras frontes pavadībā Latvijā daudzviet bija speecīgi pērkona negaisi. Vairākās vietās novērota krusa un plūdi ([[Talsi|Talsos]], [[Bauska|Bauskā]]). Vējš brāzmās sasniedza vētras spēku. Daudzviet tika nolauzti koki. [[Zibens]] [[Latgale|Latgalē]] iespērā dzīvojamajā ēkā. [[Cesvaine|Cesvainē]] tika novērots [[virpuļviesulis]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/166667-gulbenes_rajona_sogad_jau_otra_viesulvetra_aluksne_ka_pec_kara Gulbenes rajonā šogad jau otrā viesuļvētra, Alūksnē - kā pēc kara] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053334/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/166667-gulbenes_rajona_sogad_jau_otra_viesulvetra_aluksne_ka_pec_kara |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2005|5|26|SK}}</ref> Pēc pusdienas stipras lietusgāzes tika novērotas Latvijas rietumdaļā, īpaši Kandavas un Kuldīgas apkaimē, savukārt Talsos un Stendē bijusi arī krusa.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/166577-talsos_bijusi_krusa_latvijas_austrumos_gaida_vetru Talsos bijusi krusa, Latvijas austrumos gaida vētru]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2005|5|24|SK}}</ref> Pērkona negaisa radīto lokālo viesuļu laikā valsts meža platībās tika izgāzti koki vairāk nekā 30 000 m³ apjomā. Visvairāk cieta LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības meži, kuros negaisa viesuļu laikā [[Gulbene]]s un [[Alūksne]]s apkaimē tika izgāzta koksne 20 000 m³ apjomā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/166746-maija_negaisa_raditais_viesulis_valsts_mezu_platibas_izgazis_30_000_m_koksnes Maija negaisa radītais viesulis valsts mežu platībās izgāzis 30 000 m³ koksnes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052629/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/166746-maija_negaisa_raditais_viesulis_valsts_mezu_platibas_izgazis_30_000_m_koksnes |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2005|6|3|SK}}</ref> ** [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums +29,1&nbsp;°C. * [[29. maijs]] — [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums, kurš bija +29,8&nbsp;°C. === Jūnijs === * [[11. jūnijs]] — spēcīgas lietusgāzes [[Rīga|Rīgā]]. Izveidojās īslaicīgi plūdi. === Jūlijs === [[Attēls:Imanta lietus.jpg|thumb|200px|[[Lietus|Stiprs lietus]]. [[Rīga]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]]. [[2005. gads|2005]]. gada [[17. jūlijs]].]] * [[13. jūlijs]] — Rīgā tika sasniegta 2005. gada maksimālā gaisa temperatūra. Pēcpusdienā tā pakāpās līdz +31,4 °C. * [[17. jūlijs]] — [[Bārta|Bārtā]] netālu no [[Liepāja]]s [[virpuļviesulis]] dažām ēkām norāva šīfera jumtus. * [[30. jūlijs]] — vairākās vietās [[Latvija|Latvijā]], arī [[Rīga|Rīgā]], tika novērotas stipras lietusgāzes. Rīgā [[nokrišņi|nokrišņu]] summa sasniedza 49,02 mm.<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/07-2005/264220.htm Clima en Riga durante Julio de 2005] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305102434/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/07-2005/264220.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, {{es ikona}}</ref> === Augusts === * [[4. augusts]] — visā [[Latvija|Latvijā]] tika novērots diezgan spēcīgs un ilgstošs lietus. [[Zente|Zentē]] lietus ilga 11 stundas. * [[10. augusts|10]], [[11. augusts]] — Aktīvs [[ciklons]] ar lielu nokrišņu daudzumu aizkavējās virs [[Latvija]]s. [[10. augusts|10. augusta]] vakarā daudzviet tika novērota arī vēja pastiprināšanās līdz 15 m/s. Vairākās vietās uz ceļiem nogāzti koki. * [[26. augusts]] — saistībā ar auksto atmosfēras fronti, tika novērotas lietusgāzes un vēja pastiprināšanās līdz 15 m/s. === Septembris === * [[7. septembris]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +24, +27 grādus. * [[8. septembris]] — gaisa temperatūra visā valstī pakāpās līdz +21, +25 grādiem. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] tika novērots daļējs [[Saule]]s aptumsums (apt. 25%). * [[24. oktobris]] — [[Latvija]]s austrumos ([[Sigulda]]s, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Valka]]s apkārtnē) izveidojās pirmā īslaicīgā sniega sega. === Novembris === === Decembris === * [[16. decembris]] — aktīva [[ciklons|ciklona]] aizmugurē dienas rītā bija novērojami spēcīgi sniega nokrišņi. Divu stundu laikā [[Zante|Zantē]] sasniga 8 cm sniega. Ciklona centrā gaisa spiediens nokritās līdz 970HPa. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: −27,0&nbsp;°C ([[2. marts]], [[Jelgava]]) * [[Latvija]]: +31,4 °C ([[13. jūlijs]], [[Rīga]]) * [[Rīga]]: –18,6&nbsp;°C ([[2. marts]]) * [[Rīga]]: +31,4&nbsp;°C ([[13. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 743,5 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[Celsija grāds|°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/264220.htm Clima en Riga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305143333/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/264220.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tutiempo.net {{es ikona}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –15,5&nbsp;°C | [[30. janvāris]] | <center> +9,7&nbsp;°C | [[11. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +0,0&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +3,5 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –14,9&nbsp;°C | [[8. februāris]] | <center> +1,9&nbsp;°C | [[11. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −5,0&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,6 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> –18,6&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[2. marts]] | <center> +10,5&nbsp;°C | [[25. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −3,6&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −3,7 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –4,0&nbsp;°C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,5&nbsp;°C | [[5. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +6,6&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,6 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,3&nbsp;°C | [[5. maijs|2.]], [[15. maijs]] | <center> +29,8&nbsp;°C | [[29. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +11,6&nbsp;°C | bgcolor="#DDDDDD" | <center> 0,0 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,4&nbsp;°C | [[3. jūnijs]] | <center> +28,6&nbsp;°C | [[25. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,1 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,3&nbsp;°C | [[22. jūlijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +31,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[13. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +19,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,2 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +8,4&nbsp;°C | [[28. augusts]] | <center> +28,0&nbsp;°C | [[4. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +17,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,6 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +2,1&nbsp;°C | [[18. septembris]] | <center> +27,0&nbsp;°C | [[7. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +14,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,3 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> –2,5&nbsp;°C | [[25. oktobris|25.]], [[28. oktobris]] | <center> +17,9&nbsp;°C | [[8. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +7,9&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,8 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> –3,9&nbsp;°C | [[27. novembris]] | <center> +10,3&nbsp;°C | [[4. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +3,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,8 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> –12,5&nbsp;°C | [[28. decembris|28]], [[29. decembris]] | <center> +6,0&nbsp;°C | [[12. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −2,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,6 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 40,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#E5F1FF" | <center> 21,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. februāris|11.]] [[13. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 27,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,4 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. marts|7.]] [[17. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 22,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[9. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 80,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 40,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 31,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. maijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 132,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 52,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 57,0 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 49,5 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[11. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 94,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 28,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 56,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 49,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 111,6 mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 76,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 62,7 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. septembris|29.]] [[30. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 49,0 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 40,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 54,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 46,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. decembris]] |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas. {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −11,2&nbsp;°C — [[29. janvāris]] * −10,1&nbsp;°C — [[28. decembris]] * −10,0&nbsp;°C — [[28. janvāris]] * −8,7&nbsp;°C — [[1. marts]] * −7,3&nbsp;°C — [[5. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +18,6&nbsp;°C — [[31. jūlijs]] * +17,4&nbsp;°C — [[12. jūlijs]] * +17,2&nbsp;°C — [[13. jūlijs]] * +16,6&nbsp;°C — [[8. septembris]] * +16,5&nbsp;°C — [[16. jūlijs]], [[4. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2005. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} * [https://web.archive.org/web/20100523201320/http://www.meteo.lv/pdf_base/meteor_2005.html Meteoroloģiskā informācija, 2005. gads], meteo.lv * [https://web.archive.org/web/20080930212838/http://www.meteo.lv/public/meteoanomal_2005.html Laika apstākļu anomālijas Latvijā 2005. gadā], meteo.lv {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2005. gads Latvijā]] geh1b3g15vu0kcfjus7bxhdh7cxi4mq 0 79338 4513485 4512547 2026-08-26T19:47:31Z Kleivas 2704 4513485 wikitext text/x-wiki '''Montgomerijs''' (''Montgomery'') var būt: * [[Montgomeri]] — pilsēta ASV, Alabamas štata administratīvais centrs. == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Montgomery''; 1887—1976) — Apvienotās Karalistes feldmaršals; * [[Deikars Montgomerijs]] (''Dacre Montgomery''; 1994) — austrāliešu aktieris; * [[Džons Montgomerijs]] (''Jon Montgomery''; 1979) — kanādiešu skeletonists; * [[Forests Montgomerijs]] (''Forest Montgomery''; 1874—1947) — amerikāņu tenists. {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] esmk30xa32es2f8fly664pjdp5h8ey7 100 80595 4513416 4513125 2026-08-26T17:09:04Z Dainis 876 4513416 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. j0um2pxmxhujlg7xzca608cli8mdrti 100 80630 4513423 4513128 2026-08-26T17:15:14Z Dainis 876 4513423 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[31. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Augusts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Augusts — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Augusts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[1. septembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[4. septembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. * [[12. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. <!-- * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> l1ntcfptcpp9tbj1vs9br4mvf67k4cb 0 81216 4513470 4508720 2026-08-26T19:30:53Z Votre Provocateur 111653 4513470 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Latvijas Republikas Zemessardze | attēls = [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|180px]] | virsraksts = Zemessardzes emblēma | valsts = {{karogs|Latvija}} | pastāvēšana = 1991―pašlaik | daļa no = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem]] | karaspēka veids = Sauszemes brīvprātīgais karaspēks | krāsas = | karavīru skaits = | devīze ="Par tēvu zemi un brīvību" | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = [[pulkvedis]] [[Aivars Krjukovs]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zemessardzes-komandiera-amata-apstiprinats-kaspars-pudans.a497509/ Zemessardzes komandiera amatā apstiprināts Kaspars Pudāns]</ref> | komandieri = Ainārs Ozoliņš<br />[[Leonīds Kalniņš]]<br />Egils Leščinskis<br />[[Kaspars Pudāns]]<br />[[Aivars Krjukovs]] (pašlaik) }} [[Attēls:Zemessardzes ziemas ikdienas formas terps.jpg|thumb|120px|Zemessardzes bijušais komandieris ZS pulkvedis [[Juris Eihmanis]] ZS ziemas ikdienas formas tērpā. 20. gadsimta 90. gadi.]] '''Latvijas Republikas Zemessardze''' (LR ZS) ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] sastāvdaļa. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas Republikas pilsoņus]] valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Zemessardzē var dienēt [[Latvija|Latvijas Republikas]] pilsoņi vecumā starp 18 un 65 gadiem. == Vēsture == [[Attēls:100808_ZS_lielgabali_06.jpg|left|thumb|200px|Zemessardzes 34. kājnieku bataljona zemessargi šauj ar ''Škoda K-53'' lielgabalu, 2007. gads]] Starpkaru Latvijā Zemessardzes funkcijas lielākoties pildīja [[Latvijas Aizsargu organizācija]]. 1991. gada janvārī, [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], tautai radās [[pārliecība]], ka ir nepieciešama tautas pašaizsardzības organizācija. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem Latvijas Valsts muitas posteņiem un valsts iestādēm, tika terorizēti cilvēki un rīkotas dažādas provokācijas. 1991. gada 23. augustā tika pieņemts lēmums, par Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu, kurā bija teikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Drīz vien sākās Zemessardzes bataljonu formēšana. Dažu mēnešu laikā Zemessardzē iestājās vairāk nekā {{sk|10000}} cilvēku. Pēc gada zemessargu skaits sasniedza jau {{sk|17000}}, un Zemessardze kļuva par lielāko Latvijai uzticamo militāro organizāciju. Zemessardzes dibināšanas pirmsākumos zemessargi bija nepietiekami apmācīti, apbruņoti, slikti ekipēti un ģērbušies dažādās drēbēs, bet zemessargi darīja visu, lai uzturētu drošību Latvijā — sargāja robežu, ķēra noziedzniekus un cīnījās ar kontrabandistiem, cīnījās pret plūdiem un ugunsgrēkiem, bloķēja Padomju karaspēka daļas. 1992. gadā nodibināja Zemessardzes analogu jauniešiem — [[Jaunsardze|Jaunsardzi]], kas šobrīd ir viena no lielākajām jauniešu organizācijām Latvijā. No 1993. g. 18. marta līdz 2000. gadam, kad tās pievienoja NBS [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēkiem]], pastāvēja Zemessardzes aviācijas vienības. Septembrī tika uzsākta Zemessardzes Aviācijas mācību centra «[[Spilves lidosta|Spilve]]» izveide, uz kura bāzes izveidoja Zemessardzes aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesta speciālo vienību. 1995. gadā Zemessardzes Cēsu, Limbažu, Rēzeknes un Daugavpils aeroklubi tika reorganizēti par aviācijas vienībām. 1996. gadā tika izveidota arī Jelgavas aviācijas vienība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/musdienu-vesture/2016-09-14/latvijas-zemessardze-vestures-griezos|title=Latvijas Zemessardze vēstures griežos|website=Sargs.lv|access-date=2025-12-16|date=2016-09-14|language=lv}}</ref> ZS Aviācijas vienību lidaparātu klāstā bija vairākas lidmašīnas An-2 un sešas vieglās lidmašīnas PZL-104 Wilga 35-A, kā arī planieri: ap divdesmit Let L-13 Blaník, trīs SZD-48-3 Jantar Standard 3 un trīs LAK-12. Lidaparātu marķējums bija sarkani-balts [[Auseklis (zīme)|auseklītis]] uz astes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aeroflight.co.uk/user/every/latvia-ng2-all-time-aircraft-used-listing-post-ww2.htm|title=All-Time Aircraft Used List Latvian National Guard (Post-WW2) – Aeroflight|access-date={{dat|2025|12|16||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240615083504/https://www.aeroflight.co.uk/user/every/latvia-ng2-all-time-aircraft-used-listing-post-ww2.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scramble.nl/planning/orbats/latvia|title=Orbats|website=www.scramble.nl|access-date=2025-12-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/2004/2004-09%20-%202365.html|title=super frelon {{!}} 2004 {{!}} 09 - 2365 {{!}} Flight Archive|website=www.flightglobal.com|access-date=2025-12-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airliners.net/photo/Latvia-Air-Force/PZL-Okecie-PZL-104-Wilga-35A/495830|title=Aviation Photo #0495830: PZL-Okecie PZL-104 Wilga-35A - Latvia - Air Force|website=Airliners.net|access-date=2025-12-16}}</ref> Vēlāk, lai veiktu operatīvāku Zemessardzes darbu, Zemessardzes bataljoni tika iedalīti vairāku novadu vienībās, kas 2016. gadā tika pārformēti brigādēs, apvienojot visas NBS vienības vienotā numerācijas sistēmā.<ref>http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2016/08/24-01.aspx#lastcomment</ref> 2008. gadā par Zemessardzes komandieri tika iecelts pulkvedis [[Juris Zeibārts]]. No 2011. gada 15. oktobra Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš. No 2016. gada 25. augusta Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. No 2019. gada 30. maija līdz 2023. gada februārim Zemessardzes komandieris bija pulkvedis Egils Leščinskis. No 2023. gada 21. februāra līdz 2025. gada 24. janvārim Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis [[Kaspars Pudāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2023-foto-zemessardzes-komandieris-pudans-sanem-brigades-generala-zimotnes-un-zobenu.a534069/|title=FOTO. Zemessardzes komandieris Pudāns saņem brigādes ģenerāļa zīmotnes un zobenu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-05|language=lv}}</ref> Pašreizējais LR Zemessardzes komandieris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zs.mil.lv/lv/zinas/zemessardzes-komandiera-amata-apstiprinats-pulkvedis-aivars-krjukovs|title=Zemessardzes komandiera amatā apstiprināts pulkvedis Aivars Krjukovs {{!}} Zemessardze|website=www.zs.mil.lv|access-date=2025-02-01|language=lv}}</ref> pulkvedis [[Aivars Krjukovs]] LR ZS vadību formāli pārņēma no Kaspara Pudāna 2025. gada 21. janvārī, taču faktiski tika paredzēts, ka studiju dēļ amata pienākumus pildīt uzsāka ar 2025. gada 1. jūniju (LR ZS komandiera pienākumus līdz tam pildīja štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis). == Uzdevumi == * Sagatavot Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmācīt Zemessardzes personālsastāvu. * Pildīt valsts aizsardzības uzdevumus. * Likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalīties starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. * Piedalīties uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanā. * Iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus un veikt spridzināšanas darbus. * Piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos. * Sniegt atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā. * Sniegt atbalstu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā un radušos seku pārvarēšanā. * Sniegt atbalstu Jaunsardzei jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://likumi.lv/doc.php?id=210634|title= Latvijas Republikas Zemessardzes likums |accessdate= {{dat|2016|03|02|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> == Personālsastāvs un struktūra == [[Attēls:Võidupüha paraad Viljandis (52995568421).jpg|thumb|291x291px|Zemessardzes 27. kājnieku bataljona zemessargi [[Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)|Varoņu piemiņas dienas]] parādē 2023. gadā]] [[Attēls:Ministru_prezidents_Valdis_Dombrovskis_vēro_Nacionālo_bruņoto_spēku_vienību_militāro_parādi_11.novembra_krastmalā_(6357911061).jpg|thumb|308px|Zemessardzes 52. kājnieku bataljona zemessargi parādes laikā 2011. gada 18. novembrī]] [[Attēls:ZS 44. Kājnieku bataljons (51282311386).jpg|thumb|308px|Zemessardzes ZS 44. kājnieku bataljons]] Zemessardzē dien ap 9600 zemessargu, 2020. gadā Zemessardzē brīvprātīgi iestājās 966 zemessargi. '''Zemessardzes struktūra:''' Zemessardzes štābs<br /> Zemessardzes Kiberaizsardzības un elektromagnētiskās karadarbības bataljons<br /> Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība<br /> Zemessardzes Speciālo psiholoģisko operāciju (PSYOPS) atbalsta vads<br /> Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs<br /> Zemessardzes Mācību centrs<br /> Zemessardzes orķestris<br /> Zemessardzes Veterānu apvienība Zemessardzes 1. Rīgas brigāde * ZS 13. kājnieku bataljons ([[Rīga]]) * ZS 17. Kaujas atbalsta bataljons ([[Mārupe]]) * ZS 19. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Ulbroka]]) * [[Zemessardzes Studentu bataljons|ZS Studentu bataljons]] ([[Rīga]]) * ZS 53. kājnieku bataljons ([[Bauska]]) ** [[Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota|ZS Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota]] Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde * ZS 22. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Valmiera]]) * ZS 25. Kaujas atbalsta bataljons ([[Stāmeriena]]) * [[Zemessardzes 26. kājnieku bataljons|ZS 26. kājnieku bataljons]] ([[Gulbene]]) * ZS 27. kājnieku bataljons ([[Cēsis]]) * ZS 31. kājnieku bataljons ([[Alūksne]]) * ZS 54. Kaujas atbalsta bataljons ([[Ogre]]) Zemessardzes 3. Latgales brigāde * ZS 32. kājnieku bataljons ([[Rēzekne]]) * ZS 34. kājnieku bataljons ([[Daugavpils]]) * ZS 35. kājnieku bataljons ([[Preiļi]]) * ZS 36. Kaujas atbalsta bataljons ([[Lūznava]]) * ZS 55. kājnieku bataljons ([[Aizkraukle]]) * ZS 56. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Jēkabpils]]) ** Kaujas atbalsta rota Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde * ZS 44. kājnieku bataljons ([[Liepāja]]) * ZS 45. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Kuldīga]]) * ZS 46. kājnieku bataljons ([[Ventspils]]) * ZS 51. kājnieku bataljons ([[Dobele]]) * ZS 52. Kaujas atbalsta bataljons ([[Jelgava]]) Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons ([[Kadaga]]) == Dienesta pakāpes<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Republikas Zemessardzes likums |url=https://likumi.lv/ta/id/210634-latvijas-republikas-zemessardzes-likums |website=LIKUMI.LV |accessdate={{dat|2025|9|28||bez}} |language=lv |quote=V nodaļa Dienesta pakāpju piešķiršana, paaugstināšana un atņemšana 23.pants. Dienesta pakāpes}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Republikas Zemessardze |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/33430-Latvijas-Republikas-Zemessardze |website=enciklopedija.lv |accessdate={{dat|2025|9|28||bez}} |language=lv |quote=Dienesta pakāpes}}</ref> == {| width="100%" style="border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px;" |- style="background:lightsteelblue;" ! colspan="10" | Virsnieku dienesta pakāpes |- bgcolor="#dadada" ! ! colspan="3" | Augstākie virsnieki ! colspan="3" | Vecākie virsnieki ! colspan="3" | Jaunākie virsnieki |- align="center" | Pakāpes zīmotne | [[Attēls:Latvia-Army-OF-8.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-7.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-6.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-5.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-4.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-3.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-2.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-1b.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-1a.svg|50px]] |- align="center" valign="top" | Pakāpe | [[Ģenerālleitnants]]<br />''Lieutenant General'' | [[Ģenerālmajors]]<br />''Major General'' | [[Brigādes ģenerālis]]<br />''Brigadier General'' | [[Pulkvedis]]<br />''Colonel'' | [[Pulkvežleitnants]]<br />''Lieutenant Colonel'' | [[Majors]]<br />''Major'' | [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]<br />''Captain'' | [[Virsleitnants]]<br />''First Lieutenant'' | [[Leitnants]]<br />''Second Lieutenant'' |- align="center" bgcolor="#efefef" | [[NATO]] kods<ref name="stanag">{{tīmekļa atsauce |title=STANAG 2116 |url=https://militaria.lv/stanag.htm |website=militaria.lv |accessdate={{dat|2024|12|9||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241209174417/https://militaria.lv/stanag.htm |archivedate={{dat|2024|12|9||bez}} |language=en}}</ref> | OF-8 | OF-7 | OF-6 | OF-5 | OF-4 | OF-3 | colspan="1" | OF-2 | colspan="1" | OF-1 | colspan="1" | OF-0 |} {| width="100%" style="border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px; border-top: none;" |- style="background:lightsteelblue;" ! colspan="9" | Instruktoru un zemessargu dienesta pakāpes |- bgcolor="#dadada" ! ! colspan="2" | Augstākie instruktori ! colspan="2" | Vecākie instruktori ! colspan="2" | Jaunākie instruktori ! colspan="2" | Zemessargi |- align="center" | Pakāpes zīmotne | [[Attēls:Latvia-Army-OR-9.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-8.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-7.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-6.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-5.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-4.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-3.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-2.svg|50px]] |- align="center" valign="top" | Pakāpe | [[Augstākais virsseržants]]<br />''Sergeant Major'' | [[Galvenais virsseržants]]<br />''Master Sergeant'' | [[Štāba virsseržants]]<br />''Sergeant First Class'' | [[Virsseržants]]<br />''Staff Sergeant'' | [[Seržants]]<br />''Sergeant'' | [[Kaprālis]]<br />''Corporal'' | [[Vecākais zemessargs]]<br />''Private First Class'' | [[Zemessargs (dienesta pakāpe)|Zemessargs]]<br />''Private'' |- align="center" bgcolor="#efefef" | [[NATO]] kods | OR-9 | OR-8 | OR-7 | OR-6 | OR-5 | OR-4 | colspan="1" | OR-3 | colspan="1" | OR-2 |} == Ekipējums == Zemessardzes standarta ierocis ir vācu NATO 5,56x45 mm HK G36 triecienšautene, senāk tika izmantota arī NATO 7,62x51 mm kalibra ''[[Ak 4]]'' triecienšautene. No atbalsta ieročiem tiek izmantoti NATO 7,62x51 mm kalibra zviedru [[Ksp 58]] ložmetēji, vācu [[MG-3]] ložmetēji un vācu HK21 ložmetēji, kā arī zviedru 84 mm ''[[Carl Gustaf]]'' M2 vītņstobra granātmetēji. Bruņojumā ir arī austriešu ''[[Glock 17]]'' un šveiciešu SIG P210 pistoles. Zemessardzes smagie ieroči ir [[Pvpj 1110|M1110]] bezatgrūdes lielgabali. Zemessardzes artilēristi apbruņoti ar [[100 mm lauka lielgabals M1944 (BS-3)|100 mm lielgabaliem]], savukārt pretgaisa artilēristu rīcībā ir ''[[Bofors L70]]'' 40 mm lielgabali un zviedru [[RBS 70]] raķešu sistēmas. 2008. gadā tika iepirkti ''[[Spike]]'' prettanku raķešu komplekti. Zemessardzes transportlīdzekļu skaitā ir ''Patria 6x6'' kājnieku kaujas mašīnas, ''Scania'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.zs.mil.lv/?path=%2fZS&layout={9BBD5AF1-6822-4353-BFA9-7177CD4D8D5F} Latvijas Zemessardzes mājaslapa] * [https://www.klustikaravirs.lv/ Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"] * [https://www.flickr.com/photos/zemessardze/ LR Zemessardzes foto galerija Flickr] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] q0b53ht6xx5wziwj7wfoo2sv3p8oy9v 4513471 4513470 2026-08-26T19:31:14Z Votre Provocateur 111653 4513471 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Latvijas Republikas Zemessardze | attēls = [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|180px]] | virsraksts = Zemessardzes emblēma | valsts = {{karogs|Latvija}} | pastāvēšana = 1991―pašlaik | daļa no = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem]] | karaspēka veids = Sauszemes brīvprātīgais karaspēks | krāsas = | karavīru skaits = | devīze ="Par tēvu zemi un brīvību" | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = [[pulkvedis]] [[Aivars Krjukovs]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zemessardzes-komandiera-amata-apstiprinats-kaspars-pudans.a497509/ Zemessardzes komandiera amatā apstiprināts Kaspars Pudāns]</ref> | komandieri = Ainārs Ozoliņš<br />[[Leonīds Kalniņš]]<br />Egils Leščinskis<br />[[Kaspars Pudāns]]<br />[[Aivars Krjukovs]] (pašlaik) }} [[Attēls:Zemessardzes ziemas ikdienas formas terps.jpg|thumb|120px|Zemessardzes bijušais komandieris ZS pulkvedis [[Juris Eihmanis]] ZS ziemas ikdienas formas tērpā. 20. gadsimta 90. gadi.]] '''Latvijas Republikas Zemessardze''' (LR ZS) ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] sastāvdaļa. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas Republikas pilsoņus]] valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Zemessardzē var dienēt [[Latvija|Latvijas Republikas]] pilsoņi vecumā starp 18 un 65 gadiem. == Vēsture == [[Attēls:100808_ZS_lielgabali_06.jpg|left|thumb|200px|Zemessardzes 34. kājnieku bataljona zemessargi šauj ar ''Škoda K-53'' lielgabalu, 2007. gads]] Starpkaru Latvijā Zemessardzes funkcijas lielākoties pildīja [[Aizsargi (organizācija)|Latvijas Aizsargu organizācija]]. 1991. gada janvārī, [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], tautai radās [[pārliecība]], ka ir nepieciešama tautas pašaizsardzības organizācija. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem Latvijas Valsts muitas posteņiem un valsts iestādēm, tika terorizēti cilvēki un rīkotas dažādas provokācijas. 1991. gada 23. augustā tika pieņemts lēmums, par Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu, kurā bija teikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Drīz vien sākās Zemessardzes bataljonu formēšana. Dažu mēnešu laikā Zemessardzē iestājās vairāk nekā {{sk|10000}} cilvēku. Pēc gada zemessargu skaits sasniedza jau {{sk|17000}}, un Zemessardze kļuva par lielāko Latvijai uzticamo militāro organizāciju. Zemessardzes dibināšanas pirmsākumos zemessargi bija nepietiekami apmācīti, apbruņoti, slikti ekipēti un ģērbušies dažādās drēbēs, bet zemessargi darīja visu, lai uzturētu drošību Latvijā — sargāja robežu, ķēra noziedzniekus un cīnījās ar kontrabandistiem, cīnījās pret plūdiem un ugunsgrēkiem, bloķēja Padomju karaspēka daļas. 1992. gadā nodibināja Zemessardzes analogu jauniešiem — [[Jaunsardze|Jaunsardzi]], kas šobrīd ir viena no lielākajām jauniešu organizācijām Latvijā. No 1993. g. 18. marta līdz 2000. gadam, kad tās pievienoja NBS [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēkiem]], pastāvēja Zemessardzes aviācijas vienības. Septembrī tika uzsākta Zemessardzes Aviācijas mācību centra «[[Spilves lidosta|Spilve]]» izveide, uz kura bāzes izveidoja Zemessardzes aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesta speciālo vienību. 1995. gadā Zemessardzes Cēsu, Limbažu, Rēzeknes un Daugavpils aeroklubi tika reorganizēti par aviācijas vienībām. 1996. gadā tika izveidota arī Jelgavas aviācijas vienība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/musdienu-vesture/2016-09-14/latvijas-zemessardze-vestures-griezos|title=Latvijas Zemessardze vēstures griežos|website=Sargs.lv|access-date=2025-12-16|date=2016-09-14|language=lv}}</ref> ZS Aviācijas vienību lidaparātu klāstā bija vairākas lidmašīnas An-2 un sešas vieglās lidmašīnas PZL-104 Wilga 35-A, kā arī planieri: ap divdesmit Let L-13 Blaník, trīs SZD-48-3 Jantar Standard 3 un trīs LAK-12. Lidaparātu marķējums bija sarkani-balts [[Auseklis (zīme)|auseklītis]] uz astes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aeroflight.co.uk/user/every/latvia-ng2-all-time-aircraft-used-listing-post-ww2.htm|title=All-Time Aircraft Used List Latvian National Guard (Post-WW2) – Aeroflight|access-date={{dat|2025|12|16||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240615083504/https://www.aeroflight.co.uk/user/every/latvia-ng2-all-time-aircraft-used-listing-post-ww2.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scramble.nl/planning/orbats/latvia|title=Orbats|website=www.scramble.nl|access-date=2025-12-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/2004/2004-09%20-%202365.html|title=super frelon {{!}} 2004 {{!}} 09 - 2365 {{!}} Flight Archive|website=www.flightglobal.com|access-date=2025-12-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airliners.net/photo/Latvia-Air-Force/PZL-Okecie-PZL-104-Wilga-35A/495830|title=Aviation Photo #0495830: PZL-Okecie PZL-104 Wilga-35A - Latvia - Air Force|website=Airliners.net|access-date=2025-12-16}}</ref> Vēlāk, lai veiktu operatīvāku Zemessardzes darbu, Zemessardzes bataljoni tika iedalīti vairāku novadu vienībās, kas 2016. gadā tika pārformēti brigādēs, apvienojot visas NBS vienības vienotā numerācijas sistēmā.<ref>http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2016/08/24-01.aspx#lastcomment</ref> 2008. gadā par Zemessardzes komandieri tika iecelts pulkvedis [[Juris Zeibārts]]. No 2011. gada 15. oktobra Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš. No 2016. gada 25. augusta Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. No 2019. gada 30. maija līdz 2023. gada februārim Zemessardzes komandieris bija pulkvedis Egils Leščinskis. No 2023. gada 21. februāra līdz 2025. gada 24. janvārim Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis [[Kaspars Pudāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2023-foto-zemessardzes-komandieris-pudans-sanem-brigades-generala-zimotnes-un-zobenu.a534069/|title=FOTO. Zemessardzes komandieris Pudāns saņem brigādes ģenerāļa zīmotnes un zobenu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-05|language=lv}}</ref> Pašreizējais LR Zemessardzes komandieris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zs.mil.lv/lv/zinas/zemessardzes-komandiera-amata-apstiprinats-pulkvedis-aivars-krjukovs|title=Zemessardzes komandiera amatā apstiprināts pulkvedis Aivars Krjukovs {{!}} Zemessardze|website=www.zs.mil.lv|access-date=2025-02-01|language=lv}}</ref> pulkvedis [[Aivars Krjukovs]] LR ZS vadību formāli pārņēma no Kaspara Pudāna 2025. gada 21. janvārī, taču faktiski tika paredzēts, ka studiju dēļ amata pienākumus pildīt uzsāka ar 2025. gada 1. jūniju (LR ZS komandiera pienākumus līdz tam pildīja štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis). == Uzdevumi == * Sagatavot Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmācīt Zemessardzes personālsastāvu. * Pildīt valsts aizsardzības uzdevumus. * Likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalīties starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. * Piedalīties uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanā. * Iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus un veikt spridzināšanas darbus. * Piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos. * Sniegt atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā. * Sniegt atbalstu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā un radušos seku pārvarēšanā. * Sniegt atbalstu Jaunsardzei jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://likumi.lv/doc.php?id=210634|title= Latvijas Republikas Zemessardzes likums |accessdate= {{dat|2016|03|02|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> == Personālsastāvs un struktūra == [[Attēls:Võidupüha paraad Viljandis (52995568421).jpg|thumb|291x291px|Zemessardzes 27. kājnieku bataljona zemessargi [[Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)|Varoņu piemiņas dienas]] parādē 2023. gadā]] [[Attēls:Ministru_prezidents_Valdis_Dombrovskis_vēro_Nacionālo_bruņoto_spēku_vienību_militāro_parādi_11.novembra_krastmalā_(6357911061).jpg|thumb|308px|Zemessardzes 52. kājnieku bataljona zemessargi parādes laikā 2011. gada 18. novembrī]] [[Attēls:ZS 44. Kājnieku bataljons (51282311386).jpg|thumb|308px|Zemessardzes ZS 44. kājnieku bataljons]] Zemessardzē dien ap 9600 zemessargu, 2020. gadā Zemessardzē brīvprātīgi iestājās 966 zemessargi. '''Zemessardzes struktūra:''' Zemessardzes štābs<br /> Zemessardzes Kiberaizsardzības un elektromagnētiskās karadarbības bataljons<br /> Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība<br /> Zemessardzes Speciālo psiholoģisko operāciju (PSYOPS) atbalsta vads<br /> Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs<br /> Zemessardzes Mācību centrs<br /> Zemessardzes orķestris<br /> Zemessardzes Veterānu apvienība Zemessardzes 1. Rīgas brigāde * ZS 13. kājnieku bataljons ([[Rīga]]) * ZS 17. Kaujas atbalsta bataljons ([[Mārupe]]) * ZS 19. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Ulbroka]]) * [[Zemessardzes Studentu bataljons|ZS Studentu bataljons]] ([[Rīga]]) * ZS 53. kājnieku bataljons ([[Bauska]]) ** [[Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota|ZS Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota]] Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde * ZS 22. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Valmiera]]) * ZS 25. Kaujas atbalsta bataljons ([[Stāmeriena]]) * [[Zemessardzes 26. kājnieku bataljons|ZS 26. kājnieku bataljons]] ([[Gulbene]]) * ZS 27. kājnieku bataljons ([[Cēsis]]) * ZS 31. kājnieku bataljons ([[Alūksne]]) * ZS 54. Kaujas atbalsta bataljons ([[Ogre]]) Zemessardzes 3. Latgales brigāde * ZS 32. kājnieku bataljons ([[Rēzekne]]) * ZS 34. kājnieku bataljons ([[Daugavpils]]) * ZS 35. kājnieku bataljons ([[Preiļi]]) * ZS 36. Kaujas atbalsta bataljons ([[Lūznava]]) * ZS 55. kājnieku bataljons ([[Aizkraukle]]) * ZS 56. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Jēkabpils]]) ** Kaujas atbalsta rota Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde * ZS 44. kājnieku bataljons ([[Liepāja]]) * ZS 45. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Kuldīga]]) * ZS 46. kājnieku bataljons ([[Ventspils]]) * ZS 51. kājnieku bataljons ([[Dobele]]) * ZS 52. Kaujas atbalsta bataljons ([[Jelgava]]) Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons ([[Kadaga]]) == Dienesta pakāpes<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Republikas Zemessardzes likums |url=https://likumi.lv/ta/id/210634-latvijas-republikas-zemessardzes-likums |website=LIKUMI.LV |accessdate={{dat|2025|9|28||bez}} |language=lv |quote=V nodaļa Dienesta pakāpju piešķiršana, paaugstināšana un atņemšana 23.pants. Dienesta pakāpes}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Republikas Zemessardze |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/33430-Latvijas-Republikas-Zemessardze |website=enciklopedija.lv |accessdate={{dat|2025|9|28||bez}} |language=lv |quote=Dienesta pakāpes}}</ref> == {| width="100%" style="border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px;" |- style="background:lightsteelblue;" ! colspan="10" | Virsnieku dienesta pakāpes |- bgcolor="#dadada" ! ! colspan="3" | Augstākie virsnieki ! colspan="3" | Vecākie virsnieki ! colspan="3" | Jaunākie virsnieki |- align="center" | Pakāpes zīmotne | [[Attēls:Latvia-Army-OF-8.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-7.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-6.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-5.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-4.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-3.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-2.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-1b.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-1a.svg|50px]] |- align="center" valign="top" | Pakāpe | [[Ģenerālleitnants]]<br />''Lieutenant General'' | [[Ģenerālmajors]]<br />''Major General'' | [[Brigādes ģenerālis]]<br />''Brigadier General'' | [[Pulkvedis]]<br />''Colonel'' | [[Pulkvežleitnants]]<br />''Lieutenant Colonel'' | [[Majors]]<br />''Major'' | [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]<br />''Captain'' | [[Virsleitnants]]<br />''First Lieutenant'' | [[Leitnants]]<br />''Second Lieutenant'' |- align="center" bgcolor="#efefef" | [[NATO]] kods<ref name="stanag">{{tīmekļa atsauce |title=STANAG 2116 |url=https://militaria.lv/stanag.htm |website=militaria.lv |accessdate={{dat|2024|12|9||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241209174417/https://militaria.lv/stanag.htm |archivedate={{dat|2024|12|9||bez}} |language=en}}</ref> | OF-8 | OF-7 | OF-6 | OF-5 | OF-4 | OF-3 | colspan="1" | OF-2 | colspan="1" | OF-1 | colspan="1" | OF-0 |} {| width="100%" style="border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px; border-top: none;" |- style="background:lightsteelblue;" ! colspan="9" | Instruktoru un zemessargu dienesta pakāpes |- bgcolor="#dadada" ! ! colspan="2" | Augstākie instruktori ! colspan="2" | Vecākie instruktori ! colspan="2" | Jaunākie instruktori ! colspan="2" | Zemessargi |- align="center" | Pakāpes zīmotne | [[Attēls:Latvia-Army-OR-9.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-8.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-7.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-6.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-5.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-4.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-3.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-2.svg|50px]] |- align="center" valign="top" | Pakāpe | [[Augstākais virsseržants]]<br />''Sergeant Major'' | [[Galvenais virsseržants]]<br />''Master Sergeant'' | [[Štāba virsseržants]]<br />''Sergeant First Class'' | [[Virsseržants]]<br />''Staff Sergeant'' | [[Seržants]]<br />''Sergeant'' | [[Kaprālis]]<br />''Corporal'' | [[Vecākais zemessargs]]<br />''Private First Class'' | [[Zemessargs (dienesta pakāpe)|Zemessargs]]<br />''Private'' |- align="center" bgcolor="#efefef" | [[NATO]] kods | OR-9 | OR-8 | OR-7 | OR-6 | OR-5 | OR-4 | colspan="1" | OR-3 | colspan="1" | OR-2 |} == Ekipējums == Zemessardzes standarta ierocis ir vācu NATO 5,56x45 mm HK G36 triecienšautene, senāk tika izmantota arī NATO 7,62x51 mm kalibra ''[[Ak 4]]'' triecienšautene. No atbalsta ieročiem tiek izmantoti NATO 7,62x51 mm kalibra zviedru [[Ksp 58]] ložmetēji, vācu [[MG-3]] ložmetēji un vācu HK21 ložmetēji, kā arī zviedru 84 mm ''[[Carl Gustaf]]'' M2 vītņstobra granātmetēji. Bruņojumā ir arī austriešu ''[[Glock 17]]'' un šveiciešu SIG P210 pistoles. Zemessardzes smagie ieroči ir [[Pvpj 1110|M1110]] bezatgrūdes lielgabali. Zemessardzes artilēristi apbruņoti ar [[100 mm lauka lielgabals M1944 (BS-3)|100 mm lielgabaliem]], savukārt pretgaisa artilēristu rīcībā ir ''[[Bofors L70]]'' 40 mm lielgabali un zviedru [[RBS 70]] raķešu sistēmas. 2008. gadā tika iepirkti ''[[Spike]]'' prettanku raķešu komplekti. Zemessardzes transportlīdzekļu skaitā ir ''Patria 6x6'' kājnieku kaujas mašīnas, ''Scania'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.zs.mil.lv/?path=%2fZS&layout={9BBD5AF1-6822-4353-BFA9-7177CD4D8D5F} Latvijas Zemessardzes mājaslapa] * [https://www.klustikaravirs.lv/ Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"] * [https://www.flickr.com/photos/zemessardze/ LR Zemessardzes foto galerija Flickr] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] dv3mgbgl0n28wbjvyrkkdcj46faw070 4513472 4513471 2026-08-26T19:31:28Z Votre Provocateur 111653 4513472 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Latvijas Republikas Zemessardze | attēls = [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|180px]] | virsraksts = Zemessardzes emblēma | valsts = {{karogs|Latvija}} | pastāvēšana = 1991―pašlaik | daļa no = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem]] | karaspēka veids = Sauszemes brīvprātīgais karaspēks | krāsas = | karavīru skaits = | devīze ="Par tēvu zemi un brīvību" | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = [[pulkvedis]] [[Aivars Krjukovs]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zemessardzes-komandiera-amata-apstiprinats-kaspars-pudans.a497509/ Zemessardzes komandiera amatā apstiprināts Kaspars Pudāns]</ref> | komandieri = Ainārs Ozoliņš<br />[[Leonīds Kalniņš]]<br />Egils Leščinskis<br />[[Kaspars Pudāns]]<br />[[Aivars Krjukovs]] (pašlaik) }} [[Attēls:Zemessardzes ziemas ikdienas formas terps.jpg|thumb|120px|Zemessardzes bijušais komandieris ZS pulkvedis [[Juris Eihmanis]] ZS ziemas ikdienas formas tērpā. 20. gadsimta 90. gadi.]] '''Latvijas Republikas Zemessardze''' (LR ZS) ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] sastāvdaļa. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas Republikas pilsoņus]] valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Zemessardzē var dienēt [[Latvija|Latvijas Republikas]] pilsoņi vecumā starp 18 un 65 gadiem. == Vēsture == [[Attēls:100808_ZS_lielgabali_06.jpg|left|thumb|200px|Zemessardzes 34. kājnieku bataljona zemessargi šauj ar ''Škoda K-53'' lielgabalu, 2007. gads]] Starpkaru Latvijā Zemessardzes funkcijas lielākoties pildīja [[Latvijas Aizsargu organizācija]]. 1991. gada janvārī, [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], tautai radās [[pārliecība]], ka ir nepieciešama tautas pašaizsardzības organizācija. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem Latvijas Valsts muitas posteņiem un valsts iestādēm, tika terorizēti cilvēki un rīkotas dažādas provokācijas. 1991. gada 23. augustā tika pieņemts lēmums, par Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu, kurā bija teikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Drīz vien sākās Zemessardzes bataljonu formēšana. Dažu mēnešu laikā Zemessardzē iestājās vairāk nekā {{sk|10000}} cilvēku. Pēc gada zemessargu skaits sasniedza jau {{sk|17000}}, un Zemessardze kļuva par lielāko Latvijai uzticamo militāro organizāciju. Zemessardzes dibināšanas pirmsākumos zemessargi bija nepietiekami apmācīti, apbruņoti, slikti ekipēti un ģērbušies dažādās drēbēs, bet zemessargi darīja visu, lai uzturētu drošību Latvijā — sargāja robežu, ķēra noziedzniekus un cīnījās ar kontrabandistiem, cīnījās pret plūdiem un ugunsgrēkiem, bloķēja Padomju karaspēka daļas. 1992. gadā nodibināja Zemessardzes analogu jauniešiem — [[Jaunsardze|Jaunsardzi]], kas šobrīd ir viena no lielākajām jauniešu organizācijām Latvijā. No 1993. g. 18. marta līdz 2000. gadam, kad tās pievienoja NBS [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēkiem]], pastāvēja Zemessardzes aviācijas vienības. Septembrī tika uzsākta Zemessardzes Aviācijas mācību centra «[[Spilves lidosta|Spilve]]» izveide, uz kura bāzes izveidoja Zemessardzes aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesta speciālo vienību. 1995. gadā Zemessardzes Cēsu, Limbažu, Rēzeknes un Daugavpils aeroklubi tika reorganizēti par aviācijas vienībām. 1996. gadā tika izveidota arī Jelgavas aviācijas vienība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/musdienu-vesture/2016-09-14/latvijas-zemessardze-vestures-griezos|title=Latvijas Zemessardze vēstures griežos|website=Sargs.lv|access-date=2025-12-16|date=2016-09-14|language=lv}}</ref> ZS Aviācijas vienību lidaparātu klāstā bija vairākas lidmašīnas An-2 un sešas vieglās lidmašīnas PZL-104 Wilga 35-A, kā arī planieri: ap divdesmit Let L-13 Blaník, trīs SZD-48-3 Jantar Standard 3 un trīs LAK-12. Lidaparātu marķējums bija sarkani-balts [[Auseklis (zīme)|auseklītis]] uz astes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aeroflight.co.uk/user/every/latvia-ng2-all-time-aircraft-used-listing-post-ww2.htm|title=All-Time Aircraft Used List Latvian National Guard (Post-WW2) – Aeroflight|access-date={{dat|2025|12|16||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240615083504/https://www.aeroflight.co.uk/user/every/latvia-ng2-all-time-aircraft-used-listing-post-ww2.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scramble.nl/planning/orbats/latvia|title=Orbats|website=www.scramble.nl|access-date=2025-12-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/2004/2004-09%20-%202365.html|title=super frelon {{!}} 2004 {{!}} 09 - 2365 {{!}} Flight Archive|website=www.flightglobal.com|access-date=2025-12-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airliners.net/photo/Latvia-Air-Force/PZL-Okecie-PZL-104-Wilga-35A/495830|title=Aviation Photo #0495830: PZL-Okecie PZL-104 Wilga-35A - Latvia - Air Force|website=Airliners.net|access-date=2025-12-16}}</ref> Vēlāk, lai veiktu operatīvāku Zemessardzes darbu, Zemessardzes bataljoni tika iedalīti vairāku novadu vienībās, kas 2016. gadā tika pārformēti brigādēs, apvienojot visas NBS vienības vienotā numerācijas sistēmā.<ref>http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2016/08/24-01.aspx#lastcomment</ref> 2008. gadā par Zemessardzes komandieri tika iecelts pulkvedis [[Juris Zeibārts]]. No 2011. gada 15. oktobra Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš. No 2016. gada 25. augusta Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. No 2019. gada 30. maija līdz 2023. gada februārim Zemessardzes komandieris bija pulkvedis Egils Leščinskis. No 2023. gada 21. februāra līdz 2025. gada 24. janvārim Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis [[Kaspars Pudāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2023-foto-zemessardzes-komandieris-pudans-sanem-brigades-generala-zimotnes-un-zobenu.a534069/|title=FOTO. Zemessardzes komandieris Pudāns saņem brigādes ģenerāļa zīmotnes un zobenu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-05|language=lv}}</ref> Pašreizējais LR Zemessardzes komandieris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zs.mil.lv/lv/zinas/zemessardzes-komandiera-amata-apstiprinats-pulkvedis-aivars-krjukovs|title=Zemessardzes komandiera amatā apstiprināts pulkvedis Aivars Krjukovs {{!}} Zemessardze|website=www.zs.mil.lv|access-date=2025-02-01|language=lv}}</ref> pulkvedis [[Aivars Krjukovs]] LR ZS vadību formāli pārņēma no Kaspara Pudāna 2025. gada 21. janvārī, taču faktiski tika paredzēts, ka studiju dēļ amata pienākumus pildīt uzsāka ar 2025. gada 1. jūniju (LR ZS komandiera pienākumus līdz tam pildīja štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis). == Uzdevumi == * Sagatavot Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmācīt Zemessardzes personālsastāvu. * Pildīt valsts aizsardzības uzdevumus. * Likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalīties starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. * Piedalīties uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanā. * Iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus un veikt spridzināšanas darbus. * Piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos. * Sniegt atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā. * Sniegt atbalstu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā un radušos seku pārvarēšanā. * Sniegt atbalstu Jaunsardzei jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://likumi.lv/doc.php?id=210634|title= Latvijas Republikas Zemessardzes likums |accessdate= {{dat|2016|03|02|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> == Personālsastāvs un struktūra == [[Attēls:Võidupüha paraad Viljandis (52995568421).jpg|thumb|291x291px|Zemessardzes 27. kājnieku bataljona zemessargi [[Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)|Varoņu piemiņas dienas]] parādē 2023. gadā]] [[Attēls:Ministru_prezidents_Valdis_Dombrovskis_vēro_Nacionālo_bruņoto_spēku_vienību_militāro_parādi_11.novembra_krastmalā_(6357911061).jpg|thumb|308px|Zemessardzes 52. kājnieku bataljona zemessargi parādes laikā 2011. gada 18. novembrī]] [[Attēls:ZS 44. Kājnieku bataljons (51282311386).jpg|thumb|308px|Zemessardzes ZS 44. kājnieku bataljons]] Zemessardzē dien ap 9600 zemessargu, 2020. gadā Zemessardzē brīvprātīgi iestājās 966 zemessargi. '''Zemessardzes struktūra:''' Zemessardzes štābs<br /> Zemessardzes Kiberaizsardzības un elektromagnētiskās karadarbības bataljons<br /> Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība<br /> Zemessardzes Speciālo psiholoģisko operāciju (PSYOPS) atbalsta vads<br /> Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs<br /> Zemessardzes Mācību centrs<br /> Zemessardzes orķestris<br /> Zemessardzes Veterānu apvienība Zemessardzes 1. Rīgas brigāde * ZS 13. kājnieku bataljons ([[Rīga]]) * ZS 17. Kaujas atbalsta bataljons ([[Mārupe]]) * ZS 19. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Ulbroka]]) * [[Zemessardzes Studentu bataljons|ZS Studentu bataljons]] ([[Rīga]]) * ZS 53. kājnieku bataljons ([[Bauska]]) ** [[Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota|ZS Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota]] Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde * ZS 22. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Valmiera]]) * ZS 25. Kaujas atbalsta bataljons ([[Stāmeriena]]) * [[Zemessardzes 26. kājnieku bataljons|ZS 26. kājnieku bataljons]] ([[Gulbene]]) * ZS 27. kājnieku bataljons ([[Cēsis]]) * ZS 31. kājnieku bataljons ([[Alūksne]]) * ZS 54. Kaujas atbalsta bataljons ([[Ogre]]) Zemessardzes 3. Latgales brigāde * ZS 32. kājnieku bataljons ([[Rēzekne]]) * ZS 34. kājnieku bataljons ([[Daugavpils]]) * ZS 35. kājnieku bataljons ([[Preiļi]]) * ZS 36. Kaujas atbalsta bataljons ([[Lūznava]]) * ZS 55. kājnieku bataljons ([[Aizkraukle]]) * ZS 56. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Jēkabpils]]) ** Kaujas atbalsta rota Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde * ZS 44. kājnieku bataljons ([[Liepāja]]) * ZS 45. Kaujas nodrošinājuma bataljons ([[Kuldīga]]) * ZS 46. kājnieku bataljons ([[Ventspils]]) * ZS 51. kājnieku bataljons ([[Dobele]]) * ZS 52. Kaujas atbalsta bataljons ([[Jelgava]]) Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons ([[Kadaga]]) == Dienesta pakāpes<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Republikas Zemessardzes likums |url=https://likumi.lv/ta/id/210634-latvijas-republikas-zemessardzes-likums |website=LIKUMI.LV |accessdate={{dat|2025|9|28||bez}} |language=lv |quote=V nodaļa Dienesta pakāpju piešķiršana, paaugstināšana un atņemšana 23.pants. Dienesta pakāpes}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Republikas Zemessardze |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/33430-Latvijas-Republikas-Zemessardze |website=enciklopedija.lv |accessdate={{dat|2025|9|28||bez}} |language=lv |quote=Dienesta pakāpes}}</ref> == {| width="100%" style="border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px;" |- style="background:lightsteelblue;" ! colspan="10" | Virsnieku dienesta pakāpes |- bgcolor="#dadada" ! ! colspan="3" | Augstākie virsnieki ! colspan="3" | Vecākie virsnieki ! colspan="3" | Jaunākie virsnieki |- align="center" | Pakāpes zīmotne | [[Attēls:Latvia-Army-OF-8.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-7.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-6.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-5.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-4.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-3.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-2.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-1b.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OF-1a.svg|50px]] |- align="center" valign="top" | Pakāpe | [[Ģenerālleitnants]]<br />''Lieutenant General'' | [[Ģenerālmajors]]<br />''Major General'' | [[Brigādes ģenerālis]]<br />''Brigadier General'' | [[Pulkvedis]]<br />''Colonel'' | [[Pulkvežleitnants]]<br />''Lieutenant Colonel'' | [[Majors]]<br />''Major'' | [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]<br />''Captain'' | [[Virsleitnants]]<br />''First Lieutenant'' | [[Leitnants]]<br />''Second Lieutenant'' |- align="center" bgcolor="#efefef" | [[NATO]] kods<ref name="stanag">{{tīmekļa atsauce |title=STANAG 2116 |url=https://militaria.lv/stanag.htm |website=militaria.lv |accessdate={{dat|2024|12|9||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241209174417/https://militaria.lv/stanag.htm |archivedate={{dat|2024|12|9||bez}} |language=en}}</ref> | OF-8 | OF-7 | OF-6 | OF-5 | OF-4 | OF-3 | colspan="1" | OF-2 | colspan="1" | OF-1 | colspan="1" | OF-0 |} {| width="100%" style="border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px; border-top: none;" |- style="background:lightsteelblue;" ! colspan="9" | Instruktoru un zemessargu dienesta pakāpes |- bgcolor="#dadada" ! ! colspan="2" | Augstākie instruktori ! colspan="2" | Vecākie instruktori ! colspan="2" | Jaunākie instruktori ! colspan="2" | Zemessargi |- align="center" | Pakāpes zīmotne | [[Attēls:Latvia-Army-OR-9.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-8.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-7.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-6.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-5.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-4.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-3.svg|50px]] | [[Attēls:Latvia-Army-OR-2.svg|50px]] |- align="center" valign="top" | Pakāpe | [[Augstākais virsseržants]]<br />''Sergeant Major'' | [[Galvenais virsseržants]]<br />''Master Sergeant'' | [[Štāba virsseržants]]<br />''Sergeant First Class'' | [[Virsseržants]]<br />''Staff Sergeant'' | [[Seržants]]<br />''Sergeant'' | [[Kaprālis]]<br />''Corporal'' | [[Vecākais zemessargs]]<br />''Private First Class'' | [[Zemessargs (dienesta pakāpe)|Zemessargs]]<br />''Private'' |- align="center" bgcolor="#efefef" | [[NATO]] kods | OR-9 | OR-8 | OR-7 | OR-6 | OR-5 | OR-4 | colspan="1" | OR-3 | colspan="1" | OR-2 |} == Ekipējums == Zemessardzes standarta ierocis ir vācu NATO 5,56x45 mm HK G36 triecienšautene, senāk tika izmantota arī NATO 7,62x51 mm kalibra ''[[Ak 4]]'' triecienšautene. No atbalsta ieročiem tiek izmantoti NATO 7,62x51 mm kalibra zviedru [[Ksp 58]] ložmetēji, vācu [[MG-3]] ložmetēji un vācu HK21 ložmetēji, kā arī zviedru 84 mm ''[[Carl Gustaf]]'' M2 vītņstobra granātmetēji. Bruņojumā ir arī austriešu ''[[Glock 17]]'' un šveiciešu SIG P210 pistoles. Zemessardzes smagie ieroči ir [[Pvpj 1110|M1110]] bezatgrūdes lielgabali. Zemessardzes artilēristi apbruņoti ar [[100 mm lauka lielgabals M1944 (BS-3)|100 mm lielgabaliem]], savukārt pretgaisa artilēristu rīcībā ir ''[[Bofors L70]]'' 40 mm lielgabali un zviedru [[RBS 70]] raķešu sistēmas. 2008. gadā tika iepirkti ''[[Spike]]'' prettanku raķešu komplekti. Zemessardzes transportlīdzekļu skaitā ir ''Patria 6x6'' kājnieku kaujas mašīnas, ''Scania'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.zs.mil.lv/?path=%2fZS&layout={9BBD5AF1-6822-4353-BFA9-7177CD4D8D5F} Latvijas Zemessardzes mājaslapa] * [https://www.klustikaravirs.lv/ Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"] * [https://www.flickr.com/photos/zemessardze/ LR Zemessardzes foto galerija Flickr] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] q0b53ht6xx5wziwj7wfoo2sv3p8oy9v 0 81533 4513490 3898712 2026-08-26T20:01:58Z Kleivas 2704 4513490 wikitext text/x-wiki '''Čārlzs''' var būt: * [[Čārlzs I Stjuarts]] — Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis; * [[Čārlzs II Stjuarts]] — Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis; * [[Čārlzs III Vindzors]] — Apvienotās Karalistes karalis; == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Džozefs Čārlzs]] (''Joseph Charles''; 1868—1950) — amerikāņu tenists. == Skatīt arī == * [[Kārlis]] {{Nozīmju atdalīšana}} {{uzvārds}} {{DEFAULTSORT:Čārlzs}} [[Kategorija:Čārlzs]] q909z43weiz7z8dezfizk2dl57k62c2 4513491 4513490 2026-08-26T20:02:09Z Kleivas 2704 4513491 wikitext text/x-wiki '''Čārlzs''' var būt: * [[Čārlzs I Stjuarts]] — Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis; * [[Čārlzs II Stjuarts]] — Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis; * [[Čārlzs III Vindzors]] — Apvienotās Karalistes karalis; == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Džozefs Čārlzs]] (''Joseph Charles''; 1868—1950) — amerikāņu tenists. == Skatīt arī == * [[Kārlis]] {{Nozīmju atdalīšana}} {{uzvārds}} {{DEFAULTSORT:Čārlzs}} [[Kategorija:Uzvārdi]] rga6a6rhsqpcv8yohvrrls85uas0wyy 0 89943 4513463 4492794 2026-08-26T19:25:21Z Kleivas 2704 4513463 wikitext text/x-wiki '''Džonss''' ({{val|en|Jones}}, no personvārda [[Džons]] (''John/Jone''); sieviešu dzimtē [[Džonsa]]) ir izplatīts [[velsiešu valoda|velsiešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alans Džonss]] (''Alan Jones''; dzimis 1946. gadā) — Austrālijas autosportists; * [[Breds Džonss]] (''Bred Jones''; dzimis 1982. gadā) — Austrālijas futbolists; * [[Deivids Bovijs|Deivids Roberts Heivords-Džonss]] (''David Robert Hayward-Jones'', plašāk pazīstams kā Deivids Bovijs; 1947—2016) — angļu mūziķis; * [[Džefrijs Džonss]] (''Jeffrey Jones''; dzimis 1946. gadā) — amerikāņu aktieris; * [[Džeimss Džonss]] (''James Jones''; dzimis 1980. gadā) — ASV basketbolists; * [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] (''James Jones''; 1873—1995) — angļu futbolists; * [[Džeimss Ērls Džonss]] (''James Earl Jones''; 1931—2024) — amerikāņu aktieris; * [[Džons Pols Džonss]] (''John Paul Jones''; dzimis 1946. gadā) — angļu mūziķis; * [[Edvards Bērns-Džonss]] (''Edward Burne-Jones''; 1833—1898) — britu gleznotājs; * [[Evans Tomass Džonss]] (''Evan Thomas Jones''; 1850—1904) — angļu peldētājs; * [[Fils Džonss]] (''Phil Jones''; dzimis 1992. gadā) — angļu futbolists; * [[Hjū Džonss]] (''Hugh Jones''; 1880—1960) — amerikāņu tenists; * [[Inigo Džonss]] (''Inigo Jones''; 1573—1652) — angļu arhitekts; * [[Jolo Džonss]] (''Iolo Jones''; dzimis 1947. gadā) — britu šahists; * [[Kērtiss Džonss]] (''Curtis Jones''; dzimis 2001. gadā) — angļu futbolists; * [[Kobi Džonss]] (''Cobi Jones''; dzimis 1970. gadā) — ASV futbolists; * [[Kristofers Džonss]] (''Christopher Jones''; dzimis 1952. gadā) — britu šahists un šaha problēmists; * [[Martins Džonss]] (''Martin Jones''; dzimis 1990. gadā) — kanādiešu hokejists; * [[Sems Džonss]] (''Sam Jones''; 1933—2021) — ASV basketbolists; * [[Sets Džonss]] (''Seth Jones''; dzimis 1994. gadā) — ASV hokejists; * [[Stīvs Džonss]] (''Steve Jones''; dzimis 1955. gadā) — britu ģitārists un dziedātājs; * [[Terenss Džonss]] (''Terrence Jones''; dzimis 1992. gadā) — amerikāņu basketbolists; * [[Terijs Džonss]] (''Terry Jones''; 1942—2020) — velsiešu aktieris, komiķis, režisors, vēsturnieks, dzejnieks un rakstnieks; * [[Toms Džonss]] (''Tom Jones''; dzimis 1940. gadā) — velsiešu dziedātājs; * [[Vinnijs Džonss]] (''Vinnie Jones''; dzimis 1965. gadā) — angļu kinoaktieris un futbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Velsiešu uzvārdi]] h3n0x9ob87sy0q3kehe83ribgzv660z 14 90139 4513328 633999 2026-08-26T13:36:58Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Vētras Latvijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513328 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:Vētras Latvijā]] 5bbmdp7c6tptcbrelyvkg8zajqyxgls 0 91343 4513668 4053682 2026-08-27T08:26:49Z Meistars Joda 781 4513668 wikitext text/x-wiki {{Infobox Settlement <!-- Basic info ----------------> |name = Meivuda<!-- at least one of the first two fields must be filled in --> |official_name = ''Maywood'' |other_name = |native_name = <!-- if different from the English name --> |nickname = |settlement_type = ciems <!-- e.g. Town, Village, City, etc.--> |total_type = <!-- to set a non-standard label for total area and population rows --> |motto = <!-- images and maps -----------> |image_skyline = Man fishing, by P. B. Greene.jpg |imagesize = 200px |image_caption = |image_flag = |flag_size = |image_seal = |seal_size = |image_shield = |shield_size = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |blank_emblem_size = |image_map = |mapsize = |map_caption = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |image_dot_map = |dot_mapsize = |dot_map_caption = |dot_x = |dot_y = |pushpin_map = ASV#Ilinoisa |pushpin_label_position = |pushpin_map_caption = |pushpin_mapsize = 250 <!-- Location ------------------> |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{USA}} |subdivision_type1 = [[ASV štati|Štats]] |subdivision_name1 = [[Ilinoisa]] |subdivision_type2 = [[ASV grāfistes|Grāfiste]] |subdivision_name2 = Kuka grāfiste <!-- Smaller parts (e.g. boroughs of a city) and seat of government --> |seat_type = |seat = <!-- Politics -----------------> |government_footnotes = |government_type = Mēra padome |leader_title = Mērs |leader_name = Hendersons Jarbrū<!-- Henderson Yarbrough --> |established_title = Pilsētas tiesības |established_date = 1869.g. <!-- Area ---------------------> |area_footnotes = |area_total_km2 = 7.04 |area_land_km2 = |area_water_km2 = <!-- Elevation --------------------------> |elevation_footnotes = <!--for references: use <ref> </ref> tags--> |elevation_m = |elevation_ft = |elevation_max_m = |elevation_max_ft = |elevation_min_m = |elevation_min_ft = <!-- Population -----------------------> |population_as_of = 2020 |population_footnotes = |population_note = |population_total = 23512 |population_density_km2 = auto <!-- General information ---------------> |timezone = [[Ziemeļamerikas centrālais laiks|EST]] |utc_offset = -6 |timezone_DST = [[Ziemeļamerikas centrālais laiks|CDT]] |utc_offset_DST = -5 |coor_type = <!-- can be used to specify what the coordinates refer to --> |latd=41 |latm=52 |lats=52|latNS=N |longd=87 |longm=50|longs=36|longEW=W <!-- Area/postal codes & others --------> |postal_code_type = |postal_code = |area_code = 708 |website = {{url|http://www.maywood-il.org/|Village of Maywood}} |footnotes = }} ''' Meivuda''' ({{val-en|Maywood}}) ir ciems [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Ilinoisa]]s štatā, faktiski [[Čikāga]]s priekšpilsēta. [[2000. gads|2000]]. gadā pilsētā dzīvoja 26 987 iedzīvotāji. == Cilvēki == * [[Džons Prains]] (John Prine) - dziedātājs * [[Džims Bruvers]] (Jim Brewer) - basketbolists * [[Jūdžīns Sernans]] (Eugene Cernan) - astronauts * [[Šenons Brauns]] (Shannon Brown) - basketbolists * [[Deniss Francs]] (Dennis Franz) - aktieris * [[Volters Bērlijs Grifins]] (Walter Burley Griffin) - arhitekts * [[Freds Hemptons]] (Fred Hampton) - aktīvists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ilinoisas pilsētas]] nf5pzat0ceinv54k84pf6xp7kscgpow 0 94298 4513691 4423024 2026-08-27T10:01:15Z Kikos 3705 /* */ 4513691 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Pacific Walrus - Bull (8247646168).jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | apakškārta = Caniformia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | virsdzimta =Pinnipedia | virsdzimta_lv =Airkāji | dzimta =Odobenidae | dzimta_lv =Valzirgu dzimta | dzimta_r =Valzirgs | ģints =Odobenus | ģints_lv =Valzirgi | ģints_r =Valzirgs | suga =Odobenus rosmarus | suga_lv =Valzirgs | izplatība =[[Attēls:Odobenus rosmarus distribution.png|center|220px]]<br />Valzirgu izplatības areāls iekrāsots zilā krāsā. | binomial=Odobenus rosmarus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas =nē }} '''Valzirgs''' (''Odobenus rosmarus'') ir vienīgā suga '''valzirgu dzimtā''' (''Odobenidae''), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām. Valzirgi pieder pie [[plēsēji|plēsēju kārtas]] (''Carnivora'') [[airkāji|airkāju virsdzimtas]] (''Pinnipedia''). Valzirgi dzīvo [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeānā]] un tuvējās [[jūra|jūrās]] ziemeļu puslodē: jūrās, kur Ziemeļu ledus okeāns robežojas ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]], jūrās, kur [[Ziemeļu ledus okeāns]] robežojas ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] un [[Laptevu jūra|Laptevu jūrā]]. Valzirgu var uzreiz atpazīt pēc tā iespaidīgajiem [[ilkņi]]em, [[ūsas|ūsām]] un lielajiem ķermeņa apmēriem. [[airkāji|Airkāju]] virsdzimtā par valzirgu lielākas ir tikai divas [[jūraszilonis|jūrasziloņu]] sugas.<ref>[http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/default.html Index for Mammalian Species — Virginia Hayssen]</ref> Valzirgam patīk seklie [[okeāns|okeāna]] līči, un tas daudz laika pavada uz [[ledus]] vai medījot [[moluski|moluskus]]. Valzirgi kā medījums ir bijis nozīmīgs [[dzīvnieks]] visām ziemeļu [[tauta|tautām]]. Tos medī [[gaļa]]s, [[tauki|tauku]], [[āda]]s, ilkņu un [[kauli|kaulu]] dēļ. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā, lai iegūtu ilkņus un taukus, valzirgus sāka medīt rūpnieciski, kas noveda pie to skaita strauja samazinājuma. Lai arī ir veikti valzirgu aizsardzības pasākumi, un to [[populācija]] sākusi atjaunoties, tomēr Atlantijas un Laptevu valzirgu populācijas joprojām ir ļoti mazskaitlīgas. Atlantijas okeānā mūsdienās dzīvo mazāk par 20 000 īpatņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nammco.no/webcronize/images/Nammco/654.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2007|10|03||bez}} |archiveurl=https://wayback.archive-it.org/all/20071025220623/http://www.nammco.no/webcronize/images/Nammco/654.pdf |archivedate={{dat|2007|10|25||bez}} }}</ref> Laptevu jūrā 5000–10 000 īpatņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zapoved.ru/?act=oopt_rb_more&id=262 |title=Особо охраняемые природные территории Российской Федерации<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081020204503/http://zapoved.ru/?act=oopt_rb_more&id=262 |archivedate={{dat|2008|10|20||bez}} }}</ref> Vislielākā ir Klusā okeāna [[populācija]] – 200 000 īpatņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://alaska.fws.gov/fisheries/mmm/walrus/pdf/Final_%20Pacific_Walrus_SAR.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110515171808/http://alaska.fws.gov/fisheries/mmm/walrus/pdf/Final_%20Pacific_Walrus_SAR.pdf |archivedate={{dat|2011|05|15||bez}} }}</ref> Zinātniskais vārds "''Odobenus''" ir cēlies no [[grieķu valoda]]s: "''odous''" nozīmē "zobi", un "''baino''" nozīmē "iet". Šāds vārdu salikums raksturo valzirgu ieradumu iecirst ilkņus ledū, lai sevi izvilktu laukā no [[ūdens]]. Kādreiz senatnē valzirgu dzimta bija plaši izplatīta un sazarota, ietverot vismaz 20 dažādas [[suga]]s.<ref>Kohno, N. (2006). "A new Miocene Odobenid (Mammalia: Carnivora) from Hokkaido, Japan, and its implications for odobenid phylogeny". Journal of Vertebrate Paleontology 26 (2): 411. doi:10.1671/0272-4634(2006)26[411:ANMOMC]2.0.CO;2</ref> Izpētot fosilos [[kauli|kaulus]], zinātnieki secinājuši, ka mūsdienu valzirgs cēlies no [[tropi|tropos]] dzīvojoša priekšteča, kas ar laiku nokļuva izolācijā Atlantijas okeānā un pamazām adaptējās aukstam [[klimats|klimatam]].<ref>Hoelzel, A. R. (Ed.), ed (2002). Marine mammal biology: an evolutionary approach. Oxford: Blackwell Publishing. {{ISBN|0632 05232 5}}.</ref> [[pleistocēns|Pleistocēnā]] tas, lēnām migrējot, no Atlantijas okeāna nokļuva Klusajā okeānā, lietojot jūras ceļu [[Centrālamerika|Centrālamerikā]].<ref>Arnason U, Gullberg A, Janke A, et al. (2006). "Pinniped phylogeny and a new hypothesis for their origin and dispersal". Molecular Phylogenetics and Evolution 41 (2): 345—354. doi:10.1016/j.ympev.2006.05.022</ref> Zinātnieki nav noskaidrojuši, vai izolētā valzirgu grupa [[Laptevu jūra|Laptevu jūrā]] ir attīstījusies no Klusā okeāna populācijas vai Atlantijas okeāna valzirgiem. Valzirgi ļoti reti ieklīst [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], iepriekš sastapti tās rietumu un dienvidu daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/valzirgs-ndash-jauna-zveru-suga-latvijas-fauna/|title=Valzirgs – jauna zvēru suga Latvijas faunā!|last=novērojumi|first=Dabasdati lv-dabas|website=dabasdati.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> 2022. gadā pirmo reizi vēsturē valzirgs novērots [[Latvija|Latvijas]] piekrastē, kad mūsu piekrasti sasniedza valzirgu mātīte, kura veica līdz tam nekad nefiksētu ceļojumu Baltijas jūrā, no maija līdz jūlijam apmeklējot [[Dānija|Dānijas]], [[Zviedrija|Zviedrijas]], [[Vācija|Vācijas]] un [[Polija|Polijas]] piekrastes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/liepajas-piekraste-manits-izpeldejis-valzirgs-specialisti-ludz-tam-netuvoties.a464002/ Liepājas piekrastē manīts izpeldējis valzirgs; speciālisti lūdz tam netuvoties]</ref> Pēc konstatēšanas divās vietās Latvijā, valzirgs devās tālāk uz ziemeļiem, un šo pašu dzīvnieku novēroja arī [[Somija|Somijas]] piekrastē pie [[Hamina|Haminas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1qtDSuGC20B3kSST_h-NIihY4j4CAwRC2&hl=no|title=Luffe (DK)/Sten (SE)/Stena (LV) the old female Walrus|website=Google My Maps|access-date=2022-07-18}}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Walrus - Kamogawa Seaworld - 1.jpg|thumb|left|240px|Valzirga ūsas var sasniegt 30 cm garumu]] [[Attēls:WalrusBreathing.jpg|thumb|left|240px|Valzirgs, karājoties ilkņos, atpūšas un elpo skābekli]] Lai arī atsevišķi tēviņi var svērt 2 [[tonna]]s, tomēr lielākā daļa valzirgu tēviņu sver 1760–1810 [[Kilograms|kg]], mātītes ir par 1/3 daļu vieglākas, kā arī Atlantijas valzirgi ir par 10% vieglāki kā Klusā okeāna valzirgi. Atlantijas valzirgiem ir arī īsāki ilkņi, un to purni salīdzinoši plakanāki. Ķermeņa forma valzirgiem ir kaut kur pa vidu [[roņi]]em (''Phocidae'') un [[ausroņi]]em (''Otariidae''). Tāpat kā ausroņiem valzirgiem ir izteiksmīgs [[kakls]], un spēja lietot pakaļkāju spuras, lai pārvietotos uz četriem atspēriena punktiem. Tomēr [[peldēšana]]s tehnika valzirgiem ir līdzīgāka roņiem; peldot valzirgi mazāk izmanto pakaļkāju spuras, bet tāpat kā roņi peld uz priekšu, lietojot visa ķermeņa viļņveida kustību. Tāpat kā roņiem tiem nav ārējās [[auss]] gliemežnīcas. Visizteiksmīgā un pamanāmākā valzirgu detaļa ir garie ilkņi. Ilkņi ir abiem dzimumiem, tie var sasniegt 1 [[metrs|metra]] garumu, sverot 5,4 kg.<ref>Berta, A. and J. L. Sumich (1999). Marine mammals: evolutionary biology. San Diego, CA: Academic Press. pp. 494 pp</ref> Tēviņiem ilkņi ir nedaudz lielāki un smagāki, jo ilkņi tiek izmantoti arī cīņai un attiecību noskaidrošanai. Parasti lielākie tēviņi ar lielākajiem ilkņiem dominē pār pārējiem valzirgiem. Ilkņi tiek lietoti, lai ledū izcirstu āliņģi un lai izrāptos laukā no ūdens.<ref>Fay, F. H. (1982). "Ecology and Biology of the Pacific Walrus, Odobenus rosmarus divergens Illiger". United States Department of the Interior, Fish and Wildlife Service.</ref> Iesākumā pētnieki domāja, ka ilkņi tiek izmantoti barības meklēšanai [[jūra]]s dibenā, tomēr izrādījās, ka rakšanai valzirgi izmanto purna virspusi. Valzirgiem bez ilkņiem ir tikai vēl daži [[zobi]]. Otra valzirgu izskatam raksturīgā īpašība ir [[ūsas]], kas stīvi spurojas ap ilkņiem. Ūsu saru skaits var sasniegt 400–700 gabalus, kas sakārtoti 13–15 rindās. Viens ūsas sars ir apmēram 30 [[Centimetrs|cm]] garš, tomēr savvaļas valzirgiem ūsas var būt īsākas, jo nodilst, meklējot barību jūras dibenā. Ūsas ir labi apasiņotas, un tās ir ļoti jutīgas, kļūstot par svarīgu [[tauste]]s orgānu, spējot atšķirt formas priekšmetiem ar izmēriem līdz 3 x 2 [[Milimetrs|mm]]. Izņemot ūsu rajonu, pārējais valzirga ķermenis ir bez apmatojuma. Tā [[āda]] ir ļoti liela, tā veido krokas, bieza, tēviņiem sasniedzot 10 [[Centimetrs|cm]] biezumu ap [[kakls|kaklu]] un [[pleci]]em. Zemādas tauku slānis ir apmēram 15 cm biezs. Jauni valzirgi ir tumši [[Brūnā krāsa|brūni]], pieaugot tie kļūst [[Pelēkā krāsa|pelēkāki]] un gaišāk brūni, iegūstot kanēļsarkanu toni. Veci tēviņi izskatās gandrīz rozā. Aukstumā ādas [[asinsvadi]] saraujas, un, peldot [[ledus]] aukstajā ūdenī, valzirgi kļūst gandrīz [[Baltā krāsa|balti]]. Tēviņiem ir vēl viena īpaša pazīme; uz ādas ap kaklu un pleciem veidojas zemādas samezglojumi, kas ir labi saskatāmi. Zem rīkles valzirgiem ir [[gaiss|gaisa]] soma, kas palīdz peldēt un ļauj valzirgam zem ūdens nostāties vertikālā stājā un pat gulēt. == Uzvedība == [[Attēls:Walross paar.jpg|thumb|right|220px|Valzirgu tēviņi nāk ārā no ūdens]] Valzirgi ir sociāli [[dzīvnieki]] un dzīvo relatīvi garu mūžu: apmēram 50 [[gads|gadus]]. [[Vasara]]s beigās un [[rudens|rudenī]] pēc mazuļu dzimšanas valzirgi migrē uz krastu, pametot ledu. [[okeāns|Okeāna]] akmeņainajās pludmalēs valzirgi veido daudzskaitlīgas kolonijas. Tūkstošiem Klusā okeāna valzirgu dodas uz [[ziemeļi]]em no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] un apmetas [[Čukču jūra]]s krastā vai [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]], kā arī [[Boforta jūra]]s krastos [[Aļaska|Aļaskā]]. Atlantijas valzirgi izvēlas krastus [[Kanāda]]s ziemeļos, [[Grenlande|Grenlandē]], [[Svalbāra|Svalbārā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumu [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeāna]] krastos. Laptevu jūras valzirgi apmetas gan [[Laptevu jūra]]s, gan [[Karas jūra]]s un [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā. Tā kā valzirgi ir ļoti lieli, tiem ir tikai divi ienaidnieki savvaļā: [[polārlācis]] un [[zobenvalis]]. Tomēr abi [[plēsēji]] valzirgiem uzbrūk reti. Polārlācis parasti medī vientuļus, no bara atpalikušus vai ievainotus dzīvniekus, vai mazuļus un jaunos valzirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigazoo.lv/public/29325.html |title=Leduslācis<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090908153339/http://rigazoo.lv/public/29325.html |archivedate={{dat|2009|09|08||bez}} }}</ref> Pieaudzis valzirgs, lai arī ievainots, ir bīstams pretinieks polārlācim, tādēļ uzbrukumi tiem ir reti. == Barība == Valzirgiem patīk seklie okeāna līči, un tie barojas, pārmeklējot [[jūra]]s dibenu. Tas nemīl nirt dziļi, salīdzinot ar citiem airkājiem; dziļākais reģistrētais dziļums ir apmēram 80 [[Metrs|m]]. Tomēr valzirgs zem ūdens var uzturēties līdz pusstundai. Valzirgs ēd visu, ko var atrast, un barojas ar vairāk nekā 60 dažādām jūras iemītnieku sugām; tās ir [[garnele]]s, [[krabis|krabji]], [[cauruļtārpi]], mīksti [[koraļļi]], [[tunikāti]], [[jūras gurķi]], dažādi [[moluski]]. Tomēr tam vislabāk garšo moluski, un valzirgs, tos meklējot, rūpīgi pārrok jūras dibenu ar purnu un airkājām.<ref>[http://www.biomedcentral.com/1472-6785/3/9/ BioMed Central | Full text | Feeding behaviour of free-ranging walruses with notes on apparent dextrality of flipper use<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Moluskus tas izsūc, ar lūpām un [[mēle|mēli]] veidojot kaut ko līdzīgu vakuumsūknim. Pētot nomedītu valzirgu [[kuņģis|kuņģa]] saturu, bieži atrod [[roņi|roņu]] paliekas. Reizēm ir novērots, ka valzirgi uzbrūk jūras [[putni]]em. == Vairošanās == [[Attēls:19 Walross 2002.jpg|thumb|220px|Valzirgu mātīte ar mazuli]] Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 7 gadu vecumā, bet tie nepārojas agrāk kā 15 gadu vecumā. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 4–6 gadu vecumā. No janvāra līdz martam iestājas [[riests|riesta]] laiks, tēviņi pārtrauc baroties un baros uzturas ap mātīti, kas meklējas, sacenšoties "dziedāšanā". Parasti mātītes atrodas uz ledus, bet tēviņi peld apkārt. Kad mātīte izvēlas partneri, tā ieslīd ūdenī un pārošanās notiek [[jūra|jūrā]]. Grūsnības periods ilgst 15–16 [[mēnesis|mēnešus]]. Mātītes spēj aizkavēt embrija attīstību līdz 3–4 mēnešiem, izvēloties optimālāko laiku mazuļa dzimšanai. Mazuļi parasti dzimst laikā no [[aprīlis|aprīļa]] līdz [[jūnijs|jūnijam]]. Piedzimstot tas sver 575 kg, un mazulis uzreiz var peldēt. Māte to zīda ar [[piens|pienu]] ilgāk kā gadu, bet abi kopā pavada 3–5 gadus. Laikā, kad mātīte zīda mazuli, tā nemeklējas, tādēļ mazuļi dzimst tikai katru otro gadu. No visiem [[airkāji]]em valzirgiem ir vislēnākā vairošanās. == Valzirgs un cilvēki == Daudzas [[eskimosi|eskimosu]] tautas ir medījušas valzirgus. Viņi izmantoja visu, sākot ar [[gaļa|gaļu]], [[tauki]]em, [[āda|ādu]]. Gaļu ēda, taukus lietoja apgaismojumam, no ādas gatavoja laivas, apavus un suņu aizjūgus, bet no ilkņiem rotaslietas. Valzirgus medīja ar [[harpūna|harpūnām]], kas bija iesietas trosē, un šādas medības neietekmēja dzīvnieku skaitu. Pēdējo trīssimt gadu laikā populācijas līdzsvaru izjauca profesionālie mednieki, kuru dēļ [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļos valzirgu populācija atradās uz izmiršanas robežas. Pēdējā laikā valzirgu skaits [[Beringa jūra|Beringa jūrā]] pieaudzis līdz 250 000 indivīdiem, taču joprojām šis dzīvnieks tiek atzīts par apdraudētu. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valzirgs lēni vairojas un dzīvo teritorijās, kuras tiek piesārņotas ar [[nafta|naftu]] un ķīmiskiem atkritumiem. Eskimosi joprojām var medīt valzirgus, taču jāatzīst, ka arī viņu paņēmieni ir ievērojami pilnveidojušies.<ref>Dzīvnieku pasaulē,Izdevējs UAB IMP BALTIC, 50 karte, {{ISBN|9986-9333-7-4}}</ref> == Sistemātika == '''Valzirgiem''' (''Odobenus rosmarus'') ir 3 pasugas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14001024 |title=Mammal Species of the World — Browse: rosmarus<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208043315/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14001024 |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref>: * Atlantijas valzirgs (''Odobenus rosmarus rosmarus'') – Ziemeļu ledus okeāna robeža ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] * Klusā okeāna valzirgs (''Odobenus rosmarus divergens'') – Ziemeļu ledus okeāna robeža ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] * Laptevu valzirgs (''Odobenus rosmarus laptevi'') – [[Laptevu jūra]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160314032614/http://pvg.edu.lv/datori/konkursi/2008_web/vsk/dzivnieki/airkaji.htm Valzirgs] * [http://www.theparadise.lv/index.php?dir=Z-pasaule&kat=Zveri&id=valzirgi Valzirgi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071106215204/http://www.theparadise.lv/index.php?dir=Z-pasaule&kat=Zveri&id=valzirgi |date={{dat|2007|11|06||bez}} }} * [http://www.iucnredlist.org/details/15106/0 Odobenus rosmarus] (angliski) * [https://web.archive.org/web/20110515172040/http://alaska.fws.gov/fisheries/mmm/mtrp/pdf/factsheet_walrus.pdf Hunting and Use of Walrus by Alaska Natives] * [http://www.adventurerace.lv/?DocID=1468 Medības no kajaka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307003100/http://www.adventurerace.lv/?DocID=1468 |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} * [http://www.mnh.si.edu/exhibits/ocean%20views/gallery/walrus.html Valzirga foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090420222454/http://www.mnh.si.edu/exhibits/ocean%20views/gallery/walrus.html |date={{dat|2009|04|20||bez}} }} (Nature’s Best Photography) * [http://www.gettyimages.com/detail/70009239/The-Image-Bank Valzirga foto]{{Novecojusi saite}} (The Image Bank) * [https://web.archive.org/web/20090825013603/http://alaska.usgs.gov/science/biology/walrus/genetics.html Walrus Genetics Studies] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Airkāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:Grenlandes fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļu ledus okeāna fauna]] lr074jj1mrrvl1fqoux7002ztnhuamy 0 101435 4513495 4314950 2026-08-26T20:04:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513495 wikitext text/x-wiki [[Attēls:French_Battery_1805.jpg|thumb|300px|]] '''Vēstures cienītāju klubs''' jeb '''vēstures rekonstruktoru klubs''' ir brīvprātīga ļaužu apvienība — [[klubs]], — kurā apvienojušies cilvēki, kuri brīvajā laikā neprofesionāli interesējas par [[vēsture|vēsturi]], mājas apstākļos nodarbojas ar dažādu vēsturisku laikmetu priekšmetu un apģērba rekonstrukciju izgatavošanu, rīko dažādus tematiskus pasākumus, kuros tērpjas vēsturisko apģērbu kopijās, spēlē [[lomu spēle]]s pēc iepriekš atrunāta scenārija (piemēram, kādas vēsturiskas kaujas rekonstrukcija, bruņinieku turnīrs u.tml.). Vienota un vispārpieņemta kopnosaukuma šim hobijam nav. Šādi klubi sevi dēvē gan par "militārās vēstures klubiem", gan "vēstures klubiem", gan "vēstures rekonstrukcijas klubiem", gan "eksperimentālās arheoloģijas klubiem" u.tml. == Vēstures cienītāju klubi Latvijā == [[Attēls:Vestures_klubs_1991.jpeg|thumb|200px|Latvijā pirmās nacionālās cīņas mākslas kopas "Rāmava" un Kara muzeja karavīru dziesmu ansambļa "Liepavots" (vēlāk "Vilki") dalībnieki 1991. gada vasarā.]] [[Latvija|Latvijā]] šis hobijs parādijās XX gs. 80.-90. gadu mijā, nonākot te publikācijām par šāda veida aktivitātēm citās zemēs. 1988. gadā vairāki entuziasti (A.Hauks un A.Buks) izveidoja ''nacionālās cīņas mākslas kopu "Rāmava"''.<ref>Puikevica I. Varas māka — nacionālās ciņas kopa "Rāmava". // Liesma. Nr.10., 1991., 7. lpp.</ref> Amatieru līmenī tika pētīta latviešu folklora un mitoloģija, tika izgatavotas autentiskas X-XII gs. senlatviešu tērpu un ieroču replikas, apgūta to lietošana, mācījās jāt ar [[Zirgs|zirgiem]] u.tml. 90. gadu sākumā šī kopa apvienojās ar [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzeja]] karavīru dziesmu ansambli "Liepavots" (vad. G.Skutāns), izveidojāt nu jau visai populāro [[Vīru kopa "Vilki"|vīru kopu "Vilki"]]. Mūsdienās šādu klubu skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis — XX-XXI gs. mijā izveidoti klubi "Livonieši", "Excertitus Rigensis", "Ugunszīme", "Vilkači", "Senzeme", "Trejasmens", "Senās vides darbnīca" u.c., — kur katrs klubs šaurāk specializējās uz kādu konkrētu nodarbi: ieroču un cīņas prasmes atveidošanu, apģērbu izgatavošanu, kulinārijas, mūzikas rekonstrukcijām, festivālu organizēšanu u.tml. Ik gadu tiek organizēti šādu klubu saieti, kā piemēram, Vēstures cienītāju klubi bieži piedalās arī pašvaldību organizētajos svētkos, kas saistīti ar vēsturi, piemēram, [http://www.cesis24.lv/notikumi/open/956 viduslaiku svētkos "Venden 1378"] u.c. Ik gadu [[Cēsis]] vai [[Valmiera|Valmierā]] notiek "Baltijas viduslaiku festivāls" == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Attēli == <center><gallery> Attēls:SD.Kfz.250_2.jpg| Attēls:Reenactors_in_Austerlitz.jpg| Attēls:Roman_soldiers_with_aquilifer_signifer_centurio_70_aC.jpg| Attēls:Civil_war_reeanactment.JPG| Attēls:Buckskins.JPG| Attēls:Scene_from_recreation_of_Battle_of_Naseby.jpg| Attēls:Grunwald_2003.jpg| </gallery></center> == Vēstures cienītāju klubu mājas lapas == '''Austrija:''' * [https://web.archive.org/web/20081221204445/http://www.abbeymuseum.asn.au/welcome.htm Abbey Museum of Art and Archaeology Medieval Festival] '''Baltkrievija:''' * [https://web.archive.org/web/20080924165246/http://kniazycz.charadziej.org/ Viduslaiku vēstures klubs "Княжыч"] * [https://web.archive.org/web/20090912215023/http://www.belarusguide.com/cities/castles/Belarusian_Knighthood.html Belarusian Knighthood Tradition] * [https://web.archive.org/web/20100329075004/http://bel-knight.com/ Княжий Гуф — военно-исторический клуб] * [http://livland.ucoz.ru/index/0-2 Клуб военно-исторической реконструкции "Комтурия Феллин"] '''Grieķija:''' * [http://www.koryvantes.org/koryvantes/Historic Studies Club "KORYVANTES"]{{Novecojusi saite}} '''Krievija:''' * [https://web.archive.org/web/20090228151231/http://www.roman-glory.com/07-01-00 Боевые правила для военно-тактических мероприятий исторических клубов] * [http://www.roman-glory.com/07-01-01 Клуб исторической реконструкции «Cohors II Mattiacorum (equitata)»] * [http://www.roman-glory.com/07-01-02 Клуб исторической реконструкции «Legio XIV Martia Gemina Victrix»] * [http://www.roman-glory.com/07-01-03 Клуб исторической реконструкции «Legio V Macedonica»] * [http://www.roman-glory.com/legio-xi-claudia Военно-исторический клуб «Legio XI Claudia Pia Fidelis»] * [http://www.imha.ru/ Международная военно-историческая ассоциация] * [https://web.archive.org/web/20170911220246/http://rolemancer.ru/ Ролемансер] * [https://web.archive.org/web/20081106062131/http://www.fido.sakhalin.ru/wayofsword/ Путь меча] * [https://web.archive.org/web/20090830161745/http://osh.ru/ Рыцарское Объединение "Королевская кровь"] * [https://web.archive.org/web/20100512121938/http://kalitashop.com/ Калита — senslāvu rotaslietu rekonstruktoru klubs] * [https://web.archive.org/web/20091231092539/http://www.goldenforests.ru/ Клуб ролевых игр "ЗОЛОТЫЕ ЛЕСА"] * [https://web.archive.org/web/20130606040256/http://rpg.mipt.ru/ Клуб ролевых игр на Физтехе] * [https://web.archive.org/web/20100104141301/http://rpg.chgnet.ru/ Черноголовский клуб ролевых игр] * [https://web.archive.org/web/20100212222121/http://jnm.ru/ Мастерская группа JNM] * [https://web.archive.org/web/20091225095402/http://www.mindon-envina.ru/ клуб "Миндон Энвина / Старый Замок"] * [https://web.archive.org/web/20100315035231/http://www.rpg.ru/rpg Портал ролевых игр] * [https://web.archive.org/web/20091212215539/http://www.shadelynx.ru/ ShadeLynx: информационный портал о фолк- и фолк-рок музыке] * [https://web.archive.org/web/20090921063939/http://historicaldance.spb.ru/ Санкт-Петербургский Клуб Старинного Танца] * [https://web.archive.org/web/20100209020109/http://forum.boinaslava.net/ Бойна Слава — военно-исторический форум] * [https://web.archive.org/web/20090928234415/http://ordotempli.ru/ Bоенно-исторический клуб "Орден Северного Храма", Санкт-Петербургская командория] * [https://web.archive.org/web/20121113203104/http://www.dalepc.com/myth/ Клуб реконструкции, ролевых игр и приключенческого туризма «Миф»] '''Latvija:''' * [http://www.vilki.lv/ Vīru kopa "Vilki"] * [http://www.rigensis.lv/ Viduslaiku vēstures klubs "Excertitus Rigensis"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080328163206/http://www.rigensis.lv/ |date={{dat|2008|03|28||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090504115423/http://www.ugunszime.lv/ Viduslaiku vēstures klubs "Ugunszīme"] * [http://www.vilkatis.lv/ Viduslaiku vēstures klubs "Vilkači"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091207171333/http://www.vilkatis.lv/ |date={{dat|2009|12|07||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100105214811/http://www.etilts.lv/svd/ "Senās vides darbnīca"] * [http://www.senzeme.lv/ Viduslaiku vēstures klubs "Senzeme"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090806022324/http://senzeme.lv/ |date={{dat|2009|08|06||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091208173028/http://www.arheo.lv/ Eksperimentālās arheoloģijas un vēstures rekonstrukcijas klubs] * [https://web.archive.org/web/20091223080948/http://www.baltijassaule.lv/ Festivāls "Baltijas Saule"] * [http://folklora.lv/kopas/trejasmens/ Folkloras un eksperimentālās arheoloģijas kopa "Trejasmens"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091214214454/http://folklora.lv/kopas/trejasmens/ |date={{dat|2009|12|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090829112101/http://www.ballare.lv/par_mums.html Seno deju grupa ''Ballare''] * [http://www.vesturiskiaktivs.lv/ Vēsturiski aktīvs — informācija par viduslaiku repliku festivāliem, nometnēm, saietiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100529025829/http://www.vesturiskiaktivs.lv/ |date={{dat|2010|05|29||bez}} }} * [http://www.vesturiskiaktivs.lv/ Godesverdera — rekonstruktoru klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100529025829/http://www.vesturiskiaktivs.lv/ |date={{dat|2010|05|29||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120111193903/http://www.zov.lv/ Karavīru — vēsturiskais klubs "Večnij zov"] '''Lielbritānija:''' * [https://web.archive.org/web/20091126013141/http://www.lore-and-saga.co.uk/ World of Lore and Saga — vikingu un anglosakšu klubs] * [https://web.archive.org/web/20100327142521/http://www.ydalir.co.uk/ Ydalir — The Vikings in Manchester] * [https://web.archive.org/web/20100408214242/http://www.medievalfantasiesco.com/ Medieval Fantasies Company] '''Lietuva:''' * [https://web.archive.org/web/20100131071155/http://www.pajauta.tinkle.lt/ Eksperimentālās arheoloģijas klubs "Pajauta"] * [https://web.archive.org/web/20101123041825/http://www.varingis.tinkle.lt/ Dzīvās vēstures klubs "Varingis"] * [http://www.apuole.tai.lt/ Seno cīņu un amatu festivāls "Apuole 854"] * [https://web.archive.org/web/20091003063116/http://kovarnis.lt/ Dzīvās vēstures klubs "Kovarnis"] * [https://web.archive.org/web/20100106103716/http://www.vilkatlakai.tai.lt/ Dzīvās vēstures klubs "Vilkatlakai"] '''Ukraina:''' * [https://web.archive.org/web/20100612000314/http://sword.org.ua/ Sword Masters — Братство Стали] '''Vācija:''' * [http://www.hallstattzeit.de/ Der Salzherr von Hallstatt — rekonstruktionsversuch eines hallstattzeitlichen Kriegers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201027002845/http://www.hallstattzeit.de/ |date={{dat|2020|10|27||bez}} }} * [http://www.medieval-crusader.de/ Medieval Crusader Club] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100405073203/http://www.medieval-crusader.de/ |date={{dat|2010|04|05||bez}} }} '''Ziemeļeiropa:''' * [http://longshipco.org/ The Longship Company] '''Ziemeļamerika:''' * [https://web.archive.org/web/20091225090210/http://wolfeargent.com/ The Company of the Wolf Argent] * [https://web.archive.org/web/20080724171018/http://lonelytower.org/blthome.html The Barony of the Lonely Tower] * [http://sca.org/ The Society for Creative Anachronism] * [https://web.archive.org/web/20100107021312/http://calontir.sca.org/ The Kingdom of Calontir (regional group within the Society for Creative Anachronism)] * [https://web.archive.org/web/20090906091126/http://calontir-rush.org/index.htm The Royal University of Scir Hafoc of the Kingdom of Calontir] * [https://web.archive.org/web/20090630100426/http://www.theromanway.org/LegioX/ Legio X Fretensis] * [https://web.archive.org/web/20090819081157/http://www.theromanway.org/ The Roman Way] * [https://web.archive.org/web/20101127154946/http://www.kutriguri.com/index.html The Oguz Kutriguri. Group devoted to the study of Hunno-Bulgar culture.] * [https://web.archive.org/web/20100531064338/http://www.companyofoutremer.com/ Company of Outremer] * [https://web.archive.org/web/20100305185418/http://www.midrealm.org/ The Midrealm, being the third oldest kingdom in the Society for Creative Anachronism (SCA).] * [http://www.trimaris.org/ The Kingdom of Trimaris] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305031416/http://nra.lv/zinas/24027-wendene-1378-cesis.htm Wendene 1378 Cēsīs — NRA.] [[Kategorija:Vaļasprieki]] kgqo60lmy0n0pf115pfr8nkzdm2lnbe 0 101590 4513667 1968023 2026-08-27T08:25:35Z Meistars Joda 781 4513667 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Ligue féminine de basket | aktuāla_sezona = LFB 2009/2010 | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[1998]] | moto = | komandas = 14 | valsts = {{flag|Francija}} | čempions_km = [[Tarbes Gespe Bigorre|Tarbes GB]] | mlapa = [http://www.basketlfb.com/ www.basketlfb.com] }} '''Francijas sieviešu basketbola līga''' ({{val|fr|Ligue Féminine de Basketball}}, [[akronīms]] — '''LFB''') ir sieviešu [[Basketbols|basketbola]] līga [[Francija|Francijā]], kurā tiek noskaidrots valsts čempions. Superlīgā piedalās 14 komandu, kuras 2 apļu turnīrā sacenšas savā starpā par čempiones titulu. Pašreizējās čempiones ir [[Burža]]s kluba [[CJM Bourges Basket]] basketbolistes. == Čempioni == {| bgcolor="#f7f8ff" cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse;width:90%;text-align:center;margin:auto;" |- bgcolor="#CCCCCC" | '''Sezona''' | '''Čempioni''' | '''Finālists''' | '''1. spēle''' | '''2. spēle''' | '''3. spēle''' | '''Sērijas rez.''' |- |colspan="7" style="text-align:center;background-color:#F5F5F5;"|''Ar nosaukumu '''Nationale Féminine 1A (NF1A)''''' |- || 1988 ||align=left| [[BAC Mirande]] ||align=left| || || || || |-bgcolor="#EBF5FF" || 1989 ||align=left| [[BAC Mirande]] ||align=left| || || || || |- || 1990 ||align=left| [[BAC Mirande]] ||align=left| || || || || |-bgcolor="#EBF5FF" || 1991 ||align=left| [[Challes-les-Eaux Savoie]] ||align=left| [[BAC Mirande]]|| || || || |- || 1992 ||align=left| [[Challes-les-Eaux Savoie]] ||align=left| [[Racing Paris]]|| || || || |-bgcolor="#EBF5FF" || 1993 ||align=left| [[Challes-les-Eaux Savoie]] ||align=left| [[Tarbes Gespe Bigorre|Tarbes GB]]|| || || || 2-0 |- || 1994 ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes-Orchies]] ||align=left| || || || || |-bgcolor="#EBF5FF" || 1995 ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] ||align=left| [[Tarbes Gespe Bigorre|Tarbes GB]] || 58-*56 || *78-69 || - || 2-0 |- || 1996 ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes-Orchies]] || - || - || - || - |-bgcolor="#EBF5FF" || 1997 ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes-Orchies]] || - || - || - || - |- || 1998 ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes-Orchies]] || 50-*58 || *56-46 || *51-38 || 2-1 |- |colspan="7" style="text-align:center;background-color:#F5F5F5;"|''Ar nosaukumu '''Ligue Féminine de Basket (LFB)''''' |- |-bgcolor="#EBF5FF" || 1999 ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes-Orchies]] || 59-*71 || *54-36 || *87-52 || 2-1 |- || 2000 ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes]]|| *65-60 (OT)|| 62-*57|| -|| 2-0 |-bgcolor="#EBF5FF" || 2001 ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes]] ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]]|| *63-62 || 81-*71 (OT)|| -|| 2-0 |- || 2002 ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes]] ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]]|| *77-51|| 72-*62|| -|| 2-0 |-bgcolor="#EBF5FF" || 2003 ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes]] ||align=left| [[Tarbes Gespe Bigorre|Tarbes GB]]|| *88-59|| 71-*55|| -|| 2-0 |- || 2004 ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes]] ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]]|| 58-*52|| *79-56|| -|| 2-0 |-bgcolor="#EBF5FF" || 2005 ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes]] ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]]|| *63-57|| 54-*47|| 59-*55|| 3-0 |- || 2006 ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes]] || *68-56 || 66-*85 || 71-*58 || 2-1 |-bgcolor="#EBF5FF" || 2007 ||align=left| [[Union Sportive Valenciennes Olympic|US Valenciennes]] ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] || 64-*55 || *70-61 || - || 2-0 |- || 2008 ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] ||align=left| [[Lattes-Maurin Montpellier]] || 58-*56 (OT) || *52-45 || - || 2-0 |-bgcolor="#EBF5FF" || 2009 ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] ||align=left| [[Tarbes Gespe Bigorre|Tarbes GB]] || 47-*55 || *78-37 || *72-52 || 2-1 |- || 2010 ||align=left| '''[[Tarbes Gespe Bigorre|Tarbes GB]]''' ||align=left| [[CJM Bourges Basket|CJM Bourges]] || 76-*73 || *54-40 || - || 2-0 |} <small>'''*''' norāda mājinieku komandu</small> == Ārējās saites == * [http://www.basketlfb.com/ LFB oficiālā mājaslapa] {{fr ikona}} [[Kategorija:Basketbols Francijā]] [[Kategorija:Basketbola līgas]] lxij6paq1a9usjpvzzlns4qm008kj91 0 102169 4513712 4493211 2026-08-27T10:55:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513712 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[2010. gads|2010]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +5,6&nbsp;°C |min Lat = −33,3&nbsp;°C |max Lat = +34,8&nbsp;°C |vid Rīga = +6,9&nbsp;°C |min Rīga = −27,2&nbsp;°C |max Rīga = +32,5&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 856 mm<br />Rīga: 819,3 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 160,6 mm |nokrišņi dekādē = Rīga: 94,6 mm |nokrišņi diennaktī = Rīga: 41,0 mm ([[3. septembris]]) |sniega sega = Latvija: 79 cm (Sigulda, 5. marts)<br />Rīga: 63 cm (22. februāris) |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = [[2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā]]<br />[[2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā]] }} Šajā rakstā ir apkopoti '''[[2010. gads|2010]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidēji Latvijā temperatūras ziņā gads bija tuvu normai — gada vidējā [[gaisa temperatūra]] bija +5,6 grādi (0,2 grādus zem normas). Ar gada nokrišņu daudzumu 856 mm (30% virs normas) 2010. gads bija otrais nokrišņiem bagātākais pēdējos 87 gados.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31117.html 2010. gads - otrais nokrišņiem bagātākais] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110108191550/http://www.meteo.lv/public/31117.html |date={{dat|2011|01|08||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|1|3|SK}}</ref> '''2009./2010. gada ziemā''' tika piedzīvots gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma kontrasts, salīdzinot ar 2008./2009. gada ziemu, kurai bija raksturīgs noturīgs siltums un nokrišņu daudzuma stabilitāte. Visi aizvadītās ziemas mēneši bija aukstāki par normu, bet sezona kopumā ar vidējo gaisa temperatūru −6,7&nbsp;°C (2,7 grādus zemāk par normu) bija pēdējos 87 gados 17. aukstākā. Nokrišņu daudzums bija 110% no ziemas ilggadīgās vidējās normas.<ref name="autogenerated4">[http://www.meteo.lv/public/30669.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada februārī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100524141944/http://www.meteo.lv/public/30669.html |date={{dat|2010|05|24||bez}} }}, meteo.lv</ref> '''Pavasarī''', tāpat kā iepriekšējā gadā, gan sezona kopumā, gan atsevišķi tās mēneši bija siltāki par normu, arī iepriekšējā pavasara vidējā gaisa temperatūra bija tuva — [[2009. gada laikapstākļi Latvijā|2009. gadā]] +6,0&nbsp;°C, bet 2010. gadā +5,8&nbsp;°C (1 grādu virs normas). Atšķirīgi divi pēdējie pavasari ir bijuši nokrišņu jomā. 2009. gadā sauss laiks bija aprīlī un maijā, un kopējais sezonas nokrišņu daudzums bija tikai 66% no normas. Turpretī 2010. gada pavasara nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 119% no normas.<ref name="autogenerated2">[http://www.meteo.lv/public/30890.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada maijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100817065300/http://www.meteo.lv/public/30890.html |date={{dat|2010|08|17||bez}} }}, meteo.lv</ref><ref>[http://www.meteo.lv/public/31380.html Laika apstākļi Latvijā iepriekšējā mēnesī / Laika apstākļu raksturojums 2011. gada maijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614171046/http://www.meteo.lv/public/31380.html |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|6|7|SK}}</ref> '''Vasara''' bija vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tās vidējā gaisa temperatūra bija +18,4&nbsp;°C (+18,8&nbsp;°C [[Rīgas lidosta]]s meteoroloģiskajā novērojumu stacijā), pārsniedzot ilggadīgo normu par 2,6 grādiem. Līdz šim vissiltākās — [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada — vasaras vidējā gaisa temperatūra tika pārsniegta par 0,4 grādiem. 2010. gada vasarai bija raksturīga siltuma stabilitāte. Sākot no [[24. jūnijs|24. jūnija]], diennakts vidējā gaisa temperatūra vairāk kā divus mēnešus nepārtraukti turējās virs normas. Šajā laikā 24 dienās tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 23 dienās gaiss Latvijā sakarsa virs +30 grādiem. Visaugstāk — līdz +34,8 grādiem — termometra stabiņš šai vasarā pakāpās [[13. jūlijs|13. jūlijā]] [[Ventspils|Ventspilī]]. Tā bija Ventspils meteoroloģisko novērojumu vēsturē viskarstākā diena, kas tikai par 1,6 grādiem atpalika no visas Latvijas visaugstākās gaisa temperatūras: +36,4 grādiem, kas ir reģistrēta [[1943]]. gada [[4. augusts|4. augustā]] [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref>[http://www.meteo.lv/public/31007.html Aizvadītā vasara – vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100904120303/http://www.meteo.lv/public/31007.html |date={{dat|2010|09|04||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|9|1|SK}}</ref> '''Rudenī''' vidējā gaisa temperatūra (6,2&nbsp;°C) kopumā Latvijā bija tuva normai, bet nokrišņu daudzums bija 120% no normas, kas to ierindoja mitrāko rudeņu datu rindas otrā desmita beigās, tūlīt aiz iepriekšējā, 2009. gada, rudens. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru 9,7&nbsp;°C vissiltākais rudens Latvijā ir bijis tālajā [[1934]]. gadā, bet otrā vissiltākā rudens sezona bija [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]]. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis [[1993. gada laikapstākļi Latvijā|1993. gadā]] — tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai 3,1 grāds. Visvairāk nokrišņu — ap 160% no normas — ir bijis [[1923]]. un [[1952]]. gadu rudens sezonās, bet [[1951]]. gada rudenī, kas bija vissausākais, zemi sasniedza tikai puse no rudens nokrišņu "plāna".<ref name="autogenerated7">[http://www.meteo.lv/public/31099.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada novembrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110103122613/http://www.meteo.lv/public/31099.html |date={{dat|2011|01|03||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = −11,5&nbsp;°C |feb temp = −5,6&nbsp;°C |mar temp = −0,8&nbsp;°C |apr temp = +6,0&nbsp;°C |mai temp = +12,2&nbsp;°C |jūn temp = +14,9&nbsp;°C |jūl temp = +21,5&nbsp;°C |aug temp = +18,8&nbsp;°C |sep temp = +11,5&nbsp;°C |okt temp = +4,9&nbsp;°C |nov temp = +2,2&nbsp;°C |dec temp = −6,6&nbsp;°C |jan nokr = |feb nokr = 45 mm |mar nokr = 41,6 mm |apr nokr = 31,3 mm |mai nokr = 72 mm |jūn nokr = 72 mm |jūl nokr = 105 mm |aug nokr = 147 mm |sep nokr = |okt nokr = 113 mm |nov nokr = |dec nokr = 80 mm }} Pēc siltajiem 2008./2009. gada ziemas pirmajiem mēnešiem, kuros nokrišņu daudzums bija tuvu normai, 2009. gada decembrī un 2010. gada janvārī tika piedzīvots gan aukstumus, gan krasi svārstīgs nokrišņu daudzums. 2010. gada janvāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā −11,5&nbsp;°C (6,8 grādus zem normas) bija sestais aukstākais janvāris Latvijā pēdējos 87 gados. Ievērojami aukstāks par normatīviem rādītājiem 2010. gada janvāris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija tālākajos no jūras Latvijas centrālajos rajonos, kā arī [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes ziemeļu daļā. Tomēr jauni mēneša vidējās gaisa temperatūras rekordi nekur Latvijā netika uzstādīti — 2010. gada janvāra vidējās gaisa temperatūras bija 2—4 grādus augstākas nekā [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987. gada]] janvārī, kas bija visaukstākais ne tikai Latvijā kopumā, bet arī atsevišķās tās vietās. 2010. gada janvāra laika apstākļus pārsvarā noteica [[anticiklons|anticiklonu]] darbība, tāpēc mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai puse no normas, tādējādi ierindojoties sausāko janvāru otrajā desmitā. 2010. gada janvārī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Vietām Kurzemes centrālajā daļā, Viduslatvijā un Austrumlatvijas dienvidos to mēneša daudzums bija tikai 25—35% no normas. Vistuvākais normai — ap 70—80% — bija nokrišņu daudzums Kurzemes ziemeļu daļā un [[Alūksnes augstiene|Alūksnes augstienē]].<ref>[http://www.meteo.lv/public/30532.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada janvārī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100225081733/http://www.meteo.lv/public/30532.html |date={{dat|2010|02|25||bez}} }}, meteo.lv</ref> 2010. gada februāris bija temperatūras ziņā tuvu normai un bagātīgi sniegots. Vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija −5,6&nbsp;°C (0,7 grādus zemāk par normu). Februārī mēneša vidējai gaisa temperatūrai vislielākās negatīvās novirzes no normas bija Latvijas rietumu daļā. Savukārt Latgalē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija ap normu un vietām pat nedaudz virs tās. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 45 mm (140% no ilggadīgās normas) 2010. gada februāris bija 17. mitrākais pēdējos 87 gados. Mēneša nokrišņu daudzums pārsniedza normu Latvijas lielākajā daļā. Izņēmums bija pats Kurzemes dienvidrietumu nostūris — [[Rucava|Rucavā]] nokrišņu daudzums bija 82%, [[Liepāja|Liepājā]] 97% no normas. Latvijas rietumu daļā bija vērojami arī mēneša lielākie nokrišņu daudzuma kontrasti — [[Mērsrags|Mērsragā]] mēneša nokrišņu daudzums bija 225% no normas, kas bija vislielākais (salīdzinot ar normu) visā Latvijā.<ref name="autogenerated4" /> [[Attēls:Gostiņi 20100330.jpg|thumb|200px|Ledus kalni [[Gostiņi|Gostiņos]] 30. martā]] Pēc vēsākiem par normu ziemas mēnešiem marta vidējā gaisa temperatūra bija nedaudz virs ilggadīgās vidējās. Savukārt pēc sniegiem un lietiem bagātā decembra nokrišņu daudzums šī gada trijos mēnešos kopā bija tuvs normai. 2010. gada marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,8&nbsp;°C (0,7 grādi virs normas). Atbilstošs normai vai siltāks par to 2010. gada marts bija visā Latvijā. Novirzes no normas Latvijas lielākajā daļā bija visai kontrastainas, gan rietumu, gan austrumu rajonos svārstoties 0,9—1 grāda robežās. Nokrišņu daudzums 2010. gada martā vidēji Latvijā bija 41,6 mm (126% no ilggadīgās normas). Marta nokrišņu daudzums pārsniedza normu lielākajā Latvijas daļā. Visvairāk nokrišņu gan pēc to faktiskās vērtības, gan salīdzinājumā ar normu bija Vidzemes rietumu daļā, salīdzinoši mazāk — Kurzemes rietumu rajonos.<ref name="nosaukums-1">[http://www.meteo.lv/public/30769.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada martā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210212624/http://www.meteo.lv/public/30769.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> 2010. gada pavasara pirmo divu mēnešu vidējās gaisa temperatūras, tāpat kā gadu iepriekš, bija augstākas par normu, tomēr zemākas kā 2009. gadā. Savukārt nokrišņu daudzums bija mazāk svārstīgs un kopumā tuvāks normai. 2010. gada aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,0&nbsp;°C (1,3 grādi virs normas). Atbilstošs normai vai siltāks par to 2010. gada aprīlis bija visā Latvijā. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes rietumu daļā — [[Baltijas jūra]]s piekrastes teritorijā. Virzienā uz austrumiem mēneša vidējā gaisa temperatūra arvien vairāk attālinājās no normas, maksimālo novirzi (+2,3 grādus) sasniedzot [[Gulbene|Gulbenē]]. Nokrišņu daudzums 2010. gada aprīlī vidēji Latvijā bija 31,1 mm (79% no ilggadīgās normas). Aprīlī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija Latvijas vidienē. Vislielākās mēneša nokrišņu summas un to novirzes no normas tika reģistrētas [[Ogres novads|Ogres novada]] Lielpēčos un Skultē — 122% no normas. Turpretī vismazāk nokrišņu aprīlī bija Rucavā un Liepājā — 10 un 30% no mēneša nokrišņu normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30851.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada aprīlī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101221011330/http://www.meteo.lv/public/30851.html |date={{dat|2010|12|21||bez}} }}, meteo.lv</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +12,2&nbsp;°C (1,5 grādus virs normas) 2010. gada maijs ierindojās siltāko maiju otrā desmita vidū. Siltāks par normu 2010. gada maijs bija visā Latvijas teritorijā. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes dienvidrietumu daļā (0,4—0,5 grādus virs normas). Arī nokrišņu ziņā 2010. gada maijs bija otrā desmita vidū, bet šoreiz — mitrāko maiju datu rindā. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 72 mm (ap 150% no ilggadīgās normas). Maijā lielāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Latvijas daļā, izņemot pašu Valsts dienvidaustrumu stūrīti. Visvairāk, salīdzinot ar normu, lija Kurzemes dienvidrietumos — Rucavā mēneša nokrišņu norma tika pārsniegta gandrīz trīs reizes.<ref name="autogenerated2" /> 2010. gada siltajai sezonai, salīdzinot ar [[2009. gada laikapstākļi Latvijā|2009. gadu]], bija raksturīgs pietiekams siltuma un stabilāks mitruma daudzums. 2010. gada jūnija vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +14,9&nbsp;°C, kas ir tuvu normai (0,2 grādus virs ilggadīgās vidējās jūnija gaisa temperatūras). Siltāks par normu 2010. gada jūnijs bija lielākajā Latvijas teritorijas daļā. Latvijas vidusdaļā un Vidzemē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vairāk kontrastaina: no 0,2 grādiem zem normas [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Ainaži|Ainažos]] līdz 0,8 grādiem virs normas Gulbenē. Turpretī Kurzemē un Latgalē tā bija 0,2—0,5 grādus virs normas. Arī 2010. gada jūnija nokrišņu daudzums, kas vidēji Latvijā bija 72 mm, ir tuvs ilggadīgai normai — ap 110% no tās. Jūnijā vislielākie nokrišņu daudzuma kontrasti bija Latgalē — no gandrīz 220% no normas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] Griškānos līdz tikai pusei no normas (50%) netālajā [[Lubānas novads|Lubānas novadā]]. Ap normu nokrišņu daudzums svārstījās Vidzemē un Latvijas vidienē, bet Kurzemē tas lielākoties bija mazāks par jūnija ilggadīgo vidējo.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30914.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada jūnijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101211134355/http://www.meteo.lv/public/30914.html |date={{dat|2010|12|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> Pēc siltumā un mitrumā mērenā jūnija 2010. gada vasaras vidus mēnesis jūlijs bija neparasti karsts un, tāpat kā gadu iepriekš, bagāts ar lietusgāzēm. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +21,5&nbsp;°C (4,8 grādi virs normas) 2010. gada jūlijs ir bijis vissiltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 87 gados, bet pēc atsevišķu, visilgāk darbojošos, novērojumu staciju datiem, pēdējos 95 gados. [[Ventspils]] un [[Liepāja]]s senie instrumentālie gaisa temperatūras novērojumi liecina, ka vēl mazliet siltāks, vismaz Kurzemes pusē, varēja būt [[1914]]. gada jūlijs. Ainažos par vienu grāda desmitdaļu siltāks ir bijis [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gada]] jūnijs. Citviet Latvijā 2010. gada jūlijs ir bijis vissiltākais. Par 2010. gada jūlija karstuma neparastumu liecina arī fakts, ka līdz šim gadam vissiltākā — [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] jūlija — vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā šogad tika pārspēta uzreiz par 1,7 grādiem. Turpmākie 10 gadi siltāko jūliju datu rindā viens no otra atšķiras vien par grāda desmitdaļām. Mēneša vidējais gaisa temperatūrai vislielākās pozitīvās novirzes no normas 2010. gada jūlijā bija Vidzemes iekšzemes rajonos — Alūksnē līdz pat 5,6 grādiem. Tuvāka normai gaisa temperatūra bija Kurzemē un Rīgas līča piekrastē, viszemāko vērtību — 3,6 grādus virs normas — sasniedzot Rucavā. 2010. gada jūlija nokrišņu daudzums — vidēji Latvijā 105 mm — bija 134% no normas. Jūlijā vislielākais mēneša nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu bija Latvijas vidusdaļā — Kalnciemā, Dobelē, Mērsragā nokrišņu mēneša "plāns" tika pārsniegts vairāk kā divas reizes. Turpretī ne tikai karstāks par normu, bet arī sausāks par to laiks bija Latvijas galējos austrumu rajonos — Alūksnē, Rēzeknē un Krāslavas novada Piedrujā mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 60—70, bet Lubānā — 40% no normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30976.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada jūlijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101211134908/http://www.meteo.lv/public/30976.html |date={{dat|2010|12|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +18,8&nbsp;°C (2,8 grādi virs ilggadīgās normas) 2010. gada augusts bija ceturtais siltākais vasaras noslēguma mēnesis Latvijā pēdējos 87 gados. 2010. gada augustā Kurzemē un Rīgas līča piekrastē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 1,9 grādiem virs normas Liepājā līdz 3,1 grādiem virs normas Rīgā. Pārējā teritorijā mēneša vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 3—3,2 grādiem, vietām sasniedzot pēdējos 70 gados visaugstākās augusta vērtības. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 147 mm (190% no normas) 2010. gada augusts bija trešais mitrākais Latvijā pēdējos 87 gados. Augusta nokrišņu daudzums lielāks par normu bija visā Latvijā. Nokrišņi galvenokārt bija [[lietusgāze]]s ar ļoti mainīgu intensitāti un mainīgu teritoriālo sadalījumu. Kopumā var atzīmēt lielāku, kā citviet, nokrišņu daudzumu Kurzemē un ap Rīgas līci. Pļaviņās, Salacgrīvā, Kolkā un Stendē, kur šomēnes nokrišņu bija visvairāk, tik liels nokrišņu daudzums augusta mēnesī tika reģistrēts pirmoreiz.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31016.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada augustā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210205127/http://www.meteo.lv/public/31016.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> Pēc ar siltumu bagātajiem jūlija un augusta 2010. gada rudens pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā praktiski atbilda ilggadīgajai normai. Savukārt mēneša nokrišņu daudzums jau piekto mēnesi pēc kārtas ir lielāks par normu. 2010. gada septembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +11,5&nbsp;°C. 2010. gada septembrī mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas ziemeļu pusē bija pārsvarā virs normas, visaugstāk — 0,4 grādus virs tās — pakāpjoties Ventspilī, Mērsragā un Rūjienā. Latvijas dienvidu daļā septembris bija nedaudz zem normas, vislielāko negatīvo novirzi — 0,5 grādus — sasniedzot Liepājā. Nokrišņu daudzums 2010. gada septembrī vidēji Latvijā bija 130% no normas. Septembrī nokrišņu daudzums, vēl joprojām teritoriāli mainīgs, bija virs normas Latvijas lielākajā daļā. Vislielākais nokrišņu daudzums nolija pār Kurzemes dienvidrietumiem — Rucavā tas divas reizes, Liepājā 1,9 reizes pārsniedza normu. Savukārt nedaudz zem normas mēneša nokrišņu daudzums bija Ventspilī, Siguldā, Pļaviņās un Skrīveros, bet vismazāk aizvadītajā septembra mēnesī lija Saulkrastos — 70% no normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31035.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada septembrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101211134400/http://www.meteo.lv/public/31035.html |date={{dat|2010|12|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> Pēc sešiem siltākiem par normu mēnešiem un tiem sekojošā septembra, kura vidējā gaisa temperatūra atbilda normai, oktobris kopumā Latvijā bija vēsāks par normu. Savukārt mēneša nokrišņu daudzums pēc pieciem ar nokrišņiem bagātiem mēnešiem oktobrī noslīdēja zem normas. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +4,9&nbsp;°C (1,7 grādus zem normas) 2010. gada oktobris bija divpadsmitais aukstākais pēdējos 87 gados, tādējādi uz trīspadsmito vietu nobīdot iepriekšējā, 2009. gada oktobri, kura vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +5,0&nbsp;°C. 2010. gada oktobrī mēneša vidējā gaisa temperatūra zemāka par normu bija visā Latvijā, svārstoties no 2,2 grādiem zem normas Jelgavā līdz 1,2—1,3 grādiem zem normas Ventspilī, Rīgā un Cēsīs. Nokrišņu daudzums 2010. gada oktobrī vidēji Latvijā bija 85% no ilggadīgās normas. Tādējādi 2010. gada oktobris bija krietni sausāks kā gadu iepriekš, kad nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 113 mm (ap 170% no normas). Oktobrī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Kurzemes un Centrāllatvijas daļā. Turpretī Vidzemē nokrišņu daudzums pārsvarā bija virs normas, Siguldā sasniedzot 140% no tās.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31066.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada oktobrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110109111535/http://www.meteo.lv/public/31066.html |date={{dat|2011|01|09||bez}} }}, meteo.lv</ref> 2010. gada rudens pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +2,2&nbsp;°C (0,7 grādi virs normas). 2010. gada novembrī mēneša vidējā gaisa temperatūra augstāka par normu bija Latvijas lielākajā daļā. Nedaudz vēsāks (0,3—0,4 grādus zem normas) bija tikai Liepājā un Ainažos un to apkārtnē. Pārējā teritorijas daļā novirzes no normas bija pozitīvas un to vērtība virzienā uz Valsts austrumiem pieauga līdz pat 2,1 grādam virs ilggadīgās vidējās gaisa temperatūras Daugavpilī. Nokrišņu daudzums 2010. gada novembrī vidēji Latvijā bija 148% no ilggadīgās normas, ierindojot to nokrišņiem bagātāko rudens pēdējo mēnešu datu rindas 9. vietā. Tādējādi šis novembris bija jūtami mitrāks kā gadu iepriekš. Novembrī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija visā valsts teritorijā. Tikai nedaudz (1—7%) ilggadīgais vidējais novembra nokrišņu daudzums tika pārsniegts [[Baltijas jūra]]s piekrastes rajonos, turpretī Austrumlatvijā šī gada novembra nokrišņu daudzums normu pārsniedza 1,5—2 reizes.<ref name="autogenerated7" /> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā −6,6&nbsp;°C (4,2 grādus zem ilggadīgās normas) 2010. gada decembris bija ceturtais aukstākais gadu noslēdzošais mēnesis pēdējos 87 gados. 2010. gada decembrī zemāka par normu mēneša vidējā gaisa temperatūra bija visā Latvijas teritorijā. Vislielākie noviržu no normas kontrasti bija Kurzemē — no 3,8—3,9 zem normas Kolkā un Ventspilī līdz 5 grādiem zem normas Rucavā. Pārējā valsts teritorijā decembris bija 4—4,5 grādus aukstāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Nokrišņu daudzums 2010. gada decembrī vidēji Latvijā bija 80 mm (159% no ilggadīgās normas). Praktiski tikpat liels nokrišņu daudzums ir bijis arī [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] decembrī. Abi minētie gadi ir ar vislielāko nokrišņu daudzumu Latvijā gada pēdējā mēnesī. Decembrī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija visā valsts teritorijā. Tāpat kā temperatūrai, arī nokrišņu daudzumam vislielākie noviržu no normas kontrasti bija Kurzemē — no tikai 4% virs normas Ventspilī līdz 2,7 mēneša nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Mērsragā. Austrumlatvijā vairāk kā divas reizes nokrišņu "plāns" tika pārsniegts Rēzeknē, Centrāllatvijā — Kalnciemā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31123.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada decembrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226094755/http://www.meteo.lv/public/31123.html |date={{dat|2012|02|26||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada notikumi == === Janvāris === [[Attēls:Daugava 2010 janvaaris.jpg|thumb|150px|Aizsalusī [[Daugava]] Rīgā 2010. gada janvārī]] Ar mēneša vidējo [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] Latvijā −11,5&nbsp;°C, 2010. gada janvāris bija sestais aukstākais [[Janvāra klimats Latvijā|janvāris Latvijā]] pēdējos 87 gados.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/214899 Ko sinoptiķi prognozē gaidāmajā ziemā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100922030215/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/214899 |date={{dat|2010|09|22||bez}} }}, apollo.lv, {{dat|2010|9|19|SK}}</ref> * [[2. janvāris]] — [[Valka|Valkā]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz {{nowrap|−23&nbsp;°C}}. * [[10. janvāris]] — naktī gaisa temperatūra [[Daugavpils|Daugavpilī]] pazeminājās līdz {{nowrap|−19,6&nbsp;°C}}. [[Rīga|Rīgā]], [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteostacijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz {{nowrap|−19,2&nbsp;°C}}.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pagajusaja-nakti-latvija-sals-sasniedzis-minus-19-gradus Pagājušajā naktī Latvijā sals sasniedzis mīnus 19 grādus], diena.lv, {{dat|2010|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Latvijā tika aizvadīta aukstākā nakts kopš [[2007. gads|2007]]. gada [[Februāris|februāra]]. Vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Latgale]]s ziemeļdaļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz {{nowrap|−26&nbsp;°C}}. [[Rīga|Rīgā]] gaiss atdzisa līdz {{nowrap|−21,4&nbsp;°C}}. * [[14. janvāris]] — mitrā gaisa un zemās temperatūras rezultātā daudzviet Latvijā pastiprināti veidojās [[sarma]]. Vislielākais sarmas noguluma diametrs tika novērots [[Alūksne|Alūksnē]], kur tas 13. janvārī bija sasniedzis 48 mm, bet 14. janvārī no rīta pat 53 mm.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30490.html Skaistā ziemas laika parādība - sarma; atjaunots 14.01.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100119171048/http://www.meteo.lv/public/30490.html |date={{dat|2010|01|19||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|1|14|SK}}</ref> * [[16. janvāris]] — naktī [[atmosfēras spiediens]] Alūksnē sasniedza 783 mm Hg.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31621.html Tuvākajās 7 dienās Latvijā paaugstināsies atmosfēras spiediens un pastiprināsies sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120201062909/http://www.meteo.lv/public/31621.html |date={{dat|2012|02|01||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|1|27|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — atmosfēras spiediens Alūksnē sasniedza 786 mm Hg. * [[24. janvāris]] — Rīgā tika reģistrēts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras minimums: {{nowrap|−25,9&nbsp;°C}}. * [[25. janvāris]] — Rīgā reģistrēts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras minimums: {{nowrap|−27,1&nbsp;°C}}. Iepriekšējais rekords, kas bija {{nowrap|−25,2&nbsp;°C}}, tika novērots [[1951]]. gadā. * [[27. janvāris]]: ** Naktī Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra vietām pazeminājās zem −30 grādiem, savukārt visstiprākais sals no rīta tika reģistrēts Daugavpilī, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz {{nowrap|−33,3&nbsp;°C}}. Šāds aukstums Latvijā oficiāli nav reģistrēts kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[6. janvāris|6. janvāra]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/301528-aizvadita_sis_ziemas_aukstaka_nakts Aizvadīta šīs ziemas aukstākā nakts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100130084026/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/301528-aizvadita_sis_ziemas_aukstaka_nakts |date={{dat|2010|01|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|1|27|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz {{nowrap|−27,2&nbsp;°C}}, kas ir šīs dienas absolūtais temperatūras minimums. Tik zema temperatūra galvaspilsētā netika novērota 13 gadus (kopš [[1996]]. gada [[26. decembris|26. decembra]], kad gaisa temperatūra sasniedza −27,8&nbsp;°C).<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/12-1996/264220.htm 1996. gada decembris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110819031333/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/12-1996/264220.htm |date={{dat|2011|08|19||bez}} }} tutiempo.net</ref> ** Zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 2010. gadā, −22,3&nbsp;°C. === Februāris === [[Attēls:Sniegs Riga Zolitude 02.02.2010.jpg|thumb|200px|Pēc sniegputeņa, [[Rīga]], [[Zolitūde]] 2. februārī]] * [[2. februāris]] — ciklonam no [[Ukraina]]s lēnām virzoties pāri Latvijai, daudzviet ilgstoši sniga un putināja. Pēc novērojumu staciju datiem, visvairāk snidzis Latvijas centrālajā un austrumu daļā, maksimumu sasniedzot [[Rīga|Rīgā]], kur sniega segas augstums diennakts laikā palielinājies par 22 cm un [[2. februāris|2. februāra]] rītā sasniedza 50 cm. Sākot no [[1990. gadi]]em Rīgā ziemas sezonā lielākais sniega segas biezums ziemas sezonā pārsvarā ir svārstījies 20—30 cm robežās, tomēr atsevišķos gados tas sasniedzis arī 50 cm biezumu. Pēdējo reizi 50 cm un dziļāks sniegs Rīgā novērots apmēram pirms 10 gadiem. Tā [[1996]]. gada [[17. marts|17. martā]] sniega segas biezums Rīgā sasniedza 52 cm, bet [[1999]]. gada [[26. februāris|26. februārī]] bija 51 cm.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30518.html Stiprs sniegs un putenis aizvadītajā diennaktī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100206212355/http://www.meteo.lv/public/30518.html |date={{dat|2010|02|06||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|2|2|SK}}</ref> * [[3. februāris]] — Latviju klāja bieza sniega sega, visbiezākā tā bija Rīgā un Alūksnē — attiecīgi 51 un 57 centimetri. * [[13. februāris]] — pēc kārtējās snigšanas, kuras laikā sniega sega pieauga par 7 cm [[Rīga|Rīgā]] un [[Stende|Stendē]], bet [[Kuldīga|Kuldīgā]] pat par 11 cm, visbiezākā sniega sega bija tieši Rīgā un tās biezums sasniedza 58 cm. No visiem ziemas mēnešiem tik bieza sniega sega pēdējoreiz Rīgu klāja [[1940]]. gada martā — tad maksimālais sniega segas biezums sasniedza 64 cm. Savukārt februārī tik bieza sniega sega Rīgu pēdējoreiz klājusi pirms 101 gada — [[1909]]. gadā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30566.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā nedēļā 08.02-14.02.2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100221204901/http://www.meteo.lv/public/30566.html |date=21.02.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|2|15|SK}}</ref> * [[16. februāris]] — [[sniega sega]]s biezums Latvijā ir no 20 cm valsts dienvidrietumu rajonos līdz pat 56 cm galvaspilsētā. Arī [[Alūksne|Alūksnē]] sniega segas biezums pārsniedz pusmetru un ir 51 cm.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30568.html Sniega segas biezums šajā nedēļas nogalē vēl vairāk pieaugs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100219055245/http://www.meteo.lv/public/30568.html |date={{dat|2010|02|19||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|2|16|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — pēc 50 dienu sala gaisa temperatūra pirmo reizi pakāpās virs 0 grādiem un Rīgā sasniedza +0,8&nbsp;°C, bet [[Jelgava|Jelgavā]] pat +2,6&nbsp;°C. Savukārt [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra sasniedza tikai −7,1&nbsp;°C. * [[22. februāris]] — visbiezākā [[sniega sega]] Latvijā ir Rīgā — 63 cm, bet Alūksnē 60 cm. * [[28. februāris]] — Latvijā sāka atgriezties pirmie gājputni. Pāvilostas novadā tika novērots [[sila strazds]], bet [[Papes ezers|Papes ezera]] apkaimē — [[meža zoss]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/306457-pirmie_gajputni_ir_atgriezusies Pirmie gājputni ir atgriezušies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052811/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/306457-pirmie_gajputni_ir_atgriezusies |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|4|SK}}</ref> === Marts === [[Attēls:Pludi Svete marts2010.jpg|thumb|200px|Applūdusi viensēta [[Svēte (upe)|Svētes]] lejtecē 24. martā]] * [[5. marts]] — sniega sega Siguldā sasniedza 79 cm.<ref name="nosaukums-1" /> * [[6. marts]] — debesīm skaidrojoties, naktī gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz −20,1&nbsp;°C. Tomēr diennakts absolūtais minimums, kas ir −21,8&nbsp;°C un tika uzstādīts [[1987]]. gadā, netika pārsniegts. * [[7. marts]] — gaisa temperatūra Daugavpilī pazeminājās līdz −22,9&nbsp;°C. Arī citviet Latgalē gaisa temperatūra bija nedaudz zem −20 grādu atzīmes — Rēzeknē −21, Jēkabpilī −20 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/306800-latgale_sorit_23_gradu_stiprs_sals Latgalē šorīt -23 grādu stiprs sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053118/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/306800-latgale_sorit_23_gradu_stiprs_sals |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|7|SK}}</ref> * [[16. marts]]: ** no rīta [[Rīga|Rīgā]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz −18,1&nbsp;°C un tādējādi tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums. Iepriekš zemākā gaisa temperatūra šajā dienā tika reģistrēta [[1963]]. gadā un bija −17,6&nbsp;°C. ** daudzviet [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Vidzeme]]s R daļā, bet jo īpaši Valsts centrālajos rajonos tika novērotas lokālas un spēcīgas [[Jūras efekta nokrišņi|jūras efekta]] izraisītas [[snieggāze]]s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/308001-sniega_sega_vel_pieaugs Sniega sega vēl pieaugs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100323092616/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/308001-sniega_sega_vel_pieaugs |date={{dat|2010|03|23||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|16|SK}}</ref> Rīgā stiprais sniegs radīja lielus satiksmes sastrēgumus. Puteņa dēļ kavējās arī sabiedriskais transports.<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/307903 Rīgā atjaunojas normāla satiksme. Snigšana mazinājusies]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|16|SK}}</ref> * [[17. marts]] — stiprās snigšanas rezultātā sniega sega [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] divu dienu laikā pieauga par 16 cm, sasniedzot 60 cm. Alūksnē sniega segas biezums bija 58 cm. * [[19. marts]] — Latvijā iestājās atkusnis un lielie sniega krājumi sāka intensīvi kust. * [[20. marts]] — augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Kolka]]s un [[Mērsrags|Mērsraga]] meteostacijās: +9,8&nbsp;°C. Rīgā gaiss iesila līdz +8,2&nbsp;°C. * [[21. marts]] — siltā laika un strauji kūstošā sniega dēļ Latvijas upēs un citās ūdenstilpēs paaugstinājās ūdens līmenis, visstraujāk tas cēlās mazajās [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s upēs. [[Venta]]s augštecē pie Vārdavas [[Lietuva]]s pierobežā ūdens līmenis laikā no [[19. marts|19. marta]] vakara līdz [[20. marts|20. marta]] vakaram paaugstinājās par 204 centimetriem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/308595-kurzemes_un_zemgales_upes_strauji_paaugstinas_udens_limenis Kurzemes un Zemgales upēs strauji paaugstinās ūdens līmenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100324105159/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/308595-kurzemes_un_zemgales_upes_strauji_paaugstinas_udens_limenis |date={{dat|2010|03|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|21|SK}}</ref> * [[23. marts]] — [[Jelgava|Jelgavā]] plūdi pletās plašumā. Applūda un tika slēgtas vairākas ielas. Vairāk kā 100 māju bija bez elektrības. Plkst. 15:00 [[Lielupe]]s ūdens līmenis bija sasniedzis 262 centimetrus, kas tiek uzskatīts par otrās pakāpes riska plūdiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/324188-jelgava_pludi_versas_plasuma_vairak_ka_100_maju_bez_elektribas Jelgavā plūdi vēršas plašumā, vairāk kā 100 māju bez elektrības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100326095453/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/324188-jelgava_pludi_versas_plasuma_vairak_ka_100_maju_bez_elektribas |date={{dat|2010|03|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|23|SK}}</ref> Ūdens līmeņa celšanos veicināja arī ilgstošais lietus, kas daudzviet sākās dienas otrajā pusē un turpinājās arī naktī. * [[25. marts]] — pateicoties tam, ka Kurzemē visu dienu bija skaidrs laiks, pirmo reizi [[2010. gads|2010]]. gadā gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādus (Liepājā +13&nbsp;°C). Rīgā tikai +3,9&nbsp;°C. * [[26. marts]] — Liepājā gaisa temperatūra sasniedza +14,9&nbsp;°C.<ref>[http://rp5.ru/archive.php?wmo_id=26406 Архив погоды в Лиепае] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110819212103/http://rp5.ru/archive.php?wmo_id=26406 |date={{dat|2011|08|19||bez}} }}, rp5.ru {{ru ikona}}</ref> [[Attēls:Plavinas 20100330.jpg|thumb|200px|Plūdi [[Pļaviņas|Pļaviņās]] 30. martā]] * [[27. marts]]: ** naktī uz [[27. marts|27. martu]] [[Daugavpils]] apkaimē tika reģistrēts pērkona negaiss, liecināja Daugavpils meteoroloģisko novērojumu stacijas dati.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/198513 Naktī bijis pērkona negaiss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100330195021/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/198513 |date={{dat|2010|03|30||bez}} }}, apollo.lv, {{dat|2010|3|27|SK}}</ref><ref>[http://rp5.ru/archive.php?wmo_id=26544 Архив погоды в Даугавпилсе], rp5.ru {{ru ikona}}</ref> ** pēcpusdienā valsti šķērsos [[aukstā atmosfēras fronte]], Kurzemē, Zemgalē un centrālajos rajonos atnesot lietu, bet daudzviet Kurzemē spēcīgus, gāzienveida nokrišņus. ** [[Rīga|Rīgā]] pirmo reizi [[2010. gads|2010]]. gadā gaisa temperatūra pakāpās virs +10 grādiem un bija +12,0&nbsp;°C. * [[29. marts]] — [[Rīga|Rīgā]] pilnībā nokusa sniegs.<ref>[http://www.meteo.lv/public/faktiskais_laiks.html Novērojumi // Meteoroloģija // Operatīvā informācija // Sniega segas biezums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100402040314/http://www.meteo.lv/public/faktiskais_laiks.html |date={{dat|2010|04|02||bez}} }} 2010. gada 29. marts, plkst. 15:00</ref> Alūksnē sniega segas biezums 18 cm. * [[30. marts]] — ap diviem naktī sakustējās ledus sastrēgums pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]]. Īsā laikā ūdens līmenis pārsniedza kritisko robežu par 1,2 m, appludinot tuvākās ēkas un galveno ielu. * [[31. marts]] — neparasti silta diena. Latvijā kopumā 11 meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni dienas rekordi. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,4&nbsp;°C, tādējādi tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1999]]. gadā, tika pārsniegts par 0,2 grādiem.<ref>[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422&month=3&year=2010 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки. Март 2010 г.]{{Novecojusi saite}}, pogoda.ru.net {{ru ikona}}</ref> [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā stacijā +17,9&nbsp;°C. Liepājā temperatūra sasniedza +18,6&nbsp;°C, bet pats siltākais bija [[Rucava|Rucavā]], kur termometra stabiņš pakāpās līdz +19,1&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30754.html Līdz šim vissiltākā pavasara diena] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100404125417/http://www.meteo.lv/public/30754.html |date={{dat|2010|04|04||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|3|31|SK}}</ref> === Aprīlis === [[Attēls:Parpludusi Ica aprilis2010.jpg|thumb|200px|Pali [[Iča|Ičā]] pie [[Rēzekne]]s-[[Gulbene]]s šosejas 17. aprīlī]] * [[1. aprīlis]] — valsts rietumu un centrālajā daļā lija, vietām stipri, un maksimālā gaisa temperatūra bija no +6, +9 grādiem vietām Kurzemē līdz +14, +17 grādiem Vidzemē un Latgalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/1.-aprilis.a73587/ Šī diena vēsturē | 1. aprīlis], lsm.lv</ref> * [[3. aprīlis]] — ar dienvidu [[Ciklons|ciklonu]] saistīta zema spiediena ieplaka daudzviet Latvijā atnesa stipru lietu. Diennakts laikā (2.—3. aprīlī) lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 21 mm, [[Rīga|Rīgā]] 18 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] 16 mm un [[Priekuļi|Priekuļos]] 14 mm.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30758.html Stiprs lietus 02.-03.04.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100406092529/http://www.meteo.lv/public/30758.html |date=06.04.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|4|3|SK}}</ref> Valsts centrālajā daļā nolija vairāk nekā puse mēneša normas, Zvejniekciemā nokrišņu daudzums sasniedza 33 milimetrus jeb aptuveni 80 procentu no aprīļa normas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/2.-aprilis.a73588/ Šī diena vēsturē | 2. aprīlis], lsm.lv</ref> * [[23. aprīlis]] — daudzviet Latvijā un arī Rīgā dienas laikā tika novērots [[lietus]], [[sniegputenis]], kā arī [[sniega graudi]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/328102-sorit_riga_sniegs Šorīt Rīgā — sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100426162632/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/328102-sorit_riga_sniegs |date={{dat|2010|04|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|4|23|SK}}</ref> Vietām Vidzemē izveidojās īslaicīga sniega sega 0,5—1 cm biezumā.<ref name="autogenerated1">[http://www.meteo.lv/public/30831.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 21.-30.04.2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100508120250/http://www.meteo.lv/public/30831.html |date=08.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|5|SK}}</ref> * [[30. aprīlis]]: ** Daudzviet Latvijā un arī Rīgā pirmo reizi 2010. gada laikā gaisa temperatūra pakāpās virs +20 grādiem. Vissiltākais bija [[Jelgava|Jelgavā]] +23,5 °C<ref name="autogenerated1" /> un [[Dobele|Dobelē]] +23 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +21,9 °C.<ref>[https://www.la.lv/sogad-riga-vel-nav-parsniegta-20-gradu-atzime Šogad Rīgā vēl nav pārsniegta +20 grādu atzīme], la.lv {{dat|2015|5|23|SK}}</ref><ref>[http://www.meteo.lv/public/30824.html Siltākā diena šajā pavasarī 30.04.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100505131921/http://www.meteo.lv/public/30824.html |date=05.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|4|30|SK}}</ref> ** Latvijā tika novērots pirmais lielais negaiss. Tas virzījās ZA virzienā pāri daļai Kurzemes, valsts centrālajiem rajoniem un Vidzemei. Šis bija pirmais 2010. gada vasaras sezonas negaiss Rīgā. === Maijs === * [[3. maijs]] — Latviju sasniedza neliels [[ciklons]], kas no [[Polija]]s virzījās uz ziemeļaustrumiem. Sākot no dienvidrietumu rajoniem, ar ciklonu saistītās mākoņu zonas atnesa lietu. Dienas laikā neliels līdz mērens [[lietus]] tika novērots Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumos, savukārt naktī uz [[4. maijs|4. maiju]] nokrišņu zona aptvēra jau visu Latvijas teritoriju, lielākajā tās daļā nesot mērenu, bet vietām stipru lietu. Visvairāk lija Latvijas rietumu daļā: [[Rucava|Rucavā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Ventspils|Ventspilī]], un [[Kolka|Kolkā]]. Stipri lija arī vietām Vidzemē: [[Rūjiena|Rūjienā]] nakts laikā nolija 18 mm nokrišņu, turklāt tika novērots arī [[pērkona negaiss]]. Rīgā nolija 13 mm.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30826.html Stiprie nokrišņi aizvadītajā diennaktī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100508143938/http://www.meteo.lv/public/30826.html |date={{dat|2010|05|08||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|4|SK}}</ref> * [[7. maijs]] — Latvijai pietuvojās un to šķērsoja divu [[Siltā atmosfēras fronte|silto atmosfēras fronšu]] sistēma. Aiz pirmās frontes gaisa temperatūra paaugstinājās +12 līdz +16&nbsp;°C robežās, bet aiz otrās frontes dienas gaitā gaiss daudzviet iesila līdz +20 līdz +24&nbsp;°C. Savukārt ziemeļrietumu rajonos ([[Kolka]], [[Ventspils]], [[Pāvilosta]], [[Stende]]), vējam pūšot no [[Rīgas līcis|līča]] puses un frontēm nešķērsojot šo teritoriju, gaisa temperatūra bija vien +6 līdz +11&nbsp;°C robežās.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30846.html Gaisa temperatūras kontrasti 07.05.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100510030447/http://www.meteo.lv/public/30846.html |date=10.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|8|SK}}</ref> * [[8. maijs]]: ** Latvijas A daļā [[gaisa temperatūra]] pietuvojās +25&nbsp;°C, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] tā noslīdēja līdz +6&nbsp;°C. ** Pēcpusdienā un vakarā Vidzemē un Latgalē tika novērotas stipras [[lietusgāze]]s un pērkona negaisi ar brāzmainu vēju. [[Alūksne]]s un [[Valka]]s meteostacijā negaisa laikā fiksētas [[vēja brāzmas]] līdz 17 m/s. [[Attēls:Migla Riga Imanta 16.05.2010.jpg|thumb|200px|Bieza [[migla]] Rīgā. [[2010. gads|2010]]. gada [[16. maijs]]]] * [[13. maijs|13.]]—[[15. maijs]] — visā Latvijas teritorijā, atskaitot [[Baltijas jūra]]s [[Kurzeme]]s piekrasti, bija ļoti sutīgs laiks ar augstām gaisa temperatūrām, kas nereti sasniedza +27&nbsp;°C un biežām, lokālām un ļoti spēcīgām [[lietusgāze|lietusgāzēm]] un negaisiem. * [[15. maijs]] — vakarā ap plkst. 20:00 [[Engures novads|Engures novada]] [[Ragaciems|Ragaciemā]] tika novērots [[lodveida zibens]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/331007-ragaciema_iedzivotajus_parbiede_lodveida_zibens Ragaciema iedzīvotājus pārbiedē lodveida zibens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100518163046/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/331007-ragaciema_iedzivotajus_parbiede_lodveida_zibens |date={{dat|2010|05|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|5|16|SK}}</ref> * [[16. maijs]] — lai gan lielākajā daļā Latvijas bija karsta un lokāliem nokrišņiem bagāta diena, ZR vējam nesot no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] vēsās gaisa masas, virs [[Rīga]]s apkārtnes izveidojās ļoti bieza migla, kas noturējās visu pēcpusdienu un izklīda tikai nākamās dienas pirmajā pusē. Daudzviet miglā redzamība samazinājās un konstanti nepārsniedza 50—100 metrus. [[Rīga|Rīgā]] miglas dēļ maksimālā gaisa temperatūra pakāpās tikai līdz +14,6&nbsp;°C. Biezās miglas dēļ daļa reisu no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/331051-biezas_miglas_del_rigas_lidosta_nevar_nosesties_lidmasinas Biezās miglas dēļ "Rīgas" lidostā nevar nosēsties lidmašīnas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100519035228/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/331051-biezas_miglas_del_rigas_lidosta_nevar_nosesties_lidmasinas |date={{dat|2010|05|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|5|17|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — [[Skrīveri|Skrīveros]] tika reģistrēta maija otrās dekādes augstākā gaisa temperatūra +27,6&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30863.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 11.-20.05.2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527234113/http://www.meteo.lv/public/30863.html |date=27.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|21|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +26,3&nbsp;°C, tādējādi par 0,2 grādiem tika pārsniegts diennakts absolūtais temperatūras maksimums, kas tika uzstādīts [[1971]]. gadā. * [[21. maijs]] — pateicoties siltajam laikam, ūdens temperatūra Latvijas upēs caurmērā bija +17&nbsp;°C līdz +20&nbsp;°C robežās, zemākā (+13,4&nbsp;°C bija [[Ogre (upe)|Ogrē]] pie Lielpečiem), savukārt [[Lielupe|Lielupē]] pie [[Jelgava]]s ūdens temperatūra sasniedza +20,7&nbsp;°C. Ūdens temperatūra Baltijas jūras piekrastē bija +10&nbsp;°C līdz +12&nbsp;°C robežās, Rīgas līcī +10&nbsp;°C līdz +14&nbsp;°C, bet līča dienvidos pat līdz +17&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30864.html Ūdens temperatūra Latvijas upēs un jūras piekrastē 21.05.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527234123/http://www.meteo.lv/public/30864.html |date=27.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|21|SK}}</ref> === Jūnijs === [[Attēls:RIX radars PAC 03.06.2010.png|thumb|200px|Meteoradara attēls uzrāda ļoti stiprus nokrišņus Latgalē. Attēlā ir uzrādīta diennakts nokrišņu summa, kas atsevišķās teritorijās pārdzniedz 30 mm, laika periodā no [[3. jūnijs|3.]]—[[4. jūnijs|4. jūnija]] plkst. 6.00 rītā.]] * [[3. jūnijs]] — visā Latgalē tika novēroti stipri nokrišņi. Diennakts nokrišņu summa atsevišķās teritorijās pārdzniedza 30 mm. * [[11. jūnijs]] — pēc karstas un ļoti sutīgas dienas, kad daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pakāpās virs +28 grādiem (Rīgas centrā +28,5&nbsp;°C),<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334837-gaisa_temperatura_riga_parsniegusi_plus_28_gradus Gaisa temperatūra Rīgā pārsniegusi plus 28 grādus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100614070237/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334837-gaisa_temperatura_riga_parsniegusi_plus_28_gradus |date={{dat|2010|06|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|6|11|SK}}</ref> Latvijai pāri virzījās [[aukstā atmosfēras fronte]]. Jau dienu iepriekš Eiropas vētru prognozēšanas mājas lapā ({{val|en|European Storm Forecast Experiment}} jeb [http://www.estofex.org/ ESTOFEX]) Latvijas teritorija tika iekļauta 2. riska zonā,<ref group="P">2. riska zona nozīmē to, ka pastāv 15% iespējamība, ka 40 km rādiusā no kāda konkrēta punkta, šajā teritorijā, pastāv varbūtība saskarties ar ekstrēmām laika parādībām - bīstami spēcīgu negaisu, vētru, krusu vai pat tornado.</ref> kas notiek visai reti. Lai gan tika prognozēts postošs [[negaiss]] ar spēcīgām vēja brāzmām, [[krusa|krusu]] un pat virpuļviesuļiem,<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334813-bridina_par_specigu_negaisu_nakti_un_brazmainu_veju_sestdien Brīdina par spēcīgu negaisu naktī un brāzmainu vēju sestdien] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100614045718/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334813-bridina_par_specigu_negaisu_nakti_un_brazmainu_veju_sestdien |date={{dat|2010|06|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|6|11|SK}}</ref> tomēr lielākajai daļai teritorijas fronte pārgāja pāri mierīgi, ar mērenu lietu, nelielu vēja pastiprināšanos, bet spēcīgu zibeņošanu. Vienīgi [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] un [[Latgale|Latgalē]] tas bijis spēcīgāks. Visspēcīgāk negaiss plosījies [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur vēja brāzmas sasniegušas 23 metrus sekundē. [[Madona|Madonā]] vējš sasniedza 18 metrus sekundē, bet [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] 16 metrus sekundē. Vietām arī pamatīgi lijis, taču ziņu par krusu nav. Negaisa dēļ [[Balvi|Balvos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika nolauzti vairāki koki, tomēr tas nav radījis lielas problēmas un arī cilvēki nav cietuši. Negaisa dēļ Latgales pusē tika bojātas vairākas elektrības padeves līnijas un aptuveni 8 līdz 9 tūkstoši mājsaimniecību palika bez elektrības.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334858-balvos_un_daugavpili_negaisa_lauzti_koki Balvos un Daugavpilī negaisā lauzti koki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100613165247/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334858-balvos_un_daugavpili_negaisa_lauzti_koki |date={{dat|2010|06|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|6|12|SK}}</ref> Šis pats pērkona negaiss, kas no dienvidrietumiem virzījās pāri Latvijas teritorijai, dažas stundas agrāk [[Polija]]s ziemeļos atnesa vētru, kas gāza kokus un sabojāja jumtus, kā arī krusu ar diametru līdz 6 cm, liecina dati no [https://web.archive.org/web/20100825173027/http://www.essl.org/ESWD/ Eiropas bīstamo laikapstākļu datubāzes].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334842-negaiss_kas_pietuvojies_latvijai_polija_gazis_kokus Negaiss, kas pietuvojies Latvijai, Polijā gāzis kokus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100614045756/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334842-negaiss_kas_pietuvojies_latvijai_polija_gazis_kokus |date={{dat|2010|06|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|6|11|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — visā Latvijā valdīja karsts laiks. Gaisa temperatūra [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] meteostacijā, kas atrodas [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]], tika atkārtota [[11. jūnijs|11. jūnija]] gaisa temperatūra +28,5&nbsp;°C, bet [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]] meteostacijā +27,3&nbsp;°C. === Jūlijs === Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C 2010. gada [[Jūlija klimats Latvijā|jūlijs]] ir bijis vissiltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 95 gados.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30950.html 2010. gada jūlijs — vissiltākais Latvijā pēdējos 95 gados] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100806221754/http://www.meteo.lv/public/30950.html |date={{dat|2010|08|06||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|2|SK|bez}}</ref> Atsevišķu, visilgāk darbojošos novērojumu staciju [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Liepāja|Liepājā]] informācija liecina, ka vēl mazliet siltāks, vismaz [[Kurzeme]]s pusē, varēja būt 1914. gada jūlijs. [[Ainaži|Ainažos]] par vienu grāda desmitdaļu siltāks ir bijis [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992]]. gada jūnijs. Arī Rīgā jūlijs ar vidējo mēneša gaisa temperatūru +22,0 °C bija siltākais jūlijs meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vidējā mēneša gaisa temperatūra par 4,8 grādiem bija augstāka par normu. Iepriekšējais siltākais jūlijs bija [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006]]. gadā, kad vidējā mēneša temperatūra sasniedza +20,8 °C. * [[4. jūlijs]] — ūdens temperatūra [[Daugava|Daugavā]] pie [[Krāslava]]s sasniedza +24 °C, savukārt pārējās Latvijas upēs svārstījās +20 līdz +23 grādu robežās. Ūdens temperatūra [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē bija +19 °C, bet [[Baltijas jūra]]s piekrastē +18 °C. [[Attēls:Appludusi Maskavas iela Riga 06.07.2010.jpg|thumb|200px|Applūdusī [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Rīga|Rīgā]]. 2010. gada 6. jūlijs]] * [[5. jūlijs]] — [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]] meteoroloģiskajā stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,4 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001]]. gadā, un bija +28,9 °C. Tā kā laika apstākļus Latvijā noteica [[anticiklons|anticiklona]] rietumu mala, un ar lēnu dienvidaustrumu puses vēju teritorijā ieplūda silts gaiss, spīdot saulei, gaiss aizvien vairāk iesila un dienas vidū sasniedza +24 — +30 grādus. Septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti 5. jūlija maksimālo gaisa temperatūru rekordi: [[Gulbene|Gulbenē]] +30,1 °C (+28,9 °C), [[Zilāni|Zilānos]] +29,5 °C (+29,3 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] +29,3 °C (+28,3 °C), [[Stende|Stendē]] +29,1 °C (+28,9 °C), [[Saldus|Saldū]] +29,1 °C (+29,0 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] +28,6 °C (+28,0 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] +28,6 °C (+28,4 °C). Rekordaugstām gaisa temperatūrām līdzvērtīgas vērtības tika sasniegtas arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (+29,5 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+28,9 °C). Lai gan galvaspilsētas [[Centrs (Rīga)|centra]] meteoroloģiskajā stacijā termometra stabiņš dienas laikā pakāpās līdz +29,8 °C atzīmei, maksimālās gaisa temperatūras rekords netika pārsniegts, jo [[1920]]. gada 5. jūlijā Rīgā gaiss iesila līdz pat +32,1 °C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30913.html 5. jūlijā Latvijā pārsniegti karstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100708153643/http://www.meteo.lv/public/30913.html |date={{dat|2010|07|08||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|7|5|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — vakarā vietām bija pērkona negaisi. Pēc stipras lietusgāzes daudzviet [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] un [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]] applūda ielas un pagrabi, dažās vietās ūdens līmenis sniedzās pat līdz viduklim.<ref>[http://weatherfoto.wordpress.com/negaiss-6-julijariga/ Negaiss, plūdi 6. jūlija 2010,Rigā.], weatherfoto.wordpress.com</ref> Pusstundas laikā galvaspilsētā nolija vairāk nekā desmit dienu norma. Negaisa laikā vējš lauza arī kokus. * [[8. jūlijs]] — [[Sunākstes pagasts|Sunākstes pagasta]] "Vecumniekos" tika novērots [[virpuļviesulis]], kas lauzis kokus un lielus koku zarus.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/sunakste-plosijies-virpulviesulis.d?id=32941453 Sunākstē plosījies virpuļviesulis], delfi.lv {{dat|2010|7|9|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — Latvijā sākās [[karstuma vilnis]], kas vidēji Latvijā ilga 9 dienas. Rīgā gaisa temperatūras maksimums šajā periodā nenoslīdēja zem +28 grādiem un 7 dienas gaiss iesila virs +30 grādiem. * [[11. jūlijs]] — 8 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti šīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30920.html 11. jūlijā Latvijā pārsniegti gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100714110453/http://www.meteo.lv/public/30920.html |date={{dat|2010|07|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|7|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota [[Saldus|Saldū]], +32,0 °C. Rīgas lidostas meteoroloģiskajā stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,9 °C (Rīgas centrā +31,7 °C).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338224-riga_gaisa_temperatura_sasniedz_317_gradus_parspets_karstuma_rekords Rīgā gaisa temperatūra sasniedz +31,7 grādus; pārspēts karstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100714043718/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338224-riga_gaisa_temperatura_sasniedz_317_gradus_parspets_karstuma_rekords |date={{dat|2010|07|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|11|SK|bez}}</ref> Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadā un bija +31,5 °C. Šī bija karstākā diena Rīgā kopš [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006]]. gada 8. jūlija, kad gaisa temperatūra sasniedza +33,1 °C. * [[12. jūlijs]] — Latvijā valdīja skaidrs un ļoti karsts laiks. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +15, +20 grādi, Rīgas centrā +22,4 grādi. Dienā gaiss sakarsa līdz +29, +33 grādiem. Ar gaisa temperatūru +32,5 °C, Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984. gadā]], tika pārsniegts par 0,1 grādu. [[Attēls:Vērmanes dārzs pēc negaisa.jpg|thumb|200px|Postījumi [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]] pēc 18. jūlija negaisa]] * [[13. jūlijs]]: ** Turpinājās viens no Latvijas lielākajiem karstuma viļņiem — minimālā gaisa temperatūra naktī bija +17, +23 grādi, dienā gaiss sakarsa vidēji līdz +31, +32 grādiem. [[Ventspils]] ostā, termometra stabiņš pēc plkst. 15:00 pakāpās līdz +34,8 grādu atzīmei, tādējādi tika pārspēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992]]. gadā 10. jūlijā šajā pilsētā sasniegtais karstuma rekords, kas bija +34,4 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338584-ventspili_sodien_bija_plus_348_gradi Ventspilī šodien bija plus 34,8 grādi!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100714175804/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338584-ventspili_sodien_bija_plus_348_gradi |date={{dat|2010|07|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|13|SK}}</ref> [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014]]. gada augustā šis rekords tika pārspēts. Rīgā gaiss iesila līdz +32,2 °C, tomēr 1923. gadā uzstādītais šīs dienas rekords, kas ir +34,0 °C, netika pārspēts. Arī [[1959. gada laikapstākļi Latvijā|1959. gada]] šīs dienas otrais maksimums, kas ir +33,6 °C, palika nepārspēts. ** Augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 2010. gadā, +26,5 °C. * [[14. jūlijs]]: ** Ilgstoši valdīja tveice, naktī gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +16, +22 grādiem, dienā termometri rādīja +26, +32 grādus. ** Aptuveni plkst. 5:00 no rīta [[Kandava|Kandavā]] kādas mājas jumtā Lielajā ielā iespēra [[lodveida zibens]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338760-lodveida_zibens_kandava_iesper_majas_jumta Lodveida zibens Kandavā iesper mājas jumtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100716223052/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338760-lodveida_zibens_kandava_iesper_majas_jumta |date={{dat|2010|07|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|14|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī bija +19, +22 grādi, dienā gaiss sakarsa līdz +29, +32 grādiem, mazāks karstums bija vienīgi Kurzemes piekrastē. * [[17. jūlijs]] — saulaina un ļoti karsta diena. Gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +31 grādam, bet Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī līdz pat +32, +34 grādiem. * [[18. jūlijs]] — Latviju piemeklēja [[2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā|ļoti spēcīgs negaiss]]. * [[22. jūlijs]] — pēcpusdienā karstuma rekords tika pārspēts [[Pāvilosta|Pāvilostā]] un [[Liepāja|Liepājā]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339663-karstuma_rekords_parsniegts_pavilosta_un_liepaja Karstuma rekords pārsniegts Pāvilostā un Liepājā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100725073946/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339663-karstuma_rekords_parsniegts_pavilosta_un_liepaja |date={{dat|2010|07|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|22|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,1 °C un tikai par 0,1 grādu atpalika no [[1992]]. gadā uzstādītā diennakts rekorda. [[Attēls:Tāls negaiss virs Rīgas jūras līča. 07.2010.jpg|thumb|200px|Tropiskā nakts. Viena no siltākajām naktīm Rīgā. 2010. gada 23. jūlijs. plkst 00:12 gaisa temperatūra Rīgā bija +25,6 °C. No rīta, ap plkst. 6 no rīta, tā nebija zemāka par +23,2 grādiem. Attēlā tāls un spēcīgs negaiss virs Rīgas līča. Skats no [[Imanta (Rīga)|Imantas]]]] * [[23. jūlijs]]: ** vakarā Latvijai pāri virzījās spēcīga negaisa zona, kas daudzviet izraisīja stipras [[lietusgāze]]s un ļoti spēcīgas [[vēja brāzmas]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339730-riga_ari_vakara_gaidams_lietus_un_brazmas Rīgā arī vakarā gaidāms lietus un brāzmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100725080319/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339730-riga_ari_vakara_gaidams_lietus_un_brazmas |date={{dat|2010|07|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|23|SK}}</ref> [[Lielvārde]]s pusē negaiss lauza kokus. Savukārt [[Kauguru pagasts|Kauguru pagasta]] mežā negaisa laikā smagi cieta divi jauni cilvēki, kuriem iespēra [[zibens]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339783-ogotajiem_iesper_zibens Ogotājiem iesper zibens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727030937/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339783-ogotajiem_iesper_zibens |date={{dat|2010|07|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|24|SK}}</ref> Pirms tam šis negaiss nopietnus postījumus izraisīja daudzās [[Lietuva]]s pilsētās. ** 11 [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|LVĢMC]] meteostacijās tika pārspēti 23. jūlija karstuma rekordi. * [[24. jūlijs]]: ** 13 meteostacijās tika pārspēti 24. jūlija karstuma rekordi.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30933.html 24. jūlijā pārsniegti kārtējie gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727081913/http://www.meteo.lv/public/30933.html |date={{dat|2010|07|27||bez}} }}. meteo.lv, {{Dat|2010|7|24|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +31,8 °C (Rīgas centrā +32,2 °C) un tika pārspēts [[1963. gada laikapstākļi Latvijā|1963]]. gada rekords, kad bija +30,2 °C. ** Ap pulksten 19:00 [[Liepāja]]s pludmalei pāri gāja spēcīgs negaiss, nopostot festivāla "''ZZ Baltic Beach Party 2010''" lielo skatuvi.<ref>[http://rekurzeme.lv/portals/izklaide/raksts.html?xml_id=24016 Negaiss noposta "ZZ Baltic Beach Party 2010" lielo skatuvi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100726113324/http://rekurzeme.lv/portals/izklaide/raksts.html?xml_id=24016 |date={{dat|2010|07|26||bez}} }}, rekurzeme.lv {{dat|2010|7|24|SK|bez}} Video [http://rekurzeme.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=24038 šeit] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727163458/http://rekurzeme.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=24038 |date={{dat|2010|07|27||bez}} }} un [http://rekurzeme.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=24035 šeit] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727163410/http://rekurzeme.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=24035 |date={{dat|2010|07|27||bez}} }}</ref> * [[31. jūlijs]] — spēcīgi negaisi visas dienas garumā plosījās daudzviet [[Latgale|Latgalē]], īpaši tās DA daļā. [[Daugavpils|Daugavpilī]] izgāzti koki ar visām saknēm.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/witness/daugavpili-plosas-stipra-vetra.d?id=33309109 Daugavpilī plosās stipra vētra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804172850/http://www.delfi.lv/news/national/witness/daugavpili-plosas-stipra-vetra.d?id=33309109 |date={{dat|2010|08|04||bez}} }}, delfi.lv, {{dat|31|7|2010|SK}}</ref><ref>[http://foto.delfi.lv/album/59097/ Foto — vētras sekas Daugavpilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804173743/http://foto.delfi.lv/album/59097/ |date={{dat|2010|08|04||bez}} }}, foto.delfi.lv</ref> === Augusts === Neskatoties uz vēso laiku mēneša trešajā dekādē, ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +19,2&nbsp;°C 2010. gada [[Augusta klimats Latvijā|augusts]] ir bijis vissiltākais augusts [[Rīga|Rīgā]] pēdējos 95 gados. Agrāk siltākais augusts tika novērots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007]]. gadā, kad mēneša vidēja gaisa temperatūra bija +18,7&nbsp;°C. * [[3. augusts]] — gaisa temperatūra pakāpās līdz +30 grādiem, tostarp [[Rīga|Rīgā]] +29,3 °C. [[Rucava|Rucavā]] nokrišņu daudzums sasniedza 82 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma. Pērkona negaiss dažviet Kurzemē atnesa arī stipras vēja brāzmas un lielu krusu. * [[4. augusts]] — Valmieras rajonā tika novērota [[polārblāzma|ziemeļblāzma]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/witness/ziemelblazma-latvija.d?id=33363805 Ziemeļblāzma Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100808084404/http://www.delfi.lv/news/national/witness/ziemelblazma-latvija.d?id=33363805 |date={{dat|2010|08|08||bez}} }}, delfi.lv, {{dat|2010|8|4|SK}}</ref> * [[7. augusts]] — Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu stacijās tika pārsniegti 11 karstuma rekordi. Rīgā, ar gaisa temperatūru +31,8&nbsp;°C, tika pārspēts 1971. gadā uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas bija +31,4&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341385-daudzviet_latvija_parspeti_karstuma_rekordi Daudzviet Latvijā pārspēti karstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052842/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341385-daudzviet_latvija_parspeti_karstuma_rekordi |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|7|SK}}</ref><ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/210988-riga-parspets-7-augusta-karstuma-rekords Rīgā pārspēts 7. augusta karstuma rekords], jauns.lv {{dat|2010|8|9|SK}}</ref> Visaugstākā gaisa temperatūra starp "Latvijas Valsts ceļu" neoficiālām stacijām tika reģistrēta [[Strenči|Strenčos]] +34,1&nbsp;°C. * [[8. augusts]] — lielāko daļu Latvijas teritorijas visas dienas garumā [[2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā|piemeklēja vairāki spēcīgi negaisi]] ar stiprām lietusgāzēm, vētras stipruma [[vēja brāzmas|vēja brāzmām]] un 5 cm lieliem [[krusa]]s graudiem. Vissmagāk cieta [[Latgale]] un daļa [[Vidzeme]]s, īpaši [[Madona]], [[Preiļi]] un [[Daugavpils]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341395-vetra_norauj_jumtus_un_nes_plasus_postijumus Vētra norauj jumtus un nes plašus postījumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820104739/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341395-vetra_norauj_jumtus_un_nes_plasus_postijumus |date={{dat|2010|08|20||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|8|SK}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/speciga-vetra-plosas-daugavpili-preilos-un-madona.d?id=33435933 Spēcīga vētra plosās Daugavpilī, Preiļos un Madonā], delfi.lv, {{dat|2010|8|8|SK}}</ref><ref>[http://diena.lv/lat/politics/regions/aculieciniece-vetra-madona-ilga-aptuveni-20-minutes papildināta - Aculieciniece: vētra Madonā ilga aptuveni 20 minūtes]{{Novecojusi saite}}, diena.lv, {{dat|2010|8|8|SK}}</ref> [[Viļāni|Viļānos]] vēja brāzmas sasniedza 26,5 m/s. * [[9. augusts]] — [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] ap plkst. 20:00 tika novērots [[virpuļviesulis]], kas līdz zemei neaizstiepās un tādējādi nekādus postījumus neradīja.<ref>[http://www.tvnet.lv/online_tv/6239 Tornado jeb virpuļviesulis netālu no Salacgrīvas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111005112431/http://www.tvnet.lv/online_tv/6239 |date={{dat|2011|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|10|SK}}</ref> * [[13. augusts]] — Rīgā tika reģistrēts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,2&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,5&nbsp;°C tika uzstādīts 2007. gadā. * [[14. augusts]] — Latvijas teritorijā ar dienvidaustrumu vējiem turpināja ieplūst karsts gaiss, tādēļ 17 novērojumu stacijās atkal tika pārsniegti dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta [[Gulbene|Gulbenē]] +33,1&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30984.html 14. augustā pārsniegti kārtējie gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820014200/http://www.meteo.lv/public/30984.html |date={{dat|2010|08|20||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|14|SK}}</ref> [[Rīgas lidosta]]s stacijā gaiss iesila līdz +30,3&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,0&nbsp;°C tika uzstādīts [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadā. * [[15. augusts]]: ** Diennakts karstuma rekordi tika pārsniegti 11 novērojumu stacijās. Visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta [[Rēzekne|Rēzeknē]] +32,9&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30986.html 15. augustā pārsniegti kārtējie gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820014205/http://www.meteo.lv/public/30986.html |date={{dat|2010|08|20||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|16|SK}}</ref> ** Pēcpusdienā Rīgu piemeklēja spēcīgs negaiss, kura laikā zibens iespēra vairākās būvēs, izraisot ugunsgrēkus.<ref>[http://weatherfoto.wordpress.com/specigakais-negaiss-riga/ Spēcigakais negaiss Rīgā], weatherfoto.wordpress.com</ref> * [[16. augusts]]: ** Diennakts karstuma rekordi tika pārsniegti 12 novērojumu stacijās. Visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta Daugavpils novērojumu stacijā +33,1&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30992.html 16. augustā pārsniegti kārtējie gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820014235/http://www.meteo.lv/public/30992.html |date={{dat|2010|08|20||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|16|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +32,2&nbsp;°C un iepriekšējais rekords tika pārsniegts par 1,6 grādu. [[Rīgas lidosta]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,9&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,9&nbsp;°C bija reģistrēts 2007. gadā. ** Vakarā un naktī Rīgu, lielu daļu [[Kurzeme]]s un [[Vidzeme]]s līča piekrasti piemeklēja daudzu ļoti spēcīgu un intensīvu negaisu sērija, kuras laikā tika novērots brāzmains vējš un ļoti intensīva zibeņošana. * [[25. augusts]]: ** šī bija pirmā diennakts, kad pēc 62 dienas ilga nepārtraukta perioda diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem ilggadējo novērojumu vidējā rādītāja.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344494-si_vasara_bijusi_vissiltaka_latvijas_vesture Šī vasara bijusi vissiltākā Latvijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100904035810/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344494-si_vasara_bijusi_vissiltaka_latvijas_vesture |date={{dat|2010|09|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|1|SK}}</ref> ** no rīta, saistībā ar tuvojošos aktīvo ciklonu, Latvijas teritoriju ziemeļaustrumu virzienā šķērsoja atmosfēras fronte, daudzviet Kurzemē atnesot stipru negaisu, lietusgāzes un krusu. Stiprs lietus un vēja brāzmas tika novērotas lielākajā daļā Latvijas teritorijas. Pēcpusdienā Latvijas rietumu daļai pietuvojās aktīvs [[ciklons]], atnesot vētras spēka vēja brāzmas un lokālus nokrišņus. Vēja ātrums [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 26 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/343675-liepaja_vetra_zino_par_nolauztiem_kokiem Liepājā vētra, ziņo par nolauztiem kokiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100828043509/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/343675-liepaja_vetra_zino_par_nolauztiem_kokiem |date={{dat|2010|08|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|25|SK}}</ref> * [[27. augusts]] — virs Rīgas tika novērots virpuļviesulis. Tam gan nepietika jaudas, lai sasniegtu zemi, tomēr izteiktais viesuļa konuss piesaistīja daudzu garāmgājēju uzmanību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/343927-virs_rigas_noverots_virpulviesulis Virs Rīgas novērots virpuļviesulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100829142733/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/343927-virs_rigas_noverots_virpulviesulis |date={{dat|2010|08|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|27|SK}}</ref> * [[28. augusts]] — [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rīgas līcis|jūrā]] ap plkst. 20:30 tika novērots ūdens stabs, kas sniedzās līdz pat ūdens virsai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/jurmala-noverots-virpulviesulis.d?id=33796223 Jūrmalā novērots virpuļviesulis], delfi, {{dat|2010|8|28|SK}}</ref> Virpuļviesulis virzījās krasta virzienā, sasniedzot sauszemi. Virzoties dziļāk sauszemē, tas strauji zaudēja spēku un izzuda, tomēr paspēja radīt nelielus bojājumus. Kāpās tika ienestas pārģērbšanās kabīnītes.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/aculiecinieks/344035-jurmala_noverots_virpulviesulis Jūrmalā novērots virpuļviesulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100830183939/http://www.tvnet.lv/zinas/aculiecinieks/344035-jurmala_noverots_virpulviesulis |date={{dat|2010|08|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|29|SK}}</ref><ref>[http://www.youtube.com/watch?v=Tk6G4oRE4UU VIDEO: Смерч в Юрмале, 28 августа 2010. Tornado in Jurmala 08.28.2010], youtube.com</ref> * [[31. augusts]] — Latvija atradās augsta spiediena atzara ietekmē, tādēļ debesis skaidrojās, un Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās +1&nbsp;°C līdz +4&nbsp;°C, turpretī [[Kolka|Kolkā]], vējam pūšot no līča puses, gaisa temperatūra nakts laikā saglabājās ap +13&nbsp;°C. Skaidrajā naktī zemes virskārta strauji atdzisa, un tika reģistrēta pirmā salna šī gada vasaras—rudens periodā: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā temperatūra uz augsnes noslīdēja līdz −1&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/30999.html Pirmā salna 2010. gada vasaras sezonā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100911215325/http://www.meteo.lv/public/30999.html |date={{dat|2010|09|11||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|31|SK}}</ref> === Septembris === [[Attēls:Vetra Jurmala 03 09 2010.jpg|thumb|200px|Vētrainā jūra [[Jūrmala|Jūrmalā]].<br />[[2010. gads|2010]]. gada [[3. septembris]]]] * [[2. septembris]] — ciklona ietekmē visas dienas garumā Latvijas austrumu daļā tika novērots ilgstošs lietus, bet dienas otrajā pusē arī centrālajos rajonos [[Jūras efekta nokrišņi|Jūras efekta]] ietekmē ar pārtraukumiem tika novērots stiprs lietus un brāzmains vējš. Daudzviet Austrumlatvijā līdz plkst. 18:00 nolija puse no septembra nokrišņu normas un vairāk ([[Daugavpils]] 36 mm, [[Alūksne]] 28 mm). Pēcpusdienā piekrastes rajonos pastiprinājās vējš un Kurzemē tas sasniedza vētras spēku ([[Ventspils|Ventspilī]] 19 m/s).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344692-vejs_piekraste_sasniedzis_vetras_speku Vējš piekrastē sasniedzis vētras spēku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100905230059/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344692-vejs_piekraste_sasniedzis_vetras_speku |date={{dat|2010|09|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|2|SK}}</ref> * [[3. septembris]]: ** Kopš [[2. septembris|2. septembra]] vakara Rīgas centrā nolija 41,7 mm jeb 54 procenti no visa septembra nokrišņu normas, savukārt [[Rīgas lidosta]]s novērojumu stacijā nokrišņu summa līdz plkst. 21:00 sasniedza 49 mm. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Lubāna|Lubānā]] — 63 mm.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31009.html Brāzmainais vējš un lietavas aizvadītajā diennaktī, papildināts 03.09. 11:40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100911215257/http://www.meteo.lv/public/31009.html |date={{dat|2010|09|11||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|9|3|SK}}</ref> Savukārt ar aizejošo ciklonu, visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgā un Ventspilī — 22 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344837-riga_nolijusi_puse_no_septembra_nokrisnu_normas Rīgā nolijusi puse no septembra nokrišņu normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100905191407/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344837-riga_nolijusi_puse_no_septembra_nokrisnu_normas |date={{dat|2010|09|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|3|SK}}</ref> Rīgā lietus, kas sākās 2. septembra pēcpusdienā, bez pārtraukuma lija vairāk kā 20 stundas. Valsts centrālajos rajonos jūras efekta lietus, kaut gan ar pārtraukumiem, turpinājās arī vakarā un naktī uz 4. septembri. ** Latvijā tika fiksētas pirmās [[sniega pārsla]]s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344842-piektdien_latvija_fiksetas_pirmas_sniega_parslas Piektdien Latvijā fiksētas pirmās sniega pārslas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100905132112/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344842-piektdien_latvija_fiksetas_pirmas_sniega_parslas |date={{dat|2010|09|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|3|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — maksimālā gaisa temperatūra bija no +9,5 grādiem Alūksnē līdz +14,6 grādiem Daugavpilī. Vietām stipri lija, kopējais nokrišņu daudzums Rīgā [[2. septembris|2.]]—[[4. septembris|4. septembrī]] sasniedza 67 milimetrus. * [[17. septembris]] — daudzviet Latvijā tika novērota [[krusa]], [[negaiss]] un īslaicīgas, bet stipras [[lietusgāze]]s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/346658-daudzviet_latvija_atkal_krit_krusa_un_dardina_perkons Daudzviet Latvijā atkal krīt krusa un dārdina pērkons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100919152851/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/346658-daudzviet_latvija_atkal_krit_krusa_un_dardina_perkons |date={{dat|2010|09|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|17|SK}}</ref> Īpaši stiprs lietus tika novērots [[Kurzeme]]s dienvidu daļā, uz dienvidiem no [[Saldus]], kur tā summa pārsniedza 30 mm. * [[18. septembris]] — palaikam lija un pūta spēcīgs vējš, kas Ventspils ostā brāzmās sasniedza 25 metrus sekundē. * [[19. septembris|19.]]—[[20. septembris]] — Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 58 milimetrus. Ļoti spēcīgi nokrišņi tika novēroti arī Ziemeļvidzemē — īpaši [[Mazsalaca]]s un [[Staicele]]s apkārtnē. * [[25. septembris]] — [[Pāvilosta]]s meteostacijā gaiss iesila līdz +21,3&nbsp;°C, Rīgā +19,8&nbsp;°C. * [[26. septembris]] — Ventspilī tika reģistrēta šī mēneša augstākā gaisa temperatūra: +22,1&nbsp;°C. [[Rīga|Rīgā]] gaiss iesila līdz +19,9&nbsp;°C. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — pirmo reizi 2010. gada rudens — ziemas periodā Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās zem 0 grādiem un bija −1,0&nbsp;°C. * [[5. oktobris|5.]]—[[8. oktobris]] — gandrīz trīs dienas pēc kārtas visā Latvijā bija pilnīgi skaidrs laiks, kas oktobrī ir visai reti novērojams. * [[12. oktobris]]: ** Daudzviet Latvijā, īpaši jūras piekrastē, tika novērots spēcīgs, brāzmains vējš. Ziemeļrietumu, ziemeļu vējš spēcīgākās brāzmas sasniedza [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Rīga|Rīgā]]. Ventspilī vējš pūta brāzmās līdz 24 m/s, bet Rīgā līdz 23 m/s, savukārt [[Kolka|Kolkā]] un [[Ainaži|Ainažos]] — 20 m/s. Pēc [[Boforta skala]]s vējš, kas pūš no 20,8 līdz 24,4 m/s, uzskatāms par vētru.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349761-lielakas_veja_brazmas_bijusas_ventspili_un_riga Lielākās vēja brāzmas bijušas Ventspilī un Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101014022458/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349761-lielakas_veja_brazmas_bijusas_ventspili_un_riga |date={{dat|2010|10|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|12|SK}}</ref> ** Latvijas galējos austrumos, [[Viļaka]]s un [[Žīguri|Žīguru]] apkārtnē, tika novērots pirmais [[sniegs]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349732-latvija_snidzis_pirmais_sniegs Latvijā snidzis pirmais sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101013161740/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349732-latvija_snidzis_pirmais_sniegs |date={{dat|2010|10|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|12|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/statistika-lielaka-iespeja-ka-pirmais-sniegs-uzsnieg-12.-oktobri.a14961/ Statistika: vislielākā pirmā sniega iespējamība ir 12. oktobrī]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|9|21|SK}}</ref> * [[13. oktobris]] — Vidzemē un Latgales pusē tika novērots sniegs. Neliela sniega kārta izveidojās [[Cēsis|Cēsīs]], [[Madona|Madonā]] un arī [[Balvi|Balvos]], tomēr pēc snigšanas tā nokusa, jo gaisa temperatūra bija ap +5&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349844-vidzeme_un_latgale_snieg Vidzemē un Latgalē snieg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101016012810/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349844-vidzeme_un_latgale_snieg |date={{dat|2010|10|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|13|SK}}</ref> * [[14. oktobris]] — Latvijas jūras piekrasti sasniedza stipra vētra. Vakarā, līdz plkst. 21:00, ziemeļrietumu [[vēja brāzmas]] uz Ventspils mola sasniedza 28 m/s, Ventspils lidostā 20 m/s, [[Kolka]]s meteostacijā 22 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349929-vetra_sasniegusi_kurzemes_ziemelu_piekrasti Vētra sasniegusi Kurzemes ziemeļu piekrasti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101017041057/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349929-vetra_sasniegusi_kurzemes_ziemelu_piekrasti |date={{dat|2010|10|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|14|SK}}</ref> * [[16. oktobris]] — gandrīz visā Latvijā (izņemot Ventspili, kur bija +2&nbsp;°C) gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem 0 grādiem ([[Jelgava|Jelgavā]] −5&nbsp;°C) un vietām izveidojās pirmā sniega sega. Visvairāk sniega (2 cm) no rīta bija [[Priekuļi|Priekuļos]], puscentimetru bieza sniega sega bija [[Liepāja|Liepājā]] un [[Stende|Stendē]]. [[Rucava|Rucavā]] un Liepājā naktī tika novēroti [[sniega graudi]] un [[krusa]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/350246-vietam_latvija_izveidojusies_sniega_sega Vietām Latvijā izveidojusies sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101018070542/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/350246-vietam_latvija_izveidojusies_sniega_sega |date={{dat|2010|10|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|16|SK}}</ref> Arī Rīgā ap plkst. 11:00 tika novēroti spēcīgi [[jūras efekta nokrišņi]] sniega graudu un slapja sniega veidā, tika fiksēts arī pērkona [[negaiss]]. Sniega graudu brāzmas Rīgā vairākkārtīgi tika reģistrētas arī vēlāk.<ref>[http://weatherfoto.wordpress.com/sniegs-uz-krasainam-lapam/krusas-negaiss-16-oktobri/ Krusas negaiss 16. oktobrī], weatherfoto.wordpress.com</ref> * [[18. oktobris]] — Rīgā tika reģistrēts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,0&nbsp;°C. * [[22. oktobris]]: ** Daudzviet Latviju, bet jo īpaši Baltijas jūras krastu skāra neliels, intensīvs [[ciklons]], kas atnesa nelielu sniegputeni un vētras spēka vēja brāzmas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/351003-vakarpuse_vetra_gaidama_ari_riga Vakarpusē vētra gaidāma arī Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101025072910/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/351003-vakarpuse_vetra_gaidama_ari_riga |date={{dat|2010|10|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|22|SK}}</ref><ref name="autogenerated6">[http://www.meteo.lv/public/31051.html Vētra un sniegs sasniedz Latviju (papildināts plkst. 16:50)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101023235005/http://www.meteo.lv/public/31051.html |date={{dat|2010|10|23||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|10|22|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vējš Latvijas piekrastes rajonos pastiprinājies līdz pat stipras vētras spēkam un Liepājā un Ventspilī brāzmās sasniedza 27 m/s, Pāvilostā 25 m/s, Rīgā ([[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]]) 24 m/s, bet [[Ainaži|Ainažos]] 22 m/s. [[Rūjiena|Rūjienā]] vēja brāzmas sasniedza tikai 19 m/s.<ref name="autogenerated6" /> ** Rīgā no rīta bija stiprs [[sniegputenis]] un izveidojās pirmā sniega sega, tomēr dienas laikā tā nokusa.<ref>[http://www.tvnet.lv/galleries/show/7448 Pirmais sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101024171652/http://www.tvnet.lv/galleries/show/7448 |date={{dat|2010|10|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|22|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/galleries/show/7446 Pirmais sniegs Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101025073032/http://www.tvnet.lv/galleries/show/7446 |date={{dat|2010|10|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|22|SK}}</ref> === Novembris === [[Attēls:Riga Imanta sniegs 11.2010.jpg|thumb|200px|[[Ziema]]s iestāšanās Rīgā.<br />[[2010. gads|2010]]. gada [[25. novembris]]]] * [[1. novembris]] — no rīta [[Kolka|Kolkā]] tika novērota bieza [[migla]], kurā redzamība bija tikai 50 metri. * [[9. novembris]] — Latvijai pāri virzījās plaša mākoņu zona, kas atnesa ilgstošus un vietām stiprus nokrišņus gan lietus, gan slapja sniega un sniega veidā. Visstiprākie nokrišņi, lietus veidā, tika fiksēti valsts centrālajos un Kurzemes dienvidaustrumu, dienvidu rajonos. Nokrišņu maksimums tika sasniegts apvidū starp [[Tukums|Tukumu]] un [[Jelgava|Jelgavu]]. Naktī sniega sega bija izveidojusies daudzviet Latgalē, Vidzemē, bet no rīta strauji kļuva siltāks un sniegs sāka kust. [[Alūksne|Alūksnē]] sniega biezums sasniedza 4 cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/353372-aluksne_sniega_biezums_sasniedzis_cetrus_centimetrus Alūksnē sniega biezums sasniedzis četrus centimetrus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101112044819/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/353372-aluksne_sniega_biezums_sasniedzis_cetrus_centimetrus |date={{dat|2010|11|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|9|SK}}</ref> * [[12. novembris]] — dienā un vakarā Latvijas centrālos un rietumu rajonus šķērsoja vairākas spēcīgas nokrišņu zonas, atnesot stipru lietu. * [[13. novembris]] — visas dienas garumā pāri visai Latvijas teritorijai virzījās lokālas un intensīvas nokrišņu zonas, atnesot ļoti spēcīgus nokrišņus un atsevišķās vietās arī krusu. Pūta brāzmains rietumu vējš. Liepājā, Saldū, Dobelē un Daugavpilī tika reģistrēts pērkona negaiss. * [[14. novembris]] — lielākajā daļā Latvijas turpināja valdīja silts laiks. Rīgā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +9,3&nbsp;°C, kas tikai par 0,6 grādiem atpalika no diennakts absolūtā maksimuma, kas tika uzstādīts [[1978]]. gadā. * [[15. novembris]] — Latvija atradās ciklona siltajā sektorā un pūšot dienvidu, dienvidrietumu vējiem, teritorijā ieplūda siltas gaisa masas un, uzspīdot saulei, 19 meteostacijās visā Latvijā tika pārsniegti šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref name="autogenerated5">[http://www.meteo.lv/public/31074.html 15. novembrim jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi (papildināts plkst. 20:35)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101118015219/http://www.meteo.lv/public/31074.html |date={{dat|2010|11|18||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|11|15|SK}}</ref> Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]], +13,4&nbsp;°C.<ref name="autogenerated5" /><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354174-sodien_daudzviet_parsniegti_maksimalas_gaisa_temperaturas_rekordi Šodien daudzviet pārsniegti maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101118013336/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354174-sodien_daudzviet_parsniegti_maksimalas_gaisa_temperaturas_rekordi |date={{dat|2010|11|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|15|SK}}</ref> Arī Rīgā tika pārspēts diennakts gaisa temperatūras maksimums. Gaiss galvaspilsētā ([[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]) iesila līdz +12,6&nbsp;°C (iepriekšējais rekords tika sasniegts [[1978]]. gadā un bija +11,9&nbsp;°C). Rīgas centrā tika reģistrēti +12,9&nbsp;°C ([[1978]]. gadā +11,9&nbsp;°C).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354145-riga_sasniegts_jauns_15novembra_siltuma_rekords Rīgā sasniegts jauns 15. novembra siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101118040501/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354145-riga_sasniegts_jauns_15novembra_siltuma_rekords |date={{dat|2010|11|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|15|SK}}</ref> Jāatzīmē, ka '''+12,6&nbsp;°C''' ir arī novembra otrās dekādes visu laiku augstākā gaisa temperatūra, kāda jebkad reģistrēta Rīgā. Iepriekš otrās dekādes augstākā gaisa temperatūra bija +12,5&nbsp;°C un tika sasniegta [[1977]]. gada [[12. novembris|12. novembrī]]. * [[17. novembris]] — Latviju vakarā šķērsoja [[siltā atmosfēras fronte]] daudzviet atnesot ilgstošus nokrišņus. Nokrišņi sākumā bija lietus veidā, bet vēlāk pārgāja slapjā sniegā un pēc tam atkal lietū. Slapja sniega segas biezums Rīgā sasniedza 2 cm, tomēr līdz nākamās dienas rītam jau bija pilnībā nokusis. Vēl [[18. novembris|18. novembra]] rītā daudzviet Vidzemē un vietām arī Kurzemes ziemeļos zemi klāja neliela sniega kārta. Cēsīs sniega biezums sasniedza 3 centimetrus, bet Rūjienā, Saulkrastos, Zosēnos un Valkā ap 1—2 centimetriem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354520-vidzeme_daudzviet_zemi_klaj_sniegs Vidzemē daudzviet zemi klāj sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101121115106/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354520-vidzeme_daudzviet_zemi_klaj_sniegs |date={{dat|2010|11|21||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|18|SK}}</ref> * [[18. novembris|18.]]—[[20. novembris]] — Latvijā bija mitrs un miglains laiks. Debesis klāja bieza mākoņu sega, valdīja lēns vējš un ik pa laikam smidzināja lietus. Pateicoties šādiem laika apstākļiem, Rīgā vairāk kā 2 diennaktis gaisa temperatūra turējās robežās starp +7 un +8 grādiem. Bet no [[19. novembris|19. novembra]] 3 naktī līdz [[20. novembris|20. novembra]] 6 rītā (27 stundas) gaisa temperatūra bija +8 grādi un turējās viena grāda robežās. Tik stabila temperatūra ir samērā reta parādība. * [[25. novembris]] — gandrīz visā Latvijā iestājās meteoroloģiskā ziema, jo gaisa temperatūra stabili noslīdēja zem nulles un praktiski visā Latvijas teritorijā (izņemot Liepājas un Daugavpils apkārtni) izveidojās patstāvīga sniega sega. Visdziļākais sniegs no rīta tika reģistrēts [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 12 cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355325-ziema_klat_vietam_jau_12_centimetru_biezs_sniegs Ziema klāt! Vietām jau 12 centimetru biezs sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101128030142/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355325-ziema_klat_vietam_jau_12_centimetru_biezs_sniegs |date={{dat|2010|11|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|25|SK}}</ref> * [[26. novembris]] — agrā rītā gaisa temperatūra Vidzemes pusē pazeminājās līdz −11&nbsp;°C,<ref>[http://diena.lv/lat/politics/regions/vidzeme-sorit-bijis-11-gradu-sals Vidzemē šorīt bijis -11 grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101130114541/http://diena.lv/lat/politics/regions/vidzeme-sorit-bijis-11-gradu-sals |date={{dat|2010|11|30||bez}} }}, diena.lv, {{dat|2010|11|26|SK}}</ref> Rīgā −6,1&nbsp;°C. * [[28. novembris]] — naktī, debesīm skaidrojoties, visā Latvijā, izņemot Kurzemes līča piekrasti, gaisa temperatūra pazeminājās līdz −13, −16 grādiem, bet [[Strenči|Strenčos]], plkst. 5:25 no rīta, pat līdz −18,1&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355718-nakti_strencos_bijis_18_gradu_sals Naktī Strenčos bijis -18 grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101201094604/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355718-nakti_strencos_bijis_18_gradu_sals |date={{dat|2010|12|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss atdzisa līdz −12,6 grādiem un tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1989]]. gadā, tika pārsniegts par 0,1 grādu. * [[29. novembris]] — vismaz desmit novērojumu stacijās tika pārspēts 29. novembra minimālās gaisa temperatūras rekords.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31084.html 29. novembra naktij jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101202011438/http://www.meteo.lv/public/31084.html |date={{dat|2010|12|02||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|11|29|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355813-sorit_latvija_parspeti_aukstuma_rekordi Šorīt Latvijā pārspēti aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101202025640/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355813-sorit_latvija_parspeti_aukstuma_rekordi |date={{dat|2010|12|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|29|SK}}</ref> Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −14,1&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1952]]. gadā, bija −12,8&nbsp;°C. Tik zema gaisa temperatūra Rīgā nebija reģistrēta 12 gadus ([[1998]]. gada [[23. novembris|23. novembrī]] Rīgā gaiss atdzisa arī līdz −14,1 grādam). Pēc VAS "Latvijas Valsts ceļi" automātisko meteoroloģijas staciju datiem, viszemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Ludza|Ludzā]] un [[Strenči|Strenčos]], kur bija attiecīgi −21,4 un −21,3 grādi. * [[30. novembris]]: ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −13,9&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1955]]. gadā, bija −12,4&nbsp;°C. ** Pēcpusdienā un naktī uz [[1. decembris|1. decembri]], pateicoties ziemeļaustrumu vējam, Kurzemes [[Rīgas līcis|līča]] piekrastes rajonos tika novēroti spēcīgi [[Jūras efekta nokrišņi|līča efekta]] sniega nokrišņi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/356102-talsu_un_tukuma_apkaime_snieg_un_puteno Talsu un Tukuma apkaimē snieg un puteņo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101203103435/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/356102-talsu_un_tukuma_apkaime_snieg_un_puteno |date={{dat|2010|12|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|30|SK}}</ref> === Decembris === Decembris kļuva par otro ar sniegiem visbagātāko decembri Latvijā pēdējo 73 gadu laikā (22 centimetri). Tik sniegots decembris Latvijā ir retums un ilggadīgie dati liecina, ka līdz šim visbiezākā sniega sega decembrī — vidēji 23 centimetri — ir bijusi [[1937]]. gadā.<ref name="autogenerated3">[http://www.delfi.lv/news/national/politics/pagajusa-gada-decembris-bija-otrs-sniegiem-bagatakais-latvija-pedejo-73-gadu-laika.d?id=36126716 Pagājušā gada decembris bija otrs sniegiem bagātākais Latvijā pēdējo 73 gadu laikā], delfi.lv, {{dat|2011|1|7|SK}}</ref> * [[1. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −14,8&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1998]]. gadā, bija −14,1&nbsp;°C. * [[2. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −15,8&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1998]]. gadā, bija −15,4&nbsp;°C. * [[9. decembris]] — nakts otrajā pusē Latviju sasniedza ciklons "Monika", kas atnesa ilgstošu stipru sniegu. Dienas laikā Kurzemē un Latgalē snigšana mitējās, tomēr valsts centrālajos rajonos snigšana turpinājās. Plkst. 20:00 Rīgā sniega segas biezums sasniedza 27 cm (pirms snigšanas 9 cm), savukārt visbiezākā [[sniega sega]] tika fiksēta [[Sigulda|Siguldā]] — 30 cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357405-sniega_sega_riga_palielinajusies_lidz_27_centimetriem Sniega sega Rīgā palielinājusies līdz 27 centimetriem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101213032434/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357405-sniega_sega_riga_palielinajusies_lidz_27_centimetriem |date={{dat|2010|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|9|SK}}</ref> Pēcpusdienā, pastiprinoties vējam, snigšana pārgāja [[sniegputenis|sniegputenī]]. * [[10. decembris]] — nakts sākumā, pastiprinoties vējam un turpinot snigt, sniegputenis pastiprinājās un lielāko daļu Latvijas teritorijas piemeklēja stipra [[sniega vētra]]. Vēja ātrums brāzmās pārsniedza 25 m/s (Ventspilī 26 m/s, Rīgā 22 m/s, Kolkā 20 m/s).<ref>[http://www.meteo.lv/public/31098.html Stiprs sniegs un putenis aizvadītajā diennaktī 09.-10.12.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101217072744/http://www.meteo.lv/public/31098.html |date=17.12.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|12|10|SK}}</ref> Uz ceļiem veidojās sniega sanesumi un daudzi mazākas nozīmes ceļi kļuva neizbraucami. No rīta sniega segas biezums Rīgā sasniedza 33 cm, Rūjienā 26 cm, Rucavā 24 cm, savukārt sniega sanesumu dziļums dažviet pārsniedza pat 1 metru. Stipri tika apgrūtināta sabiedriskā transporta, dzelzceļa un cita veida satiksme, īpaši Rīgā: [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskajā lidostā "Rīga"]] vairāki avioreisi aizkavējās pat par 2 stundām,<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357414-ieputinata_riga_stihija_parnem_galvaspilsetu Ieputinātā Rīga. Stihija pārņem galvaspilsētu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101214014513/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357414-ieputinata_riga_stihija_parnem_galvaspilsetu |date={{dat|2010|12|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|10|SK}}</ref> [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] bija izveidojušies lieli satiksmes sastrēgumi, [[Bolderāja|Bolderājā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] no rīta bija pārtraukta autobusu satiksme, kura tika atjaunota tikai ap plkst. 11:30.<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/357402-riga_lieli_sastregumi_gruti_braukt_visa_latvija Rīgā - lieli sastrēgumi. Grūti braukt visā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101213031946/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/357402-riga_lieli_sastregumi_gruti_braukt_visa_latvija |date={{dat|2010|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|10|SK}}</ref> * [[11. decembris]] — aizsala [[Daugava]] [[Rīga|Rīgā]]. * [[13. decembris]] — no rīta sals [[Bauska|Bauskā]] sasniedza −22,5&nbsp;°C,<ref>[https://twitter.com/#!/meteozinas/status/146447200682115073 @meteozinas Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2011|12|13|SK}}</ref> [[Daugavpils|Daugavpilī]] −21,4 grādus, savukārt visbiezākais sniegs Latvijā ir Rīgā — 36 centimetri.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357733-sals_sasniedzis_23_gradus_sniega_biezums_36_centimetri Sals sasniedzis -23 grādus; sniega biezums - 36 centimetri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101215145308/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357733-sals_sasniedzis_23_gradus_sniega_biezums_36_centimetri |date={{dat|2010|12|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|13|SK}}</ref> Rīgā gaiss atdzisa līdz −17,0&nbsp;°C (oficiāli minimālā gaisa temperatūra Rīgas lidostā bija −15,0, tomēr faktiski zemākā gaisa temperatūra bija −17,0 grādi, jo minimālo gaisa temperatūru nolasa plkst. 8:00 no rīta, bet viszemākā tā bija plkst. 10:00). * [[21. decembris]] — vakarā Liepājā intensīvas snigšanas laikā tika novērots pērkons.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359078-liepaja_intensivu_snigsanu_pavada_zibens_un_perkons Liepājā intensīvu snigšanu pavada zibens un pērkons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111005113627/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359078-liepaja_intensivu_snigsanu_pavada_zibens_un_perkons |date={{dat|2011|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|21|SK}}</ref> * [[23. decembris]] — [[ciklons]], kas no [[Centrāleiropa]]s virzījās uz ziemeļaustrumiem, pēcpusdienā sasniedza Latviju, atnesot ilgstošu sniegu un puteni. * [[24. decembris]] — daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, pūšot brāzmainam ziemeļu, ziemeļaustrumu vējam, turpināja stipri snigt. Sniega vētrā [[Talsu novads|Talsu novadā]] uz ceļa ieputināja automašīnas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/359413-sniega_vetra_talsu_novada_uz_cela_ieputina_automasinas/video Sniega vētrā Talsu novadā uz ceļa ieputina automašīnas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227004541/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/359413-sniega_vetra_talsu_novada_uz_cela_ieputina_automasinas/video |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}, tvnet.lv video, {{dat|2010|12|24|SK}}</ref> Dienas otrajā pusē Latvijas dienvidu rajonos, gar visu valsts dienvidu pierobežu, kā arī Rīgā, sniegs pārgāja [[ledus lietus|ledus lietū]], kā rezultātā veidojās [[atkala]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359376-ziemassvetku_brivdienas_sakusas_ar_puteni_un_atkalu Ziemassvētku brīvdienas sākušās ar puteni un atkalu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227014321/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359376-ziemassvetku_brivdienas_sakusas_ar_puteni_un_atkalu |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|24|SK}}</ref> Rīgā ledus lietus sāka līt pie −7 grādiem. * [[25. decembris]] — visbiezākā sniega sega bija [[Rucava|Rucavā]] 42 cm, [[Rīga|Rīgā]] 39 cm, [[Rūjiena|Rūjienā]] 39 cm. Visvairāk nokrišņu iepriekšējā diennaktī bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — 31 milimetrs, daudz nokrišņu bijis arī Vidzemes rietumu un ziemeļu daļā — no 20 līdz 30 milimetriem. Rīgas centrā 17 milimetri.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359448-dazviet_nokrisnu_daudzums_parsniedz_pusi_menesa_normas Dažviet nokrišņu daudzums pārsniedz pusi mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111005113233/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359448-dazviet_nokrisnu_daudzums_parsniedz_pusi_menesa_normas |date={{dat|2011|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|25|SK}}</ref> Savukārt radara dati liecināja, ka visspēcīgākie summārie nokrišņi bija [[Limbaži|Limbažu]] — [[Aloja]]s apkārtnē, kur tie pārsniedza 30 mm. * [[26. decembris]] — no rīta [[atkala]]s dēļ ar traucētu vai pārtrauktu elektroenerģijas piegādi nācās sastapties vairāk nekā 20 000 klientu Latgalē un Austrumvidzemē — galvenokārt [[Rēzekne]]s, [[Ludza]]s, [[Preiļi|Preiļu]], [[Aizkraukle]]s, [[Madona]]s un [[Jēkabpils]] apkārtnē.<ref>[http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,56679&_dad=portal&_schema=PORTAL&a=view&id=3622 Apledojums traucē elektroapgādi Latgalē un Austrumvidzemē]{{Novecojusi saite}}, latvenergo.lv, {{dat|2010|12|27|SK}}</ref> * [[31. decembris]] — visbiezākā sniega sega bija [[Kalnciems|Kalnciemā]], kur tās biezums sasniedza 57 cm. [[Rucava|Rucavā]] sniega segas biezums bija 52 cm, [[Dobele|Dobelē]] 49 cm, bet [[Rīga|Rīgā]] 46 cm. Savukārt vismazāk sniega bija [[Ventspils|Ventspilī]], kur tā biezums sasniedza 25 cm un [[Kolka|Kolkā]] 29 cm.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/visbiezaka-sniega-sega-rucava-52-centimetri.d?id=36015042 Visbiezākā sniega sega Rucavā - 52 centimetri], delfi.lv, {{dat|2010|12|31|SK}}</ref><ref name="autogenerated3" /> == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: −33,3&nbsp;°C ([[27. janvāris]], [[Daugavpils]]) * [[Latvija]]: +34,8&nbsp;°C ([[13. jūlijs]], [[Ventspils]]) * [[Rīga]]: −27,2&nbsp;°C ([[27. janvāris]]) * [[Rīga]]: +32,5&nbsp;°C ([[12. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 819,3 mm. === Sniegs === * Pirmais sniegs Latvijā: [[12. oktobris]], [[Viļaka]]s un [[Žīguri|Žīguru]] apkārtnē * Pirmais sniegs Rīgā: [[22. oktobris]] * Biezākā gada [[sniega sega]] Latvijā: [[Sigulda]], [[5. marts]] — 79 cm. * Biezākā gada [[sniega sega]] [[Rīga|Rīgā]]: [[22. februāris]] — 63 cm. <!-- ===Vējš=== --> === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130118233001/http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422 |date={{dat|2013|01|18||bez}} }}, pogoda.ru.net {{ru ikona}}</ref> Nokrišņu dati [[Decembra klimats Latvijā|decembrim]] ņemti no [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/informativie_materiali.html Novērojumi / Meteoroloģija / Operatīvā informācija], meteo.lv</ref> {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" |- ! colspan="7" style="width:550px; background:#ddd;"| [[Temperatūra]] |- ! style="width:100px; background:#ddd; font-size:90%;"| Mēnesis ! style="width:70px; background:#efefef; font-size:90%;"| Minimums ! style="width:100px; background:#efefef; font-size:90%;"| Datums ! style="width:70px; background:#efefef; font-size:90%;"| Maksimums ! style="width:100px; background:#efefef; font-size:90%;"| Datums ! colspan="2" style="width:110px; background:#ddd; font-size:90%;"| Vidējā temp. |- | style="background:#99c7ff;"| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | style="background:#99c7ff; text-align:center;"| −27,2&nbsp;°C | style="background:#99c7ff;"| [[27. janvāris]] | align="center"| −1,0&nbsp;°C | [[31. janvāris]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| −12,0&nbsp;°C | style="background:#b2d5ff; text-align:center;"| −8,5 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | align="center"| −19,8&nbsp;°C | [[8. februāris]] | align="center"| +0,8&nbsp;°C | [[19. februāris]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| −5,1&nbsp;°C | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| −1,7 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center"| −20,1&nbsp;°C | [[6. marts]] | align="center"| +18,4&nbsp;°C | [[31. marts]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| −0,6&nbsp;°C | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| −0,7 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center"| −3,8&nbsp;°C | [[20. aprīlis]] | align="center"| +21,9&nbsp;°C | [[30. aprīlis]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| +6,1&nbsp;°C | style="background:#ffdead; text-align:center;"| +1,1 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center"| −1,9&nbsp;°C | [[6. maijs]] | align="center"| +26,3&nbsp;°C | [[19. maijs]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| +12,6&nbsp;°C | style="background:#ffdead; text-align:center;"| +1,0 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center"| +4,7&nbsp;°C | [[18. jūnijs]] | align="center"| +28,2&nbsp;°C | [[11. jūnijs]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| +15,2&nbsp;°C | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| −0,1 |- | style="background:#ffca7a;"| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center"| +10,7&nbsp;°C | [[2. jūlijs]] | style="background:#ffca7a; text-align:center;"| +32,5&nbsp;°C | style="background:#ffca7a;"| [[12. jūlijs]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| +22,0&nbsp;°C | style="background:#ffdead; text-align:center;"| +4,8 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center"| +7,4&nbsp;°C | [[31. augusts]] | align="center"| +31,9&nbsp;°C | [[16. augusts]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| +19,2&nbsp;°C | style="background:#ffdead; text-align:center;"| +2,7 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center"| +0,9&nbsp;°C | [[30. septembris]] | align="center"| +21,0&nbsp;°C | [[13. septembris]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| +11,7&nbsp;°C | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| −0,1 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center"| −4,0&nbsp;°C | [[18. oktobris]] | align="center"| +13,7&nbsp;°C | [[2. oktobris]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| +4,7&nbsp;°C | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| −2,4 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center"| −14,1&nbsp;°C | [[29. novembris]] | align="center"| +12,6&nbsp;°C | [[15. novembris]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| +2,6&nbsp;°C | style="background:#ffdead; text-align:center;"| +0,3 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | align="center"| −17,0&nbsp;°C | [[13. decembris]] | align="center"| +0,3&nbsp;°C | [[7. decembris]] | style="background:#ddd; text-align:center;"| −6,6&nbsp;°C | style="background:#b2d5ff; text-align:center;"| −5,1 |} | valign="top" | {| class="wikitable" |- ! colspan="6" style="width:240px; background:#ddd;"| [[Nokrišņi]] |- ! style="width:70px; background:#efefef; font-size:90%;"| Summa ! style="width:35px; background:#d9eafd; font-size:90%;"| 1. ! style="width:35px; background:#d9eafd; font-size:90%;"| 2. ! style="width:35px; background:#d9eafd; font-size:90%;"| 3. ! style="width:70px; background:#efefef; font-size:90%;"| Diennaktī ! style="width:100px; background:#efefef; font-size:90%;"| Datums |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 8,2 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 5,0 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 1,4 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 1,8 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 2,2 | style="background:#cce3ff;"| [[8. janvāris]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 25,2 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 7,2 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 12,0 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 6,0 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 6,0 | style="background:#cce3ff;"| [[2. februāris]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 38,2 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 6,2 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 9,0 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 23,0 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 7,2 | style="background:#cce3ff;"| [[21. marts]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 35,2 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 27,2 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 1,4 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 6,6 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 10,0 | style="background:#cce3ff;"| [[2. aprīlis]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 71,6 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 46,2 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 10,6 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 14,8 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 19,0 | style="background:#cce3ff;"| [[7. maijs]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 40,2 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 21,6 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 6,4 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 12,2 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 12,2 | style="background:#cce3ff;"| [[8. jūnijs]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 108,4 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 15,0 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 37,2 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 56,2 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 39,0 | style="background:#cce3ff;"| [[29. jūlijs]] |- | style="background:#99c7ff; text-align:center;"| 160,6 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 9,2 | style="background:#99c7ff; font-size:95%; text-align:center;"| 94,6 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 56,8 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 34,0 | style="background:#cce3ff;"| [[19. augusts]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 119,2 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 69,0 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 20,0 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 30,2 | style="background:#99c7ff; text-align:center;"| 41,0 | style="background:#99c7ff;"| [[3. septembris]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 45,0 mm | style="background:#fff; font-size:95%; text-align:center;"| 0,0 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 17,4 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 27,6 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 8,6 | style="background:#cce3ff;"| [[21. oktobris]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 74,2 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 23,8 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 39,2 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 11,2 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 13,0 | style="background:#cce3ff;"| [[18. novembris]] |- | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 93,3 mm | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 31,1 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 16,7 | style="background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;"| 45,5 | style="background:#cce3ff; text-align:center;"| 17,1 | style="background:#cce3ff;"| [[9. decembris]] |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības: * [[Lietus]] — 142 dienas * [[Sniegs]] — 94 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422&month=1&year=2010 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки. Январь 2010 г.]{{Novecojusi saite}}, pogoda.ru.net {{krieviski}}</ref> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −17,7&nbsp;°C — [[27. janvāris]] * −14,0&nbsp;°C — [[23. janvāris]] * −13,5&nbsp;°C — [[24. janvāris]] * −13,4&nbsp;°C — [[16. janvāris]] * −13,1&nbsp;°C — [[15. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +21,1&nbsp;°C — [[25. jūlijs]], [[15. augusts]] * +20,5&nbsp;°C — [[18. jūlijs]] * +20,2&nbsp;°C — [[8. augusts]], [[14. augusts]] * +19,5&nbsp;°C — [[23. jūlijs]] * +19,3&nbsp;°C — [[16. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2010. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} * [https://web.archive.org/web/20110111083037/http://www.meteo.lv/public/30111.html Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem], meteo.lv === Video === * {{youtube|_UaB54miEF4|Negaiss Rīgā: 30. aprīlis.}} * {{youtube|4gBlaCvA9gw|Stiprs negaiss Rīgā: 18. jūlijs.}} * {{youtube|sY5n7ICxeXk|Pēc negaisa Ogrē}}, 27. jūlijs * {{youtube|uvfeqiIMA44|Negaiss Rīgā: 29. jūlijs.}} * {{youtube|kvdGQg_XFc8|Negaiss ar brāzmainu vēju: 8. augusts.}} === Attēlu galerijas === * [http://www.tvnet.lv/galleries/show/7784 Galerija: Putenis (09.12.2010)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210221346/http://www.tvnet.lv/galleries/show/7784 |date=10.12.2010 }}, tvnet.lv {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2010. gads Latvijā]] 2xiaufhtweym4bcdiubjsqfjpo8lz97 0 106142 4513658 4371224 2026-08-27T08:09:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513658 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1980|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1980. gads|1980. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[29. janvāris]] — [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] noslīdēja līdz −27,3&nbsp;°C.<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/01-1980/264220.htm Clima en Riga durante Enero de 1980] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305133612/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/01-1980/264220.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tutiempo.net {{es ikona}}</ref> === Februāris === * [[16. februāris]] — [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Leikplesida|Leikpleisidā]] kamaniņu braucēja [[Vera Zozuļa]] izcīna olimpisko zelta medaļu. === Aprīlis === * [[28. aprīlis]] — sakarā ar [[Aglonas bazilika|Aglonas Dievmātes baznīcas]] 200 gadu jubileju pāvests [[Jānis Pāvils II]] sava pontifikāta otrajā gadā piešķīra Aglonas baznīcai mazās bazilikas titulu.<ref>[http://www.catholic.lv/main.php?parent=3171 Svētā Krēsla un Latvijas attiecību vēsture]{{Novecojusi saite}}, catholic.lv</ref> === Jūlijs === * [[5. jūlijs|5.]]—[[13. jūlijs]] — notika [[XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. * [[27. jūlijs]] — [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskājās spēlēs]] [[Maskava|Maskavā]], šķēpmetējs [[Dainis Kūla]] savu šķēpu raidīja 91,20 metru tālumā, tādējādi izcīnot olimpisko zelta medaļu. * [[30. jūlijs]] — basketboliste [[Uļjana Semjonova]] vasaras olimpiskajās spēlēs Maskavā spēlēja PSRS sastāvā ieguva olimpisko zelta medaļu. Sportiste šajās sacensībās piedalījās sešās spēlēs un guva 131 punktu, tādējādi kļūstot par turnīra rezultatīvāko spēlētāju. === Augusts === * [[1. augusts]] — vasaras olimpiskajās spēlēs Maskavā [[Pāvels Seļivanovs]], PSRS volejbola izlases sastāvā izcīna olimpisko zelta medaļu. === Nezināms datums === * [[Latvijas PSR|LPSR]] tika apbalvota ar [[Oktobra Revolūcijas ordenis|Oktobra Revolūcijas ordeni]].<ref>{{enc riga|768}}</ref> * Ekspluatācijā tika nodots [[Rīgas apvedceļš]].<ref group="P">Būvniecība ilga 16 gadus un tika uzsākta [[1964. gads Latvijā|1964]]. gadā.</ref> * Ekspluatācijā tika nodota pirmā [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā#119. sērija|119. sērijas]] ēka [[Rīga|Rīgā]], [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes ielā]] 11. == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku]]" (režisors [[Varis Brasla]]) * "[[Spāņu variants]]" (režisors [[Ēriks Lācis]]) * "[[Vakara variants]]" (režisore [[Dzidra Ritenberga]]) * "[[Ja nebūtu šī skuķa]]" (režisors [[Rihards Pīks]]) * "[[Cīrulīši (filma)|Cīrulīši]]" (režisors [[Oļģerts Dunkers]]) * "[[Trīs dienas pārdomām]]" (režisors [[Rolands Kalniņš]]) * "[[Vasara bija tikai vienu dienu]]" (režisors [[Pēteris Krilovs]]) === Mūzika === * [[Zodiaks (grupa)|Zodiac]] — "Disco Alliance" <ref>[http://www.discogs.com/release/203663 Zodiac (3) - Disco Alliance], discogs.com</ref> == Dzimuši == * [[19. janvāris]] — [[Dmitrijs Žabotinskis]], hokejists * [[27. janvāris]] — [[Līga Kļaviņa (vieglatlēte)|Līga Kļaviņa]], vieglatlēte * [[4. februāris]] — [[Raimonds Vaikulis]], basketbolists * [[21. februāris]] — [[Dāvis Sīmanis jaunākais]], režisors * [[31. marts]] — [[Edgars Masaļskis]], hokejists * [[12. aprīlis]] — [[Juris Hmeļņickis]], ķīmiķis un uzņēmumu vadītājs * [[27. aprīlis]] — [[Gunta Baško]], basketboliste * [[30. aprīlis]] — [[Andris Vaņins]], futbolists * [[4. maijs]] — [[Vladimirs Koļesņičenko]], futbolists * [[27. maijs]] — [[Pāvels Mihadjuks]], futbolists * [[21. jūnijs]] — [[Edmunds Sprūdžs]], uzņēmējs un politiķis * [[30. jūlijs]] — [[Viktors Morozs]], futbolists * [[3. augusts]] — [[Genādijs Soloņicins]], futbolists * [[4. augusts]] — [[Pāvels Rebenoks]], advokāts (miris 2020. gadā) * [[12. augusts]] — [[Aleksejs Soleičuks]], futbolists * [[15. augusts]] — [[Jānis Miņins]], bobslejists * [[9. oktobris]] — [[Pāvels Doroševs]], futbolists * [[29. novembris]] — [[Mārtiņš Cipulis]], hokejists * [[13. decembris]] — [[Kristaps Grebis]], futbolists * [[30. decembris]] — [[Pāvels Davidovs]], futbolists <!-- == Miruši == --> == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1980. gads|Latvija]] [[Kategorija:1980. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] dg83f0zrrsoezygnz5f35foww9rdo85 0 106536 4513647 4368533 2026-08-27T07:36:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513647 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1973|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973. gads|1973. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == * Latvijas piena produktu ražotāji uzsāka piena ražošanu [[Polietilēns|polietilēna]] pakās. * [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]], Ļeņina ielā 409 (tagad [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatve]]) tika atvērts uz to brīdi lielākais un modernākais pārtikas preču pašapkalpošanās veikals "Tallina". === Marts === * [[21. marts]] — [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas "Dinamo"]] ar rezultātu 7:5 pārspējot [[Saratova]]s "''Kristal''", vecākā trenera [[Viktors Tihonovs (1930)|Viktora Tihonova]] vadībā, izcīnīja tiesības nākamajā sezonā spēlēt augstākajā līgā. === Aprīlis === * [[15. aprīlis]] — notika pirmā sekmīgā [[nieres]] [[Orgānu transplantācija|transplantācija]] Latvijā. === Jūnijs === * [[28. jūnijs]] — maksimālā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] sasniedza +31&nbsp;°C. * [[29. jūnijs]] — tika pabeigta [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa atjaunošana.<ref>[http://www.rigasvesture.lv/riga/raksti.php?id=182&lid=62 Rīgas Vēsture — 1970ie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306180053/http://rigasvesture.lv/riga/raksti.php?id=182&lid=62 |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, rigasvesture.lv</ref> === Jūlijs === * [[15. jūlijs|15.]]—[[22. jūlijs]] — notika [[XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. Tie bija arī PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un Dziesmu svētku Simtgadei veltītie Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētki.<ref>{{enc riga|767}}</ref><ref>[http://www.dziesmusvetki2003.lv/?sadala=28 Dziesmusvētki / Vēsture / Periods starp X un XIX Dziesmu svētkiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304095556/http://www.dziesmusvetki2003.lv/?sadala=28 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, dziesmusvetki2003.lv</ref><ref group="P">Mežaparka Lielajā estrādē bija 14 800 dziedātāju, 1 444 pūtējorķestra muzikanti, ap 100 koklētāju un 1 190 dejotāju.</ref> === Augusts === * [[9. augusts]] — Latvijas PSR ieradās un divas dienas uzturējās [[Irāna]]s premjers [[Amirs Abass Hoveida]] ar delegāciju. === Septembris === * [[14. septembris]] — tika nodibināts [[Gaujas nacionālais parks]]. Parka teritorija aizņem 91 390 hektārus Amatas, Beverīnas, Cēsu, Inčukalna, Krimuldas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Sējas, Siguldas un Kocēnu novados. === Decembris === * [[8. decembris]] — tika sasniegta zemākā gaisa temperatūra Rīgā 1973. gadā, −24&nbsp;°C.<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/12-1973/264220.htm Clima en Riga durante Diciembre de 1973]{{Novecojusi saite}}, {{es ikona}}</ref> === Nezināms datums === * [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā ''Agronomijas terminu vārdnīca: Agroķīmija, augkopība, augļkopība, augsnes zinātne, daiļdārzniecība, dārzeņkopība, pļavkopība, zemkopība''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=224&id=725|title=Valsts valoda - Terminu avoti|website=www.vvk.lv|access-date=2019-12-03}}</ref>''.'' == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Šahs briljantu karalienei]]" (režisors [[Aloizs Brenčs]]) * "[[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]]" (režisors [[Rostislavs Gorjajevs]]) * "[[Dāvana vientuļai sievietei]]" (režisors [[Ēriks Lācis]]) * "[[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi]]" (režisors [[Gunārs Piesis]]) * "[[Pilsētas atslēgas]]" (režisors [[Imants Krenbergs]]) === Mūzika === * [[1. oktobris]] — par [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] jaunā ansambļa nosaukumu tiek apstiprināts "[[Modo]]". Ansambļa solisti ir [[Viktors Lapčenoks]] un [[Nora Bumbiere]]. == Dzimuši == * [[3. janvāris]] — [[Artis Ābols]], hokejists un hokeja treneris * [[6. janvāris]] — [[Māris Dzelzskalns]], politiķis, ugunsdzēsējs un aktīvists * [[11. janvāris]] — [[Andris Tolmačovs]], politiķis * [[27. janvāris]] — [[Juris Silovs (riteņbraucējs)|Juris Silovs]], latviešu riteņbraucējs * [[24. februāris]]: ** [[Normunds Vilnītis]], jurists, KNAB priekšnieks ** [[Vsevolods Zeļonijs]], džudists * [[1. marts]] — [[Jurģis Pučinsks]], futbolists * [[3. marts]] — [[Romāns Vainšteins]], riteņbraucējs * [[10. marts]] — [[Pauls Bankovskis]], žurnālists un rakstnieks (miris 2020. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Olafs Okonovs]], kinorežisors (miris 2020. gadā) * [[24. aprīlis]] — [[Pēteris Skudra]], hokejists * [[27. aprīlis]] — [[Ernests Bernis]], uzņēmējs * [[11. maijs]] — [[Andris Ābelīte]], mūziķis * [[1. jūnijs]] — [[Guntars Grīnvalds]], jurists un politiķis * [[21. jūnijs]] — [[Vīts Rimkus]], futbolists * [[23. jūnijs]] — [[Marija Naumova]], dziedātāja * [[18. jūlijs]] — [[Maija Pohodņeva]], rakstniece * [[23. jūlijs]] — [[Mārtiņš Ķibilds]], televīzijas raidījumu veidotājs un vadītājs (miris 2019. gadā) * [[18. augusts]] — [[Lolita Čigāne]], politiķe un sabiedriskā darbiniece * [[7. septembris]] — [[Andrejs Klementjevs]], politiķis * [[16. septembris]] — [[Aleksandrs Isakovs]], futbolists * [[19. septembris]] — [[Mārtiņš Kazāks]], ekonomists * [[21. septembris]] — [[Edgars Rinkēvičs]], Latvijas prezidents * [[10. novembris]] — [[Rimants Liepiņš]], uzņēmējs * [[2. decembris]] — [[Rihards Skudrītis]], rokmūziķis * [[9. decembris]] — [[Einārs Tupurītis]], vieglatlēts * [[12. decembris]] — [[Oļegs Fiļs]], uzņēmējs * [[27. decembris]] — [[Mihails Ziziļevs]], futbolists == Miruši == * [[25. marts]] — [[Jānis Zābers]], operdziedātājs (dzimis 1935. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Māris Rudzītis]], latviešu kinooperators un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[3. novembris]] — [[Jānis Osis]], aktieris (dzimis 1895. gadā) * [[31. decembris]] — [[Alfrēds Verners (sportists)|Alfrēds Verners]], futbolists un hokejists (dzimis 1912. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} [[Kategorija:1973. gads|Latvija]] [[Kategorija:1973. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] sjgv6p76slyeny1as7n3vhwvtvopqrl 0 107206 4513676 2249393 2026-08-27T08:45:37Z Meistars Joda 781 4513676 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Could You |Attēls = Maarja - Could You.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Marya Roxx]] |Albums = |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2006|2|12}} |Formāts = [[Kompaktdisks|CD]] |Ierakstīts = |Žanrs = [[Roks]] |Garums = 3:34 |Izdevējs = [[Bros Music]] |Autors = |Komponists = |Vardi = |Producents = [[Dāvids Brandess]] |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = |Šis singls = "[[Could You]]"<br />([[2006. gads|2006]]) |Nākamais singls = "[[Shine It On]]"<br />([[2006. gads|2006]]) }} '''"Could You"''' ir [[igauņi|igauņu]] dziedātājas [[Marya Roxx]] pirmais singls, kas tika izdots {{dat|2006|2|12}} sadarbībā ar [[Bros Music]]. Singls ierindojās 35. vietā Šveices topos, taču Vācijā tas ierindojās 47. vietā. == Dziesmu saraksts == # "Could You" (Radio Edit) # "Could You" (Unplugged Version) # "Could You" (Extended Version) # "Could You" (Electro Mix) # "Could You" (Video) [[Kategorija:2006. gada singli]] 25f1l4otyg4t9l8plhme3lswbgix4up 0 107441 4513582 4498464 2026-08-27T06:33:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513582 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 16. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]] |karte = 16aut-no-13-12-2025.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 44,127 km<br />(21,826 km / 22,301 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 55 (28 / 27) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2908&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:16. maršruta autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:16. autobuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss pie Stacijas laukuma]] [[Attēls:16. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:16. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:16. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|16. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:16. autobuss uz Biķernieku ielas (2).jpg|thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:16. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|16. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[Attēls:16. autobuss Biķernieku mežā.jpg|thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:16. autobuss uz Biķernieku ielas (4).jpg|thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] '''16. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšiem]], kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]. Dažos reisos maršruts ir saīsināts — līdz pieturvietai "Papīrfabrika "Jugla"", kas atrodas [[Brekši (Rīga)|Brekšu]] apkaimē [[Rīga|Rīgā]]. Un vēl dažos reisos autobusa maršruts virzienā uz un no [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšiem]] brauc līkumu gar [[Rīgas 80. vidusskola|Rīgas 80. vidusskolu]] pa [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]] un [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielu]]. 16. autobusu maršruta kopējais garums ir 44,127 km. Virzienā '''Abrenes iela''' — '''Sunīši''' garums ir 21,826 km, bet virzienā '''Sunīši''' — '''Abrenes iela''' garums ir 22,301 km. Darbdienās pa 16. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās 2 autobusi. 16. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks ([[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksme"]]). No 2018. gada 26. janvāra saistībā ar valsts finansējuma samazināšanu tika samazināts reisu skaits ārpus [[Rīga|Rīgas pilsētas]], galapunkts "Garkalnes Mucenieki" tika pārdēvēts par "Sunīšiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/saistiba-ar-valsts-finansejuma-samazinasanu-no-26-janvara-bus-izmainas-16-marsruta-autobusa-kustibas-saraksta/ |title=Saistībā ar Valsts finansējuma samazināšanu no 26. janvāra būs izmaiņas 16. maršruta autobusa kustības sarakstā |access-date={{dat|2018|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210510193444/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/saistiba-ar-valsts-finansejuma-samazinasanu-no-26-janvara-bus-izmainas-16-marsruta-autobusa-kustibas-saraksta/ }}</ref> Lielākā daļa reisu tika saīsināta līdz Juglas papīrfabrikas ciematam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/16/a-b|title=16. autobusa kustības saraksts.|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201119135334/https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/16/a-b}}</ref> No 2022. gada 23. augusta, lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela]]s un [[Brīvības gatve]]s krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], ierīkojot sabiedriskā transporta joslu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|08|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816050722/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/}}</ref> No 2025. gada 13. decembra visi reisi, kas kursēja līdz [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekiem]], tika pagarināti līdz [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-13-decembra-palielinasies-16-autobusa-reisu-skaits-lidz-sunisiem/|title=No 13. decembra palielināsies 16. autobusa reisu skaits līdz Sunīšiem|access-date={{dat|2025|12|06||bez}}|archive-date={{dat|2025|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251203195250/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-13-decembra-palielinasies-16-autobusa-reisu-skaits-lidz-sunisiem/}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Biķernieku iela]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[autoceļš P2]], [[Autoceļš A4 (Latvija)|autoceļš A4]], [[Autoceļš V31|autoceļš uz Sunīšiem]] un [[Kaiceles iela]]. Virzienā '''Sunīši''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Kaiceles iela, ceļš uz Garkalnes Muceniekiem, ceļš A4, ceļš P2, Biķernieku iela, Viļa Ģelbes iela, Brīvības gatve, [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Emīlijas Benjamiņas iela, Vilhelma Purvīša iela un Abrenes iela. == Pieturvietas == 16. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 55 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]''' ir 28 pieturas, bet virzienā '''Sunīši — '''Abrenes iela''' ir 27 pieturas.''' {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] | |- | align="center" | 10 | [[VEF]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] | |- | align="center" | 16 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 17 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 18 | Ratnieki | |- | align="center" | 19 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 20 | [[Brekši]] |x |- | align="center" | 21 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Nautrēnu iela (Rīga)|Nautrēnu iela]] |x |- | align="center" | 23 | Papīrfabrika "Jugla" |x |- | align="center" | 24 | [[Upeskalni]] |x |- | align="center" | 25 | Amatnieki |x |- | align="center" | 26 | Mucenieki |x |- | align="center" | 27 |Mucenieku ceļš |x |- | align="center" | 28 | [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]] |x |- | align="center" | 2 |Mucenieku ceļš |x |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]] |x |- | align="center" | 4 | Amatnieki |x |- | align="center" | 5 | Upeskalni |x |- | align="center" | 6 | Papīrfabrika "Jugla" |x |- | align="center" | 7 | [[Nautrēnu iela (Rīga)|Nautrēnu iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Brekši]] |x |- | align="center" | 10 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 11 | Ratnieki | |- | align="center" | 12 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] | |- | align="center" | 15 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Gustava Zemgala gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[VEF]] | |- | align="center" | 19 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 27 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]''' — '''Sunīši''') kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela]], Biķernieku iela, [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz Muceniekiem, ceļš uz [[Mucenieki (Ropažu novads)|Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Mucenieki (Ropažu novads)|Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā '''Sunīši''' — '''Mucenieki''' — '''80. vidusskola''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki), ceļš uz Garkalnes Muceniekiem, ceļš uz Muceniekiem, ceļš A4, ceļš P2, Biķernieku iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, Lielvārdes iela, Biķernieku iela, Viļa Ģelbes iela, Brīvības gatve, [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Emīlijas Benjamiņas iela, Vilhelma Purvīša iela un Abrenes iela. == Pieturvietas ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]''' — '''Sunīši''' ir 29 pieturas, kā arī virzienā '''Sunīši''' — '''Mucenieki''' — '''80. vidusskola''' — '''Abrenes iela''' ir 29 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] | |- | align="center" | 10 | [[VEF]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] | |- | align="center" | 16 | [[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]] | |- | align="center" | 17 | [[Latvenergo]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ulbrokas iela]] 48 |x |- | align="center" | 19 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 20 | Ratnieki | |- | align="center" | 21 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |x |- | align="center" | 22 | [[Brekši]] |x |- | align="center" | 23 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Nautrēnu iela (Rīga)|Nautrēnu iela]] |x |- | align="center" | 25 | Papīrfabrika "Jugla" |x |- | align="center" | 26 | [[Upeskalni]] |x |- | align="center" | 27 | Amatnieki |x |- | align="center" | 28 | [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]] |x |- | align="center" | 29 | Mucenieku ceļš |x |- | align="center" | 30 | Sunīši |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Sunīši |x |- | align="center" | 2 | Mucenieku ceļš |x |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]] |x |- | align="center" | 4 | Amatnieki |x |- | align="center" | 5 | [[Upeskalns|Upeskalni]] |x |- | align="center" | 6 | Papīrfabrika "Jugla" |x |- | align="center" | 7 | [[Nautrēnu iela (Rīga)|Nautrēnu iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Brekši]] |x |- | align="center" | 10 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |x |- | align="center" | 11 | Ratnieki | |- | align="center" | 12 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ulbrokas iela]] 48 |x |- | align="center" | 14 | [[Latvenergo]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]] | |- | align="center" | 16 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 17 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] | |- | align="center" | 18 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Gustava Zemgala gatve]] | |- | align="center" | 21 | [[VEF]] | |- | align="center" | 22 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 29 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Rūpnīca <nowiki>''VEF'' (pārdēvēta par ''VEF''</nowiki>) * Burtnieku iela (pieturvieta slēgta virzienā uz Sunīšiem) * Kapi (pārdēvēta par "Biķernieku mežs", vēlāk <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>) * Bērnu slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>) * Jaunceltne — 1 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Bebrenes iela<nowiki>''</nowiki>) * Jaunceltne — 2 (pārdēvēta par Nautrēnu iela<nowiki>''</nowiki>) * Ferrum Agro (no 2024. gada 1. augusta — Mucenieku ceļš)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Garkalnes Mucenieki (pārdēvēta par <nowiki>''Sunīši''</nowiki>) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|VIRylaHlt-E|Pilnā 16. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|VPmtNBcTGTE|Pilnā 16. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|16]] qlzawmd8kktq1tzope343t6jwpzwkdk 0 110707 4513408 4486977 2026-08-26T16:45:33Z Bendžamins 76862 4513408 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Emo | krāsa = white | fona_krāsa = crimson | stila_izcelsme = [[smagais pankroks]], [[indīroks]] | kultūras_izcelsme = [[1980. gadi|1980. gadu]] vidus, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | instrumenti = [[elektriskā ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]] | popularitāte = | atvasinātās_formas = | apakšžanru_saraksts = | apakšžanri = ''[[Screamo]]'' | jauktie_žanri = | reģionos = | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Emo''' (izrunā kā '''īmo''') ir rokmūzikas žanrs, kam raksturīgs melodisks skanējums un ekspresīvi dziesmu vārdi. Tas radās 1980. gadu vidū kā [[smagais pankroks|smagā pankroka]] apakšžanrs, bet vēlāk, sajaucoties ar [[poppanks|poppanku]] un [[indīroks|indīroku]], tā skanējums mainījās. Emo savu lielāko popularitāti sāka gūt 2000. gadu sākumā, kad žanrs parādījās popkultūrā ar poppanka grupu ''[[Jimmy Eat World]]'' un ''[[Dashboard Confessional]]'' panākumiem un apakšžanra ''[[screamo]]'' parādīšanos. Nozīmīgākās 1990. gadu emo žanra grupas ir ''[[Sunny Day Real Estate]]'', ''[[Jawbreaker]]'', ''[[Cap'n Jazz]]'', ''[[The Promise Ring]]'' un ''[[American Football (grupa)|American Football]]''. == Skatīt arī == * [[Emo subkultūra]] {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} [[Kategorija:Rokmūzikas žanri]] [[Kategorija:Pankroka žanri]] [[Kategorija:Popmūzikas žanri]] cw3cojp2oivllc5qq0xarrxu296vnt8 0 114521 4513517 4493190 2026-08-26T21:04:39Z Pirags 3757 /* Vilcienu maršruta Viļņa–Rīga–Tallina atjaunošana */ 4513517 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Valga posmā Jugla - Čiekurkalns.jpg|thumb|200px|Dzelzceļa līnija Rīga—Valga posmā Čiekurkalns—Jugla (2021)]] [[Attēls:Čiekurkalns - Jugla.jpg|thumb|200px|Dīzeļvilciens DR1A posmā Čiekurkalns—Jugla (2008)]] [[Attēls:DR1A-267 pie Jaunciema gatves pārvada.JPG|thumb|200px|Maršruta Rīga—Cēsis dīzeļvilciens DR1A—267 posmā Jugla—Baltezers (2010)]] [[Attēls:DR1 Valka - Riiga.JPG|thumb|200px|Dīzeļvilciens DR1 posmā Melturi—Āraiši (2009)]] '''Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži—valsts robeža'''<ref>{{LDZ pārskats}}</ref> jeb '''Rīga—Valga''' ir 168 km gara [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Līnijā Rīga—Valga kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Sigulda, Rīga—Cēsis, Rīga—Valmiera, Rīga—Valga, kā arī starptautiskie maršruti Viļņa—Rīga—Valga un Rīga—Tallina. == Vēsture == [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] būvniecība tika sākta 1886. gadā un tā tika atklāta 1889. gada 22. jūlijā. Līnijas galastacija bija Aleksandra Vārtu (mūsdienās [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu]]) stacija. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1918. gadā vācu armija līnijas Rīgas—Ieriķu posmu pielāgoja [[normālplatums|normālplatumam]]. 1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Latvijas Dzelzceļu virsvalde, atjaunojot sliežu ceļu 1524 mm platumā. Pēc [[Latvijas—Igaunijas robeža|valsts robežas]] [[demarkācija|demarkāciju]] Valkas/Valgas platsliežu stacija atradās Igaunijas teritorijā, bet Latvijas teritorijā tuvākā stacija ''Saule'' bija 14 km attālumā no robežas. Lai pilnvērtīgi veiktu ar robežas šķērsošanu saistītās procedūras, 1920. gadā no sākotnējās ''Pleskavas — Rīgas'' dzelzceļa līnijas uzbūvēja divus platsliežu atzarojumi (pa vienam, attiecīgi, no Latvijas un Igaunijas puses) uz [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valkas—Rūjienas—Pērnavas šaursliežu dzelzceļa līnijas]] gala staciju. Tādēļ dzelzceļa garums līdz Valgas stacijai palielinājās par 2 kilometriem, un līnijas kopgarums no Zemitāniem līdz valsts robežai bija 164 kilometri. Otrā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija kalpoja Vācijas armijai kā galvenā Ļeņingradas frontes apgādes artērija. 1980. gados iecirknī Rīga — Sigulda (izņemot posmu Krievupe — Vangaži) pabeidza otrā sliežu ceļa būvi. Divus ceļus uzbūvēja arī stāvākajā līnijas posmā starp Cēsu un Jāņamuižas staciju. 2014. gadā brauciens no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]] līdz [[Valga (stacija)|Valgai]] ar dīzeļvilcienu atkarībā no reisa ilga 2 stundas 55 minūtes vai 2 stundas 33 minūtes (ekspresreiss). <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}</ref> [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā no 2020. gada 17. marta līdz 15. maijam Rīgas—Valgas maršruta dīzeļvilcieni kursēja līdz [[Lugaži (stacija)|Lugažiem]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=313191|title=Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu|website=LIKUMI.LV}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12358/no-17-marta-valgas-vilcieni-kurses-nolidz-lugaziem/|title=No 17. marta Valgas vilcieni kursēs no/līdz Lugažiem|website=AS Pasažieru vilciens}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12388/no-16-maija-tiek-atjaunota-vilcienu-kustiba-lidz-valgai/|title=No 16.05. atjaunota vilcienu kustība līdz Valgai; drošības nosacījumi Igaunijā|website=AS Pasažieru vilciens}}</ref> 2024. gada 15. decembrī starp Čiekurkalna un Juglas stacijām atklāja jaunu pieturu — [[Šmerlis (stacija)|Šmerlis]].<ref>[http://atd.lv/lv/jaunumi/no-15-decembra-b%C5%ABs-izmai%C5%86as-vilcienu-kust%C4%ABbas-sarakst%C4%81-tiks-atkl%C4%81tas-3-jaunas-pieturas No 15. decembra būs izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, tiks atklātas 3 jaunas pieturas]</ref> === Vilcienu maršruta Viļņa–Rīga–Valga atjaunošana === No 2024. gada 15. decembra Latvijas "Vivi" dīzeļvilciena Rīga–Valga atiešanas laiku pielāgoja Lietuvas "LTG Link" dīzeļvilciena Viļņa–Rīga pienākšanai Rīgas stacijā. Savukārt no 2025. gada 6. janvāra dīzeļvilciena Rīga–Valga pienākšanas laiku Valgas stacijā salāgoja ar Igaunijas "Elron" dīzeļvilciena Valga–Tartu–Tallina attiešanas laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.12.2024-janvari-plano-atklat-pasazieru-vilcienu-satiksmes-savienojumu-vilna-riga-tallina.a579513/ Janvārī plāno atklāt pasažieru vilcienu satiksmes savienojumu Viļņa–Rīga–Tallina] lsm.lv 2024. gada 9. decembrī</ref> Kopš 2025. gada 10. februāra dzelzceļa līnijā Rīga-Valga kursē no “LTG Link” nomātais dīzeļvilciens “[[PESA 730 ML]]”, Rīgas Centrālajā stacijā ar savu vilciena salona apkalpojošo personālu pārņems “Vivi”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}</ref> Vilciens atiet no Rīgas Centrālās stacijas 11ː16 un, pieturot stacijās Zemitāni, Jugla, Inčukalns, Sigulda, Līgatne, Ieriķi, Cēsis, Lode, Valmiera, Strenči, Lugaži, pienāk Valgas stacijā 13ː51, kur pasažieriem iespējama pārsēšanās Igaunijas pārvadātāja “Elron” dīzeļvilcienā, turpinot braucienu posmā Valga (14ː10) – Tallina (17ː34). Vilciens no Valgas stacijas atiet 14ː11 un, pieturot stacijās Lugaži, Strenči, Valmiera, Lode, Cēsis, Līgatne, Sigulda, Inčukalns, Garkalne, Jugla, Zemitāni, pienāk Rīgas Centrālajā stacijā 16ː37, kur tā operēšanu pārņem Lietuvas pārvadātājs “LTG Link”, turpinot tālāko ceļu posmā Rīga (16ː55) – Viļņa (21ː03).<ref>[https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/ Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu] vivi.lv 10.02.2025</ref> === Vilcienu maršruta Rīga—Tartu—Tallina atjaunošana === 2024. gada februārī Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "''Elron''" ("Eesti Liinirongid") plānoja pasažieru vilcienu satiksmi starp Tartu un Rīgu sākt 2024. gada septembrī vai oktobrī. Plāns paredzēja pagarināt vilciena maršrutu Tallina – Tapa – Jegeva – Tartu – Valga līdz Rīgai. Vilciens Rīgā ierastos vakarā un ceļu atpakaļ uz Igauniju sāktu nākamajā rītā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2024-laikraksts-pasazieru-vilcieni-starp-rigu-un-tartu-varetu-sakt-kurset-ne-agrak-ka-rudeni.a541981/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Laikraksts: Pasažieru vilcieni starp Rīgu un Tartu varētu sākt kursēt ne agrāk kā rudenī] lsm.lv 2024. gada 7. februārī</ref> <ref>[https://tartu.postimees.ee/7894408/lati-transpordiministeerium-olime-ammu-tartu-riia-rongiks-valmis Läti transpordiministeerium: olime ammu Tartu-Riia rongiks valmis] tartu.postimees.ee 2023. gada 10. novembrī</ref> Tomēr testa braucienus maršrutā Tartu—Rīga uzsāka tikai 2025. gada 4. februārī.<ref>[https://www.1188.lv/zinas/sak-testet-vilcienus-pasazieru-parvadajumiem-starp-tartu-un-rigu/43703 Sāk testēt vilcienus pasažieru pārvadājumiem starp Tartu un Rīgu]</ref> 2026. gada 5. janvārī atjaunoja starptautiskā vilciena Tallina–Tartu–Rīga satiksmi. No 12. janvāra vilciens no Tallinas izbrauks katru dienu 14:50, no Tartu 17:05, ierodoties Rīgas Centrālajā stacijā 20:46. Vilciens no Rīgas uz Tartu un Tallinu katru dienu aties 7:38, no Tartu 11:45, sasniedzot Tallinu 13:57, Latvijā vilciens pieturēs Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2025-pasazieru-vilciens-starp-tartu-un-rigu-saks-kurset-12-janvari.a626198/ Vilciena maršruts Tallina–Tartu–Rīga sāks kursēt 12. janvāri]</ref> <ref>[https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/atklata-pasazieru-vilcienu-satiksme-starp-rigu-un-tartu.36398/ Atklāta pasažieru vilcienu satiksme starp Rīgu un Tartu]</ref> == Stacijas == Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 darbojošās stacijas un pieturas punkti. 5 stacijas vai pieturas atrodas [[Rīga]]s pilsētā (posmā Rīga — Jugla), 2 — [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]], 2 — [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]], 1 — [[Allažu pagasts|Allažu pagastā]], 1 — [[Sigulda|Siguldā]], 1 — [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Līgatnes pagasts|Līgatnes pagastā]], 3 — [[Amatas pagasts|Amatas pagastā]], 1 — [[Cēsis|Cēsīs]], 1 — [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastā]], 1 — [[Liepas pagasts|Liepas pagastā]], 1 — [[Valmiera|Valmierā]], 1 — [[Strenči|Strenčos]], un 1 — [[Valkas novads|Valkas novadā]]. No 2019. gada decembra ir slēgta [[Baltezers (stacija)|Baltezera]], [[Silciems (stacija)|Silciema]] un [[Seda (stacija)|Sedas]] pietura, kā arī pasažieru vilcieni vairs nepietur [[Bāle (stacija)|Bāles]], [[Brenguļi (stacija)|Brenguļu]] un [[Saule (stacija)|Saules]] stacijās, bet [[Melturi (stacija)|Melturu]] pieturā samazināts pieturošo reisu skaits<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi|title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 20. septembrī}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas|title=No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās|date=2019. gada 4. okt.|website=TVNET}}</ref> (pretēji [[Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums|satiksmes ministra]] [[Tālis Linkaits|Tāļa Linkaita]] iepriekš teiktajam, ka šajā dzelzceļa līnijā tiks slēgta vienīgi [[Krievupe (stacija)|Krievupes stacija]] un samazināts pieturošo reisu skaits [[Baltezers (stacija)|Baltezera stacijā]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/satiksmes-ministrs-talis-linkaits-viesojoties-valmiera-mudina-rekonstruet-dzelzcela-staciju/|title=Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, viesojoties Valmierā, mudina rekonstruēt dzelzceļa staciju|date=2019. gada 11. febr.|website=Valmieras Ziņas}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/linkaits-latvija-ir-pazudusi-tiltu-buvnieki/|title=Linkaits: Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki|website=skaties.lv|access-date={{dat|2019|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2019|07|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190730131349/https://skaties.lv/zinas/latvija/linkaits-latvija-ir-pazudusi-tiltu-buvnieki/}}</ref>). Krievupes staciju izmaiņas neskāra. * [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]. Līnijas galastacija. * [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]. Vēsturiskā līnijas galastacija. * [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalns]]. Stacija Rīgā. * [[Šmerlis (stacija)|Šmerlis]]. No jauna uzbūvēts pieturas punkts Rīgā. * [[Jugla (stacija)|Jugla]]. Stacija Rīgā. * [[Baltezers (stacija)|''Baltezers'']]. Neizmantots pieturas punkts Ropažu novadā. * [[Garkalne (stacija)|Garkalne]]. Stacija Ropažu novadā. Līdz 2011. gadam — Ropažu stacija. * [[Krievupe (stacija)|Krievupe]]. Stacija Ropažu novadā. * [[Vangaži (stacija)|Vangaži]]. Stacija Siguldas novadā. * [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]]. Stacija Siguldas novadā. * [[Egļupe (stacija)|Egļupe]]. Pieturas punkts Siguldas novadā. * [[Silciems (stacija)|''Silciems'']]. Neizmantots pieturas punkts Siguldas novadā. * [[Sigulda (stacija)|Sigulda]]. Stacija [[Sigulda|Siguldā]]. * [[Vildoga (stacija)|''Vildoga'']]. Vēsturiska pietura Cēsu novadā. * [[Līgatne (stacija)|Līgatne]]. Stacija Cēsu novadā. * [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]]. Stacija Cēsu novadā, bijusī mezgla stacija. * [[Melturi (stacija)|Melturi]]. Pieturas punkts Cēsu novadā. * [[Āraiši (stacija)|Āraiši]]. Stacija Cēsu novadā. * [[Cēsis (stacija)|Cēsis]]. Stacija [[Cēsis|Cēsīs]]. * [[Jāņamuiža]]. Ceļa postenis un pieturas punkts Cēsu novadā. * [[Lode (stacija)|Lode]]. Stacija Cēsu novadā. * ''[[Bāle]]''. Neliela stacija Valmieras novadā. Pasažieru vilcieni nepietur. * [[Valmiera (stacija)|Valmiera]]. Stacija [[Valmiera|Valmierā]]. * [[Brenguļi (stacija)|''Brenguļi'']]. Neliela stacija Brenguļu pagastā. Pasažieru vilcieni nepietur. * [[Strenči (stacija)|Strenči]]. Stacija [[Strenči|Strenčos]]. * [[Seda (stacija)|''Seda'']]. Neizmantota pietura [[Seda|Sedā]]. * [[Saule (stacija)|''Saule'']]. Stacija Valkas novadā. Pasažieru vilcieni nepietur. * [[Lugaži (stacija)|Lugaži]]. Stacija Valkas novadā. * [[Valga (stacija)|Valga]]. Stacija [[Valga]]s pilsētā [[Igaunija|Igaunijā]], līnijas turpinājumā. * [[Valka (stacija)|Valka]]. Bijusī stacija, tagad kravas punkts [[Valka]]s pilsētā, kur var nokļūt tikai, braucot caur Igauniju. <gallery> Zemitānu stacija.JPG|Zemitānu dzelzceļa stacija Čiekurkalna stacija.JPG|Čiekurkalna dzelzceļa stacija Krievupes stacija.JPG|Krievupes dzelzceļa stacija Melturi.JPG|Melturu pieturas punkts </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{youtube|HBXqEwz2ZC0|Pilnā dīzeļvilciena maršruta video versija, virzienā Sigulda - Rīga}} * {{youtube|r8cInRhUDRM|Pilnā dīzeļvilciena maršruta video versija, virzienā Sigulda - gandrīz Rīga}} * {{youtube|CdjzqW1eL7I|Dīzeļvilciens maršrutā Rīga - Lugaži (video)}} * {{youtube|m5Wa4xc1wpk|Dīzeļvilciens maršrutā Lugaži - Rīga (video)}} * [https://web.archive.org/web/20190725000138/https://www.ldz.lv/ "Latvijas dzelzceļš"] * [http://www.railwaymuseum.lv Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516224050/http://www.railwaymuseum.lv/ |date={{dat|2010|05|16||bez}} }} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{DEFAULTSORT:Riga—Lugazzi, dzelzcelza linija}} [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]] dke26xphnry3698fc0t510jkjbjmcjt 0 116707 4513369 4352025 2026-08-26T15:28:45Z Biafra 13794 +navig. veidne 4513369 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Stefens Karijs | vārds_orig = ''Stephen Curry'' | attēls = Steph Curry P20230117AS-1347 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Stefens Karijs 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Vordels Stefens Karijs II | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|3|14}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ohaio|Akrona|2s=Ohaio (štats)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = | iesauka = ''Chef Curry'' | vidusskola = ''Charlotte Christian School'' ([[Ziemeļkarolīna]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Deividsonas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 30 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 7., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2016|end}}, {{nbay|2017|end}}, {{nbay|2021|end}})</small> * [[NBA finālsērijas MVP]] <small>({{nbay|2021|end}})</small> * 2× [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2015|end}})</small> * 11× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2014}}—{{nasg|2019}}, {{nasg|2021}}—{{nasg|2025}})</small> * [[NBA Rietumu konferences finālu vērtīgākais spēlētājs|Rietumu konferences finālu vērtīgākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2021|end}})</small> * 2× [[NBA Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs|Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs]] <small>({{nasg|2022}}, {{nasg|2025}})</small> * 4× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2015|end}}, {{nbay|2018|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * 5× [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|2013|end}}, {{nbay|2016|end}}, {{nbay|2021|end}}, {{nbay|2022|end}}, {{nbay|2024|end}})</small> * 2× [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2017|end}}, {{nbay|2023|end}})</small> * 2× [[NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs|NBA rezultatīvākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2015|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * NBA līderis pārķertajās piespēlēs <small>({{nbay|2015|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2009|end}})</small> * ''[[NBA Sportsmanship Award]]'' <small>({{nbay|2010|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = Vīrietis | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{Medaļa|Country|{{karogs|ASV}}}} {{Medaļa|VOS}} {{Medaļa|Gold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Basketbols|2024|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Turcija 2010]]|Basketbols}} {{MedalGold|[[2014. gada Pasaules kauss basketbolā|Spānija 2014]]|Basketbols}} }} '''Vordels Stefens Karijs II''' ({{val|en|Wardell Stephen Curry II}}; dzimis {{dat|1988|3|14}} [[Akrona|Akronā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2025. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]], kurā aizvadījis visu profesionāļa karjeru. [[2014.—2015. gada NBA sezona|2015. gadā]] izcīnījis [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas vērtīgākā spēlētāja]] titulu un kluba sastāvā [[2015. gada NBA finālsērija|kļuva]] par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], kas bija kluba pirmais čempiontituls kopš 1975. gada. Pēc tam ar "Warriors" vēl trīsreiz kļuvis par NBA čempionu ([[2016.—2017. gada NBA sezona|2017]], [[2017.—2018. gada NBA sezona|2018]], [[2021.—2022. gada NBA sezona|2022]]) un vienreiz atzīts par sezonas labāko spēlētāju ([[2015.—2016. gada NBA sezona|2016]]). 2022. gadā pirmo reizi karjerā atzīts par [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]]. S. Karijs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem basketbolistiem vēsturē un bieži tiek nosaukts kā labākais metējs basketbola vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2482473-is-stephen-curry-the-best-shooter-ever-yes-say-many-of-nbas-all-time-marksmen|title=Is Stephen Curry the Best Shooter Ever? Yes, Say Many of NBA's All-Time Marksmen|last=Bucher|first=Ric|website=Bleacher Report|access-date=2022-06-03|language=en}}</ref> Ar viņa spēles stilu tiek saistītas pēdējā desmitgadē notikušās būtiskās izmaiņas basketbolā, daudz lielāku nozīmi iegūstot trīspunktu metieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/15001418/how-stephen-curry-revolutionizing-basketball|title=TrueHoop Presents: Steph is changing everything we know about the game|website=ESPN.com|access-date=2022-06-03|date=2016-03-18|language=en}}</ref> Kopš 2021. gada 14. decembra S. Karijs ir NBA rekordists iemesto trīspunktu metienu skaita ziņā (apsteidza [[Rejs Allens|Reju Allenu]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/32868940/golden-state-warriors-stephen-curry-passes-ray-allen-nba-all-3-point-king|title=Curry passes Allen as NBA's all-time 3-point king|website=ESPN.com|access-date=2022-06-03|date=2021-12-15|language=en}}</ref> tāpat viņš ir arī izslēgšanas spēlēs visvairāk trīspunktu metienus iemetušais spēlētājs. Šajā rādītājā otrajā vietā ir viņa komandas biedrs [[Klejs Tompsons]], rezultatīvos spēlētājus kopīgi dēvē par ''Splash Brothers''. Kopā ar [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola izlasi]] kļuvis par divkārtēju [[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa]] ieguvēju, kā arī uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. S. Karija tēvs [[Dels Karijs]] arī bijis basketbolists, šobrīd — spēļu komentētājs, spēlējis NBA un joprojām ir sava kluba [[Šarlotas "Hornets"|"Hornets"]] rekordists gūto punktu un iemesto trīspunktu metienu skaitā. Tāpat NBA spēlētājs ir arī viņa jaunākais brālis [[Sets Karijs]]. == Karjera == Spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvējis Deividsonas Universitātes basketbola komandu "Wildcats". Divas reizes tika atzīts par Dienvidu konferences gada labāko spēlētāju. Karijs ir guvis visvairāk punktu gan Deividsonas Universitātes, gan Dienvidu konferences vēsturē. Universitātes otrajā gadā uzstādījis NCAA rekordu vienā sezonā trāpītajos trīspunktu metienos, trešajā gadā bija NCAA līgas rezultatīvākais spēlētājs (vidēji spēlē 28,6 punkti). === NBA === [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] Kariju ar kopējo 7. kārtas numuru izraudzījās [[Goldensteitas "Warriors"]]. [[2009.—2010. gada NBA sezona|Debijas sezonā]] NBA tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|sezonas labāko jauno spēlētāju pirmajā izlasē]], kā arī bija otrais balsojumā par [[NBA sezonas labākais debitants|sezonas labāko debitantu]]. [[2010.—2011. gada NBA sezona|2010.—2011. gada sezonā]] basketbolists tika apbalvots ar ''[[NBA Sportsmanship Award|Sportsmanship]]'' (sportiskuma) balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2011/news/05/05/stephen-curry-sportsmanship/index.html|title=Warriors' Stephen Curry wins NBA Sportsmanship Award|date=May 5, 2011|work=NBA.com|accessdate=May 5, 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110508233644/http://www.nba.com/2011/news/05/05/stephen-curry-sportsmanship/index.html|archivedate={{dat|2011|05|08||bez}}}}</ref> Izlaida daļu [[2011.—2012. gada NBA sezona|2011.—2012. gada sezonas]] savainojumu dēļ, [[2011. gada NBA lokauts|lokauta]] dēļ saīsinātajā sezonā piedalījās vienīgi 26 no 66 spēlēm. {{dat|2013|2|27||bez}} zaudējumā pret [[Ņujorkas "Knicks"]] guva 54 punktus, kas tobrīd bija sportista rekords. [[2012.—2013. gada NBA sezona|2012.—2013. gada sezonā]] uzstādīja līgas rekordu trāpītajos trīspunktu metienos, trāpīja 272 trīspunktniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/9184857/stephen-curry-golden-state-warriors-sets-new-3-point-season-record |title=Stephen Curry of Golden State Warriors sets new 3-point season record - ESPN |publisher=Espn.go.com |date=April 18, 2013 |accessdate=April 30, 2014}}</ref> Bija līgas līderis trāpītajos trīspunktniekos arī nākamajās divās sezonās ([[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada sezonā]] uzstādīja atkal jaunu rekordu — 286 iemesti trīspunktnieki). S. Karija pārstāvētā "Warriors" komanda pirmoreiz pēc vairāku sezonu pārtraukuma kvalificējās izslēgšanas spēlēm, kurās sasniedza konferences pusfinālu. {{dat|2013|12|7||bez}} S. Karijs uzstādīja kluba rekordu gūtajos trīspunktu metienos (gūdams 701. trīspunktu metienu). Tika iebalsots [[2014. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēles]] sākumsastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Curry starts in first All-Star Game; LeBron top vote-getter|url=http://www.nba.com/2014/news/01/23/nba-all-star-2014-starters-announced-release/|work=NBA.com|date=January 23, 2014|accessdate=January 25, 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140127013641/http://www.nba.com/2014/news/01/23/nba-all-star-2014-starters-announced-release|archivedate={{dat|2014|01|27||bez}}}}</ref> [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|Izslēgšanas spēlēs]] zaudēja pirmajā kārtā pret [[Losandželosas "Clippers"]]. S. Karijs tika iekļauts līgas simboliskajā otrajā izlasē. {{dat|2015|1|7||bez}} S. Karijs trāpīja savu 1000. trīspunktu metienu, tā bija viņā 369. spēle, tādējādi viņš šo atzīmi sasniedza ar mazāko spēļu skaitu visā līgas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20150107/INDGSW/gameinfo.html|title=Pacers at Warriors|work=NBA.com|accessdate=February 15, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150504153036/http://www.nba.com/games/20150107/INDGSW/gameinfo.html|archivedate={{dat|2015|05|04||bez}}}}</ref> {{dat||2|4||bez}} uzstādīja savu karjeras rekordu spēlē gūtajos punktos (51).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20150204/DALGSW/gameinfo.html|title=Mavericks at Warriors|work=NBA.com|accessdate=February 15, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150215104248/http://www.nba.com/games/20150204/DALGSW/gameinfo.html|archivedate={{dat|2015|02|15||bez}}}}</ref> Saņēma visvairāk balsu [[2015. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēles]] balsojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Warriors' Curry leading vote-getter, surpassing LeBron, for 2015 All-Star Game|url=http://www.nba.com/2015/news/as.game/01/22/release-all-star-starters/|work=NBA.com|date=January 22, 2015|accessdate=February 16, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150213022911/http://www.nba.com/2015/news/as.game/01/22/release-all-star-starters|archivedate={{dat|2015|02|13||bez}}}}</ref> [[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada sezonā]] bija kluba līderis sezonā, kurā "Warriors" guva visvairāk uzvaru kluba vēsturē (67), pārspēja savu līgas rekordu vienā sezonā iemestajos trīspunktniekos (286).<!-- Starp piecām rezultatīvākajām sezonām gūto trīspunktnieku ziņā Karijam pieder trīs rezultāti. --><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/12814590/stephen-curry-golden-state-warriors-named-nba-most-valuable-player-2014-15-season|title=Sources: Warriors guard Stephen Curry voted Most Valuable Player for 2014-15|publisher=ESPN|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}</ref> Viņš ir otrais saspēles vadītājs līgas vēsturē, kas bijis komandas, kura sezonā izcīna vismaz 65 uzvaras, rezultatīvākais spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/12817190/stephen-curry-golden-state-warriors-named-nba-most-valuable-player-2014-15-season|title=Warriors guard Stephen Curry voted NBA MVP for 2014-15|publisher=ESPN|accessdate={{dat|2015|5|5||bez}}}}</ref> Karijs tika atzīts par 2014.—2015. gada sezonas [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|līgas vērtīgāko spēlētāju]]. Viņš ir otrs "Warriors" kluba spēlētājs, kas saņēmis šo balvu (pirmais bija [[Vilts Čemberlens]]).<ref name=mvp>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/warriors/news/curry-mvp-20150504|title=Warriors Guard Stephen Curry Named 2014-15 Kia NBA Most Valuable Player|date=May 4, 2015|work=NBA.com|accessdate=May 4, 2015}}</ref> 2014.—2015. gada sezonas noslēgumā kļuva par NBA čempionu "Warriors" sastāvā, [[2015. gada NBA finālsērija|finālsērijā]] ar 4—2 pārspējot [[Klīvlendas "Cavaliers"]] vienību. 2015.—2016. gada sezonas noslēgumā "Warriors" [[2016. gada NBA finālsērija|finālsērijā]] piekāpās [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kas kļuva par čempioniem. Šī bija otrā sezona pēc kārtas, kad S. Karijs tika atzīts par sezonas [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|līgas vērtīgāko spēlētāju]]; viņš bija arī sezonaas rezultatīvākais spēlētājs ar 30,1 punktu vidēji spēlē. Pēc tam vēl divreiz kļuvis par NBA čempionu ar "Warriors" komandu ([[2016.—2017. gada NBA sezona|2017]], [[2017.—2018. gada NBA sezona|2018]]), kas abas reizes finālsērijā pieveica "Cavaliers". [[2018.—2019. gada NBA sezona]]s finālsērijā "Warriors piekāpās [[Toronto "Raptors"]]. Divās sekojošajās sezonās vairāki komandas vadošie spēlētāji guva nopietnas traumas, tādēļ "Warriors" nebija titula pretendenti. Toties 2021. gada sākumā S. Karijs sasniedza karjeras rezultativitātes rekordu, spēlē pret [[Portlendas "Trail Blazers"]] (uzvara 137—122) gūdams 62 punktus. [[2020.—2021. gada NBA sezona]]s noslēgumā otro reizi karjerā S. Karijs kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju (32 punkti vidēji spēlē); šī arī bija rezultatīvākā sezona viņa karjerā. 2021. gada janvārī, aizvadot savu 807. spēli "Warriors" sastāvā, S. Karijs sasniedza un drīz arī apsteidza [[Kriss Mulins|Krisa Mulina]] rekordu, kļūdams par visvairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju kluba vēsturē. Tāpat viņam pieder "Warriors" rekordi kā visvairāk punktus guvušajam, visvairāk trīspunktu metienus iemetušajam un visvairāk rezultatīvas piespēles iedevušajam spēlētājam 2022. gada februārī S. Karijs [[2022. gada NBA Visu zvaigzņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]] guva 50 punktus un uzstādīja rekordu ar 16 trāpītiem trīspunktu metieniem, iegūdams karjerā pirmo Visu zvaigžņu spēles vērtīgākā spēlētāja balvu. [[2021.—2022. gada NBA sezona]]s noslēgumā S. Karijs kopā ar "Warriors" iekļuva NBA finālā, Rietumu konferences finālos pārspējot [[Dalasas "Mavericks"]]. Finālsērijā tika pārspēti [[Bostonas "Celtics"]] basketbolisti, un S. Karijs ieguva savu ceturto NBA čempiontitulu, kā arī pirmo reizi karjerā tika atzīts par [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]]. === ASV izlase === Kopā ar [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola izlasi]] izcīnīja zelta medaļu [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2010. gada Pasaules čempionātā]]<ref>[http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/basketball/7999270/USA-beat-hosts-Turkey-to-land-first-World-Championshp-title-since-1994.html USA beat hosts Turkey to land first World Championshp title since 1994] {{en ikona}}</ref><ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/12092010-asv_pec_16_gadu_partraukuma_triumfe_pasau ASV pēc 16 gadu pārtraukuma triumfē pasaules čempionātā]</ref> un [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]]. S. Karijs bija ASV izlases sastāvā, kas kļuva par čempioniem [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Viņa rezultatīvā spēlē pusfinālā pret [[Serbijas basketbola izlase|Serbiju]] (26 punkti, iemetot 9 no 14 trīspunktu metieniem) bija izšķirīga, lai ASV izlase iekļūtu finālā. Arī finālspēlē pret [[Francijas basketbola izlase|Franciju]] S. Karijs bija rezultatīvākais, gūstot 24 punktus (8 no 12 trīspunktniekiem) un sekmējot zelta medaļu izcīnīšanu. Turnīru viņš noslēdza ar 14,8 punktiem vidēji spēlē, būdams rezultatīvākais starp ASV izlases spēlētājiem. S. Karijs tika iekļauts turnīra labāko spēlētāju simboliskajā pieciniekā. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | '''80''' || 77 || 36,2 || 46,2 || 43,7 || 88,5 || '''4,5''' || 5,9 || 1,9 || 0,2 || 17,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 74 || 74 || 33,6 || 48,0 || 44,2 || '''93,4''' || 3,9 || 5,8 || 1,5 || '''0,3''' || 18,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 26 || 23 || 28,2 || '''49,0''' || '''45,5''' || 80,9 || 3,4 || 5,3 || 1,5 || '''0,3''' || 14,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 78 || 78 || '''38,2''' || 45,1 || 45,3 || 90,0 || 4,0 || 6,9 || 1,6 || 0,2 || 22,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 78 || 78 || 36,5 || 47,1 || 42,4 || 88,5 || 4,3 || '''8,5''' || 1,6 || 0,2 || '''24,0''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | '''80''' || '''80''' || 32,7 || 48,7 || 44,3 || 91,4 || 4,3 || 7,7 || '''2,0''' || 0,2 || 23,8 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 416 || 410 || 35,0 || 47,1 || 44,0 || 90,0 || 4,1 || 6,9 || 1,7 || 0,2 || 20,9 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Visu zvaigžņu spēle | 2 || 2 || 27,0 || 33,3 || 23,8 || 100 || 6,0 || 8,0 || 1,0 || 0 || 13,5 |} === Izslēgšanas spēles === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 12 || 12 || 41,4 || 43,4 || 39,6 || '''92,1''' || 3,8 || 8,1 || 1,7 || '''0,2''' || 23,4 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| "Warriors" | 7 || 7 || '''42,3''' || 44,0 || 38,6 || 88,1 || 3,6 || '''8,4''' || 1,7 || 0,1 || 23,0 |- | style="text-align:left;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"| "Warriors" | '''21''' || '''21''' || 39,3 || '''45,6''' || '''42,2''' || 83,5 || '''5''' || 6,4 || '''1,9''' || 0,1 || '''28,3''' |- | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 40 || 40 || 40,5 || 44,7 || 41,0 || 86,2 || 4,4 || 7,3 || 1,8 || 0,2 || 25,9 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Kevins Durants]] | virsraksts = [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]] | periods = [[2014.—2015. gada NBA sezona|2015]]—[[2015.—2016. gada NBA sezona|2016]] | pēc = [[Rasels Vestbruks]] }} {{kastes beigas}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}} {{ASV sastāvs 2010 PČB}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karijs, Stefens}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:NBA sezonas vērtīgākie spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] 1ef3fg9y4191ara1uf1d3sailnkwj1b 4513372 4513369 2026-08-26T15:32:52Z Biafra 13794 atj. 4513372 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Stefens Karijs | vārds_orig = ''Stephen Curry'' | attēls = Stephen Curry, Olympic Games 2024 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Stefens Karijs 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Vordels Stefens Karijs II | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|3|14}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ohaio|Akrona|2s=Ohaio (štats)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = | iesauka = ''Chef Curry'' | vidusskola = ''Charlotte Christian School'' ([[Ziemeļkarolīna]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Deividsonas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 30 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 7., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2016|end}}, {{nbay|2017|end}}, {{nbay|2021|end}})</small> * [[NBA finālsērijas MVP]] <small>({{nbay|2021|end}})</small> * 2× [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2015|end}})</small> * 12× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2014}}—{{nasg|2019}}, {{nasg|2021}}—{{nasg|2026}})</small> * [[NBA Rietumu konferences finālu vērtīgākais spēlētājs|Rietumu konferences finālu vērtīgākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2021|end}})</small> * 2× [[NBA Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs|Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs]] <small>({{nasg|2022}}, {{nasg|2025}})</small> * 4× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2015|end}}, {{nbay|2018|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * 5× [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|2013|end}}, {{nbay|2016|end}}, {{nbay|2021|end}}, {{nbay|2022|end}}, {{nbay|2024|end}})</small> * 2× [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2017|end}}, {{nbay|2023|end}})</small> * 2× [[NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs|NBA rezultatīvākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2015|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * NBA līderis pārķertajās piespēlēs <small>({{nbay|2015|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2009|end}})</small> * ''[[NBA Sportsmanship Award]]'' <small>({{nbay|2010|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = Vīrietis | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{Medaļa|Country|{{karogs|ASV}}}} {{Medaļa|VOS}} {{Medaļa|Gold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Basketbols|2024|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Turcija 2010]]|Basketbols}} {{MedalGold|[[2014. gada Pasaules kauss basketbolā|Spānija 2014]]|Basketbols}} }} '''Vordels Stefens Karijs II''' ({{val|en|Wardell Stephen Curry II}}; dzimis {{dat|1988|3|14}} [[Akrona|Akronā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]], kurā aizvadījis visu profesionāļa karjeru. [[2014.—2015. gada NBA sezona|2015. gadā]] izcīnījis [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas vērtīgākā spēlētāja]] titulu un kluba sastāvā [[2015. gada NBA finālsērija|kļuva]] par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], kas bija kluba pirmais čempiontituls kopš 1975. gada. Pēc tam ar "Warriors" vēl trīsreiz kļuvis par NBA čempionu ([[2016.—2017. gada NBA sezona|2017]], [[2017.—2018. gada NBA sezona|2018]], [[2021.—2022. gada NBA sezona|2022]]) un vienreiz atzīts par sezonas labāko spēlētāju ([[2015.—2016. gada NBA sezona|2016]]). 2022. gadā pirmo reizi karjerā atzīts par [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]]. S. Karijs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem basketbolistiem vēsturē un bieži tiek nosaukts kā labākais metējs basketbola vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2482473-is-stephen-curry-the-best-shooter-ever-yes-say-many-of-nbas-all-time-marksmen|title=Is Stephen Curry the Best Shooter Ever? Yes, Say Many of NBA's All-Time Marksmen|last=Bucher|first=Ric|website=Bleacher Report|access-date=2022-06-03|language=en}}</ref> Ar viņa spēles stilu tiek saistītas pēdējā desmitgadē notikušās būtiskās izmaiņas basketbolā, daudz lielāku nozīmi iegūstot trīspunktu metieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/15001418/how-stephen-curry-revolutionizing-basketball|title=TrueHoop Presents: Steph is changing everything we know about the game|website=ESPN.com|access-date=2022-06-03|date=2016-03-18|language=en}}</ref> Kopš 2021. gada 14. decembra S. Karijs ir NBA rekordists iemesto trīspunktu metienu skaita ziņā (apsteidza [[Rejs Allens|Reju Allenu]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/32868940/golden-state-warriors-stephen-curry-passes-ray-allen-nba-all-3-point-king|title=Curry passes Allen as NBA's all-time 3-point king|website=ESPN.com|access-date=2022-06-03|date=2021-12-15|language=en}}</ref> tāpat viņš ir arī izslēgšanas spēlēs visvairāk trīspunktu metienus iemetušais spēlētājs. Šajā rādītājā otrajā vietā ir viņa komandas biedrs [[Klejs Tompsons]], rezultatīvos spēlētājus kopīgi dēvē par ''Splash Brothers''. Kopā ar [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola izlasi]] kļuvis par divkārtēju [[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa]] ieguvēju, kā arī uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. S. Karija tēvs [[Dels Karijs]] arī bijis basketbolists, šobrīd — spēļu komentētājs, spēlējis NBA un joprojām ir sava kluba [[Šarlotas "Hornets"|"Hornets"]] rekordists gūto punktu un iemesto trīspunktu metienu skaitā. Tāpat NBA spēlētājs ir arī viņa jaunākais brālis [[Sets Karijs]]. == Karjera == Spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvējis Deividsonas Universitātes basketbola komandu "Wildcats". Divas reizes tika atzīts par Dienvidu konferences gada labāko spēlētāju. Karijs ir guvis visvairāk punktu gan Deividsonas Universitātes, gan Dienvidu konferences vēsturē. Universitātes otrajā gadā uzstādījis NCAA rekordu vienā sezonā trāpītajos trīspunktu metienos, trešajā gadā bija NCAA līgas rezultatīvākais spēlētājs (vidēji spēlē 28,6 punkti). === NBA === [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] Kariju ar kopējo 7. kārtas numuru izraudzījās [[Goldensteitas "Warriors"]]. [[2009.—2010. gada NBA sezona|Debijas sezonā]] NBA tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|sezonas labāko jauno spēlētāju pirmajā izlasē]], kā arī bija otrais balsojumā par [[NBA sezonas labākais debitants|sezonas labāko debitantu]]. [[2010.—2011. gada NBA sezona|2010.—2011. gada sezonā]] basketbolists tika apbalvots ar ''[[NBA Sportsmanship Award|Sportsmanship]]'' (sportiskuma) balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2011/news/05/05/stephen-curry-sportsmanship/index.html|title=Warriors' Stephen Curry wins NBA Sportsmanship Award|date=May 5, 2011|work=NBA.com|accessdate=May 5, 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110508233644/http://www.nba.com/2011/news/05/05/stephen-curry-sportsmanship/index.html|archivedate={{dat|2011|05|08||bez}}}}</ref> Izlaida daļu [[2011.—2012. gada NBA sezona|2011.—2012. gada sezonas]] savainojumu dēļ, [[2011. gada NBA lokauts|lokauta]] dēļ saīsinātajā sezonā piedalījās vienīgi 26 no 66 spēlēm. {{dat|2013|2|27||bez}} zaudējumā pret [[Ņujorkas "Knicks"]] guva 54 punktus, kas tobrīd bija sportista rekords. [[2012.—2013. gada NBA sezona|2012.—2013. gada sezonā]] uzstādīja līgas rekordu trāpītajos trīspunktu metienos, trāpīja 272 trīspunktniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/9184857/stephen-curry-golden-state-warriors-sets-new-3-point-season-record |title=Stephen Curry of Golden State Warriors sets new 3-point season record - ESPN |publisher=Espn.go.com |date=April 18, 2013 |accessdate=April 30, 2014}}</ref> Bija līgas līderis trāpītajos trīspunktniekos arī nākamajās divās sezonās ([[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada sezonā]] uzstādīja atkal jaunu rekordu — 286 iemesti trīspunktnieki). S. Karija pārstāvētā "Warriors" komanda pirmoreiz pēc vairāku sezonu pārtraukuma kvalificējās izslēgšanas spēlēm, kurās sasniedza konferences pusfinālu. {{dat|2013|12|7||bez}} S. Karijs uzstādīja kluba rekordu gūtajos trīspunktu metienos (gūdams 701. trīspunktu metienu). Tika iebalsots [[2014. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēles]] sākumsastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Curry starts in first All-Star Game; LeBron top vote-getter|url=http://www.nba.com/2014/news/01/23/nba-all-star-2014-starters-announced-release/|work=NBA.com|date=January 23, 2014|accessdate=January 25, 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140127013641/http://www.nba.com/2014/news/01/23/nba-all-star-2014-starters-announced-release|archivedate={{dat|2014|01|27||bez}}}}</ref> [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|Izslēgšanas spēlēs]] zaudēja pirmajā kārtā pret [[Losandželosas "Clippers"]]. S. Karijs tika iekļauts līgas simboliskajā otrajā izlasē. {{dat|2015|1|7||bez}} S. Karijs trāpīja savu 1000. trīspunktu metienu, tā bija viņā 369. spēle, tādējādi viņš šo atzīmi sasniedza ar mazāko spēļu skaitu visā līgas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20150107/INDGSW/gameinfo.html|title=Pacers at Warriors|work=NBA.com|accessdate=February 15, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150504153036/http://www.nba.com/games/20150107/INDGSW/gameinfo.html|archivedate={{dat|2015|05|04||bez}}}}</ref> {{dat||2|4||bez}} uzstādīja savu karjeras rekordu spēlē gūtajos punktos (51).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20150204/DALGSW/gameinfo.html|title=Mavericks at Warriors|work=NBA.com|accessdate=February 15, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150215104248/http://www.nba.com/games/20150204/DALGSW/gameinfo.html|archivedate={{dat|2015|02|15||bez}}}}</ref> Saņēma visvairāk balsu [[2015. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēles]] balsojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Warriors' Curry leading vote-getter, surpassing LeBron, for 2015 All-Star Game|url=http://www.nba.com/2015/news/as.game/01/22/release-all-star-starters/|work=NBA.com|date=January 22, 2015|accessdate=February 16, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150213022911/http://www.nba.com/2015/news/as.game/01/22/release-all-star-starters|archivedate={{dat|2015|02|13||bez}}}}</ref> [[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada sezonā]] bija kluba līderis sezonā, kurā "Warriors" guva visvairāk uzvaru kluba vēsturē (67), pārspēja savu līgas rekordu vienā sezonā iemestajos trīspunktniekos (286).<!-- Starp piecām rezultatīvākajām sezonām gūto trīspunktnieku ziņā Karijam pieder trīs rezultāti. --><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/12814590/stephen-curry-golden-state-warriors-named-nba-most-valuable-player-2014-15-season|title=Sources: Warriors guard Stephen Curry voted Most Valuable Player for 2014-15|publisher=ESPN|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}</ref> Viņš ir otrais saspēles vadītājs līgas vēsturē, kas bijis komandas, kura sezonā izcīna vismaz 65 uzvaras, rezultatīvākais spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/12817190/stephen-curry-golden-state-warriors-named-nba-most-valuable-player-2014-15-season|title=Warriors guard Stephen Curry voted NBA MVP for 2014-15|publisher=ESPN|accessdate={{dat|2015|5|5||bez}}}}</ref> Karijs tika atzīts par 2014.—2015. gada sezonas [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|līgas vērtīgāko spēlētāju]]. Viņš ir otrs "Warriors" kluba spēlētājs, kas saņēmis šo balvu (pirmais bija [[Vilts Čemberlens]]).<ref name=mvp>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/warriors/news/curry-mvp-20150504|title=Warriors Guard Stephen Curry Named 2014-15 Kia NBA Most Valuable Player|date=May 4, 2015|work=NBA.com|accessdate=May 4, 2015}}</ref> 2014.—2015. gada sezonas noslēgumā kļuva par NBA čempionu "Warriors" sastāvā, [[2015. gada NBA finālsērija|finālsērijā]] ar 4—2 pārspējot [[Klīvlendas "Cavaliers"]] vienību. 2015.—2016. gada sezonas noslēgumā "Warriors" [[2016. gada NBA finālsērija|finālsērijā]] piekāpās [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kas kļuva par čempioniem. Šī bija otrā sezona pēc kārtas, kad S. Karijs tika atzīts par sezonas [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|līgas vērtīgāko spēlētāju]]; viņš bija arī sezonaas rezultatīvākais spēlētājs ar 30,1 punktu vidēji spēlē. Pēc tam vēl divreiz kļuvis par NBA čempionu ar "Warriors" komandu ([[2016.—2017. gada NBA sezona|2017]], [[2017.—2018. gada NBA sezona|2018]]), kas abas reizes finālsērijā pieveica "Cavaliers". [[2018.—2019. gada NBA sezona]]s finālsērijā "Warriors piekāpās [[Toronto "Raptors"]]. Divās sekojošajās sezonās vairāki komandas vadošie spēlētāji guva nopietnas traumas, tādēļ "Warriors" nebija titula pretendenti. Toties 2021. gada sākumā S. Karijs sasniedza karjeras rezultativitātes rekordu, spēlē pret [[Portlendas "Trail Blazers"]] (uzvara 137—122) gūdams 62 punktus. [[2020.—2021. gada NBA sezona]]s noslēgumā otro reizi karjerā S. Karijs kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju (32 punkti vidēji spēlē); šī arī bija rezultatīvākā sezona viņa karjerā. 2021. gada janvārī, aizvadot savu 807. spēli "Warriors" sastāvā, S. Karijs sasniedza un drīz arī apsteidza [[Kriss Mulins|Krisa Mulina]] rekordu, kļūdams par visvairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju kluba vēsturē. Tāpat viņam pieder "Warriors" rekordi kā visvairāk punktus guvušajam, visvairāk trīspunktu metienus iemetušajam un visvairāk rezultatīvas piespēles iedevušajam spēlētājam 2022. gada februārī S. Karijs [[2022. gada NBA Visu zvaigzņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]] guva 50 punktus un uzstādīja rekordu ar 16 trāpītiem trīspunktu metieniem, iegūdams karjerā pirmo Visu zvaigžņu spēles vērtīgākā spēlētāja balvu. [[2021.—2022. gada NBA sezona]]s noslēgumā S. Karijs kopā ar "Warriors" iekļuva NBA finālā, Rietumu konferences finālos pārspējot [[Dalasas "Mavericks"]]. Finālsērijā tika pārspēti [[Bostonas "Celtics"]] basketbolisti, un S. Karijs ieguva savu ceturto NBA čempiontitulu, kā arī pirmo reizi karjerā tika atzīts par [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]]. === ASV izlase === Kopā ar [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola izlasi]] izcīnīja zelta medaļu [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2010. gada Pasaules čempionātā]]<ref>[http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/basketball/7999270/USA-beat-hosts-Turkey-to-land-first-World-Championshp-title-since-1994.html USA beat hosts Turkey to land first World Championshp title since 1994] {{en ikona}}</ref><ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/12092010-asv_pec_16_gadu_partraukuma_triumfe_pasau ASV pēc 16 gadu pārtraukuma triumfē pasaules čempionātā]</ref> un [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]]. S. Karijs bija ASV izlases sastāvā, kas kļuva par čempioniem [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Viņa rezultatīvā spēlē pusfinālā pret [[Serbijas basketbola izlase|Serbiju]] (26 punkti, iemetot 9 no 14 trīspunktu metieniem) bija izšķirīga, lai ASV izlase iekļūtu finālā. Arī finālspēlē pret [[Francijas basketbola izlase|Franciju]] S. Karijs bija rezultatīvākais, gūstot 24 punktus (8 no 12 trīspunktniekiem) un sekmējot zelta medaļu izcīnīšanu. Turnīru viņš noslēdza ar 14,8 punktiem vidēji spēlē, būdams rezultatīvākais starp ASV izlases spēlētājiem. S. Karijs tika iekļauts turnīra labāko spēlētāju simboliskajā pieciniekā. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | '''80''' || 77 || 36,2 || 46,2 || 43,7 || 88,5 || '''4,5''' || 5,9 || 1,9 || 0,2 || 17,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 74 || 74 || 33,6 || 48,0 || 44,2 || '''93,4''' || 3,9 || 5,8 || 1,5 || '''0,3''' || 18,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 26 || 23 || 28,2 || '''49,0''' || '''45,5''' || 80,9 || 3,4 || 5,3 || 1,5 || '''0,3''' || 14,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 78 || 78 || '''38,2''' || 45,1 || 45,3 || 90,0 || 4,0 || 6,9 || 1,6 || 0,2 || 22,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 78 || 78 || 36,5 || 47,1 || 42,4 || 88,5 || 4,3 || '''8,5''' || 1,6 || 0,2 || '''24,0''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | '''80''' || '''80''' || 32,7 || 48,7 || 44,3 || 91,4 || 4,3 || 7,7 || '''2,0''' || 0,2 || 23,8 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 416 || 410 || 35,0 || 47,1 || 44,0 || 90,0 || 4,1 || 6,9 || 1,7 || 0,2 || 20,9 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Visu zvaigžņu spēle | 2 || 2 || 27,0 || 33,3 || 23,8 || 100 || 6,0 || 8,0 || 1,0 || 0 || 13,5 |} === Izslēgšanas spēles === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 12 || 12 || 41,4 || 43,4 || 39,6 || '''92,1''' || 3,8 || 8,1 || 1,7 || '''0,2''' || 23,4 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| "Warriors" | 7 || 7 || '''42,3''' || 44,0 || 38,6 || 88,1 || 3,6 || '''8,4''' || 1,7 || 0,1 || 23,0 |- | style="text-align:left;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"| "Warriors" | '''21''' || '''21''' || 39,3 || '''45,6''' || '''42,2''' || 83,5 || '''5''' || 6,4 || '''1,9''' || 0,1 || '''28,3''' |- | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 40 || 40 || 40,5 || 44,7 || 41,0 || 86,2 || 4,4 || 7,3 || 1,8 || 0,2 || 25,9 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Kevins Durants]] | virsraksts = [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]] | periods = [[2014.—2015. gada NBA sezona|2015]]—[[2015.—2016. gada NBA sezona|2016]] | pēc = [[Rasels Vestbruks]] }} {{kastes beigas}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}} {{ASV sastāvs 2010 PČB}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karijs, Stefens}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:NBA sezonas vērtīgākie spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] oob2s2ripf6uewn9t9jmc7q4871ppk9 0 116913 4513590 4511745 2026-08-27T06:45:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513590 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara | Logo = 1904summerolympicsposter.jpg | Izmērs = 200px | Nosaukums = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts | Apraksts = | Dalībvalstis = 10<ref>Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.</ref> | Sportisti = 650<ref>Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.</ref> | Notikumi = 94 (18 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 1904. gada 14. maijs (atklāšanas ceremonija) <br/> 1904. gada 1. jūlijs (oficiālais spēļu sākums) | Noslēguma ceremonija = 1904. gada 23. novembris | Oficiāli atklāja = [[Deivids Frānsiss]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]''' | Nākamās = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]''' }} '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' (oficiāli '''III Olimpiādes spēles''', pazīstamas arī kā '''Sentluisas 1904. gada spēles''') bija starptautisks daudzsporta pasākums, kas notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[ASV]], no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Spēļu atklāšanas ceremonija notika 1904. gada 14. maijā un tās atklāja [[Deivids Frānsiss]].<ref>{{cite press release |title=Factsheet – Opening Ceremony of the Games f the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|url-status=live |publisher=International Olympic Committee|date=September 13, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}</ref> Tās bija trešās vasaras olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kas tika organizētas ārpus [[Eiropa]]s. Lai gan dažādos avotos ir gan atšķirīgs dalībvalstu, gan sportistu skaits, šobrīd uzskata, ka 1904. gada olimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas 10 valstis un viena jauktā komanda ar 650 sportistiem. Sportisti šajās spēlēs startēja 18 sporta veidos, 95 dažādās disciplīnās.<ref name="Olympedia">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}</ref><ref name="SportReference">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ |title=1904 St. Louis Summer Games |publisher=SportReference |accessdate=2026. gada 20. augusts |archive-date=2012. gada 22. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20120822080103/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ }}</ref> Olimpisko spēļu galvenā norises vieta bija [[Frānsisa Olimpiskais laukums]]. Spēles notika līdztekus [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādei]]. [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas kara]] izraisītās spriedzes un grūtību dēļ bija sarežģita nokļūšana uz olimpiskajāmn spēlēm. Šis faktors ļoti ietekmēja sportistus, kas dzīvoja ārpus ASV un [[Kanāda]]s. No 650 sportistiem, tikai aptuveni 60 sportisti bija ārpus [[Ziemeļamerika]]s dzīvojoši. Daži sporta veidi un disciplīnas tika apvienotas ar olimpisko spēļu čempionātu un ASV nacionālo čempionātu. Pašreizējais trīs medaļu formāts — zelts, sudrabs un bronza par pirmo, otro un trešo vietu — tika ieviests tieši 1904. gada olimpiskajās spēlēs.<ref name="athletes_number">{{cite web|title=The Olympic Summer Games Factsheet|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|publisher=International Olympic Committee|access-date=August 5, 2012}}</ref> == Rīkotājpilsētas izvēle == Jau 1894. gadā, kad Parīzē notika pirmais [[Olimpiskais kongress]], Pjēra de Kubertēns lika saprast, ka 1904. gada Olimpiskās spēles notiks Amerikas Savienotajās Valstīs, lai uzsvērtu spēļu universālo un globālo raksturu. 1904. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] (SOK) sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietnā pretendente. Tika apsvērtas arī trīs citas ASV pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]], [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Pēc tam, kad Čikāga atteicās no iespējas uzņemt 1904. gada olimpiskās spēles, balsojums par labu Sentluisai notika pa pastu ar rezultātu 14 pret 2.<ref name=Olympedia/> == Spēļu organizēšana == Par sporta pasākumiem [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] laikā bija atbildīga Luiziānas izstādes organizācijas komitejas P nodaļa ("Fiziskā kultūra"), kuru vadīja [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienības]] (AAU) kasieris [[Džeimss Edvards Salivens]]. Salivens bija arī Olimpisko spēļu un Olimpisko spēļu komitejas direktors. ASV prezidents [[Teodors Rūzvelts]] bija Olimpisko spēļu komitejas prezidents, savukārt Alfrēds G. Šeplijs, [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona universitātes Sentluisā]] viceprezidents, bija patrons. Valdē bija vairāki AAU un Amerikas Paukošanas federācijas locekļi. Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi nebija pārstāvēti. {{Galerija |width=150 | height=160 |perrow=3 |align=center |Attēls:President Theodore Roosevelt, 1904.jpg|[[Teodors Rūzvelts]] — Olimpisko spēļu komitejas prezidents. |Attēls:DRFrancis.jpg|[[Deivids Frānsiss]] — 1904. gada Pasaules izstādes prezidents. |Attēls:James Edward Sullivan (cropped).jpg|[[Džeimss Edvards Salivens]] — Olimpisko spēļu direktors. }} Sacensību organizēšana bija nacionālo sporta federāciju un dažādu universitāšu un sporta klubu pārstāvju atbildība. Starptautiskās sporta federācijas 20. gadsimta sākumā joprojām bija retums un netika ņemtas vērā. Atšķirīgās noteikumu interpretācijas Atlantijas okeāna abās pusēs izraisīja skaitliski daudzus pārpratumus starp sacensību tiesnešiem (kas visi bija ASV pārstāvji) un sportistiem. Tika novērota labvēlīgāka attieksme pret rīkotājvalsts atlētiem, ko tā laika novērotāji interpretēja kā reakciju uz līdzīgu ASV sportistu diskrimināciju četrus gadus iepriekš notikušajās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]]. Pretēji mūsdienu Olimpiskās hartas prasībām, kas uzliek par pienākumu Olimpisko spēļu organizācijas komitejām sagatavot oficiālo pārskatu, 1904. gada spēļu rīkotāji šādu dokumentu neizstrādāja. Šādos ziņojumos parasti tiek apkopota visaptveroša informācija par spēļu piešķiršanas gaitu, organizatorisko procesu, norisi un sporta sacensību rezultātiem. Neraugoties uz to, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un sporta vēsturnieki par 1904. gada spēļu oficiālajiem ziņojumiem atzīst divus 1905. gadā [[angļu valoda|angļu valodā]] izdotus darbus. Par nozīmīgāko no tiem tiek uzskatīts [[Alberts Spaldings|Alberta Spaldinga]] rediģētais un Džeimsa E. Salivena sarakstītais "Spaldinga oficiālais sporta almanahs 1905. gadam" (''Spalding's Official Athletic Almanac''). Otrs darbs ir Čārlza Dž. P. Lūkasa publikācija "1904. gada olimpiskās spēles" (''The Olympic Games 1904'').<ref name=athletes_number/> == Spēļu programma == Sporta sacensības tika izstieptas vairāku mēnešu garumā, pielāgojot tās Pasaules izstādes norises grafikam. Olimpisko spēļu organizācijas komiteja iesniedza Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) sākotnējo sacensību programmu, ko organizācija apstiprināja un publicēja žurnāla ''Olympic Review'' 1903. gada oktobra numurā.<ref>{{cite web|title=General program of the third Olympiad Saint-Louis 1904|url=http://library.la84.org/OlympicInformationCenter/OlympicReview/1903/ROLE12/ROLE12d.pdf|publisher=''Olympic Review''|access-date=2026. gada 21. augusts}}</ref> III Olimpisko spēļu atklāšana tika pasludināta 1904. gada 1. maijā. Pasākumu programma tika iekļauta arī "Spaldinga oficiālajā sporta almanahā 1905. gadam" (''Spalding's Official Athletic Almanac''), tomēr tā nedaudz atšķīrās no ''Olympic Review'' sākotnēji publicētās versijas. Mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja par oficiālās olimpiskās programmas daļu atzīst tikai atsevišķas sacensības, kas norisinājās laika posmā no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Taču pastāv neskaidrības par precīzu olimpisko disciplīnu loku, jo spēļu galvenais organizators [[Džeimss Edvards Salivens]] centās par "olimpiskām" pasludināt visas Pasaules izstādes ietvaros rīkotās sporta sacensības. Mūsdienu sporta vēsturnieki sacensību statusa precizēšanai izmanto vairākus kritērijus. Lai pasākumu atzītu par olimpisku, tam bija jābūt atvērtam visu valstu pārstāvjiem, bez handikapa (priekšrocību) piešķiršanas, kā arī paredzētam tikai amatieriem. Vienīgais izņēmums tajā periodā bija [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]], kurā atsevišķā disciplīnā drīkstēja sacensties arī profesionāli meistari. Tā kā Sentluisā šāds izņēmums paukošanā netika nodrošināts, visas par olimpiskajām atzītās sacensības notika vienīgi starp amatieriem. === 1904. gada Sentluisas Olimpisko spēļu un 1904. gada Pasaules izstādes ietvaros organizēto sporta sacensību pasākumu grafiks === {| class="wikitable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- |bgcolor="#CED8F6"| [[olimpiskie sporta veidi|Olimpiskais sporta veids (sacensības)]] ||bgcolor="#F6D8CE"| daļēji olimpiskais sporta veids (sacensības) ||bgcolor="#F5F6CE"| Demonstrācijas sporta veids |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- ! Datums !! Sacensības/sporta veidi !! Dalībnieku skaits |- | 14. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Sentluisas || 136 |- | 21. maijs || align=left|Vieglatlētikas sacensības sportistiem ar priekšrocībām (handikapu) || 90 |- | 28. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Luiziānas || 122 |- | 30. maijs || align=left|Pamatskolu čempionāts || 68 |- | 2. jūnijs || align=left|[[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) priekšrocības (handikapa) spēles || 195 |- | 3. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) junioru spēles || 187 |- | 4. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) senioru spēles || 183 |- | 11. jūnijs || align=left|Rietumkrasta universitāšu čempionāts || 124 |- | 20.—25. jūnijs || align=left|Universitāšu beisbola turnīrs || 99 |- | 23. jūnijs || align=left|Tērneru masu demonstrējumi || 3500 |- | 25. jūnijs || align=left|Starptautiskais olimpiskais universitāšu čempionāts || 110 |- | 29.–30.jūnijs || align=left|Starpskolu čempionāts || 258 |- | 1.—2. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrošanas]] individuālais un komandu čempionāts || 789 |- | 4. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|Amatieru sporta savienības (AAU) [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņa]] || 7 |- | 5.—7. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lakrosa turnīrs]] || 39 |- | 11.—12. jūlijs || align=left bgcolor="#F5F6CE"|[[Basketbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskais basketbola čempionāts]] || 44 |- | 13.—14. jūlijs || align=left|Universitāšu basketbola čempionāts || 15 |- | 20.—23. jūlijs || align=left bgcolor="#F5F6CE"|Gēlu (ķeltu) sporta veidu čempionāts: [[hērlings 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|hērlings]] un [[gēlu futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|gēlu futbols]] || 140 |- | 29.—30. jūlijs || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskā olimpiskā regate ([[airēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšana]]) || 131 |- | 29. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju vieglatlētikas sacensības ar priekšrocībām (handikapu) || 90 |- | 30. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju čempionātā || 100 |- | 1.—6. augusts || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Riteņbraukšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || 124 |- | 1.—12. augusts || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Rokē 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rokē]] || 3 |- | 15.—20. augusts || align=left|Jauno vīriešu kristīgās apvienības (''Young Men's Christian Association''; YMCA) čempionāts || 393 |- | 29. augusts—2.septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 545 |- | 29. augusts—3.septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 92 |- | 5.—7. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskais [[peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] un [[ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] čempionāts || 308 |- | 6.—8. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskais [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s čempionāts || 42 |- | 19.—21. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"| Olimpiskais [[golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa]] turnīrs || 74 |- | 19.—24. septembris || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šaušana]] || 35 |- | 21.—23. septembris || align=left bgcolor="#CED8F6"|Starptautiskais [[bokss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa]] čempionāts || 28 |- | 14.—15. oktobris || align=left bgcolor="#CED8F6"| Amatieru sporta savienības (AAU) [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]] čempionāts || 62 |- | 28. oktobris || align=left bgcolor="#F6D8CE"| Amatieru sporta savienības (AAU) [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] čempionāts || 38 |- | 12. novembris || align=left| Universitāšu futbola turnīrs || 340 |- | 16.–17.novembris || align=left bgcolor="#CED8F6"| Olimpiskais [[futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbola]] turnīrs || 50 |} === Antropoloģijas dienas === [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] organizatori 12. un 13. augustā sarīkoja tā dēvētās "[[Koloniālisms Olimpiskajās spēlēs|Antropoloģijas dienas]]". Sākot no [[1889. gada Pasaules izstāde|1889. gada Parīzes izstādes]], tā laika pasaules izstāžu raksturīga iezīme bija tā sauktie "cilvēku zoodārzi", kuru mērķis bija praktiski demonstrēt tā brīža antropoloģiskos konceptus par [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasi]], progresu un [[civilizācija]]s attīstību. Šiem principiem sekoja arī 1904. gada izstāde Sentluisā. Antropoloģiskajās ekspozīcijās tika demonstrēti aptuveni 1400 pamatiedzīvotāji no [[Dienvidaustrumāzija]]s, [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salām, [[Austrumāzija]]s, [[Āfrika]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s, kas tika izvietoti viņu tradicionālajam dzīvesveidam pielāgotā vidē. Vēl aptuveni 1600 pamatiedzīvotāju prezentēja savu kultūru citos izstādes sektoros, tostarp paraugskolā, kurā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] internātskolu audzēkņi demonstrēja [[Pārtautošana|asimilācija]]s procesa rezultātus.<ref>{{cite web|url=https://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/|title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been the Strangest Ever|publisher=[[Smithsonian Magazine]]|author=Karen Abbott|date=August 7, 2012}}</ref> Pašās "Antropoloģijas dienu" sporta sacensībās piedalījās aptuveni 100 piesaistīti pamatiedzīvotāju vīrieši. Aptuveni 10 000 skatītāju klātbūtnē norisinājās sacensības [[beisbols|beisbola]] bumbas mešanā, [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], [[skriešana|skriešanā]], [[tāllēkšana|tāllēkšanā]], [[svarcelšana|svarcelšanā]], kāpšanā stabā un [[virves vilkšana|virves vilkšanā]]. Šajās dienās sievietes nepiedalījās, lai gan atsevišķas pārstāves, tostarp Fortšovas Indēniešu skolas meiteņu basketbola komanda, startēja citos izstādes ietvaros rīkotajos sporta pasākumos. Zinātniece [[Sjūzena Braunela]] norāda, ka pasaules izstāžu un olimpisko spēļu pārklāšanās šajā periodā bija likumsakarīga, jo abas parādības balstījās kopīgā kultūras loģikā, kas tām piešķīra dabisku radniecību. Turklāt viens no "Antropoloģijas dienu" sākotnējiem mērķiem bija papildu uzmanības piesaistīšana oficiālajai olimpisko spēļu programmai. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} 1904. gada vasaras olimpisko spēļu programmā bija iekļauti 18 sporta veidi ar 95 disciplīnām. 2021. gada jūlijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par to, kuri sporta veidi un sacensības būtu uzskatāmi par olimpiskajām sacensībā.<ref name="Analysis and Summaries">{{Cite web | title=1904 Olympic Games — Analysis and Summaries | url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf | archive-url=https://web.archive.org/web/20110708103043/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf |archivedate=July 8, 2011}}</ref><ref name=Olympedia/><ref name=SportReference/> Šajās Olimpisko spēļu sacensībās pirmo reizi debitēja [[bokss olimpiskajās spēlēs|bokss]], [[daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšana]], [[lakross olimpiskajās spēlēs|lakross]] un [[raketes olimpiskajās spēlēs|raketes]]. Savukārt [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]] un [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] atkal tika iekļauti programmā, jo pēc debijas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēs]] tie netika pārstāvēti [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]]. Gandrīz visos sporta veidos sacensības tika rīkotas tikai vīriešiem. Vienīgais izņēmums bija loka šaušana, kurā norisinājās disciplīnas gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Kā neoficiāli paraugdemostrējumu sporta veidi tika pārstāvēti [[basketbols]], [[hērlings]], [[amerikāņu futbols]] un [[gēlu futbols]]. Tāpat norisinājās paraugcīņa sieviešu boksā.<ref>{{cite web|url=http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |title=Women's Boxing |work=[[GB Boxing]] |access-date=2020-07-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160824180308/http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |archive-date=2016-08-24}}</ref> [[Pasaules Beisbola un Softbola konfederācija]] (WBSC) norāda, ka spēļu ietvaros tika rīkotas arī [[beisbols|beisbola]] sacensības, tomēr tās nav iekļautas olimpiskā vēsturnieka Bila Malona sastādītajā oficiālajā reģistrā, un ziņas par to rezultātiem nav saglabājušās.<ref name="WBSC">{{cite web | title=Baseball in the Olympics: A sport with an Olympic history that starts with Royals trying to play with an orange | website=World Baseball Softball Confederation | date=2022-07-14 | url=https://www.wbsc.org/en/news/baseball-in-the-olympics-a-sport-with-an-olympic-history-that-starts-with-royals-trying-to-play-with-an-orange | access-date=2024-01-27}}</ref><ref name="Analysis and Summaries"/> ''Iekavās norādīts disciplīnu skaits sporta veidā.'' {{colbegin|3}} * {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} (6) * {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} (5) * {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} (9) * {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} (25) * {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (11) * {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} (1) ''Demonstrāciju sporta veidi:'' * ''{{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Hērlings|1904|vasaras}}'' {{colend}} == Norises vietas == {{pamatraksts|1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|300px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu, kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.]] 1904. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas piecās norises vietās. Starp tām bija [[Gleneho golfa klubs]] — pirmais golfa laukums, kas tika uzbūvēts uz rietumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes un tika atvērts 1901. gadā.<ref name=gecc>{{cite web|url=http://golfclubatlas.com/in-my-opinion/glen-echo-country-club|last=Healey|first=Jim|title=Glen Echo County Club|website=golfclubatlas.com|date=19 March 2009 |access-date=November 23, 2018}}</ref> [[Foresta parks|Foresta parkā]], kas bija galvenā [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] norises vieta, tika rīkoti trīs olimpisko sporta veidu pasākumi — daiļlēkšana, peldēšana un ūdenspolo.<ref>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |title=Diving at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Springboard |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125526/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |archive-date=April 18, 2020}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |title=Swimming at the 1904 St. Louis Summer Games |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044731/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |archive-date=April 17, 2020}}</ref><ref name=wp>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125222/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=April 18, 2020}}</ref> [[Krīvkēras ezers|Krīvkēras ezerā]] tika aizvadītas airēšanas sacensības. Savukārt par Olimpisko spēļu galveno norises vietu kļuva [[Frānsisa Olimpiskais laukums]], kur tika aizvadītas cīņas sporta, futbola, lakrosa, loka šaušanas, riteņbraukšamas, rokē, svarcelšanas, tenisa, vieglatlētikas, vingrošanas un virves vilkšanas sacensības. Tūlīt pēc izstādes ārpus stadiona tika uzbūvēti dekoratīvi vārti, pieminot 1904. gada Olimpiskās spēles.<ref name=field>[http://www.wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html Washington University in St. Louis profile of Francis Field.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227054543/http://wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html |date=27 December 2010}}.</ref> [[Frānsisa sporta zāle|Frānsisa sporta zālē]] tika aizvadītas boksa un paukošanas sacensības. {| class="wikitable" ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] || {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras}}, {{osv|Futbols|1904|vasaras}}, {{osv|Lakross|1904|vasaras}}, {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras}}, {{osv|Rokē|1904|vasaras}}, {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras}}, {{osv|Teniss|1904|vasaras}}, {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras}}, {{osv|Vingrošana|1904|vasaras}} un {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras}} |- | [[Frānsisa sporta zāle]] || {{osv|Bokss|1904|vasaras}} un {{osv|Paukošana|1904|vasaras}} |- | [[Foresta parks]] || {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1904|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras}} |- | [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] || {{osv|Airēšana|1904|vasaras}} |- | [[Gleneho lauku golfa klubs]] || {{osv|Golfs|1904|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == Šajās olimpiskajās spēlēs startēja 10 valstis ar 650 sportistiem (644 vīrieši un 6 sievietes). Sakarā ar grūtībām nokļūt Sentluisā un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas-Japānas kara]] izraisīto spriedzi Eiropā, Olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai aptuveni 60 sportisti no ārpus Ziemeļamerikas.<ref name=Olympedia/><ref name=SportReference/> Taču atsevišķos avotos norādīts atšķirīgs sportistu un arī pārstāvošo valstu skaits. Pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs startēja [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] (pirmā [[Āfrika]]s kontinenta valsts Olimpiskajās spēlēs). Šajās olimpiskajās spēlēs nebija pārstāvēta neviena [[Āzija]]s un [[Dienvidamerika]]s valsts. Spēļu ietvarā tika izveidota [[Jauktā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kura pēc SOK oficiālās informācijas startējusi tikai paukošanas sacensībās. Sportisti un pārstāvēto valstus skaitliskās neatbilstības dažādos avotos izriet no tā, ka ne visas sacensības, kas notika [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] ietveros tiek uzskatīti par olimpiskajiem. Atsevišķos vēsturiskajos avotos minēts, ka 1904. gada spēlēs piedalījās arī [[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]], [[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]], [[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un [[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]], tomēr mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo valstu oficiālo dalību vairs neatzīst. Piemēram, Francijas dalības iekļaušana ir pretrunīga, jo [[Francijas Olimpiskā komiteja]] uz šīm spēlēm nesūtīja nevienu sportistu. [[Alberts Korijs]], Amerikas iedzīvotājs ar Francijas pilsonību, ir reģistrēts kā individuāls dalībnieks, un viņa sudraba medaļa tiks ieskaitīta ASV sastāvā. Atšķirībā no iepriekšējām, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]], oficālajā olimpisko spēļu programmā sievietes (6 ASV sportistes) bija pārstāvētas tikai [[loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]]. Lielākā daļa no sportistiem, 526 sportisti, bija no spēļu rīkotājvalsts — [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Maratona skrējēji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], abi no Dienvidāfrikas, bija pirmie melnādainie afrikāņi, kas piedalījās Olimpiskajās spēlēs. [[Attēls:1904 Summer olympics team numbers.png|400px|thumb|Sportistu sadalījuma pa pārstāvētajām spēlēm.]] ; Pārtstāvētās valstis ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts'' {{colbegin|2}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|543}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|8}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|ITA|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|54}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|22}} * {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} {{colend}} ; Diskutablās pārstāvētās valstis * ''{{ValstsOS|AUT|1904. gada vasaras}}'' * ''{{ValstsOS|FRA|1904. gada vasaras}}'' * ''{{ValstsOS|NOR|1904. gada vasaras}}'' * ''{{ValstsOS|SUI|1904. gada vasaras}}'' ; Pārstāvēto valstu un sportistu sadalījums pa sporta veidiem {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! style="width:6em;|Kopā !! style="width:6em;|Vīrieši !! style="width:6em;|Sievietes |- | |} == Interesanti fakti == * Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē. * SOK prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā. * ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā). * Uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā. == Medaļu kopvērtējums == {|class="wikitable" style="text-align:center" !Vieta!!width="160"|Valsts!!width="95"|{{Zelta medaļa}}!!width="95"|{{Sudraba medaļa}}!!width="95"|{{Bronzas medaļa}}!!width="95"|Kopā |-bgcolor=ccccff | 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239 |- | 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13 |- | 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9 |- | 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6 |- | 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4 |- |rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2 |- |align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2 |- |rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2 |- |align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2 |- | 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1 |} == Skatīt arī == {{col-begin}} {{col-2}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]]; ** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]; ** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]]; ** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]; ** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]]; ** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]''; {{col-2}} * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]; ** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]; ** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]; ** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]''; {{col-end}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} * [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}} * [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis (Universalis.fr)'' {{en ikona}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] <br/> II Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br/> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br/> {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 <br/> III Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] <br/> IV Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]] [[Kategorija:1904. gads]] dw3cfj0rpzfwwtli4z896j7wno7fae0 0 116933 4513701 4464774 2026-08-27T10:24:18Z Kleivas 2704 4513701 wikitext text/x-wiki '''Tērners''' ({{val-en|Turner}}) ir populārs angļu [[uzvārds]]. Personas ar šādu uzvārdu: * [[Duglas Tērners]] (''Douglas Turner'') — amerikāņu tenisists; * [[Džozefs Melords Viljams Tērners]] (''Joseph Mallord William Turner''; 1775—1851) — angļu gleznotājs; * [[Evans Tērners]] (''Evan Turner''; 1988) — amerikāņu basketbolists; * [[Mets Tērners]] (''Matthew Turner''; 1994) ― amerikāņu futbolists; * [[Ričards Tērners]] (''Richard Turner''; 1882—1960) — angļu futbolists; * [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''; 1938—2026) — ASV mediju magnāts; * [[Viktors Tērners]] (''Victor Turner''; 1920—1983) — britu antropologs. == Skatīt arī == * [[Tērnere]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] b1z4tcq31asereoj0q27huzps2i88tu 4513702 4513701 2026-08-27T10:24:25Z Kleivas 2704 4513702 wikitext text/x-wiki '''Tērners''' ({{val-en|Turner}}) ir populārs angļu [[uzvārds]]. Personas ar šādu uzvārdu: * [[Duglass Tērners]] (''Douglas Turner'') — amerikāņu tenisists; * [[Džozefs Melords Viljams Tērners]] (''Joseph Mallord William Turner''; 1775—1851) — angļu gleznotājs; * [[Evans Tērners]] (''Evan Turner''; 1988) — amerikāņu basketbolists; * [[Mets Tērners]] (''Matthew Turner''; 1994) ― amerikāņu futbolists; * [[Ričards Tērners]] (''Richard Turner''; 1882—1960) — angļu futbolists; * [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''; 1938—2026) — ASV mediju magnāts; * [[Viktors Tērners]] (''Victor Turner''; 1920—1983) — britu antropologs. == Skatīt arī == * [[Tērnere]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] nx1248xd4p1gicyad9n5zzf29wk2kee 0 128023 4513577 4453913 2026-08-27T06:05:40Z Amherst99 10592 /* */ 4513577 wikitext text/x-wiki '''1949. gada marta deportācijas''' ({{val|et|märtsiküüditamine}} — 'marta izvešanas') bija [[Padomju Savienība]]s okupācijas iestāžu veikta masveidīga [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] iedzīvotāju izvešana uz attāliem PSRS apgabaliem [[1949]]. gada [[25. marts|25.]]—[[29. marts|29. martā]]. Deportācijās, kuras tika slepeni sauktas par '''operāciju "Krasta banga"''' ({{val|ru|операция «Прибой»}}), tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas. == Sagatavošana == [[Attēls:Priboi planas.jpg|thumb|[[PSRS Valsts drošības ministrija]]s sagatavots Lietuvas iedzīvotāju izvešanas plāns]] [[1949]]. gada [[29. janvāris|29. janvārī]] tika pieņemts pilnīgi slepens PSRS Ministru padomes lēmums, kurā bija noteiktas Baltijas valstu izsūtāmo kategorijas: # "kulaki" un viņu ģimenes, # "bandītu" (t.&nbsp;i. partizānu) un "nelegālistu" ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto partizāņu ģimenes locekļi, # legalizējušies partizāni un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību, # partizāņu atbalstītāju ģimenes locekļi. Lēmumā bija norādīts, ka nepilngadīgie un darba nespējīgie ģimenes locekļi netiks pakļauti izsūtīšanai, bet viņi var brīvprātīgi doties līdzi savām ģimenēm, taču praksē tā nenotika — tika izsūtīti visi ģimenes locekļi, kas izsūtīšanas brīdī bija mājās.<ref>Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis. Latvijas vēsture: 20. gadsimts. Rīga. Jumava. 2005. {{ISBN|9984-05-865-4}} 308.lpp.</ref> Tādējādi 28,6 % no izsūtītajiem bija bērni līdz 16 gadu vecumam. Iedzīvotājus izsūtīja pamatojoties uz sarakstiem, kurus apstiprināja savienoto republiku ministru padomes. Izsūtīšanu uzdeva veikt Valsts drošības ministrijai. Deportāciju veikšanai no Krievijas papildus ieveda 4500 karavīru Latvijā un 4350 Igaunijā. Izsūtīšanu Baltijā veica 76 212 cilvēki. 18 387 no tiem bija iznīcinātāju bataljonu kaujinieki, 28 404 — komunistu partijas un padomju aktīva darbinieki, 21 206 — PSRS VDM iekšējā karaspēka karavīri un 8215 profesionāli čekisti.<ref>[http://lpra.vip.lv/izvedeji.html Strods, Heinrihs. Latvijas cilvēku izvedēji 1949. gada 25. martā]</ref> == Izvešana == [[Attēls:Lithuania. Vilnius. Naujoji Vilnia 005.JPG|thumb|[[Naujoji Viļņa|Naujoji Viļņā]] izstādīti iedzīvotāju izvešanai izmantotie preču vilcienu vagoni]] Lai arī akcija tika gatavota lielā slepenībā un vietējie darbinieki, kam bija jāpiedalās par ceļa rādītājiem un īpašumu uzskaitītājiem, tika instruēti tikai dažas stundas pirms operācijas sākuma, tomēr bija informācijas noplūde un diezgan liels skaits potenciālo izsūtāmo paslēpās. Izsūtīšanu veica 9—10 cilvēku grupas ar to komandieri — VDM operatīvo darbinieku priekšgalā. Izsūtāmajiem bija atļauts ņemt līdzi 1500 kg mantu uz vienu ģimeni, bet izvedēji parasti nedeva pietiekamu laiku, lai to izdarītu. Viss pārējais īpašums tika konfiscēts. Atšķirībā no [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada jūnija deportācijām]], kad pieaugušie vīrieši tika atšķirti no ģimenēm un ieslodzīti nometnēs, šoreiz ģimenes izšķirtas netika. Lielākā daļa izsūtīto nonāca [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] (25 834 cilvēki), [[Omskas apgabals|Omskas apgabalā]] nonāca 22 542 cilvēki, [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabalā]] — 16 065, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] — 13 823, [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas apgabalā]] — 10 064, bet 5451 cilvēks nonāca vistālākajā izsūtījuma vietā — [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/33eshel.htm |title=Riekstiņš, Jānis. 33 ešelonos izsūtītie |access-date={{dat|2013|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110617112915/http://vip.latnet.lv/LPRA/33eshel.htm |archivedate={{dat|2011|06|17||bez}} }}</ref> Atbilstoši plānam izsūtītie konvoja un to [[kolhozs|kolhozu]] un uzņēmumu, kuros tiem būs jāstrādā, pārstāvju pavadībā tika aizvesti uz pastāvīgo izsūtījuma vietu. Lielāko daļu nometināja kolhozos un [[padomju saimniecība|padomju saimniecībās]] — 91 795 cilvēkus, zelta ieguves uzņēmumos — 2031 un kokmateriālu sagatavošanas uzņēmumos — 953 cilvēkus, izsūtītajiem paziņojot, ka viņi ir nometināti uz mūžīgiem laikiem. Deportētajiem bija regulāri jāreģistrējas komandatūrā un bija aizliegts pamest nometinājuma vietu. {| class="wikitable" !colspan=4 |Deportāciju apjoms<ref>Kalnciema, Aija. Šķiņķe, Iveta. 1949. gada 25. marta deportācijas skaitliskais raksturojums. // Latvijas arhīvi. 2010. Nr.2. 158.—196. lpp. ISSN 1407-2270</ref> |- bgcolor="#ECECEC" ! Republika ! Ģimenes ! Cilvēki ! Vilcienu sastāvi |- | align="right" | Igaunija | align="right" | 7488 | align="right" | 20 713 | align="right" | 15 |- | align="right" | Latvija | align="right" | 13 624 | align="right" | 42 149 | align="right" | 31 |- | align="right" | Lietuva | align="right" | 9518 | align="right" | 31 917 | align="right" | 20 |- bgcolor="#ECECEC" | Kopā | align="right" | 30 630 | align="right" | 94 779 | align="right" | 66 |} == Deportācijas Latvijā == Latvijā izsūtāmo sarakstus 13.—15. martā apstiprināja apriņķu izpildkomiteju priekšsēdētāji un 17. martā LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu „Par kulaku ģimeņu izsūtīšanu no Latvija PSR”. Latvijā izsūtīšanā piedalījās 8313 VDM karavīri, 3300 VDM darbinieki, 9800 VDM iznīcinātāju bataljonu kaujinieki, kā arī Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuru skaits nav zināms. No Latvijas izsūtīja 9147 ģimenes (29 252 cilvēki), kas tika klasificētas kā kulaki, un 3841 nacionālistu ģimenes (12 881 cilvēks). Absolūtais vairākums izsūtīto bija lauku iedzīvotāji. Faktiskais izsūtījumā pabijušo skaits bija lielāks par 25. martā izsūtīto skaitu, jo izsūtītajiem vēlāk pievienojās ģimenes locekļi, kas brīvprātīgi vai piespiedu kārtā devās pie tiem. Ieskaitot arī bērnus, kas dzima izsūtījumā, pavisam 25. marta izsūtīšanas sakarā izsūtījumā atradās 44 191 Latvijas iedzīvotājs. Latvijas iedzīvotājus izveda uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem. Ceļā uz izsūtījuma vietām piedzima 6 bērni, 183 cilvēki gāja bojā. Izsūtījumā gāja bojā 4941 persona jeb 12% no visiem izsūtītajiem.<ref>[http://lpra.vip.lv/strukturanalize.html TSDC 40. gadu deportāciju struktūranalīze]</ref> === Deportācija Jēkabpilī un tās apkārtnē === Deportācija Jēkabpilī un tās apkārtnē notika [[1949]]. gada 25. martā no [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] un [[Daugava (stacija)|Daugavas stacijas]]. Deportācijās no bijušā Jēkabpils rajona vienas dienas laikā tika represētas un izvestas uz Sibīriju bez tiesībām atgriezties 565 ģimenes, kurās bija arī mazgadīgi bērni. Kopā tika izvesti 1670 cilvēki. Cilvēku izvešanai no Krustpils un Daugavas stacijām tika izmantoti cilvēku transportēšanai nepiemēroti lopu vagoni. 1949. gada deportācijai tika izmantotas 153 operatīvās grupas ar 705 karavīriem un iznīcinātājiem, 125 smagās automašīnas.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2011. 24 II, "Ar smeldzi sirdī šodien liecam galvas".</ref> === Deportācija Lielvārdes pagastā === 1949. gada marta deportācijās no [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagasta]] netika izsūtīts neviens iedzīvotājs.<ref name=":1">Krejere, Dace. [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/edgara-kaulina-legenda-jeb-ka-kolhoznieks-laudis-no-deportacijam-izglabis.a175047/ Edgara Kauliņa leģenda jeb kā kolhoznieks ļaudis no deportācijām izglābis]. www.lsm.lv. 24.03.2016. Skatīts: 25-03-2016.</ref> Tiek uzskatīts, ka tas bijis [[Kolhozs|kolhoza]] "Lāčplēsis" priekšsēdētāja [[Edgars Kauliņš|Edgara Kauliņa]], kā arī Lielvārdes ciemata partijas organizācijas sekretāra Kārļa Sebaha saskaņotas rīcības rezultāts.<ref name=":2">Egle, Ināra. [http://www.diena.lv/arhivs/kaulintevs-lielvardes-legenda-10007664 Kauliņtēvs — Lielvārdes leģenda]. Diena. 30.04.1997. Skatīts 25-03-2016.</ref> == Izsūtīto atgriešanās == Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc 1956. gada februāra, kad [[Ņikita Hruščovs]] [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] kongresā nosodīja staļinismu. 1957. gadā PSRS vadība pieņēma lēmumu par administratīvi izsūtīto atbrīvošanu no speciālā nometinājuma vietām. Taču arī pēc atgriešanās daudzi izsūtītie saskārās ar dažādiem ierobežojumiem un diskrimināciju. == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] [[Kategorija:1949. gads]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] [[Kategorija:Sociālās katastrofas Latvijā]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:Noziegumi pret cilvēci]] e1xfuax2vb5y9ztbzeawbjnf5n62g4y 0 133911 4513325 4438318 2026-08-26T13:30:30Z Ivario 51458 4513325 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šķeltova | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Šķeltovas pareizticīgo baznīca (2011).jpg | image_caption = [[Šķeltovas pareizticīgo baznīca]] | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Šķeltovas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,788 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=62753 |title=Informācija par objektu: Šķeltova |accessdate={{dat|2016|04|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 218 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 1 | lats = 25 | latNS = N | longd = 27 | longm = 0 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = 165 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5653 Alksniena | var_id = 100143038 | lgia_id = 62753 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Šķeltova''', arī '''Šķeltiņi''' ({{val|ltg|Škeļteni}}), ir apdzīvota vieta [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Šķeltovas pagasts|Šķeltovas pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies pagasta dienvidrietumu daļā pie [[Šķeltovas ezers|Šķeltovas ezera]] autoceļu Krāslava-Izvalta-Šķeltova-Aglona ([[Autoceļš V636|V636]]) un Vasiļova-Višķi-Grāveri (V676) krustojumā. Attālums līdz novada centram [[Krāslava]]i ir 21 km, bet līdz [[Rīga]]i — 243 km. Šķeltovā atrodas pagasta administrācija, bibliotēka, kultūras nams, pasta nodaļa, feldšeru-vecmāšu punkts, [[Šķeltovas pareizticīgo baznīca|pareizticīgo baznīca]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aglona.lv/novads/skeltova/ |title=Aglonas novada dome. Šķeltovas pagasts |access-date={{dat|2010|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2010|10|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101017141550/http://www.aglona.lv/novads/skeltova/ }}</ref> kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref name="vkpai">{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/6314/ |title=Informācija par objektu: Šķeltovas pareizticīgo baznīca |accessdate={{dat|2016|03|16||bez}} |publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> No vismaz 1930. gadu vidus līdz 2019. gadam darbojās pamatskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sogad-slegtas-14-skolas.a330700/|title=Šogad slēgtas 14 skolas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv|date=2019-09-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2019-02-15-aglonas-novada-plano-slegt-divas-skolas|title=Aglonas novadā plāno slēgt divas skolas|last=Čursina|first=Jeļena|website=[[Latgales Laiks]]|access-date=2026-08-26|date=2019-02-15|language=lv}}</ref> 1897. gadā katoļu ciemā bija 32 sētas. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|264 |1970|121 |1979|154 |1989|272 |2000|248 |2011|196 |2021|140 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Šķeltovas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Krāslavas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] n801283s4lhzcvi5wxo6efadut5e90h 0 136616 4513724 4403169 2026-08-27T11:39:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513724 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[2011. gads|2011]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +7,3&nbsp;°C |min Lat = −30,1&nbsp;°C |max Lat = +32,3&nbsp;°C |vid Rīga = +8,4&nbsp;°C |min Rīga = −26,2&nbsp;°C |max Rīga = +30,3&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 690 mm<br />Rīga: 607,8 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 139,6 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 99,4 mm (augusts) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 37,0 mm ([[12. jūlijs]]) |sniega sega = Rīga: 60 cm ([[7. janvāris]]) |vējš 10 min = |vēja brāzmas = Latvija: 32 m/s<br />([[10. decembris]], [[Ventspils]])<br />Rīga: 28 m/s<br />([[28. novembris]], [[Daugavgrīva]]) |citi notikumi = [[Energoapgādes traucējumi Latvijā 2010./2011. gada ziemā|Energoapgādes traucējumi Latvijā 2010./2011.]]<br />[[2011. gada 11. jūnija negaisi Latvijā]] }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2011. gads|2011]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Gads ar vidējo gaisa temperatūru +7,3&nbsp;°C (+7,27&nbsp;°C), kas ir 1,5 grādu virs normas, ierindojās siltāko gadu 7. vietā.<ref name="meteo02012012">[http://www.meteo.lv/public/31595.html 2011. gads Latvijā – 7. siltākais un ar tuvu normai nokrišņu daudzumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120110142514/http://www.meteo.lv/public/31595.html |date={{dat|2012|01|10||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|1|2|SK}}</ref> Vislielākā temperatūras novirze no normas bija decembrī — aptuveni +4,5&nbsp;°C. Aukstāks par normu bija tikai februāris, tā vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija −8,9&nbsp;°C jeb 4,1 grādu zem klimatiskās normas. Pārējo mēnešu vidējās gaisa temperatūras novirze no ilggadējiem vidējiem rādītājiem bija no +0,5 grādiem maijā līdz +3,1 grādam jūlijā. Nokrišņu daudzums 2011. gadā bija tuvs normai — 690 mm (104%).<ref name="meteo02012012" /> Vairāk nokrišņu nekā ierasts bija janvārī, februārī, maijā, jūlijā, augustā un decembrī, savukārt pārējos mēnešos nokrišņu daudzums bija mazāks par normu. Visvairāk nokrišņu attiecībā pret normu bijis decembrī — vismaz 170%, savukārt martā un novembrī nokrišņu daudzums bija tikai puse no normas. Kā vienu no neparastākajām 2011. gada parādībām var atzīmēt noturīgo sniega segu 2010./2011. gadu ziemā — sniegs Latviju klāja no 2010. gada novembra beigām līdz pat 2011. gada aprīļa sākumam, Alūksnē un Valkā vēl 1. aprīlī bija 28—29 cm dziļš sniegs. Vasara izcēlās ar [[Karstuma vilnis|karstuma viļņiem]] un spēcīgiem [[negaiss|pērkona negaisiem]], rudens bija neparasts ar stabilo siltumu un sausumu. Savukārt 2011./2012. gadu ziemā līdz gada beigām nekur Latvijā neizveidojās noturīga sniega sega, kas arī ir liels retums. Ar sniega trūkumu izcēlās jau novembris — tik maz sniega kā 2011. gada novembrī vēl bija tikai [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gadā]], kā arī 1938. gadā, kad saskaņā ar tolaik darbojošos staciju datiem sniega segas nebija vispār. Gaisa temperatūras amplitūda 2011. gadā bija no −28, −31 grāda vairākos februāra rītos Latgalē un Vidzemē līdz +32 grādiem 7. un 9. jūnijā jūras piekrastē un 21.—22. jūlijā daudzviet Latvijā, Ventspilī 21. jūlijā tika reģistrēti +32,3 grādi.<ref name="tvnet3112">[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405292-2011gads_latvija_sestais_siltakais_vesture 2011.gads Latvijā - sestais siltākais vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051641/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405292-2011gads_latvija_sestais_siltakais_vesture |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|31|SK}}</ref> == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2010./2011. gada ziema''', ar vidējo gaisa temperatūru −6,2&nbsp;°C (20. aukstākā), bija tikai 0,5 grādus siltāka par iepriekšējo ziemu, kuras aukstākais mēnesis bija janvāris, šoziem janvāris bija siltākais sezonas mēnesis. Decembra un februāra mēneša vidējās gaisa temperatūras pagājušā ziemā bija tuvas normai, bet šoziem tās bija 4 grādus zemākas par normu un sezonas aukstākais mēnesis bija februāris. Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, ziema, ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas, bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos gandrīz 90 gados.<ref name="nosaukums-2">[http://www.meteo.lv/public/31208.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada februārī Latvijā]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv</ref><ref name="nosaukums-4">[http://www.meteo.lv/public/31154.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada janvārī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226092936/http://www.meteo.lv/public/31154.html |date={{dat|2012|02|26||bez}} }}, meteo.lv</ref> [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] pārklāja plašākais ledus kopš [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987. gada]], Rīgas līcis aizsala pilnībā. Pēdējie ledus gabali izkusa Rīgas līča dienvidu daļā 7. maijā, savukārt Botnijas līča ziemeļos — pēc 20. maija.<ref name="tvnet3112" /> '''2011. gada pavasaris''', tāpat kā gadu iepriekš, bija vienu grādu siltāks par normu. Siltāki par normu gan [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], gan šogad bija arī visi pavasara mēneši. Savukārt nokrišņu ziņā, lai gan pēc sausajiem marta un aprīļa mēnešiem, maijā nokrišņu bija vairāk par normu, 2011. gada pavasaris kopumā bija sausāks (86% no normas) kā gadu iepriekš (119%).<ref name="nosaukums-1">[http://www.meteo.lv/public/31380.html Laika apstākļi Latvijā iepriekšējā mēnesī / Laika apstākļu raksturojums 2011. gada maijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614171046/http://www.meteo.lv/public/31380.html |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|6|7|SK}}</ref> '''2011. gada vasaras''' vidējā gaisa temperatūra bija +18,0&nbsp;°C (2,2 grādus virs normas) un nokrišņu daudzums — 274 mm (125% no normas). Pateicoties siltajiem jūnijam un jūlijam, 2011. gada vasara siltāko vasaru rindā atkal bija augšgalā — tā dalīja 2.—3. vietu ar [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gadu]], par 0,4 grādiem atpaliekot no vissiltākās — [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] vasaras. Nokrišņu gan bija mazāk kā iepriekšejā vasarā. 2010. gada vasara bija 3. mitrākā pēdējos gandrīz 90 gados, bet 2011. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ierindojis mitrāko vasaru 20. vietā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31458.html 2011. gada vasara – atkal viena no siltākajām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110928022940/http://www.meteo.lv/public/31458.html |date={{dat|2011|09|28||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|9|2|SK}}</ref> 2011. gada jūlijs Latvijā pagāja ar ievērojami siltu un nokrišņiem bagātu laiku. No visiem 2011. gada mēnešiem jūlija vidējai gaisa temperatūrai bija otra lielākā pozitīvā novirze no normas. Tomēr arī 2011. gada jūnijs bija ievērojami siltāks par normu (vissiltākais vasaras sākuma mēnesis 21. gadsimtā un otrais siltākais jūnijs Latvijā pēdējos 88 gados). Tādējādi laiks no 2011. gada 1. jūnija līdz 31. jūlijam ir bijis vissiltākais vasaras pirmo divu mēnešu periods Latvijā pēdējos 88 gados, tiesa gan, dalot pirmo vietu ar analoģisku periodu [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gadā]]. Arī nokrišņu daudzuma ziņā jūlijs bija ar 2011. gadā vislielāko mēneša nokrišņu daudzuma novirzi no normas. Tomēr, ja temperatūra pārsvarā turējās vairāk vai mazāk virs normas, nokrišņu daudzums bija svārstīgs — sausāki par normu mēneši mijās ar nokrišņiem bagātākiem.<ref name="nosaukums-3">[http://www.meteo.lv/public/31445.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada jūlijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226093001/http://www.meteo.lv/public/31445.html |date={{dat|2012|02|26||bez}} }}, meteo.lv</ref> Savukārt augusts bija mērens un tuvs normai gan siltuma, gan mitruma ziņā. Ar siltu un sausu novembri noslēdzās '''2011. gada rudens'''. Visi tā mēneši bija siltāki par normu. Līdz ar to viss gadalaiks ar vidējo gaisa temperatūru +8,5&nbsp;°C (2 grādus virs normas) kļuva par piekto siltāko rudeni Latvijā. Savukārt nokrišņu daudzuma ziņā visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Līdz ar to aizvadītais rudens ar nokrišņu daudzumu 68% no ilggadīgās normas ierindojās sausāko rudeņu 12. vietā.<ref name="meteo nov 2011">[http://www.meteo.lv/public/31563.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada novembrī Latvijā]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2011|12|7|SK}}</ref> == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = −3,0&nbsp;°C |feb temp = −8,9&nbsp;°C |mar temp = −0,5&nbsp;°C |apr temp = +6,8&nbsp;°C |mai temp = +11,2&nbsp;°C |jūn temp = +17,3&nbsp;°C |jūl temp = +19,8&nbsp;°C |aug temp = +16,8&nbsp;°C |sep temp = +13,4&nbsp;°C |okt temp = +7,8&nbsp;°C |nov temp = +4,4&nbsp;°C |dec temp = +2,1&nbsp;°C |jan nokr = (142%) |feb nokr = (93%) |mar nokr = 17,1 mm (52%) |apr nokr = 24,5 mm (62%) |mai nokr = 62,7 mm (128%) |jūn nokr = 42 mm (66%) |jūl nokr = 119 mm (152%) |aug nokr = 112 mm (147%) |sep nokr = 50 mm (69%) |okt nokr = 55 mm (83%) |nov nokr = (50%) |dec nokr = 88 mm (175%) }} Janvāra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −3,0&nbsp;°C (1,7 grādus virs ilggadīgās normas). Tādējādi janvāris 2011. gadā bija 8,5 grādus siltāks kā gadu iepriekš, kad tika piedzīvots sestais aukstākais gada pirmais mēnesis Latvijā. Siltāks par normu 2011. gada janvāris bija visā Latvijā. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija jūras piekrastes rajonos, it sevišķi Kurzemes pusē. Savukārt Vidzemē bija vislielākie noviržu no normas kontrasti: no 1,5 grādiem virs normas Ainažos līdz 2,4 grādiem Gulbenē. Janvāra nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 142% no ilggadīgās normas, tādējādi ierindojot to ar nokrišņiem visbagātāko janvāru datu rindas 15. vietā. Vairāk par normu nokrišņu bija lielākajā Latvijas daļā. Vidzemē vislielākie noviržu no normas kontrasti bija ne tikai temperatūrai, bet arī nokrišņiem: no 93% no normas Rīgā līdz 219% Salacgrīvā. Savukārt Kurzemē gan mēneša vidējā gaisa temperatūra, gan mēneša nokrišņu daudzums bija vistuvāk normai.<ref name="nosaukums-4" /> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru −8,9&nbsp;°C (4,1 grādu zem ilggadīgās normas) 2010./2011. gadu kalendārās ziemas pēdējais mēnesis februāris bija 13. aukstākais Latvijā pēdējos 88 gados. Februāris bija jūtami auksts visā Latvijā. Viszemākās mēneša vidējās gaisa temperatūras un vislielākās to novirzes no normas bija Latvijas austrumu daļā. Turpretī Kurzemes jūras piekrastes rajonos un Rīgas centrā mēneša vidējās gaisa temperatūras bija ap 4 grādiem augstākas un ar teritoriāli vismazākajam noviržu no normas vērtībām. Nokrišņu daudzums 2011. gada februārī kopumā Latvijā bija nedaudz zem ilggadīgās normas (93%). Latvijas lielākajā daļā mēneša nokrišņu daudzums bija mazāks par normu. Vismazākais nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu bija Latvijas centrālajos rajonos, bet kopumā vislielākais, lai arī kontrastains, Latvijas dienvidaustrumu daļā.<ref name="nosaukums-2" /> [[Attēls:Plūdi Saldus 29.07.2011. 02.jpg|thumb|left|150px|Plūdi [[Saldus|Saldū]] 29. jūlijā rītā.]] 2011. gada marta vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −0,5&nbsp;°C, kas ir 1 grādu virs ilggadīgās normas. Siltāks par normu marts bija visā Latvijā. Vistuvāk normai gaisa temperatūra bija Latvijas austrumu daļā — Alūksnes un Latgales augstieņu rajonos, bet Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 2011. gada marts bija līdz pat 1,5 grādiem siltāks par normu. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 17,1 mm (52% no ilggadīgās normas) marts bija 14. sausākais pēdējos gandrīz 90 gados. Mēneša nokrišņu daudzums mazāks par normu bija visā Latvijā. Vismazāk (ap 30% no normas) nokrišņu bija Latvijas vidusdaļā, bet visvairāk (98% no normas), pateicoties 11. marta lietum un sniegam (diennakts nokrišņu daudzums — 60% no visa mēneša normas) — Kuldīgā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31280.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada martā Latvijā]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2011|4|8|SK}}</ref> Aprīļa vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +6,8&nbsp;°C, kas ir 2,1 grādu virs ilggadīgās normas. Tādējādi aizvadītais aprīlis ir desmitais siltākais pēdējos gandrīz 90 gados. Mēnesis siltāks par normu bija visā Latvijā. Auksto vēju no jūras puses ietekmē viszemākās mēneša vidējās gaisa temperatūras (+4,7 līdz +4,8 grādi) bija Rīgas līča austrumu daļā. Jūras piekrastes teritorijās gaisa temperatūra bija arī vistuvāk normai — [[Saulkrasti|Saulkrastos]] tikai 0,1 grādu virs tās. Turpretī iekšzemē bija jūtami siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, visaugstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra (+8,3&nbsp;°C) un tās novirze no normas (+2,8 grādi) tika reģistrētas Bauskā. 2011. gada aprīļa nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 24,5 mm (62% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojot šo mēnesi sausāko aprīļu rindas trešā desmita vidū. Lielākajā Latvijas daļā aprīļa nokrišņu daudzums bija zem normas. Nokrišņu mēneša "plāns" tika izpildīts tikai Kurzemes vidienē — šeit sevišķi intensīvi nokrišņi bija [[8. aprīlis|8. aprīlī]]. Vismazāk nokrišņu gan pēc to daudzuma, gan salīdzinājumā ar normu bija Vidzemē un Latgales dienvidos — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Lubānā un Zosēnos tikai 37—39% no normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31344.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada aprīlī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110513224916/http://www.meteo.lv/public/31344.html |date={{dat|2011|05|13||bez}} }}, meteo.lv</ref> [[Attēls:Plūdi Saldus 29.07.2011. 03.jpg|thumb|150px|Plūdi [[Saldus|Saldū]] 29. jūlijā rītā.]] 2011. gada maija vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +11,2&nbsp;°C, kas ir 0,5 grādu virs ilggadīgās normas un 1 grādu mazāk, kā [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]]. Maijs lielākajā Latvijas teritorijas daļā bija siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Vislielākie noviržu no normas kontrasti bija ap Rīgas līci — tā rietumu piekrastē mēneša vidējās gaisa temperatūras bija 1,3—1,4 grādus virs normas, bet austrumu piekrastes teritorijās svārstījās ap normu (±0,1 grādu no tās). Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 62,7 mm (128% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojot šo mēnesi mitrāko maiju rindas trešā desmita vidū. Siltajā gadalaikā nokrišņi bieži ir lokālu lietusgāžu veidā, tādējādi to teritoriālais sadalījums ir nevienmērīgs. Arī 2011. gada maijā nokrišņu noviržu no normas kontrasti bija visos Latvijas reģionos. Vismazākais nokrišņu daudzums, salīdzinot ar normu, bija [[Liepāja|Liepājā]] un [[Rucava|Rucavā]] — ap 80% no normas, kā arī [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] — 90%. Turpretī Saulkrastos un Kalnciemā mēneša nokrišņu "plāns" tika pārsniegts par 70—80%.<ref name="nosaukums-1" /> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +17,3&nbsp;°C (2,6 grādus virs normas) 2011. gada jūnijs bija vissiltākais vasaras sākuma mēnesis [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un otrais siltākais jūnijs Latvijā pēdējos 88 gados. Siltāks par normu 2011. gada jūnijs bija visā Latvijā. Vislielākās mēneša vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas bija Ventspilī (+3,7&nbsp;°C) un Vidzemes ziemeļu daļā (3,0—3,1&nbsp;°C), bet vistuvāk normai (1,8—1,9 grādus virs tās) mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Jelgavā un Alūksnē. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 42 mm (66% no ilggadīgās vidējās normas) 2011. gada jūnijs bija 21. gadsimtā otrais sausākais (pēc 2006. gada jūnija), bet pēdējos 88 gados 14. sausākais. Mazāks par normu mēneša nokrišņu daudzums bija lielākajā Latvijas daļā. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 24% no normas vissausākais laiks bija Rūjienā, bet mēneša normatīvās vērtības pārsniegums bija tikai Kuldīgā (102%) un Dobelē (114%).<ref>[http://www.meteo.lv/public/31414.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada jūnijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110717123358/http://www.meteo.lv/public/31414.html |date={{dat|2011|07|17||bez}} }}, meteo.lv</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +19,8&nbsp;°C (3,1 grādu virs ilggadīgās normas) 2011. gada jūlijs ir otrais siltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 88 gados. Tādējādi vissiltāko jūliju pirmajā desmitā ir jau seši šī gadsimta jūlija mēneši, turklāt pagājušā, 2010. gada jūlijs ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +21,5&nbsp;°C (4,8 grādi virs normas) ir bijis vissiltākais. Jūtami siltāks par normu 2011. gada jūlijs bija visā Latvijā. Vislielākās mēneša vidējās gaisa temperatūras novirzes no ilggadīgās normas bija Vidzemē, [[Rūjiena|Rūjienā]] un Priekuļos sasniedzot 3,6—3,8&nbsp;°C. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes dienvidrietumos — Rucavā un Liepājā 2,1 grādu virs tās. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 119 mm (152% no ilggadīgās vidējās normas) 2011. gada jūlijs ir bijis šajā gadsimtā ar nokrišņiem visbagātākais, bet pēdējos 88 gados 6. mitrākais. Ilggadīgo meteoroloģisko novērojumu rezultāti rāda, ka visvairāk nokrišņu jūlijā ir bijis 1945. gadā, kad mēneša nokrišņu "plāns" tika pārsniegts gandrīz divas reizes.<ref name="nosaukums-3" /> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +16,8&nbsp;°C (0,8 grādus virs ilggadīgās normas) 2011. gada augusts ir ierindojies siltāko augustu trešajā desmitā. Siltāks par normu 2011. gada augusts bija visā Latvijā. Visos reģionos bija vērojamas mēneša vidējās gaisa temperatūras noviržu no ilggadīgās normas svārstības, lielākoties 0,6—1,2 grādu robežās. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 112 mm (147% no ilggadīgās vidējās normas) 2011. gada augusts ir bijis pēdējos 88 gados 16. mitrākais. Augusta nokrišņu daudzums teritorijas lielākajā daļā bija vairāk par normu. Visvairāk lija Kurzemes un Viduslatvijas ziemeļu daļā — Kolkā un Kalnciemā mēneša nokrišņu "plāns" tika pārsniegts vairāk kā divas reizes. Zemāks par normu (līdz 78—94% no tās) mēneša nokrišņu daudzums bija tikai vietām Vidzemes augstākajās vietās un Latgalē.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31461.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada augustā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110928022945/http://www.meteo.lv/public/31461.html |date={{dat|2011|09|28||bez}} }}, meteo.lv</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +13,4&nbsp;°C (1,8 grādus virs ilggadīgās normas) 2011. gada septembris ir ierindojams siltāko septembru otrajā desmitā. Siltāks par normu 2011. gada septembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Austrumlatvijas ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, Ainažos un Skultē sasniedzot +2,4&nbsp;°C, +2,5&nbsp;°C, bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas dienvidu un vietām centrālajos rajonos. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 50 mm (69% no ilggadīgās vidējās normas) 2011. gada septembris ierindojās sausāko septembru trešajā desmitā. Septembrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija Latvijas lielākajā daļā. Vismazāk — tikai trešdaļa no mēneša "plāna" — nolija pār Rīgu, mazāks par pusi no normas bija nokrišņu daudzums arī Dobelē, Stendē un Rēzeknes novada Griškānos. Turpretī Ventspilī un Siguldā mēneša pirmo dienu bagātīgās lietusgāzes deva būtisku ieguldījumu mēneša "plāna" pārsniegšanai par attiecīgi 40% un 30%. Nedaudz lielāks par normu mēneša nokrišņu daudzums bija arī Salacgrīvā, Pļaviņās un Skrīveros.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31492.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada septembrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111020133908/http://www.meteo.lv/public/31492.html |date={{dat|2011|10|20||bez}} }}, meteo.lv</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +7,8&nbsp;°C (1,2 grādus virs ilggadīgās normas) 2011. gada oktobris ir ierindojies siltāko oktobru otrā desmita beigās. Siltāks par normu tas bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Vidzemes ziemeļu daļā un Kurzemes rietumos — Baltijas jūras piekrastē, Ventspilī sasniedzot 1,8 grādus virs normas. Vistuvāk normai — 0,6 grādus virs tās — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Jelgavā un Daugavpilī. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 55 mm (83% no ilggadīgās normas) 2011. gada oktobris ierindojās sausāko oktobru trešā desmita beigās. 2011. gada oktobrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Latvijas daļā. Daugavpilī un Krāslavas novada [[Piedruja|Piedrujā]] to daudzums bija tikai puse no "plāna", Latvijas vidusdaļā 55—70%. Stiprāku lietusgāžu atsevišķās dienās rezultātā nedaudz virs normas mēneša nokrišņu daudzums bija Liepājā, Rucavā un Lubānas novadā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31153.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada oktobrī Latvijā]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv</ref> 2011. gada novembris ar vidējo Latvijā gaisa temperatūru +4,4&nbsp;°C (2,9 grādus virs normas) kļuva par septīto vissiltāko rudens noslēguma mēnesi Latvijā pēdējos 88 gados. Jūtami siltāks par normu 2011. gada novembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas ziemeļu daļā, Ventspilī un Rūjienā sasniedzot 3,4&nbsp;°C. Savukārt vistuvāk normai — 2,1—2,5 grādus virs tās — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas dienvidaustrumos. Nokrišņu daudzums 2011. gada novembrī kopumā Latvijā bija 50% no normas, tādējādi ierindojot to sausāko novembru 9. vietā. Šī gada novembrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Kopumā vismazāk nokrišņu bija Latvijas vidusdaļā, bet visvairāk — Vidzemē, Priekuļos sasniedzot 86% no normas.<ref name="meteo nov 2011" /><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402296-sa_gada_rudens_piektais_siltakais_vesture Šā gada rudens - piektais siltākais vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052317/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402296-sa_gada_rudens_piektais_siltakais_vesture |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|7|SK}}</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +2,1&nbsp;°C (4,5 grādus virs ilggadīgās normas) 2011. gada decembris kļuva par otro siltāko gadu noslēdzošo mēnesi pēdējos 88 gados. Jūtami siltāks par normu decembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas austrumu daļā, Rēzeknē un Gulbenē sasniedzot 5,3&nbsp;°C. Savukārt vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemē, Kolkā un Mērsragā: 3,1—3,3 grādus virs tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 88 mm (175% no ilggadīgās normas) 2011. gada decembris kļuva par vismitrāko gadu noslēdzošo mēnesi Latvijā, apsteidzot līdz šim ar nokrišņiem visbagātākos, [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999.]] un [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadu]] decembrus, par 8 mm. Zemāks par normu nokrišņu daudzums bija tikai Rīgā (88% no normas) un Krāslavas novada Piedrujā (83%). Turpretī Kurzemes un Vidzemes rietumu daļā mēneša nokrišņu daudzums pārsniedza normu vairāk kā divas, Salacgrīvā gandrīz trīs (273%) reizes. Kolkā, Dobelē, Stendē un Salacgrīvā 2011. gada decembra nokrišņu daudzums bija vislielākais šajās vietās gada pēdējā mēnesī novērotais.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31606.html Laika apstākļu raksturojums 2011. gada decembrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120212092933/http://www.meteo.lv/public/31606.html |date={{dat|2012|02|12||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|1|9|SK}}</ref> == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** Naktī Latvijas teritoriju no rietumiem sasniedza aktīvs ciklons, atnesot stipru snigšnu un dienā arī atkusni. Pastiprinājās brāzmains vējš, kas nakts otrajā pusē [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 21 m/s. Sniega segas biezums Rīgā no rīta bija 49 cm. ** Elektroenerģijas piegāde traucēta vairāk nekā 50 000 "Latvenergo" klientu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/360098-50_000_latvenergo_klientu_palikusi_bez_elektribas 50 000 "Latvenergo" klientu palikuši bez elektrības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110104053926/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/360098-50_000_latvenergo_klientu_palikusi_bez_elektribas |date={{dat|2011|01|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|1|1|SK}}</ref> Tika iesaistīta arī Zemessardze, lai likvidētu elektroenerģijas pārrāvumus [[Rēzekne]]s un [[Ludza]]s apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/360115-elektribas_parravumu_likvidesana_iesaistas_ari_zemessargi Elektrības pārrāvumu likvidēšanā iesaistās arī zemessargi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053752/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/360115-elektribas_parravumu_likvidesana_iesaistas_ari_zemessargi |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|1|1|SK}}</ref> [[Attēls:Arkartas situacija 01.2011.png|thumb|300px| {{legend|#9EAF8B|Ārkārtas situācija izsludināta 40 novados.}} {{legend|#8C997A|Vissmagāk cietušais [[Rēzeknes novads]].}}]] * [[5. janvāris]] — [[sniegs|sniega segas]] biezums Rīgā no rīta sasniedza 56 cm, bet jau vakara mērījumi parādīja, ka tas ir pieaudzis līdz 58 cm. * [[6. janvāris]]: ** [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] ārkārtas sēdē vienojās par ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar ilgstošiem elektroapgādes traucējumiem. Ievērojot [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] sniegto informāciju par laika apstākļiem, kas novērojami kopš [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] [[24. decembris|24. decembra]], kā arī turpmākās laika prognozes un izvērtējot sabiedrībai nodarīto kaitējumu un iespējamo turpmāko kaitējumu sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm, ārkārtas situācija izsludināta 40 novados.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/360818-izsludina_arkartas_situaciju_40_novados Izsludina ārkārtas situāciju 40 novados] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051643/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/360818-izsludina_arkartas_situaciju_40_novados |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|1|6|SK}}</ref> ** Latvijas lielākajā daļā pastiprinājās dienvidu, dienvidaustrumu vējš brāzmās sasniedzot 15 m/s. Pēcpusdienā sākot no Latvijas rietumu rajoniem, bet pievakarē arī centrālajos rajonos un Rīgā sākās [[sniegputenis]]. [[Attēls:LNO strūklaka 2011.01.08.JPG|thumb|200px|Strūklakas skulptūra pie [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas ēkas]] {{dat|2011|01|08}}]] * [[7. janvāris]] — dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā stipri sniga un putināja. Vakarā Rīgā sniega segas biezums sasniedza 60 cm. * [[8. janvāris]] — dienas laikā Latviju no dienvidrietumiem turpināja šķērsot [[siltā fronte|siltā atmosfēras fronte]], kā rezultātā visā valsts teritorijā iestājās atkusnis un sniega segas biezums sāka strauji samazināties. Pēcpusdienā Rīgā tika novērots mēreni stiprs lietus, kā rezultātā sniega segas biezums saruka par 10 cm. * [[10. janvāris]] — turpinoties atkusnim, gaisa temperatūra daudzviet Latvijā bija virs +2&nbsp;°C, tādējādi par vairāk kā 5 grādiem pārsniedzot vidējo. Rīgā gaiss iesila līdz +2,9&nbsp;°C. * [[11. janvāris]] — [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s upēs atkušņa dēļ pēdējās trīs dienās cēlās ūdens līmenis. [[Bārta (upe)|Bārtā]] tas cēlās teju par metru, bet citās mazajās Kurzemes un Zemgales upēs — vidēji par 20—60 cm. Ūdens līmeņa paaugstināšanās tika novērota arī [[Venta|Ventā]] — vidēji par 20—40 cm, bet [[Lielupe|Lielupē]] — par 10—30 cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/361484-atkusna_del_upes_celies_udens_limenis Atkušņa dēļ upēs cēlies ūdens līmenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110114233537/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/361484-atkusna_del_upes_celies_udens_limenis |date={{dat|2011|01|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|1|11|SK}}</ref> * [[16. janvāris]]: ** Naktī debesīm skaidrojoties, visā Latvijā strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Latgalē gaiss atdzisa līdz −21&nbsp;°C. Rīgā −14,0&nbsp;°C. ** Dienā Latviju no rietumiem sasniedza [[siltā fronte|siltā atmosfēras fronte]], atnesot mērenu snigšanu, kas dienā rietumu rajonos, bet pievakarē arī Rīgā, pie negatīvas gaisa temperatūras, pārgāja lietū. Rezultātā veidojās stiprs apledojums, bet gaisam pakāpjoties virs 0 grādiem, sākot no Kurzemes, iestājās atkusnis.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/362166-ledainais_lietus_sasniedzis_rigu_apgrutinati_brauksanas_apstakli Ledainais lietus sasniedzis Rīgu; apgrūtināti braukšanas apstākļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110324191038/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/362166-ledainais_lietus_sasniedzis_rigu_apgrutinati_brauksanas_apstakli |date={{dat|2011|03|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|1|16|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī Latvijā sākās sniegputenis un pastiprinājās brāzmains dienvidu, dienvidrietumu vējš. * [[27. janvāris]] — naktī centrālajos rajonos un Vidzemē zem skaidrām debesīm, temperatūra pazeminājusies līdz pat −24 grādiem. Ap plkst. 5 rītā [[autoceļš A1 (Latvija)|autoceļa A1]] 39. kilometrā pie Skultes temperatūra pazeminājās līdz −23,8&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/363616-latviju_piemeklejis_brangs_sals Latviju piemeklējis brangs sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307053252/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/363616-latviju_piemeklejis_brangs_sals |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|1|27|SK}}</ref> Rīgas austrumu pievārtē temperatūra noslīdēja līdz −22&nbsp;°C. Rīgas lidostā −16,3&nbsp;°C. Zem mākoņiem Kurzemē un Latgalē sals bija krietni mazāks. * [[31. janvāris]] — rietumu un centrālajā daļā bija saulains laiks, gaisa temperatūra pakāpās līdz 0, +3 grādiem. Sniega segas biezums bija no 7—14 centimetriem Kurzemes piekrastē līdz 37—40 centimetriem Vidzemes ziemeļos, Rīgā — 27 centimetri. === Februāris === * [[5. februāris]] — visu dienu Latvijā bija spēcīgi slapja sniega nokrišņi, kas dienas otrajā pusē, atsevišķos reģionos, pārgāja mēreni stiprā lietū. * [[8. februāris]] — no Zviedrijas dienvidiem uz Igauniju pārvietojās ļoti aktīvs ciklons "Nicolas", ar ko bija saistīta vēja pastiprināšanās, kas no rīta jūras piekrastē sasniedza vētras spēku. Stiprs vējš pūta arī dienas gaitā — vēja brāzmu stiprums jūras piekrastē sasniedza 22—28 m/s, līča piekrastē, kā arī vietām iekšzemes reģionos 20—24 m/s. Arī Rīgā vēja brāzmas sasniedza vētras spēku: vēja ātrums brāzmās sasniedza pat 25 m/s. Ar stipro vēju bija saistīta arī ūdenslīmeņa celšanās Rīgas līča dienvidos — [[Pētersala-Andrejsala|Andrejostā]] ūdens līmenis paaugstinājās līdz 125 cm virs nulles atzīmes.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31151.html Atskats uz vakardienas vētru]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2011|2|9|SK}}</ref><ref>[http://www.meteo.lv/public/31150.html Ciklons "Nicolas" Latvijā šodien atnesa vētru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110211200426/http://www.meteo.lv/public/31150.html |date={{dat|2011|02|11||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|2|8|SK}}</ref> * [[9. februāris]] — pēcpusdienā un vakarā Latvijā tika novērota kārtējā vēja pastiprināšanās. [[Attēls:Sniegputenis 11.02.2011.jpg|thumb|200px|[[Sniegputenis]] 2011. gada 11. februāra rītā Rīgā.]] * [[11. februāris]] — aktīvs ciklons no Skandināvijas virzījās uz dienvidaustrumiem, līdz ar to sniga un putināja Latvijas teritorijas lielākajā daļā. No rīta un dienā, daļā teritorijas, tika novērota ļoti intensīva snigšana. Vakarā visbiezākā sniega sega bija Alūksnē — 50 cm, Zosēnos 38 cm, Daugavpilī 34 cm, bet Skrīveros 33 cm. Rīgā sniega segas biezums pieauga līdz 31 cm.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31161.html Stiprs sniegs un putenis 11.02.2011.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110216123901/http://www.meteo.lv/public/31161.html |date=16.02.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|2|11|SK}}</ref> Vislielākais sniega segas pieaugums tika fiksēts Daugavpilī, Mērsragā un Rīgā — attiecīgi 19, 17 un 16 cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/365759-riga_sniega_sega_pieaugusi_par_16_cm Rīgā sniega sega pieaugusi par 16 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110215104942/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/365759-riga_sniega_sega_pieaugusi_par_16_cm |date={{dat|2011|02|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|12|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[25. februāris]] — Latvijā iestājās ilgstošs [[aukstuma vilnis]]. * [[13. februāris]] — virs [[Baltijas jūra]]s reģiona ziemeļu daļas, pastiprinoties anticiklonam, debesis Latvijā skaidrojās un ar ziemeļu vēju sāka ieplūst arktiskās gaisa masas. Naktī un rītā sals vietām Latvijā sasniedzis −20 grādu atzīmi,<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/365818-sals_vietam_sasniedzis_20_gradu_atzimi Sals vietām sasniedzis -20 grādu atzīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306053404/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/365818-sals_vietam_sasniedzis_20_gradu_atzimi |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|13|SK}}</ref> bet dienā tikai valsts rietumu daļā temperatūra pakāpās virs −10 grādiem. * [[14. februāris]] — Jelgavā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz −27,1 grādam, citviet valstī bija −20 līdz −26 grādu sals, jūras piekrastē Kurzemē ap −15, −19 grādiem. Priekuļu novērojumu stacijā pie Cēsīm tika fiksēti −25,7 grādi, un tā ir zemākā gaisa temperatūra, kas fiksēta šajā datumā — 14. februārī, kopš tur sākti meteo novērojumi. Iepriekšējais aukstākais 14. februāra rīts Cēsu pusē bija [[1979. gads|1979]]. gadā, kad bija −25,5 grādu sals. Rīgas centrā gaiss atdzisis līdz −18,4 grādiem, bet lidostas "Rīga" meteoroloģiskajā stacijā fiksēts −24,0 grādu sals.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/365884-visaukstak_sorit_jelgava_271_grads Visaukstāk šorīt Jelgavā, -27,1 grāds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307053029/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/365884-visaukstak_sorit_jelgava_271_grads |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā temperatūra pazeminājās līdz −26, −30 grādiem. Mazāks sals valdīja Kurzemē un augstākā gaisa temperatūra bija Kolkā, kur temperatūra nenoslīdēja zemāk par −15,8 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]] Kaibalā, kur temperatūra pazeminājās līdz −31,0&nbsp;°C. Savukārt saskaņā ar LVĢMC datiem zemākā gaisa temperatūra fiksēta Zosēnos — tur temperatūra pazeminājās līdz −30,1&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/366045-sals_vietam_sasniedzis_31_gradu Sals vietām sasniedzis -31 grādu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051944/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/366045-sals_vietam_sasniedzis_31_gradu |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|15|SK}}</ref> 15. februāra aukstuma rekords tika pārspēts trijās novērojumu stacijās. Daugavpils meteostacijā līdz šim zemākā gaisa temperatūra 15. februārī bija −25,2&nbsp;°C, jaunais rekords ir −29,9&nbsp;°C, Jelgavā — attiecīgi −26,8 un −29,6 grādi, bet Bauskā −25,2 un −26,3 grādi. Iepriekšējie šā datuma minimālās temperatūras rekordi tika reģistrēti 1979. gadā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31165.html Šonakt pārspēti vairāki minimālās gaisa temperatūras rekordi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110221043256/http://www.meteo.lv/public/31165.html |date={{dat|2011|02|21||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|2|15|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −26,2&nbsp;°C un 1979. gada rekords netika pārspēts. * [[18. februāris]] — Krāslavā, LVC novērojumu stacijā, gaisa temperatūra noslīdēja līdz −30,4&nbsp;°C. Diennakts aukstuma rekords tika pārspēts sešās LVĢMC novērojumu stacijās.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/366601-atkal_parspeti_aukstuma_rekordi Atkal pārspēti aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110220080132/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/366601-atkal_parspeti_aukstuma_rekordi |date={{dat|2011|02|20||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|18|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — zemākā gaisa temperatūra no rīta bija [[Apes novads|Apes novadā]], kur Virešos reģistrēti −29,4&nbsp;°C. Citviet valsts galējos ziemeļaustrumu un austrumu novados fiksēti −25, −29 grādi. Rīgā −18,4&nbsp;°C. * [[21. februāris]] — no rīta Rīga gaisa temperatūra noslīdēja līdz −24,4&nbsp;°C, kas tikai par 0,1 grādu atpalika no šīs diennakts rekorda, kas tika uzstādīts [[1963. gads|1963]]. gadā. * [[24. februāris]] — daudzviet Kurzemē tika pārspēti 24. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Liepājas novērojumu stacijā jaunais aukstuma rekords ir −19,5&nbsp;°C, iepriekš zemākā temperatūra tika reģistrēta 1985. gadā un bija −19,2&nbsp;°C. Pāvilostā −22,8&nbsp;°C (−19,6&nbsp;°C, 1956. un 1958.), Saldū −25,5&nbsp;°C (−24,0&nbsp;°C, 1958.), Stendē −25,8&nbsp;°C (−22,8&nbsp;°C, 1965.) un Ventspilī −20,4&nbsp;°C (−18,7&nbsp;°C, 1985.). Saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspils novada Usmā, kur termometra stabiņš sasniedza −27,2 grādu atzīmi, bet LVĢMC novērojumu tīklā zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos un Mērsragā — attiecīgi −27,0 un −26,3 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/367308-ceturtdienas_rita_kurzeme_parspeti_aukstuma_rekordi Ceturtdienas rītā Kurzemē pārspēti aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052053/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/367308-ceturtdienas_rita_kurzeme_parspeti_aukstuma_rekordi |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|24|SK}}</ref> Rīgā gaiss atdzisa līdz −22,5&nbsp;°C lidostā (līdz diennakts rekordam (1986. gads) pietrūka 0,2 grādi) un −15,4&nbsp;°C pilsētas centrā. * [[25. februāris]]: ** Naktī sals Latvijā sasniedza −25, −27&nbsp;°C, tādējādi desmit novērojumu stacijās tika pārspēti konkrētā datuma minimālās gaisa temperatūras rekordi. Zemākās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti Pāvilostā, Mērsragā, Jelgavā, Bauskā, Skultē, Ainažos, Rūjienā, Zosēnos, Zilānos un Rēzeknē, bet visaugstākā gaisa temperatūra bija jūras piekrastē — Rucavā, Liepājā un Ventspilī, kur gaisa temperatūra nepārsniedza −17&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/367465-daudzviet_latvija_atkal_parspeti_aukstuma_rekordi Daudzviet Latvijā atkal pārspēti aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110228024345/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/367465-daudzviet_latvija_atkal_parspeti_aukstuma_rekordi |date={{dat|2011|02|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|25|SK}}</ref> Arī Rīgā, ar temperatūru −23,9&nbsp;°C, tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kas iepriekš bija −22,5&nbsp;°C un tika uzstādīts [[1968. gads|1968]]. gadā. ** Kurzemes pusē, netālu no [[Grobiņa]]s, tika novēroti pirmie gājputni — [[Meža balodis|meža baloži]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/367596-kurzeme_noveroti_pirmie_gajputni Kurzemē novēroti pirmie gājputni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052403/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/367596-kurzeme_noveroti_pirmie_gajputni |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|25|SK}}</ref> === Marts === * [[2. marts]] — Latvijā tika novērots augstākais atmosfēras spiediens 2011. gadā — 782 mm Hg. Maksimums tika sasniegts priekšpusdienā, Kurzemē un valsts centrālajos rajonos. * [[8. marts]] — pēcpusdienā, pirmo reizi kopš 2010. gada novembra, gaisa temperatūra vietām Latvijā paaugstinājās līdz +6 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/368972-pirmo_reizi_sogad_gaiss_iesilis_lidz_6_gradiem Pirmo reizi šogad gaiss iesilis līdz +6 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110311094108/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/368972-pirmo_reizi_sogad_gaiss_iesilis_lidz_6_gradiem |date={{dat|2011|03|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|3|8|SK}}</ref> * [[13. marts]] — pirmo reizi 2011. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā pakāpās virs +10 grādiem. Pēcpusdienā Latvijas lielākajā daļā tā paaugstinājās līdz +7, +12 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/369580-sodien_sa_gada_siltaka_diena_rit_atkal_bus_10 Šodien šā gada siltākā diena, Rīt atkal būs +10]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|3|13|SK}}</ref> Piecās LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (vissiltākais bija Liepājā: +11,4&nbsp;°C), bet Zosēnos tas tika atkārtots — tur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0&nbsp;°C, kas ir 2007. gada maksimālās gaisa temperatūras rekorda atkārtojums.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31213.html Aizvadīta siltākā diena šogad.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110315165616/http://www.meteo.lv/public/31213.html |date={{dat|2011|03|15||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|3|13|SK}}</ref> * [[19. marts]] — [[ciklons|zema spiediena ieplaka]] naktī atnesa nokrišņus sniega veidā, kas īslaicīgi atjaunoja jau daļēji nokusušo sniega segu visā Latvijā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31227.html Laika apstākļi Latvijā iepriekšējā dekādē 2011. gada 11.-20. marts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110325045953/http://www.meteo.lv/public/31227.html |date={{dat|2011|03|25||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|3|21|SK}}</ref> Visvairāk sniga Liepājā, kur papildus uzsniga 5 cm. * [[21. marts]] — sniegs daļēji bija nokusis daļā Kurzemes un Zemgales rietumos. Turpretim Alūksnē un Daugavpilī tas bija attiecīgi 39 un 19 cm — Rīgā 6 cm. * [[25. marts]] — daudzviet Vidzemē pamatīgi puteņoja, bet vietām bija arī pērkona negaiss un krusa (sniega graudi). Viļakā snigšanu pavadīja spēcīgs vējš un pērkona dārdi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/371316-vidzeme_sniegputeni_pavadijis_perkons_noverota_ari_krusa Vidzemē sniegputeni pavadījis pērkons, novērota arī krusa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051537/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/371316-vidzeme_sniegputeni_pavadijis_perkons_noverota_ari_krusa |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|3|25|SK}}</ref> Arī Rīgā, nakts sākumā, tika novērots lokāls, gāzienveida sniegputenis un sniega graudi, kuru pavadīja spēcīgas vēja brāzmas un pirmais pavasara pērkons. === Aprīlis === [[Attēls:Ledus krāvumi Saulkrastu pludmalē.JPG|thumb|200px|Ledus krāvumi [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pludmalē {{dat|2011|04|10}}]] * [[1. aprīlis]] — daudzviet saglabājās sniega sega, tostarp Valkā 29 centimetru biezumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/1.-aprilis.a73587/ Šī diena vēsturē | 1. aprīlis], lsm.lv</ref> * [[2. aprīlis]] — naktī un no rīta lielākajā daļā Latvijas teritorijas tika novērota bieza [[migla]], kurā redzamība nepārsniedza 50—500 metrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/2.-aprilis.a73588/ Šī diena vēsturē | 2. aprīlis], lsm.lv</ref> * [[3. aprīlis]] — izklīda mākoņi un migla, saule gaisu sasildīja līdz +8, +16 grādiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/3.-aprilis.a73589/ Šī diena vēsturē | 3. aprīlis], lsm.lv</ref> pēcpusdienā Liepājas un Pāvilostas apkārtnē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/372298-ara_saulite_ir_15_gradi Ārā saulītē ir +15 grādi!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110406054505/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/372298-ara_saulite_ir_15_gradi |date={{dat|2011|04|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|4|3|SK}}</ref> * [[4. aprīlis]] — naktī Liepājā gaisa temperatūra brīžiem pakāpās līdz +13 grādiem, bet pēcpusdienā lietus un miglas laikā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +3 grādiem. Valsts lielākajā daļā pēcpusdienā bija +9, +13 grādu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/4.-aprilis.a73590/ Šī diena vēsturē | 4. aprīlis], lsm.lv</ref> * [[8. aprīlis]] — ciklons "Ingo", strauji virzoties dienvidaustrumu virzienā, naktī sasniedza Latvijas teritoriju, atnesot vētru un mērenus nokrišņus lietus un slapja sniega veidā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31275.html Ciklons INGO Latvijā atnesīs stipru vētru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110410082236/http://www.meteo.lv/public/31275.html |date={{dat|2011|04|10||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|4|7|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, kur vēja ātrums brāzmās sasniedza 30 m/s, Kolkā — 27 m/s, bet Rīgā — 24 m/s.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/stiprs-vejs-putis-ari-priekspusdiena-bez-elektribas-10-tukstosi-latvenergo-klientu.d?id=37890197 Stiprs vējš pūtīs arī priekšpusdienā; bez elektrības 10 tūkstoši 'Latvenergo' klientu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305141141/http://www.delfi.lv/news/national/politics/stiprs-vejs-putis-ari-priekspusdiena-bez-elektribas-10-tukstosi-latvenergo-klientu.d?id=37890197 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, delfi.lv, {{dat|2011|4|8|SK}}</ref> Elektroenerģijas avārijas atslēgumi tika reģistrēti 10 011 klientiem 758 transformatoru punktu teritorijās.<ref>[http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,1351480&_dad=portal&_schema=PORTAL Reģistrēto elektroapgādes atslēgumu karte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110412184414/http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,1351480&_dad=portal&_schema=PORTAL |date={{dat|2011|04|12||bez}} }}, latvenergo.lv, {{dat|2011|4|8|SK}}</ref> Nopietnākie elektroapgādes traucējumi tika reģistrēti Kurzemē un Zemgalē — Bauskas, Talsu, Tukuma apkārtnē, kā arī [[Ķekava|Ķekavā]] un [[Ventspils|Ventspilī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/372949-nakti_vejs_brazmas_sasniedzis_30_ms_daudzviet_trauceta_elektroapgade Naktī vējš brāzmās sasniedzis 30 m/s; daudzviet traucēta elektroapgāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120111194500/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/372949-nakti_vejs_brazmas_sasniedzis_30_ms_daudzviet_trauceta_elektroapgade |date={{dat|2012|01|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|4|8|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — no rīta daudzviet, arī Rīgas lidostā, tika reģistrēti −4 grādi, vietām −5, bet Garkalnē pat −6 grādi. * [[21. aprīlis]] — gaisa temperatūras amplitūda Latvijā sasniedza 21 grādu. Rītā, laikā ap saullēktu, gaisa temperatūra vietām, galvenokārt piekrastē, noslīdēja līdz −1 grādam, Mērsragā tika reģistrēti −2 grādi. Savukārt pēcpusdienā saule gaisu sasildīja līdz pat +19 grādiem ([[Jelgava]], +19,0&nbsp;°C).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/374808-gaisa_temperaturas_diennakts_amplituda_latvija_sasniedz_21_gradu Gaisa temperatūras diennakts amplitūda Latvijā sasniedz 21 grādu]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|4|22|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem, pirmo reizi 2011. gadā, Latvijā gaisa temperatūra sasniedza +20 grādus (Kurzemē, [[Aizputes novads|Aizputes novada]] [[Kalvene|Kalvenē]] — +20,1&nbsp;°C).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/374855-pirmo_reizi_sogad_gaisa_temperatura_latvija_sasniedz_20_gradu Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā sasniedz +20 grādu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053812/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/374855-pirmo_reizi_sogad_gaisa_temperatura_latvija_sasniedz_20_gradu |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|4|22|SK}}</ref> * [[23. aprīlis]] — no rīta [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] rietumu piekrastē tika novērota bieza migla, kas stiepās pāri līcim un Vidzemes rietumu daļai. Tomēr dienas gaitā tā izklīda. * [[24. aprīlis]] — pirmo reizi 2011. gadā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +20 grādus.<ref>[https://www.la.lv/sogad-riga-vel-nav-parsniegta-20-gradu-atzime Šogad Rīgā vēl nav pārsniegta +20 grādu atzīme], la.lv {{dat|2015|5|23|SK}}</ref> * [[27. aprīlis]] — Pateicoties siltām un mitrām gaisa masām, kad valsts dienvidu reģionos gaiss iesila pat līdz +24 grādiem, Kurzemes dienvidu daļā, Vidzemes dienvidu un austrumu reģionos, kā arī Latgalē tika novērotas atsevišķas un lokālas lietusgāzes, kuras pavadīja pirmie nelielie pavasara pērkona negaisi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/375374-sodien_latvija_ducinajis_pirmais_perkons Trešdien Latvijā ducinājis pirmais pērkons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110430151731/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/375374-sodien_latvija_ducinajis_pirmais_perkons |date={{dat|2011|04|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|4|27|SK}}</ref> === Maijs === [[Attēls:Dammes iela Rīgā, 05.2011.JPG|thumb|200px|[[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]] Rīgā. 2011. gada 10. maijs.]] * [[2. maijs]] — pēcpusdienā [[Auce]]s un [[Dobele]]s apkaimē tika novērots slapjš sniegs. Nokrišņu josla bija šaura un slapjš sniegs bija tikai dažviet Zemgales dienvidrietumos, bet [[Jūrmala]]s apkaimē smidzina lietus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/375973-dazviet_latvija_snieg Dažviet Latvijā snieg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110505201639/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/375973-dazviet_latvija_snieg |date={{dat|2011|05|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|5|2|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −2,5&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994. gadā]], bija −1,9&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/376252-parspets_5maija_aukstuma_rekords Pārspēts 5.maija aukstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415022206/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/376252-parspets_5maija_aukstuma_rekords |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|5|5|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — naktī vairākās novērojumu stacijās Latvijā tika pārspēti ilggadējie aukstuma rekordi. Vietām Kurzemē un Vidzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −4 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/376397-gaisa_temperatura_vietam_pazeminajusies_lidz_4_gradiem Gaisa temperatūra vietām pazeminājusies līdz -4 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051259/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/376397-gaisa_temperatura_vietam_pazeminajusies_lidz_4_gradiem |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|5|6|SK}}</ref> Visaukstākais bija Ainažos (−4,6&nbsp;°C), kur iepriekš attiecīgās nakts zemākā gaisa temperatūra bija −4 grādi, Stendē bija −3,9&nbsp;°C, bet −3 grādi naktī tika reģistrēti Pāvilostā, Saldū un Skrīveros. Iepriekš attiecīgās nakts zemākā gaisa temperatūra Stendē bija −2,5&nbsp;°C, Pāvilostā −2,4&nbsp;°C, Saldū −2,3&nbsp;°C, bet Skrīveros −2,1&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31341.html Minimālās gaisa temperatūras rekordi 06.05.2011.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110513224854/http://www.meteo.lv/public/31341.html |date=13.05.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|5|6|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/376417-nakti_daudzviet_parspeti_ilggadejie_aukstuma_rekordi Naktī daudzviet pārspēti ilggadējie aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110509062942/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/376417-nakti_daudzviet_parspeti_ilggadejie_aukstuma_rekordi |date={{dat|2011|05|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|5|6|SK}}</ref> * [[7. maijs]] — [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] pilnībā izkusa pēdējais ledus.<ref name="tvnet 05 2011">[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/376829-pecpusdiena_gaiss_iesila_ka_vasara_lidz_25_gradiem Pēcpusdienā gaiss iesila kā vasarā līdz +25 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110512031948/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/376829-pecpusdiena_gaiss_iesila_ka_vasara_lidz_25_gradiem |date={{dat|2011|05|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|5|9|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pēcpusdienā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, gaisa temperatūra pakāpēs teju līdz +25 grādiem. Nepilni +25 grādi tika reģistrēti Aizputes novada Kalvenē. Vienlaicīgi LVĢMC Ventspils novērojumu stacija, kas atrodas ostā pie jūras, pēcpusdienā ziņoja par +11 grādiem. Savukārt Ventspils lidostā — aptuveni trīs kilometrus no jūras — gaiss pēcpusdienā iesila līdz +21 grādam.<ref name="tvnet 05 2011" /> * [[13. maijs]] — Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, kā rezultātā virs valsts teritorijas izveidojās [[ciklons|ciklona]] centrs, atnesot ilgstošu un atsevišķās vietās ļoti spēcīgas lietusgāzes un mērenu negaisu. Rīgā nolija 24 mm lietus, kas ir vairāk nekā puse no visa mēneša normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31350.html Stipras lietavas un pērkona negaiss 13.-14.05.2011.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110517064154/http://www.meteo.lv/public/31350.html |date=17.05.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|5|14|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/377496-riga_nolijusi_vairak_neka_puse_no_menesa_normas Rīgā nolijusi vairāk nekā puse no mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307053448/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/377496-riga_nolijusi_vairak_neka_puse_no_menesa_normas |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|5|14|SK}}</ref> * [[16. maijs]] — kopš piektdienas, 13. maija pēcpusdienas, Rīgā nolija aptuveni 50 mm nokrišņu jeb 113% no mēneša normas (maija mēneša norma ir 45 mm).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/377644-riga_tris_dienu_laika_nolijusi_vairak_neka_menesa_norma Rīgā trīs dienu laikā nolijusi vairāk nekā mēneša norma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053302/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/377644-riga_tris_dienu_laika_nolijusi_vairak_neka_menesa_norma |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|5|16|SK}}</ref> Citviet valstī lija mazāk, Liepājā pēdējās 30 diennaktīs tikai 11 mm. * [[23. maijs]]: ** Ļoti silta nakts. Lielākajā daļā Latvijas teritorijas temperatūra nenoslīdēja zemāk par +15 grādiem. Liepājā tā nenoslīdēja zemāk par +18 grādiem, Rīgā, +13,7&nbsp;°C. ** Naktī Kurzemē plosījās spēcīgi negaisi un lietusgāzes, kas no rīta sasniedza valsts centrālos rajonus un vēlāk arī pārējo Latviju. Ventspilī līdz plkst. 7.25 nolija 15 mm. Aiz frontes, sākot no DR, debesis skaidrojās. * [[24. maijs]] — pēc siltas dienas, pievakarē, no dienvidrietumiem Latviju šķērsoja [[aukstā fronte|aukstā atmosfēras fronte]], atnesot lietu, vietām īslaicīgas lietusgāzes, kā arī nelielus negaisus. * [[25. maijs]] — Latvijā valdīja brāzmains vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Kolkā (18 m/s), kā arī Daugavpilī un Rīgā — 17 m/s. * [[31. maijs]] — Latvijā sākās [[karstuma vilnis]]: strauji iestājās ļoti silts un vējains laiks. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā un Ventspilī, kur gaiss sakarsa līdz +29 grādiem (Ventspilī +29,4&nbsp;°C),<ref>[http://www.meteo.lv/public/31364.html Vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegti 31. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110611090540/http://www.meteo.lv/public/31364.html |date={{dat|2011|06|11||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|5|31|SK}}</ref> Rīgā temperatūra pakāpās līdz +28 grādiem. Četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēts 31. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/379669-parspeti_karstuma_rekordi_rit_vel_par_gradu_siltaks Pārspēti karstuma rekordi, rīt vēl par grādu siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110603070857/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/379669-parspeti_karstuma_rekordi_rit_vel_par_gradu_siltaks |date={{dat|2011|06|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|5|31|SK}}</ref> Turpretī Kolkā gaiss iesila tikai līdz +16,9&nbsp;°C. Starp Latvijas valsts ceļu novērojumu stacijām, visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekos]] un [[Nīca|Nīcā]], +29,1&nbsp;°C. === Jūnijs === * Ar vidējo gaisa temperatūru +20&nbsp;°C, kas ir 6,3 grādus virs normas, 2011. gada jūnija pirmā dekāde bija siltākā jūnija pirmā dekāde Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31387.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 01.-10.06.2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614171401/http://www.meteo.lv/public/31387.html |date=14.06.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|06|13|SK}}</ref> * Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru '''+17,3&nbsp;°C''', kas ir 2,6 grādi virs normas, 2011. gada jūnijs ir bijis vissiltākais vasaras sākuma mēnesis šajā gadsimtā un otrais siltākais jūnijs Latvijā pēdējos 88 gados. Ilggadīgie novērojumi rāda, ka vissiltākais jūnijs Latvijā ir bijis [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gadā]], kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 3,4 grādus virs normas, savukārt visaukstākais laiks jūnijā ir bijis [[1928. gads Latvijā|1928. gadā]], kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 4,9 grādus zem normas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/384462-aizvadits_otrs_siltakais_junijs_pedejo_88_gadu_laika Aizvadīts otrs siltākais jūnijs pēdējo 88 gadu laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317145710/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/384462-aizvadits_otrs_siltakais_junijs_pedejo_88_gadu_laika |date={{dat|2012|03|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Halo ap Sauli.JPG|thumb|200px|Halo Rīgā {{dat|2011|06|01}}]] * [[1. jūnijs]]: ** Tika aizvadīta karsta diena — maksimālā gaisa temperatūra teritorijas lielākajā daļā dienas laikā paaugstinājās līdz +27, +30 grādiem. Līdz ar to tika pārspēti 13 šīs dienas maksimālās temperatūras rekordi Latvijai. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Zīlānos, kur termometra stabiņš sasniedza atzīmi +30,4 grādi. Līdz šim (kopš [[1995. gada laikapstākļi Latvijā|1995. gada]]) ar +29,9 grādiem rekordiste bija Jelgava.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31370.html Pārsniegti 1.jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110611090547/http://www.meteo.lv/public/31370.html |date={{dat|2011|06|11||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|6|1|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/379894-vakar_gaisa_temperatura_sasniegusi_jaunu_rekordu Vakar gaisa temperatūra sasniegusi jaunu rekordu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051459/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/379894-vakar_gaisa_temperatura_sasniegusi_jaunu_rekordu |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|6|2|SK}}</ref> Galvaspilsētas centra novērojumu stacijā plkst. 15.00 bija +29,2 grādi, tādējādi tika pārspēts iepriekšējais 1. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords — [[1998. gada laikapstākļi Latvijā|1998. gadā]] gaiss Rīgā sakarsa līdz +29,0&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/379861-riga_parspets_1junija_karstuma_rekords Rīgā pārspēts 1.jūnija karstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120805054020/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/379861-riga_parspets_1junija_karstuma_rekords |date={{dat|2012|08|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|6|1|SK}}</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]] novērojumu stacijā tika fiksēta +28,7&nbsp;°C augsta gaisa temperatūra. ** Rīgā ap Sauli tika novērots [[halo]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/379837-riga_ap_sauli_novero_neparastu_dabas_paradibu Rīgā ap Sauli novēro neparastu dabas parādību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110603120926/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/379837-riga_ap_sauli_novero_neparastu_dabas_paradibu |date={{dat|2011|06|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|6|1|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā paaugstinājusies līdz +27, +30 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/380403-pirmdien_parspeti_karstuma_rekordi_otrdien_klus_vel_karstaks Pirmdien pārspēti karstuma rekordi, otrdien kļūs vēl karstāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052132/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/380403-pirmdien_parspeti_karstuma_rekordi_otrdien_klus_vel_karstaks |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|6|6|SK}}</ref> Desmit novērojuma stacijās tika pārspēts šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet [[Ventspils|Ventspilī]] (+31,1&nbsp;°C) pat tika pārsniegts šīs dienas Latvijas absolūtais rekords, kas iepriekš tika reģistrēts Rīgā +30,9&nbsp;°C [[1885. gads|1885]]. gadā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31377.html Daudzviet pārspēti 6.jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110611090620/http://www.meteo.lv/public/31377.html |date={{dat|2011|06|11||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|6|6|SK}}</ref> Rīgas centrā — +29,2&nbsp;°C. [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,8&nbsp;°C, tādējādi tika pārspēts iepriekšējais diennakts rekords, kas bija +28,2&nbsp;°C un tika uzstādīts [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gadā]]. Latvijas valsts ceļi — [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]] (+30,6&nbsp;°C), [[Ķemeri]] (+30,4&nbsp;°C), [[Apšupe]] (+30,3&nbsp;°C) — citviet zem +30 grādiem. * [[7. jūnijs]] — pūšot dienvidu, dienvidaustrumu vējiem, maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārsniegti 4 meteostacijās Kurzemes piekrastē. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +32,0&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31381.html 7. jūnijā Kurzemes piekrastē pārsniegti maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614170749/http://www.meteo.lv/public/31381.html |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|6|7|SK}}</ref> Rīgā temperatūra sasniedza +29,9&nbsp;°C Rīgas lidostā un +30,3&nbsp;°C Rīgas centrā. Pēc Latvijas valsts ceļu datiem visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekos]], +32,1&nbsp;°C. +31 grādu robeža tika sasniegta 4, bet +30 grādu — 15 novērojumu stacijās. [[Attēls:RIX radars 08. un 09.06.2011.png|thumb|200px|Diennakts nokrišņu summa Kurzemē [[8. jūnijs|8.]] un [[9. jūnijs|9. jūnijā]].]] * [[8. jūnijs]] — pēc Latvijas valsts ceļu datiem visaugstākā gaisa temperatūra [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekos]] un [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastē]], attiecīgi +32,5&nbsp;°C un 31,9&nbsp;°C. Rīgā, abās novērojumu stacijās, +30,7&nbsp;°C. Kurzemi, īpaši Baltijas jūras piekrasti, kā arī novada dienvidrietumus, piemeklēja lokālas, spēcīgas lietusgāzes ar pērkona negaisiem un brāzmainu vēju. Liepājā lietusgāze izraisīja īslaicīgu atsevišķu ielu applūšanu.<ref>[http://www.liepajniekiem.lv/lat/galerijas/lietotaju_galerijas/2011/06/08/4defc6f4f2b6c-liepajas-venecija/ Liepajas Venecija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110612223639/http://www.liepajniekiem.lv/lat/galerijas/lietotaju_galerijas/2011/06/08/4defc6f4f2b6c-liepajas-venecija/ |date={{dat|2011|06|12||bez}} }}, liepajniekiem.lv {{dat|2011|6|9|SK}}</ref><ref>[http://www.spoki.lv/foto-izlases/Liepajas-Venecija/368164 Liepājas Venēcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110811004005/http://www.spoki.lv/foto-izlases/Liepajas-Venecija/368164 |date={{dat|2011|08|11||bez}} }}, spoki.lv</ref> * [[9. jūnijs]]: ** Pirmo reizi 2011. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. ** Piecās novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē tika sasniegti jauni konkrētās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākās gaisa temperatūras tika reģistrētas Pāvilostā un Ventspilī, kur gaiss iesila attiecīgi līdz +31,8&nbsp;°C un 31,6&nbsp;°C, un tika pārspēts [[1956. gads|1956]]. gada rekords.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31384.html Atkal jauni gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614170757/http://www.meteo.lv/public/31384.html |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|6|9|SK}}</ref> ** Latvijas dienvidrietumu rajonos pēcpusdienā veidojās gubu lietus mākoņi, kas atnesa pērkona [[Negaiss|negaisu]], [[lietusgāze]]s un vietām arī krasas [[vējš|vēja brāzmas]]. Visstiprākās tās tika fiksētas [[Liepāja]]s pilsētā, kur vējš brāzmās sasniedza 20 m/s. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +30,2&nbsp;°C pilsētas centrā un +29,5&nbsp;°C lidostā un līdz 1956. gada rekordam lidostā pietrūka 0,6 grādi. * [[11. jūnijs]]: ** Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,0 °C. ** Plašas Latvijas teritorijas piemeklēja [[2011. gada 11. jūnija negaisi Latvijā|spēcīgu negaisu sērija]]. ** Divās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Rūjiena|Rūjienā]] tika atkārtots 1937. gada rekords, kas bija +29,2&nbsp;°C. [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss uzkarsa līdz +28,5 grādiem, kas bija par 0,1 grādu vairāk kā 1998. gadā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31386.html Divās novērojumu stacijās pārspēti 11. jūnija karstuma rekordi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614171018/http://www.meteo.lv/public/31386.html |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|6|11|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/381099-sestdien_atkal_parspets_11junija_karstuma_rekords Sestdien atkal pārspēts 11.jūnija karstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052121/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/381099-sestdien_atkal_parspets_11junija_karstuma_rekords |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|6|12|SK}}</ref> ** Ūdens temperatūra [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] pie [[Daugavgrīva]]s no rīta pazeminājās līdz +2,6&nbsp;°C. Tas bija izskaidrojams ar [[Apvelings|apvelingu]]. Ļoti auksts ūdens bija arī [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkaimē — [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] bija tikai +6,5&nbsp;°C. Jūrmalā ūdens temperatūra bija nedaudz augstāka, [[Lielupe]]s grīvā bija +13 grādu. Atklātā jūrā — Ventspils un Liepājas apkārtnē ūdens temperatūra bija attiecīgi +16 un +19 grādi, savukārt ūdens temperatūra Latvijas upēs un ezeros bija vidēji +20, +24 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/381050-daugavgriva_udens_atdzisis_lidz_26_gradiem Daugavgrīvā ūdens atdzisis līdz +2,6 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051716/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/381050-daugavgriva_udens_atdzisis_lidz_26_gradiem |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|6|11|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/381109-daugava_udens_temperatura_ir_20_lidz_24_gradi Daugavā ūdens temperatūra ir 20 līdz 24 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052452/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/381109-daugava_udens_temperatura_ir_20_lidz_24_gradi |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|6|12|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — Rīgu šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas nesa lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Visstiprākais lietus un krusa bija ap plkst. 16.00, kad krusas graudi, kas bija zirņu lielumā, dažviet Rīgā zemi noklāja baltu. Kopējais nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 20 milimetru jeb nepilnu trešdaļu no mēneša normas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/382174-riga_nolijusi_tresdala_menesa_normas Rīgā nolijusi trešdaļa mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053149/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/382174-riga_nolijusi_tresdala_menesa_normas |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|6|20|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — ap plkst. 16.00 [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]]s pludmalē tika novērots, [[virpuļviesulis]], jeb tā dēvētais [[Virpuļviesulis#Ūdens stabs|ūdens stabs]] jūrā.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/tuja-noverots-virpulviesulis.d?id=39266889 Tūjā novērots virpuļviesulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110830121639/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/tuja-noverots-virpulviesulis.d?id=39266889 |date={{dat|2011|08|30||bez}} }}, aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2011|6|26|SK}}</ref><ref>[http://citadapasaule.com/2011/06/26/tujas-pludmale-noverots-udens-stabs-foto/ Tūjas pludmalē novērots ūdens stabs (Foto)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110804055206/http://citadapasaule.com/2011/06/26/tujas-pludmale-noverots-udens-stabs-foto/ |date={{dat|2011|08|04||bez}} }}, citadapasaule.com, {{dat|2011|6|26|SK}}</ref><ref>[http://planeta.moy.su/blog/vodjanoj_smerch_v_latvii/2011-06-27-3599 Водяной смерч в Латвии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110703120529/http://planeta.moy.su/blog/vodjanoj_smerch_v_latvii/2011-06-27-3599 |date=2011-07-03 }}, planeta.moy.su, {{dat|2011|6|27|SK}} {{krieviski}}</ref> * [[30. jūnijs]] — daudzviet Vidzemē un Latgalē plosījās lokāli negaisi, kuru rezultātā pēcpusdienā, bez elektrības bija palikuši vairāk kā 11 500 "[[Latvenergo]]" klientu. Vēlāk negaisi skāra arī Zemgali un Kurzemi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/383181-negaisu_del_elektroapgade_trauceta_115_tukstosiem Negaisu dēļ elektroapgāde traucēta 11,5 tūkstošiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054711/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/383181-negaisu_del_elektroapgade_trauceta_115_tukstosiem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|6|30|SK}}</ref> [[Alūksne|Alūksnē]] tika reģistrēts mēneša maksimālais diennakts nokrišņu daudzums — 20,8 mm (71% no dekādes normas).<ref>[http://www.meteo.lv/public/31401.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 21.-30.06.2011 / 2011. gada 21.-30. jūnijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110704205134/http://www.meteo.lv/public/31401.html |date=04.07.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|7|1|SK}}</ref> === Jūlijs === [[Attēls:Ģertrūdes iela 125.JPG|thumb|200px|20. jūlija negaisā sabrukusī nama siena Rīgā.]] * [[1. jūlijs]] — Kurzemē, pēcpusdienā un vakarā, plosījās spēcīgi negaisi, atnesot stipras lietusgāzes, vētras stipruma vēja brāzmas un pat krusu.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/242655?ref=fun-r-cnc Krusa Aucē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110704183811/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/242655?ref=fun-r-cnc |date={{dat|2011|07|04||bez}} }}, apollo.lv, {{dat|2011|7|1|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/383380-krusas_graudi_auces_novada Krusas graudi Auces novadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110902103917/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/383380-krusas_graudi_auces_novada |date={{dat|2011|09|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|2|SK}}</ref> Atsevišķi gubu mākoņi īslaicīgu negaisu atnesa arī Rīgas apkārtnē, kā rezultātā atsevišķās vietās vējš lauza kokus.<ref>[http://twitpic.com/5jlb6a Vētra nogāza divus kokus.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305011902/http://twitpic.com/5jlb6a |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, twitpic.com, Lietotājs: [http://twitpic.com/photos/freakART freakART] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111110091914/http://twitpic.com/photos/freakART |date={{dat|2011|11|10||bez}} }}, twitpic.com</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/383346-sorit_bez_elektribas_1600_latvenergo_klientu Šorīt bez elektrības 1600 "Latvenergo" klientu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307053341/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/383346-sorit_bez_elektribas_1600_latvenergo_klientu |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|2|SK}}</ref> Šie spēcīgie negaisi Lietuvā atnesa orkāna spēka vēja brāzmas, virpuļviesuļus un izraisīja ievērojamus postījumus.<ref>[http://www.delfi.lt/news/daily/lithuania/viesulas-vel-baugina-lietuva.d?id=47204657 Viesulas vėl baugina Lietuvą] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140515060056/http://www.delfi.lt/news/daily/lithuania/viesulas-vel-baugina-lietuva.d?id=47204657 |date={{dat|2014|05|15||bez}} }}, delfi.lt, {{lietuviski}}</ref> Naktī nekļuva vēsāks par +16, +20 grādiem, maksimālā gaisa temperatūra dienā bija no +23 grādiem Kolkā līdz +30,5 grādiem Rīgā. * [[2. jūlijs]]: ** Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,8 °C. Citviet valstī minimālā gaisa temperatūra bija +16, +21 grādu robežās. ** Maksimālā temperatūra dienā teritorijas lielākajā daļā sasniedza +27, +31 grādu un 6 Latvijas novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālo gaisa temperatūru rekordi.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31403.html Pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi 6 Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110704205201/http://www.meteo.lv/public/31403.html |date={{dat|2011|07|04||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|7|3|SK}}</ref> Arī Rīgas lidostā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,3&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,3&nbsp;°C, tika uzstādīts [[1997. gada laikapstākļi Latvijā|1997. gadā]]. Rīgas centra novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +30,2&nbsp;°C, tomēr rekords netika pārspēts. ** Pēcpusdienā veidojās lieli gubu mākoņi, kas vietām nesa pērkona negaisu un vētru. [[Vecāķi|Vecāķos]] pēcpusdienā plosījās spēcīgs negaiss, sagāžot kokus un bloķējot ceļus. Negaiss tuvojās no [[Saulkrasti|Saulkrastu]] puses. Tas ilga vien kādas desmit minūtes, tomēr daudzviet sagāza kokus, daļēji bloķējot [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] un traucējot satiksmi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/383392-vecakos_specigs_negaiss_sagaz_kokus_un_bloke_celus Vecāķos spēcīgs negaiss sagāž kokus un bloķē ceļus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903171147/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/383392-vecakos_specigs_negaiss_sagaz_kokus_un_bloke_celus |date={{dat|2011|09|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|2|SK}}</ref> * [[3. jūlijs]] — pēcpusdienā un vakarā visu Latvijas teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsoja atmosfēras fronte, atnesot lietusgāzes, Latgalē un Vidzemes austrumu daļā arī negaisu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/383427-negaiss_un_stiprs_vejs_sasniedzis_latgali Negaiss un stiprs vējš sasniedzis Latgali] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307051936/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/383427-negaiss_un_stiprs_vejs_sasniedzis_latgali |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|3|SK}}</ref> Daudzviet frontes priekšpusē tika novērots izteikts [[Sienas mākoņi|sienas mākonis]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/383479-iespaidigi_negaisa_makoni_krastmala Iespaidīgi negaisa mākoņi krastmalā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131005073800/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/383479-iespaidigi_negaisa_makoni_krastmala |date={{dat|2013|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|4|SK}}</ref> * [[18. jūlijs]] — vakarā un naktī uz [[19. jūlijs|19. jūliju]] daudzviet Latviju ziemeļu virzienā šķērsoja spēcīgi negaisi ar stiprām lietusgāzēm. * [[20. jūlijs]] — pēcpusdienā un vakarā vietām Latvijas rietumu un centrālajā daļā, tostarp Rīgā plosījās ļoti spēcīgi un intensīvi negaisi.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/244498 Daudzviet plosījies spēcīgs negaiss]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2011|7|20|SK}}</ref> Lielākie negaisa elektrotīklu postījumi bija Baldones, Bauskas, Iecavas, Jaunjelgavas un Rundāles novadā, kur bez elektrības palika vairāk nekā pieci tūkstoši "[[Latvenergo]]" klientu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/385379-lielakie_negaisa_postijumi_pagaidam_zemgale Lielākie negaisa postījumi pagaidām Zemgalē]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|20|SK}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/lielakie-negaisa-postijumi-bauskas-un-rundales-novada.d?id=39681505 Lielākie negaisa postījumi - Bauskas un Rundāles novadā]{{Novecojusi saite}}, delfi.lv, {{dat|2011|7|20|SK}}</ref> Pērkona negaiss vietām Rīgā lauzis kokus, atnesis lielu krusu un applūdinājis ielas. Krusa bijusi tik liela, ka kopā ar vēju tā vietām Pārdaugavā izsitusi logus. Dažas ielas bija zem ūdens. Lūstošu koku rezultātā daudzviet tika traucēta sabiedriskā transporta kustība.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/385382-riga_krusa_izsit_logus Rīgā krusa izsit logus]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|20|SK}}</ref> Spēcīgā negaisa laikā sabrukusi neapdzīvota piecstāvu nama siena Rīgā, [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 125.<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/zibens-speriena-del-gertrudes-iela-sabrukusi-neapdzivota-nama-siena-13893065 Zibens spēriena dēļ Ģertrūdes ielā sabrukusi neapdzīvota nama siena], diena.lv, {{dat|2011|7|20|SK}}</ref><ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/pussagruvuso-eku-gertrudes-iela-ipasnieks-novaks-nekavejoties-13893183 Pussagruvušo ēku Ģertrūdes ielā īpašnieks novāks nekavējoties], diena.lv, {{dat|2011|7|21|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/385382-riga_krusa_izsit_logus_bet_zibens_sagaz_maju Rīgā krusa izsit logus, bet zibens sagāž māju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111115234509/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/385382-riga_krusa_izsit_logus_bet_zibens_sagaz_maju |date={{dat|2011|11|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|21|SK}}</ref> Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts '''Ventspilī (50 mm)''', Kolkā (31,9 mm) un Rīgā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/nakti-ventspili-nolijusi-80-menesa-normas-ceturtdienas-rits-loti-silts.d?id=39685745 Naktī Ventspilī nolijuši 80% mēneša normas; ceturtdienas rīts - ļoti silts]{{Novecojusi saite}}, delfi.lv, {{dat|2011|7|21|SK}}</ref> Rīgas centra novērojumu stacijā nokrišņu summa sasniedza 36,9 mm, bet Rīgas lidostas novērojumu stacijā tikai 11 mm. * [[21. jūlijs]]: ** Pēcpusdienā spēcīgi negaisi virzījās pāri Latvijas DA daļai, pievakarē negaisi skāra plašas teritorijas Zemgalē un Kurzemē, atnesot vētru, krusu un lietusgāzes. Lokāli negaisi tika novēroti arī Vidzemē. Rīgā diena pagāja bez nokrišņiem. Pēc negaisa bez elektrības palika ap 8000 "Latvenergo" klientu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/385455-pec_negaisa_bez_elektribas_lidz_8000_latvenergo_klientu Pēc negaisa bez elektrības līdz 8000 "Latvenergo" klientu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110723214605/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/385455-pec_negaisa_bez_elektribas_lidz_8000_latvenergo_klientu |date={{dat|2011|07|23||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|21|SK}}</ref> Visvairāk avārijas elektroenerģijas atslēgumu skaits uz plkst. 22.15 bija [[Olaines novads|Olaines]] (2574), [[Jelgavas novads|Jelgavas]] (1544), [[Ozolnieku novads|Ozolnieku]] (1293), kā arī [[Madonas novads|Madonas]] (625), [[Rucavas novads|Rucavas]] (496), [[Dobeles novads|Dobeles]] (488) un [[Saldus novads|Saldus novados]] (468). ** Pēc ļoti siltas nakts, kad gaisa temperatūra Latvijā bija +17, +21 grāda robežās (Rīgā +18,9&nbsp;°C), siltā sektora ietekmē gaisa temperatūra teritorijas lielākajā daļā paaugstinājās līdz +27, +32 grādiem, tādējādi gandrīz visās novērojumu stacijās tika pārspēts vai atkārtots šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras līdzšinējais rekords. Zīlānos tika atkārtots arī šīs dienas absolūtais maksimums visai Latvijai kopumā (+32 grādi) — kopš [[1908. gads|1908]]. gada Latvijā 21. jūlijā gaisa temperatūra nekad nebija sasniegusi +32 grādus. Tomēr vēlāk, dienas gaitā, visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta Ventspilī, '''+32,3&nbsp;°C'''.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31424.html Pārspēti šīs dienas absolūtās maksimālās gaisa temperatūras rekordi (atjaunots plkst. 21:40)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110725010317/http://www.meteo.lv/public/31424.html |date={{dat|2011|07|25||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|7|21|SK}}</ref> Rīgas lidostā gaiss iesila līdz +31,3&nbsp;°C un tādējādi tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1972. gads|1972]]. gadā, bija +29,4&nbsp;°C. Rīgas centra meteostacijā gaisa temperatūra sasniedza +31,7&nbsp;°C. Pēc Latvijas Valsts ceļu datiem, visās 41 novērojumu stacijās, maksimālā gaisa temperatūra sasniedza vai pārsniedza +30,0&nbsp;°C. Visaugstākā temperatūra tika fiksēta Muceniekos un Bauskā — attiecīgi '''+33,0&nbsp;°C''' un +32,9&nbsp;°C. * [[22. jūlijs]] — Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,0 °C. * [[26. jūlijs]] — pēcpusdienā daudzviet Latvijā plosījās spēcīgi negaisi ar brāzmainu vēju, kas atnesa lietusgāzes, krusu un pat lauza kokus. Negaisu dēļ bez elektrības bija vairāk nekā 8000 mājsaimniecību, bet agrā pēcpusdienā uz brīdi vētras dēļ bez elektrības bija palikuši pat 10 000 mājsaimniecību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386040-bridina_par_specigu_negaisu_10_000_bez_elektribas Latviju skar spēcīgs negaiss; Madonā zibens iesper cilvēkiem]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|26|SK}}</ref> Visvairāk bojājumu reģistrēts Rīgā un novados uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas — [[Salaspils]] un [[Ogre]]s pusē, kā arī Ērgļu, Madonas, Talsu, Vecpiebalgas un Vecumnieku novadā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386053-negaisu_del_bez_elektribas_83_tukstosi_majsaimniecibu Negaisu dēļ bez elektrības 8,3 tūkstoši mājsaimniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052724/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386053-negaisu_del_bez_elektribas_83_tukstosi_majsaimniecibu |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|26|SK}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/negaisu-del-bez-elektribas-vairak-neka-5000-majsaimniecibu.d?id=39792357 Negaisu dēļ bez elektrības vairāk nekā 5000 mājsaimniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210619204918/https://www.delfi.lv/news/national/politics/negaisu-del-bez-elektribas-vairak-neka-5000-majsaimniecibu.d?id=39792357 |date={{dat|2021|06|19||bez}} }}, delfi.lv, {{dat|2011|7|26|SK}}</ref> Rīgā uz brīdi applūda atsevišķas ielas un tika lauzti koki, traucējot satiksmi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386063-stundas_laika_19_izsaukumi_par_veja_nogaztiem_kokiem Stundas laikā 19 izsaukumi par vēja nogāztiem kokiem]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|26|SK}}</ref> [[Salaspils|Salaspilī]] tika novērota stipra vētra,<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/386046-salaspili_vetra_un_milzu_krusas_graudi Salaspilī vētra un milzu krusas graudi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051005/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/386046-salaspili_vetra_un_milzu_krusas_graudi |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|26|SK}}</ref> kā arī tika izgāzti daudzi koki, bet krusa nodarījusi lielu postu dārziem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386072-salaspili-krusa-nodarijusi-lielus-postijumus-darziem Salaspilī krusa nodarījusi lielus postījumus dārziem]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|26|SK}}</ref> Madonā, negaisa laikā, diviem jauniešiem trāpīja zibens, savukārt [[Nīcas novads|Nīcas novadā]], iespējams, zibens spēriena dēļ aizdegās privātmāja.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/386050-nicas_novada_zibens_speriena_del_aizdegusies_privatmaja Nīcas novadā zibens spēriena dēļ aizdegusies privātmāja]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|26|SK}}</ref> [[Attēls:Lietusgāze Zolitūde 27.07.2011.jpg|thumb|200px|27. jūlija negaiss un lietusgāze [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]].]] * [[27. jūlijs]]: ** Pēcpusdienā valsts centrālajiem rajoniem, daļai Kurzemes un Vidzemes rietumu daļas pāri, ziemeļrietumu virzienā, virzījās spēcīgs negaiss un vētra. Pērkona negaisu dēļ pulksten 18.00 bez elektrības Latvijā bija 16,8 tūkstoši "Sadales tīkls" klientu. Visvairāk bojājumu reģistrēts [[Stopiņu novads|Stopiņu novadā]] — 3929. Vairāki tūkstoši mājsaimniecību bez elektrības palika arī [[Rīga|Rīgā]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Garkalnes novads|Garkalnes]] un [[Ropažu novads|Ropažu novados]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386211-energoapgades-traucejumi-saruk-lidz-9000 Energoapgādes traucējumi sarūk līdz 9000]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|27|SK}}</ref> Bojājumi tika reģistrēti arī Ādažu, Carnikavas, Dobeles, Ikšķiles, Ogres, Preiļu, Olaines, Saldus, Tukuma un Zilupes novadā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386198-negaisu_del_bez_elektribas_168_tukstosi_maju Negaisu dēļ bez elektrības 16,8 tūkstoši māju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307053112/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386198-negaisu_del_bez_elektribas_168_tukstosi_maju |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|27|SK}}</ref> Pēc negaisa, pēcpusdienā no Rīgas uz Skultes pusi vilcieni kādu laiku nekursēja tālāk par [[Mangaļi (stacija)|Mangaļiem]], jo negaiss bija sabojājis elektrības piegādes vadus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386213-negaisa-del-aptureta-vilcienu-satiksme-uz-skulti-atjaunota Negaisa dēļ apturētā vilcienu satiksme uz Skulti atjaunota]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|27|SK}}</ref> [[Allažu pagasts|Allažu pagasta]] dienvidaustrumu daļa cieta no virpuļvētras jeb tornādo. Astoņu dzīvokļu mājai "Līdumi" vējš norāva jumta konstrukciju un noārdīja skursteņus, bet netālu esošajai kazkopības saimniecībai "Lielgrodes" pilnībā sagrāva šķūni. Stiprais vējš arī lauza kokus un nodarīja postījumus citām tuvumā esošajām mājām. Iedzīvotājiem bija traucēta elektroenerģijas piegāde. Vētras laikā tika novēroti ļoti lieli krusas graudi, kas nebija izkusuši vēl divas stundas pēc notikuma.<ref>[http://www.allazi.lv/allaži/kas-jauns-allažos/269-26-jūlija-pēcpusdienā-spēcīgs-negaiss-un-virpuļviesulis-plosījās-allažu-pagasta-dienvidaustrumu-daļā,-kā-rezultātā-vairākiem-privātīpašumiem-tika-nodarīti-nopietni-bojājumi.html 26. jūlija pēcpusdienā spēcīgs negaiss un virpuļviesulis plosījās Allažu pagasta dienvidaustrumu daļā, kā rezultātā vairākiem privātīpašumiem tika nodarīti nopietni bojājumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903184728/http://www.allazi.lv/alla%C5%BEi/kas-jauns-alla%C5%BEos/269-26-j%C5%ABlija-p%C4%93cpusdien%C4%81-sp%C4%93c%C4%ABgs-negaiss-un-virpu%C4%BCviesulis-plos%C4%ABj%C4%81s-alla%C5%BEu-pagasta-dienvidaustrumu-da%C4%BC%C4%81,-k%C4%81-rezult%C4%81t%C4%81-vair%C4%81kiem-priv%C4%81t%C4%ABpa%C5%A1umiem-tika-nodar%C4%ABti-nopietni-boj%C4%81jumi.html |date={{dat|2011|09|03||bez}} }}, allazi.lv, {{dat|2/ref> Madonā, negaisa laikā, diviem jauniešiem trāpīja zibens, savukārt [[Nīcas novads|Nīcas novadā]], iespējams, zibens spēriena dēļ aizdegās privātmāja.011|7|27|SK}}</ref> Negaisa laikā [[Baloži (pilsēta)|Baložos]], Uzvaras ielā, nolūzuši 50 koki un sasistas vismaz sešas automašīnas. Savukārt Stopiņu novadā negaisa laikā daudzi koki sakrituši uz ceļiem un elektrības līnijām, līdz ar to plašā teritorijā nav elektrības, nestrādā benzīntanks, bankomāti, veikalā nevar norēķināties ar kartēm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386194-allazos_virpulvetra_bet_balozos_nolauzti_50_koki Allažos virpuļvētra, bet Baložos nolauzti 50 koki]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|27|SK}}</ref> ** Latvija atradās ciklona siltajā sektorā, līdz ar to centrālajos un austrumu rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26, +31 grādam. Septiņās novērojumu stacijās tika pārspēti 27. jūlija dienas absolūti maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31427.html Gaisa temperatūra rekordi 27.07.2011.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110901012624/http://www.meteo.lv/public/31427.html |date=01.09.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|7|28|SK}}</ref> [[Attēls:Plūdi Saldus 29.07.2011. 01.jpg|thumb|200px|Plūdi [[Saldus|Saldū]] 29. jūlijā rītā.]] * [[28. jūlijs]] — virs Latvijas atradās neliels [[ciklons]] un ar to saistītas atmosfēras frontes šķērsoja valsts teritoriju, daudzviet atnesot spēcīgas pērkona lietusgāzes.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31428.html Šīs vasaras stiprākās lietusgāzes (28.-29.07.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110901074431/http://www.meteo.lv/public/31428.html |date={{dat|2011|09|01||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|7|29|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/386406-saldu_pludu_del_evakue_cilvekus_strada_ipasa_glabsanas_vieniba Saldū plūdu dēļ evakuē cilvēkus; Strādā īpaša glābšanas vienība]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|29|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika izmērīts [[Alūksne]]s novērojumu stacijā, kur vakarā pāris stundās nolija 50 mm, kas ir vairāk nekā puse no visa mēneša nokrišņu normas, diennakts kopējais nokrišņu daudzums Alūksnē sasniedza 57 mm. Ilgstošākās un spēcīgākās lietavas kopš 28. jūlija vakara tika novērotas Aizputes, Saldus un Skrundas apkaimē, liecina meteoroloģiskā radara dati. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju mērījumiem nokrišņu daudzums vietām pārsniedzis 100 mm. LVĢMC Saldus novērojumu stacijā nokrišņi netiek mērīti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386356-nakti_vietam_nolijusi_vairak_neka_puse_menesa_normas Naktī vietām nolijusi vairāk nekā puse mēneša normas]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|29|SK}}</ref> Neoficiāla mērījumi liecināja, ka Saldus apkārtnē nokrišņu daudzums [[28. jūlijs|28.]], [[29. jūlijs|29. jūlija]] lietusgāzē varētu būt sasniedzis un pat pārsniedzis 163 mm. Stipā un ilgstošā lietus dēļ, kas Kurzemes centrālajiem rajoniem atnesa īpaši stipras lietusgāzes, kuras ilga vairāk kā diennakti, applūda zemākās teritorijas [[Saldus]] pilsētā un tai pieguļošajā apkārtnē, kā arī tika appludināti vai izskaloti vairāki ceļi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/386350-saldu_appludusas_vairakas_majas_situacija_normalizejas Saldū applūdušas vairākas mājas; situācija normalizējas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052830/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/386350-saldu_appludusas_vairakas_majas_situacija_normalizejas |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|29|SK}}</ref> Liepājas šosejas 98. kilometrā, starp [[Brocēni]]em un [[Saldus|Saldu]], spēcīgo lietavu radīto izskalojumu dēļ tika slēgta satiksme un transports tika novirzīts caur Saldus pilsētu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/386449-slegta_dala_liepajas_sosejas_situacija_saldu_stabilizejas Slēgta daļa Liepājas šosejas; situācija Saldū stabilizējas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307053439/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/386449-slegta_dala_liepajas_sosejas_situacija_saldu_stabilizejas |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|29|SK}}</ref> [[Ciecere|Cieceres upē]] pie Saldus ūdens līmenis naktī cēlās par 2,7 metriem. Kopējie plūdu zaudējumi Saldus un Brocēnu pašvaldībai izmaksāja 625 000 Ls.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/386823-pludu_zaudejumi_saldus_un_brocenu_pasvaldiba_625_tukstosi Plūdu zaudējumi Saldus un Brocēnu pašvaldībā - 625 tūkstoši] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052251/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/386823-pludu_zaudejumi_saldus_un_brocenu_pasvaldiba_625_tukstosi |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|8|2|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — agrā rītā gaisa temperatūra vietām Vidzemes augstienē un Ziemeļvidzemē pazeminājās līdz +7 grādiem. [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|LVĢMC]] novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Zosēnos, kur plkst. 6.00 bija +7 grādi. Savukārt saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem [[Apes novads|Apes novada]] Virešos termometra stabiņš noslīdēja līdz +7,2 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386721-gaisa_temperatura_vietam_no_rita_tikai_7_gradi Gaisa temperatūra vietām no rīta tikai +7 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051429/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386721-gaisa_temperatura_vietam_no_rita_tikai_7_gradi |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|8|2|SK}}</ref> * [[7. augusts]] — daudzviet gaisa temperatūra pakāpās virs +27 grādiem. * [[9. augusts]] — Kurzemē, [[Baltijas jūra]]s piekrastes rajonos tika novēroti stipri nokrišņi. Arī valsts centrālajos rajonos no rīta un dienā bija īslaicīgas pērkona lietusgāzes. Pēcpusdienā plkst. 16.00 bez elektrības avārijas atslēgumu dēļ bija 3726 "Latvenergo" klienti. Avārijas atslēgumi bija reģistrēti 232 transformatoru punktu teritorijās, visvairāk [[Auces novads|Auces]], [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas]], [[Priekuļu novads|Priekuļu]], [[Tērvetes novads|Tērvetes]] un [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/387575-laikapstaklu_del_bez_elektribas_37_tukstosi_majsaimniecibu Laikapstākļu dēļ bez elektrības 3,7 tūkstoši mājsaimniecību]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|8|9|SK}}</ref> * [[10. augusts]] — visā Latvijas teritorijā tika novērotas īslaicīgas lietusgāzes ar pērkona negaisu un vēja pastiprināšanos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/387697-bridina-par-negaisu-un-stipram-veja-brazmam Brīdina par negaisu un stiprām vēja brāzmām]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|8|10|SK}}</ref> * [[12. augusts]]: ** Latviju sasniedza [[ciklons]], kura centrs pēcpusdienā atradās virs Rīgas un kurš atnesa ilgstošu lietu. Lietus skāra gandrīz visu valsti, ilgstošs un stiprs lietus bija dažviet Zemgalē un Vidzemē, kā arī Rīgā. Lielākais nokrišņu daudzums konstatēts Dobelē, kur nolija 44 milimetri jeb vairāk nekā puse mēneša nokrišņu normas, liecina LVĢMC dati.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/387986-dobele_sodien_nolijusi_puse_riga_tresdala_menesa_normas Dobelē šodien nolijusi puse, Rīgā - trešdaļa mēneša normas]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|8|12|SK}}</ref> Savukārt Rīgas centrā nolija 26 mm, kas ir trešdaļa mēneša normas. ** ap pulksten 19.00 vakarā [[Rugāju novads|Rugāju novada]] Skujetnieku ciemam pāri brāzās spēcīgs [[virpuļviesulis]], nodarīja ievērojamus postījumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/388054-vetra_izposta_skujetnieku_ciemu Vētra izposta Skujetnieku ciemu]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|8|13|SK}}</ref><ref>[http://www.spoki.lv/paparazzi/NEgaiss-Latgale-12082011/417196 NEgaiss Latgalē! 12.08.2011.], spoki.lv, {{dat|2011|8|13|SK}}</ref><ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/246809/ Stiprais vējš nodarījis postījumus vairākām ēkām Rugāju novadā]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2011|8|13|SK}}</ref> Viesuļvētras rezultātā tika aplauzti un izcelti ar saknēm neskaitāmi koki, aplauzti stabi elektropārvades līnijām, daudzas mājas atstātas bez jumta pārseguma, tai skaitā daudzdzīvokļu māja, kuras jumta segums nolidoja vairākus simtus metru attālumā. Izpostītais ciems tika atstāts bez dzeramā ūdens un elektoenerģijas padeves.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/vetra-dazas-minutes-izposta-skujetnieku-ciematu.d?id=40090013 Vētra dažās minūtēs izposta Skujetnieku ciematu], delfi.lv, {{dat|2011|8|13|SK}}</ref> * [[20. augusts]] — naktī virs [[Baltijas jūra]]s atradās ciklons, un Latvijas teritoriju šķērsoja plašas mākoņu un nokrišņu zonas, kas daudzviet nesa ilgstošu stipru lietu. Latvijas rietumos lietusgāzes pavadījuši arī [[negaiss|pērkona negaiss]]. Visstiprāk lijis Kalnciemā un Kolkā, kur kopējais nokrišņu daudzums 12 stundu laikā pārsniedzis 50 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum. Ciklona ietekmē nakts laikā pastiprinājās arī dienvidrietumu vējš, kas piekrastes rajonos brāzmās sasniedza 15—18 m/s. Atsevišķās vietās, galvenokārt teritorijas austrumu daļā, zem atsevišķiem gubu—lietus mākoņiem novērotas arī īslaicīgas, krasas vēja brāzmas, kas visspēcīgākās bijušas Zīlānu novērojumu stacijā — 19 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31449.html Stiprās lietavas un brāzmainais vējš aizvadītajā naktī, papildināts 22.08.2011.g.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110908014657/http://www.meteo.lv/public/31449.html |date=08.09.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|8|20|SK}}</ref> * [[28. augusts]] — Rīgā tika novērota gada piektā un pēdējā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,0 °C. Šī bija arī otra vēlākā šāda veida nakts galvaspilsētā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl vēlāk tā ir tikusi reģistrēta [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992]]. gada 1. septembrī. === Septembris === * [[1. septembris]] — Latvijas teritorijai no rietumu puses pietuvojās [[aukstā fronte|aukstā atmosfēras fronte]], kā ietekmē izveidojās biezi [[gubu lietusmākoņi]]. Ventspilī šie mākoņi atnesa ļoti stipru lietu un aptuveni divu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 58 mm, kā arī tika novērots pērkona negaiss un krusa. Ventspils novērojumu stacijā reģistrētais nokrišņu daudzums 3 stundu laikā sasniedza '''67 mm''' (88 % no septembra nokrišņu normas). Līdz ar to tika pārsniegts [[1937. gads|1937]]. gada [[4. septembris|4. septembrī]] uzstādītais diennaksts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords, kas bija 43 mm.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31456.html Ļoti stiprs lietus Ventspilī. (Papildināts 15:15)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110927021126/http://www.meteo.lv/public/31456.html |date={{dat|2011|09|27||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|9|1|SK}}</ref> Ilgstošu lietavu dēļ applūda atsevišķas ielas, izglītības iestādes un muzejs, savukārt pēc zibens spēriena tiesas ēkā daļēji nebija pieejami interneta pakalpojumi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/390223-ventspili_appludusas_divas_skolas_un_muzejs Ventspilī applūdušas divas skolas un muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151210064925/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/390223-ventspili_appludusas_divas_skolas_un_muzejs |date={{dat|2015|12|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|9|1|SK}}</ref> * [[12. septembris]] — [[atmosfēras fronte]] dienas gaitā virzījās pāri Latvijai, no rīta nelielu lietu atnesot Kurzemei, bet pa dienu ļoti spēcīgas lietusgāzes un negaisu atnesot Zemgalei, Vidzemes dienvidu rajoniem, kā arī Latgalei. Atsevišķi negaisi izveidojās arī virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], kas, vēlāk pēcpusdienā, lietu atnesa Vidzemes piekrastei.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/391432-pirmdien_vietam_gaidamas_stipras_perkona_lietusgazes Pirmdien vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120903050520/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/391432-pirmdien_vietam_gaidamas_stipras_perkona_lietusgazes |date={{dat|2012|09|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|9|12|SK}}</ref> * [[13. septembris]] — Latviju sasniedza pirmā rudens vētra.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31470.html Latviju sasniedz pirmā rudens vētra 13.09.2011.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110924040946/http://www.meteo.lv/public/31470.html |date=24.09.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|9|13|SK}}</ref> Eiropai pietuvojās dziļš un aktīvs Atlantijas ciklons (pārpalikums no viesuļvētras "Katja"), kas [[12. septembris|12. septembrī]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] piekrastes rajonos atnesa vēja brāzmas līdz pat 43 m/s. Latvijā, nakts otrajā pusē, ciklona ietekmē dienvidrietumu vējš pakāpeniski pieņēmās spēkā, maksimālās brāzmas sasniedzot jūras piekrastē. Dienā visspēcīgākās tās bija Liepājā un Ventspilī, kur vējš sasniedzis ātrumu brāzmās 25 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/391740-specigakas_brazmas_sodien_liepaja_un_ventspili_lidz_25ms Spēcīgākās brāzmas šodien Liepājā un Ventspilī - līdz 25m/s]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|9|13|SK}}</ref><ref>[http://www.meteo.lv/public/31473.html Ar aktīvo ciklonu saistītā vēja pastiprināšanās 13.09.2011., plkst. 21:26] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110924040956/http://www.meteo.lv/public/31473.html |date=24.09.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|9|13|SK}}</ref> * [[18. septembris]] — Daugavpilī un Zosēnos tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]] zāles virskārtā: −0,6&nbsp;°C. Vidēji Latvijā, arī Rīgā, šī bija aukstākā nakts septembrī.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/392862-piedzivota_pirma_salna_rit_sakas_rudens Piedzīvota pirmā salna; rīt sākas rudens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053529/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/392862-piedzivota_pirma_salna_rit_sakas_rudens |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv {{dat|2011|9|22|SK}}</ref> * [[26. septembris]] — vakarā un līdz aptuveni vieniem naktī Latvijā vairākkārt bija novērojama [[polārblāzma|ziemeļblāzma]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/393400-latvija_noverota_ziemelblazma Latvijā novērota ziemeļblāzma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110928072057/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/393400-latvija_noverota_ziemelblazma |date={{dat|2011|09|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|9|27|SK}}</ref><ref>[http://shauttra.blogspot.com/2011/09/polarblazma-nr2.html Polārblāzma Nr2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111125125632/http://shauttra.blogspot.com/2011/09/polarblazma-nr2.html |date={{dat|2011|11|25||bez}} }}, shauttra.blogspot.com</ref> * [[30. septembris]] — plaša [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmē Eiropā valdīja vasarīgi karsts laiks,<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/393845-vietam_eiropa_sajas_dienas_karstaks_neka_vasara Vietām Eiropā šajās dienās karstāks nekā vasarā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111002134258/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/393845-vietam_eiropa_sajas_dienas_karstaks_neka_vasara |date={{dat|2011|10|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|9|30|SK}}</ref> kā rezultātā arī Latvijā bija saulains un silts.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/393935-latvija_sodien_parspeti_siltuma_rekordi Latvijā šodien pārspēti siltuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111002134303/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/393935-latvija_sodien_parspeti_siltuma_rekordi |date={{dat|2011|10|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|9|30|SK}}</ref> Četrās LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,7&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas bija +21,0&nbsp;°C, tika uzstādīts [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]]. Rīgas centra novērojumu stacijā +21,2&nbsp;°C, tika pārspēts [[1938. gads|1938]]. gadā sasniegtais maksimums, +21,0&nbsp;°C. Bez Rīgas jauni rekordi tika uzstādīti Bauskā +21,6&nbsp;°C, Gulbenē +21,0&nbsp;°C un Mērsragā +20,6&nbsp;°C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31485.html Pēdējā septembra dienā pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi (papildināts 21:30)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111014233044/http://www.meteo.lv/public/31485.html |date={{dat|2011|10|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|9|30|SK}}</ref> Latvijas Valsts ceļu novērojumu tīklā maksimālā gaisa temperatūra bija robežās starp +15 līdz +22 grādiem. Maksimums tika reģistrēts Muceniekos un Ķekavā — attiecīgi +22,1&nbsp;°C un +22,0&nbsp;°C. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — pirmo reizi kopš [[7. maijs|7. maija]] ([[Kolka|Kolkā]] −1,4&nbsp;°C) Latvijā tika reģistrēta negarīva gaisa temperatūra. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss atdzisa līdz −0,8&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/394038-aizvadits_aukstakais_rudens_rits Aizvadīts aukstākais rudens rīts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120106193025/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/394038-aizvadits_aukstakais_rudens_rits |date={{dat|2012|01|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|10|2|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +0,7&nbsp;°C. Negatīva gaisa temperatūra tika reģistrēta arī trijās Latvijas Valsts ceļu stacijās: [[Lilaste (Saulkrastu novads)|Lilastē]] −0,2&nbsp;°C, [[Stalbe|Stalbē]] −0,4&nbsp;°C, bet [[Garkalne|Garkalnē]] −1,0&nbsp;°C. [[Attēls:Tornado Salacgrīvas novads 08.10.2011.jpg|thumb|200px|[[Virpuļviesulis|Tornado]] Salacgrīvas novada Lāņos. {{dat|2011|10|8}}.]] * [[8. oktobris]] — vietām Kurzemē un Vidzemes ziemeļrietumos tika novērots [[virpuļviesulis]], spēcīga krusa un pērkona negais. Ap pusdienlaiku, Kurzemes ziemeļu daļā tika novērotas lokālas lietusgāzes, [[negaiss|pērkona negaiss]] un [[krusa]]. Vēlāk vakarā stiprs lietus virzījās pāri [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]], sasniedzot Vidzemes piekrasti un novada ziemeļu daļu. Tika saņemtas ziņas par virpuļviesuli ap plkst. 17.00 [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] Lāņos, ko pavadīja spēcīga krusa,<ref>[http://twitter.com/#!/paaraakaa_beibe/status/122678708262805504/photo/1 Tornado Salacgrīvas novadā (Justīīne Borozdina)], twitter.com</ref> kā arī [[Kandava|Kandavā]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/394907-vietam_latvija_noverots_virpulviesulis_un_speciga_krusa Vietām Latvijā novērots virpuļviesulis un spēcīga krusa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111009052842/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/394907-vietam_latvija_noverots_virpulviesulis_un_speciga_krusa |date={{dat|2011|10|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|10|8|SK}}</ref> * [[10. oktobris]] — vakarā Latvijas rietumu piekrasti sasniedza plaša nokrišņu zona, kas nakts laikā, lēnām virzījās pāri Latvijas teritorijai austrumu virzienā, atnesot mērenu, ilgstošu lietu un brāzmainu vēju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/395085-nakti_pamatigi_lis_otrdien_gaidama_ari_krusa Naktī pamatīgi līs, otrdien gaidāma arī krusa]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|10|10|SK}}</ref> Daudzviet Latvijā nolija nedēļas nokrišņu norma, savukārt stiprākās vēja brāzmas un to radītie bojājumi elektrolīnijām konstatēti valsts dienvidos, galvenokārt Latgalē. Elektroenerģijas padeves tika traucēta aptuveni 5000 klientiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/395186-vejs_radijis_5000_elektroenergijas_padeves_traucejumu Vējš radījis 5000 elektroenerģijas padeves traucējumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053340/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/395186-vejs_radijis_5000_elektroenergijas_padeves_traucejumu |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|10|11|SK}}</ref> Nokrišņu daudzums Ventspilī diennakts laikā sasniedza 29 mm, jeb vairāk nekā trešdaļu no mēneša normas, savukārt Liepājā — 24 mm. Skultes novērojumu stacijā Saulkrastu novadā tika izmērīti nepilni 20 mm, Rīgā nolija 18 mm, Alūksnē — 17 mm jeb aptuveni nedēļas norma. Daudzviet citviet valstī nokrišņu daudzums sasniedza 12—14 mm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/395148-daudzviet_nolijusi_nedelas_norma Daudzviet nolijusi nedēļas norma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052142/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/395148-daudzviet_nolijusi_nedelas_norma |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|10|11|SK}}</ref> [[Attēls:Migla Riga 10 2011.jpg|thumb|200px|Bieza [[migla]] Rīgā. 2011. gada 30. oktobris.]] * [[11. oktobris]] — [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā dienas vidū gubu mākoņi atnesa ne tikai lietusgāzes, bet arī [[Sniega graudi|sniega graudus]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/395272-skriveros_sodien_noveroti_pirmie_sniega_graudi Skrīveros otrdien novēroti pirmie sniega graudi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111214190557/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/395272-skriveros_sodien_noveroti_pirmie_sniega_graudi |date={{dat|2011|12|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|10|11|SK}}</ref> * [[12. oktobris]] — spēcīgi līča efekta nokrišņi vakarā Rīgas apkārtnē, šaurā joslā gar Rīgas austrumu robežu, atnesa stipras lietavas un pērkona negaisu.<ref>[http://twitter.com/#!/meteozinas/status/124159694951550976 meteozinas], twitter.com</ref> * [[16. oktobris]] — naktī zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Krāslavā, −3,8&nbsp;°C. * [[25. oktobris]] — daudzviet Latvijā un arī Rīgā no rīta un dienas pirmajā pusē bija ļoti bieza migla, kuras dēļ [[starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostā "Rīga"]] tika atcelti 17 izlidojošie un 17 ielidojošie reisi.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/397019-kopuma_lidosta_riga_sodien_atcelti_34_reisi Kopumā lidostā "Rīga" šodien atcelti 34 reisi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111228185442/http://www.financenet.lv/zinas/397019-kopuma_lidosta_riga_sodien_atcelti_34_reisi |date={{dat|2011|12|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|10|25|SK}}</ref> * [[29. oktobris]] — nakts sākumā Rīgā tika novērota ļoti bieza migla. * [[31. oktobris]] — [[Bauska|Bauskā]] tika sasniegts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords — termometra stabiņš novērojumu stacijā pakāpās līdz +13,7&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/397688-bauska_registrets_jauns_31oktobra_siltuma_rekords Bauskā reģistrēts jauns 31.oktobra siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111102063045/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/397688-bauska_registrets_jauns_31oktobra_siltuma_rekords |date={{dat|2011|11|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|10|31|SK}}</ref> === Novembris === * [[3. novembris|3.]]—[[5. novembris]] — daudzviet Latvijā tika novērota ilgstoša migla. Atsevišķās vietās tā, dažādās biezuma pakāpēs, saglabājās līdz pat 60 stundām. * [[10. novembris]] — pateicoties tam, ka virs Latvijas atradās [[anticiklons|anticiklona]] centrs un nakts bija skaidra un valdīja bezvējš, gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem −3 grādiem. Viszemākā tā tika reģistrēta Daugavpils un Jelgavas meteostacijās — attiecīgi −6,7&nbsp;°C un −6,6&nbsp;°C. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −5,5&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/398934-nakti_gandriz_7_gradu_sals_diena_laiks_bus_saulains Naktī gandrīz -7 grādu sals; dienā laiks būs saulains] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306053143/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/398934-nakti_gandriz_7_gradu_sals_diena_laiks_bus_saulains |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|11|10|SK}}</ref> * [[12. novembris]]: ** nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteica tobrīd spēcīgākais [[anticiklons]] pasaulē — "Ksenija". Anticiklona centrālajā daļā, kas stiepās no [[Somija]]s dienvidiem līdz [[Polija]]i, atmosfēras spiediens jūras līmenī paaugstinājies līdz 1039—1042 hektopaskāliem jeb 779—782 milimetriem dzīvsudraba stabiņa.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/399230-svetdien_saglabasies_apmacies_laiks_valda_anticiklons Svētdien saglabāsies apmācies laiks; valda anticiklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111113215844/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/399230-svetdien_saglabasies_apmacies_laiks_valda_anticiklons |date={{dat|2011|11|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|11|12|SK}}</ref> Maksimums tika sasniegts Alūksnē, 12. novembra vakarā — 781 mm Hg. ** vakarā Latvijas austrumos — Alūksnē, Rēzeknē, Varakļānos un vietām citviet, tika novērots pirmais neliels sniegs un izveidojās pirmā sniega kārtiņa.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/399253-latvijas_austrumos_krit_neliels_sniegs_pirmais_soruden Latvijas austrumos krīt neliels sniegs - pirmais šoruden] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111217105240/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/399253-latvijas_austrumos_krit_neliels_sniegs_pirmais_soruden |date={{dat|2011|12|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|11|12|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/statistika-lielaka-iespeja-ka-pirmais-sniegs-uzsnieg-12.-oktobri.a14961/ Statistika: vislielākā pirmā sniega iespējamība ir 12. oktobrī]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|9|21|SK}}</ref> * [[17. novembris]] — saskaņā ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta datiem ūdens virsmas temperatūra Rīgas līča centrālajā daļā joprojām bija +9 grādi, bet Baltijas jūrā +11 grādi.<ref>[https://web.archive.org/web/20130117192835/http://www.smhi.se//oceanografi/istjanst/produkter/sstchart.png Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta karte], smhi.se, {{dat|2011|11|17|SK}}</ref> Zviedru meteodienests piedāvā datu arhīvu līdz pat 1983. gadam. Apkopojot informāciju tajā, izrādījās, ka tik silts ūdens jūrā šajā laikā — novembra otrajā pusē, 16. līdz 25. novembris — nav bijis.<ref>[http://www.meteolapa.lv/blogs/173/baltijas-jura-tik-silts-udens-nav-bijis-vismaz-30-gadu Baltijas jūrā tik silts ūdens nav bijis vismaz 30 gadu], meteolapa.lv</ref> * [[21. novembris]]: ** no rīta gaisa temperatūra Latvijā variēja no −8,3&nbsp;°C Kārsavā un Ludzā, līdz +4, +5 grādiem Ventspilī un Liepājā. Vietām Kurzemē nedaudz lija, Vidzemē — nedaudz sniga.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400088-sorit_dazviet_registreti_8_gradi_vietam_list_un_snieg Šorīt dažviet reģistrēti -8 grādi, vietām līst un snieg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111123062513/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400088-sorit_dazviet_registreti_8_gradi_vietam_list_un_snieg |date={{dat|2011|11|23||bez}} }}, tvmet.lv, {{dat|2011|11|21|SK}}</ref> ** ziņu aģentūra [[LETA]] ziņoja par to, ka ņemot vērā ieilgušo un silto rudeni, Rīgā, [[Zaķusala|Zaķusalā]], sākuši plaukt [[blīgzna|pūpoli]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400109-zakusala_plaukst_pupoli Zaķusalā plaukst pūpoli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111124175958/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400109-zakusala_plaukst_pupoli |date={{dat|2011|11|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|11|21|SK}}</ref> * [[27. novembris]] — pateicoties tam, ka Latvija atradās ciklona "Joda" siltajā sektorā, Kolkā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +11,3&nbsp;°C, un tik augsta gaisa temperatūra šajā datumā Latvijā tika reģistrēta pirmo reizi kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas. Iepriekšējais 27. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords bija Jelgavā reģistrētie +10,8&nbsp;°C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400933-kolka_sasniegts_jauns_latvijas_siltuma_rekords Kolkā sasniegts jauns Latvijas siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111129045818/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400933-kolka_sasniegts_jauns_latvijas_siltuma_rekords |date={{dat|2011|11|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|11|27|SK}}</ref> Kopumā 10 novērojumu stacijās ir pārsniegti absolūtās maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31553.html Pārsniegti absolūti maksimālās gaisa temperatūras rekordi 27.11.2011. (informācija atjaunota 21:40)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111130004504/http://www.meteo.lv/public/31553.html |date=30.11.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|11|27|SK}}</ref> Arī Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums, kurš bija +10,1&nbsp;°C ([[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] novērojumu stacijā +10,2&nbsp;°C). Iepriekšējais rekords, kas bija +9,8&nbsp;°C, tika uzstādīts [[1986. gada laikapstākļi Latvijā|1986. gadā]]. [[Attēls:28.11.2011 Vētra Daugavs grīva.jpg|thumb|200px|Vētra [[Daugava]]s grīvā. [[2011. gads|2011]]. gada [[28. novembris]].]] * [[27. novembris|27.]]—[[28. novembris]] — Latviju sasniedza aktīvs '''[[ciklons]] "Joda"''', atnesot stipru vētru.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400928-visstiprakais_vejs_bijis_ventspili Visstiprākais vējš bijis Ventspilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111129062514/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400928-visstiprakais_vejs_bijis_ventspili |date={{dat|2011|11|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|11|27|SK}}</ref><ref>[http://www.meteolapa.lv/blogs/186/ciklons-yoda Ciklons "Yoda"], meteolapa.lv</ref> Kopumā šīs vētras laikā Latgales novērojumu stacijās vējš nav pārsniedzis 18 m/s, Vidzemē vēja brāzmas sasniedza 16—21 m/s, bet piekrastes rajonos pat 23 m/s. Zemgalē nakts vidū vēja brāzmas sasniedza pat 25 m/s, Kurzemē 20—26 m/s, bet pašā Baltijas jūras piekrastē pat 29—31 m/s. [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidos [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā no rīta ap plkst. 9.30 ziemeļrietumu vējš brāzmās sasniedza 28 m/s, arī Rīgas centrā ir novērotas 23—25 m/s stipras vēja brāzmas. Kopumā stiprākās vēja brāzmas tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] 31 m/s, [[Liepāja|Liepājā]] 29 m/s, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] 28 m/s, [[Rucava|Rucavā]] 26 m/s, bet Rīgā un [[Bauska|Bauskā]] 25 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31552.html Faktiski novērotās vēja brāzmas Latvijā 27.-28.11.2011. (atjaunots plkst. 14:20)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111130100241/http://www.meteo.lv/public/31552.html |date=30.11.2011 }}, meteo.lv, {{dat|2011|11|28|SK}}</ref> Stiprā vēja ietekmē cēlās ūdens līmenis, visvairāk Rīgas jūras līča dienvidos, kur [[Pētersala-Andrejsala|Andrejostā]] tas plkst. 5.30—6.00 sasniedza 122 cm BS,<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400999-sorit_riga_butiski_celies_udens_limenis_daugava Šorīt Rīgā būtiski cēlies ūdens līmenis Daugavā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111130223022/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400999-sorit_riga_butiski_celies_udens_limenis_daugava |date={{dat|2011|11|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|11|28|SK}}</ref> pēc tam mazinājās, bet plkst. 10.00 no jauna paaugstinājās līdz 120 cm BS. Daugavgrīvā plkst. 5.00 ūdens līmeņa maksimums bija 114 cm BS, Carnikavā plkst. 8.00 līmenis bija 129 cm BS, līdz plkst. 9.00 tas paaugstinājās par 9 cm, Ķīšezerā plkst. 10.00 līmenis bija 119 cm BS.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31556.html Ciklons "Joda" pakāpeniski pārvietojas uz austrumiem (informācija apkopota līdz plkst. 10:00)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111130042728/http://www.meteo.lv/public/31556.html |date={{dat|2011|11|30||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|11|28|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400993-vetra_cies_cilveki_un_auto Vētrā cieš cilvēki un auto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111130232255/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/400993-vetra_cies_cilveki_un_auto |date={{dat|2011|11|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|11|28|SK}}</ref> === Decembris === Decembra pirmā dekāde Latvijā bija 3,6 grādus siltāka par normu. Augstākā gaisa temperatūra, +9 grādi, tika reģistrēta mēneša otrajā dienā Liepājā un Rucavā, un tik augsta temperatūra šajās vietās 2. decembrī tika novērota pirmoreiz vēsturē. Savukārt pirmās dekādes zemākā gaisa temperatūra bija —4,5&nbsp;°C, kas fiksēti 8. decembra vakarā Zosēnos. Nokrišņu daudzums visā valstī, izņemot Rīgu un Latvijas galējos dienvidaustrumus, bija lielāks par normu — vidēji 209% no normas, bet Liepājā un Ventspilī pat 325—350% no ierastā daudzuma. No 6. decembra vietām Latvijā — galvenokārt Kurzemē un Vidzemē — bija neliela sniega sega. Visvairāk sniega bija 7. decembra rītā Cēsu un Zosēnu apkaimē — ap 8—9 cm. Trijās dienās Latvijā tika novērota ziemai neraksturīga parādība — [[negaiss|pērkona negaiss]]. 4. decembrī zibens un pērkons bija vairākās vietās Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, 7. decembrī tas tika reģistrēts Rucavas novērojumu stacijā, savukārt naktī uz 10. decembri pērkona negaiss plosījās daudzviet Kurzemē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402946-decembra_pirma_dekade_krietni_siltaka_neka_ierasts Decembra pirmā dekāde - krietni siltāka nekā ierasts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120204201059/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402946-decembra_pirma_dekade_krietni_siltaka_neka_ierasts |date={{dat|2012|02|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|12|SK}}</ref><ref>[http://www.meteo.lv/public/31568.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 01.-10.12.2011]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2011|12|12|SK}}</ref> * [[1. decembris|1.]]—[[4. decembris]] — Ventspils decembra pirmajās četrās dienās tika saņēmusi 43 mm nokrišņu jeb vairāk nekā pusi no mēneša normas.<ref name="tvnet 04.12">[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/401883-svetdien_zibenojis_ventspili_nolijusi_puse_menesa_normas Svētdien zibeņojis; Ventspilī nolijusi puse mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111208043803/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/401883-svetdien_zibenojis_ventspili_nolijusi_puse_menesa_normas |date={{dat|2011|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|4|SK}}</ref> * [[2. decembris]]: ** Liepājā ar +9,2&nbsp;°C reģistrēts jauns 2. decembra siltuma rekords. ** Nokrišņu daudzums Ventspilī sasniedza 22 mm (~30% no mēneša normas), Liepājā 18 mm, Kolkā 14 mm, citviet mazāk, Rīgā tikai 3 mm (Rīgas lidostā 4,2 mm). * [[4. decembris]] — gan Kurzemē, gan Zemgalē un Vidzemē fiksēts pērkona negaiss. Rīta pusē negaiss bijis vietām Kurzemē — ziņas par to saņemtas no Liepājas, Priekules un Ventspils apkaimes. Savukārt uz vakara pusi zibens un pērkons novērots vietām valsts centrālajā daļā, tostarp Jaunjelgavas, Aizkraukles un Kokneses apkaimē. Pērkona negaiss reģistrēts arī LVĢMC Skrīveru novērojumu stacijā.<ref name="tvnet 04.12" /> * [[5. decembris]] — daudzviet Kurzemes vidienē un Vidzemē tika novērota snigšana. Zosēnu novērojumu stacijā izveidojās 1 cm bieza sniega kārta. * [[6. decembris]] — lielākoties Kurzemē un vietām arī citviet Latvijā sniga, uz zemes īsu brīdi izveidojās neliela sniega sega. Vakarā pirmais sniegs tika novērots arī Rīgā. Tālāk no jūras, piemēram Baldonē, sāka veidoties sniega sega.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402186-kurzemes_puse_otrdien_daudzviet_snidzis Kurzemes pusē otrdien daudzviet snidzis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111208043833/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402186-kurzemes_puse_otrdien_daudzviet_snidzis |date={{dat|2011|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|6|SK}}</ref> [[Attēls:Pirmais sniegs Sigulda 12 2011.jpg|thumb|200px|Pirmais sniegs [[Sigulda|Siguldā]].<br />2011. gada 7. decembris.]] * [[7. decembris]] — rītā Latvijas lielāko daļu klāja sniegs, pēdējo dienu laikā stiprāk snidzis Kurzemes vidienē, īpaši reģiona dienvidu daļā, bet pagājušajā naktī visvairāk uzsnidzis Vidzemē. LVĢMC novērojumu tīklā biezākā sniega sega tika izmērīta Priekuļos (Cēsu apkaimē) — 9 centimetri. Par centimetru plānāka sniega kārta apsegusi Zosēnus, savukārt Alūksni un Valku klāja 5, Stendi — 3 centimetrus bieza sniega kārta. Pirmā sniega kārtiņa izveidojās arī Rīgā, tiesa līdz vakaram tā jau bija nokususi. Vietām kritusi pamatīga krusa, bet Liepājā ap vieniem naktī arī zibeņojis un dārdējis pērkons. Datu no Kurzemes dienvidiem, kur bijis visvairāk nokrišņu, trūka.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402213-liepajniekus_uzmodina_perkons_sodien_atkal_negaiss Liepājniekus uzmodina pērkons; šodien atkal negaiss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307053647/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402213-liepajniekus_uzmodina_perkons_sodien_atkal_negaiss |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|7|SK}}</ref><ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/258087 Vidzemē izveidojusies visnotaļ bieza sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120108054452/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/258087 |date={{dat|2012|01|08||bez}} }}, apollo.lv, {{dat|2011|12|7|SK}}</ref> Biežāki pērkona negaisi un stiprāki nokrišņi pēdējās diennaktīs skāruši [[Lietuva|Lietuvu]], kur valsts rietumu daļā zemi vietām klāj aptuveni 20 centimetru bieza sniega kārta. Sniega biezums [[Telši|Telšos]] trešdienas rītā bija 21 centimetrs.<ref>[http://meteo.lt/naujiena.php?id=440 Sniegas padabino Žemaitiją] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150404090842/http://meteo.lt/naujiena.php?id=440 |date={{dat|2015|04|04||bez}} }}, meteo.lt, {{dat|2011|12|6|SK}} {{lietuviski}}</ref><ref>[http://tv.delfi.lt/video/42y4uNfM/ DELFI.TV žiūrovo video: sniegas Šiauliuose] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120517233003/http://tv.delfi.lt/video/42y4uNfM/ |date={{dat|2012|05|17||bez}} }}, delfi.lt, {{dat|2011|12|6|SK}} {{lietuviski}}</ref> * [[9. decembris]] — ļoti aktīvs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] ciklons (''Friedhelm''), virzoties pāri [[Skandināvija]]i, Latvijā atnesa 2011./2012. gadu ziemas pirmo sniegputeni un brāzmainu vēju. Snigšana dienas otrajā pusē mitējās un pārgāja nelielā slapjā sniegā un vēlāk arī lietū. Stiprākās vēja brāzmas bija Baltijas jūras piekrastē (Baltijas jūras centrālajā daļā vējš brāzmās sasniedza 25—27 m/s <ref>[https://twitter.com/#!/VSIA_LVGMC/status/145040612679368704 VSIA_LVGMC], twitter.com</ref>) un Rīgas līcī.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402570-sniegputenis_sasniedz_latvijas_centralo_dalu Sniegputenis sasniedz Latvijas centrālo daļu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120109031515/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402570-sniegputenis_sasniedz_latvijas_centralo_dalu |date={{dat|2012|01|09||bez}} }}, tvnet.lv (BNS), {{dat|2011|12|9|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402591-specigakas_veja_brazmas_sorit_bijusas_ventspili_un_kolka Spēcīgākās vēja brāzmas šorīt bijušas Ventspilī un Kolkā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120204040719/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402591-specigakas_veja_brazmas_sorit_bijusas_ventspili_un_kolka |date={{dat|2012|02|04||bez}} }}, tvnet.lv (LETA), {{dat|2011|12|9|SK}}</ref> Maksimālās dienvidaustrumu, dienvidu vēja brāzmas tika novērotas Ainažos — 20 m/s, Ventspilī un Kolkā tās sasniedza 19 m/s, daudzviet Latvijā 15—18 m/s. Arī Rīgā priekšpusdienā vēja brāzmas sasniedza 16—17 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31564.html Sniegs un vējš Latvijā 9.-10. decembrī]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2011|12|9|SK}}</ref> Brāzmainā vēja dēļ atsevišķās vietās lūza koki.<ref>[http://ltvzinas.lv/?n=video&id=5924 Bez komentāriem: Puteņa laikā uz saimniecības ēkas uzgāžas koks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208024915/http://ltvzinas.lv/?n=video&id=5924 |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, ltvzinas.lv</ref> * [[10. decembris]]: ** Naktī daudzviet Kurzemē tika novērots zibens un pērkons, negaisu pavadīja lietusgāzes, krusa un sniegs. Ziemas pērkons tika novērots jau trešo reizi decembrī.<ref>[https://twitter.com/#!/meteozinas/status/145378390684352512 @meteozinas, Jānis Trallis], twitter.com</ref> Naktī un agrā rītā jūras piekrastē DR vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21—26 m/s, Ventspils ostā reģistrēti 32 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402707-stiprakais_vejs_registrets_ventspils_osta_32_ms Stiprākais vējš reģistrēts Ventspils ostā - 32 m/s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120110202506/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402707-stiprakais_vejs_registrets_ventspils_osta_32_ms |date={{dat|2012|01|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|10|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/#!/meteozinas/status/145365069344161792 @meteozinas, Jānis Trallis], twitter.com</ref> ** Visvairāk sniega, 6 cm, no rīta bija Alūksnē. Zosēnos no rīta vēl bija vidēji 5 cm bieza sniega sega, savukārt Valkā — 4 cm, Priekuļos — 3 cm, Skrīveros — 2 cm, Daugavpilī un Stendē — 1 cm sniega.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402720-dazviet_vidzeme_lidz_sesiem_centimetriem_bieza_sniega_sega Dažviet Vidzemē līdz sešiem centimetriem bieza sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052718/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/402720-dazviet_vidzeme_lidz_sesiem_centimetriem_bieza_sniega_sega |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|10|SK}}</ref> Rīga nelielā sniega kārta nokusa jau 9. decembra vakarā. ** Neilgi pirms saulrieta ziemeļaustrumos lēca satumsis Mēness — Latvijā bija vērojams pilns [[Mēness aptumsums]].<ref>[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/402705-debesis_bija_verojams_pilns_meness_aptumsums Debesīs bija vērojams pilns Mēness aptumsums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120204042733/http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/402705-debesis_bija_verojams_pilns_meness_aptumsums |date={{dat|2012|02|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|10|SK}}</ref><ref>[http://4seasonsinfoto.wordpress.com/2011/12/10/meness-aptumsums-10-12-2011/ Meness aptumsums 10.12.2011.]{{Novecojusi saite}}, 4seasonsinfoto.wordpress.com</ref> Decembra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 4,7 grādus augstāka par normu. Siltāks laiks kā parasti bija visu periodu visā Latvijā. Gaiss sasila līdz +1, +6 grādiem, 14. un 15. decembrī Kurzemē un Latvijas vidienē vietām arī līdz +7 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra lielākoties svārstījās ap nulli. Debesīm skaidrojoties, zemākā gaisa temperatūra bija 20. decembra vēlā vakarā Latgalē, kur gaiss atdzisa līdz −6, −7 grādiem. Dekādes nokrišņu daudzums visā Latvijā bija lielāks par normu, vidēji pārsniedzot to divas reizes.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404449-decembra_otra_dekade_bijusi_47_gradus_siltaka_par_normu Decembra otrā dekāde bijusi 4,7 grādus siltāka par normu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306053351/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404449-decembra_otra_dekade_bijusi_47_gradus_siltaka_par_normu |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|21|SK}}</ref> * [[13. decembris]] — neliela [[sniegs|sniega sega]] Latvijā saglabājās tikai dažviet Vidzemē — galvenokārt [[Alūksnes augstiene|Alūksnes]] un [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]]. Alūksnē no rīta bija vidēji 2 cm bieza sniega kārta, Zosēnos — aptuveni 4 cm. Sniega paliekas ir arī vietām citviet Vidzemē, valsts lielākajā daļā sniegs pilnībā nokusis.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/403014-dazviet_vidzeme_saglabajas_neliela_sniega_sega Dažviet Vidzemē saglabājas neliela sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051202/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/403014-dazviet_vidzeme_saglabajas_neliela_sniega_sega |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|13|SK}}</ref> * [[14. decembris]] — Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +6,7&nbsp;°C.<ref>[https://twitter.com/#!/meteozinas/status/146802559150067712 @meteozinas Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2011|12|14|SK}}</ref> * [[19. decembris]] — ciklons Kurzemē, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos atnesa lokālus un mērenus slapja sniega un lietus nokrišņus. Rīgā dienas vidū vairākas stundas bija novērojams slapja sniega putenis. Līdz vakaram nelielā sniega kārtiņa pilnībā nokusa. Dienas pirmajā pusē Liepājā vējš brāzmas sasniedza 22 m/s (ostā līdz 26 m/s). Pēcpusdienā un vakarā stiprs vējs bija arī Vidzemes piekrastes rajonos, arī Rīgā. * [[20. decembris]] — dažās Kurzemes upēs ūdens līmenis bija augstāks nekā palu laikā 2011. gada pirmajos mēnešos. Ūdens līmenis būtiski bija cēlies visās Latvijas upēs, visstraujāk tas notika Kurzemē, bet visgausāk — Latgalē. Lielākais ūdens līmeņa pieaugums mēneša laikā tika konstatēts [[Venta]]s augštecē — pie [[Lietuva]]s robežas upes līmenis cēlās par teju četriem metriem, 20. decembra rītā sasniedzot 519 cm atzīmi, kas pārspēja līdzšinējo 2011. gadā reģistrēto augstāko atzīmi — 510 cm 9. februārī. Ūdens līmeņa paaugstināšanos veicināja siltais laiks un bagātīgie nokrišņi. Lielā valsts daļā nokrišņu daudzums jau 20. decembrī bija sasniedzis visa decembra normu, visvairāk lija Kurzemē — Liepājā un Ventspilī nokrišņu daudzums decembrī sasniedza 115—126 milimetrus, kas atbilst 160—170% no ilggadējā vidējā mēneša nokrišņu daudzuma.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404264-dazviet_kurzeme_udens_limenis_augstaks_neka_palu_laika Dažviet Kurzemē ūdens līmenis augstāks nekā palu laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120109040722/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404264-dazviet_kurzeme_udens_limenis_augstaks_neka_palu_laika |date={{dat|2012|01|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|20|SK}}</ref> * [[24. decembris|24.]]—[[26. decembris]] — tika piedzīvoti vieni no vissiltākajiem [[Ziemassvētki]]em. Latvijā pakāpeniski ienākot arvien siltākām gaisa masām, diennakts vidējā gaisa temperatūra laikā no 24. līdz 26. decembrim pieauga no nulles 24. decembrī (3 grādus virs normas) līdz +6 grādiem 26. decembrī (9 grādus virs normas). 26. decembrī tika laboti visi šīs dienas temperatūras rekordi. Tā bija vissiltākais 26. decembris pēc diennakts vidējās gaisa temperatūras — iepriekšējā visaugstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra (+3,2 grādi 1974. un 1997. gados) tika labota uzreiz par gandrīz trim grādiem. Pārspēta tika arī līdz šim visaugstākā, 1971. gadā uzstādītā (+7,7&nbsp;°C), diennakts maksimālā gaisa temperatūra — šī gada 26. decembrī visaugstākā gaisa temperatūra bija +10,0 grādi un tā tika reģistrēta Mērsragā. Ar +7,6 līdz +9,8 grādiem pie jauniem 26. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekordiem tika arī visas pārējās Latvijas novērojumu stacijas. Neparasti silta bija arī nakts uz 27. decembri. Tādējādi 2011. gada Ziemassvētki kopumā bija trešie siltākie, no vissiltākajiem, 1974. gada Ziemassvētkiem, atpaliekot vidēji par 1,3 grādiem.<ref name="meteo2712_2">[http://www.meteo.lv/public/31586.html 2011. gada Otrie Ziemassvētki – temperatūras rekordu laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120110142217/http://www.meteo.lv/public/31586.html |date={{dat|2012|01|10||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|12|27|SK}}</ref> * [[24. decembris]] — naktī Kurzemē, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos tika novērots neliels [[atkala|sasalstošs lietus]]. Veidojās apledojums un tika reģistrēts ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums slidenu ceļu dēļ.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404770-ziemassvetkos_snigs_lis_un_celi_bus_loti_slideni Ziemassvētkos snigs, līs un ceļi būs ļoti slideni]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|24|SK}}</ref> Dienā un vakarā, lielākajā valsts daļā, temperatūrai kāpjot, tika novērots mērens un ilgstošs lietus. [[Attēls:Rēzekne un Rīga 31.12.2011.jpg|thumb|200px|Laikapstākļi Latvijā 2011. gada 31. decembrī. Kamēr [[Rēzekne|Rēzeknē]] sniga sniegs, tikmēr [[Rīga|Rīgā]] laiks bija pavasarīgi sauss.]] * [[26. decembris]]: ** Ciklona ietekmē daudzviet dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas sasniedza 17—23 m/s, savukārt piekrastes rajonos vējš sasniedza pat stipras vētras spēku: [[Liepāja]]s ostā un [[Mērsrags|Mērsragā]] reģistrētas 25 m/s stipras vēja brāzmas. Kolkā un Ventspilī vējš brāzmās sasniedza 24 m/s, Saldū un Rūjienā 23 m/s, Dobelē 22 m/s, bet Rīgā 21 m/s.<ref name="meteo2612">[http://www.meteo.lv/public/31582.html 26. decembra maksimālās vēja brāzmas un siltuma rekordi]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2011|12|26|SK}}</ref> Elektroapgāde tika traucēta vairāk nekā 20 000 lietotāju visā Latvijā, bet uz brīdi avārijas atslēgumu skaits pārsniedza pat 30 000 klientu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404855-elektroapgade_trauceta_vairak_neka_20_000_lietotaju_visa_latvija Elektroapgāde traucēta vairāk nekā 20 000 lietotāju visā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120109161149/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404855-elektroapgade_trauceta_vairak_neka_20_000_lietotaju_visa_latvija |date={{dat|2012|01|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|26|SK}}</ref> Uz brīdi bez elektrības palika visa [[Cēsis|Cēsu]] pilsēta. ** Pāri Latvijas teritorijai virzījās ar ciklonu virs Norvēģijas saistītas atmosfēras frontes. Vēl no rīta virs Latvijas atrodās ciklona siltais sektors, tādēļ teritorijas lielākajā daļā tika novērotas netipiski augstas gaisa temperatūras: jau plkst. Visās Latvijas novērojumu stacijās tika pārsniegti šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atsevišķās novērojumu stacijās tika pārspēti arī visas decembra trešās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jaunais Vislatvijas 26. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords tika uzstādīts [[Mērsrags|Mērsragā]] +10,0&nbsp;°C.<ref name="meteo2712_2" /> Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,6&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], bija +6,1&nbsp;°C.<ref name="meteo2612" /><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404827-otrdien_gaidama_jauna_vetra_un_jauns_siltuma_rekords Otrdien gaidāma jauna vētra un jauns siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052152/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404827-otrdien_gaidama_jauna_vetra_un_jauns_siltuma_rekords |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|26|SK}}</ref> * [[27. decembris]]: ** Latvijā vēja ātrums sasniedza stipras vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Kolkā (26 m/s) un Rīgā (Daugavgrīvā 25 m/s). Plkst. 16.00 Andrejostā ūdens līmenis sasniedza +136 cm BS atzīmi.<ref name="meteo2712">[http://www3.meteo.lv/public/31587.html Maksimālā gaisa temperatūra un stiprākās vēja brāzmas līdz plkst. 16:00]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2011|12|27|SK}}</ref> Elektrolīniju bojājumu dēļ bez elektrības palika 40 000 [[Latvenergo]] klientu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/404945-elektribas_nav_30_000_klientu_riga_ekai_norauj_jumtu http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/404945-elektribas_nav_30_000_klientu_riga_ekai_norauj_jumtu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307053410/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/404945-elektribas_nav_30_000_klientu_riga_ekai_norauj_jumtu |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|27|SK}}</ref> ** Visā Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8, +10 grādiem — visās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 27. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kas līdz šim bija uzstādīti galvenokārt 1971. un 1974. gadā, atsevišķām stacijām arī 2006. un 1947. gadā.<ref name="meteo2612" /><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404927-latvija_sasniegti_jauni_gaisa_temperaturas_rekordi Latvijā sasniegti jauni gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120802085739/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404927-latvija_sasniegti_jauni_gaisa_temperaturas_rekordi |date={{dat|2012|08|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|27|SK}}</ref> Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,1&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1974. gada laikapstākļi Latvijā|1974. gadā]], bija +6,8&nbsp;°C. Rīgā šī bija arī visaugstākā jebkad novērotā gaisa temperatūra decembra trešajā dekādē (iepriekšējā, +8,4&nbsp;°C, tika uzstādīta 1971. gada 22. decembrī). * [[31. decembris]] — daudzviet Latgalē dienas garumā tika novērota mērena, atsevišķos rajonos stipra snigšana. Sniga Daugavpilī, Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē un citviet, savukārt, piemēram, Jēkabpilī sniegs netika novērots nemaz.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405304-latgale_izveidojusies_sniega_sega_daudzviet_turpina_snigt Latgalē izveidojusies sniega sega; daudzviet turpina snigt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051150/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405304-latgale_izveidojusies_sniega_sega_daudzviet_turpina_snigt |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|31|SK}}</ref> == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: ** −30,1&nbsp;°C ([[15. februāris]], [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|LVĢMC]] novērojumu stacija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]) ** −31,0&nbsp;°C ([[15. februāris]], LVC automātiskā novērojumu stacija [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]] Kaibala) * [[Latvija]]: ** +32,3&nbsp;°C ([[21. jūlijs]], [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|LVĢMC]] novērojumu stacija [[Ventspils]]) ** +33,0&nbsp;°C ([[21. jūlijs]], LVC automātiskā novērojumu stacija [[Ropažu novads|Ropažu novada]] Mucenieki) * [[Rīga]]: −26,2&nbsp;°C ([[15. februāris]]) * [[Rīga]]: +31,3&nbsp;°C ([[21. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Vidējais gada nokrišņu daudzums Latvijā bija 690 mm (104% no normas). * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] bija 607,8 mm === Sniegs === * Pirmais sniegs Latvijā: ** [[12. novembris]], Latvijas austrumos — Alūksnē, Rēzeknē, Varakļānos. ** [[5. decembris|5.]]—[[6. decembris]], lielākajā daļā Latvijas teritorijas. * Pirmais sniegs Rīgā: [[6. decembris]] (sniega sega neizveidojās), [[7. decembris]] (pirmā sniega kārtiņa).<ref group="P">Pastāvīga sniega sega 2011. gada nogalē Latvijā tā arī neizveidojās.</ref> === Vējš === * Spēcīgākās vēja brāzmas: [[10. decembris]], [[Ventspils]] — 32 m/s. * Spēcīgākās vēja brāzmas Rīgā: [[28. novembris]], [[Daugavgrīva]] — 28 m/s. === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras desmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm Historical Weather: Liepaja East, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702110809/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (264060), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm Historical Weather: KOLKA, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702183705/http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263130), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/SALDUS/264160.htm Historical Weather: SALDUS, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703024616/http://www.tutiempo.net/en/Climate/SALDUS/264160.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} (264160), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/10-2011/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia]{{Novecojusi saite}} (264220), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/AINAZI/262290.htm Historical Weather: AINAZI, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703014557/http://www.tutiempo.net/en/Climate/AINAZI/262290.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} (262290), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/PRIEKULI/263350.htm Historical Weather: PRIEKULI, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702160847/http://www.tutiempo.net/en/Climate/PRIEKULI/263350.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263350), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702172606/http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (265440), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm Historical Weather: GULBENE, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702215140/http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263480), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/ALUKSNE/263460.htm Historical Weather: ALUKSNE, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702210421/http://www.tutiempo.net/en/Climate/ALUKSNE/263460.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263460), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/RUJIENA/262380.htm Historical Weather: RUJIENA, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702235031/http://www.tutiempo.net/en/Climate/RUJIENA/262380.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (262380), tutiempo.net {{angliski}}</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Temperatūra|Gaisa temperatūras]] absolūtais mēneša minimums 2011. gadā ( [[celsija grāds|°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | {{Temperatūras krāsa|−14,6}} | {{Temperatūras krāsa|−19,8}} | {{Temperatūras krāsa|−12,0}} | {{Temperatūras krāsa|−4,0}} | {{Temperatūras krāsa|−3,0}} | {{Temperatūras krāsa|+4,0}} | {{Temperatūras krāsa|+4,0}} | {{Temperatūras krāsa|+4,0}} | {{Temperatūras krāsa|+4,0}} | {{Temperatūras krāsa|−1,0}} | {{Temperatūras krāsa|−5,0}} | {{Temperatūras krāsa|−4,4}} | | {{Temperatūras krāsa|−19,8}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | {{Temperatūras krāsa|−12,6}} | {{Temperatūras krāsa|−21,1}} | {{Temperatūras krāsa|−12,7}} | {{Temperatūras krāsa|−3,2}} | {{Temperatūras krāsa|−2,1}} | {{Temperatūras krāsa|+6,2}} | {{Temperatūras krāsa|+10,6}} | {{Temperatūras krāsa|+9,7}} | {{Temperatūras krāsa|+5,6}} | {{Temperatūras krāsa|+0,4}} | {{Temperatūras krāsa|−2,6}} | {{Temperatūras krāsa|−6,3}} | | {{Temperatūras krāsa|−21,1}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Saldus]] | {{Temperatūras krāsa|−13,9}} | {{Temperatūras krāsa|−25,5}} | {{Temperatūras krāsa|−10,7}} | {{Temperatūras krāsa|−2,6}} | {{Temperatūras krāsa|−2,7}} | {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | {{Temperatūras krāsa|+4,7}} | {{Temperatūras krāsa|−0,8}} | {{Temperatūras krāsa|−4,8}} | {{Temperatūras krāsa|−4,5}} | | {{Temperatūras krāsa|−25,5}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Rīga]] | {{Temperatūras krāsa|−16,3}} | {{Temperatūras krāsa|−26,2}} | {{Temperatūras krāsa|−15,7}} | {{Temperatūras krāsa|−3,8}} | {{Temperatūras krāsa|−2,5}} | {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | {{Temperatūras krāsa|+9,3}} | {{Temperatūras krāsa|+7,6}} | {{Temperatūras krāsa|+4,1}} | {{Temperatūras krāsa|−1,4}} | {{Temperatūras krāsa|−5,7}} | {{Temperatūras krāsa|−3,3}} | | {{Temperatūras krāsa|−26,2}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Ainaži]] | {{Temperatūras krāsa|−18,9}} | {{Temperatūras krāsa|−27,1}} | {{Temperatūras krāsa|−17,8}} | {{Temperatūras krāsa|−5,6}} | {{Temperatūras krāsa|−4,9}} | {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | {{Temperatūras krāsa|+10,4}} | {{Temperatūras krāsa|+6,2}} | {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | {{Temperatūras krāsa|−2,0}} | {{Temperatūras krāsa|−6,1}} | {{Temperatūras krāsa|−4,2}} | | {{Temperatūras krāsa|−27,1}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Priekuļi]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−20,7</font> | align="center" bgcolor="#9600fe" | <font color="white">−25,7</font> | align="center" bgcolor="#0064fe" | −12,7 | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −2,1 | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −2,3 | align="center" bgcolor="#00f028" | +7,0 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +11,6 | align="center" bgcolor="#00f028" | +8,2 | align="center" bgcolor="#00f028" | +6,6 | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −0,5 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,8 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,6 | | align="center" bgcolor="#9600fe" | <font color="white">−25,7</font> |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−21,0</font> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <font color="white">'''−29,9'''</font> | align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−19,2</font> | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,8 | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −2,5 | align="center" bgcolor="#00e650" | +4,9 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,8 | align="center" bgcolor="#00e650" | +5,1 | align="center" bgcolor="#00e650" | +3,0 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,9 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,8 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,2 | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <font color="white">'''−29,9'''</font> |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="#0032fe" | <font color="white">−16,9</font> | align="center" bgcolor="#9600fe" | <font color="white">−25,5</font> | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,3 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,7 | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −2,4 | align="center" bgcolor="#00f028" | +8,7 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,9 | align="center" bgcolor="#00f028" | +7,5 | align="center" bgcolor="#00e650" | +4,5 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,1 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,8 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,8 | | align="center" bgcolor="#9600fe" | <font color="white">−25,5</font> |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−18,5</font> | align="center" bgcolor="#9600fe" | <font color="white">−26,9</font> | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,9 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,5 | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −2,6 | align="center" bgcolor="#00f028" | +7,2 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,5 | align="center" bgcolor="#00f028" | +7,5 | align="center" bgcolor="#00e650" | +4,1 | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −1,6 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,5 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,2 | | align="center" bgcolor="#9600fe" | <font color="white">−26,9</font> |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rūjiena]] | align="center" bgcolor="#0032fe" | <font color="white">−16,7</font> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <font color="white">−27,2</font> | align="center" bgcolor="#0032fe" | <font color="white">−16,4</font> | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −2,3 | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −2,2 | align="center" bgcolor="#00f028" | +6,6 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,6 | align="center" bgcolor="#00f028" | +7,3 | align="center" bgcolor="#00e650" | +3,2 | align="center" bgcolor="#00e6a0" | −1,4 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,5 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,4 | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <font color="white">−27,2</font> |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Temperatūra|Gaisa temperatūras]] absolūtais mēneša maksimums 2011. gadā ( [[celsija grāds|°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | {{Temperatūras krāsa|+4,0}} | {{Temperatūras krāsa|+4,0}} | {{Temperatūras krāsa|+8,2}} | {{Temperatūras krāsa|+22,0}} | {{Temperatūras krāsa|+29,0}} | {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | {{Temperatūras krāsa|+29,0}} | {{Temperatūras krāsa|+23,0}} | {{Temperatūras krāsa|+18,0}} | {{Temperatūras krāsa|+12,0}} | {{Temperatūras krāsa|+9,2}} | | {{Temperatūras krāsa|+31,0}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | {{Temperatūras krāsa|+5,0}} | {{Temperatūras krāsa|+3,8}} | {{Temperatūras krāsa|+11,0}} | {{Temperatūras krāsa|+15,8}} | {{Temperatūras krāsa|+22,8}} | {{Temperatūras krāsa|+26,3}} | {{Temperatūras krāsa|+25,7}} | {{Temperatūras krāsa|+23,0}} | {{Temperatūras krāsa|+20,1}} | {{Temperatūras krāsa|+17,3}} | {{Temperatūras krāsa|+12,0}} | {{Temperatūras krāsa|+10,4}} | | {{Temperatūras krāsa|+26,3}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Saldus]] | {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | {{Temperatūras krāsa|+3,7}} | {{Temperatūras krāsa|+9,5}} | {{Temperatūras krāsa|+22,7}} | {{Temperatūras krāsa|+26,7}} | {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | {{Temperatūras krāsa|+26,8}} | {{Temperatūras krāsa|+21,4}} | {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | {{Temperatūras krāsa|+10,4}} | {{Temperatūras krāsa|+8,6}} | | {{Temperatūras krāsa|+30,1}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Rīga]] | {{Temperatūras krāsa|+4,1}} | {{Temperatūras krāsa|+4,0}} | {{Temperatūras krāsa|+9,5}} | {{Temperatūras krāsa|+20,9}} | {{Temperatūras krāsa|+27,3}} | {{Temperatūras krāsa|+30,7}} | {{Temperatūras krāsa|+31,3}} | {{Temperatūras krāsa|+27,8}} | {{Temperatūras krāsa|+22,1}} | {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | | {{Temperatūras krāsa|+31,3}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Ainaži]] | {{Temperatūras krāsa|+3,0}} | {{Temperatūras krāsa|+2,6}} | {{Temperatūras krāsa|+7,5}} | {{Temperatūras krāsa|+18,3}} | {{Temperatūras krāsa|+27,3}} | {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | {{Temperatūras krāsa|+31,6}} | {{Temperatūras krāsa|+28,0}} | {{Temperatūras krāsa|+22,1}} | {{Temperatūras krāsa|+15,5}} | {{Temperatūras krāsa|+10,4}} | {{Temperatūras krāsa|+8,3}} | | {{Temperatūras krāsa|+31,6}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Priekuļi]] | align="center" bgcolor="#00e650" | +3,5 | align="center" bgcolor="#00e650" | +3,0 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,3 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,2 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,5 | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,1 | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,4 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,8 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,3 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,1 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +11,1 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,1 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,4 |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="#00e650" | +3,3 | align="center" bgcolor="#00e650" | +4,2 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,7 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,7 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,0 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,8 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,4 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,7 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,2 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,7 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,7 | align="center" bgcolor="#00f028" | +8,4 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,4 |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="#00e678" | +2,7 | align="center" bgcolor="#00e678" | +2,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,1 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,4 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,4 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,9 | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,7 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,5 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,0 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,8 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,0 | align="center" bgcolor="#00f028" | +8,9 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,7 |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" bgcolor="#00e678" | +2,1 | align="center" bgcolor="#00e678" | +0,1 | align="center" bgcolor="#00f028" | +8,9 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,1 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,2 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,9 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,4 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,9 | align="center" bgcolor="#fec800" | +20,3 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,2 | align="center" bgcolor="#00f028" | +8,4 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,0 | | align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,4 |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rūjiena]] | align="center" bgcolor="#00e678" | +2,9 | align="center" bgcolor="#00e678" | +2,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,0 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,0 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,6 | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,2 | align="center" bgcolor="#e66400" | '''+31,8''' | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,5 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,9 | align="center" bgcolor="#fee100" | +15,7 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,9 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,7 | | align="center" bgcolor="#e66400" | '''+31,8''' |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Temperatūra|Gaisa temperatūras]] absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[celsija grāds|°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130118233001/http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422 |date={{dat|2013|01|18||bez}} }}, pogoda.ru.net {{ru ikona}}</ref><!-- Nokrišņu dati [[Janvāra klimats Latvijā|janvārim]] ņemti no [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/informativie_materiali.html Novērojumi / Meteoroloģija / Operatīvā informācija], meteo.lv</ref> --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="550" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −16,3&nbsp;°C | [[27. janvāris]] | <center> +4,1&nbsp;°C | [[17. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −2,6&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,9 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −26,2&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[15. februāris]] | <center> +4,0&nbsp;°C | [[6. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −8,6&nbsp;°C | bgcolor="#B2D5FF" | <center> −5,2 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −15,7&nbsp;°C | [[1. marts]] | <center> +9,5&nbsp;°C | [[13. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −0,3&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,4 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −3,8&nbsp;°C | [[20. aprīlis]] | <center> +20,9&nbsp;°C | [[26. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +6,7&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,7 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −2,5&nbsp;°C | [[5. maijs]] | <center> +27,3&nbsp;°C | [[31. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +11,3&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,3 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,4&nbsp;°C | [[26. jūnijs]] | <center> +30,7&nbsp;°C | [[8. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +17,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,1 |- | style="background:#ffca7a;"| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +9,3&nbsp;°C | [[20. jūlijs]] | style="background:#ffca7a;"| <center> +31,3&nbsp;°C | style="background:#ffca7a;"| [[21. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +19,9&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,7 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +7,6&nbsp;°C | [[3. augusts]] | <center> +27,8&nbsp;°C | [[7. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +16,6&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,1 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +4,1&nbsp;°C | [[18. septembris]] | <center> +22,1&nbsp;°C | [[5. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +13,3&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,5 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −1,4&nbsp;°C | [[22. oktobris]] | <center> +18,9&nbsp;°C | [[4. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +7,6&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,5 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −5,7&nbsp;°C | [[11. novembris]] | <center> +10,1&nbsp;°C | [[27. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +3,7&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,4 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −3,3&nbsp;°C | [[23. decembris]] | <center> +10,1&nbsp;°C | [[27. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +2,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +3,6 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 47,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[1. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 3,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. februāris|2.]], [[5. februāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 13,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 25,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 43,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 39,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[20. jūnijs]] |- | bgcolor="#D9EAFD" | <center> 105,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 61,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 36,4 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 37,0 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 139,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 99,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 36,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[20. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 25,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. septembris|6.]], [[7. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 66,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 29,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[19. decembris]] |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422&month=1&year=2011 Погода в Риге. Погода в Риге. Температура воздуха и осадки. Январь 2011 г.]{{Novecojusi saite}}, pogoda.ru.net {{krieviski}}</ref> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −14,9&nbsp;°C — [[14. februāris]] * −12,0&nbsp;°C — [[18. februāris]] * −11,7&nbsp;°C — [[19. februāris]] * −11,1&nbsp;°C — [[15. februāris]] * −10,4&nbsp;°C — [[23. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +18,9&nbsp;°C — [[9. jūnijs]], [[21. jūlijs]] * +18,6&nbsp;°C — [[2. jūlijs]], [[28. augusts]] * +18,5&nbsp;°C — [[23. jūlijs]] * +18,2&nbsp;°C — [[1. jūlijs]] * +18,0&nbsp;°C — [[22. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2011. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} * [https://web.archive.org/web/20110111083037/http://www.meteo.lv/public/30111.html Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem], meteo.lv === Attēlu galerijas === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > * [http://zinas.nra.lv/foto/latvija/587-parrautas-elektrolinijas-latgale.htm Pārrautās elektrolīnijas Latgalē]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2011|1|3|SK}} * [https://web.archive.org/web/20110704014158/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/vecakos-plosas-neganta-vetra.d?id=39374345 Vecāķos plosās neganta vētra], delfi.lv, {{dat|2011|7|2|SK}} * [http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/385309-specigs_negaiss_misa_izposta_kapus Spēcīgs negaiss Misā izposta kapus (19. jūlijs)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306053413/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/385309-specigs_negaiss_misa_izposta_kapus |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|20|SK}} * [http://www.tvnet.lv/galleries/show/9221 Negaiss Rīgas ielās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111217110130/http://www.tvnet.lv/galleries/show/9221 |date={{dat|2011|12|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|20|SK}} * [http://www.tvnet.lv/galleries/show/9223 Plūdi Rīgā lietusgāžu laikā]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|21|SK}} * [http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/salaspils-puse-plosijas-specigs-negaiss-1620.d?id=39787897 Salaspils pusē plosījās spēcīgs negaiss]{{Novecojusi saite}}, delfi.lv, {{dat|2011|7|26|SK}} * [https://web.archive.org/web/20160304125300/http://www.fotoblog.lv/rep/25135/?cid=73369 Fotoreportāža: Salaspils pēc...], fotoblog.lv, {{dat|2011|7|26|SK}} * [http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/386112-krusa_sagrauj_majas_skursteni Krusa sagrauj mājas skursteni (26. jūlijs)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054831/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/386112-krusa_sagrauj_majas_skursteni |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|27|SK}} * [http://www.tvnet.lv/galleries/show/9276 Negaiss un vējš atkal posta Latviju (27. jūlijs)]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2011|7|28|SK}} * Lietusgāzes 28. un 29. jūlijā: ** [http://zinas.nra.lv/foto/latvija/766-pludi-saldu.htm Plūdi Saldū] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110917074908/http://zinas.nra.lv/foto/latvija/766-pludi-saldu.htm |date={{dat|2011|09|17||bez}} }}, zinas.nra.lv ** [https://web.archive.org/web/20110807225448/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/245336/galery Foto: Saldū plūdi, bet ārkārtas stāvoki neizsludinās], apollo.lv ** [http://www.delfi.lv/news/national/novadi/saldu-situacija-stabilizejusies-problemas-ar-pasta-piegadi.d?id=39839403 Saldū situācija stabilizējusies; problēmas ar pasta piegādi], delfi.lv ** [http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/386361-saldus_novada_lietus_appludina_celus Saldus novadā lietus appludina ceļus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306053238/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/386361-saldus_novada_lietus_appludina_celus |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv * Vētra Latvijā 27. un 28. novembrī ** [http://www.tvnet.lv/galleries/show/10180 Vētra Rīgā un citur Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111130223147/http://www.tvnet.lv/galleries/show/10180 |date={{dat|2011|11|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|11|28|SK}} ** [https://web.archive.org/web/20111129044220/http://www.delfi.lv/news/national/politics/vetras-del-viens-cietusais-vejs-gaz-kokus-un-rauj-nost-jumtus.d?id=41938472 Vētras dēļ viens cietušais; vējš gāž kokus un rauj nost jumtus], delfi.lv, {{dat|2011|11|28|SK}} ** [http://weatherfoto.wordpress.com/vetra-joda/ Vētra Joda], weatherfoto.wordpress.com, {{dat|2011|11|28|SK}} * [http://meteodiena.wordpress.com/2011/12/05/piesnieg-ari-koku-zari-5-12-11-zante/ Pirmais sniegs Kurzemē], {{dat|2011|12|5|SK}} * [http://weatherfoto.wordpress.com/ziemassvetku-vetra-ar-siltuma-rekordiem-un-negaisu/ Ziemassvētku vētra ar siltuma rekordiem un negaisu] </div> === Video === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > <!-- * {{youtube|WzgT6IhwpKw|Video: Sniegots ceļš pirms Stirnienes}} --> * [http://www.youtube.com/watch?v=WzgT6IhwpKw&feature=youtu.be Video: Sniegots ceļš pirms Stirnienes], YouTube, {{dat|2011|1|1|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=p1hebHUl1Fg Timelapse of Heavy Thunderstorm 20.07.2011 with 37+ mm rain in 20 min (Riga)], YouTube, {{dat|2011|7|20|SK}} * [http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/385393-vienibas_gatve_pec_lietus_neizbraucama Plūdi Rīgā: Vienības gatve pēc lietus - neizbraucama] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051919/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/385393-vienibas_gatve_pec_lietus_neizbraucama |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv {{dat|2011|7|21|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=lcB8AKqJLQw Negaisa laikā Jelgavas ielā pārplūst kanalizācija], ltvzinas.lv {{dat|2011|7|21|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=45FUi9faekI Bez komentāriem: Zibens spēriena rezultātā sabrūk piecstāvu māja], ltvzinas.lv, {{dat|2011|7|21|SK}} * 26. jūlija negaiss ** Vētra Salaspilī: [http://www.youtube.com/watch?v=PXaO59mtRUQ 1. video], [http://www.youtube.com/watch?v=pSj0bPKXVgY 2. video], [http://www.youtube.com/watch?v=djRjw3p7lvY 3. video], [http://www.youtube.com/watch?v=lWP-kAZAFJ0 4. video] ** [http://www.youtube.com/watch?v=oR2ICnxH-cQ Vētra pie Salaspils Botāniskā dārza 26.07.2011], YouTube, {{dat|2011|7|26|SK}} * 27. jūlija negaiss ** [http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/386115-vetra_izposta_botanisko_darzu_salaspili/video Vētra izposta Botānisko dārzu Salaspilī]{{Novecojusi saite}}, LNT, tvnet.lv, {{dat|2011|7|27|SK}} ** [http://www.youtube.com/watch?v=2n8w_PQuoCQ Rīga: Vētra Rīgā - 27. Jūlijs 2011], YouTube, {{dat|2011|7|27|SK}} ** [http://www.youtube.com/watch?v=4G75d1mxzWw Rīga: Thunderstorm 27.07.2011], YouTube, {{dat|2011|7|27|SK}} ** [http://www.youtube.com/watch?v=CMDVvo6eZZk Rīga: гроза в риге 27.07.11], YouTube, {{dat|2011|7|27|SK}} ** [http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/386289-kisezera_negaiss_ka_maiami/video Ķīšezerā negaiss kā Maiami (27. jūlijs)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051750/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/386289-kisezera_negaiss_ka_maiami/video |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv {{dat|2011|7|28|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=pI9_NkypMiQ Spēcīgais lietus Saldū izraisa plūdus], LTV, YouTube, {{dat|2011|7|29|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=jGy4tmae54Y Krusas vētra Valmieras rajonā], YouTube, {{dat|2011|8|14|SK}} * Vētra: ciklons "Joda" ** [http://www.youtube.com/watch?v=oAlt8TRNrF8 Vētra Liepājas jūrā], YouTube, {{dat|2011|11|27|SK}} ** [http://www.youtube.com/watch?v=_jsL5pbws-0 Vētra Saulkrastos 28 11 2011 015], YouTube, {{dat|2011|11|28|SK}} ** [http://www.youtube.com/watch?v=WT6pL8Kfpio Vētra Liepājas piekrastē], YouTube, {{dat|2011|11|28|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=W8TV2wiVT_A&hd=1 Sniegputenis Rīgā], YouTube, {{dat|2011|12|9|SK}} </div> {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2011. gads Latvijā]] jxzgycaezcr1g4o3b008ugrtgctzmdb 0 136792 4513578 4513273 2026-08-27T06:22:57Z Lasks 38532 /* Formāts */ 4513578 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. === Pusfināla izloze === [[Attēls:ESC 2012 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]] {{dat|2012|6|25||bez}} notika pusfināla izloze. Visas dalībvalstis, izņemot valstis, kas automātiski kvalificējās finālam tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsojumu. Šajā pašā dienā tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos "Lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * <s>{{ESC|Armēnija}}</s>{{efn|Armēnija tika ielozēta otrajā pusfinālā, taču 2012. gada martā tā savu dalību konkursā atsauca.|name=ARM}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 2. | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | "Melns un balts" | 9. | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džoana Franka]] | ''You and Me'' | "Tu un es" | 15. | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | Angļu<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | ''[[Kurts Kalleja]]''<ref name="Malta1"/> | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''<ref name="Malta1"/> | "Šī ir nakts" | 7. | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> | ''[[Litesound]]''<ref name="Belarus1"/> | ''[[We Are the Heroes]]''<ref name="Belarus1"/> | "Mēs esam varoņi" | 16. | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | "Mana dzīve" | 13. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' <ref name="Ukraine1"/> | "Esi mans viesis" | 8. | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | "Neierobežota mīlestība" | 11. | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Eva Boto]] | ''Verjamem'' | "Es ticu" | 17. | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | "Debesis" | 13. | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu,<br />[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | ''[[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | ''[[I'm a Joker]]''<ref name="Georgia1"/> | "Es esmu džokeris" | 14. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]]<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | "Iemīli mani no jauna" | 5. | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 4. | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | Angļu | ''[[Max Jason Mai]]'' | ''Don't Close Your Eyes'' | "Neaizver savas acis" | 18. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Tooji]]''<ref name="Norway1"/> | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''<ref name="Norway1"/> | "Paliec" | 10. | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | ''[[Korake ti znam]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | "Es zinu tavus soļus" | 6. | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 3. | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | ''[[Love Will Set You Free]]'' | "Mīlestība tevi padarīs brīvu" | 25. | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Compact Disco]]'' | ''[[Sound of Our Hearts]]'' | "Mūsu siržu skaņa" | 24. | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]] | ''[[Suus]]'' | "Savs" | 5. | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 14. | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]'' | ''[[Korake ti znam]]'' | "Es zinu tavus soļus" | 18. | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 2. | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]'' | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 20. | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Ivija Adamou]] | ''[[La La Love]]'' | "La, la, mīlestība" | 16. | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=Francija2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> | ''[[Echo (You and I)]]''<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | "Atbalss (Tu un es)" | 22. | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | ''[[L'amore è femmina]]'' | "Sieviete ir mīlestība" | 9. | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 6. | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[Tooji]]'' | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]'' | "Paliec" | 26. | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | Angļu | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | ''[[When the Music Dies]]'' | "Kad mūzika mirst" | 4. | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 12. | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Soluna Samaja]] | ''[[Should've Known Better]]'' | "Vajadzēja zināt labāk" | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 17. | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]] | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]'' | "Iemīli mani no jauna" | 7. | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Spāņu | [[Pastora Solera]]<ref name="Spānija2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | ''[[Quédate conmigo]]'' | "Paliec ar mani" | 10. | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | Angļu<ref name="Vācija1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Vācija1"/> | ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''<ref name="Vācija1"/> | "Stāvu uz vietas" | 8. | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Kurts Kalleja]]' | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]'' | "Šī ir nakts" | 21. | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]'' | "Melns un balts" | 13. | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Jedward]]'' | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]'' | "Ūdenslīnija" | 19. | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 3. | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]] | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' | "Esi mans viesis" | 15. | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 11. | 81 |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || '''12''' || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 75 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || || || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 || || || 1 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 116 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || '''12''' || 3 || 8 || || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 || || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 4 || || || 4 || 4 || 3 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 120 || 7 || 4 || 8 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 2 || || 7 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 1 || 2 || || || 8 || 3 || 8 || || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 || || || 4 || || 2 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || || || || || || || 6 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || 7 || || 6 || 1 || || 1 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || 8 || || '''12''' || || || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || 1 || || 5 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 4 || || 2 || || 10 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 7 || || 5 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 || || 3 || 1 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 7 || || || 3 || 5 || 1 || 7 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 63 || || 8 || 1 || 8 || || 3 || 10 || || 8 || || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 1 || || || 7 || || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' || || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 52 || || || || || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || 1 || || || || || 5 || 2 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 100 || 3 || || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 || || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 6 || 4 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 || || || || 7 || 7 || 7 || '''12''' || || 2 || 10 || 6 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 159 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 || || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 53 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 2 || || 5 || 7 || 6 || 7 || || 1 || 8 || || || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 2 || || 1 || || 7 || 7 || || 3 || || 3 || || 8 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 70 || 3 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 || || || 6 || || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || 1 || 1 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || || || 2 || || 8 || || || || || || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || 3 || || || 1 || || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 64 || 4 || 3 || || 6 || '''12''' || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 1 || 6 || 6 || || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 2 || 6 || || 2 || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 10 || || || 6 || 3 || || 3 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 10 || 4 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || || || || || || 5 || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 42 || '''12''' || 7 || || || 1 || || 1 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || '''12''' || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || 6 || 1 || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 4 || || || || '''12''' || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 80 || || 10 || 7 || '''12''' || || || 2 || 8 || || || 7 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || 1 || 6 || || 7 || 6 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 100 || || || 8 || || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || || 8 || 10 || 7 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovākija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 1 || || || 7 || || 4 || || || || || 3 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 45 || || || 3 || 3 || 3 || 3 || || 2 || || || 10 || || 4 || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1|| 4 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 77 || 5 || 5 || 5 || || || 5 || || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' || || 6 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || 5 || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 104 || 6 || || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvia}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || || || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || 7 || || || || || || || || || || 1 || || || 1 || || || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 146 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || 8 || || || 10 || || 1 || '''12''' || || || 5 || 10 || 6 || || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 || || '''12''' || || || || 1 || || || || 5 || 1 || || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 || || 8 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || 1 || || || || 8 || || 4 || 4 || || 3 || 7 || || || || || 5 || || || || || || || 1 || || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || 4 || || || '''12''' || || || || 5 || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || || 6 || || 7 || || || || || || || || || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 7 || || 10 || 2 || 7 || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 || || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || 1 || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || 6 || 6 || || 4 || 7 || || || || 3 || || 6 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || 6 || || 2 || || || || || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 8 || '''12''' || || || || || || 5 || || || 5 || 8 || || 2 || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || 2 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || || 6 || || || || || || || || 6 || 2 || || || || || 3 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 || 7 || 2 || || || 4 || || || || 10 || 7 || 1 || || || 3 || || 5 || || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 || || 2 || || || 4 || 4 || 7 || 3 || || 1 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || 5 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || || || || || 1 || 4 || || || || || 10 || 4 || || || || 2 || || || || || || 10 || || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 6 || 10 || || || || 4 || 6 || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 150 || 4 || 5 || || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 4 || || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || || || 8 || || 6 || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || 10 || || 3 || || 10 || || 8 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 6 || || || 2 || || 4 || 7 || || '''12''' || || || || 3 || || || || || 4 || || || || || || 1 || || 10 || || || 7 || || || 1 || || 6 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 5 || || 2 || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || '''12''' || || 8 || || 5 || || 2 || 5 || || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 4 || 1 || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || 4 || 1 || 3 || || 2 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 112 || 10 || || 3 || 3 || || || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 7 || 3 || || || || || 8 || 8 || || || 6 || || 1 || || 2 || || || || 7 || || || 8 || || 3 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || || 6 || 6 || || || 6 || || || 1 || 6 || 8 || || || 5 || || 3 || 8 || || 6 || || || || 6 || '''12''' || 2 || 4 || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || || || || || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || 2 || || || 4 || || || || || 2 || || 7 || 6 || || || || || || 4 || 2 || || 4 || || || 2 || 10 || || || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || || || || 7 || 3 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 5 || 2 || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 7 || || || || || || || || 6 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 8 || 8 || || || 3 || 2 || || || || || || || 8 || || '''12''' || || 2 || || 6 || || 8 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 1 || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || 1 || 4 || 1 || || || || 10 || || || || || || || || || 3 || || || 5 || || 4 || 5 || || || || 4 || 5 || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 || || 5 || || 5 || 6 || 8 || || || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 || || || || || 2 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 4 || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || 3 || 7 || || || || || 1 || || 8 || || || || || || || 3 || || 1 || || || 1 || 2 || 1 || || 6 || 2 || || 6 || 3 || || || 8 || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 || || || || 8 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 1 || || 1 || || || || 6 || || || || || || 7 || || 7 || || || 4 || || || 7 || 2 || 5 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 18 | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 4 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] jbbh4195s70nx2p2j4whgkfwg17luky 4513579 4513578 2026-08-27T06:23:18Z Lasks 38532 4513579 wikitext text/x-wiki {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. === Pusfināla izloze === [[Attēls:ESC 2012 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]] {{dat|2012|6|25||bez}} notika pusfināla izloze. Visas dalībvalstis, izņemot valstis, kas automātiski kvalificējās finālam tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsojumu. Šajā pašā dienā tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos "Lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * <s>{{ESC|Armēnija}}</s>{{efn|Armēnija tika ielozēta otrajā pusfinālā, taču 2012. gada martā tā savu dalību konkursā atsauca.|name=ARM}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 2. | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | "Melns un balts" | 9. | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džoana Franka]] | ''You and Me'' | "Tu un es" | 15. | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | Angļu<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | ''[[Kurts Kalleja]]''<ref name="Malta1"/> | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''<ref name="Malta1"/> | "Šī ir nakts" | 7. | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> | ''[[Litesound]]''<ref name="Belarus1"/> | ''[[We Are the Heroes]]''<ref name="Belarus1"/> | "Mēs esam varoņi" | 16. | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | "Mana dzīve" | 13. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' <ref name="Ukraine1"/> | "Esi mans viesis" | 8. | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | "Neierobežota mīlestība" | 11. | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Eva Boto]] | ''Verjamem'' | "Es ticu" | 17. | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | "Debesis" | 13. | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu,<br />[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | ''[[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | ''[[I'm a Joker]]''<ref name="Georgia1"/> | "Es esmu džokeris" | 14. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]]<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | "Iemīli mani no jauna" | 5. | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 4. | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | Angļu | ''[[Max Jason Mai]]'' | ''Don't Close Your Eyes'' | "Neaizver savas acis" | 18. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Tooji]]''<ref name="Norway1"/> | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''<ref name="Norway1"/> | "Paliec" | 10. | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | ''[[Korake ti znam]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | "Es zinu tavus soļus" | 6. | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 3. | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | ''[[Love Will Set You Free]]'' | "Mīlestība tevi padarīs brīvu" | 25. | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Compact Disco]]'' | ''[[Sound of Our Hearts]]'' | "Mūsu siržu skaņa" | 24. | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]] | ''[[Suus]]'' | "Savs" | 5. | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 14. | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]'' | ''[[Korake ti znam]]'' | "Es zinu tavus soļus" | 18. | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 2. | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]'' | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 20. | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Ivija Adamou]] | ''[[La La Love]]'' | "La, la, mīlestība" | 16. | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=Francija2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> | ''[[Echo (You and I)]]''<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | "Atbalss (Tu un es)" | 22. | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | ''[[L'amore è femmina]]'' | "Sieviete ir mīlestība" | 9. | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 6. | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[Tooji]]'' | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]'' | "Paliec" | 26. | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | Angļu | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | ''[[When the Music Dies]]'' | "Kad mūzika mirst" | 4. | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 12. | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Soluna Samaja]] | ''[[Should've Known Better]]'' | "Vajadzēja zināt labāk" | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 17. | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]] | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]'' | "Iemīli mani no jauna" | 7. | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Spāņu | [[Pastora Solera]]<ref name="Spānija2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | ''[[Quédate conmigo]]'' | "Paliec ar mani" | 10. | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | Angļu<ref name="Vācija1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Vācija1"/> | ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''<ref name="Vācija1"/> | "Stāvu uz vietas" | 8. | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Kurts Kalleja]]' | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]'' | "Šī ir nakts" | 21. | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]'' | "Melns un balts" | 13. | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Jedward]]'' | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]'' | "Ūdenslīnija" | 19. | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 3. | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]] | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' | "Esi mans viesis" | 15. | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 11. | 81 |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || '''12''' || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 75 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || || || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 || || || 1 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 116 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || '''12''' || 3 || 8 || || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 || || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 4 || || || 4 || 4 || 3 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 120 || 7 || 4 || 8 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 2 || || 7 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 1 || 2 || || || 8 || 3 || 8 || || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 || || || 4 || || 2 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || || || || || || || 6 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || 7 || || 6 || 1 || || 1 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || 8 || || '''12''' || || || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || 1 || || 5 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 4 || || 2 || || 10 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 7 || || 5 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 || || 3 || 1 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 7 || || || 3 || 5 || 1 || 7 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 63 || || 8 || 1 || 8 || || 3 || 10 || || 8 || || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 1 || || || 7 || || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' || || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 52 || || || || || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || 1 || || || || || 5 || 2 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 100 || 3 || || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 || || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 6 || 4 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 || || || || 7 || 7 || 7 || '''12''' || || 2 || 10 || 6 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 159 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 || || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 53 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 2 || || 5 || 7 || 6 || 7 || || 1 || 8 || || || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 2 || || 1 || || 7 || 7 || || 3 || || 3 || || 8 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 70 || 3 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 || || || 6 || || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || 1 || 1 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || || || 2 || || 8 || || || || || || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || 3 || || || 1 || || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 64 || 4 || 3 || || 6 || '''12''' || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 1 || 6 || 6 || || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 2 || 6 || || 2 || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 10 || || || 6 || 3 || || 3 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 10 || 4 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || || || || || || 5 || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 42 || '''12''' || 7 || || || 1 || || 1 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || '''12''' || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || 6 || 1 || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 4 || || || || '''12''' || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 80 || || 10 || 7 || '''12''' || || || 2 || 8 || || || 7 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || 1 || 6 || || 7 || 6 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 100 || || || 8 || || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || || 8 || 10 || 7 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovākija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 1 || || || 7 || || 4 || || || || || 3 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 45 || || || 3 || 3 || 3 || 3 || || 2 || || || 10 || || 4 || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1|| 4 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 77 || 5 || 5 || 5 || || || 5 || || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' || || 6 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || 5 || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 104 || 6 || || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvia}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || || || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || 7 || || || || || || || || || || 1 || || || 1 || || || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 146 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || 8 || || || 10 || || 1 || '''12''' || || || 5 || 10 || 6 || || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 || || '''12''' || || || || 1 || || || || 5 || 1 || || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 || || 8 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || 1 || || || || 8 || || 4 || 4 || || 3 || 7 || || || || || 5 || || || || || || || 1 || || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || 4 || || || '''12''' || || || || 5 || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || || 6 || || 7 || || || || || || || || || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 7 || || 10 || 2 || 7 || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 || || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || 1 || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || 6 || 6 || || 4 || 7 || || || || 3 || || 6 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || 6 || || 2 || || || || || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 8 || '''12''' || || || || || || 5 || || || 5 || 8 || || 2 || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || 2 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || || 6 || || || || || || || || 6 || 2 || || || || || 3 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 || 7 || 2 || || || 4 || || || || 10 || 7 || 1 || || || 3 || || 5 || || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 || || 2 || || || 4 || 4 || 7 || 3 || || 1 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || 5 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || || || || || 1 || 4 || || || || || 10 || 4 || || || || 2 || || || || || || 10 || || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 6 || 10 || || || || 4 || 6 || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 150 || 4 || 5 || || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 4 || || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || || || 8 || || 6 || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || 10 || || 3 || || 10 || || 8 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 6 || || || 2 || || 4 || 7 || || '''12''' || || || || 3 || || || || || 4 || || || || || || 1 || || 10 || || || 7 || || || 1 || || 6 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 5 || || 2 || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || '''12''' || || 8 || || 5 || || 2 || 5 || || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 4 || 1 || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || 4 || 1 || 3 || || 2 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 112 || 10 || || 3 || 3 || || || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 7 || 3 || || || || || 8 || 8 || || || 6 || || 1 || || 2 || || || || 7 || || || 8 || || 3 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || || 6 || 6 || || || 6 || || || 1 || 6 || 8 || || || 5 || || 3 || 8 || || 6 || || || || 6 || '''12''' || 2 || 4 || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || || || || || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || 2 || || || 4 || || || || || 2 || || 7 || 6 || || || || || || 4 || 2 || || 4 || || || 2 || 10 || || || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || || || || 7 || 3 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 5 || 2 || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 7 || || || || || || || || 6 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 8 || 8 || || || 3 || 2 || || || || || || || 8 || || '''12''' || || 2 || || 6 || || 8 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 1 || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || 1 || 4 || 1 || || || || 10 || || || || || || || || || 3 || || || 5 || || 4 || 5 || || || || 4 || 5 || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 || || 5 || || 5 || 6 || 8 || || || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 || || || || || 2 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 4 || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || 3 || 7 || || || || || 1 || || 8 || || || || || || || 3 || || 1 || || || 1 || 2 || 1 || || 6 || 2 || || 6 || 3 || || || 8 || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 || || || || 8 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 1 || || 1 || || || || 6 || || || || || || 7 || || 7 || || || 4 || || || 7 || 2 || 5 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 18 | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 4 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 232jzunmcczxtl4ewvqvufrr5p8sm1w 4513580 4513579 2026-08-27T06:24:10Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4513580 wikitext text/x-wiki {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. === Pusfināla izloze === [[Attēls:ESC 2012 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]] {{dat|2012|6|25||bez}} notika pusfināla izloze. Visas dalībvalstis, izņemot valstis, kas automātiski kvalificējās finālam tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsojumu. Šajā pašā dienā tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos "Lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * <s>{{ESC|Armēnija}}</s>{{efn|Armēnija tika ielozēta otrajā pusfinālā, taču 2012. gada martā tā savu dalību konkursā atsauca.|name=ARM}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 2. | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | "Melns un balts" | 9. | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džoana Franka]] | ''You and Me'' | "Tu un es" | 15. | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | Angļu<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | ''[[Kurts Kalleja]]''<ref name="Malta1"/> | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''<ref name="Malta1"/> | "Šī ir nakts" | 7. | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> | ''[[Litesound]]''<ref name="Belarus1"/> | ''[[We Are the Heroes]]''<ref name="Belarus1"/> | "Mēs esam varoņi" | 16. | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | "Mana dzīve" | 13. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' <ref name="Ukraine1"/> | "Esi mans viesis" | 8. | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | "Neierobežota mīlestība" | 11. | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Eva Boto]] | ''Verjamem'' | "Es ticu" | 17. | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | "Debesis" | 13. | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu,<br />[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | ''[[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | ''[[I'm a Joker]]''<ref name="Georgia1"/> | "Es esmu džokeris" | 14. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]]<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | "Iemīli mani no jauna" | 5. | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 4. | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | Angļu | ''[[Max Jason Mai]]'' | ''Don't Close Your Eyes'' | "Neaizver savas acis" | 18. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Tooji]]''<ref name="Norway1"/> | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''<ref name="Norway1"/> | "Paliec" | 10. | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | ''[[Korake ti znam]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | "Es zinu tavus soļus" | 6. | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 3. | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | ''[[Love Will Set You Free]]'' | "Mīlestība tevi padarīs brīvu" | 25. | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Compact Disco]]'' | ''[[Sound of Our Hearts]]'' | "Mūsu siržu skaņa" | 24. | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]] | ''[[Suus]]'' | "Savs" | 5. | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 14. | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]'' | ''[[Korake ti znam]]'' | "Es zinu tavus soļus" | 18. | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 2. | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]'' | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 20. | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Ivija Adamou]] | ''[[La La Love]]'' | "La, la, mīlestība" | 16. | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=Francija2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> | ''[[Echo (You and I)]]''<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | "Atbalss (Tu un es)" | 22. | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | ''[[L'amore è femmina]]'' | "Sieviete ir mīlestība" | 9. | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 6. | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[Tooji]]'' | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]'' | "Paliec" | 26. | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | Angļu | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | ''[[When the Music Dies]]'' | "Kad mūzika mirst" | 4. | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 12. | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Soluna Samaja]] | ''[[Should've Known Better]]'' | "Vajadzēja zināt labāk" | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 17. | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]] | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]'' | "Iemīli mani no jauna" | 7. | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Spāņu | [[Pastora Solera]]<ref name="Spānija2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | ''[[Quédate conmigo]]'' | "Paliec ar mani" | 10. | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | Angļu<ref name="Vācija1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Vācija1"/> | ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''<ref name="Vācija1"/> | "Stāvu uz vietas" | 8. | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Kurts Kalleja]]' | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]'' | "Šī ir nakts" | 21. | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]'' | "Melns un balts" | 13. | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Jedward]]'' | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]'' | "Ūdenslīnija" | 19. | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 3. | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]] | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' | "Esi mans viesis" | 15. | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 11. | 81 |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || '''12''' || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 75 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || || || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 || || || 1 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 116 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || '''12''' || 3 || 8 || || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 || || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 4 || || || 4 || 4 || 3 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 120 || 7 || 4 || 8 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 2 || || 7 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 1 || 2 || || || 8 || 3 || 8 || || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 || || || 4 || || 2 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || || || || || || || 6 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || 7 || || 6 || 1 || || 1 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || 8 || || '''12''' || || || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || 1 || || 5 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 4 || || 2 || || 10 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 7 || || 5 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 || || 3 || 1 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 7 || || || 3 || 5 || 1 || 7 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 63 || || 8 || 1 || 8 || || 3 || 10 || || 8 || || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 1 || || || 7 || || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' || || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 52 || || || || || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || 1 || || || || || 5 || 2 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 100 || 3 || || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 || || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 6 || 4 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 || || || || 7 || 7 || 7 || '''12''' || || 2 || 10 || 6 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 159 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 || || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 53 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 2 || || 5 || 7 || 6 || 7 || || 1 || 8 || || || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 2 || || 1 || || 7 || 7 || || 3 || || 3 || || 8 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 70 || 3 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 || || || 6 || || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || 1 || 1 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || || || 2 || || 8 || || || || || || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || 3 || || || 1 || || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 64 || 4 || 3 || || 6 || '''12''' || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 1 || 6 || 6 || || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 2 || 6 || || 2 || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 10 || || || 6 || 3 || || 3 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 10 || 4 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || || || || || || 5 || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 42 || '''12''' || 7 || || || 1 || || 1 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || '''12''' || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || 6 || 1 || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 4 || || || || '''12''' || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 80 || || 10 || 7 || '''12''' || || || 2 || 8 || || || 7 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || 1 || 6 || || 7 || 6 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 100 || || || 8 || || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || || 8 || 10 || 7 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovākija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 1 || || || 7 || || 4 || || || || || 3 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 45 || || || 3 || 3 || 3 || 3 || || 2 || || || 10 || || 4 || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1|| 4 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 77 || 5 || 5 || 5 || || || 5 || || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' || || 6 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || 5 || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 104 || 6 || || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvia}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || || || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || 7 || || || || || || || || || || 1 || || || 1 || || || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 146 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || 8 || || || 10 || || 1 || '''12''' || || || 5 || 10 || 6 || || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 || || '''12''' || || || || 1 || || || || 5 || 1 || || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 || || 8 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || 1 || || || || 8 || || 4 || 4 || || 3 || 7 || || || || || 5 || || || || || || || 1 || || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || 4 || || || '''12''' || || || || 5 || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || || 6 || || 7 || || || || || || || || || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 7 || || 10 || 2 || 7 || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 || || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || 1 || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || 6 || 6 || || 4 || 7 || || || || 3 || || 6 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || 6 || || 2 || || || || || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 8 || '''12''' || || || || || || 5 || || || 5 || 8 || || 2 || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || 2 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || || 6 || || || || || || || || 6 || 2 || || || || || 3 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 || 7 || 2 || || || 4 || || || || 10 || 7 || 1 || || || 3 || || 5 || || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 || || 2 || || || 4 || 4 || 7 || 3 || || 1 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || 5 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || || || || || 1 || 4 || || || || || 10 || 4 || || || || 2 || || || || || || 10 || || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 6 || 10 || || || || 4 || 6 || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 150 || 4 || 5 || || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 4 || || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || || || 8 || || 6 || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || 10 || || 3 || || 10 || || 8 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 6 || || || 2 || || 4 || 7 || || '''12''' || || || || 3 || || || || || 4 || || || || || || 1 || || 10 || || || 7 || || || 1 || || 6 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 5 || || 2 || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || '''12''' || || 8 || || 5 || || 2 || 5 || || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 4 || 1 || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || 4 || 1 || 3 || || 2 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 112 || 10 || || 3 || 3 || || || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 7 || 3 || || || || || 8 || 8 || || || 6 || || 1 || || 2 || || || || 7 || || || 8 || || 3 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || || 6 || 6 || || || 6 || || || 1 || 6 || 8 || || || 5 || || 3 || 8 || || 6 || || || || 6 || '''12''' || 2 || 4 || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || || || || || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || 2 || || || 4 || || || || || 2 || || 7 || 6 || || || || || || 4 || 2 || || 4 || || || 2 || 10 || || || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || || || || 7 || 3 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 5 || 2 || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 7 || || || || || || || || 6 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 8 || 8 || || || 3 || 2 || || || || || || || 8 || || '''12''' || || 2 || || 6 || || 8 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 1 || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || 1 || 4 || 1 || || || || 10 || || || || || || || || || 3 || || || 5 || || 4 || 5 || || || || 4 || 5 || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 || || 5 || || 5 || 6 || 8 || || || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 || || || || || 2 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 4 || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || 3 || 7 || || || || || 1 || || 8 || || || || || || || 3 || || 1 || || || 1 || 2 || 1 || || 6 || 2 || || 6 || 3 || || || 8 || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 || || || || 8 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 1 || || 1 || || || || 6 || || || || || || 7 || || 7 || || || 4 || || || 7 || 2 || 5 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 18 | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 4 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] jbbn7euwrtdt0sv7th1vumb30tm8nhe 4513581 4513580 2026-08-27T06:25:26Z Lasks 38532 4513581 wikitext text/x-wiki {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = [[Leila Aļijeva]],<br />[[Nardžiza Birka-Pītersene]]<br />[[Eldars Gasimovs]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. === Pusfināla izloze === [[Attēls:ESC 2012 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]] {{dat|2012|6|25||bez}} notika pusfināla izloze. Visas dalībvalstis, izņemot valstis, kas automātiski kvalificējās finālam tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsojumu. Šajā pašā dienā tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos "Lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * <s>{{ESC|Armēnija}}</s>{{efn|Armēnija tika ielozēta otrajā pusfinālā, taču 2012. gada martā tā savu dalību konkursā atsauca.|name=ARM}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 2. | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | "Melns un balts" | 9. | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džoana Franka]] | ''You and Me'' | "Tu un es" | 15. | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | Angļu<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | ''[[Kurts Kalleja]]''<ref name="Malta1"/> | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''<ref name="Malta1"/> | "Šī ir nakts" | 7. | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> | ''[[Litesound]]''<ref name="Belarus1"/> | ''[[We Are the Heroes]]''<ref name="Belarus1"/> | "Mēs esam varoņi" | 16. | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | "Mana dzīve" | 13. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' <ref name="Ukraine1"/> | "Esi mans viesis" | 8. | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | "Neierobežota mīlestība" | 11. | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Eva Boto]] | ''Verjamem'' | "Es ticu" | 17. | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | "Debesis" | 13. | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu,<br />[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | ''[[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | ''[[I'm a Joker]]''<ref name="Georgia1"/> | "Es esmu džokeris" | 14. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]]<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | "Iemīli mani no jauna" | 5. | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 4. | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | Angļu | ''[[Max Jason Mai]]'' | ''Don't Close Your Eyes'' | "Neaizver savas acis" | 18. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Tooji]]''<ref name="Norway1"/> | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''<ref name="Norway1"/> | "Paliec" | 10. | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | ''[[Korake ti znam]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | "Es zinu tavus soļus" | 6. | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 3. | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | ''[[Love Will Set You Free]]'' | "Mīlestība tevi padarīs brīvu" | 25. | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Compact Disco]]'' | ''[[Sound of Our Hearts]]'' | "Mūsu siržu skaņa" | 24. | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]] | ''[[Suus]]'' | "Savs" | 5. | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 14. | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]'' | ''[[Korake ti znam]]'' | "Es zinu tavus soļus" | 18. | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 2. | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]'' | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 20. | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Ivija Adamou]] | ''[[La La Love]]'' | "La, la, mīlestība" | 16. | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=Francija2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> | ''[[Echo (You and I)]]''<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | "Atbalss (Tu un es)" | 22. | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | ''[[L'amore è femmina]]'' | "Sieviete ir mīlestība" | 9. | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 6. | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[Tooji]]'' | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]'' | "Paliec" | 26. | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | Angļu | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | ''[[When the Music Dies]]'' | "Kad mūzika mirst" | 4. | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 12. | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Soluna Samaja]] | ''[[Should've Known Better]]'' | "Vajadzēja zināt labāk" | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 17. | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]] | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]'' | "Iemīli mani no jauna" | 7. | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Spāņu | [[Pastora Solera]]<ref name="Spānija2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | ''[[Quédate conmigo]]'' | "Paliec ar mani" | 10. | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | Angļu<ref name="Vācija1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Vācija1"/> | ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''<ref name="Vācija1"/> | "Stāvu uz vietas" | 8. | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Kurts Kalleja]]' | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]'' | "Šī ir nakts" | 21. | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]'' | "Melns un balts" | 13. | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Jedward]]'' | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]'' | "Ūdenslīnija" | 19. | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 3. | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]] | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' | "Esi mans viesis" | 15. | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 11. | 81 |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || '''12''' || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 75 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || || || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 || || || 1 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 116 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || '''12''' || 3 || 8 || || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 || || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 4 || || || 4 || 4 || 3 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 120 || 7 || 4 || 8 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 2 || || 7 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 1 || 2 || || || 8 || 3 || 8 || || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 || || || 4 || || 2 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || || || || || || || 6 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || 7 || || 6 || 1 || || 1 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || 8 || || '''12''' || || || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || 1 || || 5 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 4 || || 2 || || 10 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 7 || || 5 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 || || 3 || 1 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 7 || || || 3 || 5 || 1 || 7 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 63 || || 8 || 1 || 8 || || 3 || 10 || || 8 || || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 1 || || || 7 || || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' || || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 52 || || || || || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || 1 || || || || || 5 || 2 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 100 || 3 || || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 || || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 6 || 4 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 || || || || 7 || 7 || 7 || '''12''' || || 2 || 10 || 6 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 159 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 || || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 53 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 2 || || 5 || 7 || 6 || 7 || || 1 || 8 || || || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 2 || || 1 || || 7 || 7 || || 3 || || 3 || || 8 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 70 || 3 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 || || || 6 || || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || 1 || 1 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || || || 2 || || 8 || || || || || || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || 3 || || || 1 || || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 64 || 4 || 3 || || 6 || '''12''' || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 1 || 6 || 6 || || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 2 || 6 || || 2 || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 10 || || || 6 || 3 || || 3 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 10 || 4 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || || || || || || 5 || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 42 || '''12''' || 7 || || || 1 || || 1 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || '''12''' || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || 6 || 1 || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 4 || || || || '''12''' || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 80 || || 10 || 7 || '''12''' || || || 2 || 8 || || || 7 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || 1 || 6 || || 7 || 6 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 100 || || || 8 || || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || || 8 || 10 || 7 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovākija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 1 || || || 7 || || 4 || || || || || 3 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 45 || || || 3 || 3 || 3 || 3 || || 2 || || || 10 || || 4 || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1|| 4 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 77 || 5 || 5 || 5 || || || 5 || || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' || || 6 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || 5 || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 104 || 6 || || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvia}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || || || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || 7 || || || || || || || || || || 1 || || || 1 || || || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 146 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || 8 || || || 10 || || 1 || '''12''' || || || 5 || 10 || 6 || || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 || || '''12''' || || || || 1 || || || || 5 || 1 || || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 || || 8 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || 1 || || || || 8 || || 4 || 4 || || 3 || 7 || || || || || 5 || || || || || || || 1 || || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || 4 || || || '''12''' || || || || 5 || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || || 6 || || 7 || || || || || || || || || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 7 || || 10 || 2 || 7 || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 || || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || 1 || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || 6 || 6 || || 4 || 7 || || || || 3 || || 6 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || 6 || || 2 || || || || || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 8 || '''12''' || || || || || || 5 || || || 5 || 8 || || 2 || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || 2 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || || 6 || || || || || || || || 6 || 2 || || || || || 3 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 || 7 || 2 || || || 4 || || || || 10 || 7 || 1 || || || 3 || || 5 || || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 || || 2 || || || 4 || 4 || 7 || 3 || || 1 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || 5 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || || || || || 1 || 4 || || || || || 10 || 4 || || || || 2 || || || || || || 10 || || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 6 || 10 || || || || 4 || 6 || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 150 || 4 || 5 || || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 4 || || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || || || 8 || || 6 || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || 10 || || 3 || || 10 || || 8 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 6 || || || 2 || || 4 || 7 || || '''12''' || || || || 3 || || || || || 4 || || || || || || 1 || || 10 || || || 7 || || || 1 || || 6 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 5 || || 2 || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || '''12''' || || 8 || || 5 || || 2 || 5 || || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 4 || 1 || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || 4 || 1 || 3 || || 2 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 112 || 10 || || 3 || 3 || || || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 7 || 3 || || || || || 8 || 8 || || || 6 || || 1 || || 2 || || || || 7 || || || 8 || || 3 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || || 6 || 6 || || || 6 || || || 1 || 6 || 8 || || || 5 || || 3 || 8 || || 6 || || || || 6 || '''12''' || 2 || 4 || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || || || || || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || 2 || || || 4 || || || || || 2 || || 7 || 6 || || || || || || 4 || 2 || || 4 || || || 2 || 10 || || || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || || || || 7 || 3 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 5 || 2 || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 7 || || || || || || || || 6 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 8 || 8 || || || 3 || 2 || || || || || || || 8 || || '''12''' || || 2 || || 6 || || 8 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 1 || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || 1 || 4 || 1 || || || || 10 || || || || || || || || || 3 || || || 5 || || 4 || 5 || || || || 4 || 5 || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 || || 5 || || 5 || 6 || 8 || || || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 || || || || || 2 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 4 || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || 3 || 7 || || || || || 1 || || 8 || || || || || || || 3 || || 1 || || || 1 || 2 || 1 || || 6 || 2 || || 6 || 3 || || || 8 || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 || || || || 8 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 1 || || 1 || || || || 6 || || || || || || 7 || || 7 || || || 4 || || || 7 || 2 || 5 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 18 | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 4 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 0h79wn4hib1kt2esmokgsjp7casc46r 0 138258 4513574 4505897 2026-08-27T05:06:53Z Biafra 13794 Modra Liepiņa 4513574 wikitext text/x-wiki '''Liepiņa''' (vīriešu dzimtē [[Liepiņš]]) ir izplatīts [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], septītais izplatītākais sieviešu uzvārds [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Noskaidroti Latvijā populārākie uzvārdi |date= 2015. gada 17. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |accessdate= 2017. gada 2. marts |archiveurl= https://web.archive.org/web/20161202162449/http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |archivedate= {{dat|2016|12|02||bez}} }}</ref> Radies no vārda „[[liepa]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Anita Liepiņa]] (1967) — vieglatlēte; * [[Anna Liepiņa]] (2007) — basketboliste; * [[Gunta Liepiņa]] (1963) — sabiedriskā darbiniece un politiķe; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Liene Liepiņa]] (1957) — sabiedriskā darbiniece un politiķe; * [[Līga Liepiņa]] (1946) — aktrise; * [[Līga Liepiņa-Kaņepe]] (1947) — mūzikas pedagoģe un komponiste; * [[Linda Liepiņa]] (1974) — uzņēmēja un politiķe; * [[Marta Ella Liepiņa|Marta Liepiņa]] (1892—1938), pieņēmusi Jevgēnijas Jegorovas vārdu, — latviešu revolucionāre, padomju arodbiedrību darbiniece; * [[Modra Liepiņa]] (1985) — vieglatlēte; * [[Vilma Liepiņa]] (1908—1982) — aktrise. == Atsauces == {{atsauces}} {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 2ok0w701133tu57ughg60mvxml96tj6 0 138363 4513362 4258146 2026-08-26T15:24:49Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4513362 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 74 | nosaukums = Siliņi—Aknīste | karte = Road P74 Latvia.svg | leģenda = | garums = 28,7 | ārpus_pilsētas = 27,1 | ceļš_pilsētā = 1,2 | sakrīt =0,3 | segums = [[asfaltbetons]], grants | reģions = [[Sēlija]] | attēls = P74 Dubulti.JPG | paraksts = Autoceļš P74 [[Dubulti (Kalna pagasts)|Dubultos]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||Priekulāni {{P ceļš|72}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Podvāze]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Dubulti (Kalna pagasts)|Dubulti]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Aknīste]] [[Dzirnavu iela (Aknīste)|Dzirnavu iela]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Radžupe|Radžupīte]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Aknīste]] {{P ceļš|73}}}} |} |} '''P74''' autoceļš '''Siliņi—Aknīste—Lietuvas robeža''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[autoceļš P72|P72]] 3,5 km no bijušās [[Siliņu stacija]]s ar autoceļu [[autoceļš P73|P73]] [[Aknīste|Aknīstē]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopējais garums ir 28,7 km, līdz Aknīstei tas ir klāts ar asfaltbetona segumu, savukārt no Aknīstes līdz Lietuvas robežai tas ir klāts ar grants segumu. Ceļš šķērso [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> No autoceļa kopējā garuma 28,7 km, 27,2 km ir valsts pārziņā, 1,2 km veido pašvaldības pārziņā esošais posms Aknīstē kas iet pa Dzirnavu, Zaļo un Parka ielu, un 0,3 km ir sakrītošs posms ar autoceļu P73. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no krustojuma ar autoceļu P72 līdz Aknīstei (0. - 22,5. km): 1,1 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 24% kravas transports * no Aknīstes līdz Lietuvas robežai (24,0. - 28,7. km): 240 tūkstoši tr.l. diennaktī, 22% kravas transports == Vēsture == P74 trases apkārtnē savulaik pastāvēja Siliņu-Aknīstes šaursliežu dzelzceļa līnija, kas bija daļa no plašā Viesītes 600 mm šaursliežu dzelzceļu tīkla. Tīkls sākotnēji tika veidots Pirmā pasaules kara laikā, bet savienojums no Siliņiem caur Geidāniem uz Aknīsti tika atklāts 1923. gadā. Viesītes šaursliežu tīkla daļēja ekspluatācija turpinājās līdz 1972. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldzb.lv/copy-of-dzelzce%C4%BCa-t%C4%ABkla-v%C4%93sture-kri|title=Dzelzceļa tīkla vēsture - WW1|website=LDzB|access-date=2026-08-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzejsselija.lv/lv/2023/09/08/|title=2023. gada 8. septembris – Viesītes muzejs "Sēlija"|access-date=2026-08-26|date=2023-09-08|language=lv}}</ref> No 2011. līdz 2013. gadam pakāpeniski tika pārbūvēts un asfaltēts līdz tam lielākoties grants seguma autoceļa maršruts no krustojuma ar P72 līdz Aknīstei. Posmos tika pārbūvēta ceļa sega un sakārtota ūdens novade. Posma no P72 līdz Grāvīšiem (0. - 13,41. km) pārbūve tika pabeigta 2013. gadā, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jekabpils-novada-lietuvas-pierobeza-atjaunos-regionala-cela-segumu/|title=Jēkabpils novadā Lietuvas pierobežā atjaunos reģionālā ceļa segumu|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2025-09-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/jekabpils-novada-lietuvas-pierobeza-par-1-9-miljoniem-eiro-atjaunos-regionala-cela-segumu/|title=Jēkabpils novadā Lietuvas pierobežā par 1,9 miljoniem eiro atjaunos reģionālā ceļa segumu|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2026-08-26|date=2025-09-02|language=lv}}</ref> Līdz 2014. gadam tagadējais P74 posms no Aknīstes līdz Lietuvas robežai bija atsevišķs vietējais autoceļš V774 Aknīste-Lietuvas robeža 4,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par valsts autoceļu sarakstiem - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> 2014. gadā uz toreizējā autoceļa V774 tika veikta jaunas grants seguma kārtas izbūve, caurteku nomaiņa un grāvju tīrīšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/regionos/119134-sis-vasaras-prioritate-grants-celu-labosana.htm|title=Šīs vasaras prioritāte – grants ceļu labošana|website=nra.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> 2015. gada oktobrī autoceļš V774 tika likvidēts kā atsevišķs vietējais autoceļš un tā posms tika iekļauts P74 maršrutā. Vienlaikus P74 tika pārdēvēts par Siliņi—Aknīste—Lietuvas robeža un tā oficiālais garums palielināts līdz 28,7 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=269561|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumos Nr.1104 "Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem"|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> 2018. gadā tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana 13,4 km garā autoceļa posmā no krustojuma ar autoceļu P72 līdz Grāvīšiem (0. - 13,4. km) par līgumcenu 754,38 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/LVC2018_2.1.1_20_AC_PA.pdf|title=LĪGUMS LVC2018/2.1.1/20/AC/PA}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/2018-gada-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-zemgales-planosanas-regiona-buvdarbu-karte-un-apraksti/|title=2018.gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi ZEMGALES plānošanas reģionā (būvdarbu karte un apraksti)|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2018-04-20|language=lv}}</ref> 2020. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi posmā no Grāvīšiem līdz Aknīstei (13,4. - 22,5. km). Būvdarbu ietvaros tika remontēti iesēdumi, 2 km garumā ieklāta asfaltbetona izlīdzinošā kārta un veikta virsmas apstrāde. Tika atjaunotas arī nomales, ceļa apzīmējumi un pieturvietas, sakārtota ūdens novade un caurtekas. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 415 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/pie-maltas-un-aknistes-saksies-celu-remontdarbi|title=Pie Maltas un Aknīstes sāksies ceļu remontdarbi {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> 2025. gada rudenī tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana posmā no krustojuma ar P72 līdz Grāvīšiem (0. - 13,41. km). Darbu ietvaros tika veikta asfaltbetona seguma izlīdzinošā frēzēšana, remontēti iesēdumi, plaisas un ceļa profils, kā arī ieklāta jauna asfaltbetona dilumkārta. Tika atjaunots horizontālais marķējums, ceļazīmes, autobusu pieturvietu platformas un cits ceļa aprīkojums. Lai uzlabotu ūdens novadi un redzamību, ceļa nodalījuma joslā tika izzāģēti koki un krūmi, noņemts nomaļu apaugums un tīrītas caurtekas. Tika remontēts arī tilts pār Podvāzes upi, atjaunojot tilta brauktuves segumu un šuves, remontējot betona konstrukcijas un nostiprinot nogāzes. Būvdarbus veica SIA "SC Grupa" par līgumcenu 1,945 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/jekabpils-novada-lietuvas-pierobeza-par-1-9-miljoniem-eiro-atjaunos-regionala-cela-segumu/|title=Jēkabpils novadā Lietuvas pierobežā par 1,9 miljoniem eiro atjaunos reģionālā ceļa segumu|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2026-08-26|date=2025-09-02|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī P74 pilsētas maršrutā Aknīstē tika uzsākta Zaļās un Parka ielas pārbūve. Darbi tiek veikti projektā „Publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai”. Projektā paredzēta ielu un ceļu pārbūve, asfaltbetona seguma atjaunošana, lietus ūdens novadīšanas sistēmas sakārtošana, gājēju infrastruktūras un apgaismojuma izbūve, kā arī satiksmes organizācijas uzlabošana. Būvdarbus veic SIA "Valkas ceļi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/media/41483/download?attachment=|title=Jēkabpils novada vēstis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/media/42056/download?attachment=|title=Jēkabpils novada vēstis}}</ref> == Nākotne == Tuvākajā nākotnē tiek plānota cietā seguma izbūve 4,6 km garajā P74 posmā no Aknīstes līdz Lietuvas robežai. Projekta mērķis ir uzlabot pārrobežu mobilitāti, piekļuvi Lietuvas pierobežai un uzņēmējdarbības teritoriju sasniedzamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/media/41387/download?attachment=|title=JĒKABPILS NOVADA PAŠVALDĪBA - DOMES ĀRKĀRTAS SĒDES PROTOKOLS; Jēkabpils novada attīstības programma 2021. - 2027. gadam investīciju plāns}}</ref> == Apdzīvotas vietas pie autoceļa == * [[Dubulti (Kalna pagasts)|Dubulti]] * [[Aknīste]] == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="100px" perrow="4"> Attēls:p74 podvaze.JPG‎ |<center><small>Tilts pāri [[Podvāze]]i pirms pārbūves (2010)</small></center> Attēls:Autoceļš P74.JPG |<center><small>Ceļa posms Siliņi - Dubulti pirms pārbūves (2010)</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P074]] pg7bft2cq0h927jo02mvucohugx976w 0 142517 4513315 4499097 2026-08-26T12:11:55Z Martin Macha 2111 92653 /* Bangladešas Tautas Republika (1971 - mūsdienas) */ 4513315 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Bangladeša|Bangladešas]] prezidenti''' kopš [[1971. gads|1971. gada]], kad Bangladeša pasludināja neatkarību no [[Pakistāna|Pakistānas]]. == Bangladešas Tautas Republika (1971 - mūsdienas) == {| class="wikitable" |- !N.p.k. !Portrets ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš |- |1. |[[Attēls:Sheikh_Mujibur_Rahman_in_1950.jpg|147x147px]] | [[Mudžiburs Rahmans|Šeiks Mudžiburs Rahmans]] | [[1971]]. gada [[11. aprīlis]] — [[1972]]. gada [[12. janvāris]] |- |2. |[[Attēls:Abu_Sayeed_Chowdhury_at_the_office_of_the_Vice-Chancellor_of_Dacca_University,_November_1970.png|115x115px]] | [[Abū Sajegs Čovdhurijs]] | [[1972]]. gada [[12. janvāris]] — [[1973]]. gada [[24. decembris]] |- |3. | | [[Muhamads Ulahs]] | [[1973]]. gada [[24. decembris]] — [[1975]]. gada [[25. janvāris]] |- |4. |[[Attēls:Sheikh_Mujibur_Rahman_in_1950.jpg|147x147px]] | [[Mudžiburs Rahmans|Šeiks Mudžiburs Rahmans]] | [[1975]]. gada [[25. janvāris]] — [[15. augusts]] |- |5. |[[Attēls:খন্দকার_মোশতাক_আহমেদ_(cropped).jpg|112x112px]] | [[Kondakers Mostaks Ahmeds]] | [[1975]]. gada [[15. augusts]] — [[6. novembris]] |- |6. | | [[Abū Sadats Muhameds Sajems]] | [[1975]]. gada [[6. novembris]] — [[1977]]. gada [[21. aprīlis]] |- |7. |[[Attēls:Ziaur_Rahman_1979.jpg|133x133px]] | [[Ziaurs Rahmans]] | [[1977]]. gada [[21. aprīlis]] — [[1981]]. gada [[31. maijs]] |- |8. | | [[Abduss Satars]] | [[1981]]. gada [[31. maijs]] — [[1982]]. gada [[27. marts]] |- |9. | | [[A. F. M. Ahsanudins Čovdhurijs]] | [[1982]]. gada [[27. marts]] — [[1983]]. gada [[10. decembris]] |- |10. |[[Attēls:Hussain_Muhammad_Ershad.jpg|129x129px]] | [[Husains Muhameds Eršads]] | [[1983]]. gada [[10. decembris]] — [[1990]]. gada [[6. decembris]] |- |11. |[[Attēls:Shahabuddin_Ahmed.jpg|121x121px]] | [[Šahabudins Ahmeds]] | [[1990]]. gada [[6. decembris]] — [[1991]]. gada [[10. oktobris]] |- |12. | | [[Abdurs Rahmans Bisvass]] | [[1991]]. gada [[10. oktobris]] — [[1996]]. gada [[9. oktobris]] |- |13. |[[Attēls:Shahabuddin_Ahmed.jpg|121x121px]] | [[Šahabudins Ahmeds]] | [[1996]]. gada [[9. oktobris]] — [[2001. gads|2001]]. gada [[14. novembris]] |- |14. |[[Attēls:A._Q._M._Badruddoza_Chowdhury.jpg|100x100px]] |[[Badruddoza Čovdhurijs]] <small>(''Badruddoza Chowdhury'')</small> |[[2001. gads|2001]]. gada [[14. novembris]] — [[2002. gads|2002]]. gada [[21. jūnijs]] |- |15. | |[[Muhameds Džamirudins Sirkārs]] <small>(''Muhammad Jamiruddin Sircar'')</small> |[[2002. gads|2002]]. gada [[21. jūnijs]] — [[2002. gads|2002]]. gada [[6. septembris]] |- |16. |[[Attēls:Iajuddin_Ahmed_at_Zia_International_Airport_in_Dhaka_(cropped).jpg|147x147px]] |[[Aijadžudins Ahmeds]] <small>(''Iajuddin Ahmed'')</small> |[[2002. gads|2002]]. gada [[6. septembris]] — [[2009. gads|2009]]. gada [[12. februāris]] |- |17. |[[Attēls:Zillur_Rahman_in_Dhaka_on_September_07,_2011.jpg|133x133px]] |[[Zillurs Rahmans]] <small>(''Zillur Rahman'')</small> |[[2009. gads|2009]]. gada [[12. februāris]] — [[2013. gads|2013]]. gada [[20. marts]] <small>(nomira prezidentūras laikā)</small> |- |19. |[[Attēls:Abdul_Hamid_-_2014_(cropped).jpg|134x134px]] |[[Mohameds Abduls Hamids]] <small>(''Mohammad Abdul Hamid'')</small> |[[2013. gads|2013]]. gada [[14. marts]] — [[2023. gads|2023]]. gada [[24. aprīlis]] |- |20. |[[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|frameless|100x100px]] |[[Mohameds Šahabudins]] <small>(''Mohammed Shahabuddin'')</small> |[[2023. gads|2023]]. gada [[24. aprīlis]] — [[2026. gads|2026]]. gada [[24. jūlijs]] |- |21. |[[Attēls:Hafiz Uddin Ahmed at the National Parliament House, Dhaka 2026-03-12.jpg|frameless|100x100px]] |[[Hafizs Udins Ahmeds]] <small>(''Hafiz Uddin Ahmed'')</small> |[[2026. gads|2026]]. gada [[24. jūlijs]] — [[2026. gads|2026]]. gada [[21. augusts]] |- |22. |[[Attēls:Mirza Fakhrul Islam Alamgir at Hazrat Shahjalal International Airport, 2026-08-26 (cropped).jpg|frameless|100x100px]] |[[Mirza Fakhrul Islam Alamgir]] <small>(''Mirza Fakhrul Islam Alamgir'')</small> |[[2026. gads|2026]]. gada [[21. augusts]] — |- |} [[Kategorija:Bangladešas prezidenti]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] i4z8i4mxtyntatdi5kmym9oy5hrvxk7 0 146631 4513479 4513183 2026-08-26T19:40:43Z Pirags 3757 pap 4513479 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[25. augusts]] — [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tims Karijs]] (''Timothy James Curry''), [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] (dzimis 1946. ɡadā) <gallery> Don Nelson.jpg|[[Dons Nelsons]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] lfpt5w7kxg69fw9ueo4d2mksl354c47 4513482 4513479 2026-08-26T19:43:40Z Pirags 3757 /* Augusts */ bilde 4513482 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[25. augusts]] — [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tims Karijs]] (''Timothy James Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. ɡadā) <gallery> Don Nelson.jpg|[[Dons Nelsons]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] h48ixgz4rv0n68ves36eldv8gg1ewuc 4513621 4513482 2026-08-27T07:07:11Z Biafra 13794 /* Augusts */ Nensija Kasebauma 4513621 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[25. augusts]] — [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tims Karijs]] (''Timothy James Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. ɡadā) <gallery> Don Nelson.jpg|[[Dons Nelsons]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] rxijeo7mul1rnl4rrzg3aubtd0s48zv 0 147916 4513444 4310630 2026-08-26T18:37:57Z Biafra 13794 Sjomara Kastro 4513444 wikitext text/x-wiki '''Kastro''' ({{val|es|Castro}}) ir [[spāņu valoda|spāņu]] cilmes [[uzvārds]], retāk vārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Džovanna Arbuniča Kastro]] (''Giovanna Arbunic Castro''; 1964) — Čīles šahiste; * [[Ektors Kastro]] (''Héctor Castro''; 1904—1960) — Urugvajas futbolists un treneris; * [[Fidels Kastro]] (''Fidel Castro''; 1926) — Kubas revolucionārs un valsts vadītājs; * [[Gonsalo Kastro]] (''Gonzalo Castro''; 1987) — Vācijas futbolists; * [[Marija Kastro]] (''María Castro''; 1981) — spāņu aktrise; * [[Rauls Kastro]] (''Raúl Castro''; 1931) — Kubas revolucionārs un valsts vadītājs; * [[Rubens Kastro]] (''Rubén Castro''; 1981) — spāņu futbolists; * [[Sjomara Kastro]] (''Xiomara Castro''; 1959) — Hondurasas politiķe, valsts prezidente. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Spāņu uzvārdi]] prm5hmgbw5be43yqzhm9f81exdm7955 4513445 4513444 2026-08-26T18:38:23Z Biafra 13794 4513445 wikitext text/x-wiki '''Kastro''' ({{val|es|Castro}}) ir [[spāņu valoda|spāņu]] cilmes [[uzvārds]], retāk vārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Džovanna Arbuniča Kastro]] (''Giovanna Arbunic Castro''; 1964) — Čīles šahiste; * [[Ektors Kastro]] (''Héctor Castro''; 1904—1960) — Urugvajas futbolists un treneris; * [[Fidels Kastro]] (''Fidel Castro''; 1926—2016) — Kubas revolucionārs un valsts vadītājs; * [[Gonsalo Kastro]] (''Gonzalo Castro''; 1987) — Vācijas futbolists; * [[Marija Kastro]] (''María Castro''; 1981) — spāņu aktrise; * [[Rauls Kastro]] (''Raúl Castro''; 1931) — Kubas revolucionārs un valsts vadītājs; * [[Rubens Kastro]] (''Rubén Castro''; 1981) — spāņu futbolists; * [[Sjomara Kastro]] (''Xiomara Castro''; 1959) — Hondurasas politiķe, valsts prezidente. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Spāņu uzvārdi]] ss5be20lpj6llwpf2ywxfwfdpmkqkpr 0 150234 4513591 4469078 2026-08-27T06:47:18Z Lasks 38532 4513591 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''We Are One'' (Mēs esam vienoti) |attēls = Eurovision Song Contest logo 2013.png |att_izm = 260 |fināls = {{dat|2013|5|18|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2013|5|14|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2013|5|16|N}} |vadītājs (i) = [[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Zviedrija}} [[SVT]] |vieta = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}} |uzvarētājs = {{flaga|Dānija}} [[Emmelija de Foresta]] — ''[[Only Teardrops]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas izstājās = {{ubl|{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}|{{ESC|Portugāle}}|{{ESC|Slovākija}}|{{ESC|Turcija}}}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2013 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2013. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2012]] |nākamais = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014 ►]] }} '''2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2013}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2013}}) bija 58. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Malmes arēna|Malmes arēnā]], [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[2013]]. gada [[14. maijs|14.]], [[16. maijs|16.]] un [[18. maijs|18. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=dates_announced_for_2013_contest|title=Dates announced for 2013 Contest|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate= 2012. gada 23. maijs}}</ref> Zviedrija izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Dānija]]s pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. Konkursā dalību bija apstiprinājušas 39 valstis, tai skaitā [[Armēnija]], kas pēdējoreiz piedalījās 2011. gadā.<ref name=Armenia>{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Armenia set to return in 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=36431|work=ESCToday.com|date=27 May 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Armenia confirms participation|url=http://www.esctoday.com/?p=38334|work=ESCToday.com|date=31 October 2012}}</ref> Dalību atsauca [[Bosnija un Hercegovina]], [[Portugāle]], [[Slovākija]] un [[Turcija]].<ref name="Bosnia and Herzegovina">{{tīmekļa atsauce|title=Bosna i Hercegovina odustala od učešća na Eurosongu u Švedskoj|url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049|work=klix magazin|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012|archive-date={{dat|2013|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 }}</ref><ref name="Portugal">{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Portugal will not participate in Eurovision 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=39164|work=ESCToday|accessdate=22 November 2012|date=22 November 2012|archive-date={{dat|2017|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170211112308/http://www.esctoday.com/?p=39164}}</ref><ref name="Slovakia">{{tīmekļa atsauce|title=Víme první: Slovensko nebude na Eurovizi 2013!|url=http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|work=EuroContest.cz|accessdate=4 December 2012|date=4 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620034750/http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}</ref><ref name=Turkey>{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Turkey will not go to Eurovision in Malmö|url=http://www.esctoday.com/40037/turkey-will-not-be-in-malmo/|publisher=''ESCToday''|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012}}</ref> == Pusfinālu sadalījums == {{dat|2013|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai noteiktu, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas piecās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=71223&_t=tomorrow_countries_drawn_into_semi-finals_in_malmoe «Tomorrow: Countries drawn into Semi-Finals in Malmö»]</ref> {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} |} == Pusfināli == [[Attēls:ESC 2013 Semi-Finals.svg|thumb|right| {{legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā}}]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]], kā arī rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=39_countries_to_take_part_in_eurovision_2013|title=39 countries to take part in Eurovision 2013|last=Siim|first=Jarmo|date=16 January 2013|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 December 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2013|url=http://www.diggiloo.net/?2013|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/malmo-2013/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants - Malmö 2013|work=Eiropas Raidorganizāciju apvienība|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Natália Kelly|Natālija Kellija]] | ''[[Shine]]'' | "Spīd" | 14. | 27 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 10. | 52 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Hanna Mančīni|Hanna]] | ''[[Straight Into Love]]'' | "Tieši mīlestībā" | 16. | 8 |- | 04 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Klapa s Mora]]'' | ''[[Mižerja]]'' | "Bēdas" | 13. | 38 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1. | 167 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 2. | 156 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3. | 140 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[Anouk]]'' | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 6. | 75 |- | 09 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Who See]]'' | ''[[Igranka]]'' | "Deja" | 12. | 41 |- style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 10 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 9. | 53 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 7. | 64 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 4. | 95 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Īrija}} | Angļ | [[Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 8. | 54 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Despina Olimpija]] | ''[[An Me Thimase|An Me Thimasai]]'' <small>(Αν Με Θυμάσαι)</small> | "Ja tu mani atceries" | 15. | 11 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 5. | 75 |- | 16 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | ''[[Moje 3]]'' | ''[[Ljubav je svuda]]'' <small>(Љубав је свуда)</small> | "Mīlestība ir visur" | 11. | 46 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 16. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries" /> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List" /> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants" /> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[PeR]]'' | ''[[Here We Go]]'' | "Aiziet" | 17. | 13 |- | 02 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Valentīna Moneta]] | ''[[Crisalide|Crisalide (Vola)]]'' | "Lelle" | 11. | 47 |- | 03 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],<br />[[Čigānu valoda|čigānu]] | [[Esma Redžepova|Esma]] & [[Vlatko Lozanoski|Lozano]] | ''[[Pred da se razdeni]]'' <small>(Пред да се раздени)</small> | "Pirms saullēkta" | 16. | 28 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 1. | 139 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 05 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 9. | 64 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 06 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Džanluka Bezina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 4. | 118 |- | 07 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Elica un Stojans]] | ''[[Samo shampioni]]'' <small>(Само шампиони)</small> | "Tikai čempioni" | 12 | 45 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 08 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 6. | 72 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 09 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 2. | 121 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Morana Mazora]] | ''[[Rak bishvilo]]'' <small>(רק בשבילו)</small> | "Tikai viņam" | 14. | 40 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 11 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 7. | 69 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]], [[Zviedru valoda|zviedru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |title=ByeAlex to sing "Kedvesem" both in Hungarian and in Swedish |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130323045615/http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |archivedate={{dat|2013|03|23||bez}} }}</ref> | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 8. | 66 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 3. | 120 |- | 14 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Adrians Lulgjurajs]] & [[Bledars Sejko]] | ''[[Identitet]]'' | "Identitāte" | 15. | 31 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 15 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nodi Tatišvili]] & [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 10. | 63 |- | 16 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Takasa]]''{{ref|e|2}} | ''[[You and Me]]'' | "Tu un es" | 13. | 41 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 5. | 83 |} :1.{{note|d}} Dziesma ir grieķu valodā, taču tajā vairākkārt tiek atkārtots nosaukums angliski. :2.{{note|e}} Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''. == Fināls == {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Amandine Bourgeois|Amandīne Buržua]] | ''[[L'enfer et moi]]'' | "Elle un es" | 23 | 14 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 22 | 17 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 11 | 71 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Krista Siegfrids|Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 24 | 13 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[El Sueño de Morfeo|ESDM]] | ''[[Contigo hasta el final]]'' | "Ar tevi līdz beigām" | 25 | 8 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 12 | 71 |- | 07 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 20 | 19 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 16 | 48 |- | 09 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gianluca Bezzina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 8 | 120 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 5 | 174 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Cascada]]'' | ''[[Glorious]]'' | "Slavens" | 21 | 18 |- | 12 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 18 | 41 |- | 13 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Anouk]] | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 9 | 114 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Cezar Florin Ouatu|Cezars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 13 | 65 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Bonija Tailere]] | ''[[Believe in Me]]'' | "Tici man" | 19 | 23 |- | 16 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Robin Stjernberg|Robins Šenberjs]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | "Tu" | 14 | 62 |- | 17 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]], [[Zviedru valoda|zviedru]] | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 10 | 84 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 18 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1 | 281 |- | 19 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eyþór Ingi Gunnlaugsson|Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 17 | 47 |-bgcolor = "silver" | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Farid Mammadov|Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 2 | 234 |- | 21 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agathonas Iakovidis|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 6 | 152 |-bgcolor = "#ED9121" | 22 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3 | 214 |- | 23 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Marco Mengoni|Marko Mengoni]] | ''[[L'essenziale]]'' | "Būtiski" | 7 | 126 |- | 24 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Margaret Berger|Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 4 | 191 |- | 25 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Nodiko Tatishvili|Nodi Tatišvili]] & [[Sopho Gelovani|Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 15 | 50 |- | 26 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ryan Dolan|Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 26 | 5 |} == Dalībnieki, kuri atgriežas == * {{ESC|Sanmarīno}}: Valentīna Moneta ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] — {{ESC|Sanmarīno}}). * {{ESC|Bulgārija}}: Elica Todorova un Stojans Jankulovs ([[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] — {{ESC|Bulgārija}}). == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name=allocation>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Draw results: Who's in which Semi-Final?|date=17 January 2013|publisher=Eurovision.tv}}</ref> <ref name=draw>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=77073&_t=eurovision_2013_semi-final_running_order_revealed|title=Eurovision 2013: Semi-Final running order revealed|date=28 March 2013|work=Eurovision.tv}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2013. gads mūzikā|Eirovīzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] hww52p9rqotq0rvxry7atikm70tnvd0 4513592 4513591 2026-08-27T06:47:58Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4513592 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''We Are One'' (Mēs esam vienoti) |attēls = Eurovision Song Contest logo 2013.png |att_izm = 260 |fināls = {{dat|2013|5|18|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2013|5|14|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2013|5|16|N}} |vadītājs (i) = [[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Zviedrija}} [[SVT]] |vieta = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}} |uzvarētājs = {{flaga|Dānija}} [[Emmelija de Foresta]] — ''[[Only Teardrops]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas izstājās = {{ubl|{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}|{{ESC|Portugāle}}|{{ESC|Slovākija}}|{{ESC|Turcija}}}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2013 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2013. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2012]] |nākamais = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014 ►]] }} '''2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2013}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2013}}) bija 58. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Malmes arēna|Malmes arēnā]], [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[2013]]. gada [[14. maijs|14.]], [[16. maijs|16.]] un [[18. maijs|18. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=dates_announced_for_2013_contest|title=Dates announced for 2013 Contest|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate= 2012. gada 23. maijs}}</ref> Zviedrija izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Dānija]]s pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. Konkursā dalību bija apstiprinājušas 39 valstis, tai skaitā [[Armēnija]], kas pēdējoreiz piedalījās 2011. gadā.<ref name=Armenia>{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Armenia set to return in 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=36431|work=ESCToday.com|date=27 May 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Armenia confirms participation|url=http://www.esctoday.com/?p=38334|work=ESCToday.com|date=31 October 2012}}</ref> Dalību atsauca [[Bosnija un Hercegovina]], [[Portugāle]], [[Slovākija]] un [[Turcija]].<ref name="Bosnia and Herzegovina">{{tīmekļa atsauce|title=Bosna i Hercegovina odustala od učešća na Eurosongu u Švedskoj|url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049|work=klix magazin|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012|archive-date={{dat|2013|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 }}</ref><ref name="Portugal">{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Portugal will not participate in Eurovision 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=39164|work=ESCToday|accessdate=22 November 2012|date=22 November 2012|archive-date={{dat|2017|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170211112308/http://www.esctoday.com/?p=39164}}</ref><ref name="Slovakia">{{tīmekļa atsauce|title=Víme první: Slovensko nebude na Eurovizi 2013!|url=http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|work=EuroContest.cz|accessdate=4 December 2012|date=4 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620034750/http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}</ref><ref name=Turkey>{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Turkey will not go to Eurovision in Malmö|url=http://www.esctoday.com/40037/turkey-will-not-be-in-malmo/|publisher=''ESCToday''|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012}}</ref> == Pusfinālu sadalījums == {{dat|2013|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai noteiktu, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas piecās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=71223&_t=tomorrow_countries_drawn_into_semi-finals_in_malmoe «Tomorrow: Countries drawn into Semi-Finals in Malmö»]</ref> {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} |} == Pusfināli == [[Attēls:ESC 2013 Semi-Finals.svg|thumb|right| {{legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā}}]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]], kā arī rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=39_countries_to_take_part_in_eurovision_2013|title=39 countries to take part in Eurovision 2013|last=Siim|first=Jarmo|date=16 January 2013|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 December 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2013|url=http://www.diggiloo.net/?2013|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/malmo-2013/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants - Malmö 2013|work=Eiropas Raidorganizāciju apvienība|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Natália Kelly|Natālija Kellija]] | ''[[Shine]]'' | "Spīd" | 14. | 27 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 10. | 52 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Hanna Mančīni|Hanna]] | ''[[Straight Into Love]]'' | "Tieši mīlestībā" | 16. | 8 |- | 04 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Klapa s Mora]]'' | ''[[Mižerja]]'' | "Bēdas" | 13. | 38 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1. | 167 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 2. | 156 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3. | 140 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[Anouk]]'' | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 6. | 75 |- | 09 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Who See]]'' | ''[[Igranka]]'' | "Deja" | 12. | 41 |- style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 10 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 9. | 53 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 7. | 64 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 4. | 95 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 8. | 54 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Despina Olimpija]] | ''[[An Me Thimase|An Me Thimasai]]'' <small>(Αν Με Θυμάσαι)</small> | "Ja tu mani atceries" | 15. | 11 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 5. | 75 |- | 16 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | ''[[Moje 3]]'' | ''[[Ljubav je svuda]]'' <small>(Љубав је свуда)</small> | "Mīlestība ir visur" | 11. | 46 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 16. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries" /> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List" /> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants" /> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[PeR]]'' | ''[[Here We Go]]'' | "Aiziet" | 17. | 13 |- | 02 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Valentīna Moneta]] | ''[[Crisalide|Crisalide (Vola)]]'' | "Lelle" | 11. | 47 |- | 03 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],<br />[[Čigānu valoda|čigānu]] | [[Esma Redžepova|Esma]] & [[Vlatko Lozanoski|Lozano]] | ''[[Pred da se razdeni]]'' <small>(Пред да се раздени)</small> | "Pirms saullēkta" | 16. | 28 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 1. | 139 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 05 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 9. | 64 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 06 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Džanluka Bezina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 4. | 118 |- | 07 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Elica un Stojans]] | ''[[Samo shampioni]]'' <small>(Само шампиони)</small> | "Tikai čempioni" | 12 | 45 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 08 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 6. | 72 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 09 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 2. | 121 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Morana Mazora]] | ''[[Rak bishvilo]]'' <small>(רק בשבילו)</small> | "Tikai viņam" | 14. | 40 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 11 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 7. | 69 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]], [[Zviedru valoda|zviedru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |title=ByeAlex to sing "Kedvesem" both in Hungarian and in Swedish |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130323045615/http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |archivedate={{dat|2013|03|23||bez}} }}</ref> | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 8. | 66 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 3. | 120 |- | 14 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Adrians Lulgjurajs]] & [[Bledars Sejko]] | ''[[Identitet]]'' | "Identitāte" | 15. | 31 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 15 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nodi Tatišvili]] & [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 10. | 63 |- | 16 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Takasa]]''{{ref|e|2}} | ''[[You and Me]]'' | "Tu un es" | 13. | 41 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 5. | 83 |} :1.{{note|d}} Dziesma ir grieķu valodā, taču tajā vairākkārt tiek atkārtots nosaukums angliski. :2.{{note|e}} Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''. == Fināls == {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Amandine Bourgeois|Amandīne Buržua]] | ''[[L'enfer et moi]]'' | "Elle un es" | 23 | 14 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 22 | 17 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 11 | 71 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Krista Siegfrids|Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 24 | 13 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[El Sueño de Morfeo|ESDM]] | ''[[Contigo hasta el final]]'' | "Ar tevi līdz beigām" | 25 | 8 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 12 | 71 |- | 07 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 20 | 19 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 16 | 48 |- | 09 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gianluca Bezzina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 8 | 120 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 5 | 174 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Cascada]]'' | ''[[Glorious]]'' | "Slavens" | 21 | 18 |- | 12 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 18 | 41 |- | 13 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Anouk]] | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 9 | 114 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Cezar Florin Ouatu|Cezars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 13 | 65 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Bonija Tailere]] | ''[[Believe in Me]]'' | "Tici man" | 19 | 23 |- | 16 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Robin Stjernberg|Robins Šenberjs]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | "Tu" | 14 | 62 |- | 17 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]], [[Zviedru valoda|zviedru]] | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 10 | 84 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 18 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1 | 281 |- | 19 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eyþór Ingi Gunnlaugsson|Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 17 | 47 |-bgcolor = "silver" | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Farid Mammadov|Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 2 | 234 |- | 21 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agathonas Iakovidis|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 6 | 152 |-bgcolor = "#ED9121" | 22 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3 | 214 |- | 23 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Marco Mengoni|Marko Mengoni]] | ''[[L'essenziale]]'' | "Būtiski" | 7 | 126 |- | 24 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Margaret Berger|Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 4 | 191 |- | 25 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Nodiko Tatishvili|Nodi Tatišvili]] & [[Sopho Gelovani|Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 15 | 50 |- | 26 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ryan Dolan|Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 26 | 5 |} == Dalībnieki, kuri atgriežas == * {{ESC|Sanmarīno}}: Valentīna Moneta ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] — {{ESC|Sanmarīno}}). * {{ESC|Bulgārija}}: Elica Todorova un Stojans Jankulovs ([[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] — {{ESC|Bulgārija}}). == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name=allocation>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Draw results: Who's in which Semi-Final?|date=17 January 2013|publisher=Eurovision.tv}}</ref> <ref name=draw>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=77073&_t=eurovision_2013_semi-final_running_order_revealed|title=Eurovision 2013: Semi-Final running order revealed|date=28 March 2013|work=Eurovision.tv}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2013. gads mūzikā|Eirovīzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 9k4hmrxhvc84v7akg55s9vylatp45wm 4513684 4513592 2026-08-27T09:37:30Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4513684 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''We Are One'' (Mēs esam vienoti) |attēls = Eurovision Song Contest logo 2013.png |att_izm = 260 |fināls = {{dat|2013|5|18|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2013|5|14|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2013|5|16|N}} |vadītājs (i) = [[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Zviedrija}} [[SVT]] |vieta = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}} |uzvarētājs = {{flaga|Dānija}} [[Emmelija de Foresta]] — ''[[Only Teardrops]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas izstājās = {{ubl|{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}|{{ESC|Portugāle}}|{{ESC|Slovākija}}|{{ESC|Turcija}}}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2013 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2013. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2012]] |nākamais = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014 ►]] }} '''2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2013}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2013}}) bija 58. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Malmes arēna|Malmes arēnā]], [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[2013]]. gada [[14. maijs|14.]], [[16. maijs|16.]] un [[18. maijs|18. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=dates_announced_for_2013_contest|title=Dates announced for 2013 Contest|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate= 2012. gada 23. maijs}}</ref> Zviedrija izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Dānija]]s pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. Konkursā dalību bija apstiprinājušas 39 valstis, tai skaitā [[Armēnija]], kas pēdējoreiz piedalījās 2011. gadā.<ref name=Armenia>{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Armenia set to return in 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=36431|work=ESCToday.com|date=27 May 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Armenia confirms participation|url=http://www.esctoday.com/?p=38334|work=ESCToday.com|date=31 October 2012}}</ref> Dalību atsauca [[Bosnija un Hercegovina]], [[Portugāle]], [[Slovākija]] un [[Turcija]].<ref name="Bosnia and Herzegovina">{{tīmekļa atsauce|title=Bosna i Hercegovina odustala od učešća na Eurosongu u Švedskoj|url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049|work=klix magazin|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012|archive-date={{dat|2013|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 }}</ref><ref name="Portugal">{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Portugal will not participate in Eurovision 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=39164|work=ESCToday|accessdate=22 November 2012|date=22 November 2012|archive-date={{dat|2017|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170211112308/http://www.esctoday.com/?p=39164}}</ref><ref name="Slovakia">{{tīmekļa atsauce|title=Víme první: Slovensko nebude na Eurovizi 2013!|url=http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|work=EuroContest.cz|accessdate=4 December 2012|date=4 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620034750/http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}</ref><ref name=Turkey>{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Turkey will not go to Eurovision in Malmö|url=http://www.esctoday.com/40037/turkey-will-not-be-in-malmo/|publisher=''ESCToday''|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012}}</ref> == Pusfinālu sadalījums == {{dat|2013|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai noteiktu, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas piecās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=71223&_t=tomorrow_countries_drawn_into_semi-finals_in_malmoe «Tomorrow: Countries drawn into Semi-Finals in Malmö»]</ref> {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} |} == Pusfināli == [[Attēls:ESC 2013 Semi-Finals.svg|thumb|right| {{legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā}}]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]], kā arī rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=39_countries_to_take_part_in_eurovision_2013|title=39 countries to take part in Eurovision 2013|last=Siim|first=Jarmo|date=16 January 2013|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 December 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2013|url=http://www.diggiloo.net/?2013|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/malmo-2013/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants - Malmö 2013|work=Eiropas Raidorganizāciju apvienība|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Natália Kelly|Natālija Kellija]] | ''[[Shine]]'' | "Spīd" | 14. | 27 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 10. | 52 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Hanna Mančīni|Hanna]] | ''[[Straight Into Love]]'' | "Tieši mīlestībā" | 16. | 8 |- | 04 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Klapa s Mora]]'' | ''[[Mižerja]]'' | "Bēdas" | 13. | 38 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1. | 167 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 2. | 156 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3. | 140 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[Anouk]]'' | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 6. | 75 |- | 09 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Who See]]'' | ''[[Igranka]]'' | "Deja" | 12. | 41 |- style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 10 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 9. | 53 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 7. | 64 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 4. | 95 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 8. | 54 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Despina Olimpija]] | ''[[An Me Thimase|An Me Thimasai]]'' <small>(Αν Με Θυμάσαι)</small> | "Ja tu mani atceries" | 15. | 11 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 5. | 75 |- | 16 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | ''[[Moje 3]]'' | ''[[Ljubav je svuda]]'' <small>(Љубав је свуда)</small> | "Mīlestība ir visur" | 11. | 46 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 16. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries" /> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List" /> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants" /> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[PeR]]'' | ''[[Here We Go]]'' | "Aiziet" | 17. | 13 |- | 02 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Valentīna Moneta]] | ''[[Crisalide|Crisalide (Vola)]]'' | "Lelle" | 11. | 47 |- | 03 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],<br />[[Čigānu valoda|čigānu]] | [[Esma Redžepova|Esma]] & [[Vlatko Lozanoski|Lozano]] | ''[[Pred da se razdeni]]'' <small>(Пред да се раздени)</small> | "Pirms saullēkta" | 16. | 28 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 1. | 139 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 05 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 9. | 64 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 06 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Džanluka Bezina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 4. | 118 |- | 07 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Elica un Stojans]] | ''[[Samo shampioni]]'' <small>(Само шампиони)</small> | "Tikai čempioni" | 12. | 45 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 08 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 6. | 72 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 09 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 2. | 121 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Morana Mazora]] | ''[[Rak bishvilo]]'' <small>(רק בשבילו)</small> | "Tikai viņam" | 14. | 40 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 11 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 7. | 69 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |title=ByeAlex to sing "Kedvesem" both in Hungarian and in Swedish |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130323045615/http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |archivedate={{dat|2013|03|23||bez}} }}</ref> | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 8. | 66 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 3. | 120 |- | 14 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Adrians Lulgjurajs]] & [[Bledars Sejko]] | ''[[Identitet]]'' | "Identitāte" | 15. | 31 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 15 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nodi Tatišvili]] & [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 10. | 63 |- | 16 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Takasa]]''{{ref|e|2}} | ''[[You and Me]]'' | "Tu un es" | 13. | 41 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 5. | 83 |} :1.{{note|d}} Dziesma ir grieķu valodā, taču tajā vairākkārt tiek atkārtots nosaukums angliski. :2.{{note|e}} Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''. == Fināls == {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Amandine Bourgeois|Amandīne Buržua]] | ''[[L'enfer et moi]]'' | "Elle un es" | 23 | 14 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 22 | 17 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 11 | 71 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Krista Siegfrids|Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 24 | 13 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[El Sueño de Morfeo|ESDM]] | ''[[Contigo hasta el final]]'' | "Ar tevi līdz beigām" | 25 | 8 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 12 | 71 |- | 07 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 20 | 19 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 16 | 48 |- | 09 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gianluca Bezzina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 8 | 120 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 5 | 174 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Cascada]]'' | ''[[Glorious]]'' | "Slavens" | 21 | 18 |- | 12 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 18 | 41 |- | 13 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Anouk]] | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 9 | 114 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Cezar Florin Ouatu|Cezars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 13 | 65 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Bonija Tailere]] | ''[[Believe in Me]]'' | "Tici man" | 19 | 23 |- | 16 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Robin Stjernberg|Robins Šenberjs]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | "Tu" | 14 | 62 |- | 17 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]], [[Zviedru valoda|zviedru]] | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 10 | 84 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 18 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1 | 281 |- | 19 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eyþór Ingi Gunnlaugsson|Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 17 | 47 |-bgcolor = "silver" | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Farid Mammadov|Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 2 | 234 |- | 21 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agathonas Iakovidis|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 6 | 152 |-bgcolor = "#ED9121" | 22 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3 | 214 |- | 23 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Marco Mengoni|Marko Mengoni]] | ''[[L'essenziale]]'' | "Būtiski" | 7 | 126 |- | 24 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Margaret Berger|Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 4 | 191 |- | 25 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Nodiko Tatishvili|Nodi Tatišvili]] & [[Sopho Gelovani|Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 15 | 50 |- | 26 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ryan Dolan|Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 26 | 5 |} == Dalībnieki, kuri atgriežas == * {{ESC|Sanmarīno}}: Valentīna Moneta ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] — {{ESC|Sanmarīno}}). * {{ESC|Bulgārija}}: Elica Todorova un Stojans Jankulovs ([[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] — {{ESC|Bulgārija}}). == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name=allocation>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Draw results: Who's in which Semi-Final?|date=17 January 2013|publisher=Eurovision.tv}}</ref> <ref name=draw>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=77073&_t=eurovision_2013_semi-final_running_order_revealed|title=Eurovision 2013: Semi-Final running order revealed|date=28 March 2013|work=Eurovision.tv}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2013. gads mūzikā|Eirovīzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] eu6h1g2rosqtmofcucwzl2eiovasboe 4513689 4513684 2026-08-27T09:58:09Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4513689 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''We Are One'' (Mēs esam vienoti) |attēls = Eurovision Song Contest logo 2013.png |att_izm = 260 |fināls = {{dat|2013|5|18|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2013|5|14|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2013|5|16|N}} |vadītājs (i) = [[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Zviedrija}} [[SVT]] |vieta = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}} |uzvarētājs = {{flaga|Dānija}} [[Emmelija de Foresta]] — ''[[Only Teardrops]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas izstājās = {{ubl|{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}|{{ESC|Portugāle}}|{{ESC|Slovākija}}|{{ESC|Turcija}}}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2013 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2013. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2012]] |nākamais = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014 ►]] }} '''2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2013}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2013}}) bija 58. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Malmes arēna|Malmes arēnā]], [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[2013]]. gada [[14. maijs|14.]], [[16. maijs|16.]] un [[18. maijs|18. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=dates_announced_for_2013_contest|title=Dates announced for 2013 Contest|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate= 2012. gada 23. maijs}}</ref> Zviedrija izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Dānija]]s pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. Konkursā dalību bija apstiprinājušas 39 valstis, tai skaitā [[Armēnija]], kas pēdējoreiz piedalījās 2011. gadā.<ref name=Armenia>{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Armenia set to return in 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=36431|work=ESCToday.com|date=27 May 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Armenia confirms participation|url=http://www.esctoday.com/?p=38334|work=ESCToday.com|date=31 October 2012}}</ref> Dalību atsauca [[Bosnija un Hercegovina]], [[Portugāle]], [[Slovākija]] un [[Turcija]].<ref name="Bosnia and Herzegovina">{{tīmekļa atsauce|title=Bosna i Hercegovina odustala od učešća na Eurosongu u Švedskoj|url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049|work=klix magazin|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012|archive-date={{dat|2013|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 }}</ref><ref name="Portugal">{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Portugal will not participate in Eurovision 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=39164|work=ESCToday|accessdate=22 November 2012|date=22 November 2012|archive-date={{dat|2017|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170211112308/http://www.esctoday.com/?p=39164}}</ref><ref name="Slovakia">{{tīmekļa atsauce|title=Víme první: Slovensko nebude na Eurovizi 2013!|url=http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|work=EuroContest.cz|accessdate=4 December 2012|date=4 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620034750/http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}</ref><ref name=Turkey>{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Turkey will not go to Eurovision in Malmö|url=http://www.esctoday.com/40037/turkey-will-not-be-in-malmo/|publisher=''ESCToday''|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012}}</ref> == Pusfinālu sadalījums == {{dat|2013|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai noteiktu, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas piecās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=71223&_t=tomorrow_countries_drawn_into_semi-finals_in_malmoe «Tomorrow: Countries drawn into Semi-Finals in Malmö»]</ref> {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} |} == Pusfināli == [[Attēls:ESC 2013 Semi-Finals.svg|thumb|right| {{legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā}}]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]], kā arī rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=39_countries_to_take_part_in_eurovision_2013|title=39 countries to take part in Eurovision 2013|last=Siim|first=Jarmo|date=16 January 2013|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 December 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2013|url=http://www.diggiloo.net/?2013|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/malmo-2013/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants - Malmö 2013|work=Eiropas Raidorganizāciju apvienība|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Natália Kelly|Natālija Kellija]] | ''[[Shine]]'' | "Spīd" | 14. | 27 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 10. | 52 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Hanna Mančīni|Hanna]] | ''[[Straight Into Love]]'' | "Tieši mīlestībā" | 16. | 8 |- | 04 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Klapa s Mora]]'' | ''[[Mižerja]]'' | "Bēdas" | 13. | 38 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1. | 167 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 2. | 156 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3. | 140 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[Anouk]]'' | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 6. | 75 |- | 09 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Who See]]'' | ''[[Igranka]]'' | "Deja" | 12. | 41 |- style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 10 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 9. | 53 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 7. | 64 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 4. | 95 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 8. | 54 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Despina Olimpija]] | ''[[An Me Thimase|An Me Thimasai]]'' <small>(Αν Με Θυμάσαι)</small> | "Ja tu mani atceries" | 15. | 11 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 5. | 75 |- | 16 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | ''[[Moje 3]]'' | ''[[Ljubav je svuda]]'' <small>(Љубав је свуда)</small> | "Mīlestība ir visur" | 11. | 46 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 16. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries" /> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List" /> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants" /> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[PeR]]'' | ''[[Here We Go]]'' | "Aiziet" | 17. | 13 |- | 02 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Valentīna Moneta]] | ''[[Crisalide|Crisalide (Vola)]]'' | "Lelle" | 11. | 47 |- | 03 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],<br />[[Čigānu valoda|čigānu]] | [[Esma Redžepova|Esma]] & [[Vlatko Lozanoski|Lozano]] | ''[[Pred da se razdeni]]'' <small>(Пред да се раздени)</small> | "Pirms saullēkta" | 16. | 28 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 1. | 139 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 05 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 9. | 64 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 06 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Džanluka Bezina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 4. | 118 |- | 07 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Elica un Stojans]] | ''[[Samo shampioni]]'' <small>(Само шампиони)</small> | "Tikai čempioni" | 12. | 45 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 08 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 6. | 72 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 09 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 2. | 121 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Morana Mazora]] | ''[[Rak bishvilo]]'' <small>(רק בשבילו)</small> | "Tikai viņam" | 14. | 40 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 11 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 7. | 69 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |title=ByeAlex to sing "Kedvesem" both in Hungarian and in Swedish |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130323045615/http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |archivedate={{dat|2013|03|23||bez}} }}</ref> | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 8. | 66 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 3. | 120 |- | 14 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Adrians Lulgjurajs]] & [[Bledars Sejko]] | ''[[Identitet]]'' | "Identitāte" | 15. | 31 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 15 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nodi Tatišvili]] & [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 10. | 63 |- | 16 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Takasa]]''{{ref|e|2}} | ''[[You and Me]]'' | "Tu un es" | 13. | 41 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 5. | 83 |} :1.{{note|d}} Dziesma ir grieķu valodā, taču tajā vairākkārt tiek atkārtots nosaukums angliski. :2.{{note|e}} Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''. == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2013. gada 18. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānijas]] pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Amandīne Buržua]] | ''[[L'enfer et moi]]'' | "Elle un es" | 23. | 14 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 22. | 17 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 11. | 71 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 24. | 13 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[El Sueño de Morfeo|ESDM]]'' | ''[[Contigo hasta el final]]'' | "Ar tevi līdz beigām" | 25. | 8 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 12. | 71 |- | 07 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 20. | 19 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 16. | 48 |- | 09 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Džanluka Bezina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 8. | 120 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 5. | 174 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Cascada]]'' | ''[[Glorious]]'' | "Slavens" | 21. | 18 |- | 12 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 18. | 41 |- | 13 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[Anouk]]'' | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 9. | 114 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 13. | 65 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Bonija Tailere]] | ''[[Believe in Me]]'' | "Tici man" | 19. | 23 |- | 16 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Robins Šenberjs]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | "Tu" | 14. | 62 |- | 17 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Zviedru valoda|Zviedru]] | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 10. | 84 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 18 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1. | 281 |- | 19 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 17. | 47 |- | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 2. | 234 |- | 21 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 6. | 152 |- | 22 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3. | 214 |- | 23 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Marko Mengoni]] | ''[[L'essenziale]]'' | "Būtiski" | 7. | 126 |- | 24 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 4. | 191 |- | 25 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nodi Tatišvili]] & [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 15. | 50 |- | 26 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 26. | 5 |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142713/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/first-semi-final/results |archive-date=2 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1783#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040503/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1783#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- ! rowspan="16" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 1 || 4 || 4 || || || || || || || 3 || 4 || 2 || 3 || 2 || 2 || || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 52 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 5 || 1 || 4 || || 4 || 5 || 5 || 8 || || 1 || || 5 || 6 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || || || 3 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || 5 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || 6 || 3 || 5 || 1 || || || 1 || 1 || || 10 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 167 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 4 || '''12''' || 8 || 6 || 8 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 6 || '''12''' || '''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 156 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 7 || 7 || 10 || 10 || 8 || 10 || 10 || 7 || 6 || 4 || 10 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 140 || 2 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 1 || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 75 || 8 || 7 || 3 || || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 7 || || || 5 || || '''12''' || 1 || 1 || 8 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || | || || 6 || 5 || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 6 || || || || '''12''' || || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 53 || || 4 || || || 2 || 1 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 2 || 6 || 3 || 6 || || 10 || || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Baltkrievija | style="text-align:right;" | 64 || || || 4 || || || 2 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 3 || 6 || || 4 || 7 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 95 || 7 || 3 || 7 || 1 || 6 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || 3 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 5 || 7 || 8 || 5 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 54 || || 5 || || 2 || 3 || 6 || 3 || 5 || || 5 || 4 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 4 || || || 3 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || 1 || 2 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || || || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 75 || 4 || 8 || 6 || 3 || 7 || 8 || || 10 || 1 || 2 || 3 || 4 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 7 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 6 || || 5 || 10 || || || 2 || 1 || 10 || || 1 || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 4 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 7 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Dānija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |} == Balsojuma rezultāti == === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142717/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/second-semi-final/results |archive-date=2 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1793#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042920/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1793#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! rowspan="17" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || || || || 3 || || || || || || || 7 || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 1 || 1 || 6 || || || 1 || 4 || 4 || 2 || || || 1 || || 4 || 5 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 5 || 5 || || || || || || || '''12''' || || 4 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 139 || 7 || 3 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 3 || '''12''' || 8 || || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 64 || 8 || 7 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || 7 || || 1 || || 5 || 8 || 1 || || 2 || 3 || 7 || 3 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 118 || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 6 || 5 || 2 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || 6 || 7 || 7 || 2 || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 8 || 3 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || 10 || 1 || 1 || 4 || 4 || || 1 || 1 || || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 72 || 10 || || || || '''12''' || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 10 || 10 || || || 10 || || || '''12''' || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 121 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 7 || 7 || 10 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 8 || 3 || 7 || 10 || 2 || 6 || 10 || || 8 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || || || || 6 || 2 || || 4 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || || || 3 || 5 || || 2 || 4 || 4 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 69 || 1 || || || || || 8 || 8 || || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 10 || || 5 || '''12''' || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 66 || 2 || 4 || || || 8 || || 6 || || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 7 || 3 || '''12''' || 6 || 3 || 10 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 120 || '''12''' || 5 || 7 || 5 || 10 || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 || 5 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 8 || 8 || || 2 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || || 6 || 10 || 2 || || || || || 8 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 63 || 4 || 1 || 4 || 10 || || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || '''12''' || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || || || || 6 || 2 || 1 || 5 || 3 || || 2 || 6 || 3 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 83 || || || 1 || 8 || 4 || 10 || 2 || 10 || 10 || 10 || 3 || || 6 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 7 || 1 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Somija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Francija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Šveice}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142715/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/grand-final/results |archive-date=2 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1773#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040454/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1773#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 8 || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 1 || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || || || || || || || 1 || || || || 3 || || || 6 || || || 5 || || || || || || || || || || || 1 || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || || || || 2 || || 1 || 6 || 8 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || 4 || || 2 || 4 || || 3 || 3 || 6 || || || || || 4 || || 3 || || 5 || || || 7 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || 3 || || || || || || 4 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || 1 || || 3 || || || 2 || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || 6 || || || || || || || || || || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 5 || 7 || || '''12''' || 3 || 3 || || 3 || || 4 || || || || 3 || || || 3 || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || 2 || || || 5 || || 4 || 5 || || 2 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || || || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || || || || || || || 3 || || '''12''' || || || 4 || 7 || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 2 || || || || || 1 || || || 3 || || 5 || 5 || || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 10 || || || 8 || || 7 || || || 2 || 8 || 5 || || 8 || 10 || 6 || 10 || || 1 || 7 || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || 5 || 2 || 3 || || 4 || || || 3 || 3 || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 174 || || 5 || || 4 || || 10 || 7 || 8 || 4 || || || 7 || || || 7 || || 2 || 6 || 8 || '''12''' || 5 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || 2 || 1 || 6 || || 10 || 7 || 7 || 10 || 6 || 6 || 5 || 6 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || || 3 || || 6 || || 5 || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || 1 || || || || || || || || 6 || 3 || || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || 8 || || 2 || 1 || || || || 7 || || || || || || 10 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 114 || || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 6 || || || || 5 || 2 || || || 8 || || || 8 || || || || || '''12''' || 3 || || 7 || || 8 || || || 6 || 10 || || 7 || || 2 || || 2 || 4 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || 4 || 5 || || 4 || 4 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || 6 || || 1 || || || || || || || || 7 || || || 6 || 1 || 10 || || || 1 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || || 1 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 3 || || || || || || || 4 || || || || || || 5 || || || || || || 7 || || || 1 || || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || || || || 1 || || || || 5 || || '''12''' || || || 4 || || || 4 || 4 || 1 || || || 1 || 3 || 4 || || || 5 || 8 || || 6 || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 || 6 || 3 || 8 || 7 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || 3 || 10 || || || || 6 || || || || 4 || '''12''' || || || 2 || || || || || || || || 4 || 10 || 5 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Dānija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 281 || || 10 || 1 || 10 || 5 || '''12''' || 8 || '''12''' || 5 || 10 || 6 || 6 || 5 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || 8 || 1 || 6 || 2 || 10 || 4 || 6 || 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 3 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || || 6 || || || || 2 || || || || 6 || || || || 4 || || || 5 || || || || || || || || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || 4 || || || || || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 234 || 2 || || 7 || 2 || '''12''' || || '''12''' || 5 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 7 || 10 || 3 || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || || 4 || 7 || 8 || '''12''' || 2 || || '''12''' || 3 || '''12''' || || 8 || 7 || 6 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 152 || '''12''' || || 10 || 1 || 7 || 8 || 2 || || || 1 || 7 || || 4 || 5 || 8 || 7 || 1 || || 6 || 1 || 7 || 2 || 10 || 4 || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 6 || 8 || || || 4 || '''12''' || 5 || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 214 || || || || 5 || 1 || 5 || 10 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 4 || '''12''' || '''12''' || 1 || '''12''' || 5 || || 10 || '''12''' || 7 || 10 || 8 || 1 || 10 || 10 || || 3 || || 8 || 8 || 3 || || || 8 || || 10 || '''12''' || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 126 || 4 || || '''12''' || || 10 || || || 4 || || || 1 || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || || || || 6 || || 8 || || || || 10 || 6 || || || 6 || 8 || 2 || 10 || 6 || 8 || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 191 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || || || 6 || 7 || 3 || 2 || 8 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 8 || '''12''' || 5 || 3 || 8 || 1 || 7 || 7 || 3 || 3 || 7 || 10 || || 4 || || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 8 || 4 || 3 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || || || || || || || || || 7 || || || 3 || 10 || || 10 || || || || || || || || 5 || || || || || || 5 || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || 2 || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 2 || || || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 10 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 8 | '''{{ESC|Dānija}}''' || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Moldova}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Norvēģija}} |} == Dalībnieki, kuri atgriežas == * {{ESC|Sanmarīno}}: Valentīna Moneta ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] — {{ESC|Sanmarīno}}). * {{ESC|Bulgārija}}: Elica Todorova un Stojans Jankulovs ([[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] — {{ESC|Bulgārija}}). == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name=allocation>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Draw results: Who's in which Semi-Final?|date=17 January 2013|publisher=Eurovision.tv}}</ref> <ref name=draw>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=77073&_t=eurovision_2013_semi-final_running_order_revealed|title=Eurovision 2013: Semi-Final running order revealed|date=28 March 2013|work=Eurovision.tv}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2013. gads mūzikā|Eirovīzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 3d5j1fnoc4bnrt87br12lbmvht5v7q4 4513690 4513689 2026-08-27T09:58:39Z Lasks 38532 4513690 wikitext text/x-wiki {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''We Are One'' (Mēs esam vienoti) |attēls = Eurovision Song Contest logo 2013.png |att_izm = 260 |fināls = {{dat|2013|5|18|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2013|5|14|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2013|5|16|N}} |vadītājs (i) = [[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Zviedrija}} [[SVT]] |vieta = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}} |uzvarētājs = {{flaga|Dānija}} [[Emmelija de Foresta]] — ''[[Only Teardrops]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas izstājās = {{ubl|{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}|{{ESC|Portugāle}}|{{ESC|Slovākija}}|{{ESC|Turcija}}}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2013 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2013. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2012]] |nākamais = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014 ►]] }} '''2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2013}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2013}}) bija 58. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Malmes arēna|Malmes arēnā]], [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[2013]]. gada [[14. maijs|14.]], [[16. maijs|16.]] un [[18. maijs|18. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=dates_announced_for_2013_contest|title=Dates announced for 2013 Contest|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate= 2012. gada 23. maijs}}</ref> Zviedrija izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Dānija]]s pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. Konkursā dalību bija apstiprinājušas 39 valstis, tai skaitā [[Armēnija]], kas pēdējoreiz piedalījās 2011. gadā.<ref name=Armenia>{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Armenia set to return in 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=36431|work=ESCToday.com|date=27 May 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Armenia confirms participation|url=http://www.esctoday.com/?p=38334|work=ESCToday.com|date=31 October 2012}}</ref> Dalību atsauca [[Bosnija un Hercegovina]], [[Portugāle]], [[Slovākija]] un [[Turcija]].<ref name="Bosnia and Herzegovina">{{tīmekļa atsauce|title=Bosna i Hercegovina odustala od učešća na Eurosongu u Švedskoj|url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049|work=klix magazin|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012|archive-date={{dat|2013|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 }}</ref><ref name="Portugal">{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Portugal will not participate in Eurovision 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=39164|work=ESCToday|accessdate=22 November 2012|date=22 November 2012|archive-date={{dat|2017|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170211112308/http://www.esctoday.com/?p=39164}}</ref><ref name="Slovakia">{{tīmekļa atsauce|title=Víme první: Slovensko nebude na Eurovizi 2013!|url=http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|work=EuroContest.cz|accessdate=4 December 2012|date=4 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620034750/http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}</ref><ref name=Turkey>{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Turkey will not go to Eurovision in Malmö|url=http://www.esctoday.com/40037/turkey-will-not-be-in-malmo/|publisher=''ESCToday''|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012}}</ref> == Pusfinālu sadalījums == {{dat|2013|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai noteiktu, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas piecās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=71223&_t=tomorrow_countries_drawn_into_semi-finals_in_malmoe «Tomorrow: Countries drawn into Semi-Finals in Malmö»]</ref> {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} |} == Pusfināli == [[Attēls:ESC 2013 Semi-Finals.svg|thumb|right| {{legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā}}]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]], kā arī rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=39_countries_to_take_part_in_eurovision_2013|title=39 countries to take part in Eurovision 2013|last=Siim|first=Jarmo|date=16 January 2013|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 December 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2013|url=http://www.diggiloo.net/?2013|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/malmo-2013/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants - Malmö 2013|work=Eiropas Raidorganizāciju apvienība|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Natália Kelly|Natālija Kellija]] | ''[[Shine]]'' | "Spīd" | 14. | 27 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 10. | 52 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Hanna Mančīni|Hanna]] | ''[[Straight Into Love]]'' | "Tieši mīlestībā" | 16. | 8 |- | 04 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Klapa s Mora]]'' | ''[[Mižerja]]'' | "Bēdas" | 13. | 38 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1. | 167 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 2. | 156 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3. | 140 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[Anouk]]'' | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 6. | 75 |- | 09 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Who See]]'' | ''[[Igranka]]'' | "Deja" | 12. | 41 |- style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 10 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 9. | 53 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 7. | 64 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 4. | 95 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 8. | 54 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Despina Olimpija]] | ''[[An Me Thimase|An Me Thimasai]]'' <small>(Αν Με Θυμάσαι)</small> | "Ja tu mani atceries" | 15. | 11 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 5. | 75 |- | 16 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | ''[[Moje 3]]'' | ''[[Ljubav je svuda]]'' <small>(Љубав је свуда)</small> | "Mīlestība ir visur" | 11. | 46 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 16. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries" /> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List" /> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants" /> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[PeR]]'' | ''[[Here We Go]]'' | "Aiziet" | 17. | 13 |- | 02 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Valentīna Moneta]] | ''[[Crisalide|Crisalide (Vola)]]'' | "Lelle" | 11. | 47 |- | 03 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],<br />[[Čigānu valoda|čigānu]] | [[Esma Redžepova|Esma]] & [[Vlatko Lozanoski|Lozano]] | ''[[Pred da se razdeni]]'' <small>(Пред да се раздени)</small> | "Pirms saullēkta" | 16. | 28 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 1. | 139 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 05 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 9. | 64 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 06 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Džanluka Bezina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 4. | 118 |- | 07 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Elica un Stojans]] | ''[[Samo shampioni]]'' <small>(Само шампиони)</small> | "Tikai čempioni" | 12. | 45 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 08 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 6. | 72 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 09 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 2. | 121 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Morana Mazora]] | ''[[Rak bishvilo]]'' <small>(רק בשבילו)</small> | "Tikai viņam" | 14. | 40 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 11 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 7. | 69 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |title=ByeAlex to sing "Kedvesem" both in Hungarian and in Swedish |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130323045615/http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |archivedate={{dat|2013|03|23||bez}} }}</ref> | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 8. | 66 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 3. | 120 |- | 14 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Adrians Lulgjurajs]] & [[Bledars Sejko]] | ''[[Identitet]]'' | "Identitāte" | 15. | 31 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 15 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nodi Tatišvili]] & [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 10. | 63 |- | 16 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Takasa]]''{{ref|e|2}} | ''[[You and Me]]'' | "Tu un es" | 13. | 41 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 5. | 83 |} :1.{{note|d}} Dziesma ir grieķu valodā, taču tajā vairākkārt tiek atkārtots nosaukums angliski. :2.{{note|e}} Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''. == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2013. gada 18. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānijas]] pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Amandīne Buržua]] | ''[[L'enfer et moi]]'' | "Elle un es" | 23. | 14 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 22. | 17 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 11. | 71 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 24. | 13 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[El Sueño de Morfeo|ESDM]]'' | ''[[Contigo hasta el final]]'' | "Ar tevi līdz beigām" | 25. | 8 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 12. | 71 |- | 07 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 20. | 19 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 16. | 48 |- | 09 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Džanluka Bezina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 8. | 120 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 5. | 174 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Cascada]]'' | ''[[Glorious]]'' | "Slavens" | 21. | 18 |- | 12 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 18. | 41 |- | 13 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[Anouk]]'' | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 9. | 114 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 13. | 65 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Bonija Tailere]] | ''[[Believe in Me]]'' | "Tici man" | 19. | 23 |- | 16 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Robins Šenberjs]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | "Tu" | 14. | 62 |- | 17 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Zviedru valoda|Zviedru]] | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 10. | 84 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 18 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1. | 281 |- | 19 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 17. | 47 |- | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 2. | 234 |- | 21 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 6. | 152 |- | 22 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3. | 214 |- | 23 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Marko Mengoni]] | ''[[L'essenziale]]'' | "Būtiski" | 7. | 126 |- | 24 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 4. | 191 |- | 25 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nodi Tatišvili]] & [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 15. | 50 |- | 26 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 26. | 5 |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142713/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/first-semi-final/results |archive-date=2 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1783#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040503/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1783#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- ! rowspan="16" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 1 || 4 || 4 || || || || || || || 3 || 4 || 2 || 3 || 2 || 2 || || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 52 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 5 || 1 || 4 || || 4 || 5 || 5 || 8 || || 1 || || 5 || 6 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || || || 3 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || 5 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || 6 || 3 || 5 || 1 || || || 1 || 1 || || 10 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 167 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 4 || '''12''' || 8 || 6 || 8 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 6 || '''12''' || '''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 156 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 7 || 7 || 10 || 10 || 8 || 10 || 10 || 7 || 6 || 4 || 10 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 140 || 2 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 1 || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 75 || 8 || 7 || 3 || || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 7 || || || 5 || || '''12''' || 1 || 1 || 8 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || | || || 6 || 5 || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 6 || || || || '''12''' || || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 53 || || 4 || || || 2 || 1 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 2 || 6 || 3 || 6 || || 10 || || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Baltkrievija | style="text-align:right;" | 64 || || || 4 || || || 2 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 3 || 6 || || 4 || 7 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 95 || 7 || 3 || 7 || 1 || 6 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || 3 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 5 || 7 || 8 || 5 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 54 || || 5 || || 2 || 3 || 6 || 3 || 5 || || 5 || 4 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 4 || || || 3 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || 1 || 2 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || || || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 75 || 4 || 8 || 6 || 3 || 7 || 8 || || 10 || 1 || 2 || 3 || 4 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 7 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 6 || || 5 || 10 || || || 2 || 1 || 10 || || 1 || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 4 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 7 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Dānija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |} == Balsojuma rezultāti == === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142717/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/second-semi-final/results |archive-date=2 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1793#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042920/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1793#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! rowspan="17" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || || || || 3 || || || || || || || 7 || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 1 || 1 || 6 || || || 1 || 4 || 4 || 2 || || || 1 || || 4 || 5 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 5 || 5 || || || || || || || '''12''' || || 4 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 139 || 7 || 3 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 3 || '''12''' || 8 || || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 64 || 8 || 7 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || 7 || || 1 || || 5 || 8 || 1 || || 2 || 3 || 7 || 3 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 118 || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 6 || 5 || 2 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || 6 || 7 || 7 || 2 || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 8 || 3 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || 10 || 1 || 1 || 4 || 4 || || 1 || 1 || || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 72 || 10 || || || || '''12''' || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 10 || 10 || || || 10 || || || '''12''' || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 121 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 7 || 7 || 10 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 8 || 3 || 7 || 10 || 2 || 6 || 10 || || 8 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || || || || 6 || 2 || || 4 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || || || 3 || 5 || || 2 || 4 || 4 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 69 || 1 || || || || || 8 || 8 || || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 10 || || 5 || '''12''' || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 66 || 2 || 4 || || || 8 || || 6 || || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 7 || 3 || '''12''' || 6 || 3 || 10 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 120 || '''12''' || 5 || 7 || 5 || 10 || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 || 5 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 8 || 8 || || 2 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || || 6 || 10 || 2 || || || || || 8 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 63 || 4 || 1 || 4 || 10 || || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || '''12''' || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || || || || 6 || 2 || 1 || 5 || 3 || || 2 || 6 || 3 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 83 || || || 1 || 8 || 4 || 10 || 2 || 10 || 10 || 10 || 3 || || 6 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 7 || 1 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Somija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Francija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Šveice}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142715/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/grand-final/results |archive-date=2 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1773#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040454/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1773#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 8 || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 1 || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || || || || || || || 1 || || || || 3 || || || 6 || || || 5 || || || || || || || || || || || 1 || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || || || || 2 || || 1 || 6 || 8 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || 4 || || 2 || 4 || || 3 || 3 || 6 || || || || || 4 || || 3 || || 5 || || || 7 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || 3 || || || || || || 4 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || 1 || || 3 || || || 2 || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || 6 || || || || || || || || || || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 5 || 7 || || '''12''' || 3 || 3 || || 3 || || 4 || || || || 3 || || || 3 || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || 2 || || || 5 || || 4 || 5 || || 2 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || || || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || || || || || || || 3 || || '''12''' || || || 4 || 7 || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 2 || || || || || 1 || || || 3 || || 5 || 5 || || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 10 || || || 8 || || 7 || || || 2 || 8 || 5 || || 8 || 10 || 6 || 10 || || 1 || 7 || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || 5 || 2 || 3 || || 4 || || || 3 || 3 || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 174 || || 5 || || 4 || || 10 || 7 || 8 || 4 || || || 7 || || || 7 || || 2 || 6 || 8 || '''12''' || 5 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || 2 || 1 || 6 || || 10 || 7 || 7 || 10 || 6 || 6 || 5 || 6 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || || 3 || || 6 || || 5 || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || 1 || || || || || || || || 6 || 3 || || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || 8 || || 2 || 1 || || || || 7 || || || || || || 10 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 114 || || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 6 || || || || 5 || 2 || || || 8 || || || 8 || || || || || '''12''' || 3 || || 7 || || 8 || || || 6 || 10 || || 7 || || 2 || || 2 || 4 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || 4 || 5 || || 4 || 4 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || 6 || || 1 || || || || || || || || 7 || || || 6 || 1 || 10 || || || 1 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || || 1 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 3 || || || || || || || 4 || || || || || || 5 || || || || || || 7 || || || 1 || || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || || || || 1 || || || || 5 || || '''12''' || || || 4 || || || 4 || 4 || 1 || || || 1 || 3 || 4 || || || 5 || 8 || || 6 || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 || 6 || 3 || 8 || 7 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || 3 || 10 || || || || 6 || || || || 4 || '''12''' || || || 2 || || || || || || || || 4 || 10 || 5 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Dānija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 281 || || 10 || 1 || 10 || 5 || '''12''' || 8 || '''12''' || 5 || 10 || 6 || 6 || 5 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || 8 || 1 || 6 || 2 || 10 || 4 || 6 || 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 3 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || || 6 || || || || 2 || || || || 6 || || || || 4 || || || 5 || || || || || || || || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || 4 || || || || || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 234 || 2 || || 7 || 2 || '''12''' || || '''12''' || 5 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 7 || 10 || 3 || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || || 4 || 7 || 8 || '''12''' || 2 || || '''12''' || 3 || '''12''' || || 8 || 7 || 6 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 152 || '''12''' || || 10 || 1 || 7 || 8 || 2 || || || 1 || 7 || || 4 || 5 || 8 || 7 || 1 || || 6 || 1 || 7 || 2 || 10 || 4 || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 6 || 8 || || || 4 || '''12''' || 5 || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 214 || || || || 5 || 1 || 5 || 10 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 4 || '''12''' || '''12''' || 1 || '''12''' || 5 || || 10 || '''12''' || 7 || 10 || 8 || 1 || 10 || 10 || || 3 || || 8 || 8 || 3 || || || 8 || || 10 || '''12''' || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 126 || 4 || || '''12''' || || 10 || || || 4 || || || 1 || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || || || || 6 || || 8 || || || || 10 || 6 || || || 6 || 8 || 2 || 10 || 6 || 8 || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 191 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || || || 6 || 7 || 3 || 2 || 8 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 8 || '''12''' || 5 || 3 || 8 || 1 || 7 || 7 || 3 || 3 || 7 || 10 || || 4 || || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 8 || 4 || 3 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || || || || || || || || || 7 || || || 3 || 10 || || 10 || || || || || || || || 5 || || || || || || 5 || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || 2 || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 2 || || || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 10 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 8 | '''{{ESC|Dānija}}''' || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Moldova}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Norvēģija}} |} == Dalībnieki, kuri atgriežas == * {{ESC|Sanmarīno}}: Valentīna Moneta ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] — {{ESC|Sanmarīno}}). * {{ESC|Bulgārija}}: Elica Todorova un Stojans Jankulovs ([[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] — {{ESC|Bulgārija}}). == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name=allocation>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Draw results: Who's in which Semi-Final?|date=17 January 2013|publisher=Eurovision.tv}}</ref> <ref name=draw>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=77073&_t=eurovision_2013_semi-final_running_order_revealed|title=Eurovision 2013: Semi-Final running order revealed|date=28 March 2013|work=Eurovision.tv}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2013. gads mūzikā|Eirovīzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] idt5ehbpyjr43thms5yl2qk36nqqipt 0 154416 4513659 3039362 2026-08-27T08:13:46Z Meistars Joda 781 4513659 wikitext text/x-wiki {{coord|59|19|27.05|N|18|6|7.21|E|region:SE|display=title}} [[Attēls:Skansenberget 2009b.jpg|thumb|300px|Skansena kalns]] '''Skansena kalns''' ir [[kalns]], kas atrodas [[Stokholma|Stokholmā]], [[Jūrgordena|Jūrgordenā]]. Tas ir Jūrgordenas augstākais punkts, atrodoties 46 [[metrs|metrus]] virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cityselected.com/Stockholm/Djurgaarden/2916_Upplev_Djurgaarden |title=cityselected.com: The Leading City Selected Site on the Net<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2011|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180913185611/http://www.cityselected.com/Stockholm/Djurgaarden/2916_Upplev_Djurgaarden |archivedate={{dat|2018|09|13||bez}} }}</ref> Sākotnēji Skansena kalns bija [[neskartā daba|neskartās dabas]] objekts. [[1891]]. gada [[pavasaris|pavasarī]] zemi uz kalna savā [[īpašums|īpašumā]] iegādājās Artūrs Hazēliuss, kurš tur iekārtoja brīvdabas etnogrāfisko [[muzejs|muzeju]], kurš ieguva tādu pašu nosaukumu kā kalns — [[Skansens]], kas apmeklētājiem bija pieejams jau tā paša gada [[rudens|rudenī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skansen.se/artikel/skansens-historia |title=Om Skansens historia, Artur Hazelius 1901<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2011|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110612123220/http://www.skansen.se/artikel/skansens-historia |archivedate={{dat|2011|06|12||bez}} }}</ref> Vēlākos gados tika klāt piepirkta vēl apkārt esošā zeme, paplašinot muzeju. Skansena kalna augstākā celtne ir Briedablika tornis, tā [[rietumi|rietumu]] pakājē atrodas muzeja vecie galvenie ieejas vārti — [[Hazēliusa vārti]], pie kuriem ir [[Skansena kalnu vilcieniņš|Skansena kalnu vilcieniņa]] [[stacija]], no kuras augšup nonāk Skansena kalna virsotnē. Skansena kalna [[ziemeļi|ziemeļu]] pakājē atrodas [[Skone]]s šahtas celtne un Sirišova villa. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110612123220/http://www.skansen.se/artikel/skansens-historia www.skansen.se] * [https://web.archive.org/web/20180913185611/http://www.cityselected.com/Stockholm/Djurgaarden/2916_Upplev_Djurgaarden www.cityselected.com] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrgordena}} [[Kategorija:Skansens]] [[Kategorija:Jūrgordena]] 98t2qwuls1wxlhrijiwe9gzhjwxqo92 0 157630 4513675 4257106 2026-08-27T08:40:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513675 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1987]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +4,1 °C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +4,9 °C |min Rīga = −31,7 °C |max Rīga = +27,6 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 668,9 mm<br />Rīga: 611,3 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 103,4 mm (jūlijs) |nokrišņi dekādē = Rīga: 91,0 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 82,3 mm ([[28. jūlijs]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = Rīga: 22 m/s ([[29. augusts]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1987]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Līdzās 1984/1985. gada ziemai, 1987. gada ziema bija visaukstākā [[1980. gadi|1980. gados]] un viena no aukstākajām [[20. gadsimts|20. gadsimtā]]. == Gada notikumi == === Janvāris === [[1987]]. gada janvārī aukstā [[Sibīrija]]s anticiklona atzars izplatījās līdz pat [[Baltijas jūra]]i, izraisot strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos. Mēneša pirmajā dekādē ļoti auksts gaiss pāri [[Krievija]]s līdzenumam sasniedza [[Latvija|Latviju]], un austrumu rajonos atsevišķās naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz −37 grādiem, savukārt rietumu rajonos līdz −32 grādiem, arī [[Rīga|Rīgā]] gaiss atdzisa līdz −32 grādiem. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no −17 grādiem daudzviet [[Latvija]]s austrumu daļā līdz −9, −10 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Kolka|Kolkā]]. [[Baltijas jūra]]s piekrastē vēl par 1—2 grādiem aukstāks laiks ir bijis kopumā Latvijā otrajā aukstākajā — [[1942]]. gada janvārī. * Viens no aukstākajiem janvāriem Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''−14,2 °C'''. Pēc ''Met Office'' datiem, vēl aukstāks ir bijis [[1893]]. un [[1809]]. gads ar −14,7 °C, bet vissaukstākais ir bijis [[1803]]. gadā '''−17,1 °C''' , * Tikai divas dienas, [[25. janvāris|25.]] un [[31. janvāris|31. janvārī]] Rīgā tika novērota pozitīva gaisa temperatūra. * [[5. janvāris|5.]]—[[13. janvāris]] — viens no aukstākajem laika periodiem Rīgas meteoroloģisko novērojumu vēsturē! Astoņām no deviņām dienām vidējā diennakts gaisa temperatūra bija zemāka par −20 grādiem — 11. janvārī tā bija tikai −29,8 °C. No 9. janvāra vakaram līdz 13. janvāra rītam temperatūra konstanti turējās zem −20 grādiem. * [[5. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −24,8 °C. * [[7. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, '''−31,7 °C'''. Šī ir arī janvāra pirmās dekādes zemākā jebkad novērotā gaisa temperatūra Rīgā. Dienā gaisa temperatūra pilsētā nepakāpās virs –21,2 grādu atzīmes. * [[9. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −25,4 °C. * [[10. janvāris]]: ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −31,3 °C. Plkst. 10 no rīta galvaspilsētā valdīja –30 grādu sals, atmosfēras spiediens 766 milimetri.<ref name="periodika.lv">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n007|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atkal būs auksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n007{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 7, {{dat|1987|1|10|SK}}</ref> ** Zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1987. gadā, −28,9 °C. Gada pirmajā dekādē valdīja ļoti stiprs sals. No [[Islande]]s uz [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] pārvietojās ciklons, kura ieplaka bija vērsta uz [[Baltijas jūra]]s dienvidiem. Pa šīs ieplakas ziemeļaustrumu perifēriju austrumu vēji uz Baltiju atnesa ļoti aukstas gaisa masas. Naktī uz 5. janvāri gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 15—20 grādiem Latvijas rietumos un līdz 28—34 grādiem republikas austrumos. Rīgā dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz mīnus 25 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija –21,2 grādi, kas ir par 16,6 grādiem zem vidējās ilgtermiņā novērotās temperatūras. Tādējādi tika pārsniegts šīs dienas absolūtais minimums par pieciem grādiem simt gadu novērojumu laikā. Nedēļas vidū sals joprojām pastiprinājās. Skaidrās nakts stundās gaisa temperatūra sasniedza mīnus 30—36 grādus austrumos, mīnus 22—28 grādus rietumos. Un vienīgi piekrastē bija mīnus 16—18 grādi. Dienas stundās termometri atzīmēja 20—25 grādu lielu salu. Minimālā gaisa temperatūra virs sniega segas 7. janvārī austrumos bija mīnus 33—37 grādi, bet rietumos līdz mīnus 26—30 grādiem. Naktī uz 7. janvāri temperatūra Rīgā sasniedza mīnus 29 grādus, bet apmēram līdz pulksten 10 no rīta pazeminājās līdz mīnus 32 grādiem. Absolūtais šīs dienas 1940. gadā novērotais minimums mīnus 24,9 grādi tika pārsniegts par 7 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra šajā dienā Rīgā bija –25,7 grādi, kas ir par 21,1 grādu zemāka par vidējo ilgtermiņā novēroto. Šāda viszemākā vidējā diennakts temperatūra Rīgā tiek novērota tikai reizi desmit gados. 8. janvārī virs [[Somija]]s dienvidiem izveidojās sekls ciklons, kas, pārvietodamies virs Baltijas, noteica mākoņu daudzuma palielināšanos, sniegputeni un ievērojamu sala mazināšanos. Uz [[Skandināvija|Skandināviju]] aizvirzījās [[Sibīrija]]s anticiklona atzars, kas, pārvietojoties aizejošā ciklona aizmugurē, Baltijā izraisīja tālāku gaisa temperatūras pazemināšanas.<ref name="periodika.lv"/> * [[10. janvāris]] — galvaspilsētā gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz –31,3 °C, bet dienā nebija siltāks par –24,7 °C! * [[11. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, '''−31,7 °C'''. Šī ir arī janvāra otrās dekādes zemākā jebkad novērotā gaisa temperatūra Rīgā. Dienā gaisa temperatūra nepakāpās virs –28,3 grādiem! * [[12. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −29,6 °C. Dienā galvaspilsētā valdīja –20,8 grādu sals! Pēc bargā trīsdesmit grādu sala, kad vidējā temperatūra bija par 20—24 grādiem zem normas, otrās dekādes vidū kļuva mazliet siltāks. Pēdējās nedēļas dienās gaisa temperatūra naktī nepārsniedza 21 grādu zem nulles, dienā –11, –16 grādu. Mazkustīgais anticiklons virs Krievijas Eiropas daļas, kas atnesa spēcīgo salu, izira. Skandināvijas dienvidos izveidojās jauns anticiklons ar siltāku Atlantijas gaisu. Tā uz Baltiju vērstā atzara ietekmē Latvijā iestājās pārsvarā sauss mēreni auksts laiks.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n013|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Salatēvs piekāpjas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n013{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 13, {{dat|1987|1|17|SK}}</ref> Otrās dekādes beigās virs [[Skandināvija]]s vējš no austrumiem iegriezās rietumu virzienā un beidzot Atlantijas siltais gaiss ieplūda Baltijas piekrastē. Jau pirmajās nedēļas dienās sals samazinājās par 15—20 grādiem. Latvijā pārsvarā bija mēreni auksts laiks ar temperatūru naktī no mīnus 6 līdz mīnus 12 grādiem, dažviet līdz mīnus 18 grādiem, dienā no nulles līdz mīnus 6 grādiem. Ledus biezums upēs un ezeros sasniedzis 15—35 centimetrus. Laiks Baltijā janvāra otrajā dekādē veidojās dziļu Atlantijas ciklonu dienvidu perifērijas ietekmē. Tie virzījās uz ziemeļu arktiskajām jūrām. Ar cikloniem saistītās atmosfēras frontes, virzīdamās netālu no Latvijas, radīja nelielu sniegputeni.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n019|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sals mazinājies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n019{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 19, {{dat|1987|1|24|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 22 m/s. Mēneša pēdējā nedēļā laiks bija nepastāvīgs. Sākumā gaisa temperatūra pacēlās līdz trim grādiem virs nulles, to noteica dziļš ciklons, kas no Norvēģu jūras pārvietojās uz Somiju. Stipri sniga, dienvidrietumu vējš pastiprinājās līdz 15—20 metriem sekundē. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 5 grādi virs normas. Nedēļas vidū no Norvēģu jūras uz Latviju pārvietojās otrs ciklons. Tas bija mazāk aktīvs, nedaudz sniga, vietām pastiprinājās vējš. Ziemeļu un ziemeļaustrumu vēji ienesa salto arktisko gaisu. Naktī no 29 uz 30. janvāri gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 26—33 grādiem Rīgā bija mīnus 26—28 grādi (–28,3 °C), kas ir par 8 grādiem zem normas. Sniega segas biezums republikas austrumos sasniedza 40—49 centimetrus, Gaiziņkalna rajonā 42 centimetri, Ērgļos 48 centimetri.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n025|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atkal ciklons...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n025{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 25, {{dat|1987|1|31|SK}}</ref> === Februāris === Februāris sākās ar atkušņa atnākšanu. No mēneša pirmajām dienām vispirms republikas rietumu rajonos, bet pēc tam arī visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra dienā cēlās līdz +1, +4 grādiem. Sāka pilēt palāses, kupenas kļuva tumšākas, pavasarīgi spilgtie saules stari lauzās cauri mākoņiem. Vēl 30. janvārī diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija –18 grādi, kas ir par 13 grādiem zem normas. Bet jau 1. februārī temperatūra cēlās līdz –1 grādam, kas ir par 4 grādiem virs normas. Janvāra beigās jūtami aktivizējās atmosfēras procesi virs Atlantijas. Dziļu ciklonu sērija nāca no Islandes, un Baltija nokļuva to dienvidu perifērijas ietekmē, kas arī izraisīja atkusni.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n031|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris februārī?...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n031{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 31, {{dat|1987|2|7|SK}}</ref> * [[9. februāris]] — otra aukstākā nakts Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz –14,2 grādiem. Mēneša otrās nedēļas pirmās dienas sākās ar ievērojami aukstāku laiku, ko izraisīja ciklons, kas pārvietojās no Skandināvijas ziemeļiem uz Ļeņingradas apgabalu. Frontālie atzari, kas virzījās caur Baltiju, izraisīja sniegu, atsevišķos rajonos bija spēcīgs vējš. Naktī gaisa temperatūra bija –15, –20 grādi, piekrastē no –8 līdz –13 grādiem, dienā republikas rietumdaļā bija –4, –6 grādi, austrumu rajonos –8, –10 grādi. [[9. februāris|9. februārī]] vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija –10,7 grādi, kas par 5,8 grādiem bija zemāka par vidējiem ilggadīgajiem vērojumiem. Nedēļas otrajā pusē kļuva krietni siltāks. Gaisa temperatūra nakts stundās bija no 0 līdz +1 grādam rietumos un no mīnus 1 līdz 4 grādiem Latvijas austrumos. Dienā termometra dzīvsudraba stabiņš pacēlās līdz +1. +4 grādiem. [[12. februāris|12. februārī]] vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +0,8 grādi, kas ir par 5,7 grādiem virs normas. Ar katru dienu arvien jūtamāka kļuva pavasara tuvošanās.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n037|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Jūtamas pavasara vēsmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n037{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 37, {{dat|1987|2|14|SK}}</ref> Mēneša trešajā nedēļā laiku ietekmēja Vidusjūras cikloni. Pārvietodamies ziemeļaustrumu virzienā pāri Polijai uz Baltijas dienvidiem, tie atnesa ļoti siltu, mitru gaisu. Latvijā iestājās atkusnis. Bieži sniga slapjš sniegs un lija lietus. Migla, dažos rajonos veidojās apledojums. Gaisa temperatūra dienā bija +1, +3 grādi, naktī pazeminājās līdz –1, –3 grādiem. Temperatūras paaugstināšanās un migla veicināja intensīvu sniega kušanu. Rietumu rajonos sniega segas biezums manāmi samazinājās, bet Liepājas un Rucavas apkaimē tas nokusa pilnībā. Tomēr republikas austrumos sniegs saglabājās. Ērgļos un Gaiziņkalnā tā biezums sasniedz 43 centimetrus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n043|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Gluži kā pavasarī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n043{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 43, {{dat|1987|2|21|SK}}</ref> * [[26. februāris]] — diennakts minimālā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz –18,2 °C. Šī bija aukstākā nakts galvaspilsētā, februārī, kā arī aukstākā diena kopumā, jo dienā termometra stabiņš nepakāpās virs –9,4 grādu atzīmes (diennakts vidējā gaisa temperatūra bija –13,1 grāds). Pēdējā februāra dekādē laika apstākļi Latvijā būtiski mainījās. Izbeidzās dienvidu ciklonu iedarbība un līdz ar tiem arī siltā gaisa pārvietošanās uz Baltiju. Virs Skandināvijas un Baltijas jūras arktiskajās gaisa masās izveidojās plašs anticiklons. Beidza snigt. Pēc ilgstoša atkušņa, kad gaisa temperatūra dienā palielinājās līdz +2, +3 grādiem, kļuva krietni aukstāks. Gaisa vidējā diennakts temperatūra kļuva par 3—4 grādiem zemāka par daudzos gados novēroto vidējo temperatūru. Dienā saule pacēlās jau augstu, taču arī saulainā laikā temperatūra paaugstinās tikai līdz –3, –6 grādiem. Naktīs sals sasniedza –20, –24 grādus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n049|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Dienas garākas — sals stiprāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n049{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 49, {{dat|1987|2|28|SK}}</ref> === Marts === Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra martā ir no −23 grādiem Pāvilostā un Kolkā līdz −34 grādiem Ainažos un ir uzstādīta galvenokārt 1942. un 1987. gados. Vidējā gaisa temperatūra martā bija par trīsarpus grādiem zemāka nekā norma.<ref name="ReferenceA">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n079|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Uzziedējuši pirmie sniegpulkstenīši] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n079{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 79, {{dat|1987|4|4|SK}}</ref> * [[1. marts]] — no rīta dažviet bija sals līdz −27 grādiem, daudzviet Vidzemē termometra stabiņš dienas gaitā nepakāpās augstāk par −15 grādiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/1.-marts.a73556/ Šī diena vēsturē | 1. marts], lsm.lv</ref> * [[2. marts]] — Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –28,4 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/2-marts.a73557/ Šī diena vēsturē | 2. marts], lsm.lv</ref> * [[3. marts]] — Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –32,0 °C. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −21,4 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/3-marts.a73558/ Šī diena vēsturē | 3. marts], lsm.lv</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra noslīdēja līdz −31,3 °C, Gulbenē −24,1 °C. Savukārt Liepājā un Kolkā bija attiecīgi −18,8 °C un −16,1 °C. * [[5. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −15,5 °C. [[1993. gada laikapstākļi Latvijā|1993. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, −18,8 °C. * [[6. marts]] — no rīta Jelgavas un Daugavpils novērojumu stacija tika fiksēja 25 grādu salu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/6.-marts.a73561/ Šī diena vēsturē | 6. marts], lsm.lv</ref> Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −21,8 °C. Marta pirmajā nedēļā Baltijā turpināja saimniekot ziema. Saglabājās sniega sega, kas Baltijas jūras piekrastē bija no 5 līdz 13 centimetru bieza, bet Latvijas austrumu rajonos no 35 līdz 50 centimetriem. Pārsteidzoši auksta izrādījās marta pirmā nedēļa. Dienā gaisa temperatūra turējās −12, −17 grādu robežās, naktī sasniedza −20, republikas austrumdaļā līdz −24 grādiem. Visas šīs dienas diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par vairāk nekā 10 grādiem zem par normu. [[3. marts|3. martā]] Rīgā temperatūra sasniedza −22 grādus, tā ir viszemākā simts gados šajā dienā novērota.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n055|issueType:P Sinoptiķa komentārs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n055{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 55, {{dat|1987|3|7|SK}}</ref> * [[14. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,6 °C. Marts ir krasu gaisa temperatūras kontrastu mēnesis. Marta otrajā nedēļā sals naktī sasniedza 14—18 grādus zem nulles, bet dienā, pateicoties intensīvajiem saules stariem, temperatūra pacēlās virs nulles. Republikas rietumu rajonos vietumis nokusa sniegs un, kaut gan naktīs un agri no rīta zemi vēl stindzina sals, gaisā jau bija jūtama pavasara elpa. Laika apstākļus Baltijā noteica plašs anticiklons. Aizritējušās nedēļas raksturīga īpatnība bija neparasti augsts atmosfēras spiediens (780 milimetri), kā arī neliels gaisa mitrums un absolūts bezvējš.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n061|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n061{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 61, {{dat|1987|3|14|SK}}</ref> Lai gan bija spoža saule pavasarīgi zilajās debesīs, tomēr diennakts vidējā gaisa temperatūra visu nedēļu stūrgalvīgi turējās zem vidējās daudzos gados novērotās. Sniegs dienā kusa, vietumis jau bija redzama kaila zeme. Naktī atkususī zeme atkal sasala. Dažviet republikā sals naktī sasniedza 20 grādus. Šādu laiku noteica anticiklons, kas ilgu laiku saglabāts virs Krievijas Eiropas daļas, Skandināvijas, Baltijas. Augsta spiediena apgabals izveidoja barjeru, kas neļāva ieplūst siltajām gaisa masām no Atlantijas un Vidusjūras. Pēdējās nedēļas dienās sinoptisko procesu raksturs mainījās. Temperatūra naktīs bija no nulles līdz –5 grādiem. Sniga slapjš sniegs.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n067|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema negrib atkāpties] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n067{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 67, {{dat|1987|3|21|SK}}</ref> Pēdējā marta dekādē anticiklona rietumu perifērijas ietekmē Baltijā pārsvarā bija sauss laiks. Naktīs sals vietām sasniedza mīnus 13 grādus, dienā temperatūra paaugstinājās līdz +1, +6 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 1—2 grādiem augstāka par normu un [[24. marts|24. martā]] pārkāpa nulles robežu. Anticiklona valdīšanas laikā cikloni no Atlantijas nevarēja nokļūt līdz Baltijai. [[26. marts|26. martā]] anticiklons sāka atkāpties uz austrumiem. Austrumu vējus nomainīja dienvidrietumu vēji, paverot ceļu siltajam gaisam no Rietumeiropas. Kaut gan Latvijas upes vēl bija iekaltas ledū un Rīgas līcī kuģi virzās ar ledlauža palīdzību, gaisā jau bija jūtamas pavasara vēsmas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n073|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris nāk!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n073{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 73, {{dat|1987|3|28|SK}}</ref> === Aprīlis === [[Attēls:Albatross ienākšana Rīgas ostā, 04.04.1987.png|thumb|200px|Somu tūristu kuģa "Albatross" ienākšana [[Rīgas osta|Rīgas ostā]], [[1987]]. gada [[4. aprīlis|4. aprīlī]]. Attēlā redzama ledus iešana [[Daugava|Daugavā]].]] * [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 9,8 mm. Atnākot aprīlim, gandrīz pilnīgi bija nokusis sniegs republikas rietumu rajonos. Austrumos, Ērgļos un Gaiziņkalnā sniega segas biezums vēl bija no 28 līdz 32 cm. Sākās dabas atmoda. Mazliet vēlāk par ierasto sākās sulu rite bērzos un kļavās. Atkusušajās pļaviņās parādījās pirmie sniegpulkstenīši, Latvijas upēs sākās ledus iešana. Visu šo likumsakarīgo norišu pamatā bija spēcīga Sibīrijas anticiklona ietekme, kura rietumu robeža sasniedza Baltijas rajonus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra [[2. aprīlis|2. aprīlī]] Rīgā bija +4,6 grādi, kas ir 2,8 grādus augstāk par normu.<ref name="ReferenceA"/> Otrajā dekādē aktivizējās pavasara procesi dabā. Sākās lazdu un alkšņu ziedēšana, dažos rajonos piebrieda pumpuri ābelēm un upeņu krūmiem. Anticiklona (kura centrs ilgu laiku atradās virs [[Maskava]]s apgabala) rietumu perifērijas ietekmē Latvijā pārsvarā bija saulains un sauss laiks. Gaiss dienā sasila līdz +10, +13 grādiem, bet diennakts vidējā gaisa temperatūra bija normas robežas, dažas dienas par 1—2 grādiem virs normas. Pēdējās nedēļas dienās anticiklons saira un no [[Grenlande]]s uz Kolas pussalu virzījās dziļš ciklons. Tā ieplaka ar atmosfēras frontēm gāja pāri Baltijai. [[16. aprīlis|16. aprīlī]] visā Latvijā nolija neliels lietus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n090|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasara untumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n090{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 90, {{dat|1987|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]] — vēsākā aprīļa diena. Diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija –0,5 °C un dienā gaiss iesila tikai līdz +1,8 grādiem. Kopumā vēss pavasaris. Trešās dekādes sākumā naktī reizēm tika novērots sals. Dienā gaisa temperatūra sasila tikai no 3 līdz 8 grādiem. Jau pagājušās nedēļas beigās aizmugurē dziļam ciklonam, kas izveidojās Vidusvolgā, uz Baltiju plūda ledainais Arktikas gaiss. [[19. aprīlis|19. aprīlī]] termometrs rādija tikai 2 grādus virs 0, tā bija pati aukstākā mēneša diena. Visu nedēļu temperatūra bija zemākā par normu par 3—5 grādiem. Nedēļas otrajā pusē virs Rietumeiropas izveidojās plašs anticiklons, un Latvija atradās tā perifērijas ietekmē. Mainījās vēja virziens, kas veicināja siltāka gaisa ieplūšanu no rietumiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n096|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Tāds auksts pavasaris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n096{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 96, {{dat|1987|4|25|SK}}</ref> * [[29. aprīlis]]—[[4. maijs]] — daudzviet Latvijā valdīja pavasarīgi silts laiks. Gaisa temperatūra Rīgā sešas dienas pēc kārtas pakāpās virs +20 grādiem. * [[30. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +24,2 °C. === Maijs === * [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 103,5 mm. * [[1. maijs]] — siltākā 1987. gada maija diena Latvijā. Gaisa temperatūra Latvijā bija +23, +26 grādi. Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +25,2 °C. * [[4. maijs|4.]]—[[5. maijs]] — pāri Latvijai virzījās atmosfēras fronte, atnesot lietu, pērkona negaisu un vēsāku laiku. Pirmā maija svētku priekšvakarā Baltijā negaidīti ieradās vasara. Pārsteidzoši siltais, vasarīgais laiks Latvijā turējās veselu nedēļu. īpaši karsts bija [[1. maijs]]. Sājā dienā termometra dzīvsudraba stabiņš turējās 23—26 grādu diapazonā. Rīgā bija 25 grādi silts. Siltums radās sakarā ar to, ka virs Centrālās Eiropas sasilušās gaisa masas virzījās uz Baltiju. Te valdošais anticiklons sāka atkāpties uz Moldāviju un Ukrainu. Radās labvēlīgi apstākļi siltajam laikam Baltijā. Taču maijs ir pārejas mēnesis no pavasara uz vasaru, kam raksturīgi krasi temperatūras kontrasti. 1987. gada maijs nebija izņēmums. Aukstuma atgriešanās nelika sevi ilgi gaidīt. [[4. maijs|4.]] un [[5. maijs|5. maijā]] pāri Baltijai virzījās aukstā atmosfēras fronte lietusgāžu un negaisa pavadībā. [[6. maijs|6. maijā]] Latvijā palika stipri aukstāks. Temperatūra Rīgā dienā pazeminājās līdz +6 grādiem, bet naktī uz 7. maiju republikas austrumos vietumis bija vērojamas salnas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n105|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziedošā maija kaprīzes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n105{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 105, {{dat|1987|5|8|SK}}</ref> * [[14. maijs]] — nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 22,1 mm. Mēneša otrās dekādes sākumā laikapstākļi Latvijā bija ļoti nepastāvīgi. Cikloni, kas no Atlantijas virzījās uz Skandināvijas dienvidiem, Baltijā atnesa vēsu un mitru gaisu. Attēlos, kas uzņemti no [[Mākslīgais pavadonis|mākslīgajiem zemes pavadoņiem]], virs mūsu rajoniem šajās dienās bija redzami milzīgi mākoņu masīvi. Visvairāk nokrišņu bija republikas centrālajā un ziemeļaustrumu rajonā, kur tie sasniedza 23—24 milimetrus. Piekrastes rajonos laiku manāmi ietekmē jūra un [[Rīgas līcis|jūras līcis]]. [[13. maijs|13. maijā]] Rīgas līča centrālajā daļā vēl bija redzami atsevišķi ledus gabali, kas šajā laikā gadās reizi astoņos, desmit gados. [[14. maijs|14. maijā]] mazkustīga aukstā atmosfēras fronte, virzīdamās pār Latvijas centrālajiem rajoniem, republiku sadalīja divās daļās: rietumu daļā maksimālā gaisa temperatūra bija +8, +10 grādi, bet austrumos sasniedza +20, +24 grādus. Pēc sausā aprīļa lietus ietekmē atdzīvojās arī daba. Salapoja koki, auga zāle, republikas austrumos ziedēja ievas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n111|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Zied ievas...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n111{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 111, {{dat|1987|5|16|SK}}</ref> 1987. gada maija vidus Baltijā bija padevies lietains un vēss. Šādu laiku noteica cikloni, kas no visām pusēm, gan no [[Melnā jūra|Melnās jūras]], gan no Atlantijas, pārvietojās uz mūsu rajoniem un nesa līdzi milzīgus mākoņu masīvus, jūras un okeāna mitrumu. Gaisa temperatūra naktī vidēji bija +4, +9, dienā +10, +15 grādi. Bet tajās stundās, kad mākoņi izklīda un saules stariem izdevās izlauzties līdz zemei, temperatūra strauji cēlās līdz +18, +20 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra no normas uz vienu vai otru pusi novirzījās par 1—2 grādiem: Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 12—13 grādi, Rīgas līcī — 8—10 grādi. Par spīti nepastāvīgajam laikam pavasara procesi dabā noritēja normāli — ziedēja augļu dārzi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n117|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Un dārzi zied...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n117{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 117, {{dat|1987|5|23|SK}}</ref> Pēdējās maija dienās milzīga PSRS Eiropas daļas teritorija atradās noturīga auksta anticiklona ietekmē, kurš stipri skāra arī Baltiju. Pat spilgtie saules stari nespēja sasildīt no Arktikas plūstošo auksto gaisu. Naktī, kad bija skaidras debesis un neliels vējš, gaisa temperatūra pazeminājās līdz salnām augsnes virspusē. Viszemākā temperatūra aizritējušajā nedēļā Rīgā bija +3, +4 grādi, bet [[26. maijs|26.]] un [[28. maijs|28. maijā]] augsnes virskārtā zem 0. Dienā termometra dzīvsudraba stabiņš ar pūlēm sasniedza +10, +15 grādu atzīmi. Nedēļas beigās procesi atmosfērā mazliet mainījās. Uz Baltiju sāka plūst silts un mitrs gaiss no dienvidiem. Naktīs salnas vairs nebija vērojamas. Parādījās mākoņi, nolija lietus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n123|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez būtiskām pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n123{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 123, {{dat|1987|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === Jūniju raksturoja cikloniska atmosfēras cirkulācija, kas Baltijā noteica nepastāvīgu, vēsu un lietainu laiku.<ref name="ReferenceB">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n153|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vasara sākas... jūlijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n153{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 153, {{dat|1987|7|4|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pēc precīzi mēneša ilga pārtraukuma, Rīgā atkal tika sasniegti pilni +20 grādi. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +20,5 °C. * [[6. jūnijs]] — Rīgā sākās meteoroloģiskā [[vasara]]. Diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +15 grādiem. Pirmā jūnija nedēļa neatnesa gaidīto siltumu. Pirmā vasaras mēneša sākumā Eiropas "aukstuma pols" izvietojās Latvijā jūras piekrastē, un gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +7, +10 grādus, tai pašā laikā pat pie Baltās jūras krastiem bija apmēram 20 grādu silts. Aukstuma vilnis bija saistīts ar tā dēvēto dienvidu ciklonu virzīšanos uz Baltiju. Vienu no šiem cikloniem, kas atnāca no Melnās jūras piekrastes, pavadīja mākoņi un stipri lieti. Nokrišņu daudzums atsevišķos rajonos sasniedza 10—15 milimetrus. Vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā nedēļā svārstījās no +7 līdz +11 grādiem, 2—5 grādi zem normas. Jūnija salnas Baltijā nemaz nav tik reta parādība. Taču šajā gadā, neraugoties uz ilgstošo vēsumu, temperatūras pazemināšanās zem nulles netika novērota.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n129|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Siltuma gaidās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n129{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 129, {{dat|1987|6|6|SK}}</ref> Jūnija otrās nedēļas nogalē Baltijā iestājās ilgi gaidītā vasara. Nolija silts lietus, nodārdēja vasarīgs pērkons. Termometra dzīvsudraba stabiņš stabili turējās +15, +20 grādu diapazonā, atsevišķās dienās paceldamies līdz +23 grādiem. Siltais gaiss un karstie saules stari ātri sasildīja ūdeni Rīgas līcī. Aizritējušās nedēļas laiku noteica mazkustīga ciklona dienvidaustrumu perifērija. Tā frontālie atzari, virzoties pāri mūsu rajoniem, atnesa lietu un pērkonu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n135|issueType:P Sinoptiķa komentārs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n135{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 135, {{dat|1987|6|13|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — siltākā jūnija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +25,0 °C. Arī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija visaugstākā — +18,0 grādi. Dienas otrajā pusē galvaspilsētā nolika lietus (iespējams ar pērkona negaisu). Nokrišņu summa sasniedza 23,3 mm. Jūnija trešajā nedēļā laiks bija nepastāvīgs. [[13. jūnijs|13.]] un [[14. jūnijs]] bija vēss, toties [[16. jūnijs|16. jūnijā]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, republikas austrumos līdz +28 grādiem. Nedēļas beigās kļuva vēsāks, temperatūra bija 14—19 grādu robežās. Nepastāvīga bija arī diennakts vidējā gaisa temperatūra: nedēļas sākumā tā bija par 1—2 grādiem zem normas, nedēļas vidū — 2—3 grādi virs normas. Šīs svārstības izraisīja milzīgs ciklons, kas no [[Polija]]s pārvietojās uz [[Zviedrija|Zviedriju]]. Tā frontālo atzaru ietekmē Latvijā nolija lietus, vietām nodārdēja pērkons ar stipru vēju. Ar dienvidu vējiem Baltijā ieplūda silts gaiss no Vidusjūras. Pēc ciklona atkāpšanās uz Zviedriju, dienvidu vējus nomainīja rietumu vēji. Mūsu republikā atkal izplatījās Atlantijas vēsais gaiss.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n141|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Būs vēss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n141{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 141, {{dat|1987|6|20|SK}}</ref> Jūnijs ritēja uz otru pusi — rīdzinieki un Jūrmalas viesi ar nepacietību gaidīja karstas, saulainas dienas. Tomēr uz Baltijas teritoriju joprojām virzījās ciklons no dienvidiem, kas atnesa siltu lietu. Atlantijā veidojās jauni cikloni. Cikloniskie virpuļi atnesa mākoņus, pērkona lietu un tikai mērenu siltumu. Gaisa temperatūra Latvijā pakāpās tikai līdz +22 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabājās normas robežās vai bija par 1 grādu zem normas. Viens no cikloniem atradās virs Dienvidskandināvijas, tas pamazām zaudēja savu enerģiju. No Lielbritānijas uz Ziemeļjūru virzījās jauns ciklons.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n147|issueType:P Sinoptiķa komentārs | ...un atkal cikloni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n147{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 147, {{dat|1987|6|27|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — karstākā jūlija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā sasniedza +27,6 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā visā 1987. gadā, +21,3 °C. Pulksten 10 Rīgā bija +21,4 grādi, atmosfēras spiediens 759 milimetri.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n150|issueType:P Gaidāmais laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1987n150{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, 7. lpp. {{dat|1987|7|1|SK}}</ref> Jūnija pēdējās dienās vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā bija par 2—3 grādiem zem normas. Līdz ar jūliju laiks būtiski mainījies. No Ziemeļjūras uz Baltijas jūru pārvietojās ieplaka ar frontālām gaisa šķirtnēm, kas Latvijā atnesa karstu laiku ar īslaicīgu lietu un negaisu. [[1. jūlijs|1. jūlija]] naktī gaisa temperatūra bija +13, +18 grādi, dienā piekrastē +16, +23 grādi, pārējā republikas teritorijā līdz +25, +28 grādiem. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 5 grādiem virs daudzos gados novērotās vidējās. Ūdens Rīgas līcī sasila līdz +16, +18 grādiem. Uz Rietumeiropu pārvietojas Azoru anticiklona atzars, kas, virzīdamies uz austrumiem, turpmāk Baltijā noteica sausu un skaidru laiku.<ref name="ReferenceB"/> === Augusts === * [[Alūksne|Alūksnē]] tika reģistrēts vislielākais vēja ātrums brāzmās Austrumlatvijas reģionam augustā, 29 m/s. * [[29. augusts]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 22 m/s. === Septembris === * [[5. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +2,4 °C. === Decembris === * [[30. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,3 °C. [[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +7,4 °C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −31,7 °C ([[7. janvāris|7.]], [[11. janvāris]]) * [[Rīga]]: +27,6 °C ([[1. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] sastādīja aptuveni 645 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 611,3 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1">[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1987/264220.htm Clima en Riga durante el año 1987] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702051703/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1987/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{es ikona}}</ref> ''Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.'' {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −31,7 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[7. janvāris|7.]], [[11. janvāris]] | <center> +2,5 °C | [[31. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −14,2 °C | bgcolor="#99C7FF" | <center> −10,7 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −18,3 °C | [[26. februāris]] | <center> +3,7 °C | [[6. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −3,1 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,3 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −21,9 °C | [[6. marts]] | <center> +7,0 °C | [[29. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −5,1 °C | bgcolor="#B2D5FF" | <center> −5,2 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −4,2 °C | [[20. aprīlis]] | <center> +24,2 °C | [[30. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +4,3 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,7 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +2,8 °C | [[10. maijs]] | <center> +25,2 °C | [[1. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +10,1 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,5 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,7 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +24,2 °C | [[16. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +14,4 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,9 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +7,1 °C | [[4. jūlijs|4.]], [[17. jūlijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +27,6 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[1. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +16,3 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,9 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +5,3 °C | [[18. augusts]] | <center> +27,1 °C | [[26. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,0 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,5 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +0,2 °C | [[29. septembris]] | <center> +19,2 °C | [[6. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +11,2 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,6 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −1,6 °C | [[28. oktobris]] | <center> +16,2 °C | [[8. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +7,8 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,7 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −6,1 °C | [[24. novembris]] | <center> +9,5 °C | [[6. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +2,6 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −13,4 °C | [[23. decembris]] | <center> +7,3 °C | [[30. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −0,9 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,6 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 24,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 25,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[22. marts]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 9,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. aprīlis]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 103,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 78,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 48,5 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,4 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 91,0 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 82,3 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[28. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 61,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 97,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 28,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 73,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[19. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 50,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības: * [[Lietus]] — 138 dienas * [[Sniegs]] — 60 dienas * [[Negaiss]] — 8 dienas * [[Migla]] — 27 dienas * [[Krusa]] — 1 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −28,3 °C — [[11. janvāris]] * −27,0 °C — [[10. janvāris]] * −20,9 °C — [[12. janvāris]] * −19,7 °C — [[5. janvāris]] * −19,6 °C — [[7. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +17,4 °C — [[21. jūlijs]] * +16,2 °C — [[24. jūlijs]] * +16,1 °C — [[1. jūlijs]] * +15,3 °C — [[27. augusts]] * +15,0 °C — [[23. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1987. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1987. gads Latvijā]] 9n0p5o2balp9k6es5z3pgf6jnoxrp4f 0 157808 4513674 4204940 2026-08-27T08:37:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513674 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1986]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +5,5&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +6,3&nbsp;°C |min Rīga = −22,7&nbsp;°C |max Rīga = +30,5&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 737,3 mm<br />Rīga: 822,5 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 151,3 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 84,9 mm (augusts) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 65,0 mm ([[15. augusts]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = Rīga: 24 m/s ([[2. decembris]]) |citi notikumi = Viens no mitrākajiem gadiem Rīgā. }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1986]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == === Februāris === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 4,8 mm. * [[24. februāris]]: ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −22,7 °C. Šī bija arī 1986. gada aukstākā diena Rīgā. ** [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]], [[Ainaži|Ainažos]], [[Rūjiena|Rūjienā]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] tika sasniegti jauni šīs dienas aukstuma rekordi, attiecīgi −22,0 °C, −27,0 °C, −27,1 °C un −21,4 °C. Visi šie rekordi tika pārspēti [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gada]] [[24. februāris|24. februārī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/367465-daudzviet_latvija_atkal_parspeti_aukstuma_rekordi Daudzviet Latvijā atkal pārspēti aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110228024345/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/367465-daudzviet_latvija_atkal_parspeti_aukstuma_rekordi |date={{dat|2011|02|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|25|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[27. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +23,9 °C. * [[28. aprīlis]] — [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,5 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/170078-mersraga_sodien_gaiss_iesilis_lidz_plus_245_gradiem Mērsragā šodien gaiss iesilis līdz plus 24,5 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111005102249/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/170078-mersraga_sodien_gaiss_iesilis_lidz_plus_245_gradiem |date={{dat|2011|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|4|28|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[19. jūnijs]] — [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 35,2 mm. === Jūlijs === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 139,5 mm. Jūlija sākums Baltijā iepriecina ar īstu vasaras siltumu. Mēneša pirmajā nedēļā gaisa temperatūra dienā cēlās līdz +25, +28, bet vietām līdz +30 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par vienu, diviem grādiem virs normas. Lietus lija ļoti maz. Šādu laiku noteica plašs augsta spiediena apgabals, kas atradās virs Rietumeiropas, Skandināvijas un Baltijas. Siltums labvēlīgi ietekmēja augu attīstību. Par nedēļu vai divām pirms parastā termiņa sākās kartupeļu un liepu ziedēšana.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kontrastu mēnesis?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 155, {{dat|1986|7|5|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — karstākā jūlija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +28,5 °C. * [[7. jūlijs]] — Vidzemē tika novērots viens no [[1986. gada 7. jūlija orkāns Ērgļos|spēcīgākajiem virpuļviesuļiem Latvijā]]. Ap plkst. 14:00 pār apkārtni [[Ogre (upe)|Ogres]] krastos netālu no [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļiem]] uznāca spēcīgs [[negaiss]]. Sacēlās spēcīgas vēja brāzmas, kas lauza vai visām saknēm izgāza lielus kokus. Nedaudz vēlāk no negaisa mākoņiem lejup sāka liekties tumšs virpuļstabs, kas milzīga trokšņa pavadībā aizvirzījās ziemeļaustrumu virzienā līdz [[Ranka]]i [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonā]], 2 stundās veikdams apmēram 50 km lielu attālumu. Šķērsojot ezeru, viesuļa piltuve uzrāva gaisā daudz ūdens ar visām zivīm, ko pēc tam nometa lejā krietnā attālumā no ezera. Nopostītās joslas platums dažās vietās sasniedza 2 km, bet citviet tikai 20 metrus. Viesulim sekoja ļoti stipra 15—20 minūtes ilga [[lietusgāze]], vietām arī [[krusa]]. Pavisam cieta 10 lauku saimniecības, viena tika pilnībā noslaucīta no zemes virsas. Gaisā tika uzrauti ne tikai dažādi priekšmeti, bet arī teļi. Pat 100 kg smagi laukakmeņi bija mainījuši atrašanās vietu.<ref> A. Rudovics, T. Rudovica, Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Rīga, Izdecniecība "Zvaigzne ABC", 56.lpp.</ref> Pēc bojājumu apsekošanas tika konstatēts, ka šis bija '''F2''' intensitātes tornado pēc [[Fudžitas-Pīrsona tornado skala]]s,<ref>[http://essl.org/cgi-bin/eswd/eswd.cgi European Severe Weather Database], essl.org {{en ikona}}</ref> kurā vēja ātrums varēja svārstīties 51—70 m/s robežās.<ref>Virpuļvētras epicentrā. Laikraksts "Padomju jaunatne" Nr. 134, {{dat|1986|7|11|SK}}</ref><ref name="sinoptika-komentars-julija-paradoksi-laikraksts-rigas-balss-nr-166-dat-1986-7-19-sk">Sinoptiķa komentārs | Jūlija paradoksi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, {{dat|1986|7|19|SK}}</ref> * [[11. jūlijs|11.]]—[[13. jūlijs]] — trīs dienas Latviju ietekmēja dienvidu ciklons, atnesot ilgstošas lietusgāzes. Triju dienu laikā nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 84,5 mm (pa dienām attiecīgi — 12,0 mm, 44,7 mm un 27,8 mm). Laika apstākļi jūlija pirmajā pusē bija tik neparasti, ka tos var nosaukt par anomāliem. Mēneša sākumā Latvijā valdīja 25—28 grādu karstums. Lija lietus, plosījās negaiss. [[7. jūlijs|7. jūlijā]] karstums republikas austrumu daļā sasniedza +30 grādus, bet rietumu daļā tajā pašā laikā noslīdēja līdz +18 grādiem. Tādas temperatūras krasas atšķirības uz siltā un aukstā gaisa masu robežas veicināja varenu lietus mākoņu un neparastu hidrometeoroloģisko parādību rašanos: stipras lietavas, pērkonu, krusu, vēja brāzmas un pat virpuļvētru. Tā izveidojās pie Liepkalnes [[Madonas rajons|Madonas rajonā]] un ar lielu ātrumu pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā. Virpuļvētra nodarīja Madonas rajona saimniecībām zaudējumus. Ir cietuši sējumi, meži, saimniecības ēkas, sakaru un elektrolīnijas. Pēc tam, kad stihija aprima, Latvijā iestājās silts, pārsvarā sauss laiks. Taču tas noturējās apmēram trīs dienas. Pēc tam sliktus laika apstākļus atnesa dienvidu ciklons no Melnās jūras. Ātri pārvietojoties uz ziemeļiem, tas ietekmēja milzīgu teritoriju no Melnās jūras līdz Barenca jūrai un no Urāliem līdz Baltijai. Lielās mitruma rezerves ciklona frontālo atzaru sistēmā gandrīz veselu nedēļu izraisīja nepārtrauktas lietusgāzes. 11.—13. jūlijā atsevišķos republikas rajonos diennakti nolija 45—50 mm nokrišņu, kas ir puse mēneša normas.<ref name="sinoptika-komentars-julija-paradoksi-laikraksts-rigas-balss-nr-166-dat-1986-7-19-sk" /> Pēdējā jūlija nedēļā Latvijā pieturējās saulains, pārsvarā sauss un īsti vasarīgi karsts laiks. Vienīgi pašās mēneša beigās dažviet valstī tika novērots lietus un pērkona negaiss. Maksimālā gaisa temperatūra dienā bija no +23 līdz +28 grādiem, ūdens temperatūra Rīgas jūrmalā 18—20 grādu, mazākajās upēs līdz 22 grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-ko-sola-augusts-laikraksts-rigas-balss-nr-178-dat-1986-8-2-sk">Sinoptiķa komentārs | Ko sola augusts, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 178, {{dat|1986|8|2|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — vakarā un naktī no 30. uz 31. jūliju dažos republikas rajonos nolija īslaicīgs lietus, nodārdēja pērkons.<ref name="sinoptika-komentars-ko-sola-augusts-laikraksts-rigas-balss-nr-178-dat-1986-8-2-sk" /> === Augusts === [[Attēls:Hurricane Charley as viewed from the NOAA 9 Satellite, 26 August 1986.png|thumb|200px|[[Viesuļvētra Čārlijs (1986)|Viesuļvētra Čārlijs]], zaudējusi savu spēku, kā tropiskā vētra, pārvietojas pāri [[Apvienotā Karaliste|Apvienotai Karalistei]]. [[1986]]. gada [[26. augusts]].]] [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 175,6 mm. Augusta sākumā Latvijā pārsvarā bija karsts, sauss laiks. To veicināja ļoti siltā un sausā gaisa ieplūšana Baltijā no anticiklona rietumu perifērijas, kas bija izvietojies virs [[Baltkrievija]]s. Gaisa temperatūra nakts stundās bija 15—20 grādu, bet maksimālā temperatūra dienā no +20 līdz +24 grādiem. 4. un 5. augustā visā republikā dzīvsudraba stabiņš pacēlās līdz +28, +31 grādam. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā svārstījās no +18 līdz +24 grādiem. Rīgā pietrūka tikai 0,1 grāds, lai tiktu pārsniegts daudzos gados novērotais temperatūras maksimums 5. augustā, laika posmā no 1881. līdz 1985. gadam. Rīgas jūrmalas atpūtniekus priecēja siltais ūdens, kura temperatūra turējās 19—21 grāda robežās.<ref name="sinoptika-komentars-laikraksts-rigas-balss-nr-184-dat-1986-8-9-sk">Sinoptiķa komentārs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 184, {{dat|1986|8|9|SK}}</ref> Gaisa temperatūra sāka pazemināties tikai augusta otrajā dekādē.<ref name="sinoptika-komentars-laikraksts-rigas-balss-nr-190-dat-1986-8-16-sk">Sinoptiķa komentārs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 190, {{dat|1986|8|16|SK}}</ref> * [[5. augusts]]: ** Karstākā 1986. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra sasniedza +30,5 °C. ** Naktī no 5. uz 6. augustu no Rietumeiropas uz Baltiju pārvietojās ciklona ieplakas frontālie atzari. Tas izraisīja republikā īslaicīgu lietu un pērkona negaisu, ko pavadīja vēja brāzmas. Temperatūra jūtami pazeminājās. Naktī no +8 līdz +13, dienā no +18 līdz +23 grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-laikraksts-rigas-balss-nr-184-dat-1986-8-9-sk" /> * [[14. augusts|14.]]—[[15. augusts]] — nokrišņu režīmā neparastas bija 14. un 15 augusta naktis, kad Rīgā stipri lija, nolija gandrīz mēneša norma. Šajās naktis intensīvi lieti bija visā Latvijas PSR piekrastē. Aukstais gaiss ciklona aizmugurē ar temperatūru +8 līdz +12 grādi, no ziemeļiem virzīdamies pāri siltajai jūras virsmai (ūdens temperatūra 18—20 grādu), veicināja spēcīgu lietus mākoņu veidošanos un nokrišņus republikas piekrastē. Gaiss pamazām sasila. Baltiju īslaicīgi ietekmēja paaugstināta spiediena apgabals, kā rezultātā lietus beidzās.<ref name="sinoptika-komentars-laikraksts-rigas-balss-nr-190-dat-1986-8-16-sk" /> * [[14. augusts]] — [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 43,4 mm. * [[15. augusts]] — [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 31,3 mm. * [[24. augusts]] — naktī uz 24. augustu ciklons Baltijā izraisīja stipras lietavas, kas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] sasniedza 26—31 milimetru un izraisīja temperatūras pazemināšanos Latvijā. Diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 28,8 mm. * [[26. augusts]] — naktī gaisa temperatūra pazeminājās līdz +1, +6 grādiem, bet augsnes virskārtā pirmo reizi šajā sezonā tika reģistrētas salnas. Galvaspilsētā, nakts stundās, minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +7,2 °C. Laika apstākļus Latvijā augusta pēdējā nedēļā noteica triju ciklonu darbība. Pirmais no tiem izveidojās virs Centrālās Eiropas un, ātri padziļinoties, pārvietojās uz ziemeļaustrumiem Barenca jūras virzienā. Tieši šis ciklons naktī uz [[24. augusts|24. augustu]] Baltijā izraisīja stipras lietavas, kas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] sasniedza 26—31 milimetru un izraisīja temperatūras pazemināšanos Latvijā. Gaisa temperatūra 26. augusta naktī pazeminājās līdz +1, +6 grādiem, bet augsnes virskārtā pirmo reizi šajā sezonā tika atzīmēts 0 grādu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +10 grādu, kas ir par 5 grādiem zem normas. Siltāks laiks Baltijā iestājās, pateicoties dziļa ciklona virzībai no Atlantijas, un jau 28. augustā vidējā gaisa diennakts temperatūra tuvojās normai. Trešais ciklons divās diennaktīs pārvarēja attālumu no [[Vidusjūra]]s līdz Baltijas jūrai un, palikdams uzticīgs savu dienvidu līdzinieku tradīcijām, atnesa mūsu pusē siltumu un ilgstošas bagatīgas lietavas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Un atkal lietavas... . Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 201, {{dat|1986|8|30|SK}}</ref> === Septembris === * Aukstākais septembris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''+9,7 °C'''. * [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 111,9 mm. * Vislielākais mēneša nokrišņu daudzums septembrī valsts Centrālajiem rajoniem tika reģistrēts [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] Zaķos — 200 mm. Septembra pirmajā nedēļā bija nepastāvīgs laiks. Pirmajās dienās gaisa temperatūra dienā sasniedza +14, +17 grādu, bet nedēļas beigās nepārsniedza +13, +15. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +12, +13 grādi, kas ir par 1—2 grādiem zem normas. Septembra pirmajās dienās no Atlantijas pāri Ziemeļjūrai Baltijā ienāca vairāki cikloni, kas atnesa lielu mitruma daudzumu. Lietus vairākumā republikas rajonu augsni padadijls pārāk mitru, un tas sarežģīs ražas novākšanu. Pazeminājās arī ūdens temperatūra, Rīgas jūras līci nepārsniedzot +13, +14 grādus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirmais rudens mēnesis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 207, {{dat|1986|9|6|SK}}</ref> Septembra pirmajā dekādē gaisa temperatūra nakts stundās bija +5, +10 grādi. Dienā gaiss sasila līdz +12, +17 grādiem. Diennakts vidējā temperatūra bija par 1—4 grādiem zem normas. Sevišķi vēss bija [[9. septembris]], kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 8,6 grādiem, bet dienā līdz +12 grādiem. Pārsvarā bija apmācies un lietains laiks. Dažos republikas rajonos nolija lietus ar krusu, bija negaiss. Tikai retumis uzspīdēja saule. Šāds nepastāvīgs vēss laiks bija saistīts ar diviem cikloniem. Viens no tiem no Atlantijas virzījās uz Kolas pussalu, tūlīt pēc tā otrs uz Skandināviju. Gar ciklonu dienvidu perifēriju Baltijā ieplūda ļoti mitrs un auksts gaiss.<ref>Sinoptiķa komentārs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 213, {{dat|1986|9|13|SK}}</ref> * [[26. septembris]] — daudzviet Latvijā, tai skaitā Rīgā, īslaicīgi sniga. Rīgā tika novērota sinoptiķu apstiprināta īslaicīga agrākā snigšana.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928045617/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture |date={{dat|2013|09|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}</ref> === Novembris === * [[11. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,7 °C. [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +12,0 °C. * [[26. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,0 °C. Augstākā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,4 °C, kas ir šī datuma valsts rekords. * [[27. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,8 °C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +10,1 °C. === Decembris === * [[2. decembris]] — vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 27 m/s, [[Rīga|Rīgā]] 24 m/s. * [[4. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8 °C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −22,7 °C ([[24. februāris]]) * [[Rīga]]: +30,5 °C ([[5. augusts]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 822,5 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1">[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1986/264220.htm Clima en Riga durante el año 1986] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702050732/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1986/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{es ikona}}</ref> ''Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.'' {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −12,6 °C | [[21. janvāris]] | <center> +3,5 °C | [[22. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,7}} |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −22,7 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[24. februāris]] | <center> +0,3 °C | [[27. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−9,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−5,9}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −7,9 °C | [[1. marts]] | <center> +9,7 °C | [[29. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+1,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,4}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −8,3 °C | [[12. aprīlis]] | <center> +23,9 °C | [[27. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+5,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,4}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,7 °C | [[19. maijs]] | <center> +24,6 °C | [[9. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+12,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,2}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +3,7 °C | [[10. jūnijs]] | <center> +30,2 °C | [[19. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,0}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +9,2 °C | [[10. jūlijs]] | <center> +28,5 °C | [[6. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,1}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +7,2 °C | [[26. augusts|26.]], [[27. augusts]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +30,5 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[5. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+15,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,6}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +0,1 °C | [[28. septembris]] | <center> +16,8 °C | [[10. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+9,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,1}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −2,4 °C | [[18. oktobris]] | <center> +18,5 °C | [[2. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+7,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,4}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −1,1 °C | [[4. novembris|4.]], [[14. novembris]] | <center> +11,7 °C | [[11. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+4,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,4}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −16,2 °C | [[25. decembris]] | <center> +10,8 °C | [[4. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,4}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 60,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 4,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 0,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[9. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 24,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 47,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 21,4 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 75,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 36,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 40,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 35,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[19. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 139,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 42,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 27,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 175,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,0 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 84,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 51,4 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 65,0 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[15. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 111,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 40,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 54,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 44,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. oktobris|7.]], [[30. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 53,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības: * [[Lietus]] — 154 dienas * [[Sniegs]] — 60 dienas * [[Negaiss]] — 10 dienas * [[Migla]] — 27 dienas * [[Krusa]] — 1 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −12,4 °C — [[27. decembris]] * −12,2 °C — [[7. februāris]] * −11,1 °C — [[21. februāris]] * −10,7 °C — [[24. februāris]] * −10,4 °C — [[25. februāris]], [[28. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,2 °C — [[5. augusts]] * +18,7 °C — [[12. jūnijs]] * +17,3 °C — [[16. jūnijs]] * +17,2 °C — [[5. jūlijs]] * +17,0 °C — [[9. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1986. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1986. gads Latvijā]] l22e2axjua19ia1ngmit22nixh19zoe 0 158117 4513671 4204938 2026-08-27T08:33:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513671 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1985]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +4,3&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +4,9&nbsp;°C |min Rīga = −34,6&nbsp;°C |max Rīga = +29,5&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 729,1 mm<br />Rīga: 744,3 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 105,0 mm (jūnijs, septembris) |nokrišņi dekādē = Rīga: 57,3 (jūnijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 50,0 ([[1. jūnijs]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = Rīga: 20 m/s (7. decembris) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1985]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Līdzās [[1986. gada laikapstākļi Latvijā|1986]]/[[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987. gada]] ziemai, 1984/1985. gada ziema bija visaukstākā [[1980. gadi|1980. gados]] un viena no aukstākajām [[20. gadsimts|20. gadsimtā]]. == Gada notikumi == === Janvāris === Ļoti auksts bija [[1985]]. gada [[janvāris]], kad ledains sals un balti pārslu virpuļi valdīja milzīgajos [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s plašumos. Visā pasaulē pēc kārtas tika uzstādīti aukstuma, sniega biezuma un brāzmaina vēja rekordi. [[Ledus]] biezums [[Latvija]]s upēs sasniedza 30 cm, aizsala [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] lielākā daļa. * [[15. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,5&nbsp;°C. * [[21. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −25,1&nbsp;°C. === Februāris === Līdzās aukstākajam [[1929]]. un trešajam aukstākajam, [[1940]]. gadam, 1985. gada februāris bija otrais aukstākais februāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru no −16 līdz −15 grādiem Latvijas austrumu daļā līdz −10 grādiem Baltijas jūras piekrastē.<ref>[http://www.meteo.lv/public/28124.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2006. gada februārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210212529/http://www.meteo.lv/public/28124.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv</ref> Daudzviet mēneša vidējā gaisa temperatūra bija līdz 9,5 grādus zemāka par normu. Aukstākais februāris arī Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''−13,4&nbsp;°C'''. * [[6. februāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,4&nbsp;°C. * [[11. februāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −31,4&nbsp;°C. * [[12. februāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −34,6&nbsp;°C. Šī bija arī aukstākā 1985. gada diena Rīgā. * [[24. februāris]] — Liepājā un Ventspilī tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,2&nbsp;°C un −18,7&nbsp;°C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, attiecīgi −19,5&nbsp;°C un −20,4&nbsp;°C. === Aprīlis === * [[27. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&nbsp;°C. === Maijs === * [[14. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,7&nbsp;°C. === Jūnijs === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 104,1 mm. * [[1. jūnijs]] — [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 49,4 mm. * [[26. jūnijs]] — [[Liepājas rajons|Liepājas rajonā]] pie [[Durbe]]s plosījās [[virpuļviesulis]]. Ēkām tika norauti jumti, lauzti koki, izpostītas saimniecības ēkas un gaisā tika pacelts pat traktors.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/166269-villiji_latvijai_nedraud_siena_velni_gan Villiji Latvijai nedraud. "Siena velni" gan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111129042138/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/166269-villiji_latvijai_nedraud_siena_velni_gan |date={{dat|2011|11|29||bez}} }}, tvnet.lv/ "Latvijas Avīzes" pielikums "Mājas viesis", {{dat|2004|10|2|SK}}</ref> Virpuļvētra tika aprakstīta kā '''F3''' intensitātes. Plkst. 13.30 '''F1''' intensitātes tornado tika novērots arī [[Liepāja|Liepājā]].<ref>[http://essl.org/cgi-bin/eswd/eswd.cgi European Severe Weather Database], essl.org {{angliski}}</ref> Durbes pusē laiks bija neparasti tveicīgs. Pievakarē, īsi pirms sešiem, virs pilsētas savilkās negaisa mākoņi. Tie kārtām drūzmējās viens virs otra un lēnām griezās kā ūdens atvars.<ref>A. Rudovics, T. Rudovica, Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Rīga, Izdecniecība "Zvaigzne ABC", 56.lpp.</ref> Satumsa kā pēc saules rieta. Blāvas gaismas uzplaiksnījumi no mākoņiem, tiecās sasniegt krēslojošo zemi. [[Durbes ezers]] kūpēja. Mākoņi sabiezēja zili violeti. Taču nelija. Un tad vibrējošu, dzirdei nepatīkamu skaņu pavadīti parādījās viesuļstabi. Ozolu birztalai, kam šis virpuļviesulis cieši paslīdēja garam, lielus zarus kā ar cirvi noskaldīja, stāsta Durbes kolhoza partijas organizācijas sekretāre Gunta Slišāne. Senpilsētiņas centrā savērpās veseli trīs šādi stabi. Mehānisko darbnīcu strādnieki redzēja, kā vienā mirklī gaisā tika uzsūknēts viss tuvējā dīķīša saturs. Gandrīz trīs metrus plata ūdensstrūkla drāzās augšup pāri koku galotnēm, bet lejup kā krusa bira ūdenskrātuves dibenā ilgi stāvējuši un laika gaitā noglumējuši melni akmeņi. Dažs labs no tiem divu kopā saliktu dūru apmērā. Bet Jaunoktē viesulis plosījās ar vēl lielāku spēku. Tur auga dižliepa, ko aptvert spēja divi rokās sadevušies vīri. Virpuļviesulis bija ieklupis koka lapotnē un vārda vistiešākajā nozīmē novērpis stumbru no saknēm, pastāstīja durbenietis, Tautas kontroles rajona komitejas priekšsēdētājs Edmans Slišāns, kurš rītā pēc vētras kopīgi ar kolhoza ļaudīm apraudzīja apkarini un noteica negaisa nodarīto postījumu apmērus. Vecs, bet vēl gana stiprs siena šķūnis turpat Jaunoktē bija sagāzies. Viens otrs no blokiem būvēts privātstallis izmētāts pa sastāvdaļām. Par otru spēcīgas iztrakošanās vietu viesuļstabs bija izvēlējies apkārtni pie "Ezīšu" mājām. Traktoru T-16 bija pacēla gaisi un apsvieda ar riteņiem uz augšu 8 metrus tālāk, stāsta kolhoza galvenais dispečers Ēriks Lūks. Bet šī mašīna sver gandrīz tonnu. Kā nācis, tā aizgāja. Iztrakojās stundu un pazuda. Stipras lietusgāzes un krusas pavadīts. Kartupeļu vagās paloju. Vienā biešu laukā šorīt kaijas peldas, teic Gunta Slišāne. Un partijas organizācijas sekretāre pastāsta, ka kolhoza celtnieki rītā pēc vētras nekavējoties stājušies pie stihijas postījumu novēršanas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/koml1985n124|issueType:P Negaiss Durbes pusē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/koml1985n124{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 124, {{dat|1985|6|29|SK}}</ref><ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1985n152|issueType:P Viesulis pie Durbes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1985n152{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 152, {{dat|1985|7|3|SK}}</ref><ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_000_xlak1985n059|issueType:P Viesulis pie Durbes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_000_xlak1985n059{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Laiks" Nr. 59, {{dat|1985|7|24|SK}}</ref> === Jūlijs === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 109,0 mm. * [[25. jūlijs]] — [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 30,1 mm. === Augusts === * [[15. augusts]] — karstākā 1985. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra sasniedza +29,5&nbsp;°C. === Septembris === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 137,4 mm. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,0&nbsp;°C. === Decembris === * [[7. decembris]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 20 m/s. * [[14. decembris]] — vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 21 m/s. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −34,6&nbsp;°C ([[12. februāris]]) * [[Rīga]]: +29,5&nbsp;°C ([[15. augusts]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] sastādīja aptuveni 715 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 744,3 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1985/264220.htm Clima en Riga durante el año 1985] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702051657/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1985/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{es ikona}}</ref> ''Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.'' {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −25,1&nbsp;°C | [[21. janvāris]] | <center> +3,0&nbsp;°C | [[23. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−10,5}} °C | bgcolor="#B2D5FF" | <center> −7,0 | {{Temperatūras krāsa|−12,0}} | {{Temperatūras krāsa|−12,2}} | {{Temperatūras krāsa|−7,7}} |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −34,6&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[12. februāris]] | <center> +1,4&nbsp;°C | [[1. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−13,4}} °C | bgcolor="#99C7FF" | <center> −10,0 | {{Temperatūras krāsa|−14,4}} | {{Temperatūras krāsa|−14,3}} | {{Temperatūras krāsa|−10,9}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −7,6&nbsp;°C | [[1. marts]] | <center> +6,5&nbsp;°C | [[23. marts|23.]], [[24. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−0,4}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,5 | {{Temperatūras krāsa|−3,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −5,0&nbsp;°C | [[11. aprīlis]] | <center> +15,7&nbsp;°C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+3,7}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,2 | {{Temperatūras krāsa|2,5}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|4,2}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +0,2&nbsp;°C | [[20. maijs]] | <center> +27,7&nbsp;°C | [[14. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+12,4}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,8 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +3,6&nbsp;°C | [[16. jūnijs]] | <center> +25,5&nbsp;°C | [[5. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+14,5}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,8 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +7,6&nbsp;°C | [[2. jūlijs]] | <center> +27,9&nbsp;°C | [[15. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,6}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,6 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +7,0&nbsp;°C | [[31. augusts]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,5&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[15. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+17,7}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,2 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +3,5&nbsp;°C | [[25. septembris]] | <center> +22,7&nbsp;°C | [[1. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+11,0}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,8 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> +0,8&nbsp;°C | [[29. oktobris]] | <center> +21,0&nbsp;°C | [[5. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+9,4}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,3 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −7,6&nbsp;°C | [[20. novembris]] | <center> +10,7&nbsp;°C | [[10. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,5}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,8 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −11,9&nbsp;°C | [[30. decembris]] | <center> +6,1&nbsp;°C | [[4. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,6}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,1 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 36,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 21,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 3,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center>32,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[1. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 104,1 mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 57,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,3 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 50,0 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[1. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 109,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 50,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 74,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 36,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 19,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[9. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 137,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 29,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 53,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[9. septembris|9.]], [[29. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 53,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 46,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[1. novembris|1.]], [[8. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 41,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības: * [[Lietus]] — 133 dienas * [[Sniegs]] — 82 dienas * [[Negaiss]] — 16 dienas * [[Migla]] — 41 dienas * [[Krusa]] — 0 dienas == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1985. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1985. gads Latvijā]] mvf0o0slz2ufjv42nhy1xarbsq31tp3 0 158187 4513670 4506388 2026-08-27T08:29:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513670 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1984]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,2&nbsp;°C |min Lat = –26,5 °C |max Lat = +32,4&nbsp;°C |vid Rīga = +7,0&nbsp;°C |min Rīga = −16,9&nbsp;°C |max Rīga = +32,4&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 655,6 mm<br />Rīga: 608,4 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 84,5 mm (jūlijs) |nokrišņi dekādē = Rīga: 53,4 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 29,0 mm ([[19. maijs]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = Rīga: 20 m/s ([[2. janvāris]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1984]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Līdzās [[1986. gada laikapstākļi Latvijā|1986]]/[[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987. gada]] ziemai, 1984/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada ziema bija visaukstākā [[1980. gadi|1980. gados]] un viena no aukstākajām [[20. gadsimts|20. gadsimtā]]. == Gada notikumi == === Janvāris === 1984. gads iesākās ar vējainu un mitru laiku. Vēl pusnaktī Rīgā gaisa temperatūra bija –0,1 °C (pazeminoties līdz –0,3 °C), bet tad tā lēnām sāka paaugstināties un jau pēcpusdienā sasniedza +8,3 grādus. Gada pirmā dienā tika prognozēts mākoņains laiks, brīžiem skaidrosies, nokrišņi slapja sniega un lietus veidā. Rietumu vējā 15—20 metri sekundē, piekrastē brāzmas līdz 25 metriem sekundē. Gaisa temperatūra no 0 līdz +5 grādiem. Rīgā īslaicīgi nokrišņi, gaisa temperatūra +2, +4 grādi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n300|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Lietus lāsēm pakšķot] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n300{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 300, {{dat|1983|12|31|SK}}</ref> * [[1. janvāris]] — siltākā mēneša diena Rīgā. Tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,3&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, ka bija +6,1 °C tika sasniegts 1913. gadā. * [[2. janvāris]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 20 m/s. Janvāra sākumā, tāpat kā [[1983. gada laikapstākļi Latvijā|1983. gada]] beigās, Latviju pārsteidza neparasti silts laiks. Pēc daudzu gadu datiem, diennakts vidējā gaisa temperatūra janvārī svārstās no –3 grādiem piekrastē līdz –7 grādiem republikas austrumos. Bet Rīgā gada pirmajā nedēļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0, +4 grādi, kas ir par 6 līdz 8 grādiem virs normas. [[1. janvāris|1. janvārī]] tika sasniegts diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, +8,3 grādi, iepriekšējais maksimums tika novērots 1913. gadā un bija +6,1 grāds. Jelgavā tika reģistrēta vēl augstāka temperatūra +10 grādi. Šādu temperatūras režīmu izraisījuši zināmi sinoptiski procesi. Atmosfēras augšējos slāņos ilgu laiku pastāvēja noturīga gaisa plūsma, kas virzījās no rietumiem uz austrumiem. Tās ietekmē uz Eiropas teritoriju pārvietojās aktīvi cikloni, kas atnesa siltu gaisu. Līdz ar ciklonu veidošanos it visur pastiprinājās vējš un nokrišņi. Vēja spēks dažos rajonos sasniedza 10 balles (vairāk nekā 25 metri sekundē). Nokrišņi pārsvarā bija lietus un slapja sniega veidā. Šādu apstākļu dēļ sniega sega republikā praktiski nokususi. Gada pirmās nedēļas nogalē sniegs bija saglabājies pārsvarā ziemeļaustrumos. Sniega segas biezums svārstījās robežās no viena līdz sešiem centimetriem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n006|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Siltums pastāvēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n006{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, {{dat|1984|1|7|SK}}</ref> Otrās dekādes sākumā Latvijas iedzīvotājus iepriecināja īsti ziemīgs laiks. Uzsniga sniegs, gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz 3—8 grādiem zem nulles, bet nakti uz [[11. janvāris|11. janvāri]] austrumu rajonos bija 11—16 grādu liels sals. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –7,4 °C. Pavīdēja cerība, ka Baltijā beidzot atnākusi ziema. Bet atlantiskie cikloni, kuri cits aiz cita pārvietojas no Ziemeļanglijas uz Skandināviju un tālāk uz ziemeļaustrumiem, atkal piespieda ziemu atkāpties. Pārvietojoties ar ātrumu 50—60 kilometru stundā, tie Latvijai atnesa siltu un mitru okeāna gaisu. Tādēļ diennakts vidējā gaisa temperatūra atkal pakāpās par 1—5 grādiem virs normas. Īpaši silts bija Latvijas rietumu rajonos. Sniega segas biezums šeit bija tikai 3—6 centimetri, bet jūras piekrastē sniega nebija vispār. Rietumu upes nebija aizsalušas. Republikas austrumu daļā ziema bija mazliet jūtamāka. Sniega segas biezums sasniedz 10—25 centimetrus, Ērgļu apkārtnē 24, bet [[Gaiziņkalns|Gaiziņkalnā]] — 35 centimetrus. Dienvidaustrumu rajonos augsne bija sasalusi 20, vietām līdz 30 centimetru dziļumā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n012|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema atkal atkāpusies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n012{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, {{dat|1984|1|14|SK}}</ref> * [[24. janvāris]] — aukstākā janvāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –9,8 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –8,1 grāds. Gada trešo nedēļu raksturoja nepastāvīgs laiks, kurā mijās nokrišņi lietus un slapja sniega veidā. Temperatūra tāpat kā agrāk bija ievērojami augstāka par ziemas vidum parasto. Gaisa temperatūra dienā bija no nulles līdz plus četriem grādiem, bet naktī pazeminājās tikai no viena līdz trijiem grādiem zem nulles. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā kopš 12. janvāra bija ap nulli grādu, kas bija par pieciem grādiem virs normas. Republikas austrumu rajonos ziema bija jūtamāka. Šeit pārsvarā sniga sniegs, bieži bija puteņi un šim gadalaikam neparasti spēcīgi vēji. Sniega segas biezums sasniedza 20—25 centimetrus. Gada trešajā nedēļā laiku Eiropas kontinentā, tāpat kā iepriekš, ietekmēja aktīvi cikloniski, kas ar lielu ātrumu pārvietojās no Atlantijas okeāna dienvidu rajoniem uz Lielbritāniju un tālāk uz austrumiem. Baltiju šķērsoja divi dziļi cikloni, kas Baltijas jūrā izraisīja spēcīgu vētru.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklona aizmugurē. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 17, {{dat|1984|1|20|SK}}</ref> Trešās dekādes sākumā ziema tomēr "guva virsroku". No Arktikas Baltiju sasniedza sniegs, puteņi un sals. Latvijā temperatūra dienā pazeminājās līdz 3—8 (dienvidaustrumos līdz 12), bet nakts stundās līdz 11—16 grādiem zem nulles. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā [[24. janvāris|24. janvārī]] bija mīnus 8 grādi, kas bija par trim grādiem zemāka par normu. Visur sniga, īpaši daudz sniega sasniga [[22. janvāris|22. janvārī]] republikas austrumos, kur sniega segas biezums sasniedza 25—30 centimetrus. Koki parkos un mežos bija tērpušies pūkainā sniegā un sarmā. Bet dekādes vidū kļuva jūtami siltāks. Dienvidu vēji veicināja siltā un mitrā gaisa iekļūšanu no Balkānu pussalas. [[25. janvāris|25.]] un [[26. janvāris|26. janvārī]] bija silts laiks, lietus un migla. Gaisa temperatūra naktī un dienā bija ap nulli. Bet diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajās dienās normu pārsniedza par 1,2 grādiem. Trešās dekādes otrajā pusē Baltijas teritorijā izplatījās Sibīrijas anticiklona ietekme. Sniega segas biezums Gaiziņkalnā [[28. janvāris|28. janvārī]] bija 53 cm. Ērgļos 46, savukārt Rīgā 7 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Sals no Sibīrijas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 23, {{dat|1984|1|28|SK}}</ref> === Februāris === Janvāra beigās un februāra sākumā laiks bija ļoti pastāvīgs. Šī Baltijai neparastā stabilitāte bija izskaidrojama ar Sibīrijas anticiklona ietekmi. Tas aizņēma Padomju Savienības teritorijas lielāko daļu. Visu nedēļu bija vērojami vidēji stipri dienvidaustrumu virziena vēji. Gaisa temperatūra Latvijā mainījās šaurā diapazonā: piekrastes rajonos 1—3, pārējā teritorijā 3—8 grādi zem nulles. Republikas austrumos nakts stundās dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 10—15 grādu atzīmei. Gaisa temperatūra diennaktī Rīgā nenovirzījās no normas. Visur sniga. Taču diemžēl tik maz, ka praktiski neietekmēja sniega segas biezumu, kas [[4. februāris|4. februārī]] vidēji nepārsniedza 27 centimetrus, bet piekrastē bija tikai 5—8 centimetri. Pirmās dekādes vidū anticiklons savas pozīcijas saglabāja. Atlantijas cikloni, kas virzījās uz Eiropu, savā ceļā tālāk uz austrumiem sastapās ar plašu augsta spiediena apgabala barjeru un tika novirzīti uz dienvidiem. Baltija joprojām palika uz robežas divu barisko sistēmu mijiedarbībā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Anticiklons neatdod ieņemtās pozīcijas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 29, {{dat|1984|2|4|SK}}</ref> * [[5. februāris]] — siltākā februāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +2,5 °C. * [[11. februāris]] — aukstākā 1984. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,9&nbsp;°C. === Aprīlis === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 7,5 mm. * [[6. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,7&nbsp;°C. * [[9. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,8&nbsp;°C. * [[10. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,6&nbsp;°C. * [[16. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,6&nbsp;°C. === Maijs === * [[4. maijs]] — pēcpusdienā Kurzemes vidienē izveidojās pērkona negaiss, kas virzījās ZA virzienā un skāra Rīgas Jūras līča Kurzemes piekrasti un Vidzemes ziemeļrietumus. * [[15. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,3&nbsp;°C. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — mēneša siltākā diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra bija +26,4 °C. Vēl tikai 10 jūnija dienās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +20 grādi. Jūnija sākumā valdīja īsti vasarīgs laiks. Karstās, saulainās dienas veicināja konvekcijas attīstīšanos, negaisa mākoņu veidošanos. Tāpēc pēc dienas karstuma vakara un nakts stundās lija lietus, vietām spēcīgs, dunēja pērkons, dažos rajonos tika reģistrēta pat krusa. Taču sinoptiskie procesi mainījās. Uz austrumiem aizvirzījās anticiklons, kas saglabājās virs PSRS Eiropas daļas teritorijas un Baltijas maijā un jūnija sākumā. Atkāpdamies tas pavēra ceļu veselai ciklonu sērijai, kas noteica nepastāvīgu laiku, temperatūras krasu mainīšanos un lietu. 7. un 8. jūnijā šāda ciklona aizmugurē Skandināvijā, Baltijā un Baltkrievijā aktīvi ieplūda auksts gaiss, kā rezultātā gaisa temperatūra dienā pazeminājās vairāk nekā par 10 grādiem: no 25—27 grādiem jūnija sākumā līdz 9—14 grādiem. Iestājoties skaidram laikam, naktī no 11. uz 12. jūniju atsevišķos rajonos augsnes virskārtā bija salna no mīnus 1 līdz mīnus 3 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n137|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vēsi...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n137{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 137, {{dat|1984|6|16|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — kamēr Latvijas teritorijā valdīja daļēji mākoņains, drēgns laiks un maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā bija robežās no +11 līdz +14 grādiem, PSRS Eiropas daļā, pāris simtus kilometru uz austrumiem no Latvijas robežas, strauji mainījās atmosfēras procesi. No PSRS Eiropas daļas dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem pārvietojās ciklons un netālu no [[Maskava]]s saplūda ar citu ciklonu, kas virzījās no Baltijas valstīm. Temperatūru un spiediena kontrasti palielinājās, un sāka attīstīties liels mākoņu daudzums. Tā augstums sasniedza 12—13 kilometrus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/koml1984n124|issueType:P Orkāna untumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/koml1984n124{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 124 (Saīsināts no laikraksta "Sociaļističcskaja industrija"), {{dat|1984|6|30|SK}}</ref> Nolija spēcīgs lietus, vietām bija vērojama arī krusa. Kā ziņoja PSRS centrālie prese izdevumi, šajā dienā, pēcpusdienā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas]], [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Gorkijas]], [[Tveras apgabals|Kaļiņinas]], [[Kostromas apgabals|Kostromas]] un [[Jaroslavļas apgabals|Jaroslavļas apgabalā]], kā arī [[Čuvašija|Čuvašijas APSR]] sākās spēcīgas viesuļvētras. Vairākās šo apgabalu un autonomās republikas vietās bija pat virpuļviesuļi. Tie trakoja apmēram divas stundas — no pulksten trijiem līdz pleciem pēcpusdienā. Šāda postoša dabas stihija tik plašā teritorijā šajos rajonos vēl nekad agrāk nebija novērota.<ref>[https://ejssm.org/ojs/index.php/ejssm/article/view/98/82 Russian Tornado Outbreak of 9 June 1984]{{Novecojusi saite}}, ejssm.org</ref> Spriežot pēc postījumiem, ko radījuši virpuļviesuļi, vēja ātrums sasniedza apmēram 60 līdz 100 metrus sekundē, brīžiem pat 200 metrus sekundē. Pēc dažādām ziņām, bojā gāja no 69 līdz vairāk kā 400 cilvēkiem, bet ievainojumus guva 804 cilvēki.<ref>[https://russian7.ru/post/ivanovskiy-smerch-9-iyunya-1984-goda-tornado-p/ Ивановский смерч 9 июня 1984 года: торнадо по-советски], russian7.ru</ref> :[[Ņižņijnovgorodas apgabals|Gorkijas apgabalā]] 32 rajonos tika traucēta elektroenerģijas apgāde, vairākās vietās tika traucēta ūdensapgāde. Vējš rāva un lauza vadus, māju jumtus. Gorkijas pilsētā (šobrīd [[Ņižņijnovgoroda]]) no ierindas izgāja četri trolejbusu un divi tramvaju maršruti. Apmēram 350 ēkas tika ievērojami bojātas, simtiem namu palika bez elektriskās strāvas. Luņevas ciema apkārtnei, kur auga simtgadīgas egles un priedes, arī pāri brāzās virpuļviesulis. Tas šos kokus salauza kā sērkociņus, bet 150 kubikmetru lielā metāla ūdenscisterna tika pacelta gaisā un aizmesta gandrīz kilometra tālumā. :[[Ivanova|Ivanovā]] virpuļviesulis parādījās sestdienā pulksten 15 un 15 minūtēs. Šai laikā daudzi pilsētas iedzīvotāji atradās mežā vai piepilsētas vasarnīcās. Stihija sadauzīja vagonus, dzelzsbetona būves, norāva jumtus, apgāza trolejbusus. PSRS hidrometeorologlskā dienesta speciālisti dienu ieprieks jau bija brīdinājusi partijas, padomju un saimnieciskos orgānus, ka 9. jūnijā šajos rajonos ir sagaidāma spēcīga vētra. Taču virpuļviesuļa tuvošanos arī lietpratējiem nebija iespējams prognozēt. Tas tāpēc, ka pagaidām zinātne vēl nevar paredzēt, kad un kurā vietā parādīsies šī postošā dabas stihija. Ilggadējie novērojumi liecina, ka virpuļviesulis parasti mēdz izveidoties nelielā teritorijas daļā, turklāt tas parādās ārkārtīgi reti un negaidīti. :Jau pirmajās viesuļvētras stundās visos minētajos apgabalos un rajonos darbu sāka dabas stihiju seku likvidēšanas komisijas. Mediķi, celtnieki, mehanizatori un citu nozaru speciālisti uzsāka organizētu seku likvidāciju. Visi iedzīvotāji saņēma neatliekamo palīdzību. Vēlāk atvēra tirdzniecības punktus, noregulēja elektrības un ūdens piegādi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1984n135|issueType:P Virpuļviesulis trakoja divas stundas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1984n135{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 135, {{dat|1984|6|14|SK}}</ref> Jūnija vidū Latvijā pārsvarā bija nepastāvīgs laiks ar īslaicīgām lietusgāzēm un negaisiem. Dažos rajonos bija krusa. Šādu laiku noteica ciklonu sērija, kas no dienvidiem un rietumiem virzījās uz Baltiju un atnesa mitru un relatīvi vēsu jūras gaisu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 1 līdz 3 grādus zemāka par normu. Taču par spīti vēsajam laikam dabā turpinājās vasaras procesi, piemēram, nemitīgi cēlās ūdens temperatūra ūdenskrātuvēs. Upēs tā sasniedza 19 līdz 20 grādus, bet jūrā ūdens virsējais slānis sasila līdz 16—17 grādiem. Vēsais laiks ietekmēja arī augu stāvokli. To attīstība gandrīz par divām nedēļām apsteidza parastos termiņus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n143|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez būtiskām pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n143{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 143, {{dat|1984|6|23|SK}}</ref> Jūnija beigās Latvijā valdīja lietains un auksts laiks. Mēneša pēdējās nedēļas diennakts vidējā temperatūra bija ievērojami zemāka par daudzu vasaru vidējās temperatūras līmeni šajās dienās. Rīgā laikā no 24. līdz 29. jūnijam dzīvsudraba stabiņš pacēlās tikai līdz plus 12—13 grādiem. Tas ir par trim četriem grādiem zemāk par parasto normu šajā laikā. Saules siltuma deficīts atstāja savu iespaidu arī uz vidējo temperatūru dienā — maksimālā temperatūra dienā turējās diapazonā no +12 līdz +17 grādiem. Laiku Baltijā jūnija otrajā pusē noteica cikloniski veidojumi virs Atlantijas, kas ar apskaužamu pastāvību virzījās uz Ziemeļu un Baltijas jūru.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n149|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n149{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 149, {{dat|1984|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === Jūlijā sākumā laiks joprojām Baltijā bija vēss. Gaisa vidējā temperatūra saglabājas par 4 līdz 5 grādiem zemāka par normu, dienas temperatūra nepārsniedza +16 līdz +19 grādus. Gandrīz katru dienu lija īslaicīgs lietus, turējās noturīgs ziemeļrietumu vējš. Tāda laika anomālija bija izskaidrojama ar ciklonu klātbūtni Baltijas rajonu tuvumā. Jūlija sākumā dziļš ciklons no Melnās jūras virzījās caur Maskavas apgabalu uz [[Arhangeļska|Arhangeļsku]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]]. Virs minētajiem rajoniem ciklons pārvērtās par mazkustīgu augsta spiediena apgabalu, kas veicināja ziemeļvēju un ziemeļrietumu vēju plūsmu saglabāšanos virs Skandināvijas un Baltijas. Šīs plūsmas veicināja aukstu gaisa masu ieplūdi no [[Barenca jūra]]s, kā rezultātā saglabājās nepastāvīgs laiks. Vienlaicīgi attīstījās ciklona apgabali virs Polijas un Ukrainas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n155|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Šis vasaras lietus...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n155{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 155, {{dat|1984|7|7|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — naktī un no rīta Latvijā valdīja skaidrs laiks. Rīta stundās daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās zem +10 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja līdz +8,0 grādiem un pietrūka tikai pus grāds lai atkārtotu [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978. gadā]] uzstādīto šī datuma minimālās gaisa temperatūras rekordu. Dienā pārsvarā bija skaidrs laiks, nelieli spalvu mākoņi — vairāk valsts austrumu daļā. Gaisa temperatūra bija +21, +26 grādu robežās. Vēsāks bija jūras piekrastē. * [[11. jūlijs]] — silta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +27,1 °C (viena no trijām dienām jūlijā, kad gaiss iesila virs +25 grādiem). * [[11. jūlijs|11.]]—[[13. jūlijs]] — vienīgās trīs dienas 1984. gada jūlijā, kad maksimālā gaisa remperatūra Rīgā pakāpās virs +25 grādiem. Kopumā jūlijā bija tikai astoņas dienas, kad maksimālā gaisa temperatūra bija virs +20 grādiem — sešas dienas mēneša otrajā nedēļā un divas dienas mēneša nogalē. * [[12. jūlijs]]: ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +32,4&nbsp;°C. Šī bija arī karstākā 1984. gada diena Rīgā. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,5&nbsp;°C. Iepriekš, Rīgā tika aizvadīta arī silta nakts, temperatūra nebija zemāka par +18,9 °C. Turpmākās naktis jau bija ievērojami vēsākas. ** Deviņos vakarā virs Valmieras izveidojās lokāla nokrišņu zona, kas strauji virzījās ziemeļaustrumu virzienā un pie Valkas ieejot Igaunijas teritorijā veidojās par negaisu, virzījās pāri Tartu un vienpadsmitos vakarā, kā aktīvs negaiss jau bija netālu no Narvas. Pēc ilgstoši vēsa laika, jūlija pirmās dekādes beigās parādījās saule, pārstāja līt, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 19—24 grādiem. Šīs pārmaiņas izraisīja anticiklons no Azoru salām. No Centrālās Eiropas teritorijas uz Baltiju virzījās ciklons, un saistībā ar tā tuvošanos, laiks kļuva siltāks. Ar katru dienu Latvijā temperatūra paaugstinājās un 12. jūlijā tā sasniedza savu maksimumu. Termometra dzīvsudraba stabiņš rādija 30 grādus, bet Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Alūksnes, Skultes un Skrīveru apkārtnē līdz +32 grādiem. Rīgā šajā dienā temperatūra pārsniedza līdz šim maksimālo atzīmi — tā bija +32,4 grādi. Diennakts vidējā temperatūra Rīgā bija +24,7 grādi, tas ir, par 8 grādiem augstāka par normu. Vakarā mainījās vēja virziens, tas atnesa Atlantijas vēsmu. Karstums atkāpās.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n160|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ak, šī vasara!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n160{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 160, {{dat|1984|7|13|SK}}</ref> * [[14. jūlijs]] — priekšpusdienā uz rietumiem no galvaspilsētas strauji izveidojās pērkona negaiss, kas virzījās ziemeļu virzienā. Rīgas meteoroloģiskajā novērojumu stacijā oficiāli tika reģistrēts negaiss. Pēcpusdienā, ap pus četriem, Valgas NS tika reģistrēts perkona negaiss un aptuveni 15 milimetri nokrišņu. Jūlija otrajā dekādē laikapstākļus Baltijā noteica viens un tas pats ciklons, kas ir samērā reta sinoptiskā parādība, it sevišķi vasarā. Šis savdabīgais ciklons vispirms veidojās virs Ziemeļjūras un ļoti ātri izplatījās augšējos atmosfēras slāņos. Pārvietojies uz Baltijas jūru un Baltiju, tas šeit arī atrada «paliekošu mājvietu». Mitrais Ziemeļjūras un Baltijas jūras gaiss ciklona sistēmā izplatījās atmosfēras slāņos lielā augstumā un veicināja mākoņu joslu veidošanos. Tā rezultātā visu nedēļu lija. Rīgā, mēneša trešajā nedēļā, nolija vairāk nekā 40 milimetru nokrišņu, kas veido pusi no mēneša normas, bet dažos republikas rajonos (Ventspils, Skulte) dažreiz diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza pat 32—37 milimetrus. Spēcīgās lietusgāzes vietumis saveldrēja ziemājus un vasaras kviešus, kā arī nelabvēlīgi ietekmēja lauku darbus. Saules siltuma trūkums iespaidoja vidējo diennakts temperatūru, kas bija 15—16 grādi, kas ir par 2—3 grādiem zemāka nekā parasti.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n166|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vēsāks un lietaināks nekā parasti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n166{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, {{dat|1984|7|21|SK}}</ref> Jūlija otrajā pusē laiks Baltijā bija nevēlami pastāvīgs — katru dienu lija lietus, temperatūra bija zema. Par atpūtu pludmalē jūras krastā nevarēja, pat būt ne runas. Virs Padomju Savienības Eiropas daļas centrālajiem rajoniem izveidojās anticiklons, un cikloni no Atlantikas, kuri caur Skandināviju virzījās uz Baltiju, nevarēja izlauzties cauri tālāk austrumu virzienā, jo barjeru viņiem radīja augsta spiediena apgabals. Pūloties apiet šo apgabalu, cikloni virzījās uz Somiju un šeit kļuva mazkustīgi. Šo ciklonu no Atlantijas līdzatnestais mitrums nolija virs Baltijas. Ciklona zonā esošā blīvā mākoņu sega aizkavēja saules siltuma piekļūšanu zemei, tāpēc diennakts vidējā gaisa temperatūra visu šo laiku bija par diviem līdz trim grādiem zemāka par normu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Joprojām lietains un vēss. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 172, {{dat|1984|7|28|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — naktī no 29. uz 30. jūliju Vidzemē tika novētotas spēcīgas lietusgāzes. Jūlija beigās Latvijā pārsvarā bija nepastāvīgi laikapstākļi ar īslaicīgu lietu, vietām ar pērkona negaisu. Kopumā jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +15,4 grādi, kas ir par 2 grādiem zemāka nekā daudzu gadu vidējā temperatūra šajā mēnesi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Baltija atgriezusies vasara. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 178, {{dat|1984|8|4|SK}}</ref> === Augusts === Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra augustā Latvijā ir −2, +5 grādi un ir uzstādīta galvenokārt [[1966]]. un [[1984]]. gados. Augusta sākumā Baltijas teritorijā atgriezās vasara: ciklonus izstūma anticiklons, kura centrs atradās virs [[Karēlija]]s. Tā iespaidā mitējās lieti un iestājās silts laiks. Mēneša pirmajā nedēļas trīs dienas Latvijā pieturējās sauss un ļoti silts laiks. Vidējā gaisa temperatūra naktī pacēlās līdz +12, +17 grādiem, dienas līdz +21, +26 grādiem. 1. augustā Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +17,8 grādi. Siltais gaiss sasildīja arī ūdenskrātuves. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija +18 līdz +20 grādi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n178|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Baltija atgriezusies vasara] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n178{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 178, {{dat|1984|8|4|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — siltākā augusta nakts Rīgā. Temperatūra pazeminājās līdz +18,5 grādiem. * [[10. augusts]] — Siltākā augusta diena galvaspilsētā. Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +28,1 °C. Otrajā dekādē — posmā no [[12. augusts|12.]] līdz [[19. augusts|19. augustam]], laiks bija vēss. Dienās gaisa temperatūra Rīgā bija stabili zem +20 grādiem, bet atsevišķās naktīs ([[16. augusts|16.]] un [[17. augusts|17. augustā]]) tā noslīdēja zem +10 grādu atzīmes. Augustā laiks bija apbrīnojami nepastāvīgs. Pirmajā dekādē virs Baltijas "saimniekoja" dienvidu platuma grādu siltais gaiss. Dāsni spīdēja saule, sasildot Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus. Maksimālā gaisa temperatūra bija +26, +29 grādi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +21, +23 grādi par 3—6 grādiem augstāka par normu. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī sasniedza 20—22 grādus. Otrajā dekādē atmosfēras procesi krasi mainījās. No Adrijas jūras caur Balkāniem un centrālajiem Eiropas rajoniem uz Ziemejurāliem virzījās ciklons, kas arī radīja traucējumus gaisa cirkulācijā. Siltais gaiss aizvirzījās uz austrumiem, valdošais kļuva ziemeļvējš, un Baltijā ieplūda aukstas gaisa masas. Krasi pazeminājās temperatūra. Diennaktī Rīgā tā bija par 3 grādiem zemāka par normu. Sākās lietavas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n189|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vasara māj atvadas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n189{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 189, {{dat|1984|8|18|SK}}</ref> Trešās dekādes sākumā Baltijā pēkšņi iestājās sauss un silts laiks. To noteica plašs anticiklons virs Rietumeiropas un Baltijas. Tas aizšķērsoja ceļu cikloniem, kuru ietekmē augusta otrā dekāde republikā bija vēsa un lietaina. Lietus mitējās, saules stari ātri sasildīja gaisu. Maksimālā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20, +26 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija 18—20 grādu, kas ir par 3—5 grādiem virs normas. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī šajās dienās bija +18, +20 grādu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n195|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kļūs vēsāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n195{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 195, {{dat|1984|8|25|SK}}</ref> * [[27. augusts]] — naktī tika reģistrētas visagrākās un visintensīvākās pirmās rudens [[salna]]s Latvijā. [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]] diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −2 grādiem (−1,7 °C). Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās tikai līdz +5,0&nbsp;°C. Arī dienā maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās tikai līdz +11,5 grādiem — tādējādi diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +9,4 °C un tik vēsa diena netika novērota kopš [[12. maijs|12. maija]]. Augusta pēdējās dekādes sinoptiskie procesi bija daudzveidīgi. Virs Baltijas trīsreiz notika gaisa masu nomaiņa. Dekādes sākumā augsta spiediena apgabala ietekmē, kas aptvēra PSRS Eiropas teritorijas lielāko daļu, Latvijā bija sauss, saulains laiks. Gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21, +26 grādiem. Cikloni no Atlantijas virzījās ziemeļos no Latvijas. Bet viens no tiem aizkavējās virs Ziemeļurāliem un kļuva par milzīgu ciklonisku virpuli. Pa tā aizmugures daļu Baltijas teritorijā ieplūda auksts gaiss no Barenca jūras. Latvijā kļuva ievērojami aukstāks. Gaisa temperatūra dienā pazeminājās līdz +12, +16 grādiem, nakti līdz 0, +5 grādiem. 27. augustā bija vērojamas sezonā pirmās salnas. Līdz 24. augustam diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +18, +20 grādi, kas ir 3 līdz 5 grādi virs normas, bet, ielaužoties arktiskajam gaisam, tā pazeminājās līdz +9, +11 grādiem, kas ir par četriem līdz sešiem grādiem zem klimatiskās normas. Pēc tam zema spiediena apgabals no Ziemeļamerikas krastiem pārvietojās līdz Skandināvijai, pēc tam uz Baltiju. Pa tā dienvidu perifēriju Austrumeiropā ar rietumu gaisa plūsmām sāka ieplūst mitrais okeāna gaiss. Gaisa masu nomaiņu virs mūsu rajoniem pavadīja lietus. Dažos rajonos bija pērkona lietus, pastiprinājās rietumu vējš.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n201|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Uzvēdīja rudens vēsums...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n201{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 201, {{dat|1984|9|1|SK}}</ref> === Septembris === Temperatūras ziņā 1984. gada septembris Rīgā bija ļoti mērans, bez lieliem kontrastiem. Temperatūra pazeminājās pakāpeniski. Diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminālās no +17,1 grāda mēneša sākumā līdz +8,8 grādiem mēneša izskaņā. * [[4. septembris]] — siltākā septembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +19,4 °C. * [[5. septembris]] — nokrišņiem bagātākā septembra diena galvaspilsētā. Diennakts nokrišņu summa bija 13,6 milimetri. Daugavpilī tika sasniegta mēneša augstākā gaisa temperatūra, +23,0 °C Septembra pirmajā nedēļā mērenajos platuma grādos atmosfērā noritēja vētraini procesi. Aktīvi cikloniski virpuļi, lielā ātrumā virzīdamies no Atlantijas, noteica laiku Baltijā. Divi cikloni virzījās netālu no Latvijas, tāpēc 4. septembrī pastiprinājās dienvidrietumu vējš no 15 līdz 18 metriem sekundē. Nolija stiprs lietus, gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +12, +17 grādu, tikai austrumos tā sasniedza +20 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +13, +15 grādu, republikas austrumos +16, +18 grādi, kas ir par vienu līdz diviem grādiem zem normas. 6. septembrī laiks ievērojami uzlabojās. Baltijā laiku noteica auksts anticiklons, kura centrs atradās virs [[Lielbritānija]]s. Debesis sāka skaidroties, lietus mitējās, tomēr gaisa temperatūra būtiski necēlās, jo Latvijā ieplūda Arktikas aukstais gaiss.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n207|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pārmaiņas nav gaidāmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n207{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 207, {{dat|1984|9|8|SK}}</ref> * [[16. septembris]] — vēsākā septembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +3,5 °C. Mēneša otrajā dekādē atvasaras saulainās dienas nomainīja slikts laiks. Zemi, pelēki mākoņi sedza debesis, visā republikā lija lietus. Gaisa temperatūra naktī maz atšķīrās no temperatūras dienā. Starpība bija tikai 2—5 grādi. Bet diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nedēļu saglabājās normas robežās. Šādu laiku noteica ciklons, kas nāca no dienvidiem. Aizsācies mitruma piesātinātā gaisā, tas no Karpatiem atvirzījās līdz Baltijai. Nemitīgais lietus traucēja lauksaimniecības darbiniekus ražas novākšanā. Bet sēņotājiem paveicās. Septembrī raksturīgo salnu vietā bija relatīvi siltas naktis. Kopā ar lietu tas veicināja sēņu augšanu. Pēc īslaicīgas noskaidrošanās trešās dekādes sākumā uz Baltiju atkal virzījās ciklons. Tagad virs Ziemeļatlantijas un Rietumeiropas atrodas vēl vairāki cikloni. Pārvietojoties uz austrumiem, tie Latvijā noteica nepastāvīgu laiku.<ref>Sinoptiķa komentārs | Nepastāvīgs laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 218, {{dat|1984|9|22|SK}}</ref> Par to, ka rudens trešajā dekādē stabili ieņēmis savu vietu, liecināja visas pazīmes. Gandrīz vienmēr debesis bija apmākušās, lija lietus, tikai retumis cauri smagajiem mākoņiem izlauzās saule, zeltīdama birstošās lapas. Gandrīz visu trešo dekādi diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas par 1—3 grādiem. Dienā dzīvsudraba stabiņš pacēlās līdz +13, +14 grādiem. Naktī temperatūra saglabājās 10—14 grādu robežās un sāka būtiski pazemināties tikai pēdējās divās mēneša dienās. Šādu laiku noteica plaši cikloni ar daudziem centriem. Tie ilgi saglabājās virs Skandināvijas, Rietumeiropas un Baltijas jūras. Pa to austrumu perifēriju Vidusjūras gaiss ieplūda Baltijā un Ukrainā, nesdams siltumu un bagātīgu mitrumu. Lietus nolija it visur, vietām levērojami stiprs. Tuvojoties oktobrim, pamazām siltais gaiss aizvirzījās uz austrumiem, dodams vietu ziemeļu saltajām gaisa masām.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pie oktobra sliekšņa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 224, {{dat|1984|9|29|SK}}</ref> === Oktobris === * [[2. oktobris]] — Liepājā un Gulbenē tika sasniegta mēneša augstākā gaisa temperatūra, +22,2 grādi. * [[3. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +20,4&nbsp;°C. 1984. gada rudens sezonā atvasara sākās ar novēlošanos. Anticiklons, kas izveidojās virs Maskavas apgabala, pārtrauca lietu. Anticiklona rietumu perifērijā ar dienvidaustrumu vējiem Baltijā oktobra pirmajā nedēļā ieplūda siltas gaisa masas no Melnās jūras piekrastes. Gaisa temperatūra Latvijā cēlās līdz +18, +23 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 3. oktobrī sasniedza +16,5 grādus un par 7,8 grādiem pārsniedza normu. Plašs zema spiediena apgabals, kas atradās virs Ziemeļatlantijas, sāka lēni pārvietoties uz austrumiem. Tā ietekmē anticiklons bija spiests atkāpties un jau nedējas beigās Baltijas teritorija atkal nokļuva ciklonu varā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atkal ciklona varā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 230, {{dat|1984|10|6|SK}}</ref> Spēcīgas vēja brāzmas norauj kokiem daudzkrāsaino lapu ietērpu, pārklāj gājēju celiņus parkos un skvēros ar visdažādāko krāsu salikumu lapu paklājiem. Liekas, rudens kā visi citi rudeņi: lietainās dienas mijas ar saulainām debesīm. Un tomēr, salīdzinot vairāku iepriekšējo gadu vidējās diennakts temperatūras raksturojumus un nokrišņu daudzumu, varēja sacināt, ka 1984. gada oktobra pirmajā dekādē laiks bija siltāks un sausāks. Tas tādēļ, ka laika apstākļus noteica mazaktīvi atmosfēras procesi. Dziļo atlantisko ciklonu pārvietošanās trajektorija virzījās ievērojami tālāk no mūsu republikas ziemeļu rajoniem. Diennakts vidējā temperatūra Rīgā bija +9 līdz +10 grādi par 2 līdz 3 grādiem augstāka nekā parasti. Dienas maksimālā temperatūra republikā saglabājās +10 līdz +15 grādu robežās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens uzņēmis savu gaitu. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 236, {{dat|1984|10|13|SK}}</ref> * [[17. oktobris]] — vēsākā oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –2,1 °C. Šī bija arī vienīgā diennakts galvaspilsētā ar negatīvu gaisa temperatūru. Augsta un zema spiediena apgabalu (ciklonu un anticiklonu) strauja nomaiņa, ātra pāreja no gaisa spiediena celšanās uz tā krišanos un otrādi tie bija galvenie otrās dekādes atmosfēras procesu raksturojumi. Attiecīgi mainīgs bija arī laiks: skaidras aukstas naktis, kad gaisa temperatūra republikā noslīdēja līdz −2, −4 grādiem nomainīja mākoņainas un siltas dienas ar minimālo temperatūru +6, +11 grādi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nedēļas laikā te pārsniedza daudzos gados novēroto par 1 vai 2 grādiem, te bija zemāka par 3 grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-laiku-noteiks-ciklons-laikraksts-rigas-balss-nr-242-dat-1984-10-20-sk">Sinoptiķa komentārs | Laiku noteiks ciklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 242, {{dat|1984|10|20|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — saistībā ar aktīvu ciklonu, kas virzījās no Norvēģijas, vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 m/s.<ref name="sinoptika-komentars-laiku-noteiks-ciklons-laikraksts-rigas-balss-nr-242-dat-1984-10-20-sk" /> Oktobra vidū cikloni, kas aizsākās Atlantijas okeānā, ar 40 līdz 60 kilometru lielu ātrumu stundā pāri Anglijas ziemeļiem pārvietojās uz Skandināviju. Tie nesa līdzi relatīvi siltu un ļoti mitru okeāna gaisu. Latvijā bieži lija lietus. Divpadsmit stundās rietumu rajonos nolija 13 līdz 16 milimetri nokrišņu, bet austrumu rajonos tajā pašā laikā 8 līdz 11 milimetri. Laiks retumis noskaidrojās periodā, kad viens ciklons bija aizvirzījies uz austrumiem, bet nākamais vēl nebija paguvis pietuvoties. Taču skaidrs laiks bija neilgi. Nākamais ciklons nelika uz sevi gaidīt, oktobra trešās dekādes sākumā bieza mākoņu sega sedza Baltiju, un atkal lija lietus. Sakarā ar to, ka Latvijā ieplūda okeāna gaiss, pieturējās silts laiks. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 2 līdz 5 grādus virs vidējās ilgos gados novērotās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Novembris-84: normas robežās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 247, {{dat|1984|10|27|SK}}</ref> * [[31. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +14,2 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968. gadā]] bija +12,7 °C. [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gadā]] Rīgā tika uzstādījs jauns rekords — maksimālā gaisa temperatūra tajā pēcpusdienā pakāpās līdz +16,1 grādm.<ref name="latvija-jauns-31-oktobra-siltuma-rekords-161-grads">[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/latvija-jauns-31-oktobra-siltuma-rekords-161-grads.a298022/ Latvijā jauns 31. oktobra siltuma rekords - +16,1 grāds], lsm.lv, {{dat|2018|10|31|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1057632565958328321 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2018|10|31|SK}}</ref> Oktobra pēdējā dekāde bija neparasti silta. Diennakts vidējā gaisa temperatūra parasti bija augstāka par normu, bet atsevišķās dienās tā par 4 līdz 5 grādiem pārsniedza vidējo, gadiem pierasto temperatūru, bet 31. oktobrī pat par 8 grādiem. Šī diena Rīgā bija rekorddiena, jo līdz šim tikai 1968. gadā tika reģistrēta šāda vasarīga gaisa temperatūra (+12,7 grādi). Šajā dienā gaisa temperatūra sasniedza +14 grādus, bet vietām republikā pat +15,1 grādu.<ref name="latvija-jauns-31-oktobra-siltuma-rekords-161-grads" /> Šo siltumu atnesa vēji no Dienvidatlantijas. Oktobra beigās spēkā pieņēmās anticiklons. Tā galvenais apgabals virzījās uz Rietumeiropu, Ukrainu un Baltiju. Anticiklons neļāva atplūst aukstā gaisa masām. Cikloni, kas veidojās virs Ziemeļatlantijas, pārvietojās caur Skandināvijas ziemeļdaļu. Virs Latvijas PSR teritorijas valdīja dienvidu un dienvidrietumu virziena vēji, kuri atpūta Atlantijas silto un mitro gaisu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Krietni siltāks nekā parasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 253, {{dat|1984|11|3|SK}}</ref> === Novembris === * [[1. novembris]] — siltākā novembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +12,6°C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +9,3 grādi. 1984. gada novembra sinoptiskie notikumi risinājās pavisam rudenim neatbilstoši. Virs Baltijas valdīja anticikloni. Nespēdami pārvarēt augsta spiediena apgabala barjeru, cikloni pārvietojās vairāk uz ziemeļiem no Latvijas teritorijas. Novembra pirmās dekādes laiku noteica plašs anticiklons, kas aptvēra visu Centrālo Eiropu. Ar dienvidrietumu plūsmām Latvijas teritorijā ieplūda silts gaiss no Vidusjūras piekrastes. Gaisa temperatūra dienā sākumā pacēlās līdz +9, +12 grādiem, pēc tam bieza migla neļāva līdz zemei izlauzties saules stariem. Tāpēc galvenais termiskais fons bija +4, +9 grādi. Visu dekādi diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza vidējo daudzos gados novēroto bieži vien par trim līdz sešiem grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-anticiklons-lenam-atkapsies-laikraksts-rigas-balss-nr-263-dat-1984-11-17-sk">Sinoptiķa komentārs | Anticiklons lēnām atkāpsies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 263, {{dat|1984|11|17|SK}}</ref> * [[16. novembris]] — vēsākā novembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,0 °C. Trīs dienas vēlāk, [[19. novembris|19. novembrī]] minimālā gaisa temperatūra noslēdēja gandrīz tik pat zemu, sasniedzot –7,8 grādu atzīmi. Toties tieši šajā dienā tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –5,6 grādi. Turpmāk temperatūra stabili sāka paaugstināties. Otrajā dekādē laiku noteica anticiklons, kas izveidojās virs Grenlandes ledājiem un, nesdams līdzi ziemeļu jūru aukstumu, pārvietojās pa Padomju Savienības ziemeļu teritoriju no ziemeļiem uz dienvidiem. Latvijā tas izraisīja gaisa temperatūras krišanos līdz −7, −12 grādiem. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā bija −1 līdz −3 grādi, kas ir par trim līdz četriem grādiem zem normas. Otrās dekādes beigās anticiklons gausi atkāpās uz ziemeļaustrumiem.<ref name="sinoptika-komentars-anticiklons-lenam-atkapsies-laikraksts-rigas-balss-nr-263-dat-1984-11-17-sk" /> Otrās dekādes beigās dzīvsudraba stabiņš termometrā naktī noslīdēja līdz mīnus 10, mīnus 13 grādiem, bet dienā temperatūra stabili noturējās zem nulles. Dekādes mijā visā Latvijas teritorijā uzsniga sniegs. Taču tas nevaldīja ilgi. Trešās dekādes sākumā virs Eiropas nomainījās gaisa plūsmas, un Atlantijas okeāna siltās, mitrās gaisa masas ar dienvidrietumu vējiem ieplūda Baltijā. Ziema atkāpās, dodama vietu parastam rudens laikam. Virs Atlantijas valdīja dziļi cikloni. Viens no tiem bija aizvirzījies līdz Skandināvijas dienvidu piekrastei un bija jūtams, ka tas ir tuvu — virs Baltijas jūras tika novērots ļoti stiprs vējš. Latvijas piekrastē sniegu nomainīja lietus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens un ziemas divkauja. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 269, {{dat|1984|11|24|SK}}</ref> Novembra pēdējā nedēļā virs Eiropas kontinenta laiku noteica divi atmosfēras veidojumi: ļoti auksts anticiklons Eiropas austrumos un silts ciklcns rietumos. Šķirtne starp šiem diviem gaisa virpuļiem no ziemeļiem uz dienvidiem veda caur Baltiju un Baltkrieviju. Ļoti liels bija temperatūras kontrasts starp austrumiem un rietumiem. Latvijā dažkārt gaisa temperatūra austrumos naktī un dienā bija no −2 līdz −8 grādiem, bet rietumos no +1 līdz +6 grādiem. Rīgā pārsvarā bija jūtama siltā ciklona ietekme, tāpēc diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabājās par 2 līdz 5 grādiem virs normas. Republikas austrumos vietām sniga, taču sniega segas biezums līdz mēneša beigām nebija izveidojies liels — tikai 2 līdz 9 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Derembris gaidāms auksts. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 275, {{dat|1984|12|1|SK}}</ref> == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: –26,5 °C ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]) * [[Latvija]]: +32,4 °C ([[Rīga]]) * [[Rīga]]: −16,9&nbsp;°C ([[11. februāris]]) * [[Rīga]]: +32,4&nbsp;°C ([[12. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] sastādīja aptuveni 650 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 608,4 mm. === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras sešās [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm Historical Weather: Liepaja East, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702110809/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm Historical Weather: KOLKA, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702183705/http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702172606/http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm Historical Weather: GULBENE, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702215140/http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/VALGA/262470.htm Historical Weather: VALGA, Belarus]{{Novecojusi saite}}, tutiempo.net {{angliski}}</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[1984]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−9,4}}|24. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−14,2}}|17. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−10,8}}|24. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−1,6}}|19. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,6}}|9. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,0}}|11. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,6}}|3. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,3}}|28. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,3}}|7. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+4,7}}|15. oktobris}} <!-- nav info par 16. un 17. dat. --> | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−8,9}}|17. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−9,4}}|17., 27. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−14,2}}|17. februāris}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−7,9}}|24. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,7}}|18. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−17,2}}|24. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,5}}|30. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,1}}|11. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,7}}|13. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,2}}|10. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+1,8}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,9}}|16. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−1,7}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−6,1}}|17. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−9,3}}|26. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−17,2}}|24. marts}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Rīga]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−10,6}}|21. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,9}}|11. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−15,5}}|24. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−4,1}}|20. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,1}}|10. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,0}}|12. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,0}}|1. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,0}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+3,5}}|16. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,1}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−7,8}}|19. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−11,0}}|17. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,9}}|11. februāris}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Daugavpils]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,3}}|23. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−22,6}}|17. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−22,2}}|22. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−4,5}}|20. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−0,7}}|10. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+1,0}}|26. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,1}}|1., 9. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−1,5}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,0}}|16. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−4,1}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−13,4}}|16. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,0}}|25. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−22,6}}|17. februāris}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Gulbene]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−14,5}}|31. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−20,0}}|21. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−15,7}}|18. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−4,0}}|20. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−1,0}}|11. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,2}}|12. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,6}}|20. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,2}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,3}}|16. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,9}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−13,0}}|17. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−18,4}}|26. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−20,0}}|21. februāris}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Valga]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−14,5}}|25. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−23,0}}|17. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−20,0}}|24. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−3,6}}|20. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−5,1}}|11. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,8}}|12. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,2}}|3. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+1,8}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,3}}|17. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,9}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−10,9}}|16. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−15,7}}|25., 26. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−23,0}}|17. februāris}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[1984]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,9}}|1. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+3,3}}|5., 6. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+10,2}}|29. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+19,2}}|8. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+25,9}}|15. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,1}}|3. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,7}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,7}}|8. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+18,1}}|8. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+22,2}}|2. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+10,6}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,1}}|8. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,7}}|12. jūlijs, 8. augusts}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,7}}|1. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,7}}|5. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,3}}|6. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+21,2}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+18,7}}|31. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+22,1}}|2. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,3}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+24,6}}|1. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+17,6}}|4. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+16,2}}|20. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+11,6}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+8,6}}|8. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,3}}|12. jūlijs}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Rīga]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+8,3}}|1. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,5}}|5. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+9,1}}|31. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+21,6}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+27,3}}|15. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,4}}|1. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+32,4}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+28,1}}|10. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+19,4}}|4. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+20,4}}|3. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+10,6}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,8}}|8., 9. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+32,4}}|12. jūlijs}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Daugavpils]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,7}}|1. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+1,7}}|8. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,6}}|31. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+21,6}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+27,0}}|15. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+25,5}}|1. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,0}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+28,5}}|8., 9. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+23,0}}|5. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+18,2}}|3. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+11,2}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,9}}|8., 9. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,0}}|12. jūlijs}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Gulbene]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+3,6}}|2. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,9}}|8. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,8}}|31. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+20,8}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+25,0}}|26. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,9}}|4. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,1}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+28,1}}|9. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+20,6}}|5. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+22,2}}|2. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+11,9}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,0}}|9. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,1}}|12. jūlijs}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Valga]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,0}}|31. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,0}}|9. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+8,3}}|31. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+22,3}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+27,4}}|26. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+25,6}}|1. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+31,5}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+27,6}}|6., 9. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+18,9}}|4. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+21,0}}|3. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+12,6}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,6}}|9. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+31,5}}|12. jūlijs}} |} === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 531,8 mm ([[Rīgas centrs|Rīgas centra]] stacijā 608,4 mm). === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1">[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1984/264220.htm Clima en Riga durante el año 1984], tutiempo.net {{es ikona}}</ref> ''Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.'' {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | align="center"| −10,6&nbsp;°C | [[21. janvāris]] | align="center"| +8,3&nbsp;°C | [[1. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−1,4}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +2,1 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" align="center"| −16,9&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[11. februāris]] | align="center"| +2,5&nbsp;°C | [[5. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,1 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center"| −15,5&nbsp;°C | [[24. marts]] | align="center"| +9,1&nbsp;°C | [[31. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−0,7}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,8 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center"| −4,1&nbsp;°C | [[20. aprīlis]] | align="center"| +21,6&nbsp;°C | [[16. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+7,4}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +2,4 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center"| +0,1&nbsp;°C | [[10. maijs]] | align="center"| +27,3&nbsp;°C | [[15. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+14,3}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +2,7 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center"| +5,0&nbsp;°C | [[12. jūnijs]] | align="center"| +26,4&nbsp;°C | [[1. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+14,7}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,6 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center"| +7,0&nbsp;°C | [[1. jūlijs]] | bgcolor="#FFCA7A" align="center"| +32,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[12. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+15,4}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −1,8 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center"| +5,0&nbsp;°C | [[27. augusts]] | align="center"| +28,1&nbsp;°C | [[10. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+17,0}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +0,5 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center"| +3,5&nbsp;°C | [[16. septembris]] | align="center"| +19,4&nbsp;°C | [[4. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+11,8}} °C | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| 0,0 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center"| −2,1&nbsp;°C | [[17. oktobris]] | align="center"| +20,4&nbsp;°C | [[3. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+9,6}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +2,5 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center"| −7,8&nbsp;°C | [[19. novembris]] | align="center"| +10,6&nbsp;°C | [[1. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,4}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,9 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | align="center"| −11,0&nbsp;°C | [[17. decembris]] | align="center"| +7,8&nbsp;°C | [[8. decembris|8.]], [[9. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−1,6}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,1 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 61,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 25,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 18,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 5,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 7,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. janvāris|4.]], [[12. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 31,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,3 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 5,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. februāris|6.]], [[9. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 18,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 6,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 1,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 5,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 3,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. marts]] |- | bgcolor="#FFFFFF" align="center"| 7,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 2,0 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 2,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 2,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 63,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 14,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 31,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,3 | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 29,0 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[19. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 83,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 33,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 5,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,7 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 15,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 83,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,5 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" align="center"| 53,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 30,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 16,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[19. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 36,2 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 15,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 11,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 90,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 30,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 32,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 10,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. septembris|5.]], [[23. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 72,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 12,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 34,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 24,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 13,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 15,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 1,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 15,5 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 7,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 44,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 11,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 13,7 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 7,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. decembris|7.]], [[22. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības: * [[Lietus]] — 152 dienas * [[Sniegs]] — 48 dienas * [[Negaiss]] — 12 dienas * [[Migla]] — 39 dienas * [[Krusa]] — 0 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −8,0&nbsp;°C — [[26. decembris]] * −7,0&nbsp;°C — [[17. decembris]] * −6,7&nbsp;°C — [[18. decembris]] * −6,3&nbsp;°C — [[23. janvāris]] * −5,7&nbsp;°C — [[28. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +18,8&nbsp;°C — [[12. jūlijs]] * +18,5&nbsp;°C — [[6. augusts]] * +17,5&nbsp;°C — [[10. augusts]] * +16,8&nbsp;°C — [[16. maijs]] * +16,4&nbsp;°C — [[6. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1984. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1984. gads Latvijā]] l7o50aiu7vvlu14a9390qrteay0vb6z 0 158860 4513398 4438488 2026-08-26T16:18:41Z Meistars Joda 781 4513398 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viļķene | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Viļķenes baznīca 2001-08-02.jpg | image_caption = Viļķenes Svētās Katrīnas baznīca | pushpin_map = Latvija#Limbažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Viļķenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,08 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2007 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2601&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 583 | population_density_km2 = auto | latd = 57| latm = 36| lats = 32| latNS = N | longd = 24 | longm = 36| longs = 27| longEW = E | elevation_m = 55 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4050 Viļķene | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Viļķene''' (agrāk '''Katrīna''') ir ciems [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta centrā {{nobr|17 km}} no novada centra [[Limbaži]]em un 93 km no [[Rīga]]s. Viļķenē atrodas pagasta pārvalde, [[Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola]], kultūras nams, bibliotēka, sporta halle, ģimenes ārsta prakse, pasts, luterāņu baznīca, veikals [[Elvi|"Elvi"]]. == Vēsture == [[Attēls:Viļķenes muiža.jpg|thumb|200px|left|Viļķenes muižas ēka]] [[Rīgas rāte]]i piederošajā Viļķenes muižā (''Stadgut Wilckenhof'') [[Arupīte (Svētupes pieteka)|Ārupīte]]s krastā no 19. gadsimta sākuma saimniekoja [[Fēgezaku dzimta]]. Apdzīvotā vieta veidojusies 2 km uz austrumiem no Viļķenes muižas ceļu krustojumā ap 1867. gadā celto Svētās Katrīnas baznīcu, tādēļ dēvēta par '''Katrīnas''' vai '''Katriņas''' (''Katharinen'')<ref>{{Livlandkarte}}</ref> miestiņu. 1923. gadā tajā bija baznīca, aptieka un piecas mājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vilkene.lv/vilkenes-pagasts/vesture/ |title=Viļķenes pagasta vēsture |access-date={{dat|2011|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150303002420/http://vilkene.lv/vilkenes-pagasts/vesture/ |archivedate={{dat|2015|03|03||bez}} }}</ref> Par lielāku apdzīvoto vietu Viļķene izaugusi [[Latvijas PSR]] laikā, kad tur 1957. gadā izveidojās [[padomju saimniecība]]s «Viļķene» centrs. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|366 |1979|441 |1989|600 |2000|600 |2011|482 |2021|428 }} == Novadnieki == * [[Baumaņu Kārlis]] - komponists, [[Latvijas himna]]s autors, dzimis Indriķu pusmuižā (tagad Viļķenes ziemeļdaļā) * [[Maija Einfelde]] - komponiste, bērnību pavadījusi Viļķenē * [[Silvestrs Teodors Tīlings]] - ārsts un botāniķis == Atsauces == {{atsauces}} {{Viļķenes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] nm9o70p78udvxlw13naogrxsoj03yhx 0 162298 4513669 4204932 2026-08-27T08:29:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513669 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1983]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,9 °C |min Lat = −27,1 °C |max Lat = +31,1 °C |vid Rīga = +7,5 °C |min Rīga = −16,7 °C |max Rīga = +29,0 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 690,4 mm<br />Rīga: 681,0 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1983]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa mēnešiem == '''1983. gada decembrī''' mēneša vidējā gaisa temperatūra bija –2,1 °C (norma –4,1 °C). Nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas normas. Aukstākais laiks pieturējās otrajā dekādē, kad vidējā temperatūra bija par 2 grādiem zemāka nekā norma. Minimālo temperatūru –14 grādi tika reģistrēja [[10. decembris|10. decembrī]], bet maksimālo temperatūru +6,1 °C atzīmēja [[6. decembris|6. decembrī]]. Minimālo gaisa mitrumu (54 procentus) reģistrēja 29. decembrī. Mēneša beigās pūta stiprs, galvenokārt rietumu un dienvidrietumu virziena vējš, kas 31. decembrī sasniedza līdz 24 metriem sekundē. Mēneša sākumā sniega sega bija 5–7 cm, otrajā dekādē sasniedza 20–27 cm, bet mēneša beigās atkušņa rezultātā samazinājās līdz 1–4 cm un vietumis izzuda pavisam.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/liem1984n004|issueType:P Sinoptiķa komentārs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/liem1984n004{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Liesma" (Valmiera) Nr. 4, {{dat|1984|1|6|SK}}</ref> == Gada notikumi == === Janvāris === '''1983. gada janvāra''' vidējā gaisa temperatūra vairākumā rajonu bija 1 līdz 2 grādi virs nulles, kas ir par 5,5—6,5 grādiem virs normas. Nokrišņu bija divas trīs reizes vairāk nekā parasti (pārsvarā slapja sniega un lietus veidā). Janvārī ziema atnāca tikai divas reizes un arī tad uz ļoti īsu brīdi. Viszemākā gaisa temperatūra, kas tika atzīmēta republikas austrumos 21., 24. un 25. janvārī, bija 11 līdz 13 grādu zem nulles.<ref name="periodika.lv">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n030|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziemai pēdējā iespēja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n030{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, {{dat|1983|2|5|SK}}</ref> Diennakts vidējā gaisa temperatūra janvāra pirmajā nedēļā bija par 4—6 grādiem virs normas. 6. janvārī maksimālā temperatūra Rīgā bija +8 grādi, kas ir tuva šās dienas absolūtajam temperatūras maksimumam. Sniega sega, turklāt ļoti nenozīmīga no diviem līdz 15 centimetriem bija tikai republikas galējos austrumu rajonos. Atlantija uz Eiropas teritoriju citu pēc cita raida cikloniskus virpuļus. Tieši tie uz Baltiju atnes siltumu, lietu un brāzmainu vēju.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n006|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kur tu esi, Salatēti?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n006{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, {{dat|1983|1|8|SK}}</ref> * [[6. janvāris]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra Rīgā svārstījās ap nulli (plkst. 6:00 +0,2 grādi, deviņos no rīta +1,1 grāds), bet tad Latvijā sāka ieplūst silts gaiss. Jau pēcpusdienā gaisa temperatūra Rīgā sāka paaugstināties, vakarā sasniedzot +7,9 grādus. Arī nakts uz 9. janvāri bija neraksturīgi silta, temperatūrai tuvojoties +9 grādu atzīmei (+8,8 °C). * [[7. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,8 °C. Lai gan jau bija janvāra vidus, bet Latvijā ziema nebija iestājusies un zeme bez sniega. Neliela sniega sega, kas bija izveidojusies republikas dienvidu rajonos, izkusa silto janvāra dienu lietū. +2 līdz +7 grādu silta gaisa temperatūra pieturējās visu nedēļu. Rīgā 12. un 13. janvārī tika sasniegts absolūtais maksimums (attiecīgi +6,3 un 6,1 grāds) — diennakts vidēja gaisa temperatūra pārsniedza normu par 10 grādiem. Plašsaziņas līdzekļos tika ziņots, ka daudziem rīdziniekiem radās bažas, vērojot tik krasas klimata maiņas. Tomēr šādas izņēmuma parādības nebija nekas ārkārtējs. Uz to brīdi pēdējo 50 gadu laikā 10 ziemas ir bijušas neparasti siltas. [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971.]], [[1973. gada laikapstākļi Latvijā|1973]] un [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975.]] gada ziemas. Siltu laiku Baltijā vienmēr atnes Atlantijas cikloni. 1983. gada sākumā viņi virzījās pāri cits pēc cita, periodiski pārvietojas no rietumiem uz ziemeļaustrumiem, neatstājot nekādu iespēju Latvijā ielauzties ziemeļu aukstajām gaisa masām.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n012|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Janvāra lietus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n012{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, {{dat|1983|1|15|SK}}</ref> Trešās dekādes sākumā Latvijā uzsniga daudz sniega, valstī valdīja sniegs un putenis. Maksimālais sniega segas biezums sasniedza 16 līdz 20 centimetru. Un, lai gan temperatūras režīms joprojām bija ievērojami augstāks virs vidējā daudzos gados novērotā, tomēr diennakts vidējā temperatūra turējās zem nulles, bet tā jau ir raksturīga ziemas laika pazīme. Janvāra trešajā nedēļā Baltijai pāri gāja trīs dziļi cikloni. Tāpat kā to priekšteči, tie veidojās Atlantijā, tomēr to pārvietošanās trajektorija bija ievērojami vairāk dienvidos. Cikloni nāca no [[Islande]]s uz [[Skandināvija]]s dienvidiem un tālāk pāri Baltijai ātri aizvirzījās uz austrumiem. Šāda sinoptiska situācija veicināja to, ka uz īsu laiku vējš ciklona aizmugurē iegriezās no ziemeļiem, veicinot Arktiskā gaisa ieplūšanu un temperatūras pazemināšanos līdz –8, –12 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n018|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Arktikas elpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n018{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 18, {{dat|1983|1|22|SK}}</ref> * [[24. janvāris]] — vēsākais janvāra rīts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra bija –7,8 grādi. * [[26. janvāris|26.]]—[[28. janvāris]] — trīs dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +6 grādu robežu un bija attiecīgi +6,3, +6,2 un +6,9 grādi. Arī naktīs temperatūra nenoslīdēja zem +3 grādiem. * [[27. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,2 °C. Lietus un atkušņi bija 1983. gada janvāra raksturīgākās meteoroloģiskās parādības. Noturīgais siltums virs Atlantijas okeāna veicināja augstas gaisa temperatūras saglabāšanos Baltijā. Janvāra pirmajā un otrajā dekādē vidēja gaisa temperatūra pārsniedza normu par 5—6 grādiem, bet trešajā dekādē atsevišķās dienās gaisa temperatūra pārsniedza normu (kāda bijusi ilgstošā laika posmā) par 8 līdz 9 grādiem. 26. un 27. janvārī maksimālā gaisa temperatūra Rīgā bija +6 grādi, kas ir par 1 līdz 1,5 grādiem virs absolūtā maksimuma. Cits pēc cita no Atlantijas pāri Latvijai virzās dziļi cikloni. To ceļi veda caur Islandi, Norvēģu jūru, Skandināviju un tālāk uz austrumiem. Ar cikloniem saistīti nokrišņi un vēja pastiprināšanās Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un republikas teritorijā. Rietumu virziena vēji veicināja augsta ūdens līmeņa saglabāšanos Latvijas upēs un Rīgas jūras līcī.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n024|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Un atkal uzbruks ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n024{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 24, {{dat|1983|1|29|SK}}</ref> === Februāris === Ziema tuvojas beigām. Meteoroloģisko novērojumu vēsturē tā iegāja kā neparasti silta ziema. '''1983. gada februāris''' atnāca ar salu, tomēr pamatos gaisa temperatūra bija augstāka par vidējo daudzos gados novēroto. Vairākkārt bija atkušņi, kuru laikā piekrastē praktiski pilnīgi nokusa sniegs. Vissniegainākajos Latvijas rajonos sniega segas biezums nepārsniedza 40—45 centimetrus. Visa mēneša laikā republikā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par −24 grādiem.<ref name="ReferenceA">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n047|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Februāra beigās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n047{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 47, {{dat|1983|2|26|SK}}</ref> Dziļš ciklons, kas 2. un 3. februārī šķērsoja Baltiju, atnesa sev līdzi sniegu, reizēm arī puteni. Bet sals veicināja no jauna uzkritušā sniega saglabāšanos. Maksimālais [[sniega sega]]s biezums Ērgļos sasniedza 18 centimetrus, Gaiziņkalnā — 23 centimetrus.<ref name="periodika.lv"/> * [[6. februāris|6.]]—[[10. februāris]] — vairākas aukstas diennaktis Rīgā. Maksimālā temperatūra dienā bija ap –7 grādiem, bet naktīs gaiss atdzisa līdz –10, –12 grādiem. Naktī uz 7. februāri minimālā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz –15,4 grādiem, diennakts vidējā temperatūra galvaspilsētā šajā dienā bija –11,4 grādi. * [[6. februāris]] — minimālā gaisa temperatūra Daugavpilī bija –19,9 grādi, Valgā –19,5 grādi. Pārējā valsts austrumu daļā bija par pāris grādiem siltāks. * [[7. februāris]] — lai gan sals bija mazāks kā iepriekšējā naktī, tomēr Daugavpilī termometra stabiņs noslīdēja līdz –20,5 grādu atzīmei. Pādējā valstī valdīja –10, –15 grādu sals. Gaisa temperatūra februāra pirmajā dekādē krasi pazeminājās. Naktī un rīta stundās sals sasniedza –10, –15 grādu, republikas austrumos līdz –20 grādiem. Dienas stundās, lai gan retumis cauri mākoņu segai uzspīdēja saule, gaisa temperatūra joprojām bija zema: –3 līdz –8 grādi, austrumu rajonos –12 grādu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 4 līdz 6 grādus zem normas. Visā valstī uzsniga sniegs. Naktī, laikam skaidrojoties, bija vērojama migla. Republikas austrumos koki nosarmoja. Sniega segas biezums Alūksnē 23 centimetri. Ērgļos — 25, Gaiziņkalnā — 27 centimetri. No Atlantijas uz Islandi joprojām virzījās dziļi cikloni, bet to pārvietošanās trajektorija atšķīrās no iepriekšējiem: viens no tiem pārvietojās uz dienvidaustrumiem, otrs uz ziemeļaustrumiem. Latvijā laiku ietekmēja anticiklons, kas bija izveidojies virs Somijas. Ar austrumu vējiem mūsu rajonos ieplūda aukstais arktiskais gaiss. Virs Rietumeiropas griezās plašs ciklonisks virpulis. Tā ziemeļu perifērijas ietekmē Latvijā vietām sniga sniegs.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n036|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sveicināta, ziema!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n036{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, {{dat|1983|2|12|SK}}</ref> * [[12. februāris]] — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] tika reģistrēts vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārim Latvijas austrumu daļai — 31 mm.<ref>[https://www.meteo.lv/lapas/laiks/latvijas-klimats/menesu-klimatiskais-raksturojums/februaris/februaris?id=1161&nid=542 Februāris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191227201157/https://www.meteo.lv/lapas/laiks/latvijas-klimats/menesu-klimatiskais-raksturojums/februaris/februaris%3Fid%3D1161%26nid%3D542 |date={{dat|2019|12|27||bez}} }}, meteo.lv</ref> * [[15. februāris]] — aukstākā 1983. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,7 °C. Ziemīgās dienas Latvijā ilgi neuzkavējās. Arktikas gaiss, kas Baltijā atnesa salu, atkāpās uz Baltkrieviju un Ukrainu. Virs Rietumeiropas un Ziemeļu jūras izveidojās plašs ciklons. Tā rietumu perifērijā no dienvidiem līdz Atlantijas ziemeļu platumiem ieplūda silts gaiss, kas pakāpeniski izpletās Skandināvijas un Baltijas valstu virzienā. Otrās dekādes vidū diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija par 2—3 grādiem virs normas. Tikai republikas austrumos vēl turpinājās neliels sals — vietām sniga un saglabājās visai ievērojams sniega segas biezums.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n041|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema atkāpjas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n041{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 41, {{dat|1983|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]]—[[4. marts]] — 12 dienas pēc kārtas Rīgā netika novēroti nokrišņi. * [[22. februāris]] — viena no aukstākajām gada naktīm. Vidzemē un Latgalē minimālā gaisa temperatūra pazeminājās zem –20 grādiem. Diennakts un arī visa 1983. gada zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta '''Zosēnos''', kur termometra stabiņš apstājās pie '''–27,1 °C''' atzīmes. Skrīveros bija −24,6 grādi, Daugavpilī temperatūra noslīdēja līdz –23,4 °C, Ainažos –23,1 °C. Gulbenē tika reģistrēts –19,9 grādu sals, bet Rīgā –13,6 grādi. Februāra otrajā pusē laiku Latvijā noteica spēcīgs ciklons, kas izveidojās virs Azoru salām, bet pēc tam pārvietojās uz Ziemeļjūru un Centrālās Eiropas rajoniem. Pa tā ziemeļaustrumu teritoriju Baltijā ieplūda gaisa masas no Ziemeļatlantijas. Mēneša beigās laikapstākļus noteica anticiklons.<ref name="ReferenceA"/> * [[28. februāris]] — minimālā gaisa temperatūra Daugavpilī noslīdēja līdz –20,5, Gulbenē –18,2 grādiem. === Marts === * Līdzās [[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994. gadam]], nokrišņiem bagātākais marts — mēneša nokrišņu daudzums bija no 40 līdz 100 mm. * Mēneša nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''75,0 mm''', kas ir marta rekords galvaspilsētai. * [[1. marts|1.]]—[[3. marts]] — aukstas dienas galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra naktīs pazeminājās līdz –13, –14 grādiem (2. martā –14,6 °C). * [[3. marts]] — minimālā gaisa temperatūra Daugavpilī noslīdēja līdz –23,0 grādiem. Marta pirmajā dekādē laikapstākļi mainījās vairākkārt. Marta pirmo dienu sauso, vēso laiku dekādes otrajā pusē nomainīja apmācies laiks ar slapju sniegu, kas republikas rietumu rajonos pārgāja lietū. Lielākajā daļā Latvijas teritorijas pieturējās viegls sals. Tikai piekrastes rajonos temperatūra pacēlās līdz plus trim, sešiem grādiem. Laiks krasi mainījās dziļu ciklonu ietekmē, kuri nāca no Atlantijas pāri Skandināvijai.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n058|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Marta kaprīzes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n058{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 58, {{dat|1983|3|12|SK}}</ref> Pēc ilga aukstuma perioda Latvijā kļuva siltāks. Savā pēdējā mēnesī ziema ilgi negribēja atkāpties no savām pozīcijām. Vēl 11. un 12. marta naktīs gaisa temperatūra pazeminājās līdz –10, –15 grādiem zem nulles, vietām sasniedzot –19 grādus, dienā tā bija 1 līdz 6 grādi zem nulles. Tajās dienās Rīgā diennakts vidējā temperatūra bija 4,6 grādi zem nulles, kas ir par diviem grādiem zemāk par normu. Turpmākajās dienās kļuva ievērojami siltāks. Jau 16. martā gaisa temperatūra naktī bija tuvu nullei, bet dienā no 4 līdz 9 grādi virs nulles. Vietām nolija neliels lietus, intensīvi sāka kust sniegs. Diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 1,5 grādiem, kas ir 3,5 grādus augstāka par normu. Šādu siltuma iestāšanos noteica atmosfēras procesu pārkārtošanās. Anticiklons, kas radīja aukstu un sausu laiku, atkāpās uz Ukrainu. No Islandes uz Baltiju atnāca cikloni, kas atnesa sev līdzi silto un mitro Atlantijas gaisu. Bet dažos Latvijas rajonos vēl saglabājās ziema: sniega segas biezums Galziņkalnā bija 35 centimetri. Ērgļos — 30 centimetri.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n064|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Baltijā atnācis pavasaris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n064{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 64, {{dat|1983|3|19|SK}}</ref> Tikai nedēļu, no 14. līdz 21. martam, Latvijā noturējās agrīnam pavasarim raksturīgs laiks ar temperatūru +4 līdz +9 grādi, ar lietu un ilgstošu miglu. Praktiski vairs nebija sniega segas. Tikai republikas augstienēs saglabājās mazliet sniega. 22. un 23. martā ziema atgriezās — it visur puteņoja, vējam pastiprinoties līdz 12, 17 metriem sekundē. '''Snigšanas intensitāte vietām sasniedza 10 līdz 14 milimetrus divpadsmit stundās.''' Visvairāk sniega uzsniga Rīgā (22. martā diennakts nokrišņu summa sasniedza 17,8 mm). Rezultātā sniega sega atjaunojusies visā republikas teritorijā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n070|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasara un ziemas cīņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n070{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 70, {{dat|1983|3|26|SK}}</ref> Marta pēdējās dienās virs Baltijas bija robeža starp silto gaisu, kas ieplūda Krievijas Eiropas daļā un auksto gaisu, kas valdīja Rietumeiropā un Skandināvijā. Šķirtnes līnijā no dienvidiem uz ziemeļiem virzījās cikloni, kuru ietekmē Latvijā saglabājās nepastāvīgs laiks ar lietu, un mitru sniegu. Bet no aprīļa pirmajām dienām to ietekme kļuva vājāka. Baltijā ieplūda dienvidaustrumu siltās gaisa masas, no Ukrainas ienāca siltums. Kusa pēdējais sniegs.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n076|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasara elpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n076{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 76, {{dat|1983|4|2|SK}}</ref> * [[31. marts]] — maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī pārsniedza +10 grādus un bija +10,9 °C. === Aprīlis === '''1983. gada aprīlis''' pieturējās samērā silts, taču bieži bija apmācies un lietains laiks, pie tam otrajā dekādē temperatūra pazeminājās un uzsniga pat smags. Vidējā temperatūra aprīlī kopumā [[Valmieras rajons|Valmieras rajonā]] sasniedza + 7 °C (norma +3,9 °C). Nokrišņa summa turējās 45–55 mm robežās. bet Rūjienā nepārsniedza 29 mm.<ref name="ReferenceB">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/liem1983n072|issueType:P Sinoptiķa komentārs (N. Uļjaņeca, Valmieras hidrometeoroloģiskās stacijas priekšniece)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/liem1983n072{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Liesma" (Valmiera) Nr. 72, {{dat|1983|5|9|SK}}</ref> * [[1. aprīlis]] — pirmo reizi 1983. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +10 grādus un bija +12,5 °C (Liepāja +12,9 °C). * [[2. aprīlis]] — pirmo reizi 1983. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā un Daugavpilī pārsniedza +15 grādus un bija attiecīgi +15,5 °C un +15,4 °C. Līdz ar aprīļa pirmajām dienām Latvijā iestājās pavasarīgi silts, pārsvarā saulains laiks. Par nedēļu ātrāk nekā parasti attīstījās pavasara procesi dabā. Daudzos rajonos, it īpaši republikas austrumos, bērziem sāka tecināt sulas, ziedeja lāzdas un pelēkie alkšņi, piebrieda pumpuri ķiršiem un ābelēm. Tas viss saistībā ar to, ka jau marta beigās un aprīļa sākumā Baltijā ieplūda dienvidu siltās gaisa masas no Turcijas un Aizkaukāza. Visas šīs dienas temperatūras režīms Latvijā, arī Rīgā bija ievērojami augstāks par parasto. Diennakts vidējā temperatūra bija par 5—9 grādiem virs normas, bet dienas stundās maksimālā temperatūra vairumā rajonu sasniedza +13, +16 grādus. Visu šo laiku virs Krievijas Eiropas daļas turējās mazkustīgs anticiklons, un tur bija vērojams sevišķi silts, sauss laiks (Maskavā pirmajās piecās aprīļa dienās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +17 grādu atzīmi). Anticiklona rietumu teritorijā no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] pāri Rietumukrainai, Baltkrievijai un Baltijai gāja vairāki sekli cikloni, kuru ietekmē Latvijā nolija neliels lietus, tomēr tas neizjauca vispārējo labā laika iespaidu. Aprīļa pirmajā dekādē kļuva siltāks ne tikai gaiss, bet iesila arī ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī, paceldamies līdz +2, +3 grādiem, bet Latvijas upēs līdz +5, +6 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n082|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris un saule] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n082{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 82, {{dat|1983|4|9|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]] — gaisa temperatūra Rīgā bija tikai pāris grādi virs nulles (maksimālā +5,7 grādi), nokrišņu summa sasniedza 14,3 milimetrus. * [[12. aprīlis]] — saistībā ar mazkustīgu ciklonu, daudzviet Latvijā tika novērots ilgstošs lietus. Zemgalē 12 stundās nokrišņu summa sasniedza 22 līdz 24 mm, Rīgā 16,2 milimetri. * [[17. aprīlis]] — vēsākā mēneša diena [[Valmieras rajons|Valmieras rajonā]], minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,2 °C.<ref name="ReferenceB"/> Mēneša sākumā Latvijā vēl bija patīkams, silts laiks, bet pēkšņi ielauzās aukstums ar slapju sniegu un ledainu lietu, bet dažviet pat tika novērots sniegputenis. Dažos rajonos zemi atkal klāja 6 līdz 9 centimetrus bieza sniega sega (Rūjienā, Cēsīs un Stendē). Aukstais gaiss Baltijā ieplūda saistībā ar ciklona ziemeļu malu, kurš izveidojās virs Ziemeļjūras. iedams pāri Rietumeiropas centrālajiem rajoniem, ciklons divās diennaktīs sasniedza Baltiju, un tur, kļūdams mazkustīgs, gausi sāka pieņemties spēkā. tā ilgstošā uzturēšanās atnesa apmākušos aukstu laiku ar nokrišņiem. Visbagātīgākie nokrišņi tika reģistrēti 12. aprīlī. Saldus un Jelgavas rajonā 12 stundās sasniedzot 22 līdz 24 milimetrus, kas izraisīja ūdens uzkrāšanos uz laukiem un radīja nelabvēlīgus apstākļus augu augšanai.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n088|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Un atkal triumfēs pavasaris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n088{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 88, {{dat|1983|4|16|SK}}</ref> * [[23. aprīlis]] — pirmo reizi 1983. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +20 grādus un bija +22,6 °C. Arī Daugavpilī tika reģistrēti pirmie +20 grādi (+21,3 °C). Siltākā mēneša diena arī [[Valmieras rajons|Valmieras rajonā]], +22,7 °C.<ref name="ReferenceB"/> Dienu iepriekš, pirmie divdesmit grādi tika reģistrēti arī Liepājā (+20,3 °C). Aprīļa otrajā pusē atmosfēras procesi virs Krievijas Eiropas rietumu daļas bija ļoti nenoteikti. Gaisa plūsmas uz Latviju atnesa te siltu un sausu dienvīdu gaisu, te vēsu un mitru — no Atlantijas. Tāda krasa laika maiņa Baltijas pavasarim ir raksturīga. Otrās dekādes beigās virs Latvijas pārvietojās trīs cikloni. Neliels lietus nolija visā valsts teritorijā. Apmākušos laiku nomainīja saulains. Krasi mainījās gaisa temperatūra: atsevišķās naktīs bija vērojamas salnas līdz mīnus vienam, diviem grādiem, bet saulainās dienās gaiss sasila līdz +16, +18 grādiem. Kaut gan laiks bija svārstīgs, ar īslaicīgu aukstuma atgriešanos, turpinājās attīstība augu valstī. Pavasaris dabā pieņēmās spēkā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n093|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasara svārstīgais raksturs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n093{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 93, {{dat|1983|4|23|SK}}</ref> * [[23. aprīlis|23.]]—[[26. aprīlis]] — četras dienas Daugavpilī maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +21 grādu, maksimumu sasniedzot 25. aprīlī, kad gaiss iesila līdz +22,7 grādiem. * [[24. aprīlis]] — maksimālā gaisa termperatūra Rīgā sasniedza +23,3 grādus. * [[25. aprīlis]] — pēcpusdienā ap Jelgavu izveidojās kompakts negaiss, kas pēc plkst. 18:00 skāra Rīgas ziemeļu daļu. Līdzīgs negaiss tajā pašā laikā izveidojās Kurzemes vidienē. * [[26. aprīlis]] — neilgi pēc pusnakts Latviju no dienvidiem sasniedza plašs negaiss. Tas virzījās pāri Zemgales rietumu daļai, uz rīta pusi sasniedzot galvaspilsētu. 23., 24. un 25. aprīlī laiks bija vasarīgi silts. Koki ietinās zaļā dūmakā, gaiss bija piesātināts ar ziedošo pļavu un bērzu smalko smaržu, atdzīvojās lauki un dārzi. Virs Rietumeiropas un Centrālās Eiropas nostabilizējies plašs zema spiediena apgabals. Pa tā austrumu perifēriju Baltijā ieplūda siltas gaisa masas, kas bija veidojušās virs Melnās jūras rajoniem. Gaisa temperatūra Latvijā cēlās līdz +18, +23 grādiem. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā 23. aprīlī sasniedza +15,8 grādus, kas ir par 9,4 grādiem virs normas. Frontālajās gaisa šķirtnēs, kas ierobežoja šo silto gaisu, republikā bija vērojams lietus un [[pērkona negaiss]]. Dekādes vidū pārsvarā sāka pūst rietumu vēji un iestājās aprīlim raksturīgāks — vēsāks laiks.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n099|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Gaidāms sauss laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n099{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 99, {{dat|1983|4|30|SK}}</ref> === Maijs === Līdzās 1967. gadam, 1983. gada maijs bija siltāks par jūniju un līdzās 1958. un [[1995. gada laikapstākļi Latvijā|1995. gadam]], bija siltākais maijs Latvijā. '''1983. gada maijs''' bija neparasti silts un saulains. Temperatūras režīms visu mēnesi bija ievērojami virs vidējās, daudzos gados novērotās. Lietus pārsvarā bija īsu lietusgāžu veidā un ar pērkonu — pērkona negaisi virs republikas dārdēja 17 dienas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/padk1983n079|issueType:P Vasara zenītā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/padk1983n079{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Dzimtene" (Kuldīga) Nr. 79, {{dat|1983|7|5|SK}}</ref> Sakarā ar to nokrišņu daudzums republikas teritorijā nebija vienmērīgs, dažos rajonos to bija divas trīs reizes vairāk nekā parasti Trešās dekādes vidū, pēc atsevišķu hidrometeostaciju ziņojumiem, lietusgāzes pēc savas intensivitātes bija gluži kā vasarā. 16. maijā, apsteidzot parasto grafiku vairāk nekā par divām nedēļām, Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara.<ref name="ReferenceC">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n121|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Maija "plāns" pārsniegts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n121{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 121, {{dat|1983|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumu daļā meteoroloģiskā vasara iestājās vēl par pāris dienam agrāk — Daugavpilī 13. maijā. Maija pirmajā dekādē laiks bija nepastāvīgs. Un tomēr saule sasildīja zemi, ar katru dienu vairāk auga zaļā zāle, parādījās daudz ziedu. Dekādes sākumā un vidū nolija neliels lietus, vietām ar pērkona negaisu, ko izraisīja atmosfēras frontes pārvietošanās virs Baltijas. Gaisa temperatūra dienā bija plus +8, +13 grādi. Pārējās dienās pārsvarā bija skaidrs, sauss laiks ar miglu rīta stundās. Gaisa temperatūra palika tajās pašās robežās, jo laiku noteica aukstajā Arktikas gaisā izveidojies anticiklons. Gaisa temperatūra naktī bija +2, +7 grādi. Skaidrā laikā augsnes virskārtā tika reģistrētas arī salnas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra šajās dienās bija tuvu normai, bet atsevišķās dienās par 1—2 grādiem zemāka par to.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n104|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n104{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 104, {{dat|1983|5|7|SK}}</ref> Pēdējā pavasara mēneša pirmā puse Latvijā bija bez krasām temperatūras svārstībām. Pat bezvēja naktīs, kad debesis bija skaidras, laiks nekļuva ievērojami vēsāks. Lielākajā republikas teritorijas daļā temperatūra naktī palika virs nulles, tikai atsevišķos rajonos 6. un 7. maijā bija vērojamas nelielas salnas. Bet dienā spilgtā saule gaisu sasildīja līdz +15, +20 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija par 2—3 grādiem virs normas. Maija otrās dekādes sākumā Baltijā izplatījās mitrs Atlantijas gaiss. Vējš sāka pūst no dienvidiem, tika novēroti pirmie pērkona negaisi un nolija lietus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n109|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pirmie pērkona negaisi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n109{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 109, {{dat|1983|5|14|SK}}</ref> * [[16. maijs]]: ** Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +15 grādiem un, apsteidzot parasto grafiku vairāk nekā par divām nedēļām, iestājās meteoroloģiskā vasara.<ref name="ReferenceC"/> ** Neilgi pirms pusnakts virs pašiem Kurzemes ziemeļiem, kā arī virs Rīgas jūras līča centrālas daļas sprādzienveiedīgi izveidojās plašs negaiss, kas, virzoties ziemeļaustrumu virzienā, naktī skāra Vidzemes ziemeļu daļu, bet 5 no rīta jau bija aptvēris visu Igaunijas teritoriju, kā arī Latvijas ziemeļus.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1539285128903630852 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|6|21|SK}}</ref> * [[17. maijs]]: ** [[Rūjiena|Rūjienā]] tika uzstādīts jauns Latvijas mēneša absolūtais temperatūras maksimums, '''+34,4 °C'''. ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,0 °C (+28,6 °C). Šī bija arī karstākā 1983. gada diena Rīgā. * [[18. maijs]] — no rīta plaša nokrišņu zona sasniedza Kurzemes rietumu un centrālos rajonus, bet ap pusdienlaiku negaiss no Lietuvas virzījās pāri valsts centrālajiem rajoniem. Pašā vakarā, līdzīgi kā pēcpusdienā, vēl viens negaiss izveidojās Kurzemes ziemeļu daļā. Otrās dekādes beigās laiks Latvijā bija neparasti silts, dažās dienās pat karsts. 17. un 18. maijā termometra dzīvsudraba stabiņš gandrīz visur noturējās pie +25, +30 grādu atzīmes. Rīgā 17. maijā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +29 grādus, kas bija par vienu grādu virs absolūtā maksimuma pēdējo 77 gadu novērojumos, bet diennakts vidējā temperatūra bija 10 grādus virs normas. Dienvidu ciklonu sērija, kas radās virs Vidusjūras, virzījās pāri Centrālajai Eiropai uz Baltiju un Skandināviju. Tie nesa līdzi ļoti siltu un mitru gaisu. Latvijā it visur nolija lietus, vietām ievērojams. Ļoti siltais laiks veicināja intensīvu augu valsts attīstību. Gandrīz par divām nedēļām agrāk nekā parasti sāka ziedēt [[ābele]]s, [[Ķirši (koki)|ķirši]], [[Parastais pīlādzis|pīlādži]] un ceriņi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n115|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Zied ābeles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n115{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 115, {{dat|1983|5|21|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — vakarā Latgalē — joslā no Daugavpils līdz Balviem, aktīvi veidojās pērkona negaisi. * [[24. maijs]] — [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] divarpus stundās nolija 52 milimetri nokrišņu. Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1983/ws-264220.html Climate Riga (Year 1983) - Climate data (264220)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231120051042/https://en.tutiempo.net/climate/1983/ws-264220.html |date={{dat|2023|11|20||bez}} }}, en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Pievakarē Latgales rietumos, ziemeļaustrumu virzienā, pārvietojās negaiss, īpaši stipras lietusgāzes atnesot rajonos uz ziemeļiem no Rēzeknes. Tajā pašā laikā lokāls negaiss izveidojās Rīgas ziemeļaustrumu pievārtē. * [[25. maijs]] — no rīta mazkustīgi negaisi veidojās Kurzemes un Zemgales dienvidu daļā un Lietuvā. Aizputes apkaimē mazāk nekā desmit stundās nolija 58 milimetri. Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[26. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[27. maijs]]: * Naktī Jelgavas rajonā piecās stundās nolija 66 milimetri.<ref name="ReferenceC"/> * Naktī Rīgā un tās apkaimē plosījās pērkona ne gaiss. Divās stundās nolija tik bagātīgi nokrišņi, ka tika applūdināti vairāk nekā 200 pagrabu, pāri par 40 maģistrālo ielu iecirkņu, daži dzīvokļi, kas atrodas pirmajos stāvos. Rendas ielā izskaloja dzīvojamā nama pamatus. Bija apdraudēta pilsētas transporta normāla funkcionēšana, piemēram. Vienības gatvē ūdens līmenis sasniedza 30—40 un pat vairāk centimetru. Dažviet cilvēki nevarēja iziet no mājām, pa Piena ielu nebija iespējams izbraukt pat ar kravas mašīnu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n124|issueType:P Lietus gāze sākās naktī...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n124{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 124, {{dat|1983|6|1|SK}}</ref> Nokrišņu daudzums Rīgas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā sasniedza 28,2 mm. * [[31. maijs]] — pēc plkst. 22:00 [[Rēzekne|Rēzeknē]] virs pilsētas plosījās pērkona negaiss. Tika novērots [[Lodveida zibens]]. Par šo notikumu 11. jūnijā tika ziņots Rēzeknes laikrakstā "Znamja Truda".<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/zntr1983n070|issueType:P Nošķīda zibens...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/zntr1983n070{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Znamja Truda" (Rēzekne) Nr. 70, {{dat|1984|6|11|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — vakarā Vidzemes augstienē izveidojās negaiss, kas, virzoties austrumu virzienā, Rēzeknes apkārtnē atnesa lietu un negaisu. * [[3. jūnijs]] — nakts sākumā Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Pēc siltā, brīžiem pat karstā maija kalendāra vasara Latvijā sākās ar vēsu laiku. Diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas (vidējā daudzos gados novērotā lieluma) par 1 līdz 2 grādiem. Jūnija pirmajā dekādē Latvijā tika prognozēta salna. Par laimi spirgtais vējš, kas veicināja gaisa pārvietošanos un temperatūras izlīdzināšanos, kā arī nelielais lietus, kas nolija vairumā republikas rajonu un samitrināja zemi, pasargāja laukus no salnām. Vāja salna augsnes virskārtā bija tikai naktī no 6. uz 7. jūniju Talsu un Jēkabpils rajonos. Lai gan maijs bija ļoti silts, ūdens temperatūra republikas ūdenskrātuvēs līdzinās vidējam daudzu gadu lielumam: upēs, izņemot Gauju, +15 līdz +17 grādi, Gaujā līdz +14 grādi. Rīgas jūras līcī ūdens temperatūra bija no +10 līdz +13 grādiem, Jūrmalas rajonā seklā ūdenī +13 līdz +14 grādu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n133|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vasaras untumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n133{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 133, {{dat|1983|6|11|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — dienas sākumā Kurzemē, bet dienas otrajā pusē Vidzemē, īpaši tās ziemeļu un rietumu daļā, tika novēroti stacionāri un ilgstoši nokrišņi. Diennakts nokrišņu summa Rūjienā sasniedza 39,2 mm. Maija otrā dekāde pilnīgi atbilda jūnija pirmās puses klimatiskajam raksturojumam. Sājā nedēļā sinoptiskā situācijā virs Latvijas mainījās divas reizes. Sākumā atmosfērā virs Baltijas pārsvarā bija anticikloniska gaisa cirkulācija. Anticiklona centrs atradās virs Baltkrievijas un ietekmēja laiku Latvijā, pirmajās nedēļas dienās bija sauss un silts laiks ar nelielu mākoņu daudzumu. Nedēļas otrajā pusē to nomainīja pērkona lietus. Anticiklona vietu ieņēma ciklons, kas izveidojās virs Eiropas dienvidu rajoniem. Ar šo ciklonu saistīta mazkustīga atmosfēras fronte, kas stiepās no Balkānu pussalas pāri Polijai un Baltijai uz Kolas pussalu un bija robeža starp ļoti silto gaisa masu virs Padomju Savienības Eiropas teritorijas un auksto gaisu virs Skandināvijas, noteica nepastāvīgu laiku ar īslaicīgu lietu un negaisiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n139|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Nepastāvīgs laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n139{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 139, {{dat|1983|6|18|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +2,6 °C. * [[23. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +3,7 °C. [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +3,5 °C. * [[25. jūnijs]] — priekšpusdienā Vidzemei no rietumiem pāri virzījās nokrišņu zona. Jūnijā vasara skopojās ar siltumu. Bieži pūta vēsi ziemeļu un ziemeļrietumu vēji, kas veicināja aukstā Arktikas gaisa ieplūšanu. Trešās dekādes sākumā Latvijā jūtami pazeminājās gaisa temperatūra, it īpaši naktīs. Naktī no 22. uz 23. jūniju, otro reizi jūnijā, radās salnas draudi. Temperatūra noslīdēja līdz +1, +6 grādiem, bet Rucavā līdz 0. Augsnes virskārtā Jelgavas un Jēkabpils rajonos bija salna līdz –1 grādam. Par laimi, dienā bija lijis lietus, un salna lielu ļaunumu nenodarīja. Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš naktī uz 22. jūniju noslīdēja līdz +2,6 grādiem. Tik zema temperatūra jūnija tiešajā dekādē Rīgā tika atzīmēta pirmo reizi visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 1881. gada, tas ir, vairāk nekā simt gadu laikā. Dekādes sākumā virs Norvēģu jūras ziemeļu rajoniem izveidojās anticiklons, kas arī noteica vasarai tik nelabvēlīgo laiku ne tikai Baltijā, bet arī PSRS Eiropas daļas ziemeļu un centrālajos rajonos.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n145|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vasaras pārsteigumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n145{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 145, {{dat|1983|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — pēcpusdienā valsts austrumos bija vērojamas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss. Diennakts nokrišņu summa Griškānos ([[Rēzeknes rajons]]) sasniedza 29,7 mm, Daugavpilī 25,8 mm, Rēzeknē 21,3 mm, Zosēnos 18,5 mm, bet Lubānas novērojumu stacijā 13,2 mm. Pēdējās jūnija dienās aktivizējusies clkloniskā darbība virs Atlantijas. Cikloni, kas tur izveidojās, virzījās uz Skandināviju un ietekmēja laiku Baltijā. Atmosfēras fronte, kas gāja pāri Latvijai, nesa līdzi mitrumu, un tāpēc it visur nolija īslaicīgs lietus, bet 28. jūnijā republikas austrumos bija vērojamas stipras lietusgāzes ar negaisu. Gaisa temperatūra naktī bija +10, +15 grādu, dienā +16, +20 grādu, vietām līdz +23 grādiem. Naktī uz 30. jūniju Baltiju sāka ietekmēt augsta spiediena gaisa masas no dienvidiem, sakarā ar to laiks skaidrojās, gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz +6, +11 grādiem, mitējās lietus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +14, +16 grādu, kas bija par 1—3 grādiem zem normas. Diemžēl gaisa masas ietekme, kas noteica sausu, mēreni siltu laiku, bija īslaicīga.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n150|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Būs mākoņains laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n150{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, {{dat|1983|7|9|SK}}</ref> === Jūlijs === Kopumā '''1983. gada jūlijs''' bija sauss un karsts. Gandrīz pusi mēneša diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18, +20 grādu un vairāk, maksimālā pacēlās līdz +28, +30 grādiem. Tādu laika apstākļu raksturu noteica Ilgstoša anticiklona ietekme uz Skandināvijas un Baltijas rajoniem. Aukstais anticikloniskais gaiss, sasilstot skaidrā laikā līdz +25, +30 grādiem, kļuva aizvien sausāks un veicināja augsnes izžūšanu. Spēju atvieglojumu pēc ilgstoša karstuma trešās dekādes sākumā atnesa ciklons, kas no Islandes rajoniem pārvietojās dienvidaustrumu virzienā. Ar to bija saistītas lietusgāzes, negaisi, kā arī gaisa temperatūras pazemināšanās. Mēneša beigās virs Skandināvijas ziemeļiem atradās anticiklons, kura ietekmē gaisa temperatūra no jauna paaugstināja!<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n173|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Jūlija izskaņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n173{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 173, {{dat|1983|7|30|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]] — Diennakts nokrišņu summa Pāvilostas meteoroloģisko novērojumu stacijā sasniedza 34,9 mm, Ventspilī 22,5 mm, bet Skrīveros 20,0 mm. Jūlijs sākās ar karstu laiku, lietusgāzēm un negaisu. 1. un 2. jūlijā Latvija it visur termometra stabiņš turējās pie +24 līdz +26 grādu atzīmes, bet nokrišņu daudzums dažos rajonos sasniedza 30 līdz 35 milimetrus (Ventspils. Pāvilosta, Skrīveri). Bet jūlija trešajā dienā kļuva jūtami vēsāks, temperatūra kritās līdz +16, +21 grādam. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra no 3. līdz 7. jūlijam nepārsniedza +13 +15 grādu atzīmi, kas ir 2 līdz 3 grādus zemāka par normu šajās dienās. Vasarā vispastāvīgākais temperatūras režīms ir ūdenskrātuvēs — Daugavā un Lielupē ūdens temperatūra stabili turējās +18 līdz +20 grādu robežās. Rīgas jūras līcī ūdens sasilst līdz +15, +17 grādiem, bet dienā seklās vietās līdz +18, +19 grādiem. Jūlija pirmās dekādes otrajā daļā laiku Baltijā noteica anticiklons. Radies virs Rietumeiropas, tas ietekmēja laiku Latvijā tikai ar savu ziemeļu perifēriju. Pēc tam pastiprinādamies, tas ātri aizvirzījās uz ziemeļiem un savai ietekmei pakļāva visu Skandināviju, Karēiiju un Baltiju.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n156|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vasaras pilnbrieds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n156{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 156, {{dat|1983|7|9|SK}}</ref> * [[13. jūlijs]] — pēcpusdienā un vakarā valsts vidienē veidojās lokālas un stacionāras lietusgāzes. * [[21. jūlijs]]: ** [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 30,3 mm. ** Cetrutdienas vakarā Garezeram (uz ziemeļiem no Rīgas) pāri gāja spēcīgs negaiss, kas radīja ne tikai lielas izbailes, bet arī postījumus. Daudz nolauztu koku, divi no tiem ielauzuši ambulances jumtu. Visa nometne bijusi bez elektrības līdz sestdienas vēlai pēcpusdienai.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_000_xlak1983n062|issueType:P Garezerā...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_000_xlak1983n062{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Laiks" Nr. 62, {{dat|1984|8|3|SK}}</ref> Arī oficiāli Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Jūlija sauso un karsto laiku otrās dekādes beigās nomainīja dziļš ciklons, kas no Norvēģu jūras šķērsoja Skandināviju un Baltiju, izspiežot silto gaisu uz PSRS Eiropas daļas austrumu rajoniem. Dienvidu vējus nomainīja ziemeļrietumu, kas, virzoties ziemeļu virzienā, atnesa mitru un vēsu gaisu. Visā Latvijā nolija lieti, vietām ar pērkona negaisu un krusu. Gaisa temperatūra, kas bija pārsniegusi normu par 2—3 grādiem, pazeminājās zem normas par 3—5 grādiem. Auksta gaisa ieplūšana jūlija trešajā dekādē ir reta parādība. Pēc klimatiskajiem datiem periodā no 20. līdz 25. jūlijam ir viskarstākās vasaras dienas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n167|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Jūlija nelaiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n167{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 167, {{dat|1983|7|23|SK}}</ref> * [[25. jūlijs]] — pievakarē un nakts sākumā, valsts vidienei no ziemeļaustrumiem (!), pāri virzījās pērkona negaisi. Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[26. jūlijs]] — pievakarē, Vidzemes vidienē un rietumos, kā arī Zemgales austrumu daļā, šaurā joslā, veidojās pērkona negaisi, kas virzījās dienvidu virzienā. * [[28. jūlijs]] — vakarā Vidzemes piekrasti sasniedza pērkona negaiss. Tikmēr Lietuvā, gar Latvijas robežu, austrumu virzienā pārvietojās plašāka pērkonu negaisu zona. * [[29. jūlijs]] — vakarā Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> === Augusts === '''1983. gada augusts''' bija mainīgs mēnesis. Brīžam svelmaini karsts, brīžam auksts. Lieli bija kontrasti temperatūras režīmā dienā un naktī. Maksimālajai temperatūrai dienā sasniedzot +23, +28 grādus, nakts stundās dzīvsudraba stabiņš nokritās līdz +3, +8, bet vietām arī līdz +1 grādam. Pretēji savam klimatiskajam raksturojumam 1983. gada augusts bija pastāvīgi sauss un saulains. Visā mēnesī periodā republikā tika novērotas tikai sešas lietainas dienas, bet parasti augustā ar nokrišņiem bagātas dienas nemēdz būt mazāk par 13—16. Šādu laiku visu mēnesi noteica anticiklonu cirkulēšana atmosfērā virs Baltijas.<ref name="ReferenceD">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n196|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vasaras nogalē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n196{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 196, {{dat|1983|8|27|SK}}</ref> * [[1. augusts|1.]]—[[6. augusts]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā turējās virs +25 grādiem. * [[5. augusts]]: ** Vakarā no dienvidiem Latviju sasniedza mākoņu zona, pēc astoņiem vakarā Kurzemes ziemeļu daļā un valsts centrālajiem rajoniem (uz dienvidaustrumiem no Rīgas) atnesot pērkona negaisu. ** Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +28,0 °C. * [[5. augusts|5.]]—[[7. augusts]] — trīs dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī bija virs +27 grādiem, turklāt 4. 5. un 6. augusta diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs +21 grāda. * [[6. augusts]]: ** Gada siltākā nakts galvaspilsētā (+19,2 °C). ** Pēc pieciem vakarā virs Latvijas sāka veidoties mazkustīgi un plašī negaisi. Spēcīgākais no tiem izveidojās Kurzmes vidienē un austrumu daļā — Talsu un Tukuma apkārtnē. Vēlāk, ap desmitiem vakarā, lokāls negaiss izveidojās uz austrumiem no galvaspilsētas. * [[7. augusts]] — ap sešiem vakarā Latgales dienvidos veidojās pērkona negaisi, kas virzījās dienvidu virzienā. Plašāki negaisi tika novēroti visā Lietuvas teritorijā. * [[8. augusts]] — visu dienu Latvijā valdīja saulains un silts laiks. Gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +23 grādiem. * [[9. augusts]] — virs Latvijas valdīja skaidrs laiks. Vienīgi pievakarē virs Vidzemes augstienes un valsts ziemeļu daļas sāka veidoties viegla mākoņu sega. Augusta pirmajā nedēļā Baltijā bija neparasti noturīgs laiks. Saulainās dienas iepriecināja rīdziniekus un pilsētas viesus. Siltais un karstais laiks Latvijā šajās dienās neatpalika no laika Francijas Vidusjūras kūrortos. Gaisa temperatūra dienā bija +25, +29 grādi. Nakts stundās tā sasniedza +20 grādus. 4. augustā Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +22,5 grādi, kas ir par 5,5 grādiem virs normas. Dienu vēlāk jau +23,5 grādi. Ūdens Rīgas jūrmalā sasila no +18 līdz +20 grādiem. Tādu laiku nodrošināja plašs anticiklons, kura centrs atradās virs PSRS Eiropas daļas teritorijas. Uz Kaļiņingradas apgabalu pārvietojās ciklons. Pa tā austrumu un dienvidaustrumu perifēriju Baltijā nokļuva ļoti silta un sausa gaisa masas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n179|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Augusta karstās dienas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n179{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 179, {{dat|1983|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — rīts Latvijā bija samērā saulains, bet dienā no ziemeļrietumiem Latviju sasniedza plaša mākoņu zona. Pēc sešiem vakarā Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[13. augusts]] — diena lielākoties bija mākoņaina, temperatūra Rīgā pazeminājās no +25 grādiem dienu iepriekš, līdz +16 grādiem. Diennakts laikā galvaspilsētā tika reģistrēti 23,4 milimetri nokrišņu. Kopš augusta pirmajām dienām Baltijā iestājies sauss, karsts laiks, pārsvarā bez nokrišņiem. Tikai laika posmā no 5. līdz 7. augustam dažviet nolija īss pērkona lietus. Šādi laika apstākļi Latvijā izveidojās Azoru anticiklona ietekmē. Tas ir viens no tā dēvētajiem pastāvīgajiem atmosfēras darbības centriem. Tas atrodas pie ziemeļu platuma 35. paralēles netālu no Azoru salām, šis anticiklons pāri Anglijai pārvietojās uz Baltiju un tālāk uz Dienvidurāliem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3 līdz 5 grādi virs normas. Maksimālā gaisa temperatūra dienā pacēlās līdz +29, +31 grādam. Augusta pirmajā pusē bija arī labi apstākļi labības kultūru novākšanai, tomēr sakarā ar karsto un sauso laiku palielinājās ugunsgrēku izcelšanās bīstamība mežos.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n185|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Karstumu nosaka Azoru anticiklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n185{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 185, {{dat|1983|8|13|SK}}</ref> Trešās dekādes vidū laiku Latvijā noteica divi anticikloni. Viens no tiem bija izvietojies virs Baltkrievijas, un dienvidu vēji veicināja siltā gaisa ieplūšanu no Eiropas centrālās daļas mūsu rajonos. Temperatūra dienā pacēlās līdz +22, +27 grādiem. Tad no Norvēģu jūras uz Baltijas jūru pārvietojās jauns anticiklons. Dienvidu vējus nomainīja ziemeļrietumu, un aukstais gaiss no Skandināvijas ātri izplatījās Ļeņingradas apgabalā un Baltijā, izraisot temperatūras pazemināšanos.<ref name="ReferenceD"/> === Septembris === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 108,4 mm. * [[3. septembris]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +27,7 grādus. Septembra sākumā vēl bija vasarīgi karsts un sauss laiks, dienā temperatūra sasniedza +30 grādus. Pa plaša anticiklona rietumu perifēriju Baltijā iekļuva ļoti silts un sauss gaiss. Naktī, kad debesis bija skaidras, tas atdzisa līdz +10, +15 grādiem, dienā temperatūra sasniedza +20, +25 grādus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n202|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atnācis rudens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n202{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 202, {{dat|1983|9|3|SK}}</ref> Pirmās dekādes turpinājumā bija nepastāvīgs laiks. Debesis bieži aizvilka pelēki mākoņi, lija lietus. Parādījušās zeltainas lapas bērziem, oranžsarkanas apsēm. Neparasti krāšņas kļūst kļavas. Visu nedēļu virs Baltijas jūras valdīja ciklons, kas pārvietojās no Atlantijas. Nedēļas sākumā gaisa temperatūra bija augsta — naktī +10, +14 grādi, dienā līdz +18, +21 grādam. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 5. septembrī bija par 3,3 grādiem virs normas. Nedēļas beigās gaisa temperatūra manāmi pazeminājās: naktī līdz +3, +8 grādiem, dienā līdz +12, +17 grādiem. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra šajā laikā bija par 1,2 grādiem zem normas. Ciklons, radies Atlantijā, atnesa līdzi ļoti daudz mitruma. Gandrīz visur nolija lietus, vietām stiprs. Retumis bija negaiss. Ciklons, zaudējot savu spēku, aizvirzās uz austrumiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n145|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Zelta rudens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n145{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 208, {{dat|1983|6|14|SK}}</ref> * [[14. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Pirmās dekādes beigās kļuva vēsāks, sākās lietus periods. Īslaicīgs siltums kā aizvadītās vasaras atbalss bija vērojams tikai 11. septembrī, kad temperatūra atkal pacēlās līdz +25 grādiem. Septembrī krasi mainījās sinoptiskā situācija. Vasarā virs Rietumeiropas un Baltijas laiku noteica anticiklons. Cikloni no Atlantijas pa Skandināvijas ziemeļiem pārvietojās uz Balto un Barenca jūru. Cikloni izraisīja lietu visā republikā. No 12. līdz 14. septembrim nolija stiprs lietus ar negaisu. Nokrišņu daudzums dažos rajonos sasniedza 46 milimetrus (13. septembrī Rīgā nokrišņu summa sasniedza 27,1 mm). To izraisīja no Vidusjūras rajoniem pārvietojušies jauni dienvidu cikloni.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n213|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Baltijā atnācis rudens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n213{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 213, {{dat|1983|9|16|SK}}</ref> Kopš 18. septembra diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 12—14 grādu. Bija vērojamas raksturīgās rudens pazīmes atmosfēras procesos. Ievērojami uz dienvidiem pārvietojušās atlantisko ciklonu trajektorijas. Otrās dekādes beigās un trešās sākumā laika apstākļus Baltijā cits pēc cita ietekmēja cikloni. īpaši agresīvs izrādījās ciklons, kas šķērsoja Latviju 23. septembrī. Tas izraisīja astoņas līdz deviņas balles spēcīgu vētru Baltijas jūrā un Rīgas Jūras līci. Ciklona aizmugurē republikas teritorijā un Rīgā ziemeļrietumu vēja maksimālais ātrums sasniedza 20—22 metrus sekundē. Nolija lietus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n219|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Startē kārtējais ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n219{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 219, {{dat|1983|9|24|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — Liepājā tika novērots spēcīgs ziemeļrietumu vējš, kura brāzmas sasniedza 20 metru ātrumu sekundē, lauza vecu koku zarus un stumbrus. Tie pārrāva sakaru un elektrolīnijas, galvenokārt gaisa līnijas, kuru spriegums bija 0,4 kilovolti. Pilsētā tika reģistrēti 79 dažādi bojājumi, tanī skaitā 20 maģistrālo gaisa līniju pārrāvumi un 25 pārrāvumi namu pievedlīnijās.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/koml1983n186|issueType:P Tas bija īsts viesulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/koml1983n186{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 186, {{dat|1984|9|29|SK}}</ref> Septembra trešajā dekādē laiku noteica cikloni. Aizsākušies virs Atlantijas, tie virzījās uz Skandināvijas krastiem un, pārvietodamies uz austrumiem, ietekmēja laiku Baltijā. 28. septembrī no Skandināvijas uz Ļeņingradas apgabalu, pēc tam arī uz Volgogradas apgabalu pārvietojās dziļš ciklons. Baltijā tas atnesa ziemeļu un ziemeļrietumu viesuļvējus, kuru brāzmas sasniedza 20—22 metrus sekundē. Latvijā nolija īslaicīgs lietus, vietām ar pērkonu un krusu. Rīgā, kad pāri gāja aukstā atmosfēras fronte, vējš pastiprinājās līdz 20 metriem sekundē. Sakarā ar auksto gaisa masu ieplūšanu no Arktikas, jūtami pazeminājusies gaisa temperatūra. Nedēļas sākumā naktī temperatūra bija +8, +13 grādi, bet septembra pēdējās nedēļas beigās gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 1 grādam. Augsnes virskārtā vietām bija salna līdz mīnus 4 grādiem. Gaisa temperatūra dienā pazeminājās līdz +9, +13 grādiem. 30. septembrī ciklons aizvirzījās uz Ziemeļurāliem. Tā aizmugurē virs Baltijas jūras laiku sāka noteikt anticiklons, kas atrodas virs Islandes. Pa tā dienvidaustrumu perifēriju ar ziemeļu vējiem Baltijā sāka ieplūst aukstais arktiskais gaiss.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n225|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Finišējis septembris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n225{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 225, {{dat|1983|10|1|SK}}</ref> === Oktobris === '''1983. gada oktobrī''' mēreno platuma grādu atmosfērā noritēja vētraini procesi. Atlantijas okeāns vasarā absorbēja milzīgu daudzumu saules siltuma, tas veicināja dziļu ciklonu rašanos. Aktīvie cikloniskie virpuļi, pārvietodamies ar lielu ātrumu no Atlantijas, noteica laiku milzīgā teritorijā, tajā skaitā arī Baltijā. Mēneša laikā 15 cikloni pārvietojās Latvijas tuvumā. Rezultātā 22 dienas Baltijas jūrā valdīja vētras. Dažos gadījumos vēja stiprums sasniedza 25 metrus sekundē un vairāk. Šādu vēju pastiprināšanos izraisīja ciklons, kas no [[Islande]]s pāri Skandināvijas ziemeļiem pārvietojās uz Balto jūru. Spiediens tā centrā pazeminājās līdz 727 milimetriem. Tā kā ciklonu pārvietošanās trajektorijas atradās ievērojami vairāk ziemeļos nekā mūsu rajoni, Latvijā oktobris bija silts. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija par 1—2 grādiem virs normas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n254|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pēdējais rudens mēnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n254{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 254, {{dat|1983|11|5|SK}}</ref> Oktobra pirmajā nedēļā laiku noteica dziļi cikloni, kas virzījās pāri Latvijai. Viens no tiem izveidojās virs Skandināvijas un ātri pārvietojās uz Ziemeļurāliem. Virs Baltijas nokļuva šā ciklona aizmugures daļa. Ar ziemeļrietumu vējiem Latvijas teritorijā ieplūda auksts gaiss no Barenca jūras. Arktiskā gaisa ielaušanos pavadīja nokrišņi — lietus un slapjš sniegs. Republikas rietumos bija krusa. Gaisa temperatūra nakti uz 1. oktobri (tā bija visaukstākā nakts) pazeminājās līdz +1, +5 grādiem, vietām — līdz 0, –2 grādiem. Republikas teritorijas lielākajā daļā augsnes virskārtā bija salna līdz –1, –4 grādiem. Nedēļas vidū uz Ziemeļeiropu virzījās jauns aktīvs ciklons no Atlantijas. Līdz ar tā tuvošanos vējš iegriezās dienvidrietumos, un Baltijā sāka ieplūst siltas gaisa masas no mērenajiem platuma grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n230|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sācies oktobris...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n230{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 230, {{dat|1983|10|8|SK}}</ref> * [[14. oktobris|14.]]—[[17. oktobris]] — četras dienas diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +11, +12 grādu robežās. * [[17. oktobris]] — silta diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra naktī nenoslīdēja zem +10,6 grādiem, savukārt dienā sasniedza +14,3 °C. Mēneša otrajā dekādē vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā bija +10, +12 grādi, tas ir par trim līdz pieciem grādiem virs normas. Siltais, mitrais okeāna gaiss, kas ciklonu sistēmā pārvietojās uz kontinentu, izraisīja biežu lietu. 19. un 20. oktobrī Baltijas jūrā un Latvijas piekrastes rajonos maksimālās vēja brāzmas sasniedza 25—26 metrus sekundē.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n242|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Zelta rudens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n242{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 242, {{dat|1983|10|22|SK}}</ref> Oktobra trešā dekāde bija pārsteidzoši silta. Vidējā diennakts gaisa temperatūra bija par 1—3 grādiem augstāka par normu. 24. oktobrī diennakts vidējā temperatūra Rīgā bija +8 grādi, kas ir par 3,1 grādu augstāk par normu. Saulainas un siltas dienas mijās ar lietainām un miglainām. Laiku ietekmēja plaši cikloni, kas no Atlantijas pārvietojās uz Skandināviju un Baltiju. Aktīvākais izrādījās pirmais ciklons ar 720 milimetru spiedienu centrā, kas no Islandes pārvietojās uz Skandināvijas ziemeļiem. Tā frontālās daļas atnesa nelielu lietu un rietumu, ziemeļrietumu vēja pastiprināšanos līdz 15—20 metriem sekundē. Dekādes vidū virs Skandināvijas parādījās cits ciklons. Tā frontālās daļas izraisīja lietu. Republikas austrumu rajonos 26. oktobrī tika novēroti nokrišņi mitra sniega veidā. Gaisa temperatūra nakts stundās bija 2—7 grādi virs nulles. Atsevišķās naktīs skaidrā laikā tā pazeminājās līdz 1—3 grādiem zem nulles, bet dienā bija +6, +11 grādi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n248|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Laika apstākļus nosaka ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n248{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 248, {{dat|1983|10|29|SK}}</ref> * [[29. oktobris]] — pirmo reizi 1983. gada rudens periodā, minimālā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem un bija –0,4 °C. === Novembris === * [[2. novembris]] — maksimālā gaisa temperatūra dienā Rīgā sasniedza +10,7 °C. Ieilgušo nepastāvīga laika periodu ar biežajām vētrām novembra sākumā nomainīja klusas, rāmas rudens dienas. Piecu dienu ilgo "pamieru" dabā noteica plašs anticiklons, kas atradās virs Centrālās Eiropas. Pa tā ziemeļu perifēriju ar dienvidrietumu vējiem Baltijas teritorijā ieplūda vidējo platumu grādu siltā gaisa masa. Sakarā ar to naktīs bieži bija vērojamas miglas. Gaisa temperatūra Latvijā pārsvarā bija no +5 līdz +10 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 6. un 7. novembrī pacēlās līdz +8 grādiem, kas ir par 5 grādiem vairāk, nekā vidēji šajā periodā. Pēc neliela klusuma brīža pastiprinājās vējš, kļuva aukstāks. To izraisīja ciklons, kas strauji pārvietojās no Ziemeļatlantijas caur Skandināviju un tālāk uz [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalu]]. Baltijā ieplūda aukstas gaisa masas no Arktikas — atnesot asu ziemeļu vēju un īslaicīgu sniegu. Temperatūra pazeminājās līdz –5, –10 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n258|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Arktikas elpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n258{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 258, {{dat|1983|11|12|SK}}</ref> Mēneša vidū atmosfērā virs Latvijas notika cīņa starp siltām gaisa masām uz dienvidiem un aukstām uz ziemeļiem. Uz divu dažādu gaisa masu robežas radās cikloni. Strauji virzīdamies pāri Baltijas teritorijai, tie izraisīja krasas pārmaiņas laika apstākļos. Intensīvi veidojās lietus mākoņi. Ilgos lietus nomainīja sniegs, reizēm sniga un plosījās pērkona negaisi, kas ir diezgan reta parādība tik vēlā rudenī. Vēlāk zemi pārklājusi sniegbalta sega. Taču ziema savas pozīcijas nenostiprināja. Auksto gaisu atkal nomainīja Atlantijas dienvidu platumu siltums.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n270|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema steidzas...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n270{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 270, {{dat|1983|11|26|SK}}</ref> * [[23. novembris]] — diennakts minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā noslīdēja līdz –7,4 grādiem. * [[27. novembris]] — dienā gaiss Rīgā iesila līdz +6,4 grādiem. Novembra pēdējās dienās Latvijā pārsvarā bija auksts laiks ar nelieliem nokrišņiem, sniga sniegs. Diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā svārstījās –3, –6 grādu robežās. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 1 līdz 3 grādiem zem normas. Sniega sega bija lielākajā daļā Latvijas teritorijas. Vienīgi Baltijas jūras piekrastē, Liepājas rajona Rucavā sniega nebija. Sniega segas biezums bija no 1 līdz 4 centimetriem republikas rietumos, līdz 5—7 centimetriem austrumos. Tika konstatēts augsnes sasalums. Rietumu rajonos augsne bija sasalusi no 1 līdz 10 centimetriem dziļi, austrumu rajonos vietām līdz 13—23 centimetriem. Plāns ledus klāja Latvijas ezerus un upes. Ledus nebija tikai upju krāčainajās vietās. Visumā novembra beigās laiku Latvijā noteica augsta spiediena apgabals, kas atradās virs Skandināvijas.<ref name="Sinoptiķa komentārs">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n276|issueType:P Sinoptiķa komentārs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n276{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 276, {{dat|1983|12|03|SK}}</ref> * [[30. novembris]] — diennakts minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija –7,3 °C. Līdzās 18. novembrim, šī bija otra zemākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā 1983. gada novembrī. Vēl par 0,1 grādu aukstāks bija tikai 23. novembrī. Toties arī dienā termometra stabiņš nepakāpās virs –4,1 grāda atzīmei un kopumā tieši 30. novembris bija mēneša aukstākā diena (diennakts vidējā gaisa temperatūra –5,7 grādi). === Decembris=== * [[1. decembris]] — Islandes ziemeļu krastus sasniedza dziļš ciklons, kas ātri pārvietojās uz austrumiem. Tā ietekmē ira un tika atspiests uz dienvidiem augsta spiediena apgabals. Tā vietā ieplūda siltas un mitras gaisa masas no Atlantijas.<ref name="Sinoptiķa komentārs"/> Pirmā decembra nedēļa bija apbrīnojami silta. Pēc pirmajām sala dienām laiks kļuva jūtami siltāks. Laika apstākļi veidojās plašu ciklonu ietekmē, kuri pārvietojās no Atlantijas okeāna uz Skandināviju un tālāk uz austrumiem. Ciklona pārvietošanās trajektorija skāra Baltijas ziemeļu daļu. Laiku Latvijā ietekmēja dienvidu perifērija, tādēļ bija silts un miglains. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 3 līdz 6 grādus virs normas. 6. decembrī diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +5,4 grādi, kas ir par 6,8 grādiem virs normas. Naktī gaisa temperatūra arī turējās virs 0 un tikai nedēļas nogalē, kad sāka skaidroties, noslīdēja no –1 līdz –4 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n282|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Te lietus, te sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n282{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 282, {{dat|1983|12|10|SK}}</ref> Virs Krievijas Eiropas teritorijas dienvidu daļas izvietojās spēcīgs anticiklons. Ar to saistīta auksta gaisa josla. Negatīvā temperatūras anomālija tur bija 3—8 grādi. Naktīs Ukrainā, Ziemeļkaukāzā, Lejaspievolgā gaisa temperatūra bija –10, –15 grādi. Otrās dekādes sākumā šā aukstā anticiklona ietekme kļuva jūtama arī Baltijā. Latvijā dekādes vidū iestājās auksts laiks. Debesis skaidrojās, nokrišņi nebija. Rīgā uzsniga vairāk sniega nekā citos Latvijas līdzenumu rajonos: sniega segas biezums sasniedza 32 centimetri. Vidzemes augstienē, Gaiziņkalna rajonā, sniega segas biezums bija 25 centimetri. Sakarā ar noturīgo temperatūru republikas austrumu rajonos –10, –14 grādi, sāka aizsalt upes un ezeri. Ledus biezums upēs un ezeros bija no 10 līdz 18 centimetriem. Republikas rietumu rajonu upēs ledus sāka veidoties pie krastiem. Aktīvi Atlantijas cikloni virzās pāri Murmanskas un Arhangeļskas apgabaliem uz Urāliem. Tāpēc Latvijā turpināja saglabāsies īsta ziema ar salu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n288|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Esi sveicināta, ziema!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n288{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 288, {{dat|1983|12|17|SK}}</ref> * [[14. decembris|14.]] un [[15. decembris]] — diennakts minimālā gaisa temperatūra Rīgā divas dienas pēc kārtas bija —10,1 °C, kas bija arī zemākā fiksētā gaisa temperatūra galvaspilsētā 1983. gada decembrī. Auksto laiku decembra vidū nomainījis ieildzis atkusnis, kas aptvēra visu Latvijas teritoriju. Otrās dekādes beigās un trešās sākumā gaisa temperatūra republikā naktī un dienā svārstījās ap 0, +4 grādiem. Visā teritorijā nolija smalks lietus. Ievērojami saruka sniega sega, bet Baltijas jūras piekrastē tā izzuda pavisam. Vēl [[18. decembris|18. decembrī]] sniega segas biezums Rīgā bija 29 centimetri, bet jau Ziemassvētkos tikai 5 centimetri, Ērgļos 7, Gaiziņkalnā 15 centimetru. Šādas pārmaiņas astronomiskās ziemas sākumā Latvijā atnesa dziļš ciklons, kas pārvietojās no Atlantijas uz Britu salām. Pa tā dienvidaustrumu perifēriju Baltijas teritorijā ieplūda gaisa masas no Vidusjūras piekrastes. Siltā gaisa ierašanās tika pavadīta ar kailsalu un apledojumu uz ceļiem. Pēc tam visu republikas teritoriju pārņēma bieza migla.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n294|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kur tu esi, Salatēti!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n294{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 294, {{dat|1983|12|24|SK}}</ref> Decembra beigās Latvijā valdīja neparasti silts laiks. Cits pēc cita ar 50—60 kilometru stundā ātrumu no Atlantijas uz austrumiem traucās cikloni. Dienvidu platuma grādu siltais gaiss bija aptvēris milzīgas teritorijas Rietumeiropā, Baltkrievijā un Baltijas valstīs. Visu decembra trešo dekādi diennakts vidējā gaisa temperatūra normu pārsniedza par 4—6 grādiem, bet dienā tuvojās absolūtajam mēneša maksimumam. Siltā gaisa ietekmē intensīvi kusa sniegs. Vēl otrās dekādes beigās tas klāja visu Latviju, bet gada izskaņā sniega segas pēdas palika vairs tikai republikas ziemeļaustrumos, un arī tur tā biezums nepārsniedz 3—8 centimetrus.<ref name="ReferenceE">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n300|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Lietus lāsēm pakšķot] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n300{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 300, {{dat|1983|12|31|SK}}</ref> * [[31. decembris]] — vecgada pēdējā dienā tika prognozēts mainīgs mākoņu daudzums, nelieli nokrišņi. Rietumu vējš 8—13 metri sekundē, brāzmas 15—18 metri sekundē. Gaisa temperatūra no 0 līdz +4 grādiem. Rīgā nelieli nokrišņi. Gaisa temperatūra no +1 līdz +3 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n299|issueType:P Gaidāmais laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n299{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 299, {{dat|1983|12|30|SK}}</ref> Plkst. 10:00 Rīgā bija +2 grādi, atmosfēras spiediens 742 milimetri.<ref name="ReferenceE"/> Gaisa temperatūra no +3 grādiem naktī sāka lēnām pazemināties, dienā tā svārstījās ap +2 grādiem un pievakarē, nedaudz pazeminoties, turējās ap nulli. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: −27,1 °C ([[22. februāris]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]) * [[Latvija]]: +31,1 °C ([[Jelgava]]) * [[Rīga]]: −16,7 °C ([[15. februāris]]) * [[Rīga]]: +29,0 °C ([[17. maijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] sastādīja aptuveni 675 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 681,0 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/1983/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia (1983)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110121021719/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/1983/264220.htm |date={{dat|2011|01|21||bez}} }}, tutiempo.net {{en ikona}}</ref><ref name="nosaukums-1">[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1983/264220.htm Clima en Riga durante el año 1983] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702051652/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1983/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{es ikona}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="590" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="120" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −7,8 °C | [[24. janvāris]] | <center> +8,8 °C | [[7. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,5}} °C | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +5,0 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −16,7 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[15. februāris]] | <center> +5,0 °C | [[25. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−4,4}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,0 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −14.6 °C | [[2. marts]] | <center> +9,7 °C | [[31. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−0,4}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,5 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −3,1 °C | [[17. aprīlis]] | <center> +23,3 °C | [[24. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+7,3}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,3 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +2,1 °C | [[4. maijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,0 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[17. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+13,7}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,1 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +2,6 °C | [[22. jūnijs]] | <center> +23,5 °C | [[9. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+14,6}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,7 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +7,7 °C | [[18. jūlijs]] | <center> +26,7 °C | [[12. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,7}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,5 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +5,4 °C | [[26. augusts]] | <center> +28,0 °C | [[5. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+17,3}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,8 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +2,6 °C | [[30. septembris]] | <center> +27,7 °C | [[3. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+13,5}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,7 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −0,9 °C | [[30. oktobris]] | <center> +16,6 °C | [[5. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+8,1}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,0 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −7,4 °C | [[23. novembris]] | <center> +10,7 °C | [[2. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+2,0}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,3 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −10,1 °C | [[14. decembris|14.]], [[15. decembris]] | <center> +6,1 °C | [[5. decembris|5.]], [[6. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−0,8}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,7 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="265" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 54,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[18. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 13,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,7 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 75,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 28,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 42,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[22. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 50,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 78,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 62,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 28,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 27,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 79,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,3 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 69,0 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 30,3 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[21. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 108,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 49,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 27,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 44,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 74,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 50,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 41,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības: * [[Lietus]] — 180 dienas * [[Sniegs]] — 50 dienas * [[Negaiss]] — 9 dienas * [[Migla]] — 36 dienas * [[Krusa]] — 2 dienas * [[Vētra]] vai [[tornado]] — 1 diena === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * –7,4 °C — [[10. februāris]] * –7,3 °C — [[2. decembris]] * –7,2 °C — [[7. februāris|7.]], [[8. februāris]] * –7,1 °C — [[9. februāris]] * –6,0 °C — [[16. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +19,2 °C — [[6. augusts]] * +18,7 °C — [[5. augusts]] * +18,3 °C — [[7. augusts]] * +18,1 °C — [[19. jūlijs]] * +17,7 °C — [[14. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1983. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1983. gads Latvijā]] sn44rz573rk3n7ohuhkvmi8kcgkhx83 0 162454 4513665 4265163 2026-08-27T08:23:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513665 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1982]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,1&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +6,6&nbsp;°C |min Rīga = −18,8&nbsp;°C |max Rīga = +31,4&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 548,9 mm<br />Rīga: 393,7 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1982]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' 1982. gads Rīgā bija sausākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Gada nokrišņu summa sasniedza '''393,7 mm'''. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gads Rīgā iesākās ar 19 centimetrus biezu sniega segu. Sniega sega saglabājās visa mēneša garumā — minimumu, 16 centimetrus, sasniedzot pirmās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā. * [[2. janvāris]] — decembra atkusni nomainīja neliels sals un sniegs.<ref name="sinoptika-komentars-arktikas-elpa-laikraksts-rigas-balss-nr-6-dat-1982-1-9-sk">Sinoptiķa komentārs | Arktikas elpa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, {{dat|1982|1|9|SK}}</ref> * [[6. janvāris]] — lielākajā daļā Latvijas teritorijas gaisa temperatūra krasi pazeminājās līdz −20, −27 grādiem. No rīta gaisa temperatūra Kurzemē bija –12, –16 grādu robežās, bet pārējā valstī tā pazeminājās stabili zem −20 grādiem. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 15,2 grādi zem 0, tā ir 10,6 grādus zemāka par normu. Naktī galvaspilsētā temperatūra pazeminājās līdz −18,8 grādiem. Auksts, mazkustīgs anticiklons pirmās dekādes noslēgumā izveidojās virs Arktikas ledainajiem plašumiem. Tā dienvidu perifērija izplatījās virs Skandināvijas un Somijas. Sakarā ar to Baltijā bija vērojami ziemeļaustrumu vēji, kas nesa Ledus okeāna auksto gaisu,<ref name="sinoptika-komentars-arktikas-elpa-laikraksts-rigas-balss-nr-6-dat-1982-1-9-sk" /> tomēr aukstuma periods nebija visai ilgs.<ref name="sinoptika-komentars-untumaina-ziema-laikraksts-rigas-balss-nr-12-dat-1982-1-16-sk">Sinoptiķa komentārs | Untumainā ziema. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, {{dat|1982|1|16|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — aukstākā diennakts galvaspilsētā. Naktī sals pazemināja gaisa temperatūru līdz −17,3 grādiem, bet maksimālā gaisa temperatūra dienā nepakāpās augstāk par −14,8 grādiem. * [[10. janvāris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija mīnus 10,9 grādi, kas bija par 6,1 grādu zem normas. Sala palielināšanos izraisīja anticiklona pārvietošanās no Skandināvijas uz Baltiju.<ref name="sinoptika-komentars-untumaina-ziema-laikraksts-rigas-balss-nr-12-dat-1982-1-16-sk" /> * [[11. janvāris]] — no Barenca jūras uz Somiju pārvietojās dziļš ciklons. Tā ietekmē Latvijas dienvidu perifērijā sals mazinājās. Piemēram, gaisa temperatūra dienā jau bija no nulles līdz mīnus pieciem grādiem, vietām līdz −10 grādiem, naktī no −5 grādiem līdz −10 grādiem, vietām līdz −16 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija −5 grādi, kas bija par 3,3 grādiem virs normas. Ciklons atnesa ne tikai siltumu, bet arī vētru, sniegu un puteni. Sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 41 centimetru, Rūjienā 39 centimetri, Madonā 38 centimetri, Skrīveros 36 centimetri.<ref name="sinoptika-komentars-untumaina-ziema-laikraksts-rigas-balss-nr-12-dat-1982-1-16-sk" /> * [[14. janvāris]] — no Atlantijas uz Skandināvijas ziemeļiem sāka virzīties jauns aktīvs ciklons. Ar dienvidrietumu gaisa plūsmām Baltijā sāka ieplūst ļoti silts un mitrs gaiss, tāpēc Latvijā kļuva ievērojami siltāks. Vietām nelieli nokrišņi, pārsvarā slapjš sniegs, [[atkala]]. Gaisa temperatūra naktī un dienā bija no plus viena līdz mīnus četriem grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-untumaina-ziema-laikraksts-rigas-balss-nr-12-dat-1982-1-16-sk" /> * [[15. janvāris]] — vienīgā mēneša diennakts, kad gaisa temperatūra galvaspilsētā turējās virs nulles. Otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā Baltijā laika apstākli bija neparasti pastāvīgi. Šajā laika posmā nokrišņi netika novēroti. Mērens aukstums iepriecināja ar savu pastāvīgumu. Šajās dienās [[Padomju Savienība]]s Eiropas teritorijas lielākajā daļā, arī Baltijā, un Rietumeiropā valdīja anticiklons. Šā anticiklona īpatnība bija tā, ka tas izveidojās siltā gaisa masā, tāpēc, lai gan bija skaidrs laiks, liels sals netika novērots. Viszemākā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza tikai −15, −16 grādus, bet Rīgā −8 līdz −10 grādus. Ciklonu pārvietošanās ceļi tika konstatēti uz rietumiem no Eiropas kontinenta. Tie sasniedza tikai Lielbritānijas krastus, tādēļ Anglijā bija neparasti silts. Atlantijas ciklonu ietekme Latvijā pakāpeniski kļuva jūtama. Tā rezultātā izzuda anticiklons un mainījās laika apstākli.<ref>Sinoptiķa komentārs | Mainījušies laika apstākļi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 18, {{dat|1982|1|23|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], Gureļos tika reģistrēts janvāra vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī — '''45 mm'''. Janvāra pēdējās dienās virs Atlantijas aktivizējās cikloni. No šejienes tie sērijveidā virzījās caur Baltiju. To kustības ātrums sasniedza 40 līdz 70 kilometrus stundā. Cikloni, kurus nomainīja nelieli augsta spiediena apgabali, atnesa Latvijā nepastāvīgu laiku, sniegputeņus, dažkārt lietu. Siltais okeāna gaiss izmainīja visaukstāko ziemas dienu temperatūras režīmu. Rīgā diennakts vidējā temperatūra trešās dekādes beigās par trim līdz pieciem grādiem pārsniedza normu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklonu varā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 24, {{dat|1982|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — sniega segas biezums Limbažos sasniedza 75 centimetrus. Rīgā tika sasniegts sniega segas mēneša maksimums. Diennakts laikā sniega sega pieauga par 11 centimetrim un sasniedza 33 centimetrus. === Februāris === * Sausākais februāris Rīgā novērojumu vēsturē. Mēneša nokrišņu summa galvaspilsētā sastādīja '''3 mm'''. * [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 3,3 mm. Janvāra dienas bija apmākušās, to noteica aktīvi cikloniski procesi. Cikloni, virzīdamies pāri Baltijas teritorijai, nesa līdzi Atlantijas mitro gaisu. Šo posmu raksturoja krasa laika apstākļu maiņa. Uz īsu brīdi noskaidrojās debesis, pēc tam atkal tās apmācās un sniga sniegs, lāgiem arī lija lietus. Tomēr sakarā ar to, ka janvārī nebija ilgstošu atkušņu, sniega segas biezums vairumā rajonu sasniedza lielumu, kāds pēdējos trijos gadu desmitos Latvijā nebija novērots. Republikas ziemeļaustrumos sniega segas biezums bija 55 līdz 58 centimetri, Rīgas rajonā 34 centimetri. 1982. gada februāra sākumā Baltijā iestājās noturīgs sauss laiks ar mērenu salu, laika apstākļus noteica anticiklons, kas pārņēma Rietumeiropas rajonus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laiku nosaka anticiklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, {{dat|1982|2|6|SK}}</ref> Februāra pirmajā dekādē, pateicoties noturīgam salam un praktiski neesošiem nokrišņiem, sniega sega galvaspilsētā turējās 33, 34 centimetru robežās un tikai 10. datumā, iestājoties atkusnim, lēnām sāka sarukt. Mēneša otrajā un trešajā dekādē sniega sega saglabājās un svārstījās 25, 27 centimetru robežās. * [[7. februāris|7.]]—[[8. februāris]] — republikā sniga sniegs. Sniega segas biezums rietumu rajonos palielinājās līdz 20—35 centimetriem, austrumu rajonos līdz 50—64 centimetriem.<ref name="sinoptika-komentars-februara-atkusnis-laikraksts-rigas-balss-nr-36-dat-1982-2-13-sk">Sinoptiķa komentārs | Februāra atkusnis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, {{dat|1982|2|13|SK}}</ref> * [[9. februāris]] — no Barenca jūras Somijas virzienā un tālāk uz dienvidiem pārvietojās anticiklons, kas bija veidots no aukstā arktiskā gaisa masām. Tā rietumu perifērijas ietekmē 9. februārī un naktī uz 10. februāri pazeminājās gaisa temperatūra. Naktī Latvijas austrumos sals sasniedza −20, −23 grādus.<ref name="sinoptika-komentars-februara-atkusnis-laikraksts-rigas-balss-nr-36-dat-1982-2-13-sk" /> Aukstākā februāra diena galvaspilsētā. temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −16,2 °C. * [[10. februāris]] — pēc straujā aukstuma, dienā temperatūra mūsu republikā paaugstinājās līdz plus četriem grādiem. Tādu laika apstākļu maiņu noteica tas, ka aukstais anticiklons, virzīdamies uz dienvidiem, pavēra ceļu Atlantijas gaisam. No Atlantijas uz Islandes krastiem sāka virzīties ciklons. Pa tā dienvidu perifēriju mūsu rajonos nokļuva silts, mitrs okeāna gaiss, kas izraisīja atkušņus. Nolija neliels lietus, bija arī migla.<ref name="sinoptika-komentars-februara-atkusnis-laikraksts-rigas-balss-nr-36-dat-1982-2-13-sk" /> * [[11. februāris]] — siltākā mēneša diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +3,2 grādiem, bet naktī bija +0,1 grāds. Februāra sakuma Baltijā laika apstākļus noteica augsta spiediena apgabals. Cikloni, kas veidojās virs Atlantijas okeāna, virzījās ievērojami vairāk uz ziemeļiem no mūsu rajoniem. Anticiklona ietekmē, kas bija izveidojies virs Rietumeiropas, Latvijā bija vērojams diezgan silts laiks bez nokrišņiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija tuva normai.<ref name="sinoptika-komentars-februara-atkusnis-laikraksts-rigas-balss-nr-36-dat-1982-2-13-sk" /> Februāra otrās dekādes sākums pārsteidza Latvijas iedzīvotājus ar siltu laiku, gaisa temperatūra naktī bija tikai −1 līdz −6 grādi, dienā temperatūra svārstījās no nulles līdz +4 grādiem. 14. februārī diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +0,2 grādi, kas ir, 5 grādi virs normas. Tādu laiku noteica Atlantijas siltais un mitrais gaiss, kas ieplūda Baltijā. Rezultātā bija nokrišņi slapja sniega un lietus veidi, dažos rajonos arī atkala.<ref name="sinoptika-komentars-sals-atkapjas-laikraksts-rigas-balss-nr-42-dat-1982-2-20-sk">Sinoptiķa komentārs | Sals atkāpjas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 42, {{dat|1982|2|20|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — kopš mēneša paša vidus laika apstākli bija pastāvīgi. Plašs augsta spiediena apgabals, kas bija izveidojies virs Skandināvijas, visu nedēļu noteica laika apstākļus Latvijā. Baltijā izplatījās auksts gaiss, kas nāca no Somijas. Vietām bija migla, neliels sals, mazliet sniga. Naktī gaisa temperatūra bija −4 līdz −9 grādi. Vietām gaisa temperatūra pazeminājās līdz −15, −17 grādiem. Dienā bija vērojams neliels sals, retu reizi starp mākoņiem parādījās saule. Gaisa temperatūra svārstījās no 0 grādiem līdz mīnus 4 grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-sals-atkapjas-laikraksts-rigas-balss-nr-42-dat-1982-2-20-sk" /> * [[17. februāris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija −6,5 grādi, kas ir par 1,7 grādiem mazāk, nekā tā brīža norma. Nākamajās dienās aukstais anticiklons no Skandināvijas pārvietojās uz dienvidaustrumiem un saira.<ref name="sinoptika-komentars-sals-atkapjas-laikraksts-rigas-balss-nr-42-dat-1982-2-20-sk" /> Februāra pēdējā nedēļā laika apstākļi Latvijā vēstīja par ziemas beigām. Dienas bija aukstas, gaiss sauss, bija vērojamas lielas temperatūras svārstības. Piemēram, Rīgā temperatūras svārstības sasniedza 8—10 grādus, bet atsevišķos republikas rajonos 13—17 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra kā iepriekš bija par 1—2 grādiem zemāka par normu (ņemot vērā vidējo daudzgadējo temperatūru). Pateicoties aukstajam laikam, visur saglabājās noturīga sniega sega 10 līdz 30 centimetri republikas rietumu rajonos un 35 līdz 50 centimetri austrumu rajonos. Visu mēneša otro pusi Baltijā neiegriezās cikloni, un laika apstākļus noteica paaugstināta spiediena apgabals.<ref>Sinoptiķa komentārs | Uz sliekšņa — marts. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 48, {{dat|1982|2|27|SK}}</ref> === Marts === Marta pirmās dekādes sākumā sniega sega Rīgā vēl bija diezgan stabila — 24, 25 centimetru robežās, bet dekādes otrajā pusē palēnām sāka samazināties — 9. martā tā bija 18 centimetri, bet 10. martā vairs tikai 11 centimetri. Augsta spiediena apgabals, kas februāra beigās Baltijā noteica aukstu laiku bez nokrišņiem, aizvirzījās uz austrumiem, paverot ceļu Atlantijas cikloniem. No Atlantijas uz Skandināviju pārvietojās dziļš un plašs ciklons, kas sev līdzi atnesa silto un mitro okeāna gaisu. Visā republikā lija lietus, sāka kust un irt sniega sega. Gaisa temperatūra pat nakts stundās nenoslīdēja zem 0 grādiem, bet dienā sasniedza +3, +4 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 2 līdz 5 grādiem virs normas (virs vidējā daudzos gados novērotā lieluma). Šādi atkušņi Baltijas klimatam nebija nekāds retums. Pirmās dekādes vidū ciklons virs Skandināvijas gausi pārvietojās uz austrumiem. Vējš no dienvidrietumu virziena pārgāja ziemeļu vējā, un mūsu rajonos sāka ieplūst vēsākā arktiskā gaisa masas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atkusnis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 54, {{dat|1982|3|6|SK}}</ref> Marta pirmās dekādes laika apstākļi bija diezgan kontrastaini. Pirmajās piecās dienās pārsvarā bija mitrs laiks ar slapju sniegu un lietu. Naktī un dienā gaisa temperatūra pārsniedza 0 grādus. Nākošajās piecās dienās notika krasa laika apstākļu maiņa. Spīdēja žilbinoša pavasara saule, sildīdama zemi ar maigajiem stariem. Naktī, laikam noskaidrojoties, kļuva aukstāks un bija vērojamas lielas diennakts temperatūras svārstības. Dienā gaisa temperatūra svārstījās no plus 1 līdz plus 6 grādiem, bet naktī pazeminājās līdz mīnus −5, −10 grādiem, atsevišķos rajonos pat līdz −12, −15 grādiem. Vidēji pavasara pirmajā dekādē gaisa temperatūra bija par 2—4 grādiem augstāka nekā parasti. Jūtami bija saplakusi sniega kārta, bet Baltijas jūras piekrastē tā bija pavisam nozudusi. Republikas centrālajos un austrumu rajonos sniega segas biezums samazinājies divas reizes un bija 10—30 centimetri.<ref name="sinoptika-komentars-makoni-lietus-laikraksts-rigas-balss-nr-59-dat-1982-3-13-sk">Sinoptiķa komentārs | Mākoņi, lietus... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 59, {{dat|1982|3|13|SK}}</ref> * [[11. marts]]: ** No Atlantijas uz Rietumeiropas un Centrālās Eiropas rajoniem novirzījās zema spiediena apgabals. Mitra gaisa pārvietošanās no okeāna uz kontinentu izraisīja laika apstākļu maiņu, debesis pārklāja sākās lieti.<ref name="sinoptika-komentars-makoni-lietus-laikraksts-rigas-balss-nr-59-dat-1982-3-13-sk" /> ** Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[19. marts]] — Rīgā nokusa sniega sega, kas klāja galvaspilsētu jau kopš gada sākuma un jauna vairs neizveidojās. Marta otrās dekādes otrajā pusē Baltijā ieplūda silts, sauss gaiss no dienvidiem. Sevišķi silti bija Latvijas rietumos. Tur pat naktī gaisa temperatūra bija virs nulles, bet republikas austrumos vēl bija −2, −4 grādi. Dienā spilgtā pavasara saule sildīja zemi, un temperatūra sasniedz +5, +10 grādus. Pamazām kusa arī sniegs, bet Vidzemes augstienē tā vēl bija daudz. Sniega segas biezums Gaiziņkalnā bija 65 centimetri, Ērgļos — 53 centimetri. Dekādes nogalē no Karas jūras ieplūdušais arktiskais gaiss PSRS Eiropas daļā izraisīja jūtamu temperatūras pazemināšanos, arī Baltijā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris nāk. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 65, {{dat|1982|3|20|SK}}</ref> * [[26. marts]] — pirmo reizi 1982. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +10 grādiem un bija +14,2 °C. Kopumā marts neskopojās ar labiem laika apstākļiem. Tā otrā puse bija pavasarīgi silta. Republikas rietumos sniegs jau bija nokusis, bet austrumu rajonos vēl saglabājas sniega kārta. Vidzemes augstienē, Ērgļu un Gaiziņkalna rajonā tās biezums marta izskaņā bija aptuveni 40 centimetru. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra visu mēneša otro pusi bija augstāka par nulli. Laiks bija siltāks nekā parasti.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara motīvi dabā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 71, {{dat|1982|3|27|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — pirmo reizi 1982. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 grādiem un bija +16,8 °C. Aprīļa pirmā dekāde bija bagāta pārsteigumiem. Siltas dienas nomainīja vēsas, lija lietus, un sniga sniegs. Pāri Baltijai bieži mainījās anticikloni un cikloni. Pirmās dekādes vidū Latvija bija anticiklona ietekmē, kura centrs atradās virs Rietumeiropas. Pie Anglijas krastiem izveidojās dziļš ciklons. Ar 80 kilometru ātrumu stundā tas pārvietojās uz ziemeļaustrumiem, [[8. aprīlis|8. aprīļa]] rītā ciklons jau atradās virs Skandināvijas dienvidu rajoniem. Ciklona ietekme ātri izplatījās Baltijā. Latvijā lija lietus (Rīgā nolija 9,9 milimetri), reizumis sniga sniegs. Baltijas jūrā bija vētra.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara untumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 83, {{dat|1982|4|10|SK}}</ref> Aprīļa pirmā puse bija samērā vēsa. Spriežot pēc ilggadējiem novērojumiem, pavasaris bieži aizkavējas tādēļ, ka ielaužas arktiskās gaisa masas, ko pavada sniegputeņi un stipri vēji. 1982. gada aukstuma ielaušanās aprīlī bija tik nozīmīga, ka tas izplatījās visā PSRS Eiropas daļas teritorijā līdz pat tās dienvidu rajoniem. Siltums, kas nāca no Rietumeiropas, nespēja stāties pretī varenajai aukstuma barjerai. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā mēneša vidū bija par 2 līdz 3 grādiem zem normas Taču arktiskais gaiss pamazām sāka atkāpties. No Skandināvijas ziemeļiem virzījās plašs, dziļš ciklons. Pateicoties dienvidrietumu vējiem, Baltijā kļuva siltāks. Taču laiks ciklona ietekmē bija nepastāvīgs.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris kavējas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 89, {{dat|1982|4|17|SK}}</ref> Aprīļa vidū Baltijā pieturējās auksts laiks ar nokrišņiem lietus un slapja sniega veidā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu (daudzos gados konstatēto vidējo lielumu) — par 2 — 4 grādiem. Virs Anglijas, Rietumeiropas un Skandināvijas izveidojās augsta spiediena josla. To apejot, cikloni no Atlantijas novirzījās pa tā dēvēto ziemeļu trajektoriju — caur Islandi uz Barenca jūru un tālāk uz austrumiem. Siltais gaiss, kuru sev līdzi nesa šie cikloni, nenokļuva Baltijā, bet ar to saistītās atmosfēras frontes, virzoties caur mūsu rajoniem, kļuva par iemeslu nokrišņiem slapja sniega un lietus veidā. Republikas dienvidaustrumu rajonos uz īsu laiku atkal izveidojās 1—4 centimetrus bieza sniega sega. Tāds auksts, ieildzis pavasaris Baltijā nebija retums. Taču par spīti aukstumam dabā bija pavasaris, upes pilnīgi bija atbrīvojušās no ledus. Republikas saimniecībās vērsās plašumā pavasara lauku darbi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Auksts, ieildzis pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 95, {{dat|1982|4|24|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — pēdējā diena galvaspilsētā, ziemas — pavasara sezonas laikā, kad minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, un bija −3,4 °C. Tiesa naktī uz [[17. maijs|17. maiju]] minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −0,2 grādiem. === Maijs === * [[1. maijs]] — Latvijas rietumu daļā laiks bija mākoņains, valsts vidienē valdīja skaidrs laiks, bet austrumu daļā — sākot no iedomātas līnijas Valka—Bauska, bija apmācies. Vēlāk vakarā mākoņu zona, no rietumiem, sasniedza arī Rīgu. * [[5. maijs]] — pirmo reizi 1982. gadā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +20 grādus un bija +23,4 °C. * [[6. maijs]] — ļoti silta maija diena galvaspilsētā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +24,8 grādiem. * [[7. maijs]] — vakarā pašu valsts dienvidrietumu stūri sasniedza pērkona negaiss no Lietuvas. * [[11. maijs]] — no rīta, galējo austrumu pierobežu no Baltkrievijas sasniedza pērkona negaiss. * [[12. maijs]] — naktī Latgali, bet no rīta arī Vidzemi un Zemgales austrumus skāra plaša lietus zona. Nolija no 24 līdz 52 milimetriem nokrišņu, Rīgā nokrišņi netika novēroti. Maija otrās dekādes sākumā pāri Baltkrievijai un Baltijas austrumu rajoniem virzījās divi dienvidu cikloni. Viens no tiem atnesa stipru lietu mūsu republikas austrumos. Tikai vienā naktī vien (no 11. uz 12. maiju) šeit nolija no 24 līdz 52 milimetriem nokrišņu, rezultātā augsne kļuva pārāk mitra. Ciklona aizmugurē ar ziemeļrietumu vējiem Latvijā atkal sāka plūst auksts gaiss no ziemeļiem. Naktī vietām gaisa temperatūra pazeminājās līdz nullei un mīnus vienam grādam. Taču, neskatoties uz laika apstākļu sagādātajiem pārsteigumiem, turpinājās dabas atmoda: pļavās un ganībās ātri auga zāle, spilgti zaļā rotā tērpās koki, dažviet sāka ziedēt dārzi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklons atgriežas ar vēju. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 111, {{dat|1982|5|15|SK}}</ref> Otrās dekādes izskaņā Rīgā pārsvarā bija vēss, sauss laiks. Pēc īslaicīgas siltuma atgriešanās 17. un 18. maijā, kad gaisa temperatūra diennaktī cēlās līdz 22 grādiem, no ziemeļiem Baltijā ielauzās jauns aukstuma vilnis. Pa anticiklona austrumu perifēriju, kas bija izveidojies aukstajās gaisa masās virs Norvēģijas, Barenca jūras un Skandināvijas, arktiskais gaiss ieplūda Padomju Savienības Eiropas daļas ziemeļu un centrālajos rajonos, ietekmēdams laika apstākļus Baltijā. Rezultātā gaisa temperatūra diennaktī bija 9—14 grādi, bet naktīs salnas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kaprīzais maijs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 117, {{dat|1982|5|22|SK}}</ref> Līdz ar biežo aukstuma atgriešanos bija vērojams negaiss — pirmais siltuma vēstnesis. Gaisa temperatūra lēni paaugstinājās. maija trešās dekādes sākumā gaisa temperatūra bija tikai +1, +6 grādi, bet vietām tika reģistrētas arī salnas no 0 līdz −2 grādiem, dienā termometra dzīvsudraba stabiņš nepacēlās augstāk par +17 grādiem. Arktiskā gaisa plūsma, kas ielauzās PSRS ziemeļrietumu rajonos, nonāca arī līdz Baltijai. Sajās dienās gaisa temperatūra diennaktī bija par vienu diviem grādiem zemāka par normu. Tautā šo laikposmu pieņemts saukt par "ievziedu aukstumu", jo tas saskan ar ievu ziedēšanu. Dekādes vidū laiks kļuva jūtami siltāks. Mitējās arktiskā aukstuma ietekme. Ar dienvidrietumu un dienvidu vējiem Baltijā ieplūda sauss un silts gaiss. Naktī temperatūra bija no +8 līdz +13 grādiem, bet dienā +20, +25 grādu silts.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pie slieksņa — vasara. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 123, {{dat|1982|5|29|SK}}</ref> * [[28. maijs]]: ** Pirmo reizi 1982. gadā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25 grādus un bija +26,4 °C. ** Ap sešiem vakarā virs Zemgales un Vidzemes rietumu daļas, strauji veidojās spēcīgi pērkona negaisi, kas vakara gaitā virzījās ziemeļaustrumu virzienā, skatot Zemgales un Vidzemes austrumu daļu un vēlāk Latgali. Rīgu negaisi neskāra, jo izveidojās nedaudz uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas. * [[31. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 94 dienas.<ref group="P">1982. gada vasara Rīgā sākās 31. maijā, jo tā bija pirmā no 5 secīgām diennaktīm ar vidējo gaisa temperatūru virs +15 grādiem (tādas bija 7 diennaktis), bet tad temperatūra pazeminājās zem +15 grādiem un nākamo reizi sasniedza šo kritēriju tikai 10. jūlijā un ilga līdz 1. septembrim ieskaitot. Tātad vasara oficiāli bija 94 dienas, bet principā 54 dienas.</ref> === Jūnijs === Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra jūnijā ir 0, −5 grādi un ir uzstādīta galvenokārt 1941., [[1977. gada laikapstākļi Latvijā|1977.]] un 1982. gados. Maija beigās virs Eiropas rietumu daļas izveidojās augsta spiediena apgabals. Pēc ieilguša auksta pavasara Baltijā beidzot pienāca vasara. Maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +28 grādus, bet vidējā temperatūra diennaktī bija par 3—5 grādiem augstāka par normu. Taču augsta spiediena apgabals bija mazkustīgs un jūnija pirmās dekādes vidū sāka zaudēt savu ietekmi.<ref name="sinoptika-komentars-laiks-mainisies-laikraksts-rigas-balss-nr-129-dat-1982-6-5-sk">Sinoptiķa komentārs | Laiks mainīsies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 129, {{dat|1982|6|5|SK}}</ref> Pirmajās jūnija dienās termometra dzīvsudraba stabiņš Latvijā rādīja +25 līdz +28 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +18 līdz +20 grādus ([[5. jūnijs|5. jūnijā]] +19,8 grādi), kas bija par sešiem grādiem vairāk salīdzinājumā ar šī perioda ilggadējo novērojumu vidējo temperatūru. Pateicoties karstajam laikam, upēs un Rīgas jūras līča piekrastē ātri sasila ūdens. Piektajā un sestajā jūnijā ūdens temperatūra jūrmalā sasniedza 18 līdz 20 grādus. Sākās peldēšanās sezona.<ref name="sinoptika-komentars-gaidama-siltuma-atgriesanas-laikraksts-rigas-balss-nr-135-dat-1982-6-14-sk">Sinoptiķa komentārs | Gaidāma siltuma atgriešanās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 135, {{dat|1982|6|14|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija +16 grādi.<ref name="sinoptika-komentars-laiks-mainisies-laikraksts-rigas-balss-nr-129-dat-1982-6-5-sk" /> * [[6. jūnijs]]: ** Ziemeļatlantijas rajonos izveidojās aktīvs ciklons, kas ātri virzījās PSRS Eiropas daļas teritorijas virzienā. Dienu vēlāk Ļeņingradas apgabalā un Baltijā krasi kļuva aukstāks. Gaisa temperatūra Latvijā dienā samazinājās līdz +9, +13 grādiem, bet vēl dienu vēlāk — [[8. jūnijs|8. jūnijā]], lielākajā vairumā republikas rajonu bija vērojamas salnas. Jāuzsver, ka šāda īslaicīga temperatūras pazemināšanās un salnas jūnija pirmajā pusē Latvijā netika uzskatīta par visai retu parādība.<ref name="sinoptika-komentars-gaidama-siltuma-atgriesanas-laikraksts-rigas-balss-nr-135-dat-1982-6-14-sk" /> ** Divos naktī virs Ainažiem sāka veidoties nokrišņu mākonis, kurš 3:30 naktī sasniedza Valmieru un vēlāk turpināja virzību DAA virzienā. No rīta nokrišņu zona no jūras sasniedza Ventspils apkārtni. * [[12. jūnijs]] — dienā Latviju no rietumiem šķērsoja atmosfēras fronte. Pēc plkst. 16:00 spēcīgākas lietusgāzes pārstaigāja Latgales dienvidus. * [[15. jūnijs|15.]]—[[16. jūnijs]] — tūlīt pēc salnām uznāca stipras lietusgāzes ar brāzmainiem vējiem. Divas diennaktis bija tāds laiks kā rudenī. Vairumā rajonu, it īpaši republikas austrumos nokrišņu daudzums šajās dienās bija 30—50 milimetri — vairāk nekā puse mēneša normas (Rīgā 21,2 milimetri). Bet Alūksnē nolija līdz 70 milimetriem, kas atbilst nokrišņu mēneša normai. Trakojošie ziemeļu un ziemeļrietumu vēji nesaudzēja kokus: lauza zarus, bet dažviet ar saknēm izgāza liepas un papeles. Maksimālais vēja ātrums tika novērots Rīgā un Mērsragā — brāzmās sasniedza 34 metrus sekundē. Niknais ciklons — jūnija sliktā laika cēlonis — nogāja ceļu no Balkānu pussalas līdz Karas jūrai, aizķerdams arī Baltiju. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī pazeminājās līdz +12, +14 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vainīgs niknais ciklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 140, {{dat|1982|6|19|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +2,5 °C. * [[24. jūnijs]] — lielākajā daļā Latvijas teritorijas tika novērota '''visvēlākā jebkad novērotā pavasara [[salna]] gaisā'''. Dzīvsudraba stabiņš trešās dekādes vidū nav pacēlies augstāk par +15 līdz +20 grādiem, bet vidējā diennakts temperatūra no 8. līdz 25. jūnijam bija turējusies 1 līdz 5 grādus zem normas. Baltijai pāri slīdēja cikloni, nesdami līdzi dzestru gaisu un lietu. Brīžiem debesis noskaidrojās, bet pat spožā saulē bija vēsa, jo pūta ziemeļu un ziemeļrietumu vēji.<ref>Sinoptiķa komentārs | Jūnija nogale. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 146, {{dat|1982|6|26|SK}}</ref> * [[26. jūnijs]] — no rīta visā Latvijā valdīja vēss, bet skaidrs laiks. * [[27. jūnijs]] — no rīta plašs pērkona negaiss virzījās jūrā, gar Kurzemes piekrasti ziemeļaustrumu virzienā. Dienas laikā mākoņi aizklāja debesis arī pārējā valstī. * [[28. jūnijs]] — plaša nokrišņu zona no dienvidiem virzījās pāri valsts centrālajiem un rietumu rajoniem. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — Latvijā beidza līt apnikušie īslaicīgie lieti, ko vietām pavadīja negaisi, pierima aukstie vēji. Gaisa temperatūra dienā pacēlās līdz +18, +20 grādiem. Vienīgi ūdens Rīgas jūras līcī joprojām bija vēss — apmēram +12 līdz +14 grādi. Būtiski mainījās procesi atmosfērā. Pēdējais no cikloniem, kas bija aizkavējies virs Baltijas, zaudēja savu ietekmi. Rimās aukstā arktiskā gaisa ielaušanās Latvijas teritorijā. Siltāks bija kļuvis arī Rietumeiropā, Skandināvijas zemēs un Somijā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Gaidāms siltāks laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 152, {{dat|1982|7|3|SK}}</ref> Jūlija pirmajā dekādē laikapstākļus Baltijā joprojām noteica cikloni. Veidojušies Atlantijā un šķērsodami Skandināviju no rietumiem uz austrumiem, tie atnesa sev līdzi sliktu laiku.<ref name="sinoptika-komentars-joprojam-nepastavigs-laikraksts-rigas-balss-nr-158-dat-1982-7-10-sk">Sinoptiķa komentārs | Joprojām — nepastāvīgs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 158, {{dat|1982|7|10|SK}}</ref> * [[4. jūlijs|4.]]—[[5. jūlijs]] — visā Latvijā lija, vietām ļoti spēcīgi. Gaisa temperatūra dienā bija no +13 līdz +18 grādiem. Un tikai republikas austrumos, kur biežāk parādījās saule, termometra dzīvsudraba stabiņš sasniedza +20, +21 grādu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra republikā bija +12, +14 grādu robežās, tas ir par 2—3 grādiem zemāk par normu.<ref name="sinoptika-komentars-joprojam-nepastavigs-laikraksts-rigas-balss-nr-158-dat-1982-7-10-sk" /> * [[9. jūlijs]] — negaisa laikā, dienā Alūksnes rajonā nolija 83 milimetri nokrišņu.<ref name="sinoptika-komentars-anticiklona-ietekme-laikraksts-rigas-balss-nr-164-dat-1982-7-19-sk">Sinoptiķa komentārs | Anticiklona ietekmē. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 164, {{dat|1982|7|19|SK}}</ref> Dekādes beigās no Ukrainas dienvidiem uz Novgorodas apgabalu atkal pārvietojās dziļš ciklons, kas atnesa Latvijai lietainu un apmākušos laiku.<ref name="sinoptika-komentars-joprojam-nepastavigs-laikraksts-rigas-balss-nr-158-dat-1982-7-10-sk" /> * [[13. jūlijs]] — nakts sākumā ļoti plaša un spēcīga pērkona negaisu sistēma pietuvojās Latvijai no austrumiem un nakts laikā virzījās pāri Latgalei rietumu virzienā, no rīta sasniedzot galvaspilsētu. Nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 14,3 milimetri. Pievakarē plašs negaiss virzījās dienvidrietumu virzienā, pāri Vidzemei. * [[14. jūlijs]] — naktī valsts vidienē izveidojās lokās un mazkustīgs negaiss, kas virzījās rietumu virzienā, no rīta un dienā Kurzemes centrālajiem rajoniem atnesot stipras lietusgāzes. Savukārt pēcpusdienā, Latgales galējos austrumos, Krievijā, sāka veidoties spēcīgs negaiss, kas lēni virzījās rietumu virzienā un aptvēra valsts dienvidaustrumu pierobežu. Ap sešiem vakarā Bauskas apkārtnē sāka veidoties jauns negaiss un vakara gaitā šie negaisi apvienojās vienā sistēmā un skāra galvenokārt Zemgali un valsts dienvidu pierobežu. '''Bauskā nokrišņu daudzums šajā diennaktī sasniedza 135,6 milimetrus (!)''' Dobelē līdz 10 rītā nolija 94 milimetri, Daugavpilī diennakts nokrišņu summa sasniedza 32 milimetrus. Galvaspilsētā lietus netika novērots. * [[16. jūlijs|16.]]—[[17. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +29 grādiem. * [[16. jūlijs]] — pievakarē Kurzemes vidieni skāra negaiss. * [[17. jūlijs]]: ** Gada siltākā nakts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās bija +18,9 °C. ** Pēcpusdienā virs Kurzemes vidienes strauji veidojās negaisa mākoņi, kas virzījās ziemeļaustrumu virzienā. Vakarā Kurzemes dienvidus skāra negaiss no Lietuvas. Dobelē diennakts nokrišņu summa sasniedza 39,6 milimetrus. Pēc ilgām lietavām Baltijā jūlija otrajā dekādē beidzot atnāca silta vasara. Gaisa temperatūra dienā sasniedza no +25 līdz +29. bet daždien līdz +30 grādiem. Un naktī nekritās zemāk par +15, +18 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza 3—4 grādus virs normas. Tādu laiku atnesa anticiklons, kura centrs no Skandināvijas pārvietojās uz Karēliju. Tā dienvidu un dienvidrietumu perifērija mūsu rajonus apgādāja ar ļoti silta gaisa masām. Uz augsta spiediena fona caur Baltiju pārvietojās atmosfēras frontes, kuru ietekmē republikā nolija lietus un bija pērkona negaisi, vietām spēcīgi. Negaisa laikā 9. jūlija dienā Alūksnes rajonā nolija 83 milimetri, Dobelē naktī uz 14. jūliju — 94 milimetri, bet Bauskā 14. jūlija dienā — 128 milimetri, kas ir vairāk nekā mēneša nokrišņu norma.<ref name="sinoptika-komentars-anticiklona-ietekme-laikraksts-rigas-balss-nr-164-dat-1982-7-19-sk" /> Anticiklons, kas jūlija otrajā dekādē Latvijā atgādināja jau aizmirstās karstās dienas ar temperatūru līdz +30 grādiem, savus spēkus izsmēla. Tam palīgā no Azoru salām grasījās doties otrs anticiklons, taču tas apstājās virs Lielbritānijas — pārāk tālu no Baltijas, lai atnestu saulainu laiku. Nedēļas laikā divreiz notika gaisa masu nomaiņa virs Latvijas. Temperatūra republikā turējās +25, +26 grādu robežās. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +17 līdz +19 grādi, kas bija par 1 līdz 2 grādiem virs normas. Trešās dekādes sākumā Baltijas teritorijā ar ziemeļrietumu vējiem sāka ieplūst vēss gaiss no Skandināvijas ziemeļiem. Gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz +7, +12 grādiem, dienā līdz +16, +21 grādam. Trešās dekādes vidū virs Britu salām esošā anticiklona ietekme uz Latvijas laika apstākļiem nedaudz pastiprinājās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Anticiklons neatkāpjas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 169, {{dat|1982|7|24|SK}}</ref> Mēreni siltais, pārsvarā sausais laiks jūlija pēdējā nedēļā bija Baltijai samērā raksturīgs. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās apmēram +17, +18 grādu robežās, bet dažās dienās maksimālā temperatūra pacēlās līdz +25, +26 grādiem. Ūdens upēs un ezeros sasila līdz +20, +21 grādam. Vienīgi Rīgas jūras līcī tas joprojām saglabājās vēss +17 līdz +18 grādu. Anticiklons, kas jūlija trešajā dekādē nekustīgi atradās virs Britu salām, aizšķērsoja ceļu uz rietumiem esošajiem cikloniem, kas veidojās virs Atlantijas. Mēneša pēdējās dienās anticiklons sāka aktivizēties un gausi pārvietojās uz austrumiem, uz Ziemeļjūru. Turpmāk tas pastiprināti ietekmēja laiku Skandināvijas valstīs un Baltijā — attiecīgi, arī augusta sākumā Latvijā saglabājās silts laiks.<ref>Sinoptiķa komentārs | Silts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 175, {{dat|1982|7|31|SK}}</ref> === Augusts === Laiks augusta pirmajā nedēļā bija neparasti pastāvīgs. Latvijā visā šajā laikposmā tika reģistrēti tikai divi milimetri nokrišņu (3. augustā Viļakas rajonā). Karstais saulainais laiks iepriecināja ar savu pastāvību. Gaisa temperatūra dienā bija +20 līdz +25 grādi, nedēļas vidū sasniedza +28, +30 grādus. Piemēram, 4. augustā vidējā diennakts gaisa temperatūra galvaspilsētā bija +20,6 grādi, kas ir par 3,3 grādiem virs normas. Ūdens temperatūra Rīgas jūrmalā bija cēlusies līdz +19, +21 grādam. Šajās dienās virs Norvēģu jūras, Somijas, Skandināvijas un Baltijas valdīja plašs anticiklons. Nedēļas sākumā tā centrs atradās virs Norvēģu jūras, pēc tam tas lēni pārvietojās uz dienvidaustrumiem un saistībā ar to Latvijā valdīja sauss un karsts laiks.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasara pilnā plaukumā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 181, {{dat|1982|8|7|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,2 °C. [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,6 °C. * [[9. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,4 °C. Sauss karsts laiks pieturējās gandrīz visu vasaras pēdējā mēneša pirmo dekādi. Līdz [[9. augusts|9. augustam]] virs Baltijas valdīja anticiklons un termometra dzīvsudraba stabiņš nemitīgi cēlās augšup virs trīsdesmit grādu atzīmes. Mērsraga apkaimē reģistrēta šās vasaras rekordtemperatūra Latvijā, +34 grādi. Bez tam tā bija par vienu grādu virs absolūtā maksimuma pēdējos 100 gados. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajās dienās bija +21, +22 grādi, kas bija par četriem pieciem grādiem virs normas. [[10. augusts|10. augustā]] laika apstākļi krasi mainījās. No Atlantijas ielauzās ciklons, un anticiklons atkāpās uz austrumiem. Otrās dekādes sākuma pāri Latvijai virzījās divi cikloni. Tie atnesa ilgi gaidīto veldzējošo lietu un pēc karstuma patīkamu vēsumu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklons atnesis vēsumu. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 187, {{dat|1982|8|14|SK}}</ref> Otrās un trešās dekādes mijā virs Atlantijas aktivizējās ciklons. Tas nāca no Norvēģijas krastiem un noteica laiku Baltijā. Mitrais ciklona gaiss atnesa lietu ar negaisu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra no temperatūras, kas ievērojami pārsniedza normu, pazeminājās līdz vidējai ilgos gados novērotajai.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laika raksturs nemainīsies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 193, {{dat|1982|8|23|SK}}</ref> Augusta beigās Latvijā bija vērojams vasarīgi silts laiks. Temperatūra dienā pacēlās līdz +20, +22 grādiem, naktī saglabājās +9 līdz +14 grādu robežās. Aktīvākie cikloniskie procesi augusta otrajā un trešajā dekādē noritēja Ziemeļatlantijā. Razdamies virs Ziemeļjūras un Norvēģu jūras, atlantiskie cikloni pārvietojās uz PSRS Eiropas daļas ziemeļiem. To dienvidu un dienvidaustrumu perifērijā siltais un mitrais gaiss no Vidusjūras un Rietumeiropas rajoniem nonāca Baltijas teritorijā. Lija lietus, bija pērkona negaiss.<ref>Sinoptiķa komentārs | Tuvu normai. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 198, {{dat|1982|8|28|SK}}</ref> === Septembris === Septembris sākās ar mierīgu laiku. Virs Rietumeiropas saglabājas stacionārs siltais anticiklons, tādēļ rudens 1982. gadā sākas bez krasām temperatūras novirzēm no klimatiskajiem lielumiem. Gaiss atdzisa lēni, naktī termometrs rādīja +7 līdz +12 grādus, bet dienā saules stari gaisu iesildīja līdz +17, +20 grādiem. Pakāpeniski atdzisa ūdens Rīgas jūrmalā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 204, {{dat|1982|9|4|SK}}</ref> Septembra pirmajā dekādē Baltijā sākās rudens. Pateicoties siltā Atlantijas okeāna tuvumam, pāreja uz rudeni notika maigāk nekā parasti. Vēl zaļoja dārzi, dienas kļuva īsākas, bet saule dienas stundās gaisu sasildīja līdz +16, +18 grādiem. Tomēr debesis aizvien biežāk aizsedza mākoņi, smidzināja lietus, un naktī skaidrā laikā bija iespējamas pirmās salnas. Mēneša pirmajā dekādē aizvien vairāk aktivizējās cikloniskie procesi atmosfērā. Dziļi cikloni no Atlantijas lielā ātrumā pārvietojās austrumu virzienā. Iedami pāri Baltijas teritorijai, tie izraisīja ilgstošu stipru lietu, vietām negaisu, vairumā republikas rajonu pastiprinājās vējš. Pēc ciklonu aiziešanas iestājās saulainas dienas. Sājā laikā nakts stundās gaisa temperatūra vietām pazeminājās līdz plus 1 grādam.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens ir klāt. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 210, {{dat|1982|9|11|SK}}</ref> Septembra otrajā dekādē lēnām turpināja pazemināties gaisa temperatūra, virs upēm un ezeriem veidojās migla. Debesis aizvien biežāk aizvilka pelēki mākoņi. Otrās dekādes vidū gaisa temperatūra naktī bija +5, +10 grādi, vietām +13 grādi, dienā +14, +19 grādi, bet atsevišķos rajonos +21 grāds. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija tuva normai, vienīgi [[15. septembris|15. septembrī]] Rīgā tā bija +13,6 grādi, kas bija par 1,8 grādiem virs normas. Pārsvarā pūta rietumu un dienvidrietumu virziena vēji. [[13. septembris|13. septembrī]] dienā Latvijā vietām nolija neliels lietus, ko izraisīja dziļa ciklona pārvietošanās no Norvēģijas uz Ļeņingradas apgabalu. Otrās dekādes izskaņā pieturējās sauss, silts laiks, ko noteica virs Rietumeiropas esošā plašā anticiklona ziemeļu perifērija.<ref>Sinoptiķa komentārs | Dienas kļuvušas īsākas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 216, {{dat|1982|9|18|SK}}</ref> * [[20. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +22,0 °C. * [[21. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +24,5 °C. * [[22. septembris]] — maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās līdz +20,2 grādiem. Šī bija pēdējā 1982. gada diena ar gaisa temperatūru virs +20 grādiem. Septembra beigās šur tur pavīdēja pa zeltītai rudens lapai. Atvasara, kas raksturīga pirmajam rudens mēnesim, šajā gadā ieilga un priecēja Latvijas iedzīvotājus ar siltu laiku. Pastāvīgā anticiklona ietekmē mēneša otrajā pusē Latvijā bija pārsvarā sauss un silts laiks. Atsevišķās dienās diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par diviem līdz pieciem grādiem, bet [[21. septembris|21. septembrī]] maksimālā temperatūra Rīgā bija 24,5 grādi, kāda tika atzīmēta pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu simt gados. Temperatūras režīmu [[22. septembris|22. septembrī]] mainīja ciklons, kas ar ātrumu 80 kilometri stundā traucās no Ziemeļjūras caur Skandināviju uz Špicbergenas salu. Tajā pašā dienā nolija lietus. Mēneša mijā Baltiju sasniedza relatīvi silts un mitrs gaiss.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirmo reizi simt gados. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 222, {{dat|1982|9|25|SK}}</ref> === Oktobris === Oktobra sākumā rudens ar katru dienu sevi atgādināja arvien neatlaidīgāk. Naktīs bieži tika novērota salna, līdz pusdienai neizklīst bieza, pienaina migla. Pamazām pazeminājās diennakts vidējā gaisa temperatūra, atdzisa ūdeņi. Septembra pēdējā nedēļā tika novērots rudenīgi nepastāvīgs laiks. Saulaino, silto laiku nedēļas sākumā pēkšņi nomainīja apmācies laiks ar lietu. Lietus nolija visā republikā, bet lielākais nokrišņu daudzums — 11 līdz 15 milimetri — bija Liepājā un Rucavā. Šajās dienās atmosfērā notika krasa atmosfēras procesu maiņa. No Atlantijas uz Norvēģu jūru cits pēc cita pārvietojās dziļi cikloni. Ar vienu no tiem Baltijas piekrasti sasniedza aktīva atmosfēras fronte, kuras ietekmē arī notika tik krasas pārmaiņas laika apstākļos.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudenīgi nepastāvīgs laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 228, {{dat|1982|10|4|SK}}</ref> Oktobra sākums Latvijas iedzīvotājus un viesus iepriecināja ar brīnišķīgu, saulainu un bezvēja laiku. Zelta rudens bija pilnā krāšņumā. No kokiem, lēni lidinādamās, krita koku lapas. Mežiem cauri strāvoja siltā saules gaisma un aicināja priecāties par rudens krāsām. No pirmajām oktobra dienām laiku Baltijā noteica anticiklons. Sākumā tas atradās virs Barenca jūras un laiku ietekmēja tikai ar savu dienvidu perifēriju. Pēc tam, lēnām pārvietodamies uz dienvidiem, anticiklons no [[3. oktobris|3.]] līdz [[6. oktobris|6. oktobrim]] ieskāva Baltiju, Baltkrieviju un Ukrainu. Tas sevišķi jūtami ietekmēja temperatūras režīmu. Dienā saules siltumā temperatūra paaugstinājās līdz +13, +16 grādiem, toties naktī termometra dzīvsudraba stabiņš vairumā republikas rajonu rādīja no −1 līdz −2 grādiem, bet augsnes virskārtā vietām tika novērots stiprāks sals — līdz −4, −6 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra pirmās oktobra dekādes izskaņā pazeminājās līdz +6, +7 grādiem, kas bija par vienu grādu zem normas. Otrās dekādes sākumā anticiklons pamazām saira un aizvirzījās uz austrumiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Zelta rudens. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 231, {{dat|1982|10|9|SK}}</ref> * [[14. oktobris]] — lietainākā diena Rīgā. Diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 11,7 milimetrus. Ilgu laiku anticiklona ietekmē rudens Baltijā bija kluss un saulains. Nokrišņi bija tikai atsevišķos rajonos. Bet otrās dekādes sākumā laiks krasi mainījās. Sinoptiskie procesi ieguva rudenim atbilstošu nepastāvīgu raksturu. Pēc īslaicīga un ievērojami vēsāka laika apmākušos un lietainu laiku atnesa dziļš ciklons, kas no Lielbritānijas pārvietojas uz Balto jūru. Aizņemdams plašu teritoriju un iekustinādams milzīgas gaisa masas, tas veicināja siltu un ļoti mitru gaisa masu ieplūšanu mūsu reģionā no Atlantijas. Tāpēc Latvijā [[13. oktobris|13.]] un [[14. oktobris|14. oktobrī]] it visur lija lietus. Nokrišņu daudzums dažos rajonos bija 19 līdz 32 milimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Saglabāsies nepastāvīgs laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 238, {{dat|1982|10|16|SK}}</ref> * [[20. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −6,8 °C. Šī bija arī vienīgā diena 1982. gada oktobrī, kad galvaspilsētā tika novērota negatīva gaisa temperatūra. Otrās dekādes pēdējās dienās par savu tuvošanos delikāti atgādināja ziema. Visā Latvijas teritorijā naktīs bija novērojama temperatūras noslīdēšana zem nulles. Visaukstākajās naktīs sals pastiprinājās līdz −4 grādiem. Atsevišķos rajonos uzsniga sniegs. Temperatūras pazemināšanos izraisīja virs Ziemeļu Ledus okeāna izveidojies anticiklons. Tā ietekmē Baltijā ieplūda gaisa masas no Barenca jūras piekrastes. Tajā laikā virs Ziemeļatlantijas izveidojās gigantisks ciklons. Pakāpeniski tā iedarbības sfēra paplašinājās uz Lielbritāniju, pēc tam uz Skandināviju un visbeidzot uz Baltijas jūras rajoniem. Vājos ziemeļu vējus krasi nomainīja svaigi dienvidrietumu vēji, un tūlīt pat Baltijas teritorijā ieplūda siltas, mitras gaisa masas no Atlantijas. Naktī uz [[21. oktobris|21. oktobri]] siltuma ieplūšanu Latvijā pavadīja spēcīgas lietusgāzes, vietām ar slapja sniega piejaukumu, bet austrumu rajonos tika novērots kailsals. Gaisa temperatūra visā Latvijā paaugstinājās līdz +10, +12 grādiem. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās par 11,3 grādiem. [[20. oktobris|20. oktobrī]] tā bija −1,7 grādi, bet [[21. oktobris|21. oktobrī]] +9,6 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pūš silti vēji. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 244, {{dat|1982|10|23|SK}}</ref> Pēdējās oktobra dienās no kokiem krita pēdējās lapas. 1982. gada oktobris bija silts un pārsvarā sauss. Gaisa temperatūra mēneša laikā (izņemot otro dekādi) par vienu līdz sešiem grādiem bija virs normas. Tikai retumis laika režīmu iztraucēja cikloni. Tādās dienās lija lietus, pēc tam uz īsu laiku kļuva aukstāks. Mēneša beigās virs Rietumeiropas un Baltijas izveidojās plašs augsta spiediena apgabals. Ta ietekmē arī aizritēs pēdējās zeltainās oktobra dienas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs novembris? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 250, {{dat|1982|10|30|SK}}</ref> === Novembris === * [[2. novembris]] — siltākā novembra diena galvaspilsētā. Maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +12,3 °C. Novembra pirmajā nedēļā laiku noteica cikloni un atmosfēras frontes. Ar ziemas tuvošanos aktivizējas arī atmosfēras procesi: novembra pirmajā nedēļā Latviju ietekmēja divi cikloni. Pirmais no tiem ieradās nedēļas sākumā un uzvedās miermīlīgi. Tā pārvietošanās trajektorija bija rudens periodam ierasta — no Atlantijas caur Skandināviju uz Baltiju. Šis ciklons nesagādāja īpašus pārsteigumus, un tā ietekmē nolija tikai mērens, silts lietus. Otrs ciklons izveidojās [[4. novembris|4. novembrī]] neparastos apstākļos virs Somijas. Tajā savstarpēji iedarbojās pretējas gaisa masas — Arktikas platumu aukstais gaiss un siltais, mitrais no Atlantijas. Ciklons ātri pieņēmās spēkā un, pārvietojoties ar lielu ātrumu (60 līdz 70 kilometru stundā) caur Ļeņingradas apgabalu ieradās Baltijā ar vētrainiem ziemeļu vējiem, sniegu, vietām arī puteni. Vēja ātrums sasniedza 20—24 metri sekundē.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vētru atnesa ciklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 256, {{dat|1982|11|6|SK}}</ref> * [[6. novembris]] — aukstākā mēneša diena galvaspilsētā. Ciklona aizmugurē ieplūda auksts gaiss no ziemeļiem un naktī uz 6. novembri gaiss atdzisa līdz −5,7 grādiem. Divas dienas vēlāk minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz apaļiem −5 grādiem. Augsta spiediena apgabals, kas Latvijā nodrošināja sausu laiku ar salnām naktī un samērā zemu temperatūru dienā, atkāpās uz dienvidiem. No Atlantijas uz Skandināviju sāka pārvietoties cikloni. Atlantijas gaiss, kas bija uzkrājis sevī siltumu no vēl neatdzisušā okeāna, iekļūstot Baltijas reģionā, atnesa sev līdzi siltumu, kas nebija raksturīgs novembra mēnesim. Gaisa temperatūra pat nakts stundās bija +5 līdz +8 grādi, bet vietām pat +10 grādu virs nulles, dienā — 8—12 grādi virs nulles. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 3—5 grādi virs normas (salīdzinot ar daudzu gadu novērojumiem). [[11. novembris|11. novembrī]] maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza absolūto maksimumu 10,9 grādus virs nulles. Ciklona pārvietošanās no Atlantijas okeāna caur Lielbritānijas ziemeļiem uz Skandināviju turpinājās arī otrās dekādes vidū.<ref>Sinoptiķa komentārs | Neparasts siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 261, {{dat|1982|11|13|SK}}</ref> '''Baltijā 1982. gadā bija neparasti silts rudens.''' Kaut gan ziema vairs nebija aiz kalniem, bet termometra dzīvsudraba stabiņš joprojām turējās virs nulles. Gaisa temperatūra otrās dekādes beigās, naktī bija no plus 1 līdz plus 5 grādiem, dienā no plus 3 līdz plus 8 grādiem. Valdīja mākoņains laiks, lietus un migla. Atlantijas cikloni bija pilnīgi pārņēmuši iniciatīvu un visu rudeni noteica laiku Eiropā. Dziļi cikloni, kas veidojās virs okeāna plašumiem, cits pēc cita virzījās uz Lielbritānijas un Skandināvijas piekrasti, Latviju ietekmējot ar savu neparasti silto dienvidu perifēriju un tas veicināja silta un lietaina laika saglabāšanos.<ref>Sinoptiķa komentārs | Bez būtiskām pārmaiņām. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 267, {{dat|1982|11|20|SK}}</ref> Mākoņainas debesis, kas bieži skaidrojas, pavisam maz lietus, siltums — tāds bija 1982. gada novembris. Gaisa temperatūra stabili turas 3 līdz 6 grādus virs normas. Arktika nesteidza atgādināt par ziemas tuvošanos ar ledaina gaisa plūsmām, kā parasti mēdz būt vēlā rudenī ciklonu aizmugurē. Cikloni Baltiju šķērsoja bez krasām temperatūras svārstībām un nesagādāja būtiskas nepatikšanas. Nebija ne pazeminātas temperatūras, ne slapja sniega, ne kailsala. Mēneša izskaņā Latvijā saglabājās silts un rudenīgs laiks.<ref>Sinoptiķa komentārs | Siltas rudens dienas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 273, {{dat|1982|11|27|SK}}</ref> === Decembris === Pieturējās samērā silts laiks, pārsvarā apmācies, ar biežiem nokrišņiem, kas pārsniedza normu par 50 procentiem. Nedaudz vēsāka bija otrā dekāde, bet vissiltākais laiks bija trešajā dekādē. Pati siltākajā dienā [[Valmieras rajons|Valmieras rajonā]] bija 1. decembris, kad temperatūra pakāpās līdz +5,7 °С‚ bet visaukstākā decembra diena bija 14. decembris, temperatūra nokritās līdz –10,7 °C [[Rūjiena|Rūjienā]] un –8,9 °C [[Valmiera|Valmierā]]. Vidējā gaisa temperatūra decembrī bija –0,1 °C Valmierā un –0,2 °C Rūjienā (norma –3,6 °C). Nokrišņu summa rajonā svārstījās no 63 mm Rūjienā līdz 86 mm Mazsalacā (norma 40–60 mm). Decembrī bija tikai 9,5 saulainas stundas (norma 25 stundas). Mēneša beigās sniega sega sasniedza 1 cm, augsnes virskārtas sasalums — līdz 3 cm.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/liem1983n005|issueType:P Sinoptiķa komentārs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/liem1983n005{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Liesma" (Valmiera) Nr. 5, {{dat|1983|1|8|SK}}</ref> Arī decembrī ziema Latvijā vēl nebija atnākusi. Temperatūra krasi bija pazeminājusies PSRS Eiropas daļas teritorijas centrālajos rajonos un Ukrainā. Tur uzsniga arī sniegs, tika novēroti puteņi. Sals bija atnācis no Rietumsibīrijas, kur gaisa temperatūra sasniedza mīnus 35 grādus, izraisot spēcīgu salu Maskavas un Kirovas apgabalā un Ukrainā. Baltiju šī aukstā gaisa masa nesasniedza. Vienīgi Latvijas austrumu rajonos naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz 3, 4 grādiem zem nulles. Latvijas rietumu rajonos gan naktī, gan dienā joprojām bija silts laiks. Tas tādēļ, ka virs Baltijas jūras, Rietumeiropas un Baltijas bija izveidojies anticiklons, radot barjeru Atlantijas cikloniem, kas caur Skandināviju nokļuva Urālu ziemeļu rājonos. Anticiklons kavēja auksto gaisa masu iekļūšanu Baltijas reģionā, pateicoties tam arī saglabājās sauss, silts laiks.<ref>Sinoptiķa komentārs | Joprojām silts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 278, {{dat|1982|12|4|SK}}</ref> * [[6. decembris]] — līdz ar decembra sākumu ziema nelika uz sevi ilgi gaidīt. 6. decembrī laiks kļuva manāmi vēsāks, gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 1, mīnus 6 grādiem, bet dažos rajonos Latvijas austrumos līdz mīnus 8 grādiem. Gaisa temperatūras pazemināšanās ietekmēja arī ūdenskrātuves: dažviet upēs un ezeros parādījās pirmais ledus. Tomēr ziema vēl nebija sevi parādījusi pilnā spēkā. Tās pirmais pieteikums bija tikai neliels sniegputenis un atkala.<ref name="sinoptika-komentars-baltija-atnakusi-ziema-laikraksts-rigas-balss-nr-284-dat-1982-12-11-sk">Sinoptiķa komentārs | Baltijā atnākusi ziema. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 284, {{dat|1982|12|11|SK}}</ref> * [[8. decembris|8.]]—[[9. decembris]] — pirmo reizi 1982. gada rudens/ziemas sezonā, Rīgā izveidojās 1 cm bieza sniega sega. Tomēr tā klāja tikai 60% zemes un pēc pāris dienām izkusa. Pirmās ziemas pazīmes pirmās dekādes izskaņā Latvijā izraisīja dziļš ciklons, kas no Barenca jūras virzījās uz Krievijas ziemeļu rajoniem. Aukstais arktiskais gaiss no ciklona aizmugures iekļuva Baltijas un Baltkrievijas teritorijā. Tomēr gaisa plūsmu nomaiņa atmosfērā dienvidrietumu virzienos aizšķērsoja ceļu aukstumam no Arktikas, un laiku Latvijā atkal sāka ietekmēt Atlantijas okeāns.<ref name="sinoptika-komentars-baltija-atnakusi-ziema-laikraksts-rigas-balss-nr-284-dat-1982-12-11-sk" /> * [[14. decembris]] — Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega kārta, kas saglabājās nedaudz ilgāk par nedēļu — maksimumu, 2 centimetrus, sasniedzot pēdējā dienā — [[21. decembris|21. decembrī]]. Sniega sega nebija viendabīga — aizņemot vien 70—80% platības. Otrās dekādes vidū sals pieturējās tikai divas dienas, kad gaisa temperatūra naktī un dienā saglabājās zem nulles, bet diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 1—3 grādiem zem normas. Sniga sniegs. Republikas austrumos uzsniga 2—7 centimetrus bieza sniega sega. Pēc tam atkal kļuva siltāks. Dziļš ciklons no Atlantijas virzījās pāri Skandināvijai uz Somiju. Intensīvi un ilgi kritās gaisa spiediens, ciklona centrā sasniegdams 704 milimetrus dzīvsudraba stabiņa. Tik dziļš ciklons ir visai reta parādība. Rīgā [[16. decembris|16. decembra]] rītā spiediens pazeminājās līdz 717 milimetriem dzīvsudraba stabiņa, tuvodamies absolūtajam minimālajam lielumam, kāds novērots 1902. gada decembrī un bija 715 milimetri. Rīdzinieki, kas šajā dienā vēroja spiediena pārmaiņas pēc saviem barometriem, sāka šaubīties par aparāta rādījumu pareizību. Sniegputeņi, kas pārgāja lietū, stiprs vējš — šādus laika apstākļus uz Baltiju atnesa šis milzīgais ciklons. Dekādes beigās tas pamazām zaudēja spēku un aizvirzījās uz austrumiem. Tā aizmugurē ieplūda vēsākas gaisa masas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Decembra untumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 290, {{dat|1982|12|18|SK}}</ref> * [[27. decembris]] — sniega sega Rīgā atkal bija pilnībā izzudusi. * [[30. decembris]] — galvaspilsētā izveidojās 1 cm bieza sniega sega, kas saglabājās līdz gada beigām (pārklājums 70%). * [[31. decembris]] — Vecgada vakarā gaisa temperatūra Latvijā bija no +3, +4 grādiem Kurzemes piekrastē līdz −8 grādiem Latgales austrumos — tostarp ap nulli galvaspilsētā. Pūta brāzmaini dienvidu, dienvidrietumu vēji. Valsts rietumu rajonos relatīvais mitruma līmenis bija virs 95% — laiks bija miglains, nedaudz lija. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −18,8 °C ([[6. janvāris]]) * [[Rīga]]: +31,4 °C ([[9. augusts]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] sastādīja aptuveni 535 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 393,7 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/1982/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia (1982)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110121021212/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/1982/264220.htm |date={{dat|2011|01|21||bez}} }}, tutiempo.net {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1982/264220.htm Clima en Riga durante el año 1982] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702051648/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1982/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{es ikona}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −18,8 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[6. janvāris]] | <center> +1,8 °C | [[27. janvāris]] | <center> {{Temperatūras krāsa|−5,3}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,8 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −16,2 °C | [[9. februāris]] | <center> +3,1 °C | [[10. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−4,4}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,0 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −9,9 °C | [[7. marts]] | <center> +14,2 °C | [[26. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+1,2}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,1 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −3,9 °C | [[23. aprīlis]] | <center> +16,8 °C | [[3. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+4,2}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,8 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −0,2 °C | [[17. maijs]] | <center> +26,3 °C | [[28. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,5}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,1 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +2,5 °C | [[19. jūnijs]] | <center> +25,7 °C | [[5. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+12,8}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −2,5 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +6,9 °C | [[6. jūlijs]] | <center> +29,4 °C | [[16. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,5}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +6,0 °C | [[30. augusts]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +31,4 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[9. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+17,1}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,6 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +2,0 °C | [[26. septembris]] | <center> +24,5 °C | [[21. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+12,2}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,4 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −6,8 °C | [[20. oktobris]] | <center> +18,7 °C | [[26. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+7,4}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −5,7 °C | [[6. novembris]] | <center> +12,3 °C | [[2. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+4,5}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,2 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −7,6 °C | [[14. decembris]] | <center> +6,2 °C | [[1. decembris|1.]], [[2. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,7}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,3 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 3,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,0 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 31,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 26,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[22. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 43,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,6 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 17,1 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[16. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 31,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,4 <!-- pieskaitīju 0,9 mm 9. jūlijā --> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 59,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,8 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 37,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 25,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,3 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 35,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 20,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2.4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[20. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 58,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. decembris]] |- |} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1982. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1982. gads Latvijā]] acljv40djb0e3wridc7tdn4el0hgxf5 0 162862 4513661 4204928 2026-08-27T08:15:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513661 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1981]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +5,8 °C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +6,3 °C |min Rīga = −19,4 °C |max Rīga = +29,4 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 835,9 mm<br />Rīga: 729,8 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1981]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == Janvāra beigās un februāra pirmajā pusē laika apstākļus Baltijā noteica cikloni, kas no Atlantijas okeāna gāja pāri Skandināvijai un atnesa līdzi siltu un mitru okeāna gaisu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par ilggadējo vidējo normu. Februāra vidū virs Eiropas ziemeļiem arktiskā gaisa masās izveidojās anticiklons. Augstā spiediena joslā, kas slīdēja pāri Skandināvijai un Lielbritānijai, tas savienojās ar Azoru salu anticiklonu. Anticikloni atspieda Atlantijas okeāna ciklonus uz ziemeļiem (to ceļš veda pāri Islandei un Spicbergenai uz Jauno Zemi). Virs Baltijas vējš sāka pūst austrumu virzienos. Ar austrumu plūsmām Latvijā nokļuva arktiskās gaisa masas.<ref name="Sinoptiķa komentārs. Ziemeļu elpa">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n043|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Ziemeļu elpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n043{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 43, {{dat|1981|2|21|SK}}</ref> === Janvāris === Gada pirmajā nedēļā Latvijas teritorijā iestājās stabila ziema. Kļuva stipri aukstāks. Gaisa vidējā diennakts temperatūra par 4 līdz 5 grādiem bija zem normas. Atsevišķos rajonos termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdējis līdz −22, −24 grādiem. Sniega segas biezums republikā bija 8 līdz 15 centimetri, Gaiziņkalnā apmēram 10 centimetru. Ledus biezums 15 līdz 25 centimetri. Lielās ūdenskrātuvēs ūdens sāka aizsalt. Tik krasa laika apstākļu maiņa tika skaidrota ar pārmaiņām gaisa cirkulācijā. [[1980. gada laikapstākļi Latvijā|1980. gada]] decembrī Baltijā ieplūda silts, mitrs Atlantijas gaiss, bet janvāra sākumā rietumu vēji atkāpās ziemeļu vēju priekšā. Tas nozīmē, ka Skandināvijā ieplūda ļoti aukstais Arktikas baseina gaiss.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/riba1981n007|page:5|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Sals stipri pieņēmies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pp{{!}}issue:/riba1981n007{{!}}page:5{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 7, {{dat|1981|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris|12.]]—[[16. janvāris]] — Baltijas jūrā un Rīgas līcī visu nedēļu bangoja vētra. Spēcīgi dienvidu un dienvidrietumu vēji bija vērojami republikas piekrastes rajonos. Liepājā un Ventspilī vēja maksimālais ātrums sasniedza 20 līdz 21 metru sekundē, Rucavā 27 metrus sekundē.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n013|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Ziemas pārsteigumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n013{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 13, {{dat|1981|1|17|SK}}</ref> Otrās dekādes beigās anticiklons, kas bija izveidojies virs Azoru salām, pletās pār Baltiju. Gaisa temperatūra naktī noslīdēja –7 līdz –12 grādus zem nulles, dienā pieturējās –2, –7 grādu sals.<ref name="Sinoptiķa komentārs. Ciklonu varā">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n019|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Ciklonu varā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n019{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 19, {{dat|1981|1|24|SK}}</ref> * [[24. janvāris]] — Sniega segas biezums vidēji republikā ir 8 līdz 15 centimetri, bet Bauskas, Saldus un Viļakas rajonos tikai no 3 līdz 6 centimetriem. Visvairāk sniega ir Rucavas. Ainažu, Skrīveru un Rīgas apkārtnē no 19 līdz 27 centimetriem.<ref name="Sinoptiķa komentārs. Ciklonu varā"/> Mēneša beigās Latvijā valdīja siltās gaisa masas. Lielas siltā gaisa masas no [[Azoru salas|Azoru salām]] izplatījās pār Rietumeiropu un Skandināviju, sasniedzot 70. paralēli. Uz siltuma un aukstuma robežas virs [[Skandināvija]]s ziemeļu piekrastes veidojās gaisa viļņveida perturbācija, kas kopā ar cikloniem plūda no rietumiem uz austrumiem. No to dienvidu perifērijas uz Baltiju plūda ļoti silts gaiss, bet aukstais palika tālu Arktikā. Mēneša pēdējā nedēļā vidējā diennakts gaisa temperatūra bija 3 līdz 6 grādus augstāka par normu. Sniegs kusa, īpaši Latvijas rietumu rajonos. Tomēr sniega segas biezums Gaiziņkalnā un Ērgļos vēl bija apmēram 40 centimetri.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n025|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Neparasts siltums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n025{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 25, {{dat|1981|1|31|SK}}</ref> === Februāris === Februāra pirmajā nedēļā pār Baltiju virzījās cikloni, kas Latvijai atnesa lietu, vējus un miglu. Siltais jūras gaiss, kas plūda no Atlantijas okeāna, būtiski sajaucis ziemas temperatūras režīmu. Rīgā mēneša pirmajā nedēļā gaisa temperatūra bija 6 līdz 8 grādus augstāka par ilgos gados novēroto. Intensīvi kusa sniegs. Vienīgi Vidzemes augstienē sniega sega saglabājusies normas robežās 30 līdz 40 centimetru biezumā, bet republikas rietumos sniega jau bija nokusis.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n031|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Atkal kļūs siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n031{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 31, {{dat|1981|2|7|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) februārī — [[Saldus]], 18 m/s. Mēneša otrajā nedēļā Atlantijas cikloni joprojām saimniekoja Baltijā. Tomēr tiem bija dažāds raksturs. Pirmais no tiem ļoti dziļš ar spiedienu centrā 730 milimetri dzīvsudraba stabiņa nāca no [[Islande]]s un bija agresīvs. Tas virzījās vētraini, savā ceļā izraisīdams stiprus sniegputeņus, rietumu un ziemeļrietumu viesujvējus. Otrs ciklons, aizsācies virs [[Ziemeļjūra]]s, bija mazāk aktīvs un sevišķas nepatikšanas nesagādāja. Vidējā gaisa temperatūra februāra pirmajā dekādē visā republikā bija ap 0 grādiem. Tas ir par 5 līdz 7 grādiem virs klimatiskās normas. Baltijas jūras piekrastē sniegs praktiski bija nokusis, savukārt pārējā teritorijā tās biezums bija tikai 10 līdz 30 centimetri un vienīgi Ērgļos un Gaiziņkalnā līdz 50 centimetriem.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n037|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Ziema neatkāpjas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n037{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 37, {{dat|1981|2|14|SK}}</ref> * [[14. februāris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra sāka tuvoties normai, atsevišķās dienās par 2 līdz 3 grādiem noslīdēja zem normas. Nakti temperatūra atsevišķos rajonos noslīdēja līdz –18 grādiem.<ref name="Sinoptiķa komentārs. Ziemeļu elpa"/> * [[21. februāris]] — sniega segas biezums republikā rietumu rajonos bija 2 līdz 10 centimetri, austrumu rajonos 11 līdz 30 centimetri, Gaiziņkalna apkaimē 50 centimetri, Ērgļos 54 centimetri.<ref name="Sinoptiķa komentārs. Ziemeļu elpa"/> === Marts === Marta sākums bija neparasti auksts. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 4 līdz 5 grādiem zem normas. Nakts stundās dzīvsudraba stabiņš termometrā noslīdēja līdz –13 vai pat līdz –18 grādiem, bet republikas ziemeļaustrumos līdz –21 grādam. Tāds intensīvs sals parasti vērojams pašā ziemas vidū. Dienas stundās saules spilgto staru iespaidā gaiss sasila līdz 0, reizēm līdz +1 grādam. Sniega segas biezums bija 10 līdz 25 centimetri, Madonā 35, Gaiziņkalnā un Ērgļos 51. Salu izraisīja un laiku noteica anticiklons. Republikā ieplūda ledains Arktikas gaiss.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n055|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Pavasara untumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n055{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 55, {{dat|1981|3|7|SK}}</ref> Marta vidū virs [[Barenca jūra]]s izveidojās anticiklons, kurš aptvēra Skandināviju un Baltiju — izplatījās aukstā arktiskā gaisa masas.<ref name="periodika.lndb.lv">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n067|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Pavasaris nesteidzas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n067{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 67, {{dat|1981|3|21|SK}}</ref> * [[15. marts|15.]]—[[18. marts]] — gaisa temperatūra naktīs pazeminājās līdz –12, –15, vietām līdz —20 grādiem. Dienā tā nepacēlās augstāk par –3 līdz –8 grādiem. Diennakts vidējā temperatūra bija 2 līdz 3 grādus zemāka par normu.<ref name="periodika.lndb.lv"/> Rīgā, gaisa temperatūra naktī uz 17. martu pazeminājās līdz –12,7 °C. * [[27. marts]] — [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā tika sasniegts marta diennakts nokrišņu rekords — '''30,2 mm'''. * [[30. marts]] — Tika piedzīvoti vieni no nopietnākajiem pavasara [[plūdi]]em. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] sasniedza 8,3 metrus. Plūdi sākās pie 6,3 metru atzīmes, parasti ziemā ūdens līmenis ir 2,6 metri. Saimniecības "Kronvaldu" kompleksā noslīka 1 022 govis, Salas putnu fermā 3 000 vistu.<ref>[http://www.gramata21.lv/users/salcevics_leonids/ Leonīds Salcevičs, Hidromeliorācijas speciālists, lauksaimniecības, izglītības un pašvaldību darbinieks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200433/http://www.gramata21.lv/users/salcevics_leonids/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, gramata21.lv</ref> === Aprīlis === * [[9. aprīlis]] — atmosfēras procesu attīstībā iezīmējās pārkārtošanās. Anticiklons sairdams atkāpās uz dienvidiem, to nomainīja Atlantijas valgais gaiss, kas ieplūda caur Skandināvijas ziemeļiem. Iepriekš divas nedēļas laiku Latvijā noteica anticiklons. Visā republikā bija pavasarīgi siltas dienas. Gaisa vidējā diennakts temperatūra bija 2 līdz 3 grādi virs normas. Tiesa, nakts stundās saglabājās negatīva temperatūra (0 līdz –2 grādi). Dienā spilgtajos saules staros gaiss sasila līdz +6, +11 grādiem, republikas austrumos līdz +12, +14 grādiem.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n085|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Nepastāvīgs laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n085{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 85, {{dat|1981|4|11|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — pēc saulainā, vasarīgi siltā laika, kad temperatūra pacēlās līdz +17 grādiem, strauji kļuva aukstāks. Tas notika dziļa Atlantijas ciklona ietekmē, kurš izveidojās pie Lielbritānijas krastiem un cauri Skandināvijas ziemeļu rajoniem pārvietojās uz Maskavas apgabalu. Tieši 14. aprīlī Baltijā izplatījās šī ciklona aizmugures daļa. Pastiprinājās ziemeļu virziena vējš. Vietām vēja spēks brāzmās sasniedza 24 metrus sekundē. Vienlaikus pazeminājās gaisa temperatūra. Pat dienas stundās termometra dzīvsudraba stabiņš +5 līdz +6 grādu atzīmi. Vietām, pārsvarā republikas austrumos, uzsniga sniegs.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n091|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Atkal kļūs siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n091{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 91, {{dat|1981|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,5 °C. Aprīļa otrajā pusē Latvijā pieturējās auksts laiks. Naktī temperatūra bija —1 līdz —6 grādi, dažās naktīs līdz —8 grādiem. Dienā no 0 līdz +5 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra par 3 līdz 8 grādiem bija zem normas. Cikloni no Atlantijas pārvietojās pāri [[Norvēģu jūra]]i un [[Ziemeļjūra]]i, pēc tam uz Krievijas Eiropas teritorijas centrālajiem rajoniem. Ciklonu aizmugurē mūsu rajonos ieplūda arktiskā gaisa masas, bet aukstuma frontes izraisīja nokrišņus sniga slapjš sniegs. Republikas rietumos atkal izveidojusies sniega sega vietām līdz 10, 11 centimetru. Aukstā laika dēļ palēninājās pavasara procesi dabā. Tomēr ledus Rīgas līcī siltā laika ietekmē aprīļa sākumā un tāpēc, ka dienā temperatūra bija plusos, bija izkusis. Virs [[Grenlande]]s izveidojās plašs ciklons, kas aizšķērsoja ceļu cikloniem no Atlantijas uz Eiropu. kuri varētu Latvijai atnest okeāna siltumu. Aukstais gaiss, kas ieplūda mūsu rajonos, pamazām sasila.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n097|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Pavasaris nelutina ar siltumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n097{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 97, {{dat|1981|4|25|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −6,3 °C. * [[30. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,3 °C. === Maijs === Mēneša sākumā nemitīgi lija, bieži sniga Slapjš sniegs. Bija auksti un nemīlīgi kā rudenī. Un tad pēkšņi atmosfērā notika gaisa masu cirkulācijas pārkārtošanās un Baltijā ieplūda silts, sauss gaiss no [[Ukraina]]s dienvidiem. 8. maijā iestājās silts, saulains, sauss laiks, karstākajās dienās 10., 11., 12. maijā gaisa temperatūra Rīgā pacēlās līdz +28 grādiem. Tādā veidā par 1 līdz 2 grādiem pārsniegts absolūtais temperatūras maksimums simt gadu laikā. Dažās siltajās maija dienās līdz nepazīšanai pārmainījusies daba. Kokiem sāka plaukt lapas, mazliet ātrāk nekā parasti dažviet sāka ziedēt pīlādži.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1981n112|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Vasara klāt!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1981n112{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 112, {{dat|1981|5|16|SK}}</ref> * [[10. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,5 °C. * [[11. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,4 °C. * [[12. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,0 °C. === Jūnijs === * [[24. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,0 °C. * [[29. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,0 °C. === Jūlijs === Jūlija visstiprākās vēja brāzmas Austrumlatvijā — [[Priekuļi]], 28 m/s. === Augusts === * [[16. augusts]] — pašā vakarā Latgales dienvidos tika novērots pērkona negaiss. * [[24. augusts]] — dienā nelieli un lokāli negaisi izveidojās Latgalē. Negaiss, kas izveidojās pie Daugavpils, pilsētā atnesa 22,8 milimetrus nokrišņu. Vēlāk no Baltkrievijas virzījās nokrišņu zona, kas naktī atnesa vēl 10,3 milimetrus nokrišņu. * [[31. augusts]] — Latviju no ziemeļrietumiem sasniedza mazkustīgs ciklons. === Septembris === * [[22. septembris]] — vakarā Liepāju no jūras sasniedza nokrišņu zona, kas nakts laikā šķērsoja Kurzemi un sasniedza galvaspilsētu. * [[28. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +23,3 °C. * [[29. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +22,6 °C. === Oktobris === Līdzās 1966. gadam, līdz šim reģistrētās absolūti maksimālās gaisa temperatūras oktobrī ir no 21 līdz 25 grādiem un ir uzstādītas 1981. gadā. * [[2. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,4 °C. === Decembris === * Mitrākais decembris Rīgas novērojumu vēsturē. [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza '''75 mm'''. [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gadā]] šis rekords tika pārspēts (87,1 mm) * Trešais ar sniegu visbagātākais decembris Latvijā, vidējais sniega segas biezums bija 17 cm.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/pagajusa-gada-decembris-bija-otrs-sniegiem-bagatakais-latvija-pedejo-73-gadu-laika.d?id=36126716 Pagājušā gada decembris bija otrs sniegiem bagātākais Latvijā pēdējo 73 gadu laikā], delfi.lv, {{dat|2011|1|7|SK}}</ref> Novembra beigās un decembra sākumā laiku Baltijā joprojām noteica cikloni. Radušies Atlantijā, tie uz kontinentu atnesa relatīvi siltu un mitru gaisu, tāpēc temperatūra Latvijā rudens beigās un pašā ziemas sākumā bija 0,5—1 grāds virs vidējā daudzos gados novērotā lieluma (normas). Bieži bija nokrišņi, lija lietus un sniga slapjš sniegs. Kopumā rudens Baltijā bija silts un mitrs. [[1980. gada laikapstākļi Latvijā|1980. gadā]] novembra beigās Latvijas austrumu rajonos jau bija izveidojusies sniega sega un augsne bija sasalusi 15—20 centimetru dziļumā, bet 1981. gadā stabilas sniega segas vēl nebija izveidojusie un augsne nebija sasalusi. No Atlantijas uz Skandināviju aizvirzījies dziļš ciklons.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n279|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Joprojām ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n279{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 279, {{dat|1981|12|5|SK}}</ref> * [[9. decembris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +2,8 grādi, kas bija par vienu grādu zem normas.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Ziemas elpa">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n285|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziemas elpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n285{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 285, {{dat|1981|12|12|SK}}</ref> Jau kopš piemās dekādes vidus Latvijā valdīja īsta ziema. Sniega segas biezums atsevišķos rajonos bija 20—27 centimetri (Priekulē 27, Alūksnē 21, Ventspilī 19 centimetri). Upēs veidojas ledus. Gaisa temperatūra bija no –1 grāda līdz +2 grādiem, naktī no 0 līdz –5 grādiem. Atmosfēras procesi attīstījās tādā veidā, ka uz Baltiju virzījās mazaktīvi cikloni no Skandināvijas, bet [[7. decembris|7. decembrī]] virs Dānijas izveidojās diezgan dziļš ciklons, kas, pārvietodamies uz austrumiem, radīja vēja pastiprināšanos lielākajā daļā republikas rajonu līdz 15—20 metriem sekundē, sniga sniegs un puteņoja. Ciklons strauji aizvirzījās uz ziemeļaustrumiem. Rietumu vējus nomainīja ziemeļu vēji, kas Baltijā atnesa auksto arktisko gaisu. Gaisa temperatūra ievērojami pazeminājās: dienā līdz –2, –7 grādiem, naktī līdz –8, –13 grādiem. Atsevišķos rajonos līdz –19, –22 grādiem.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Ziemas elpa"/> * [[17. decembris]] — naktī no 16. uz 17. decembri Rīgā uzsniga 13 milimetrus dziļš sniegs. Sniega segas biezums Rīgā pieauga līdz 35 centimetriem un bija maksimālais republikā.<ref name="periodika.lv">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n290|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema un saule ...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n290{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 290, {{dat|1981|12|19|SK}}</ref> * [[18. decembris]] — aukstākā decembra diena Latvijā. Naktī minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24 grādiem (Rīgā –17,5 °C).<ref name="ReferenceA">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n296|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Decembra kontrasti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n296{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 296, {{dat|1981|12|26|SK}}</ref> Sākot ar 6. decembri diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā stabili turējās divus līdz septiņus grādus zem normas, bet termometra dzīvsudraba stabiņš nepakāpās virs nulles. Bieži vien tas rādīja no 11 līdz 16 grādiem, bet atsevišķos rajonos līdz 18, 23 grādiem lielu salu. Upes un ezeri aizsalas. Laiku Baltijā otrās dekādes beigās ietekmēja sekls ciklons, kas izveidojās virs Kolas pussalas un gausi pārvietojās pāri Somijai uz Igauniju. Ziemeļu vēji Baltijā atnesa Arktikas auksto gaisu un sniegputeni.<ref name="periodika.lv"/> No decembra sākuma ziema [[Padomju Savienība]]s Eiropas teritorijā un Baltijā nostiprināja savas pozīcijas. Visu šo laika posmu pieturējās auksts laiks, bagātīgi sniga un puteņoja. Pamazām palielinājās sniega segas biezums. Republikas austrumos tas vietām sasniedza 45 centimetrus. Otrās dekādes beigās tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra. Naktī uz 18. decembri tā pazeminājās līdz –24 grādiem. Vēji krasi mainīja virzienu, bet kopumā pārsvarā pūta austrumu vēji, kas veicināja aukstā kontinentālā gaisa ieplūšanu Latvijā.<ref name="ReferenceA"/> * [[26. decembris]] — vieni no sniegotākajiem Ziemassvētkiem Latvijā. Sniega segas biezums svārstās no 27–51 cm. Visbiezākā sniega sega — 51 cm otrajos Ziemassvētkos tika novērota Vendzavā.<ref>[https://www.valmieraszinas.lv/kops-1981-gada-ziemassvetki-bez-sniega-visa-latvija-bijusi-tris-reizes/ Kopš 1981.gada Ziemassvētki bez sniega visā Latvijā bijuši trīs reizes], valmieraszinas.lv {{dat|2016|12|25|SK}}</ref> * [[31. decembris]] — Latvijā laiks bija mākoņains, brīžiem skaidrojās, teritorijas lielākajā daļā sniga slapjš sniegs. Uz autoceļiem atkala. Dienvidaustrumu, dienvidu vējš 5 līdz 9 metri sekundē. Gaisa temperatūra no –3 līdz +2 grādiem. Rīgā nedaudz sniga slapjš sniegs, gaisa temperatūra no +0,4 grādiem naktī, līdz +1,8 grādiem dienā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n299|issueType:P Gaidāmais laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1981n299{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 299, {{dat|1981|12|30|SK}}</ref> == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −19,4 °C ([[7. janvāris]]) * [[Rīga]]: +29,4 °C ([[24. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] sastādīja aptuveni 815 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 729,8 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/1981/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia (1981)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110111180341/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/1981/264220.htm |date={{dat|2011|01|11||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1981/264220.htm Clima en Riga durante el año 1981] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702051641/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1981/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{es ikona}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −19,4 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[7. janvāris]] | <center> +5,8 °C | [[1. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C | bgcolor="#DDDDDD" | <center> 0,0 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −13,4 °C | [[19. februāris]] | <center> +4,6 °C | [[1. februāris|1.]], [[3. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,8}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,6 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −12,8 °C | [[6. marts|6.]], [[7. marts]] | <center> +12,9 °C | [[22. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−1,3}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,4 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −6,3 °C | [[25. aprīlis]] | <center> +16,4 °C | [[12. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+2,8}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −2,2 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −1,7 °C | [[4. maijs]] | <center> +28,4 °C | [[11. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+13,5}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,9 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,4 °C | [[15. jūnijs]] | <center> +29,0 °C | [[24. jūnijs|24.]], [[29. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+15,6}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +6,4 °C | [[6. jūlijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,4 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[24. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,6}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,4 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +6,6 °C | [[26. augusts]] | <center> +28,4 °C | [[8. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+15,6}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,9 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +5,1 °C | [[16. septembris]] | <center> +23,3 °C | [[28. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+12,6}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,8 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> +0,6 °C | [[25. oktobris|25.]], [[26. oktobris]] | <center> +21,4 °C | [[2. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+8,0}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,9 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −3,9 °C | [[18. novembris]] | <center> +8,7 °C | [[24. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,8}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,5 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −17,5 °C | [[18. decembris]] | <center> +3,1 °C | [[4. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−3,9}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −2,4 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 35,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 22,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 66,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 36,9 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 30,2 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[27. marts]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 12,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 3,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 24,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,5 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 57,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[20. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 96,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 93,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,5 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 65,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 24,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 54,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. septembris]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 99,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 35,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 44,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[9. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 93,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 41,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 44,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 74,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 28,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[17. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības: * [[Lietus]] — 158 dienas * [[Sniegs]] — 68 dienas * [[Negaiss]] — 8 dienas * [[Migla]] — 43 dienas * [[Krusa]] — 0 dienas == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1981. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1981. gads Latvijā]] i92qecyi2xewszknah0wakmsz9q2dy6 0 171172 4513678 3676933 2026-08-27T08:54:20Z Meistars Joda 781 4513678 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Aleksandrs Rjazancevs | vārds_orig = ''Александр Рязанцев'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|3|15}} | dz_viet = {{Vieta|Krievijas PFSR|Maskava}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 180 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 1996 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Krievija}} [[Habarovskas "Amur"]] | numurs = | amats = | līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 167., 6. kārtā | dr_gads = [[1998. gada NHL drafts|1998]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Kolorādo "Avalanche"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2004—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|RUS}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2014|10|5||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|Austrija 2005]]}} }} '''Aleksandrs Rjazancevs''' ({{Val-ru|Александр Рязанцев}}; dzimis [[1980]]. gada [[15. marts|15. martā]]) ir krievu [[hokejs|hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]], [[Krievijas hokeja izlase]]s spēlētājs. Pašlaik (2014) Rjazancevs pārstāv [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubu [[Habarovskas "Amur"]]. == Spēlētāja karjera == Savu profesionālā spēlētāja karjeru Rjazancevs uzsāka 1996.—97. sezonā, kad aizvadīja 20 spēles [[Krievijas Superlīga hokejā|Krievijas Superlīgas]] kluba [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]]. Nākamo sezonu aizsargs iesāka "Spartak" otrajā sastāvā, sezonas vidū pārceļoties uz [[QMJHL]]. Pēc sezonas beigām [[1998. gada NHL drafts|NHL draftā]] Rjazancevu izvēlējās [[Kolorādo "Avalanche"]] vienība. 1998.—99. sezonā Aleksandrs turpināja spēlēt [[QMJHL]], divas spēles aizvadot arī [[Amerikas hokeja līga|AHL]] kluba [[Heršijas "Bears"]] rindās. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] Rjazancevs aizvadīja vēl nākamās četras sezonas, taču līdz debijai [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] tā arī nenonāca, [[2003. gads|2003]]. gada vasarā atgriežoties [[Krievija|Krievijā]], pievienojoties [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] rindām. "Lokomotiv" sastāvā Rjazancevs aizvadīja nākamās divas sezonas, taču 2005.—06. sezonu aizvadīja [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] vienībā. Pēc tam līdz pat [[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.—09.]] sezonas ievadam Rjazancevs spēlēja [[Sanktpēterburgas "SKA"]] rindās, taču tad pievienojās [[Omskas "Avangard"]]. [[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|2010.—11.]] sezonas nogalē Rjazancevs tika aizmainīts uz [[Ufas "Salavat Julajev"]] vienību, tās sastāvā izcīnot [[Gagarina kauss|Gagarina kausu]]. [[Kontinentālā hokeja līga 2011-12|2011.—12.]] gada sezonu hokejists aizvadīja [[Čeļabinskas "Traktor"]] sastāvā. [[2012]]. gada vasarā noslēdza divu gadu līgumu ar [[Čerepovecas "Severstal"]], taču [[2013]]. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] vienību. [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas izlases]] rindās spēlējis [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], tajā izcīnot bronzas medaļas, kā arī divos [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātos junioriem]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rjazancevs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas hokejisti]] [[Kategorija:Maskavas "Spartak" spēlētāji]] [[Kategorija:Jaroslavļas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]] [[Kategorija:Omskas "Avangard" spēlētāji]] [[Kategorija:Podoļskas "Vitjaz" spēlētāji]] [[Kategorija:Jekaterinburgas "Avtomobilist" spēlētāji]] [[Kategorija:Ufas "Salavat Julajev" spēlētāji]] [[Kategorija:Čeļabinskas "Traktor" spēlētāji]] [[Kategorija:Čerepovecas "Severstal" spēlētāji]] [[Kategorija:Habarovskas "Amur" spēlētāji]] [[Kategorija:Gagarina kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēles dalībnieki]] [[Kategorija:Doneckas "Donbass" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņižņekamskas "Ņeftehimik" spēlētāji]] 7qejwfgqpvk1nzi9zxukwlwktnunfr1 0 171800 4513706 4289497 2026-08-27T10:35:39Z Vylks 50297 4513706 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #003479 | bg_color = #F4B31A | nos = APOEL F.C. | logo_links = APOELnew.png | logo_izm = 200px | pilns = ''Athletikos Podosferikos Omilos Ellinon Lefkosias'' | iesauka = ''Τhrylos'' (Leģenda) | pilsēta = {{vieta|Kipra|Nikosija}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 5. vieta | dib = 1926 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 8 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[GSP stadions]] | ietilp = 22 859 | krāsas = | īpašn = APOEL Football Limited | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Grieķija}} Niks Papadopuls | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Kipras čempionāta | uzvaras1 = 29 | līga2 = Kipras kausa | uzvaras2 = 21 | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1=_apoel2324h | pattern_b1=_apoel2324h | pattern_ra1=_apoel2324h | pattern_sh1=_apoel2324h | pattern_so1=_apoel2223H | leftarm1=FFDD00 | body1=FFDD00 | rightarm1=FFDD00 | shorts1=0E00D9 | socks1=FFDD00 | pattern_la2=_apoel2324a | pattern_b2=_apoel2324a | pattern_ra2=_apoel2324a | pattern_sh2= | pattern_so2= | leftarm2=000000 | body2=000000 | rightarm2=000000 | shorts2=000000 | socks2=000000 | pattern_la3=_macronhalley23ws | pattern_b3=_macronhalley23ws | pattern_ra3=_macronhalley23ws | pattern_sh3= | pattern_so3= | leftarm3=FFFFFF | body3=FFFFFF | rightarm3=FFFFFF | shorts3=FFFFFF | socks3=FFFFFF }} '''APOEL F.C.''' ({{val|el|ΑΠΟΕΛ Ποδόσφαιρο}}; saīsinājums no '''Α'''θλητικός '''Π'''οδοσφαιρικός '''Ό'''μιλος '''Ε'''λλήνων '''Λ'''ευκωσίας '''—''' '' '''A'''thletikos '''P'''odosferikos '''O'''milos '''E'''llinon '''L'''efkosias'') ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs no [[Nikosija]]s, [[Kipra]]s. Tas ir viens no Kipras Futbola asociācijas dibinātājiem. APOEL ir viens no valsts slavenākajiem futbola klubiem, kā arī Kipras panākumiem bagātākais klubs. Tas ir izcīnījis 29 čempiona titulus, 21 Kipras kausu un 15 superkausus. Kluba lielākais panākums Eiropas klubu sacensībās ir kvalificēšanās ceturtdaļfinālam [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezonā]]. Tas ir pirmais un pašlaik vienīgais Kipras klubs, kas spējis izkļūt no UEFA Čempionu līgas grupas. APOEL tika dibināts 1926. gadā. Mājas spēles tas aizvada [[GSP stadions|GSP stadionā]]. == Sasniegumi == * '''[[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypchamp.html |title=Cyprus - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (29): 1935—36, 1936—37, 1937—38, 1938—39, 1939—40, 1946—47, 1947—48, 1948—49, 1951—52, 1964—65, 1972—73, 1979—80, 1985—86, 1989—90, 1991—92, 1995—96, 2001—02, 2003—04, 2006—07, 2008—09, 2010—11, 2012—13, 2013—14, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017-18, 2018-19, 2023–24 * '''Kipras kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (21): 1936—37, 1940—41, 1946—47, 1950—51, 1962—63, 1967—68, 1968—69, 1972—73, 1975—76, 1977—78, 1978—79, 1983—84, 1992—93, 1994—95, 1995—96, 1996—97, 1998—99, 2005—06, 2007—08, 2013—14, 2014—15 * '''Kipras superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypsupcuphist.html |title=Cyprus - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (15): 1963, 1984, 1986, 1992, 1993, 1996, 1997, 2002, 2004, 2008, 2009, 2011, 2013, 2019, 2024 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Nikosijas APOEL]] 6pfcy21ahdi6w6hzg8vvn9txw7ivgh1 0 172345 4513657 4473590 2026-08-27T08:06:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513657 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1980]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +4,8 °C |min Lat = −33,5 °C |max Lat = +29,6 °C |vid Rīga = +5,3 °C |min Rīga = −27,3 °C |max Rīga = +28,7 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 760,4 mm<br />Rīga: 669,6 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 118,9 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 67,1 mm (jūnijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 40,9 mm ([[24. jūnijs]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1980]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''1979./1980. gada ziema''' meteoroloģisko novērojumu vēsturē Latvijā ierakstījās kā viena no pašām aukstākajām, bargākajām un ar sniegu bagātākajām. Gada pirmajās dienās valsts teritorijā plosījās spēcīgi [[Ciklons|dienvidu cikloni]], kas pārvietojās no Vidusjūras un Bulgārijas reģiona, atnesot nepārtrauktu, dāsnu snigšanu un ietinot zemi pūkainā segā. Sniega segas biezums republikas austrumu rajonos ātri sasniedza 27 līdz 30 centimetrus, bet pat salīdzinoši siltākajos rietumu rajonos tas pārsniedza 17 centimetru robežu. Janvāra beigās un februāra vidū atmosfērā notika bāriskā lauka kardināla pārkārtošanās, kā rezultātā virs Skandināvijas un Baltijas nostiprinājās stabili, saltaini [[Anticiklons|anticikloni]], kas izveidojās ļoti aukstā arktiskā gaisa masā. Šis skaidrais, bet ekstremālais [[Sals|sals]] lika termometra stabiņam daudzviet, tostarp [[Skrīveri|Skrīveros]] un [[Rīga|Rīgā]], noslīdēt zem -27, -30 grādu atzīmes, uzstādot jaunus diennakts absolūtos temperatūras minimumus un paralizējot ierasto ikdienas ritmu. Šāds ilgstošs un bargs aukstuma periods veicināja neparasti biezas un izturīgas ledus segas izveidošanos Latvijas lielākajās upēs, ezeros un pat Rīgas līcī, kur ledus biezums sasniedza 25 līdz 45 centimetrus. Pat sekojošais [[Marts|marta]] mēnesis joprojām pagāja pilnīgā ziemas un dziļu kupenu varā, un biezā sniega kārta, kas vietām pat divas reizes pārsniedza klimatisko normu, sāka lēnām atkāpties vien pašās marta pēdējās dienās. '''1980. gada pavasaris''' Latvijas teritorijā ieradās ar ievērojamu kavēšanos un dabas mošanās noritēja gausi, tādēļ [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] galvaspilsētā iestājās tikai 28. martā. [[Aprīlis|Aprīļa]] sākumā valsts austrumu daļā un [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] joprojām gulēja neparasti bieza sniega sega, sasniedzot līdz pat 38 centimetrus, kamēr rietumu rajonos lauki jau bija pilnīgi brīvi. Kurzemes pusē Ventas upē jau sākās strauja ledus iešana un ūdens līmenis cēlās par vairākiem metriem, izraisot pirmos vērā ņemamos [[Pali|palus]] un ledus sastrēgumus, kamēr Austrumlatvijas upes vēl joprojām bija ieslēgtas biezā ledū. Tikai aprīļa otrajā pusē gaisā beidzot kļuva jūtams īsts, patīkams pavasara siltums, un mēneša izskaņā, konkrēti 24. aprīlī, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pirmo reizi pārsniedza un sasniedza pat +22,0 °C atzīmi. Tomēr sekojošais [[Maijs|maijs]] sagādāja skarbu vilšanos un pārsteidza ar krasu arktiskā aukstuma vilni, kļūstot par pašu aukstāko maija mēnesi Rīgas novērojumu vēsturē ar vidējo gaisa temperatūru vien +8,0 °C. Maija pirmajā dekādē spēcīgs dienvidu ciklons atnesa atpakaļ ziemu un slapju sniegu, izveidojot Madonā, Viļakā un Skrīveros jaunu, līdz pat 14 centimetrus biezu sniega segu. Šajā laikā Madonā tika reģistrēta arī ļoti reta dabas parādība — slapja sniega [[Apledojums|apledojums]], kura diametrs ap vadiem sasniedza pat neticamus 72 milimetrus. Šo untumaino un neprognozējamo laikapstākļu dēļ [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] Latvijas galvaspilsētā sākās ārkārtīgi vēlu, proti, pašā mēneša izskaņā — 29. maijā. '''1980. gada vasara''' iesākās ar cerīgu un krasu temperatūras kāpumu, un jau 10. jūnijā Rīgā tika fiksēta mēneša karstākā diena, kad termometra stabiņš pietuvojās tropiskajai atzīmei un pakāpās līdz +28,7 °C. Kopumā šī vasaras sezona galvaspilsētā ilga 80 dienas, taču kopumā Latvijā tā izvērtās par visai nepastāvīgu, mākoņainu un dažādiem bīstamiem dabas fenomeniem bagātu periodu. [[Jūlijs|Jūlijā]] valstī plosījās lokāli, bet ekstremāli spēcīgi [[Negaisa mākonis|negaisi]], un 10. jūlija vakarā Līvānos pat izveidojās postošs [[Virpuļviesulis|virpuļviesulis]]. Šis varenais dabas spēks ne tikai norāva jumtus vairākām dzīvojamām mājām un izgāza ar saknēm augļu dārzus, bet arī pacēla gaisā saimniecības ēkas un nopostīja pusotra hektāra meža platības. Sekojošais augusta mēnesis izrādījās izteikti lietains un vēss, un [[Rīgas centrs|Rīgas centrā]] kopējā mēneša nokrišņu summa sasniedza iespaidīgus 132,8 milimetrus. Īpaši dramatiska un plūdiem bagāta situācija izveidojās 8. augustā valsts ziemeļaustrumu daļā, kur ciklona ietekmē Valmieras rajona Oleros nolija rekordliels [[Nokrišņi|diennakts nokrišņu daudzums]] — 121 milimetrs. Arī Mazsalacā tajā pašā naktī plosījās ekstremāla lietusgāze, appludinot teritorijas ar 105 milimetriem ūdens, kas ievērojami pārsniedza visa mēneša klimatisko normu un radīja zaudējumus lauksaimniekiem. '''1980. gada rudens''' sākumu iezīmēja meteoroloģiskā rudens iestāšanās jau 17. augustā, nesot sev līdzi pārsvarā vēsu, nepastāvīgu un vietām pat ekstremāli mitru laiku. Rudens mēnešos Baltijas reģiona laikapstākļus ļoti aktīvi noteica spēcīgi cikloni, kas regulāri pārvietojās pāri Latvijas teritorijai no Atlantijas okeāna un Vidusjūras puses. [[Oktobris|Oktobrī]] Aizputē tika reģistrēts otrs vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonu novērojumu vēsturē, sasniedzot grandiozus 206 milimetrus un izraisot augsnes pārmitrināšanos. Oktobra sākumā Rīgu piemeklēja arī spēcīgas [[Vēja brāzmas|vēja brāzmas]], kas sasniedza 16 m/s, bet mēneša otrajā pusē Islandes un Vidusjūras cikloni atnesa ilgstošas rudens vētras. [[Novembris|Novembrī]] laikapstākļi valstī burtiski svārstījās starp divām galējībām un uzstādīja vairākus jaunus meteoroloģiskos rekordus. Mēneša pirmajā nedēļā Rīgā tika reģistrēti trīs jauni diennakts absolūtie aukstuma minimumi, termometram noslīdot līdz pat -8,8 °C, savukārt mēneša vidū un beigās iestājās neparasts siltuma vilnis, kad gaiss sasilst līdz pat +10,4 °C. Šī nepastāvīgā un kontrastainā rudens sezona galvaspilsētā oficiāli noslēdzās 31. oktobrī, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili noslīdēja zem nulles un sākās agrā [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]]. == Gada notikumi == * [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979.]]/1980. gada ziema meteoroloģisko novērojumu vēsturē iezīmējās kā viena no aukstākajām.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1980n046|issueType:P Sinoptiķa komentārs, Ziema tuvojas finišam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1980n046{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas balss" Nr. 46, {{dat|1980|2|23|SK}}</ref> === Janvāris === Jaunais 1980. gads Baltijā atnāca ar stipru sniegu. Visu pirmo nedēļu Latvijā nepārtraukti sniga, ietinot zemi pūkainā segā. Sniega segas biezums republikas austrumu rajonos sasniedza 27 līdz 30 centimetri, rietumos 17 līdz 23 centimetri. Šoreiz sniegu atnesa dienvidu ciklons. Jau Jaunā gada priekšvakarā tas ieradās virs [[Bulgārija]]s. Ciklona pārvietošanās trajektorija gāja pāri [[Moldāvija]]i uz [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un Baltiju. Savā ceļā sastapdams aukstu gaisu, ciklons strauji atdzisa un ar to saistīto lietus zonu pamazām nomainīja sniegputeņi. Pēdējā laika kartē ceļā uz Baltkrieviju un Baltiju bija vēl viens dienvidu ciklons.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n004|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Uzsnidzis sengaidītais sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n004{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 4, {{dat|1980|1|5|SK}}</ref> Gada otrās nedēļas sākums iepriecināja slēpotājus ar bagātīgu sniegu. Meži un parki ietērpās baltās ziemas drānās, ar stingru ledu pārvilkās upes un ezeri. Sniega segas biezums bija 14 līdz 22 centimetri, Gaiziņkalna 32, bet Ērgļos 30 centimetri. Par šādu dāsnu snigšanu jāpateicas ciklonam, kura centrs atradās virs [[Rietumeiropa]]s. Sakarā ar silta, mitra Atlantijas okeāna gaisa noplūdi uz ciklona ziemeļu perifēriju izveidojās plaša sniega josla. Taču nedēļas otrajā pusē atmosfērā notika bāriskā lauka kardināla pārkārtošanās. Virs Skandināvijas un Baltijas izveidojās plašs, salts anticiklons. Sniegs sāka snigt tālāk dienvidos. Gaisa temperatūra krasi kritās naktī un rīta stundās.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n010|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sals pieturēsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n010{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 10, {{dat|1980|1|12|SK}}</ref> * [[17. janvāris]] — naktī gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz mīnus 13 un pat līdz mīnus 18 grādiem, atsevišķos rajonos pat līdz –20, –24 grādiem.<ref name="periodika.lv">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n016|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Republikā atkusnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n016{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, {{dat|1980|1|19|SK}}</ref> Rīgā diennakts minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –16,3 °C, tomēr jau nākamajā dienā strauji iestājas atkusnis, dienā gaiss iesila līdz +1,9 °C. * [[18. janvāris]] — siltākā janvāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +1,9 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +0,7 grādi. Pēc diezgan ilga pārtraukuma Baltija no jauna nonāca ciklona ietekmē. Cits pēc cita pār Padomju Savienības Eiropas daļas teritorijas ziemeļu rajoniem slīdēja cikloni, kas veidojas virs Atlantijas okeāna plašumiem. To dienvidu perifērijā no rietumiem plūda siltais jūras gaiss. Sals Latvijā mazinājās. Republikas rietumu daļā sākās atkusnis. Visvairāk jūras siltais gaiss bija jūtams piekrastē, kur dienā gaisa temperatūra pacēlās no +2 līdz +3 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija tuvu nullei — četri līdz pieci grādi virs normas. Taču, tikko ciklona ietekme kļuva vājāka, sals uzreiz pieņēmās spēkā.<ref name="periodika.lv"/> Janvāra trešās dekādes sākumā laiku Baltijā noteica augsta spiediena apgabala rietumu daļa, kas atradās virs [[Padomju Savienība]]s Eiropas teritorijas centrālajiem rajoniem. Gaisa temperatūra naktī bija –8, –13 grādi, vietām –18 grādi, dienā –4, –9 grādi. Šā augsta spiediena apgabala perifērijā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem pārvietojās cikloni, kas Latvijā izraisīja nelielu sniegputeni. Dekādes vidū sāka jūtami pastiprināties un pārvietoties uz dienvidiem anticiklons virs Skandināvijas, kas izveidojās ļoti aukstā arktiskā gaisa masā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n022|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Februāra gaidās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n022{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 22, {{dat|1980|1|26|SK}}</ref> * [[29. janvāris]] — skaidra un auksta nakts Latvijā. Skrīveros gaiss atdzisa līdz −30 grādiem.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Ciklona varā">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n028|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ciklona varā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n028{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, {{dat|1980|2|2|SK}}</ref> Aukstākā janvāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –27,3 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –20,3 grādi. Janvāris beidzās ar aukstu laiku. Anticiklona noturīgā ietekme bija jūtama visā republikā. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša pēdējā nedēļā bija par 6 līdz 10, bet 29. janvārī par 15 grādiem zem normas. Sājā skaidrajā naktī Rīgā termometrs rādīja −27, kas ir par 5 grādiem zemāka temperatūra par daudzos gados novēroto minimālo temperatūru. Dažos republikas rajonos bija vēl aukstāks. Piemēram, Skrīveros naktī temperatūra noslīdēja līdz −30 grādiem.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Ciklona varā"/> === Februāris === * [[1. februāris]] — Latvijā tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Gaisa temperatūra dienā bija no –13 grādiem Rūjienā, līdz +3 grādiem Daugavpilī, tostarp Rīgā gaisa temperatūra bija robežās no –16,1 °C naktī, līdz –9,6 grādiem dienā.<ref name="ReferenceA">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n034|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Anticiklona ietekmē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n034{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, {{dat|1980|2|9|SK}}</ref> Februāra sākumā sals atkāpās. Atmosfēras procesu maiņu izraisīja mākoņu daudzuma palielināšanās. Sāka snigt un putināt. Šādu laika maiņu noteica ciklons. Diennaktī tas nogāja apmēram 1000 kilometru no Ziemeļjūras līdz Baltijai, zemi dāsni ietīdams sniega segā. Sniega sega pieauga un bija no 20 līdz 30 centimetru bieza, Gaiziņkalnā līdz 42 centimetriem. Republikā ciklons ilgi neuzkavējās un aizvirzījās uz Maskavas pusi, bet ar to cikloniskā ietekme nebeidzās. Virs Ziemeļjūras izveidojās jauns ciklons, kas pa iepriekšējā ciklona trajektoriju pārvietojās uz Baltijas dienvidiem.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Ciklona varā"/> Februāra pirmajās dienās stipri sniga. Sniega segas biezums Latvijā nedēļas laikā palielinājās par desmit centimetriem un bija 30 līdz 40 centimetri. Vidzemes augstienē sniega segas biezums pieauga līdz 45 centimetriem, bet Rīgā līdz 37 centimetriem, kas par 23 centimetriem pārsniedza normu. Pār Baltiju vērpās vesela sērija ciklonisku virpuļu. Atsevišķās dienās krasi varēja novilkt robežlīniju starp siltā un aukstā gaisa cikloniem. Gaisa temperatūras kontrasti republikas ziemeļos un dienvidos sasniedza 10 līdz 15 grādus. Piemēram, 1. februārī Rūjienā bija –13 grādi, bet Daugavpilī tajā pašā laikā +3 grādi. Pamazām ciklonu aktivitāte atslāba, temperatūras kontrasti izlīdzinājās, lielā snigšana izbeidzās. Skandināvijas ziemeļu rajonā izveidojies anticiklons. 10. februārī laikapstākļus Latvijā noteica anticiklona dienvidu un dienvidaustrumu perifērija.<ref name="ReferenceA"/> * [[10. februāris|10.]]—[[13. februāris]] — četras diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija zem –15 grādiem, tostarp 10. un 13. februārī minimālā gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem — attiecīgi –23,2 un –21,2 grādi. * [[10. februāris]] — aukstākā februāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,2 °C. * [[13. februāris]] — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –16,4 grādi. * [[15. februāris]] — gaisa temperatūra Rīgā pietuvojās nulle grādiem un turpmākās divas dienas bija pāris grāda desmitdaļas zem tās. * [[17. februāris]] — līdzās 15. februārim, siltākā februāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz –0,2 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –1,4 grādi. Veselu nedēļu Latvijā laiku noteica anticiklons. Radies aukstā, sausā arktiskajā gaisā virs Norvēģijas ziemeļu rajoniem, tas ļoti lēni pārvietojās uz dienvidiem, uz Somiju, bet pēc tam uz Baltiju un Baltkrieviju. Anticiklons Latvijā atnesa skaidru, saulainu laiku. Pamazām pieņēmās un naktī uz 13. februāri lielākajā daļā republikas rajonu termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz –25, –28 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā turējās ap –16 grādiem, kas ir par 11 līdz 12 grādiem zemāk par normu. Noturīgais aukstais laiks 1979./1980. gadu ziemā veicināja biezas ledus segas veidošanos upēs, ezeros un Rīgas līcī. Ledus biezums [[Daugava|Daugavā]] un [[Gauja|Gaujā]] sasniedza 30 līdz 45 centimetrus, [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] apmēram 25 centimetrus. Otrās dekādes vidū virs Skandināvijas un Baltijas pārsvarā pūta rietumu vēji. Siltais mitrais gaiss no Atlantijas okeāna izplatījās arī Latvijā, kā rezultātā paaugstinājās gaisa temperatūra un parādījās nokrišņi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n040|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Valda anticiklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n040{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 40, {{dat|1980|2|16|SK}}</ref> Vairāk nekā divas nedēļas virs Baltijas dominēja anticiklons. Temperatūras režīmā šis plašais augsta spiediena apgabals atšķīrās no saviem priekšgājējiem ziemā. Minimālā gaisa temperatūra nakti un rīta stundās bija no –3 līdz –8 grādiem (salīdzinājumā ar mēneša sākumu, kad dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz –20, –25 grādiem, bet republikas austrumos pat līdz –28 grādiem). Tad anticiklona ziemeļu perifērijā ieplūda Atlantijas okeāna mitrais gaiss. Vairākas dienas pār Latviju nogūla bieza migla. Miglas pilieniņi sasala un sakrita koku zaros un uz vadiem, veidojot sarmu. Atsevišķos rajonos sarma bija 26 līdz 53 milimetrus biezas. Sniega sega vēl saglabājās. Republikas rietumu rajonos tā bija 15 līdz 25 centimetrus, bet Vidzemes augstienē 39 līdz 53 centimetrus bieza, taču mēneša pēdējās dienās bija jūtamas atmosfēras procesu būtiskas pārmaiņas. Anticiklons saira un tagad pār Skandināvijas ziemeļdaļu cits aiz cita pāri sāka virzīties cikloni, kuri marta pašā sākumā sāka noteikt laikapstākļus arī Latvijā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n052|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Anticiklons atkāpjas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1980n052{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, {{dat|1980|3|1|SK}}</ref> === Marts === Virs PSRS Eiropas daļas teritorijas centrālajiem rajoniem pletās plašs augsta spiediena apgabals. Tā rietumu perifērijas ietekmē Baltijā turējās auksts laiks, pārsvarā bez nokrišņiem. Gaisa temperatūra naktī noslīdēja no −7 līdz −12, vietām pat līdz −15 grādiem. Dienā gaiss sasilst tikai līdz 0, −5 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 1 līdz 2 grādus zem normas. Kaut arī saule dienā jau jūtami sildīja, sniega segas biezums Latvijā joprojām bija 20 līdz 50 centimetri, kas ir apmēram divas reizes vairāk par normu. Ledus biezums Rīgas jūras līcī bija 20 līdz 40 centimetru robežās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziema negrib atkāpties. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 63, {{dat|1980|3|15|SK}}</ref> Arī marta otrajā dekāde virs PSRS Eiropas daļas un Baltijas dominēja plašs anticiklons. No Arktikas plūstošais gaiss pieturēja Latvijā aukstu laiku. Dzidrās naktis vēl vairāk atdzesēja gaisu, un termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 16, 20, vietumis pat 25 grādus zem nulles. Pat saule, kas bija pakāpusies krietni augstu debesīs, nespēja sasildīt zemi un ledaino gaisu, kas to iekļāvis. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra jau daudzas dienas turējās 3 līdz 8 grādus zemāka par normu. Nedila ari sniega sega. Tā joprojām bija 20 līdz 50 centimetrus bieza. Trešās dekādes pašā sākumā virs Norvēģu jūras bija izveidojies ciklons, taču tā siltās, mitrās gaisa masas nespēja salauzt aukstuma barjeru austrumos.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aukstums joprojām neatkāpjas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 69, {{dat|1980|3|22|SK}}</ref> * [[20. marts]] — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –11,7 grādi. * [[22. marts]] — aukstākā marta diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –19,5 °C. * [[23. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,4 °C. Ritēja marta pēdējās dienas, taču pavasaris nesteidza ierasties. Vēl visur bija šim gadalaikam neparasti bieza sniega sega, meži bija vienās kupenās. No ziemas miega vēl nebija modušās upes un ezeri. Ziemai noturēties līdz marta beigām palīdzēja saltais anticiklons, kas ilgu laiku bija izvietojies virs Eiropas teritoriju. Marta pēdējās dienās atmosfēras procesos notika lūzums. No Atlantijas okeāna uz Rietumeiropu sāka virzīties cikloni, kas trešās dekādes vidū Baltijā atnesa izmaiņas. Latvijā sniga slapjš sniegs, laiks kļuva jūtami siltāks.<ref>Sinoptiķa komentārs | Nāk pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, {{dat|1980|3|29|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[29. marts]] — siltākā marta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,4 °C. * [[31. marts]] — tika reģistrēta mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +3,0 grādi. === Aprīlis === Jau veselu nedēļu, kopš [[29. marts|29. marta]], diennakts vidējā gaisa temperatūra visā republikā bija pacēlusies augstāk par 0 grādiem. Par nedēļu pavasaris bija nokavējies Latvijas rietumu rajonos, turpretim republikas austrumu daļā tas sākās parastajā laikā. Sniegs bija nokusis republikas rietumos, Ventā un Lietuvas upēs bija sācis iet ledus. Ūdens līmenis upēs cēlās par četriem metriem, atsevišķos sektoros tika novērots sadambējies ledus. Austrumu rajonos vēl bija 10 līdz 22 centimetrus dziļš sniegs, bet Vidzemes augstienē sniega segas biezums bija 34 līdz 38 centimetri. Ledus skavās bija iekļauta Daugava un republikas austrumu upes. Sniega lēnā, kušana bija izskaidrojama ar samērā niecīgo siltumu dienā. Visu nedēļu debesīs bija mākoņi, bet naktī un rīta stundās migla. Gaisa temperatūra turējās 1 līdz 2 grādus zem normas. Apmākušā laika iemesls bija Atlantijas okeāna cikloni, kuru trajektorijas atradās netālu no Baltijas valstīm.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris klāt! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, {{dat|1980|4|5|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +0,7 grādi. * [[6. aprīlis]] — aukstākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3,2 °C. 1980. gada pavasaris ieradās Latvijā ar kavēšanos. It visur Latvijā vēl bija redzams sniegs, kas parasti izkūst jau aprīļa pirmajā pusē. Vienīgi republikas rietumu rajonos lauki bija pilnīgi atbrīvojušies no sniega un augsnes aramslānis sāka atkust. Pārējā teritorijā sniega sega otrās dekādes sākumā bija no 3 līdz 10 centimetriem, vietām nokusuši plaiskumi. Bet augstienēs sniega segas biezums sasniedza 15 līdz 20 centimetrus. Dažas dienas vēlāk nekā parasti atlidoja strazdi, izskanēja pirmās cīruļa dziesmas, bija sākušas rosīties bites. Aizputes un Beibižu apkaimē, tur, kur augsne jau bija atkususi, bija sākusies sulu ritēšana bērzos. Latvijas upēs turpinājās ledus iešana. Bet Venta un Mūsa no ledus jau bija atbrīvojušās. Otrās aprīļa dekādes sākumā gaisa temperatūra svārstījās robežās no +1 līdz +4 grādiem un būtiski no normas nebija novirzījusies. Izņēmums bija [[7. aprīlis]], kad pavasara saule zemi sasildīja līdz +10, +12 grādiem, un vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā cēlās līdz +5,2 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris nesteidzas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 86, {{dat|1980|4|12|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –1,2 grādi. * [[16. aprīlis]] — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,1 °C. * [[22. aprīlis]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +14,9 °C un pietrūka 0,1 grāds, lai pirmo reizi 1980. gada pavasara sezonā tiktu sasniegti apaļi +15 grādi. * [[24. aprīlis]] — pirmo reizi 1980. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 un +20 grādiem un bija tieši +22,0 °C. Šī bija arī siltākā aprīļa diena Rīgā. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +15,6 grādi. * [[28. aprīlis]] — nokrišņiem bagātākā aprīļa diena galvaspilsētā. Diennakts nokrišņu summa bija 4,9 milimetrs. === Maijs === Aukstākais maijs Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''+8,0 °C'''. * [[3. maijs|3.]]—[[5. maijs]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra šajās dienās par 7 līdz 9 grādiem bija zem normas, nokrišņu daudzums 15 līdz 28 milimetri. Dažos republikas rajonos atkal izveidojās sniega sega. Tas biezums Madonā bija 9 centimetri. Viļakā 11. Skrīveros 14 centimetri. Tik strauju aukstumu atnesa dienvidu ciklons. Vidusjūras siltais gaiss šā ciklona priekšējā daļā pagāja garām. Baltijā ieplūda Arktikas baseina aukstie ziemeļaustrumu vēji. Pirmās dekādes beigās sniegs nokusa.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1980n107|query:negaisu|issueType:P Sinoptiķa komentārs, Untumainais maijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1980n107{{!}}query:negaisu{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 107, {{dat|1980|5|10|SK}}</ref> * [[4. maijs|4.]]—[[5. maijs|5. maijā]] — [[Madona|Madonā]], kā ļoti reta dabas parādība maijā, tika novērots slapja sniega apledojums — tā diametrs ap vadiem sasniedza 72 mm.<ref>[http://www.meteo.lv/public/27829.html Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā / Latvijas klimatiskie raksturojumi / Maijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226092022/http://www.meteo.lv/public/27829.html |date={{dat|2012|02|26||bez}} }}, meteo.lv</ref> * [[4. maijs]] — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +2,0 grādi. * [[5. maijs]] — nokrišņiem bagātākā maija diena galvaspilsētā. Diennakts nokrišņu summa bija 14,2 milimetri. * [[6. maijs]] — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –2,3 °C. * [[23. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −2,1 °C. Šī bija arī pēdējā diena galvaspilsētā, ziemas — pavasara sezonas laikā, kad minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles. * [[29. maijs]]: ** Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 80 dienas (līdz [[16. augusts|16. augustam]] ieskaitot). ** Siltākā maija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +24,5 °C. * [[31. maijs]] — tika reģistrēta mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +18,1 grāds. === Jūnijs === * [[10. jūnijs]] — karstākā jūnija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +28,7 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +21,9 grādi. * [[14. jūnijs]] — vēsākā jūnija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +5,0 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +13,2 grādi. * [[24. jūnijs]] — nokrišņiem bagātākā jūnija diena galvaspilsētā. Diennakts nokrišņu summa bija 41,7 milimetri. * [[27. jūnijs]] — maksimālā gaisa temperatūra valstī +17, +19 °C. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī +15, +17 °C.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/jurl1980n065|issueType:P Sinoptiķa prognoze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/jurl1980n065{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Jūrmala" Nr. 65</ref> === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — [[Līvāni|Līvānos]], pulksten 18 milzīgu negaisa mākoņu priekšdaļā sacēlās spēcīgs virpuļviesulis. Tas norāva jumtus vairākām mājam, 15 metrus uz priekšu panesa pirti, parāva gaisā telēnu, nopostīja pusotra hektāra meža, izrāva ar saknēm vairākus augļu kokus.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1980n166|query:virpulis virpuļus virpuļiem|issueType:P Sinoptiķa komentārs, "Nelūgtais viesis" Līvānos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1980n166{{!}}query:virpulis |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, {{dat|1980|7|19|SK}}</ref> === Augusts === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 132,8 mm. * Augusta vidus raksturīgs pārsvarā ar aukstu nepastāvīgu laiku, biežu lietu. Tikai atsevišķās dienās augsta spiediena apgabals izplātās Baltijā tūlīt aiz kārtējā promejošā ciklona, uz pāris dienām atnesot saulainu un siltu laiku.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1980n194|issueType:P Sinoptiķa komentārs, Valda cikloni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1980n194{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 194, {{dat|1980|8|23|SK}}</ref> * [[8. augusts]]: ** Tika reģistrēts augusta vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijas austrumu daļā. [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] Jeru pagasta Oleros (10 kilometri uz dienvidiem no Rūjienas) tas bija '''121 mm'''. ** Mazsalacā, naktī uz 8. augustu, bija lietusgāze ar rekordlielu nokrišņu daudzumu '''105 milimetri'''. Salīdzinājumam, nokrišņu mēneša norma augustā ir 60 līdz 100 milimetri. Spēcīgie nokrišņi bija saistīti ar ciklons, kas gausi pārvietojās no Britu salām uz Somiju. Pa tā dienvidu perifēriju Baltijā ieplūda ar mitrumu piesātināts gaiss no Atlantijas. Tā ietekmē Latvijā it visur nolija lietus, kura Intensitāte dažos rajonos sasniedza sevišķi bīstamu lielumu. Īpaši spēcīgs lietus nolija Latvijas ziemeļaustrumos. Tur nokrišņu daudzums sasniedza 60 milimetrus.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1980n184|issueType:P Sinoptiķa komentārs. Ciklons atnesis sliktu laiku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1980n184{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 184, {{dat|1980|8|9|SK}}</ref> * [[17. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. === Oktobris === Līdzās 1905. gada oktobrim Liepājā, tika reģistrēts otrs vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos. Aizputē mēneša nokrišņu summa bija 206 mm. * [[6. oktobris]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 16 m/s. * [[7. oktobris|7.]]—[[8. oktobris]] — Islandes ciklona, ar centru virs Norvēģu jūras, austrumu perifērija Baltijas jūrā atnesa vētru un spēcīgu lietu Latvijas teritorijai. * [[9. oktobris]] — pāri Baltijai gāja Vidusjūras ciklons, kura ietekmē republikas austrumos diennaktī nolija 20 līdz 30 milimetri nokrišņu, gandrīz puse mēneša normas.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1980n235|query:vētru|issueType:P Sinoptiķa komentārs, Ciklonu "uzbrukums"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pi{{!}}issue:/riba1980n235{{!}}query:vētru{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 235, {{dat|1980|10|11|SK}}</ref> * [[31. oktobris]] — Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. === Novembris === * [[4. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −8,7 °C. * [[5. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −8,8 °C. * [[6. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −7,0 °C. * [[18. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,4 °C. * [[24. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,6 °C. === Decembris === * [[7. decembris]] — tika reģistrēta decembra biezākā sniega sega Baltijas jūras piekrastē — Ventspilī tās biezums bija 48 cm. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: −33,5 °C ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]) * [[Latvija]]: +29,6 °C ([[Liepāja]]) * [[Rīga]]: −27,3 °C ([[29. janvāris]]) * [[Rīga]]: +28,7 °C ([[10. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] sastādīja aptuveni 745 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 669,6 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref> ''Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.'' {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −27,3 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[29. janvāris]] | <center> +1,9 °C | [[18. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−6,7}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −3,2 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −23,2 °C | [[10. februāris]] | <center> −0,2 °C | [[15. februāris|15.]], [[17. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−6,8}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −3,4 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −19,5 °C | [[22. marts]] | <center> +7,4 °C | [[29. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−3,6}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −3,7 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −3,2 °C | [[6. aprīlis]] | <center> +22,0 °C | [[24. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+5,3}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −2,3 °C | [[6. maijs]] | <center> +24,5 °C | [[29. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+8,0}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −3,6 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,0 °C | [[14. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +28,7 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[10. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,9}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,6 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +8,3 °C | [[7. jūlijs]] | <center> +26,6 °C | [[30. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,0}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,2 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +3,9 °C | [[28. augusts]] | <center> +25,4 °C | [[1. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+15,3}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,2 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> −0,2 °C | [[29. septembris]] | <center> +23,3 °C | [[9. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+12,1}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −2,1 °C | [[22. oktobris|22.]], [[31. oktobris]] | <center> +20 °C | [[11. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+7,1}} °C | bgcolor="#DDDDDD" | <center> 0,0 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −9,5 °C | [[30. novembris]] | <center> +10,4 °C | [[18. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −2,2 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −14,1 °C | [[7. decembris]] | <center> +6,9 °C | [[30. decembris|30.]], [[31. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−0,7}} °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,8 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 37,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 25,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[1. februāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 14,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 80,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,1 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 67,1 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 40,9 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[24. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 78,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 26,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 132,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 41,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 61,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 26,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 26,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 95,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 35,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 55,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1980/264220.htm Clima en Riga durante el año 1980] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702050622/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1980/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 134 dienas * [[Sniegs]] — 67 dienas * [[Negaiss]] — 8 dienas * [[Migla]] — 40 dienas * [[Krusa]] — 1 dienas == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1980. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1980. gads Latvijā]] 8ohlslxxvdigx60wzwtepzi2qnq3akx 0 172802 4513656 4204923 2026-08-27T08:03:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513656 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1979]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +5,2&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +5,8&nbsp;°C |min Rīga = −27,4&nbsp;°C |max Rīga = +31,1&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 638,8 mm<br />Rīga: 589,0 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 117,3 mm (jūlijs) |nokrišņi dekādē = Rīga: 65,4 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 31,0 mm ([[16. septembris]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1979]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978]]/1979. gada ziema bija visaukstākā [[1970. gadi|1970. gados]] un viena no aukstākajām [[20. gadsimts|20. gadsimtā]]. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −24,9&nbsp;°C. * [[2. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,6&nbsp;°C. * [[3. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −25,1&nbsp;°C. * [[4. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −24,6&nbsp;°C. * [[21. janvāris]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 20&nbsp;m/s. === Februāris === * [[15. februāris]]: ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,0&nbsp;°C. ** Zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1979. gadā, −21,9&nbsp;°C. * [[16. februāris]] ** Šī bija arī aukstākā 1979. gada nakts Rīgā. Daugavpilī gaisa temperatūra noslīdēja līdz −34 grādiem. ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,4&nbsp;°C * [[17. februāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −26,4&nbsp;°C. === Aprīlis === * [[17. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −5,5&nbsp;°C. * [[18. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −6,9&nbsp;°C. * [[21. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −5,7&nbsp;°C. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,4&nbsp;°C. [[1995. gada laikapstākļi Latvijā|1995. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +30,4&nbsp;°C. * [[25. jūnijs]]: ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,1&nbsp;°C. Šī bija arī karstākā 1979. gada diena Rīgā un vienīgā diena gadā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu robežu. ** Augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1979. gadā, +24,5&nbsp;°C. === Jūlijs === Visaukstākais jūlijs Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''+14,3&nbsp;°C'''. Tikai pāris dienas bija saulainas. [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 117,3&nbsp;mm. * [[18. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +6,2&nbsp;°C. === Augusts === * [[8. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +6,3&nbsp;°C. === Septembris === * [[19. septembris]] — vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 21&nbsp;m/s. === Oktobris === Līdzās 1951. gadam, 1979. gada oktobrī tika novērots vismazāk nokrišņu. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji valstī bija tikai 12–13&nbsp;mm, un daudzviet mēneša nokrišņu daudzums bija zem 10&nbsp;mm. Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 18,2&nbsp;mm (''izglāba'' [[1. oktobris]], kad nolija 10&nbsp;mm). * [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,9&nbsp;°C. * [[16. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,6&nbsp;°C. * [[31. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, '''−8,7&nbsp;°C''', kas ir arī viszemākā jebkad reģistrētā gaisa temperatūra Rīgā oktobrī. === Novembris === * [[1. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −10,0&nbsp;°C. * [[2. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −11,3&nbsp;°C. * [[3. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −13,5&nbsp;°C. * [[17. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,0&nbsp;°C. === Decembris === * [[3. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,3&nbsp;°C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −27,4&nbsp;°C ([[16. februāris]]) * [[Rīga]]: +31,1&nbsp;°C ([[25. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] 589,0&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{en ikona}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −25,1&nbsp;°C | [[3. janvāris]] | <center> +3,2&nbsp;°C | [[8. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −7,8&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −4,3 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −27,4&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[16. februāris]] | <center> +3,5&nbsp;°C | [[26. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −7,1&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −3,7 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −14,5&nbsp;°C | [[20. marts]] | <center> +9,0&nbsp;°C | [[28. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +0,0&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,1 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −6,9&nbsp;°C | [[18. aprīlis]] | <center> +16,9&nbsp;°C | [[13. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +3,9&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,1 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −1,3&nbsp;°C | [[5. maijs]] | <center> +28,0&nbsp;°C | [[18. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +13,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,8 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +4,6&nbsp;°C | [[20. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +31,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[25. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +17,2&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,9 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +6,2&nbsp;°C | [[18. jūlijs]] | <center> +22,6&nbsp;°C | [[30. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +14,3&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" |-2,9 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +6,3&nbsp;°C | [[8. augusts]] | <center> +27,4&nbsp;°C | [[15. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +16,5&nbsp;°C | bgcolor="#DDDDDD" | <center> 0,0 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +1,2&nbsp;°C | [[24. septembris]] | <center> +22,9&nbsp;°C | [[3. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +12,0&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,2 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −8,7&nbsp;°C | [[31. oktobris]] | <center> +17,6&nbsp;°C | [[16. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +5,9&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,2 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −13,5&nbsp;°C | [[3. novembris]] | <center> +9,6&nbsp;°C | [[16. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,8&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,5 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −18,0&nbsp;°C | [[14. decembris]] | <center> +10,3&nbsp;°C | [[3. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −1,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,4 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 22,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,6 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 1,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[9. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 40,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. aprīlis]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 18,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 43,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. jūnijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 117,3&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 65,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 26,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 66,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 92,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 65,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,8 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 31,0&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[16. septembris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 18,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[1. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,3&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[18. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 36,6&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1979/264220.htm Clima en Riga durante el año 1979], tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 147 dienas * [[Sniegs]] — 50 dienas * [[Negaiss]] — 11 dienas * [[Migla]] — 26 dienas * [[Krusa]] — 1 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −19,4&nbsp;°C — [[3. janvāris]] * −16,7&nbsp;°C — [[1. janvāris]] * −16,6&nbsp;°C — [[2. janvāris]] * −16,0&nbsp;°C — [[4. janvāris]], [[15. februāris]] * −15,3&nbsp;°C — [[14. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +17,6&nbsp;°C — [[25. jūnijs]] * +17,1&nbsp;°C — [[25. maijs]] * +16,3&nbsp;°C — [[11. augusts]] * +16,1&nbsp;°C — [[17. augusts]] * +16,0&nbsp;°C — [[16. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1979. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1979. gads Latvijā]] 9d7c388aguw751ikob4tfqjtp5jfqtj 0 173230 4513397 2706867 2026-08-26T16:13:56Z Meistars Joda 781 4513397 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Kepler-22 diagram.jpg|thumbnail|235px|Planētas ''Kepler-22b'' salīdzinājums ar Saules sistēmas iekšējām planētām]] '''''Kepler-22b''''' ir pirmā atklātā [[citplanēta]], kura atrodas [[apdzīvojama zona|apdzīvojamā zonā]] un riņķo ap [[Saule]]i līdzīgu zvaigzni ''[[Kepler-22]]''. To atklāja {{dat|2011|12|5}}. ''Kepler-22b'' atrodas aptuveni 600 [[gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā no [[Zeme]]s.<ref name=":0">Howell, E. [http://www.space.com/24128-kepler-22b.html "Kepler-22b: Facts About Exoplanet in Habitable Zone"]. ''Space.com''. December 31, 2013. Retrieved October 25, 2015.</ref> ''Kepler-22b'' rādiuss ir aptuveni 2,4 reizes lielāks nekā Zemes rādiuss,<ref name=":0" /> kaut gan masa ir pielīdzināma [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] masai (~35 Zemes masas). Astronomi pieļauj, ka uz tās varētu atrasties [[ārpuszemes dzīvība]]. Zinātnieki vēl nav noskaidrojuši, vai šī planēta ir cieta kā Zeme vai [[Marss (planēta)|Marss]], vai [[gāzu planēta]] kā [[Jupiters (planēta)|Jupiters]] vai [[Saturns (planēta)|Saturns]]. Tā, iespējams, varētu būt arī [[ūdens planēta]]. Vidējais ''Kepler-22b'' planētas attālums no savas saules (''Kepler-22'') ir tikai par 15% mazāks kā Zemei no Saules, tas nozīmē, ka gada vidējā temperatūra uz šīs planētas ir ļoti līdzīga Zemes temperatūrai un atšķiras tikai par dažiem grādiem (uz Kepler-22b temperatūra ir nedaudz augstāka). == Skatīt arī == * [[Ūdens planēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ūdens planētas]] [[Kategorija:Citplanētas]] c6sd9s2pmjwa8f4bwuns668e089o4qv 0 177301 4513655 4204921 2026-08-27T08:01:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513655 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1978]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +4,7 °C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +5,3 °C |min Rīga = −31,9 °C |max Rīga = +29,2 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 816,0 mm<br />Rīga: 793,4 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 242,3 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 122,8 mm (augusts) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 53,8 mm ([[9. augusts]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1978]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' 1978/[[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979]]. gada ziema bija visaukstākā [[1970. gadi|1970. gados]] un viena no aukstākajām [[20. gadsimts|20. gadsimtā]]. == Gada notikumi == === Marts === Tērandē ([[Ventspils rajons]]) tika reģistrēts līdz šim vislielākais marta mēneša nokrišņu daudzums — '''154 mm'''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,6 °C. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,3 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/1.-aprilis.a73587/ Šī diena vēsturē | 1. aprīlis], lsm.lv</ref> === Maijs === * [[10. maijs]] — jau aktīvas veģetācijas laikā Latvijas austrumu daļā uzsniga sniegs, kas noturējās divas dienas.<ref name="Sniegs gan maijā, gan septembrī">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/pkul1978n125|article:DIVL176|issueType:P Sniegs gan maijā, gan septembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/pkul1978n125{{!}}article:DIVL176{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Par Komunisma uzvaru (Ludza), Nr.125 {{dat|1978|10|19|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[16. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +2,6 °C. === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +7,5 °C. * [[19. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +4,9 °C. === Augusts === Daudzviet Latvijā nokrišņiem bagātākais augusts. Šajā gadā līdz šim vislielākais augusta mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts Latvijas vidienē — 291 mm ([[Rīga]]s centrā) un Latvijas austrumu daļā — 314 mm ([[Limbaži|Limbažos]]). * Mitrākais augusts Rīgā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza '''242,3 mm'''. * Centrālajos rajonos līdz šim visstiprākās vēja brāzmas augustā — 23 m/s * [[9. augusts]] — diennakts nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza '''53,8 mm''', kas ir augusta diennakts nokrišņu maksimums. === Septembris === * Līdzās 1950. gadam, 1978. gada septembris bija ar nokrišņiem visbagātākais septembris kopumā Latvijā. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 135–136 mm. * [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 115,5 mm. * [[30. septembris]] — rītā, kad ziemeļaustrumu vējš pūta ar ātrumu 13 m/s, [[Rēzekne|Rēzeknē]] sāka snigt sniegs. Vakarpusē sniega sega jau sasniedza 21 centimetru, kas līdzinās visaugstākajam vidējam rādītājam ziemas mēnešos. Bet pavisam šinī dienā nokrišņu daudzums bija 59 milimetri jeb gandrīz mēneša norma.<ref name="Sniegs gan maijā, gan septembrī"/> === Oktobris === * [[2. oktobris]] — pirmo reizi rudens periodā Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja zem 0 grādiem un bija −2,4 °C. === Novembris === Līdzās 1928. gadam, vissiltākais novembris. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +3, +5 grādiem Valsts austrumu daļā līdz +6, +7 grādiem Baltijas jūras piekrastē. * Siltākais novembris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''+5,6 °C'''. [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] novembrī tika uzstādīts jauns mēneša vidējās gaisa temperatūras rekords, '''+6,3 °C'''. * [[10. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,9 °C. * [[14. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,9 °C. * [[19. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,9 °C. * [[20. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,4 °C. * [[22. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,4 °C. * [[23. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,4 °C. === Decembris === 1978. gada decembris bija ļoti auksts, ar nelielu sniega daudzumu un vējains. Republikas rietumu rajonos gaisa temperatūra bija par 6, bet austrumu rajonos līdz 10 grādiem zemāka par daudzos gados novēroto. 1978. gada 31. decembrī termometri Rīgā rādīja mīnus 32 grādus. Pilsētā tas bija absolūtais temperatūras minimums decembrī. Absolūtais maksimums (+11,5 grādi) republikas galvaspilsētā tika reģistrēts 1953. gada 5. decembrī.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/kori1983n143|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Laika apstākļi decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/kori1983n143{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Komunisma Rīts" (Tukums) Nr. 143, {{dat|1983|12|3|SK}}</ref> * Visaukstākais decembris Latvijā, kad mēneša beigās [[Latvija]]s austrumu rajonos tika sasniegts absolūtais gaisa temperatūras minimums −43 °C. Vidējā diennakts [[gaisa temperatūra]] šajā laikā bija 15—18 °C zemāka par normu, bet viss decembris izrādījās 6—8 °C aukstāks nekā parasti, lai gan 1978. gada novembris bijis 4—5 °C siltāks par normu. * Aukstākais decembris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''−10,6 °C'''. * [[17. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,8 °C. * [[18. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −24,0 °C. * [[28. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −21,4 °C. * [[29. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −26,3 °C. * [[30. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −31,2 °C. Šī bija desmitā zemākā jebkad novērotā gaisa temperatūra Rīgā. * [[31. decembris]] — gaisa temperatūra vietām Vidzemē noslīdēja zem −40 grādiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/31.-decembris.a73861/ 31. decembris], lsm.lv, {{dat|2013|12|31|SK}}</ref> [[Gaujiena|Gaujienā]] fiksēts Latvijas diennakts vidējās gaisa temperatūras rekords — '''–37,2 °C'''.<ref>Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts. Rīga : Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2018. — 247. lpp</ref> Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, '''−31,9 °C'''. Šī bija decembra zemākā un piektā zemākā jebkad novērotā gaisa temperatūra Rīgā. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −31,9 °C ([[31. decembris]]) * [[Rīga]]: +29,2 °C ([[2. augusts]]) === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras sešās [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm Historical Weather: Liepaja East, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702110809/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm Historical Weather: KOLKA, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702183705/http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="nosaukums-1">[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702172606/http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm Historical Weather: GULBENE, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702215140/http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/VALGA/262470.htm Historical Weather: VALGA, Belarus]{{Novecojusi saite}}, tutiempo.net {{angliski}}</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[1978]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" bgcolor="0096fe" | {{Meteo piezīme|−12,6|22. janvāris}} | align="center" bgcolor="0032fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−16,5|11. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0096fe" | {{Meteo piezīme|−9,6|20. marts}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−3,8|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−1,3|5. maijs}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3,9|19. jūnijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7,1|17. jūlijs}} | align="center" bgcolor="92e50f" | {{Meteo piezīme|+9,3|31. augusts}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4,8|30. septembris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1,3|2., 3. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−0,1|26. novembris}} | align="center" bgcolor="9600fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−25,8|31. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="9600fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−25,8|31. decembris}}</font> |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" bgcolor="0096fe" | {{Meteo piezīme|−12|22., 23. janvāris}} | align="center" bgcolor="3200fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−19|16. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="00c8fe" | {{Meteo piezīme|−9|20. marts}} | align="center" bgcolor="00c8fe" | {{Meteo piezīme|−8|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−2|1. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|19. jūnijs}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+5|21. jūlijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7|21. augusts}} | align="center" bgcolor="00e650" | {{Meteo piezīme|+3|23. septembris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|2. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|25. novembris}} | align="center" bgcolor="3200fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−20|18. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="3200fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−20|18. decembris}}</font> |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Rīga]] | align="center" bgcolor="0032fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−16,2|22. janvāris}}</font> | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−21,8|23. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0064fe" | {{Meteo piezīme|−12,1|20. marts}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4,4|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−1,0|5. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2,6|16. jūnijs}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4,9|19. jūlijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+8,1|26. augusts}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2,5|23., 30. septembris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−2,4|2. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−2,5|12. novembris}} | align="center" bgcolor="fa00fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−31,9|31. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="fa00fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−31,9|31. decembris}}</font> |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−22|21. janvāris}}</font> | align="center" bgcolor="9600fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−26|24. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0064fe" | {{Meteo piezīme|−13|20. marts}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−6|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−2|1., 5. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|16. jūnijs}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4|19. jūlijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+6|14. augusts}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+0|14., 30. septembris}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4|3. oktobris}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4|1. novembris}} | align="center" bgcolor="960096" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−39|31. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="960096" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−39|31. decembris}}</font> |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−22|7. janvāris}}</font> | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−23|24. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0096fe" | {{Meteo piezīme|−12|20. marts}} | align="center" bgcolor="00c8fe" | {{Meteo piezīme|−7|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|1. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|16. jūnijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7|19. jūlijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7|14., 15., 28. augusts}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+0|29., 30. septembris}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4|30. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|1., 12., 26., 27. novembris}} | align="center" bgcolor="960096" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−38|31. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="960096" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−38|31. decembris}}</font> |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Valga]] | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−24|7. janvāris}}</font> | align="center" bgcolor="9600fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−26|24. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0032fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−18|20. marts}}</font> | align="center" bgcolor="00c8fe" | {{Meteo piezīme|−8|27. aprīlis}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4|1. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|16., 19. jūnijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+6|19. jūlijs}} | align="center" bgcolor="00e650" | {{Meteo piezīme|+5|16. augusts}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|29., 30. septembris}} | align="center" bgcolor="00e650" | {{Meteo piezīme|−5|2., 30. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|12., 30. novembris}} | align="center" bgcolor="640064" | '''<font color="white">{{Meteo piezīme|−40|31. decembris}}</font>''' | | align="center" bgcolor="640064" | '''<font color="white">{{Meteo piezīme|−40|31. decembris}}</font>''' |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[1978]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+5,5|2. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2,6|27. februāris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+15,5|31. marts}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17,0|20. aprīlis}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26,0|22. maijs}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+25,4|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26,2|31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+27,5|1. augusts}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+21,2|8. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16,6|14. oktobris}} | align="center" bgcolor="92e50f" | {{Meteo piezīme|+11,6|3. novembris}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4,6|19. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+27,5|1. augusts}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+5|8. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|27., 28. februāris}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+14|29. marts}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+14|21. aprīlis}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+21|20., 27., 30. maijs}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+23|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+22|28., 30., 31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26|2. augusts}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17|1. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17|13. oktobris}} | align="center" bgcolor="92e50f" | {{Meteo piezīme|+11|2., 3., 15., 18., 19., 23. novembris}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4|1. decembris}} | | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26|2. augusts}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Rīga]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4,0|2. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2,5|27., 28. februāris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16,7|31. marts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+19,7|20. aprīlis}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+23,9|22. maijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28,4|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+27,4|31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29,2|2. augusts}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17,1|8. septembris}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+19,6|13. oktobris}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+12,4|6. novembris}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3,0|19. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29,2|2. augusts}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3|2., 3. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2|28. februāris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16|30. marts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+20|19., 21. aprīlis}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+25|20. maijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|29., 31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|1., 2., 3. augusts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+18|8., 10. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+15|13. oktobris}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+12|6. novembris}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7|19. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|7. jūnijs un 1., 2., 3. augusts}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3|2. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2|28. februāris}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+13|31. marts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+19|21. aprīlis}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+24|20. maijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+27|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26|6., 30., 31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|2. augusts}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17|9. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16|13., 14. oktobris}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+18|23. novembris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+0|1. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|2. augusts}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Valga]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3|2., 8. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2|28. februāris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+15|31. marts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+20|20. aprīlis}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+25|19. maijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|30., 31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|1., 2. augusts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+19|9. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16|13. oktobris}} | align="center" bgcolor="92e50f" | {{Meteo piezīme|+10|6., 15., 19., 20. novembris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−1|1., 3., 19. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|1., 2. augusts}} |} === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 793,4 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1" /><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −16,2 °C | [[22. janvāris]] | <center> +4,0 °C | [[2. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −3,2 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −21,8 °C | [[23. februāris]] | <center> +2,5 °C | [[27. februāris|27.]], [[28. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −7,0 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −3,6 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −12,1 °C | [[20. marts]] | <center> +16,7 °C | [[31. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,3 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,2 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −4,4 °C | [[6. aprīlis]] | <center> +19,7 °C | [[20. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +4,2 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,8 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −1,0 °C | [[5. maijs]] | <center> +23,9 °C | [[22. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +10,1 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,5 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +2,6 °C | [[16. jūnijs]] | <center> +28,4 °C | [[7. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +14,3 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,0 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +4,9 °C | [[19. jūlijs]] | <center> +27,4 °C | [[31. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,6 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,6 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +8,1 °C | [[26. augusts]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,2 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[2. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,8 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,7 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +2,5 °C | [[23. septembris|23.]], [[30. septembris]] | <center> +17,1 °C | [[8. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +10,1 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,7 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −2,4 °C | [[2. oktobris]] | <center> +19,6 °C | [[13. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +7,4 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −2,5 °C | [[12. novembris]] | <center> +12,4 °C | [[6. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +5,6 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +3,3 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −31,9 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[31. decembris]] | <center> +3,0 °C | [[19. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −10,4 °C | bgcolor="#99C7FF" | <center> −8,9 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. janvāris|4.]], [[14. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 29,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 36,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,6 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 71,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 92,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 50,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 22,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 242,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 101,5 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 122,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,0 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 53,8 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[9. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 115,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 57,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 53,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[20. novembris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 17,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 3,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1978/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1978] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702050408/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1978/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 162 dienas * [[Sniegs]] — 54 dienas * [[Negaiss]] — 14 dienas * [[Migla]] — 29 dienas * [[Krusa]] — 3 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −25,7 °C — [[30. decembris]] * −22,7 °C — [[31. decembris]] * −19,6 °C — [[29. decembris]] * −16,8 °C — [[17. decembris]] * −15,9 °C — [[28. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +18,3 °C — [[2. augusts]] * +17,3 °C — [[3. augusts]] * +16,9 °C — [[5. augusts]] * +16,5 °C — [[29. jūlijs]] * +15,8 °C — [[1. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1978. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1978. gads Latvijā]] 3tsc7rixgn9u2fddx248zka3mkidldg 0 177625 4513651 4204919 2026-08-27T07:48:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513651 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1977]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +5,4&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +5,9&nbsp;°C |min Rīga = −21,4&nbsp;°C |max Rīga = +29,5&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 719,5 mm<br />Rīga: 673,1 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 116,7 mm (aprīlis) |nokrišņi dekādē = Rīga: 75,5 mm (septembris) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 20,8 mm ([[15. septembris]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1977]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == === Aprīlis === Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 116,7&nbsp;mm. === Maijs === * [[2. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,0&nbsp;°C. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −0,5&nbsp;°C. * [[10. jūnijs|10.]]—[[14. jūnijs]] — piecas dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +27 grādiem. * [[16. jūnijs]] — tika reģistrēts līdz šim vislielākais jūnija diennakts nokrišņu daudzums Latvijā. [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajona]] [[Svētes pagasts|Svētes pagastā]] 3 stundu laikā nolija '''105&nbsp;mm'''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +4,9&nbsp;°C. === Augusts === * [[16. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +6,4&nbsp;°C. * [[21. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +3,2&nbsp;°C. * [[22. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +5,3&nbsp;°C. === Septembris === Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 111,8&nbsp;mm. * [[11. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +1,9&nbsp;°C. * [[13. septembris]] — [[Auce|Aucē]] tika reģistrēta vēja pastiprināšanās brāzmās līdz '''36 metriem sekundē'''. * [[24. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −1,9&nbsp;°C. * [[27. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −2,7&nbsp;°C. * [[28. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −1,9&nbsp;°C. === Novembris === * [[8. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,6&nbsp;°C. * [[12. novembris]] — visās novērojumu stacijās, izņemot Skrīverus, tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, +13,0 °C. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +12,5 °C, kas bija arī novembra otrās dekādes visu laiku augstākā gaisa temperatūra, kāda jebkad reģistrēta Rīgā. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] 15. novembrī tika uzstādīts jauns diennakts un novembra otrās dekādes rekords, +12,6 °C. Savukārt [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gada]] 12. novembrī tika pārspēts arī šis rekords. === Decembris === * [[25. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,4&nbsp;°C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −21,4&nbsp;°C ([[22. janvāris]]) * [[Rīga]]: +29,5&nbsp;°C ([[13. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 673,1&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −21,4&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[22. janvāris]] | <center> +3,3&nbsp;°C | [[27. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −4,9&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,4 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −20,7&nbsp;°C | [[13. februāris]] | <center> +3,6&nbsp;°C | [[22. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −4,5&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,1 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −14,8&nbsp;°C | [[2. marts]] | <center> +12,2&nbsp;°C | [[25. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +0,3&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,2 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −4,3&nbsp;°C | [[1. aprīlis]] | <center> +15,6&nbsp;°C | [[29. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +3,8&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,2 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,0&nbsp;°C | [[21. maijs]] | <center> +28,0&nbsp;°C | [[2. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +11,0&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,6 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> −0,5&nbsp;°C | [[2. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,5&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[13. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,7&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,4 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +4,9&nbsp;°C | [[1. jūlijs]] | <center> +26,3&nbsp;°C | [[26. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,3&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,9 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +3,2&nbsp;°C | [[21. augusts]] | <center> +26,3&nbsp;°C | [[3. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,5&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,0 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> −2,7&nbsp;°C | [[27. septembris]] | <center> +25,9&nbsp;°C | [[2. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +10,2&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,6 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −3,7&nbsp;°C | [[15. oktobris]] | <center> +13,9&nbsp;°C | [[10. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +7,2&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,1 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −4,9&nbsp;°C | [[30. novembris]] | <center> +12,5&nbsp;°C | [[12. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +3,8&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,5 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −11,5&nbsp;°C | [[8. decembris]] | <center> +6,4&nbsp;°C | [[25. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −2,5&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,0 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,1&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 2,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 38,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[20. februāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 13,4&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 3,5&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. marts]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 116,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 45,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 45,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,5&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 46,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 36,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,9&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 98,3&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 49,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,8 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 1,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,5&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 111,8&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,2 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 75,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 20,8&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[15. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 40,8&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 29,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 80,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 49,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 48,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1977/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1977] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702051636/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1977/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 177 dienas * [[Sniegs]] — 68 dienas * [[Negaiss]] — 15 dienas * [[Migla]] — 31 dienas * [[Krusa]] — 2 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −14,4&nbsp;°C — [[22. janvāris]] * −11,2&nbsp;°C — [[13. februāris]] * −10,1&nbsp;°C — [[20. janvāris]] * −9,9&nbsp;°C — [[21. janvāris]] * −9,5&nbsp;°C — [[12. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +19,5&nbsp;°C — [[14. jūnijs]] * +19,3&nbsp;°C — [[15. jūnijs]] * +18,3&nbsp;°C — [[18. jūnijs]] * +17,4&nbsp;°C — [[19. jūnijs]] * +17,3&nbsp;°C — [[16. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1977. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1977. gads Latvijā]] olx5ltvm1moqqc9ste96s6v2iy5nbgi 0 185251 4513390 4241743 2026-08-26T16:00:44Z Meistars Joda 781 4513390 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Riteņbraukšanas sacensību infokaste | name = ''Tour Down Under'' | current_event = 2025. gada Tour Down Under | image = [[Attēls:TourDownUnder2004.jpg|250px]] | image_caption = ''The Tour Down Under'' pelotons [[Viktorhārbora|Viktorhārborā]], 2004. gada janvārī | date = Janvāris | region = [[Dienvidaustrālija]] | latviski = | localnames = | nickname = | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]] | competition = [[UCI Pasaules tūre]] | type = Daudzdienu sacensības | organiser = | director = [[Stjuarts O'Greidijs]] | first = 1999 | number = 25 (2025. gadā) | last = | firstwinner = {{flaga|Austrālija}} [[Stjuarts O'Greidijs]] | mostwins = [[Saimons Gerenss]]<br>(4 uzvaras) | mostrecent = {{flaga|ECU}} [[Honatans Narvaess]] }} '''''Tour Down Under''''' ir [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensības [[Adelaida|Adelaidā]], [[Dienvidaustrālija|Dienvidaustrālijā]] un tās apkārtnē. Sacensības katru gadu sākas janvāra trešajā otrdienā un piesaista sportistus no Austrālijas un pārējās pasaules. 2005. gadā [[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība|UCI]] piešķīra sacensībām [[UCI sacensību klasifikācija|2.HC]] vērtējumu, kas bija augstākais sacensībām ārpus Eiropas. 2008. gadā ''Tour Down Under'' kļuva par pirmajām ''[[UCI ProTour]]'' sacensībām ārpus Eiropas un nākamajā gadā tās bija pirmās sacensības [[UCI Pasaules rangs|UCI Pasaules ranga]] kalendārā. 2021. un 2022. gada sacensības tika atceltas globālās [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/09/tour-down-under-and-cadels-road-race-scrapped-for-2022/|title=Tour Down Under and Cadel's Road Race scrapped for 2022|website=CyclingTips|access-date=2021-09-30|date=2021-09-30|language=en}}</ref> == Kopvērtējuma uzvarētāji == {{Cycling race/listofwinners|Q756827}} == Sacensību direktori == * Maiks Turturs (1999 - 2020) * [[Stjuarts O'Greidijs]] (2021-)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/12/stuart-ogrady-appointed-new-tour-down-under-race-director/|title=Stuart O'Grady appointed new Tour Down Under race director|website=CyclingTips|access-date=2019-12-03|date=2019-12-03|language=en|archive-date=2019-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191203210932/https://cyclingtips.com/2019/12/stuart-ogrady-appointed-new-tour-down-under-race-director/}}</ref> == Tradīcijas == Sacensību fani radījuši tradīciju katru gadu izvēlēties salīdzinoši nezināmu braucēju, ko uzskatīt par slavenību, sekojot viņam viesnīcās, rakstot viņa vārdu uz asfalta un citādi atbalstot. Braucējam jābūt angliski nerunājošam ''[[gregari]]'', kurš parasti pieved komandas biedriem ūdeni.<ref>[http://www.pacc.org.au/forums/viewtopic.php?t=2337&start=0&postdays=0&postorder=asc&highlight= Port Adelaide CC Forum "Operation: Support Obscure TDU Pro"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303194040/http://www.pacc.org.au/forums/viewtopic.php?t=2337&start=0&postdays=0&postorder=asc&highlight= |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. Retrieved 2010-03-02.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{riteņbraukšana-aizmetnis}} {{UCI WorldTour}} {{UCI ProTour}} [[Kategorija:Riteņbraukšanas sacensības Austrālijā]] [[Kategorija:Tour Down Under]] [[Kategorija:UCI Pasaules tūre]] nmxlcg7ks39kkkd65nuuebmfkq8p5of 0 187074 4513650 4204916 2026-08-27T07:45:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513650 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1976]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +4,4&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +5,2&nbsp;°C |min Rīga = −20,7&nbsp;°C |max Rīga = +30,3&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 536,8 mm<br />Rīga: 499,0 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1976]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == === Janvāris === * [[31. janvāris]] — aukstākā 1976. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20,7&nbsp;°C. === Februāris === * [[2. februāris]] — Līdz [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadam]], aukstākais 2. februāris Latvijā. Vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts absolūto temperatūru minimumi. Zīlānos gaisa temperatūra noslīdēja līdz −25,6 °C, Zosēnos −25,0 °C, bet Bauskā −22,0 °C. Arī [[Rūjiena|Rūjienā]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] tika uzstādīti jauni diennakts absolūto temperatūru minimumi, attiecīgi −26,0 °C un −23,8 °C. 2012. gadā visi šie rekordi tika pārspēti, bet Rūjienas un Skultes rekordi tika atkārtoti.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31626.html Aizvadīts aukstākais 2. februāris novērojumu vēsturē.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206153911/http://www.meteo.lv/public/31626.html |date={{dat|2012|02|06||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|2|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409273-latvija_parspets_aukstuma_rekords Latvijā pārspēts aukstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415184617/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409273-latvija_parspets_aukstuma_rekords |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|2|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[15. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −7,5&nbsp;°C. === Maijs === * [[9. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −1,5&nbsp;°C. === Jūnijs === * [[26. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,9&nbsp;°C. [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +29,8&nbsp;°C. * [[27. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,7&nbsp;°C. === Jūlijs === * [[25. jūlijs]] — karstākā 1976. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30,3&nbsp;°C. * [[30. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +6,8&nbsp;°C. === Septembris === * [[22. septembris]] — pirmo reizi [[1976]]. gadā rudens sezonā, gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem +0 grādiem un bija −0,5&nbsp;°C. * [[26. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −2,8&nbsp;°C. === Oktobris === Aukstākais oktobris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''+2,7&nbsp;°C'''. Ar pirmajām oktobra dienām iestājās [[sals]], turklāt austrumu, ziemeļaustrumu rajonos sāka aizsalt upes un ezeri. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +0,3, +0,6 grādiem [[Vidzemes augstiene|Vidzemes]] un [[Alūksnes augstiene|Alūksnes augstieņu]] rajonos līdz +4 grādiem [[Baltijas jūra]]s piekrastē. * [[2. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −2,9&nbsp;°C. * [[9. oktobris|9.]]—[[30. oktobris]] — 22 dienas pēc kārtas Rīgā netika novēroti nokrišņi. * [[17. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,0&nbsp;°C. * [[19. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −3,9&nbsp;°C. * [[22. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&nbsp;°C. * [[27. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −5,1&nbsp;°C. === Novembris === * [[25. novembris]] — pirmo reizi [[1976]]. gadā rudens sezonā, gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem −10 grādiem un bija −13,5&nbsp;°C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −20,7&nbsp;°C ([[31. janvāris]]) * [[Rīga]]: +30,3&nbsp;°C ([[25. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 499,0&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −20,7&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[31. janvāris]] | <center> +5,9&nbsp;°C | [[9. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −6,0&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −2,5 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −20,6&nbsp;°C | [[6. februāris]] | <center> +7,3&nbsp;°C | [[26. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −6,1&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −2,7 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −15,0&nbsp;°C | [[17. marts]] | <center> +7,3&nbsp;°C | [[29. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −2,5&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −2,6 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −7,5&nbsp;°C | [[15. aprīlis]] | <center> +18,3&nbsp;°C | [[17. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +4,0&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,0 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −1,9&nbsp;°C | [[1. maijs]] | <center> +24,0&nbsp;°C | [[12. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +10,6&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,0 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +1,3&nbsp;°C | [[5. jūnijs]] | <center> +27,9&nbsp;°C | [[26. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +12,8&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −2,5 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +6,8&nbsp;°C | [[30. jūlijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +30,3&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[25. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +16,9&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,3 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +5,4&nbsp;°C | [[14. augusts]] | <center> +27,0&nbsp;°C | [[31. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,4&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,1 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> −2,8&nbsp;°C | [[26. septembris]] | <center> +24,4&nbsp;°C | [[14. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +11,1&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,7 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −5,1&nbsp;°C | [[27. oktobris]] | <center> +13,0&nbsp;°C | [[8. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +2,7&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −4,4 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −13,5&nbsp;°C | [[25. novembris]] | <center> 11,1&nbsp;°C | [[7. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +2,7&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,4 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −17,5&nbsp;°C | [[28. decembris]] | <center> +7,2&nbsp;°C | [[3. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −2,4&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,9 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 49,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[20. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 10,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 3,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 2,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 42,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 60,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 20,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 37,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 67,8&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 50,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,9 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 24,9&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[4. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,4&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,5&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 55,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,4&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[1. novembris]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 70,4&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19.6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1976/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1976] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702051632/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1976/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 127 dienas * [[Sniegs]] — 73 dienas * [[Negaiss]] — 7 dienas * [[Migla]] — 50 dienas * [[Krusa]] — 1 dienu === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −11,5&nbsp;°C — [[30. janvāris]] * −11,0&nbsp;°C — [[17. janvāris]] * −9,8&nbsp;°C — [[7. janvāris]] * −9,5&nbsp;°C — [[5. februāris]] * −9,3&nbsp;°C — [[2. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,5&nbsp;°C — [[22. jūlijs]] * +17,5&nbsp;°C — [[24. jūlijs]] * +17,4&nbsp;°C — [[21. jūlijs]] * +17,4&nbsp;°C — [[23. jūlijs]] * +17,4&nbsp;°C — [[25. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1976. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1976. gads Latvijā]] 1r7qztl1vyaavsjb4bwlxs01zgr9q6q 0 187673 4513649 4204912 2026-08-27T07:42:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513649 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1975]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +7,5&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +8,0&nbsp;°C |min Rīga = −9,9&nbsp;°C |max Rīga = +29,1&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 505,1 mm<br />Rīga: 498,1 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1975]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,0&nbsp;°C. * [[12. janvāris]] — tika reģistrēta zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā, −7,4&nbsp;°C. * [[14. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,0&nbsp;°C. === Februāris === * [[16. februāris]] — aukstākā 1975. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra pazeminājās līdz −9,9&nbsp;°C. === Marts === * [[4. marts]] — Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,3 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/4-marts.a73559/ Šī diena vēsturē | 4. marts], lsm.lv</ref> * [[5. marts]] — Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,4 °C. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,3 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/5-marts.a73560/ Šī diena vēsturē | 5. marts], lsm.lv</ref> * [[21. marts]] — pēdējo reizi 1975. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem un bija −0,3&nbsp;°C. === Aprīlis === * [[6. aprīlis]] — pirmo reizi 1975. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +10,0&nbsp;°C. * [[30. aprīlis]] — pirmo reizi 1975. gadā gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,5&nbsp;°C. === Maijs === * [[8. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,5&nbsp;°C. * [[16. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,1&nbsp;°C. Šī bija arī karstākā 1975. gada diena Rīgā gan pēc dienas maksimālās, gan pēc diennakts vidējās gaisa temperatūras (+22,6&nbsp;°C). * [[30. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −1,7&nbsp;°C. === Jūlijs === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 104,3&nbsp;mm. * [[6. jūlijs]] — naktī Ventspilī uz augsnes tika reģistrēta [[salna]] +0&nbsp;°C temperatūra.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=83286 Pagājušajā naktī daudzviet Latvijā uz augsnes bijusi salna], tvnet.lv, {{dat|2009|7|6|SK}}</ref> === Augusts === Otrs sausākais augusts Rīgā. Mēneša nokrišņu summa sasniedza 8,2&nbsp;mm. Vēl sausāks augusts bija tikai [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gada]] augusts, kad visa mēneša garumā nokrišņi netika novēroti vispār. Trešais sausākais augusts Rīgā, ar nokrišņu summu 9,6&nbsp;mm, tika novērots 1939. gadā. * [[15. augusts]] — [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]] tika reģistrēta visagrākā jebkad reģistrētā pirmā rudens salna gaisā Latvijā. === Septembris === * [[3. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,5&nbsp;°C. * [[26. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +25,5&nbsp;°C. === Oktobris === Ļoti sauss un silts oktobris, kad nokrišņu daudzums nesasniedza pat pusi no mēneša normas. * [[23. oktobris]] — pirmā salna rudens sezonā Rīgā. Gaiss atdzisa līdz −0,8&nbsp;°C. * [[31. oktobris]] — pirmo reizi 1975. gada rudens sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem un bija −0,4&nbsp;°C. === Novembris === * [[21. novembris]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 18&nbsp;m/s. === Decembris === * [[31. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,6&nbsp;°C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −9,9&nbsp;°C ([[16. februāris]]) * [[Rīga]]: +29,1&nbsp;°C ([[16. maijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 498,1&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −9,8&nbsp;°C | [[12. janvāris]] | <center> +9,0&nbsp;°C | [[6. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +0,7&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +4,2 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −9,9&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[16. februāris]] | <center> +6,3&nbsp;°C | [[22. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −0,7&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,7 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −5,9&nbsp;°C | [[4. marts]] | <center> +9,3&nbsp;°C | [[5. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +2,2&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,1 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −3,8&nbsp;°C | [[5. aprīlis]] | <center> +20,5&nbsp;°C | [[30. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +5,2&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,2 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −1,7&nbsp;°C | [[30. maijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[16. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +13,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,8 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +0,6&nbsp;°C | [[2. jūnijs]] | <center> +26,9&nbsp;°C | [[24. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +14,5&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,8 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +8,5&nbsp;°C | [[18. jūlijs]] | <center> +28,5&nbsp;°C | [[11. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +18,5&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,3 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +4,3&nbsp;°C | [[31. augusts]] | <center> +26,6&nbsp;°C | [[7. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +17,9&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,4 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +0,6&nbsp;°C | [[30. septembris]] | <center> +28,5&nbsp;°C | [[3. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +14,6&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,8 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −1,9&nbsp;°C | [[31. oktobris]] | <center> +19,8&nbsp;°C | [[1. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +7,6&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,5 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −8,9&nbsp;°C | [[27. novembris]] | <center> +9,0&nbsp;°C | [[5. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,0&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,3 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −8,4&nbsp;°C | [[20. decembris]] | <center> +7,6&nbsp;°C | [[31. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,2&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,7 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 31,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,9&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,3&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,4 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,4&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 27,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 68,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 43,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 19,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,3&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 36,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,8 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 30,4&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[4. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 22,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. jūnijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 104,3&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,1 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 76,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 24,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[22. jūlijs]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 8,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 3,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 41,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 19,4&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,4&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,5&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 57,1&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[19. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 53,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,9&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1975/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1975] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702050403/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1975/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 156 dienas * [[Sniegs]] — 38 dienas * [[Negaiss]] — 4 dienas * [[Migla]] — 38 dienas * [[Krusa]] — 8 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −5,4&nbsp;°C — [[26. novembris]] * −4,7&nbsp;°C — [[25. novembris]] * −4,0&nbsp;°C — [[15. februāris]] * −4,0&nbsp;°C — [[24. novembris]] * −4,0&nbsp;°C — [[18. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +18,7&nbsp;°C — [[4. augusts]] * +17,5&nbsp;°C — [[25. jūlijs]] * +17,1&nbsp;°C — [[17. maijs]] * +17,0&nbsp;°C — [[12. jūlijs]] * +17,0&nbsp;°C — [[24. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1975. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1975. gads Latvijā]] ep36x3ku4qt157hwyjwundvlheq53vi 0 193767 4513688 4372848 2026-08-27T09:47:57Z ~2026-46579-96 149573 Pievienota saite uz lapu Elina Ose 4513688 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Framest'' | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = {{LAT}} | Žanrs = | Gadi = 2005—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{url|http://www.framest.com/}} | Dalībnieki = * Beāte Zviedre * Rūta Dūduma * Mikus Abaroniņš * [[Jānis Ķirsis]] | Bij_dalībnieki = * Annija Putniņa * Elīna Ose (Šmukste) * Lība Ēce * Edgars Janovs * Roberts Memmēns }} '''''Framest''''' ir [[latvieši|latviešu]] mūzikas grupa, kas tika dibināta 2005. gadā. Pašlaik grupas sastāvā ir Beāte Zviedre, Rūta Dūduma, Mikus Abaroniņš, [[Jānis Ķirsis]], Roberts Memmēns; no grupas dibināšanas brīža līdz 2010. gadam grupas sastāvā bija Annija Putniņa un līdz 2013. gadam arī [[Elīna Ose|Elīna Ose (Šmukste)]]. Grupa plašāk kļuva pazīstama 2007. gada decembrī pēc uzstāšanās [[Lauris Reiniks|Laura Reinika]] koncertā "Sapņi piepildās Nakts veikalā". 2012. gada aprīlī grupa tika izvēlēta par Latvijas pārstāvjiem [[2012. gada Jaunais Vilnis|2012. gada Jaunajā Vilnī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/418449-latviju_jaunaja_vilni_2012_parstaves_grupa_framest|title=Latviju «Jaunajā vilnī 2012» pārstāvēs grupa «Framest»|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|7|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120626064441/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/418449-latviju_jaunaja_vilni_2012_parstaves_grupa_framest}}</ref> Konkursā tika ieņemta 4. vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/89212/framest-konkursa-jaunais-vilnis-paliek-ceturtaja-vieta|title=„Framest” konkursā „Jaunais vilnis” paliek ceturtajā vietā|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|7|31||bez}}}}</ref> 2013. gadā ''Framest'' piedalījās [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] Latvijas nacionālajā atlasē "[[Dziesma 2013]]",<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/iepazisti-eirodziesmas-pusfinalistus-framest-let-the-night-belong-to-the-lovers/550635 Iepazīsti «Eirodziesmas» pusfinālistus: Framest «Let the night belong to the lovers»], apollo.lv. Atjaunots: {{dat|2012|01|29}}.</ref> taču finālam nekvalificējās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|www.framest.com}} * {{draugiem|framest/}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] 5r9v6a5blecbx1dk6rmk0npeccmxdbv 0 198997 4513546 4320622 2026-08-27T03:50:47Z Baisulis 11523 papildināts...... 4513546 wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Sets Rogens | vārds_orig = ''Seth Rogen'' | image = Seth Rogen at the Sundance Film Festival 2026 (cropped).jpg | caption = Sets Rogens 2026. gadā | birth_name =Sets Ārons Rogens | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|15}} | birth_place = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Vankūvera}} | medium = ''stand up'', kino, televīzija | nationality = kanādietis | active = 1996—pašlaik | genre = | influences = | influenced = | spouse = [[Lorēna Millere]] (2011) | partner = | children = | parents = | website = }} '''Sets Ārons Rogens''' ({{val|en|Seth Aaron Rogen}}; dzimis {{dat|1982|4|15}}) ir kanādiešu komiķis, aktieris, producents, režisors un scenārists. Karjeru sācis kā stāvkomiķis, 1998. gadā uzvarējis Vankūveras amatieru konkursā. Pēc filmēšanās dažādos seriālos, tai skaitā ''[[Freaks and Geeks]]'' (1999), viņš uzsāka darboties kinojomā. Pirmā nelielā loma bija 2001. gada filmā "[[Donijs Darko]]". Rogens atveido otrā plāna lomu un titros atzīmēts arī ka līdzproducents [[Džads Apatovs|Džada Apatova]] kinorežisora debijas filmā "[[Nevainīgs 40 gadu vecumā]]" (2005). Tāpat viņš piedalījies arī citās Apatova režisētajās komēdijās: "[[Pēkšņi stāvoklī]]" (2007) un "[[Ērmotie ļaudis]]" (2009). Rogens atveidoja [[Stīvs Vozņaks|Stīva Vozņaka]] lomu 2015. gada filmā "[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]". 2016. gadā kopā ar paziņām scenāristiem [[Evans Goldbergs|Evanu Goldbergu]] un [[Sems Ketlins|Semu Ketlinu]] viņš kanālā [[AMC]] attīstīja seriāla ''[[Preacher]]'' ideju, kā arī kopā ar Goldbergu ir vairāku seriāla sēriju scenārija autori, līdzproducenti un režisori. Rogens kopā ar Goldbergu ir scenāristi filmām "[[Supergriboši]]" (2007), "[[Ananasu ekspresis]]" (2008), "[[Zaļais sirsenis]]" (2011), "[[Gals klāt!]]" (2013), kā arī režisējis filmas "Gals klāt!" un "[[Intervija ar diktatoru]]" (2014); visās šajās filmās Rogens ir arī filmējies. Vēl Sets Rogens ir piedalījies kā balss aktieris filmās "[[Hortons (animācijas filma)|Hortons]]" (2008), "[[Kung Fu Panda]]" filmu ciklā, "[[Spaidervika hronikas]]" (2008), "[[Monstri pret atnācējiem]]" (2009), "[[Pols (filma)|Pols]]" (2011), "[[Cīsiņu klubs]]" (2016), "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" (2019) un "[[Super Mario brāļi: Filma]]" (2023). == Filmogrāfija == === Kā aktieris === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |2001 |"[[Donijs Darko]]" (''Donnie Darko'') | |- |2004 |"[[Televīzijas dvēsele]]" (''Anchorman: The Legend of Ron Burgundy'') | |- |2005 |"[[Nevainīgs 40 gadu vecumā]]" (''The 40-Year-Old Virgin'') | |- |2006 |"[[Tu, es un Duprī]]" (''You, Me and Dupree'') | |- | rowspan="4" |2007 |"[[Šreks Trešais]]" (''Shrek the Third'') |balss |- |"[[Pēkšņi stāvoklī]]" (''Knocked Up'') | |- |''[[Jay and Seth Versus the Apocalypse]]'' |īsfilma |- |"[[Supergriboši]]" (''Superbad'') | |- | rowspan="6" |2008 |"[[Spaidervika hronikas]]" (''The Spiderwick Chronicles'') |balss |- |"[[Hortons (animācijas filma)|Hortons]]" (''Horton Hears a Who!'') |balss |- |"[[Kung Fu Panda]]" (''Kung Fu Panda'') |balss |- |"[[Pusbrāļi]]" (''Step Brothers'') |epizodiska loma |- |"[[Ananasu ekspresis]]" (''Pineapple Express'') | |- |"[[Zaks un Miri taisa porno]]" (''Zack and Miri Make a Porno'') | |- | rowspan="6" |2009 |''[[Fanboys]]'' | |- |"[[Monstri pret atnācējiem]]" (''Monsters vs. Aliens'') |balss |- |"[[Novērot un ziņot]]" (''Observe and Report'') | |- |"[[Ērmotie ļaudis]]" (''Funny People'') | |- |''[[B.O.B.'s Big Break]]'' |īsfilma; balss |- |''[[Paper Heart]]'' |epizodiska loma |- | rowspan="7" |2011 |"[[Zaļais sirsenis]]" (''The Green Hornet'') | |- |"[[Pols (filma)|Pols]]" (''Paul'') |balss |- |"[[Kung Fu Panda 2]]" (''Kung Fu Panda 2'') |balss |- |"[[50/50]]" (''50/50'') | |- |''[[Take This Waltz]]'' | |- |''[[Kung Fu Panda: Secrets of the Masters]]'' |īsfilma; balss |- |''[[Night of the Living Carrots]]'' |īsfilma; balss |- | rowspan="2" |2012 |''[[For a Good Time, Call...]]'' |epizodiska loma |- |"[[Manas mātes lāsts]]" (''The Guilt Trip'') | |- |2013 |"[[Gals klāt!]]" (''This Is the End'') | |- | rowspan="4" |2014 |"[[Sliktie kaimiņi]]" (''Neighbors'') | |- |"[[Džampstrīta 22]]" (''22 Jump Street'') |epizodiska loma; titros nav minēts |- |''[[The Sound and the Fury]]'' | |- |"[[Intervija ar diktatoru]]" (''The Interview'') | |- | rowspan="4" |2015 |"[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]" (''Steve Jobs'') | |- |"[[Sekss, narkotikas un zvaniņš skan]]" (''The Night Before'') | |- |''[[Kung Fu Panda: Secrets of the Scroll]]'' |īsfilma; balss |- |''[[Being Canadian]]'' |dokumentālā filma |- | rowspan="3" |2016 |"[[Kung Fu Panda 3]]" (''Kung Fu Panda 3'') |balss |- |"[[Sliktie kaimiņi 2]]" (''Neighbors 2: Sorority Rising'') | |- |"[[Cīsiņu klubs]]" (''Sausage Party'') |balss |- |2017 |"[[Katastrofu mākslinieks]]" (''The Disaster Artist'') | |- | rowspan="2" |2018 |[[Arizona (filma)|''Arizona'']] |epizodiska loma; titros nav minēts |- |''[[Like Father]]'' | |- | rowspan="3" |2019 |"[[Tas tik ir pārītis!]]" (''Long Shot'') | |- |"[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" (''The Lion King'') |balss |- |''[[Zeroville]]'' |epizodiska loma |- |2020 |''[[An American Pickle]]'' | |- | rowspan="2" |2022 |''[[Chip 'n Dale: Rescue Rangers]]'' |balss |- |"[[Fabelmeni]]" (''The Fabelmans'') | |- | rowspan="3" |2023 |"[[Super Mario brāļi: Filma]]" (''The Super Mario Bros. Movie'') |balss |- |"[[Bruņurupuči Nidzjas: Mutantu haoss]]" (''Teenage Mutant Ninja Turtles: Mutant Mayhem'') |balss |- |"[[Muļķu nauda]]" (''Dumb Money'') | | |- | rowspan="2" |2024 |"[[Kung Fu Panda 4]]" (''Kung Fu Panda 4'') |balss |- |"[[Mufasa: Karalis lauva]]" (''Mufasa: The Lion King'') |balss |- | rowspan="2" |2025 |"[[Dzīvnieku ferma (filma)|Dzīvnieku ferma]]" (''Animal Farm'') |balss |- |"[[Veiksme (filma)|Veiksme]]" (''Good Fortune'') | |- | rowspan="5" |2026 |"[[Ielūgums]]" (''The Invite'') | |''[[Tangles]]'' |balss |- |"[[Supermeitene (2026. gada filma)|Supermeitene]]" (''Supergirl'') |balss |- |''[[The Wrong Girls]]'' |balss |- |} === Kā režisors/scenārists/producents === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums ! width="65" |Režisors ! width="65" |Scenārists ! width="65" |Producents |- |2005 | style="text-align:left" |"[[Nevainīgs 40 gadu vecumā]]" (''The 40-Year-Old Virgin'') | | |{{jā}} |- |2007 | style="text-align:left" |"[[Supergriboši]]" (''Superbad'') | |{{jā}} | |- | rowspan="2" |2008 | style="text-align:left" |"[[Izdzīvošanas skola]]" (''Drillbit Taylor'') | |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |"[[Ananasu ekspresis]]" (''Pineapple Express'') | |{{jā}} | |- | rowspan="2" |2011 | style="text-align:left" |"[[Zaļais sirsenis]]" (''The Green Hornet'') | |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |"[[50/50]]" (''50/50'') | | |{{jā}} |- |2012 | style="text-align:left" |"[[Kaimiņu patruļa]]" (''The Watch'') | |{{jā}} | |- |2013 | style="text-align:left" |"[[Gals klāt!]]" (''This Is the End'') |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |- | rowspan="2" |2014 | style="text-align:left" |"[[Intervija ar diktatoru]]" (''The Interview'') |{{jā}} | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Sliktie kaimiņi]]" (''Neighbors'') | | |{{jā}} |- |2015 | style="text-align:left" |"[[Sekss, narkotikas un zvaniņš skan]]" (''The Night Before'') | | |{{jā}} |- | rowspan="2" |2016 | style="text-align:left" |"[[Cīsiņu klubs]]" (''Sausage Party'') | |{{jā}} |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Sliktie kaimiņi 2]]" (''Neighbors 2: Sorority Rising'') | |{{jā}} |{{jā}} |- |2017 | style="text-align:left" |"[[Katastrofu mākslinieks]]" (''The Disaster Artist'') | | |{{jā}} |- | rowspan="2" |2018 | style="text-align:left" |"[[Nost ar seksu!]]" (''Blockers'') | | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |''[[Game Over, Man!]]'' | | |{{jā}} |- | rowspan="2" |2019 | style="text-align:left" |"[[Tas tik ir pārītis!]]" (''Long Shot'') | | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Labie zēni]]" (''Good Boys'') | | |{{jā}} |- |2020 | style="text-align:left" |''[[An American Pickle]]'' | | |{{jā}} |- | rowspan="3" |2023 | style="text-align:left" |"[[Bruņurupuči Nidzjas: Mutantu haoss]]" (''Teenage Mutant Ninja Turtles: Mutant Mayhem'') | |{{jā}} |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Normāls trips]]" (''Joy Ride'') | | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Zirnekļtīkls]]" (''Cobweb'') | | |{{jā}} |- |2024 | style="text-align:left" |''[[Miller's Girl]]'' | | |{{jā}} |- |2025 | style="text-align:left" |''[[Teenage Mutant Ninja Turtles: Chrome Alone 2 – Lost in New Jersey]]'' | | |{{jā}} |- |2026 | style="text-align:left" |''[[The Wrong Girls]]'' | | |{{jā}} |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rogens, Sets}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kanādiešu komiķi]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoproducenti]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] buanuy035liejwjl536e714vxbfoz2m 4513547 4513546 2026-08-27T03:52:41Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ + kategorija........ 4513547 wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Sets Rogens | vārds_orig = ''Seth Rogen'' | image = Seth Rogen at the Sundance Film Festival 2026 (cropped).jpg | caption = Sets Rogens 2026. gadā | birth_name =Sets Ārons Rogens | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|15}} | birth_place = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Vankūvera}} | medium = ''stand up'', kino, televīzija | nationality = kanādietis | active = 1996—pašlaik | genre = | influences = | influenced = | spouse = [[Lorēna Millere]] (2011) | partner = | children = | parents = | website = }} '''Sets Ārons Rogens''' ({{val|en|Seth Aaron Rogen}}; dzimis {{dat|1982|4|15}}) ir kanādiešu komiķis, aktieris, producents, režisors un scenārists. Karjeru sācis kā stāvkomiķis, 1998. gadā uzvarējis Vankūveras amatieru konkursā. Pēc filmēšanās dažādos seriālos, tai skaitā ''[[Freaks and Geeks]]'' (1999), viņš uzsāka darboties kinojomā. Pirmā nelielā loma bija 2001. gada filmā "[[Donijs Darko]]". Rogens atveido otrā plāna lomu un titros atzīmēts arī ka līdzproducents [[Džads Apatovs|Džada Apatova]] kinorežisora debijas filmā "[[Nevainīgs 40 gadu vecumā]]" (2005). Tāpat viņš piedalījies arī citās Apatova režisētajās komēdijās: "[[Pēkšņi stāvoklī]]" (2007) un "[[Ērmotie ļaudis]]" (2009). Rogens atveidoja [[Stīvs Vozņaks|Stīva Vozņaka]] lomu 2015. gada filmā "[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]". 2016. gadā kopā ar paziņām scenāristiem [[Evans Goldbergs|Evanu Goldbergu]] un [[Sems Ketlins|Semu Ketlinu]] viņš kanālā [[AMC]] attīstīja seriāla ''[[Preacher]]'' ideju, kā arī kopā ar Goldbergu ir vairāku seriāla sēriju scenārija autori, līdzproducenti un režisori. Rogens kopā ar Goldbergu ir scenāristi filmām "[[Supergriboši]]" (2007), "[[Ananasu ekspresis]]" (2008), "[[Zaļais sirsenis]]" (2011), "[[Gals klāt!]]" (2013), kā arī režisējis filmas "Gals klāt!" un "[[Intervija ar diktatoru]]" (2014); visās šajās filmās Rogens ir arī filmējies. Vēl Sets Rogens ir piedalījies kā balss aktieris filmās "[[Hortons (animācijas filma)|Hortons]]" (2008), "[[Kung Fu Panda]]" filmu ciklā, "[[Spaidervika hronikas]]" (2008), "[[Monstri pret atnācējiem]]" (2009), "[[Pols (filma)|Pols]]" (2011), "[[Cīsiņu klubs]]" (2016), "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" (2019) un "[[Super Mario brāļi: Filma]]" (2023). == Filmogrāfija == === Kā aktieris === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |2001 |"[[Donijs Darko]]" (''Donnie Darko'') | |- |2004 |"[[Televīzijas dvēsele]]" (''Anchorman: The Legend of Ron Burgundy'') | |- |2005 |"[[Nevainīgs 40 gadu vecumā]]" (''The 40-Year-Old Virgin'') | |- |2006 |"[[Tu, es un Duprī]]" (''You, Me and Dupree'') | |- | rowspan="4" |2007 |"[[Šreks Trešais]]" (''Shrek the Third'') |balss |- |"[[Pēkšņi stāvoklī]]" (''Knocked Up'') | |- |''[[Jay and Seth Versus the Apocalypse]]'' |īsfilma |- |"[[Supergriboši]]" (''Superbad'') | |- | rowspan="6" |2008 |"[[Spaidervika hronikas]]" (''The Spiderwick Chronicles'') |balss |- |"[[Hortons (animācijas filma)|Hortons]]" (''Horton Hears a Who!'') |balss |- |"[[Kung Fu Panda]]" (''Kung Fu Panda'') |balss |- |"[[Pusbrāļi]]" (''Step Brothers'') |epizodiska loma |- |"[[Ananasu ekspresis]]" (''Pineapple Express'') | |- |"[[Zaks un Miri taisa porno]]" (''Zack and Miri Make a Porno'') | |- | rowspan="6" |2009 |''[[Fanboys]]'' | |- |"[[Monstri pret atnācējiem]]" (''Monsters vs. Aliens'') |balss |- |"[[Novērot un ziņot]]" (''Observe and Report'') | |- |"[[Ērmotie ļaudis]]" (''Funny People'') | |- |''[[B.O.B.'s Big Break]]'' |īsfilma; balss |- |''[[Paper Heart]]'' |epizodiska loma |- | rowspan="7" |2011 |"[[Zaļais sirsenis]]" (''The Green Hornet'') | |- |"[[Pols (filma)|Pols]]" (''Paul'') |balss |- |"[[Kung Fu Panda 2]]" (''Kung Fu Panda 2'') |balss |- |"[[50/50]]" (''50/50'') | |- |''[[Take This Waltz]]'' | |- |''[[Kung Fu Panda: Secrets of the Masters]]'' |īsfilma; balss |- |''[[Night of the Living Carrots]]'' |īsfilma; balss |- | rowspan="2" |2012 |''[[For a Good Time, Call...]]'' |epizodiska loma |- |"[[Manas mātes lāsts]]" (''The Guilt Trip'') | |- |2013 |"[[Gals klāt!]]" (''This Is the End'') | |- | rowspan="4" |2014 |"[[Sliktie kaimiņi]]" (''Neighbors'') | |- |"[[Džampstrīta 22]]" (''22 Jump Street'') |epizodiska loma; titros nav minēts |- |''[[The Sound and the Fury]]'' | |- |"[[Intervija ar diktatoru]]" (''The Interview'') | |- | rowspan="4" |2015 |"[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]" (''Steve Jobs'') | |- |"[[Sekss, narkotikas un zvaniņš skan]]" (''The Night Before'') | |- |''[[Kung Fu Panda: Secrets of the Scroll]]'' |īsfilma; balss |- |''[[Being Canadian]]'' |dokumentālā filma |- | rowspan="3" |2016 |"[[Kung Fu Panda 3]]" (''Kung Fu Panda 3'') |balss |- |"[[Sliktie kaimiņi 2]]" (''Neighbors 2: Sorority Rising'') | |- |"[[Cīsiņu klubs]]" (''Sausage Party'') |balss |- |2017 |"[[Katastrofu mākslinieks]]" (''The Disaster Artist'') | |- | rowspan="2" |2018 |[[Arizona (filma)|''Arizona'']] |epizodiska loma; titros nav minēts |- |''[[Like Father]]'' | |- | rowspan="3" |2019 |"[[Tas tik ir pārītis!]]" (''Long Shot'') | |- |"[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" (''The Lion King'') |balss |- |''[[Zeroville]]'' |epizodiska loma |- |2020 |''[[An American Pickle]]'' | |- | rowspan="2" |2022 |''[[Chip 'n Dale: Rescue Rangers]]'' |balss |- |"[[Fabelmeni]]" (''The Fabelmans'') | |- | rowspan="3" |2023 |"[[Super Mario brāļi: Filma]]" (''The Super Mario Bros. Movie'') |balss |- |"[[Bruņurupuči Nidzjas: Mutantu haoss]]" (''Teenage Mutant Ninja Turtles: Mutant Mayhem'') |balss |- |"[[Muļķu nauda]]" (''Dumb Money'') | | |- | rowspan="2" |2024 |"[[Kung Fu Panda 4]]" (''Kung Fu Panda 4'') |balss |- |"[[Mufasa: Karalis lauva]]" (''Mufasa: The Lion King'') |balss |- | rowspan="2" |2025 |"[[Dzīvnieku ferma (filma)|Dzīvnieku ferma]]" (''Animal Farm'') |balss |- |"[[Veiksme (filma)|Veiksme]]" (''Good Fortune'') | |- | rowspan="5" |2026 |"[[Ielūgums]]" (''The Invite'') | |''[[Tangles]]'' |balss |- |"[[Supermeitene (2026. gada filma)|Supermeitene]]" (''Supergirl'') |balss |- |''[[The Wrong Girls]]'' |balss |- |} === Kā režisors/scenārists/producents === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums ! width="65" |Režisors ! width="65" |Scenārists ! width="65" |Producents |- |2005 | style="text-align:left" |"[[Nevainīgs 40 gadu vecumā]]" (''The 40-Year-Old Virgin'') | | |{{jā}} |- |2007 | style="text-align:left" |"[[Supergriboši]]" (''Superbad'') | |{{jā}} | |- | rowspan="2" |2008 | style="text-align:left" |"[[Izdzīvošanas skola]]" (''Drillbit Taylor'') | |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |"[[Ananasu ekspresis]]" (''Pineapple Express'') | |{{jā}} | |- | rowspan="2" |2011 | style="text-align:left" |"[[Zaļais sirsenis]]" (''The Green Hornet'') | |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |"[[50/50]]" (''50/50'') | | |{{jā}} |- |2012 | style="text-align:left" |"[[Kaimiņu patruļa]]" (''The Watch'') | |{{jā}} | |- |2013 | style="text-align:left" |"[[Gals klāt!]]" (''This Is the End'') |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |- | rowspan="2" |2014 | style="text-align:left" |"[[Intervija ar diktatoru]]" (''The Interview'') |{{jā}} | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Sliktie kaimiņi]]" (''Neighbors'') | | |{{jā}} |- |2015 | style="text-align:left" |"[[Sekss, narkotikas un zvaniņš skan]]" (''The Night Before'') | | |{{jā}} |- | rowspan="2" |2016 | style="text-align:left" |"[[Cīsiņu klubs]]" (''Sausage Party'') | |{{jā}} |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Sliktie kaimiņi 2]]" (''Neighbors 2: Sorority Rising'') | |{{jā}} |{{jā}} |- |2017 | style="text-align:left" |"[[Katastrofu mākslinieks]]" (''The Disaster Artist'') | | |{{jā}} |- | rowspan="2" |2018 | style="text-align:left" |"[[Nost ar seksu!]]" (''Blockers'') | | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |''[[Game Over, Man!]]'' | | |{{jā}} |- | rowspan="2" |2019 | style="text-align:left" |"[[Tas tik ir pārītis!]]" (''Long Shot'') | | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Labie zēni]]" (''Good Boys'') | | |{{jā}} |- |2020 | style="text-align:left" |''[[An American Pickle]]'' | | |{{jā}} |- | rowspan="3" |2023 | style="text-align:left" |"[[Bruņurupuči Nidzjas: Mutantu haoss]]" (''Teenage Mutant Ninja Turtles: Mutant Mayhem'') | |{{jā}} |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Normāls trips]]" (''Joy Ride'') | | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |"[[Zirnekļtīkls]]" (''Cobweb'') | | |{{jā}} |- |2024 | style="text-align:left" |''[[Miller's Girl]]'' | | |{{jā}} |- |2025 | style="text-align:left" |''[[Teenage Mutant Ninja Turtles: Chrome Alone 2 – Lost in New Jersey]]'' | | |{{jā}} |- |2026 | style="text-align:left" |''[[The Wrong Girls]]'' | | |{{jā}} |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rogens, Sets}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoproducenti]] [[Kategorija:Kanādiešu komiķi]] [[Kategorija:Kanādiešu scenāristi]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] i7968rbwpebthqf9rrizwstfhu2rckp 0 202085 4513353 4253258 2026-08-26T15:05:28Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi 4513353 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 41 | nosaukums = Alūksne—Liepna | karte = Road P41 Latvia.svg | leģenda = | garums = 33,0 | ārpus_pilsētas = 30,6 | ceļš_pilsētā = 2,4 | sakrīt = | segums = asfaltbetons, divkārtu segums | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Alūksne]] {{P ceļš|39}} {{P ceļš|43}} [[Pils iela (Alūksne)|Pils iela]] }} {{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|40}} ([[Pleskavas iela (Alūksne)|Pleskavas iela]]) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Alūksne]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brenci]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Pededze]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Mālupe (ciems)|Mālupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Sofikalns]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Liepna]] {{P ceļš|42}} }} |} |} '''P41''' autoceļš '''Alūksne—Liepna''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Alūksne|Alūksni]] ar autoceļu [[autoceļš P42|P42]] [[Liepna|Liepnā]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa garums ir 33 km un tas ir klāts ar melno segumu - asfaltbetona vai divkārtu virsmas segumu. Ceļš šķērso [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Alūksnes līdz krustojumam ar autoceļu V399 (2,393. - 7. km): 1 tūkstotis transportlīdzekļu diennaktī, 11% kravas transports * no krustojuma ar autoceļu V399 līdz Liepnai (7. - 33,018. km): 360 tr.l. diennaktī, 11% kravas transports == Vēsture == 2004. gadā tika atjaunots tilts pār Pededzi autoceļa 16,3. kilometrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām, 02.06.2004. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> 2010. gadā tika tika atjaunots 4,4 km garš grants seguma posms no Malienas līdz Mālupei. Darbu ietvaros tika izbūvēta 9 cm bieza grants kārta, kuru izlīdzināja ar asfaltbetona ieklājēju. Būvdarbus veica SIA „Roadeks” par līgumcenu 45 000 lati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/pabeidz-cela-posma-remontu/|title=Pabeidz ceļa posma remontu|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-26|date=2010-09-19|language=lv}}</ref> 2014. gadā aptuveni 200 Jaunalūksnes, Malienas, Mālupes un Liepnas pagastu iedzīvotāji, zemnieki un uzņēmēji parakstīja Satiksmes ministrijai adresētu aicinājumu ieklāt autoceļam cieto segumu. Tolaik liela daļa P41 joprojām bija ar grants segumu, kas apgrūtināja uzņēmējdarbību un radīja putekļus ceļa tuvumā dzīvojošajiem. Pašvaldība rosināja darbus sadalīt vairākos posmos un izmantot par asfaltēšanu lētāko dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/grib-panakt-cela-asfaltesanu/|title=Grib panākt ceļa asfaltēšanu|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-26|date=2014-04-03|language=lv}}</ref> 2014. gadā 2,4 km garā autoceļa posmā no Alūksnes līdz Karitāniem (3,28. - 5,714. km) grants segumam tika veikta divkārtu virsmas apstrāde, izbūvējot melno segumu. Būvdarbus veica VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" par līgumcenu 110,36 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/aluksnes-zinas-valsts-savus-celus-tur-bada-maize/|title="Alūksnes ziņas": Valsts savus ceļus tur „bada maizē”|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2015-08-26|language=lv}}</ref> 2015. gada pavasarī iepriekš atjaunotajā posmā izveidojās seguma defekti. Par to cēloņiem tika atzīta nepietiekami izturīga šķembu pamatne un smagā transporta kustība šķīdoņa laikā. VAS „Latvijas Autoceļu uzturētājs” garantijas ietvaros par saviem līdzekļiem likvidēja bedres, pastiprināja ceļa pamatni ar vairākām šķembu kārtām un atkārtoja virsmas apstrādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/satiksmes-ministrs-apsekos-buvdarbus-aluksnes-vilakas-rezeknes-un-ludzas-novados/|title=Satiksmes ministrs apsekos būvdarbus Alūksnes, Viļakas, Rēzeknes un Ludzas novados|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2015-09-28|language=lv}}</ref> 2017. gadā aptuveni 5 km garā autoceļa posmā no Karitāniem līdz Malienai (5,7. - 10,3. km) grants segumam tika veikta divkārtu virsmas apstrāde, izbūvējot melno segumu. Pirms seguma ieklāšanas tika sakārtota ūdens atvade, noņemts apaugums un sagatavota ceļa pamatne. Būvdarbus veica VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/c6289afa-a218-44bc-ace9-fb0ca333c78f|title=LAU šogad veiks dubultās virsmas apstrādi grants ceļiem 60 kilometru garumā|website=abc.lv|access-date=2026-08-26|date=2017-05-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-no-celu-buvdarbu-objektiem-vidzeme/|title=Fotoreportāža no ceļu būvdarbu objektiem Vidzemē|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2017-08-21|language=lv}}</ref> 2020. gadā vairākos P41 posmos ar asfaltbetona segumu tika veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde, lai atjaunotu seguma ūdensnecaurlaidību, pagarinātu tā kalpošanas laiku un uzlabotu satiksmes drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/selektiva-vienkartas-virsmas-apstrade-veikta-ari-posma-aluksne-liepna/|title=Selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde veikta arī posmā Alūksne - Liepna|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-26|date=2020-08-20|language=lv}}</ref> No 2021. līdz 2022. gadam tika atjaunots autoceļa segums 22,7 km garā posmā no Malienas jeb Brenciem līdz Liepnai. Asfaltētajos posmos Malienā, Malupē un Sofikalnā tika veikta profila labošana un vienkārtas virsmas apstrāde, bet grants posmos - pamatnes atjaunošana un divkārtu virsmas apstrāde, izbūvējot melno segumu. Tika sakārtoti arī grāvji, caurtekas un ūdens novades sistēma. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu ap 2,77 miljoniem eiro (ar PVN). Finansējums tika piešķirts no valsts budžeta papildu līdzekļiem, kas ceļu sakārtošanai bija novirzīti saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Pēc projekta pabeigšanas visam posmam no Malienas līdz Liepnai bija melnais segums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/darbu-cela-posma-aluksne-liepna-planots-pabeigt-septembri/|title=Darbu ceļa posmā Alūksne -Liepna plānots pabeigt septembrī|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-26|date=2021-08-18|language=lv}}</ref> No 2022. līdz 2023. gadam tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi posmā no Alūksnes līdz Brenciem (2,393. - 10,34. km). Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līgumcenu 936,98 tūkstoši eiro (bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/nb-no/anbud/180317132/lvc-202279ac-valsts-regionala-autocela-p45-vilakakarsava-posma-km-004627-un-posma-km-19802311-un-va--sia-latgales-celdaris-41503034705-sia-vianova-401033-vel-2-777-838-eur-anbud.aspx|title=(LVC 2022/79/AC) Valsts reģionālā autoceļa P45 Viļaka–Kārsava posma km 0,04–6,27 un posma km 19,80–23,11 un va ...; SIA "Latgales Ceļdaris" (41503034705), SIA "Vianova" (401033 ...Vēl; 2 777 838 EUR|website=www.mercell.com|access-date=2026-08-26}}</ref> 2024. gada februārī vairākās posma vietās tika konstatēta šķembu atdalīšanās - defektu dēļ tika uzstādītas brīdinājuma zīmes un maksimālais braukšanas ātrums īslaicīgi ierobežots līdz 70 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/divos-regionalo-celu-posmos-pie-aluksnes-konstateti-defekti/|title=Divos reģionālo ceļu posmos pie Alūksnes konstatēti defekti|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2024-02-05|language=lv}}</ref> 2025. gadā Alūksnē tika pabeigta nepilnu kilometru gara P41 maršrutā ietilpstošā Pils ielas posma pārbūve no Kolberģa ielas līdz Kalnadruvu ielai. Projektā tika atjaunots brauktuves segums un ūdens novade, nomainītas divas caurtekas, izbūvēts apgaismojums un infrastruktūra gājējiem un velobraucējiem. Projekta faktiskās kopējās izmaksas bija 1,13 miljoni eiro, no kuriem 705 tūkstoši eiro bija Satiksmes ministrijas finansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/projektiwp/?p=2648|title=Pils ielas posma (no Kolberģa ielas līdz Kalnadruvu ielai) pārbūve -|last=admin|access-date=2026-08-26|date=2025-03-31|language=lv-LV}}</ref> 2026. gada vasarā Alūksnē tika veikta P41 maršrutā ietilpstošās Pils ielas asfaltbetona seguma dilumkārtas atjaunošana posmā no Rīgas ielas līdz Kolberģa ielai. Darbi ietver vecās dilumkārtas frēzēšanu, aku vāku regulēšanu un jaunas asfaltbetona virskārtas ieklāšanu. Darbus veic SIA „Limbažu ceļi”. Visam kopīgajam Pils ielas un P43 tranzītielu projektam piešķirts valsts līdzfinansējums 701,7 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/2026/06/16/pils-iela-aluksne-sakti-darbi-ielas-seguma-virskartas-atjaunosanai/|title=Pils ielā Alūksnē sākti darbi ielas seguma virskārtas atjaunošanai|website=Alūksnes novads|access-date=2026-08-26|language=lv-LV}}</ref> == Nozīmīgākās apdzīvotās vietas == * [[Alūksne]], * [[Brenci]], * [[Mālupe (ciems)|Mālupe]], * [[Sofikalns]], * [[Liepna]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P041]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] prw0nr9hzmarb36z3axpv35lanmegii 0 202099 4513338 4406900 2026-08-26T14:11:41Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4513338 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 44 | nosaukums = Ilzene—Līzespasts | karte = Road P44 Latvia.svg | leģenda = | garums = 21,7 | ārpus_pilsētas = 21,7 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = | segums = grants, divkārtu virsma, asfaltbetons | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zeltiņi]] {{P ceļš|34}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ilzene]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltiņupe]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Bebrupīte]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Trapene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''P44''' autoceļš '''Ilzene—Līzespasts''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[autoceļš P34|P34]] {{nobr|2,5 km}} no [[Zeltiņi]]em caur [[Trapene|Trapeni]] ar autoceļu [[A2]] [[Līzespasts|Līzespastā]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|21,7 km}} garš un klāts ar [[grants]] segumu visā garumā, izņemot {{nobr|2,1 km}} garu posmu ar divkārtu virsmas segumu pie Trapenes un 2,86 km garu posmu ar asfaltbetona segumu autoceļa sākumā. Ceļš šķērso [[Smiltenes novads|Smiltenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes]] novadus. Autoceļa posms no Trapenes līdz Līzespastam Smiltenes novadā ir noteikts kā ainavisks ceļš. Gar autoceļu atrodas arī aizsargājamās Trapenes alejas posms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=367336|title=Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Ilzenes līdz Līzespastam (0,0. - 21,8. km): 0,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 16% kravas transports ==Vēsture== 1938. gada autobusu satiksmes sarakstā ikdienas pasta autobusu līnijai Cēsis-Smiltene-Ape bija paredzētas pieturas Līzespastā un Trapenē - tas liecina ka tagadējā autoceļa rietumu daļas savienojums starp Līzespastu un Trapeni regulārai starppilsētu satiksmei tika izmantots jau pirms Otrā pasaules kara.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1352912.pdf|title=Valdības vēstnesis, 1938. gada 19. maijā}}</ref> 2014. gada rudenī tika pastiprināts autoceļa grants segums posmā no Trapenes līdz Līzespastam (17,2. - 21,7. km). Tika izcirsti krūmi un izņemti celmi, sakārtota ūdens novades sistēma, tīrītas un pārbūvētas caurtekas, kā arī izbūvēta 25 cm bieza nesošā un 10 cm bieza grants seguma virskārta. Posmā tika ierīkotas arī četras autobusu pasažieru platformas ar soliņiem. Darbus veica VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” par līgumcenu 240,2 tūkstoši eiro (ar PVN), sagatavojot ceļu divkārtu virsmas apstrādei nākamajā gadā. Darbus ietekmēja aizsargājamā Trapenes aleja. Dabas aizsardzības pārvalde noteica, ka seguma kārtas alejas posmā jāveido pēc iespējas plānas, nedrīkst pārsniegt esošās brauktuves malas un nav pieļaujama augsnes norakšana starp kokiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/vietejas-zinas/rekonstrue-celu-no-lizespasta-uz-trapeni/|title=Rekonstruē ceļu no Līzespasta uz Trapeni|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-26|date=2014-10-13|language=lv}}</ref> 2014. gadā autoceļu ikdienas uzturēšanas programmas ietvaros tika atjaunots tilts pār Melnupi autoceļa 10,92. km. Būvdarbus veica VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" par līgumcenu 33,03 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/aluksnes-zinas-valsts-savus-celus-tur-bada-maize/|title="Alūksnes ziņas": Valsts savus ceļus tur „bada maizē”|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2015-08-26|language=lv}}</ref> 2015. gadā iepriekš pastiprinātā grants seguma posmā no Trapenes līdz Līzespastam (17,26. - 21,72. km) tika veikta divkārtu virsmas apstrāde, grants seguma posmā izveidojot melno segumu. Būvdarbus veica SIA "8 CBR" par līgumcenu 154,34 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref name=":0" /> 2020. gadā tika atjaunots autoceļa sākumposms 2,8 km garumā no krustojuma ar autoceļu P34 līdz tālākajam krustojumam ar vietējo autoceļu V375 Čonkas-Ilzenes muiža. Brauktuves platums tika samazināts no 10 līdz 8,5 metriem, kā arī tika atjaunots grants segums un ūdens atvades sistēma, tīrīti grāvji, atjaunotas caurtekas un sabiedriskā transporta pieturvietas. Būvdarbus veica VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" par līgumcenu 162 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/beidzot-remonte-ilzenes-celu/|title=Beidzot remontē Ilzenes ceļu|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-26|date=2020-11-02|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika atjaunots asfaltbetona segums autoceļa sākumposmā 2,86 km garumā (0,0. - 2,86. km). Būvdarbus veica SIA "Valkas ceļi" par līgumcenu 271,65 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma fonda līdzekļiem. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/areja-finansejuma-projekti/latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-finansetie-projekti/valsts-regionalo-un-vietejo-autocelu-tikla-uzlabosana-projekti/|title=Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana projekti|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> == Nākotne == Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānā 2030. gadam posmam no autoceļa sākuma līdz Trapenei (0,0. - 16,0. km) bija ieteikta grants seguma atjaunošana, izmantojot divkārtu virsmas apstrādi. Projekta indikatīvās izmaksas bija norādītas 1,04 miljonu eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vidzeme.lv/wp-content/uploads/2024/11/Vidzeme_regional_mobility_investment_plan_2030_Latvian_language.pdf|title=Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāns 2030}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Ādams (ciems)]], * [[Trapene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P044]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] g1yamfgthp5a997ix15qbzl2ltbt07z 0 202291 4513342 4474142 2026-08-26T14:21:00Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4513342 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 48 | nosaukums = Kārsava—Tilža—Dubļukalns | karte = Road P48 Latvia.svg | leģenda = | garums = 47,8 | ārpus_pilsētas = 47,8 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = | segums = asfaltbetons, grants | reģions = [[Latgale]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bļaši]] {{P ceļš|45}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Salnava]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ruskulova]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Diukšupe]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Raicene (upe)|Raicene]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Tilža]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Tilža (upe)|Tilža]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Sudarbe]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Sudarbe (upe)|Sudarbe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums|| [[Dubļukolns]] {{P ceļš|47}} }} |} |} '''P48''' autoceļš '''Kārsava—Tilža—Dubļukalns''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš P45|P45]] pie [[Kārsava]]s caur [[Tilža|Tilžu]] ar autoceļu [[Autoceļš P47|P47]] [[Dubļukolns|Dubļukalnā]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|47,8 km}} garš un no Kārsavas ([[Bļaši]]em) līdz Tilžai tas klāts ar [[grants]] segumu, bet no Tilžas līdz Dubļukalnam — ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Balvu novads|Balvu]] un [[Ludzas novads|Ludzas]] novadus. Autoceļa posms no Salnavas līdz krustojumam ar autoceļu P45 ir iekļauts Ludzas novada ainavisko ceļu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasnovads.lv/lv/media/51845/download?attachment=|title=LUDZAS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS - Ludzas novada ainavu izvērtējums}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Kārsavas līdz Tilžai (0,0. - 26,3. km): 703 transportlīdzekļi diennaktī, 5% kravas transports * no Tilžas līdz Dubļukalnam (26,3. - 47,2. km): 522 transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports == Vēsture == No 2012. līdz 2013. gadam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Kārsavas līdz Salnavai (0,0. - 6,55. km). Projekts bija iekļauts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu īstenotajā valsts pirmās šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanas programmā. Būvdarbus veica SIA „Ceļi un tilti” par līgumcenu 2,450 miljoni latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/latgales-celu-posmus-par-5-milj-ls-labos-lemminkainen-latvija-un-celi-un-tilti|title=Latgales ceļu posmus par 5 milj. Ls labos Lemminkainen Latvija un Ceļi un tilti|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-26|date=2012-06-08|language=lv}}</ref> 2019. gada Pašvaldības Savienības remontējamo ceļu priekšlikumu sarakstā tika izcelti P48 posmi no 6,55. līdz 18,86. km, no 21,5. līdz 27,42. km un no 27,42. līdz 39,2. km. Grants seguma posmos tika norādīts nolietots segums un nepieciešamība veikt atputekļošanu vai dubulto virsmas apstrādi, savukārt asfaltētajā posmā bija izveidojušās dziļas bedres.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blis.lps.lv/index.php/component/lpsstructdata/?sheet_id=172&view=data|title=Sākums|website=blis.lps.lv|access-date=2026-08-26}}</ref> 2020. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi posmā no Sudarbes līdz Dubļukalnam (38,35. - 47,23. km). Būvdarbus veica SIA "8 CBR" kopējā līgumā kas ietvēra arī autoceļa P35 posma atjaunošanu, par kopējo līgumcenu 1,67 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta papildu finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/vilakas-un-rugaju-novados-atjaunots-regionalo-autocelu-segums|title=Viļakas un Rugāju novados atjaunots reģionālo autoceļu segums {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> 2021. gadā autoceļa asfaltētajos posmos no 0. līdz 7,99. un no 27,505. - 47,23. km tika atjaunots horizontālais marķējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/daudzviet-kurzeme-latgale-un-vidzeme-uz-valsts-autoceliem-atjauno-horizontalo-markejumu/|title=Daudzviet Kurzemē, Latgalē un Vidzemē uz valsts autoceļiem atjauno horizontālo marķējumu|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2021-09-09|language=lv}}</ref> == Nākotne == Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P48 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauti divi posmi - 1,38 km garš posms gar Salnavu, un 11,03 km garš posms no Tilžas līdz Sudarbei. Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš P45|P45]] ([[Bļaši]]), * [[Autoceļš P47|P47]] ([[Dubļukolns]]). == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Kārsava]], * [[Salnava]], * [[Tilža]], * [[Sudarbe]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P048]] [[Kategorija:Autoceļi Balvu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ludzas novadā]] jpi1060bh6mz867xdt777gwc2jz5ken 0 202343 4513346 4106902 2026-08-26T14:50:19Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4513346 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 51 | nosaukums = Ventspils pievedceļš | karte = Road P51 Latvia.svg | leģenda = | garums = 2,1 | ārpus_pilsētas = 1,1 | ceļš_pilsētā = 1,0 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Kurzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Ventspils]] {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}}}}{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1299}} }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Ventspils]] ([[Kustes dambis]]) {{P ceļš|122}} }} |} |} '''P51''' autoceļš '''Ventspils pievedceļš''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]] pirms [[Ventspils]] ar autoceļu [[autoceļš P122|P122]] [[Kustes dambis|Kustes dambja]] un [[Robežu iela (Ventspils)|Robežu ielas]] krustojumā.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|2,1 km}} garš un visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Ventspils]] pilsētas un [[Ventspils novads|Ventspils novada]] teritoriju. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Ventspils robežas pie Mazās Kurzemes ielas līdz Ventspils robežai pie Kustes dambja (0,419. - 1,542. km): 2,7 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports == Vēsture == Līdz 2012. gadam pašreizējais P51 maršruts bija klasificēts kā valsts vietējais autoceļš V1356 Ventspils pievedceļš. Tā kopējais garums bija 2,5 km - 1,9 km atradās valsts pārziņā, bet 0,6 km garais Kustes dambja posms bija Ventspils pašvaldības pārziņā. Līdz ar Ministru kabineta 2012. gada 19. jūnija grozījumiem reģionālo autoceļu sarakstā tika izveidots P51 Ventspils pievedceļš, vienlaikus no vietējo autoceļu saraksta svītrojot V1356. Sākotnēji P51 maršruta garums saglabājās 2,5 km - 1,9 km valsts pārziņā, un 0,6 km Ventspils pašvaldības pārziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> 2016. gada 25. oktobrī tika mainīts P51 maršruta sadalījums un tā kopgarums samazināts līdz 2,1 km. Maršrutā tika noteikts 0,4 km garš Mazās Kurzemes ielas Ventspils pārziņā, 1,1 km garš valsts autoceļa posms un 0,6 km garš Kustes dambja posms Ventspils pārziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.likumi.lv/ta/id/285808-grozijumi-ministru-kabineta-2009-gada-29-septembra-noteikumos-nr-1104-noteikumi-par-valsts-autocelu-un-valsts-autocelu-marsruta-ietverto-pasvaldibam-piederoso-autocelu-posmu-sarakstiem|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumos Nr. 1104 "Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem"|website=m.likumi.lv|access-date=2026-08-26}}</ref> 2010. - 2015. gada projekta Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām” ietvaros tika pārbūvēts Kustes dambis 2,2 km garumā no Fabrikas ielas līdz Ventspils administratīvajai robežai, tādējādi aptverot arī pašreizējā P51 pašvaldības posmu. Projektā kopumā tika pārbūvēti vai atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 km garumā. Visa Ventspils brīvostas pievedceļu projekta kopējās attiecināmās izmaksas bija 35,9 miljoni eiro, no kuriem 30,5 miljonus eiro veidoja Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.portofventspils.lv/lv/jaunumi-un-notikumi/nosledzies-verienigakais-ventspils-ostas-pievedcelu-rekonstrukcijasun-izbuves-projekts/print/|title=Noslēdzies vērienīgākais Ventspils ostas pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projekts|last=VBP|website=Ventspils brīvostas pārvalde|access-date=2026-08-26}}</ref> 2016. gadā tika veikta autoceļa pārbūve toreizējā P51 valsts posmā no 0,0. līdz 1,9. km. Plānošanas dokumentos tā izmaksām bija paredzēti 482 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/autocelu_avize_aprilis_final-1.pdf|title=Autoceļu avīze Aprīlis 2016}}</ref> == Nākotne == Ventspils valstspilsētas un Ventspils novada kopīgajā ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ir atbalstīta autoceļa P51 attīstība. Konkrēti pārbūves projekti, darbu termiņi un paredzamās izmaksas plānošanas dokumentā nav noteiktas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspils.lv/app/uploads/2022/11/kop_ias_2030-1.pdf|title=Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[Eiropas autoceļš E22|E22]] ([[Ventspils]]), * [[V1299]], * [[autoceļš P122|P122]] ([[Ventspils]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P051]] g9p24mlwq27krjrev61221fhyno09zu 0 202415 4513335 4437908 2026-08-26T13:52:01Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4513335 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 52 | nosaukums = Zilupe—Šķaune—Ezernieki | karte = Road P52 Latvia.svg | leģenda = | garums = 60 | ārpus_pilsētas = 57,6 | ceļš_pilsētā = 2,4 | sakrīt = | segums = asfalts, grants | reģions = [[Latgale]] | attēls = Road from Egleva to Ezernieki (P52).jpg | paraksts = Autoceļš P52 pie [[Egļova]]s }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Rakšina]] {{A ceļš|12}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Grīva (Istras pieteka)|Grīva]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Zilupe]]; [[Brīvības iela (Zilupe)|Brīvības iela]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Rabova]] {{A ceļš|12}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Zaļesje]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pasiene]]}} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Šuškova]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Draudzības kurgāns]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Šķaune]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Muižnieki (Šķaunes pagasts)|Muižnieki]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Sarjanka]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Egļova|Egļeva]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Ezernieki]] {{P ceļš|55}} }} |} |} '''P52''' autoceļš '''Ploski—Zilupe—Šķaune—Ezernieki''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A12]] un [[Zilupe]]s pilsētu caur [[Šķaune|Šķauni]] ar [[Ezernieki]]em pie autoceļa [[autoceļš P55|P55]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|60 km}} garš un maršruta lielā daļā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Ludzas novads|Ludzas]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas novadus]]. No autoceļa kopējā 60 km garuma, 57,6 km ir valsts pārziņā, bet 2,4 km garais posms, kas Zilupē iet pa Brīvības ielu, ir pašvaldības pārziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no autoceļa A12 pie Ploskiem līdz Zilupes pilsētas robežai (0. - 1,83. km): 0,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 11% kravas transports * no Zilupes līdz krustojumam ar autoceļu A12 pie Rabovas (4,23. - 5,19. km): 0,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 7% kravas transports * no Rabovas līdz Šķaunei (5,19. - 36,44. km): 0,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 15% kravas transports * no Šķaunes līdz Ezerniekiem (36,44. - 60,02. km): 0,3 tūkstoši tr.l. diennaktī, 18% kravas transports == Vēsture == 1984. gadā tika izbūvēts Zilupes pievadceļa melnais segums.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://blis.lps.lv/index.php/component/lpsstructdata/?sheet_id=172&view=data|title=Sākums|website=blis.lps.lv|access-date=2026-08-26}}</ref> 2019. gada Latvijas Pašvaldību savienības apkopojumā par neatliekami remontējamiem valsts autoceļiem P52 tika norādīti posmi 0,55.–1,83., 4,23.–5,16., 30,44.–37,13., 37,13.–59,24. un 59,24.–60,02. km. 1984. gadā izbūvētais Zilupes pievadceļa melnais segums tika raksturots kā sabrucis, citi P52 autoceļa posmi minēti kā izbūvēti ap 1969. gadu.<ref name=":0" /> 2020. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana abos Zilupes pievedceļos - posmā 0,55.-1,83. km un 4,23.-5,15. km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/AA-pavasaris-2020-nonprint.pdf|title=Autoceļu Avīze Februāris 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sogad-planotie-lielakie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie lielākie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2020-03-10|language=lv}}</ref> 2021. gada maijā posmā no Šķaunes apkārtnes līdz Ezerniekiem (37,13. - 60,02. km) tika atjaunoti ceļa horizontālie apzīmējumi. Darbus veica Lietuvas uzņēmums "Biseris" Latgales reģiona horizontālo apzīmējumu uzturēšamas līguma ietvaros, kā kopējā līgumcena sasniedza 7,633 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/vidzeme-un-latgale-atjauno-cela-horizontalo-apzimejumu/|title=Vidzemē un Latgalē atjauno ceļa horizontālo apzīmējumu|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2021-05-12|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana divos autoceļa P52 posmos - no Meikšāniem līdz Landskoronai (30,36. - 37,12. km) un pie Ezerniekiem (69,24. - 60,02. km). Būvdarbus veica SIA "Latgales ceļdaris".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/06/26.06.2023.-02.07.2023..pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}</ref> No 2025. gada marta līdz 2026. gada februārim tika veikta tilta pār Sarjanku pilna pārbūve. Būvdarbu ietvaros vecais tilts tika pilnībā nojaukts un izbūvēts jauns tilts, satiksmi nodrošinot pa pagaidu apbraucamo ceļu un pagaidu tiltu. Būvdarbus veica Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums "Viadukts" par līgumcenu 1,002 miljoni eiro (bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/664491a7-c77d-4020-992a-a875c5c160c2|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-08-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/08/04.08.2025-10.08.2025.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}</ref> == Nākotne == Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P52 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauti divi posmi - posms no Zilupes līdz Pasienei (5,45. - 16,87. km), un posms no Landskoronas līdz Ezerniekiem (37,12. - 59,24. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[A12]], [[Eiropas autoceļš E22|E22]] ([[Zilupe]]), * [[autoceļš P55|P55]] ([[Ezernieki]]). == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Zilupe]], * [[Zaļesje]], * [[Pasiene]], * [[Šķaune]], * [[Ezernieki]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="200" heights="200" perrow="2"> Attēls:P52 1.jpg|<center>Autoceļš pie Zilupes un Dagdas novadu robežām</center> Attēls:P52 2.jpg|<center>Autoceļš starp Šķauni un Meikšāniem</center> Attēls:P52 3.jpg|<center>Autoceļš Meikšānos (skats Pasienes virzienā)</center> Attēls:P52 4.jpg|<center>Pagrieziens no reģionālā autoceļa P52 uz Meikšānu RPP un “Draudzības kurgānu”</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P052]] mvzxrwxnumgdvyjfu5m969rn0dsq3ip 0 202421 4513344 4106904 2026-08-26T14:42:07Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4513344 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 54 | nosaukums = Rēzekne—Greiškāni | karte = Road P54 Latvia.svg | leģenda = | garums = 6,7 | ārpus_pilsētas = 2,6 | ceļš_pilsētā = 4,1 | sakrīt = 0,8 | segums = asfalts | reģions = [[Latgale]] | attēls = Rezekne - east side of city limit.jpg | paraksts = [[Rēzekne]]s pilsētas robežzīme pie autoceļa P54 }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Rēzekne]] {{A ceļš|13}} ([[Atbrīvošanas aleja]]) {{P ceļš|55}} }} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|55}} [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]] 0,8 km }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|55}} }} {{Maršruta tabula/ielas||[[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]], [[Zilupes iela (Rēzekne)|Zilupes iela]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rēzekne]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{zilā zīme}} [[Greiškāni]] {{A ceļš|12}} {{E ceļš|22}} }} |} |} '''P54''' autoceļš '''Rēzekne—Greiškāni''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A13]] [[Rēzekne]]s centrā ar autoceļu [[A12]] austrumos no pilsētas ([[Greiškāni|Greiškānos]]).<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|6,7 km}} garš un visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Rēzekne]]s pilsētu un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]]. No autoceļa kopējā garuma 6,7 km, 4,1 km atrodas Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārziņā un tā maršrutā ietilpst Latgales, Ludzas un Zilupes ielas, bet 2,6 km autoceļa maršruta atrodas valsts pārziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Rēzeknes robežas līdz Greiškāniem (4,05. - 6,69. km): 2,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports == Vēsture == Autoceļa vēsturiskais sākumposms, Latgales iela, ir viena no vecākajām Rēzeknes ielām. Tās pirmsākumi saistāmi ar 18. gadsimtu, bet pēc pilsētas tiesību piešķiršanas Rēzeknei 1773. gadā un jaunā pilsētas plāna izstrādes 1778. gadā tagadējā Latgales iela kļuva par vienu no galvenajām pilsētas satiksmes, tirdzniecības un sakaru maģistrālēm. Vēsturiski tā bija pazīstama kā Lielā iela un Lielā Ludzas iela, jo pa to veda ceļš no Rēzeknes uz Ludzu. 1907. gadā iela tika pārdēvēta par Stolipina prospektu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.rezekne.lv/objekti/latgales-iela/|title=Latgales iela|website=visit.rezekne.lv|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref> Pēc Rēzeknes apvedceļa (mūsdienu autoceļu A12 un A15) izbūves 20. gadsimta otrajā pusē ievērojama daļa tranzīta, tostarp kravas transporta, kas iepriekš izmantoja mūsdienu autoceļa P54 trasi, tika novirzīta ārpus pilsētas centra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekne.lv/wp-content/uploads/2026/01/Vadlinijas_Ilgst.-mobilitates-planosana-Rezekne_ar-pielikumiem_08_2025.pdf|title=Rēzekne - Ilgtspējīgas mobilitātes attīstības plānošana un ieviešana pilsētvidē}}</ref> No 2017. līdz 2019. gadam Rēzeknē tika pārbūvēta P54 maršrutā ietilpstošā Latgales iela posmā no Daugavpils ielas līdz Kr. Barona ielai 747 metru garumā un Ludzas iela posmā no Latgales ielas līdz Smilšu ielai 423 metru garumā. Kopumā tika pārbūvēti 1,17 km ielu. Darbu laikā tika izbūvēts jauns brauktuves segums, slēgta lietusūdens kanalizācijas sistēma, apgaismojuma, autobusu pieturvietu paplašinājumi, kā arī ietves un velobraucēju infrastruktūra. Būvdarbus veica SIA "Binders", bet būvuzraudzību nodrošināja SIA "KEM". Projekta kopējās izmaksas sasniedza 5,379 miljonus eiro, no kā 2,39 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 172,4 tūkstošu eiro valsts dotācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekne.lv/istenotie-projekti/daugavpils-latgales-un-ludzas-ielu-parbuve/|title=Daugavpils, Latgales un Ludzas ielu pārbūve}}</ref><ref name=":0" /> 2021. gadā satiksmes drošības uzlabošanai visā P54 valsts pārziņā esošajā posmā no Rēzeknes robežas līdz Greiškāniem (4,05. - 6,70. km) tika uzstādīti atstarojošie signālstabiņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/gar-regionalajiem-autoceliem-uzstada-atstarojosos-signalstabinus/|title=Gar reģionālajiem autoceļiem uzstāda atstarojošos signālstabiņus|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2021-04-28|language=lv}}</ref> 2023. gada vasarā tika atjaunots asfaltbetona segums valsts pārziņā esošajam autoceļā posmam no Rēzeknes robežas līdz Greiškāniem (4,05. - 6,7. km). Būvdarbus veica CBF SIA "Binders". Projekts tika apvienots vienā kopīgā iepirkuma līgumā kopā ar autoceļa P59 posma atjaunošanu, abu posmu kopējā līgumcena bija 806,6 tūkstoši eiro (bez PVN). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/05/15.05.2023.-21.05.2023.pdf|title=Vispārīgā informācija (atjaunojamā pēc nepieciešamības) Ietekme uz satiksmi (regulāri atjaunojamā informācija)}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/nb-no/anbud/184315806/lvc-2022105ac-valsts-regionalo-autocelu-p54-rezekne---greiskani-posma-km-405--670-un-p59-vilani--ruzina---malta-posma-km-162---410-seguma-atjaunosana-binders-celu-buves-firma-sia-4-anbud.aspx|title=(LVC 2022/105/AC) Valsts reģionālo autoceļu P54 Rēzekne - Greiškāni posma km 4,05 -6,70 un P59 Viļāni- Ružina - Malta posma km 1,62 - 4,10 seguma atjaunošana; "Binders" Ceļu būves firma SIA (40003164644); 806 626 EUR|website=www.mercell.com|access-date=2026-08-26}}</ref> == Nākotne == Tuvākajā nākotnē satiksmes drošības uzlabošanas nolūkos plānots pārbūvēt autoceļu P54 un A12 krustojumu Greiškānos, mainot krustojuma novietojumu, izbūvējot ietves un potenciāli krustojumu pārveidot par regulējamu krustojumu ar luksoforu. 2026. gadā tika veikts iepirkums krustojuma pārbūves būvprojekta izstrādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/174808|title=Satiksmes drošības uzlabošanas autoceļu A12 Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) un P54 Rēzekne-Greiškāni krustojumā (Greiškāni) (krust. pārbūve) būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība}}</ref> Rēzeknes ilgtspējīgas mobilitātes vadlīnijās paredzēts detalizētāk izvērtēt gājēju un velosipēdu satiksmes organizāciju Latgales ielā. Plānots izstrādāt tehniskos risinājumus, kas nobrauktuvju šķērsojumos dotu priekšroku velobraucējiem, kā arī izvērtēt papildu ceļa apzīmējumu, ceļa zīmju, norobežojošo elementu, seguma uzlabojumu un velosipēdu novietņu ierīkošanu. Vadlīnijās paredzēts sagatavot arī šo risinājumu orientējošo izmaksu aprēķinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekne.lv/wp-content/uploads/2026/01/Vadlinijas_Ilgst.-mobilitates-planosana-Rezekne_ar-pielikumiem_08_2025.pdf|title=Ilgtspējīgas mobilitātes attīstības plānošana un ieviešana pilsētvidē}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[A13]] ([[Rēzekne]]), * [[autoceļš P55|P55]] ([[Rēzekne]]), * [[A12]], [[Eiropas autoceļš E22|E22]] ([[Greiškāni]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} {{DEFAULTSORT:P054}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rēzeknē]] [[Kategorija:Autoceļi Rēzeknes novadā]] os530mwz7k2t3b9f2al439ge3ylqmtk 0 202735 4513326 4371370 2026-08-26T13:30:54Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4513326 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 64 | nosaukums = Višķi—Nīcgale | karte = Road P64 Latvia.svg | leģenda = | garums = 31,5 | ārpus_pilsētas = 31,5 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Latgale]] | attēls = P64 дорога в сторону Ницгале.jpg‎ | paraksts = Autoceļš P64 [[Kalupe|Kalupē]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Višķi]] {{V ceļš|676}} {{V ceļš|762}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Špoģi]] {{A ceļš|13}} {{E ceļš|262}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Vilki (Dubnas pagasts)|Vilki]] {{P ceļš|58}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Dubna (ciems)|Dubna]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Medupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kalupe (ciems)|Kalupe]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kalupe (upe)|Kalupe]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Nīcgale]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Buivīši]] {{A ceļš|6}} }} |} |} '''P64''' autoceļš '''Višķi—Nīcgale''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Višķi|Višķus]] ar autoceļu [[A13]] [[Špoģi|Špoģos]] un tālāk caur [[Kalupe|Kalupi]] ar autoceļu [[A6]] pie [[Nīcgale]]s.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|31,5 km}} garš un visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš visā garumā atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Višķiem līdz Špoģiem (0,0. - 4,8. km): 0,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 10% kravas transports * no Špoģiem līdz krustojumam ar Daugavpils šoseju (A6) pie Nīcgales (4,8. - 31,5. km): 0,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 8% kravas transports Autoceļš šķērso dzelzceļu divās vietās - dzelzceļa līniju Daugavpls-Rēzekne pie Spoģiem, un dzelceļa līniju Daugavpils-Krustpils pie Nīcgales. == Vēsture == 2015. gada 10. februārī tika noslēgts līgums par P64 posma [[Ziemeļu Ivanova]]-[[Nīcgale]] (27,3-31,5km) seguma periodisko uzturēšanu ar CBF SIA "BINDERS" par līgumcenu 95 289 EUR.<ref>[http://pvs.iub.gov.lv/show/393612 Paziņojums par līgumu: Valsts reģonālo autoceļu segumu periodiskā uzturešana Latgales reģionā]</ref> 2016. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana posmā starp Spoģiem un Dubnu (5,21. - 7,0. km). Būvdarbus veica CBF SIA "Binders".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/iepirkumi/ligumi/|title=Līgumi|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/LVC2016_2.1.1_53_AC_PA.pdf|title=LĪGUMS LVC2016/2.1.1/53/AC/PA}}</ref> 2016. gadā tika veikta arī autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi posmā pie Dubnas (7,0. - 10,24. km), un no Kuseņiem līdz Graizgališķiem (21,5. - 24,41. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/autocelu_avize_aprilis_final-1.pdf|title=Autoceļu Avīze Aprīlis 2016}}</ref> 2017. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi posmā no Kondaunīkiem līdz Pramanišķiem (10,23. - 12,0. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sak-atjaunot-autocelus-ap-rezekni/|title=Sāk atjaunot autoceļus ap Rēzekni|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-26|date=2017-07-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/autocelu_avize_aprilis_final-2.pdf|title=Autoceļu Avīze Aprīlis 2017}}</ref> 2019. gadā Latvijas Pašvaldību savienības apkopotajā neatliekami atjaunojamo ceļu sarakstā P64 posms no Višķiem gandrīz līdz Nīcgalei (0,0. - 27,3. km) tika raksturots kā esoši avārijas stāvoklī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blis.lps.lv/index.php/component/lpsstructdata/?sheet_id=172&view=data|title=Sākums|website=blis.lps.lv|access-date=2026-08-26}}</ref> 2021. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Visķiem līdz Špoģiem (0,0. - 4,0. km). Būvdarbus veica SIA "Latgales ceļdaris", iepirkumā norādītā uzņēmuma piedāvātā līgumcena bija 341,62 tūkstoši eiro (bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/nb-no/anbud/151107258/lvc-202139ac-valsts-regionala-autocela-p64-viski---nicgale-posma-km-0000-4000-seguma-atjaunosana-sia-latgales-celdaris-41503034705-341-628-eur-anbud.aspx|title=(LVC 2021/39/AC) Valsts reģionālā autoceļa P64 Višķi - Nīcgale posma km 0,000-4,000 seguma atjaunošana; SIA "Latgales ceļdaris" (41503034705); 341 628 EUR|website=www.mercell.com|access-date=2026-08-26}}</ref> == Nākotne == Tuvākajā nākotnē plānots veikt autoceļa pārbūvi posmā no Pramanišķiem, cauri Kalupei, līdz Kuseņiem (12,0. - 21,51. km). 2021. gadā ar SIA "Vertex projekti" par līgumcenu 191,1 tūkstoši eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums par posma pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/de-de/tender/163002831/lvc-2021129ac-valsts-regionalo-autocelu-p64-posma-1200--2151-km-p69-posma-000--1091-km-p77-posma-738--1353-km-p124-posma-000--993-km-parbuves-vertex-projekti-sia-40003842450-celupr-tender.aspx|title=(LVC 2021/129/AC) Valsts reģionālo autoceļu (P64 posma 12,00 – 21,51 km, P69 posma 0,00 – 10,91 km, P77 posma 7,38 – 13,53 km, P124 posma 0,00 – 9,93 km) pārbūves...; "Vertex projekti" SIA (40003842450), "Ceļuprojekts" AS (40003026637); 635 115 EUR|website=www.mercell.com|access-date=2026-08-26}}</ref> Daugavpils šosejas (A6) posma no Daugavpils līdz Nīcgales pārbūves projekta iecerē paredzēts P64 un A6 krustojumu pie Nīcgales pārbūvēt par rotācijas apli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Janis_Tihonovs_FIN_FIN.pdf|title=Daugavpils šosejas pārbūve no Nīcgales līdz Daugavpilij}}</ref> Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P64 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauti divi posmi - 3,23 km garš posms pie Dubnas (7,01. - 10,24. km), un 5,26 km garš posms no Pramanišķiem līdz Kalupei (12,0. - 17,26. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Višķi]] * [[Špoģi]] * [[Dubna (ciems)|Dubna]] * [[Kalupe (ciems)|Kalupe]] * [[Nīcgale]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P064]] h570c1vmmoatfowgs826aef3o8e7o9u 0 203025 4513337 4052617 2026-08-26T14:00:01Z Audrejs123 142741 4513337 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Pauls Dāle | vārds_orig = | attēls = Pauls Dāle.jpeg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]], [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[filozofija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Pauls Dāle''' ([[1889]]-[[1968]]) bija latviešu skolotājs un filozofs,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Filozofija|last=Alhimionoks|first=Romāns|publisher=RaKa|year=2010|isbn=978-9984-46-152-6|pages=96|first2=Vilnis|last2=Purēns}}</ref> [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes docents (1919), profesors (1928). Latvijas Tautas universitātes padomes priekšsēdētājs, kā arī Mākslas un filozofijas nodaļas vadītājs. Viens no [[Latvijas Universitāte]]s dibinātājiem un tās Padomes loceklis. == Dzīvesgājums == [[Attēls:LU_Filologijas_fakultate.jpg|thumb|right|350px|[[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: [[Aleksandrs Dauge]], [[Kārlis Balodis]], [[Jēkabs Velme]], [[Jēkabs Lautenbahs]], [[Ernests Felsbergs]], [[Pēteris Šmits]], [[Ludis Bērziņš]]; vidū: [[Kārlis Straubergs]], [[Augusts Tentelis]]; 2. rindā no kreisās: [[Arnolds Spekke]], [[Juris Plāķis]], [[Ernests Blese]], [[Pauls Jurevičs]], [[Maksis Nusbergers]], Pauls Dāle, [[Rūdolfs Jirgens]], [[Pēteris Zālīte]], [[Francis Balodis]], [[Jānis Kauliņš]].]] Dzimis 1889. gada 23. jūlijā Rīgā namsaimnieka ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas Klasiskajā ģimnāzijā, kur apguva vācu, krievu, angļu, franču, latīņu un sengrieķu valodas. Studēja Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes filozofijas zinātņu nodaļā (1908-1913). Pēc sava zinātniskā vadītāja profesora G. Čelpanova ieteikuma viņu atstāja pie universitātes gatavoties akadēmiskai darbībai, bet 1913. gadā Dāle devās uz Šveici un piestrādāja par mājskolotāju.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4458-60 slejas. Rīga: 1928.-1929.</ref> Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņš atgriezās Maskavā, kur strādāja par skolotāju un darbojās [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Latviešu bēgļu centrālkomitejas]] kultūras biroja valdē. 1916. gadā P. Dāle Maskavas Universitātē ieguva filozofijas kandidāta grādu. Tajā laikā Maskavā dzīvojošie latviešu inteliģences pārstāvji apsprieda ideju par [[Latvijas Augstskola]]s nepieciešamību. P Dāle vēlāk sastādīja 1921. gadā izdoto Vēsturisko pārskatu par Latvijas Augstskolas nodibināšanu, kurā teikts: {{Quote box2 |quote = "1916.g. februārī Maskavas Politechniskās Biedrības muzeja lielā audotorijā P. Dāle referēja savu projektu par Latvijas Augstskolu — Universitāti, kas piekopj tīras zinātniskas pētīšanas mērķus un sagatavo praktiskus aroda darbiniekus Latvijas saimnieciskas, administratīvās un garīgās dzīves vajadzībām un latviešu mācības valodā. Referāts vēlāk tika iespiests Maskavas latviešu laikrakstā "[[Dzimtenes Atbalss]]" 3 numuros (1916. g. februārī un martā) un tika priekšā celts kā materiāls 1917. gadā [[II tautas skolotāju kongress|Tērbatas izglītības darbinieku kongresā]] augstskolas sekcijā."<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Vēsturisks pārskats par LATVIJAS AUGSTSKOLAS nodibināšanu un viņas darbību pirmā (1919. 20) mācības gadā|last=Dāle|first=Pauls|publisher=Latvijas Augstskola|year=1921|location=Rīga|pages=4|url=https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34496}}</ref> |source = Fragments no dokumenta "Vēsturisks pārskats par LATVIJAS AUGSTSKOLAS nodibināšanu un viņas darbību pirmā (1919. 20) mācības gadā", 1921, sastādījis P. Dāle. |width= 100% |salign=right |align=center }} 1917. gadā Dāle atgriezās Latvijā un bija [[Valmieras meiteņu ģimnāzija]]s direktors un Tautas universitātes lektors. 1917. gada jūnijā Tērbatā [[Jēkabs Osis|J. Oša]] un [[Ernests Felsbergs|E. Felsberga]] dibinātā [[Latvijas Augstskola]]s padome viņu iecēla par padomes sekretāru. Drīz pēc atgriešanās Rīgā [[Latvijas Pagaidu valdība]] 1919. gada 2. augustā nolēma dibināt Latvijas Augstskolu un par organizācijas komitejas priekšsēdi iecēla profesoru [[Pauls Valdens|Paulu Valdenu]], bet par viņa vietnieku Paulu Dāli. Tā kā P. Valdens emigrēja uz Vāciju, tad viņš uzņēmās vadīt Augstskolas organizācijas padomes darbu (1919-1921), līdztekus strādādams par filozofijas un psiholoģijas docentu. Viņa pienākums bija sameklēt un savākt vienkopus visus latviešu zinātniekus, kas strādāja kā Krievijas, tā Rietumeiropas universitātēs, lai tos iesaistītu savas nacionālās augstskolas veidošanā. 1923. gada vasaras semestrī P. Dāle papildināja zināšanas [[Freiburga]]s Universitātē, kur klausījās fenomenoloģijas kursu [[Huserls|E. Huserla]] seminārā. 1927. gada 27. oktobrī P. Dāle ieguva filozofijas doktora grādu. Doktora darbā “Avenārija filozofiski psiholoģiskie ieskati un viņu kritika” P. Dāle, ietekmējoties no personālisma filozofijas, aizsāka panenteisma pasaules uzskata izstrādi,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Persona un personālisms: pārdzīvojot ideālisma sabrukumu|last=Hiršs|first=Andris|publisher=Latvijas Universitāte|isbn=9789934189173}}</ref> kas kļuva par vienu no dominējošajām tēmām filozofa vēlākajos darbos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hiršs|first=Andris|date=2025-08|title=Influence of personalism on Latvian theory up to the early twentieth century: substantiality and panentheism|url=https://link.springer.com/10.1007/s11212-024-09678-7|journal=Studies in East European Thought|language=en|volume=77|issue=4|pages=603–624|doi=10.1007/s11212-024-09678-7|issn=0925-9392}}</ref>   1928. gadā P. Dāle tika ievēlēts par profesoru. Nodibināja LU Eksperimentālo psiholoģijas laboratoriju, uz kuras bāzes 1938. gadā izveidoja LU Psiholoģijas institūtu. Vadīja Kanta biedrību, vēlāko Filozofijas biedrību, bija Filozofijas un reliģijas zinātņu biedrības loceklis. 1937. gadā profesors Dāle uzstājās ar referātu ''L'âme et la conscience'' 9. Starptautiskajā Filozofijas kongresā Parīzē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] slēdza LU Psiholoģijas institūtu, tomēr profesoram P.Dālem atļāva strādāt, 1946. gadā apstiprināja pedagoģijas zinātņu doktora grādu un īsu brīdi viņš bija [[LVU]] Filoloģijas fakultātes dekāna vietnieks (1944-1948). Tomēr 1948. gadā politiskās un reliģiskās pārliecības dēļ viņu atlaida no darba Latvijas Universitātē un neļāva nodarboties ar zinātnisko darbu.<ref>[http://www.lfmi.lu.lv/?type=db&p=702&tab=fakti LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta datubāze]</ref> Tikai pēc pieciem gadiem viņu pieņēma par zinātnisko līdzstrādnieku Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vārdnīcu daļā, un viņš no krievu valodas tulkoja mācību literatūru (1953-1963). Mūža nogali viņš aizvadīja trūkumā un ciešot no garīgas izolācijas.<ref>[http://filozofija.lu.lv/dalem115.html Edgars Mucenieks. Gara aristokrātam Paulam Dālem - 115.]</ref> Miris Rīgā 1968. gada 20. janvārī, apglabāts Meža kapos. == Darbi == * “Frīdrihs Šlēgelis kā romantisma filozofs” (1911), * “Dzīves apnikums un dzīves prieks” (1913), * J. Poruka stāstu izlases “Baltās drānas” tulkojums krievu valodā (1913), * “J. G. Fihte” (1914), * “Poruks kā domātājs” (1914), * “Eiropas kara filozofija” (1914), * “Domas par reliģiju, mākslu un filozofiju” (1916), * [https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34496 “Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā mācību gadā”. Latvijas Augstskola, 1921. - 76 lpp.,] * “Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma. R. Avenāriusa psiholoģiski - filozofiskie uzskati un viņu kritika” (1927) - ''Dr. philos.'' disertācija, * “Ievads filozofijā” (1928), * "Imanuēls Kants". Valters un Rapa akc. sab., 1936. - 43 lpp., * “Lielas personības. Dzīves filozofi” (1935) - sadaļa par I.Kantu, * “Gara problēmas” (1935) - periodikā publicēto P. Dāles darbu izlase, * Dale, P. ''L'âme et la conscience'', in: ''Travaux du IXe congrès international de philosophie'' (Paris, 1-6 Aout 1937), * “Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru” (1944). == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dāle, Pauls}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu Nacionāldemokrātu partijas politiķi]] [[Kategorija:Latviešu filozofi]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] 7eds9g0gzyy4dndmgzlup9jr99yk28a 0 205835 4513648 4204910 2026-08-27T07:39:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513648 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1974]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,6&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +7,0&nbsp;°C |min Rīga = −12,1&nbsp;°C |max Rīga = +26,4&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 717,4 mm<br />Rīga: 711,1 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = 40 m/s ([[Bauska]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1974]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == * Kopumā siltākās ziemas ar lielāko pozitīvās temperatūras anomāliju bija 1989./1990. gadā un 1974./1975. gadā. * Sevišķi vēsa un lietaina vasara. Precīzi meteoroloģiski novērojumi apgalvoja, ka vidējā temperatūra vasarā bija +15,5 grādi, kas ir par 0,6 grādiem zem normas. Bet nokrišņu daudzums bija 230 milimetru, kas atbilst 110 normas procentiem. Tātad tā bija gandrīz normāla Baltijas republiku vasara.<ref name="sinoptika-komentars-baltijas-republiku-vasara-laikraksts-rigas-balss-nr-215-dat-1974-9-13-sk">Sinoptiķa komentārs | Baltijas republiku vasara. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 215, {{dat|1974|9|13|SK}}</ref> * Nelabvēlīgie laika apstākļi radīja nopietnus pārbaudījumus Latvijas saimniecību vadītājiem un speciālistiem. Auksts pavasaris mijās ar lietainu vasaru. Upes izgāja no krastiem, appludinot simtiem hektāru pļavu, vietām krusas negaisi bojāja sējumus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Visu, kas izaudzis tīrumā — šķūņos un klētīs. Laikraksts "Oktobra Karogs (Alūksne)" Nr. 88, {{dat|1974|7|25|SK}}</ref> === Janvāris === Kopš [[1973. gada laikapstākļi Latvijā|1973. gada]] ziemassvētkiem Latvijā saglabājās relatīvi silts laiks, temperatūra pārsvarā bija virs nulles. Iesākoties 1974. gadam, sals atgriezās un jau 2. janvārī naktī galvaspilsētā termometra stabiņš noslīdēja līdz −2,7 grādiem, bet sākot ar 6. janvārī arī dienā temperatūra saglabājās zem nulles.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklonu trases. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 3, {{dat|1974|1|4|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — vēsākā 1974. gada janvāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –12,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –10,2 grādi. Arī dienā gaisa temperatūra Rīgā nepakāpās virs –7,7 grādiem. * [[16. janvāris]] — vēja brāzmas Bauskā sasniedza '''40 m/s!''' Līdzās 1962. un 2005. gadam, tās ir visstiprākās vēja brāzmas Latvijā janvārī. Pēc saules uzliesmojuma, kas notika 12. janvārī, tika novērota samērā strauja ciklona aktivitātes palielināšanās virs Atlantijas 15. un 16. janvārī. Šīs parādības sekas bija vētra virs Anglijas un siltuma iestāšanās Baltijā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pēc uzliesmojuma uz Saules. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 15, {{dat|1974|1|18|SK}}</ref> * [[19. janvāris]] — līdzās 30. janvārim, siltākā janvāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +4,2 °C. Trešās dekādes vidū Atlantijas Okeāns uz Baltiju turpināja sūtīt siltu gaisu. Šķiet, tam nebija ne gala, ne malas. Silts bija gan Londonā un Parīzē (25. janvārī no rīta tur bija +4 grādi), gan Berlīnē, kur temperatūra bija +5 grādi. Un pat tālu ziemeļos Islandē dzīvsudraba stabiņā nenoslīdēja zem nulles. Tikai Skandināvijas kalnos bija −10 līdz −14 grādu. Taču tā bija vietējā rakstura parādība. Lai gan laiks pieturējās silts, Vidzemes augstienē bija samērā daudz sniega. 25. janvārī no rīta Ērgļos tā biezums bija 23 centimetri, Madonā 15 centimetri, Skultē 6, bet Jelgavā 4 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 21, {{dat|1974|1|25|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[30. janvāris]] — līdzās 19. janvārim, siltākā janvāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +4,2 °C. === Februāris === Kopumā silts februāris. Mēneša vidējā gaisa temperatūra par 5 grādiem bija augstāka, nekā norma.<ref name="sinoptika-komentars-silti-un-saulaini-laikraksts-rigas-balss-nr-51-dat-1974-3-1-sk">Sinoptiķa komentārs | Silti un saulaini. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 51, {{dat|1974|3|1|SK}}</ref> Vērojot procesu attīstību atmosfērā, varēja novērot kādu interesantu īpatnību. 1973. gada rudens sākās agrāk nekā parasti — augusta trešajā dekādē. Ziemas procesu pazīmes bija vērojamas jau novembrī, bet pavasaris Latvijā iestājās janvāra trešajā dekādē, tas ir, pašā ziemas plaukumā. Tātad gadalaiki iestājās agrāk nekā parasti.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vai tiešām ziemai gals? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 39, {{dat|1974|2|15|SK}}</ref> * [[11. februāris]] — četrās meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rucavā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C, Liepājā +6,6 °C, Pāvilostā +6,2 °C, bet Ventspilī +5,9 °C. * [[12. februāris]]: ** siltākā februāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,2 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +4,7 grādi. ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,2&nbsp;°C. ** Gandrīz visās meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +5,9 grādiem Madonā un Zosēnos, līdz +10,4 grādiem Pāvilostā. * [[13. februāris]] — Gandrīz visās meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +4,6 grādiem Zosēnos, līdz +8,5 grādiem Kolkā. Rīgā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +6,1 grādam un līdz rekordam, kas tika uzstādīts 1925. gadā, pietrūka 0,8 grādi. Pavasaris tuvojās drošiem soļiem. Biežāk nekā ziemas dienās uzspīdēja saule. Pavasara tuvašanos juta arī upēs. Ventā un Bārtā ledus jau izgājis, pali sākās arī Daugavā. Caurtece Daugavā trešās dekādes sākumā bija 300 kubikmetru ūdens sekundē, kas bija divreiz vairāk nekā nedēļu iepriekš. Par spīti divām naktīm 20. un 21. februārī, kad Rīgā temperatūra nokrita līdz −5, −7 grādiem, mēneša otrā dekāde bija par 6 grādiem siltāka nekā parasti, intensivi sāka atkust augsne. Februāra sākumā augsnes sasaluma slānis Rīgā bija 34 centimetri, turpretīm trešās dekādes sākumā tas tuvojās nulei.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris nāk! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 45, {{dat|1974|2|22|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — vēsākā februāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,2 °C. === Marts === Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 7,7&nbsp;mm. Mēneša sākumā laikapstākļus virs Latvijas noteica anticiklons, tādēļ saglabājās saulains laiks, bez nokrišņiem. Pūta dienvidaustrumu vējš 4 līdz 9 metri sekundē, gaisa temperatūra naktīs bija −3, −6 grādi, bet dienā +1, +4 grādi.<ref name="sinoptika-komentars-silti-un-saulaini-laikraksts-rigas-balss-nr-51-dat-1974-3-1-sk" /> * [[7. marts]] — vēsākā marta diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –7,3 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –3,7 grādi. * [[15. marts]] — plašais anticiklons, kas pletās pār Eiropas lielākas daļas teritoriju, sāka virzīties uz austrumiem, tādēļ laiks sāka mainīties. Šajā dienā visā Latvijas ziemeļaustrumu daļā stipri sniga. No rīta Madonā sniega segas biezums bija 14 centimetri, bet Ērgļos sniegs bija vēl mazliet dziļāks.<ref>Sinoptiķa komentārs | Snieg... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 62, {{dat|1974|3|15|SK}}</ref> * [[21. marts]]: ** Siltākā marta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +14,4 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +6,8 grādi. Šī bija arī pirmā reize 1974. gada pavasara sezonā, kad maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +10 grādiem. ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +14,4&nbsp;°C. Visur bija jaušams pavasaris. Dienu iepriekš Rīgā dzīvsudraba stabiņš termometrā pārsniedza +14 grādu atzīmi (1938. gada tika reģistrēts temperatūras absolūtais maksimums — 17 grādi). Taču vissiltākais bija Jelgavā, Bauskā un Aucē, +15 grādi. Augstā gaisa temperatūra lika intensīvi kust ledum Daugavas baseinā. Ūdens līmenis cēlās par 30 līdz 50 centimetriem diennaktī. Ūdens celšanās izraisīja arī ledus sakustēšanos, bet vietām arī ledus iešanu. Bija vērojamas arī fenoloģiskā pavasara pazīmes. Republikas rietumos jau bija uzziedējušas lazdas un bija uzsākta augsnes aršana. Savukārt Vidzemes augstienē vēl bija ziema. hidrometeoroloģiskās stacija ziņoja, ka sniega segas biezums tur bija 10 līdz 20 centimetri, vietām 40 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris klāt! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 68, {{dat|1974|3|22|SK}}</ref> * [[26. marts]] — pavasaris turpināja apsteigt normālo grafiku par divām nedēļām. Nakti uz 26. martu no Ķeguma uz Rīgu atpeldēja lielais vairums Daugavas ledus un hidroloģiskie apstākļi vairs netraucēja Rīgā ielikt Pontontiltu.<ref name="sinoptika-komentars-pavasara-uzvaras-gajiens-laikraksts-rigas-balss-nr-74-dat-1974-3-29-sk">Sinoptiķa komentārs | Pavasara uzvaras gājiens. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 74, {{dat|1974|3|29|SK}}</ref> * [[29. marts]] — Laikrakstā "Rīgas Balss" tika ziņots, ka atuveni apkopotie rezultāti rādīja, ka vidējā temperatūra mēneša 28 dienās Rīgā bija +1 grāds, kas ir 2,6 grādi augstāk par parasto temperatūru. Nokrišņu daudzums bija 8 milimetri, kas atbilda normas 33 procentiem.<ref name="sinoptika-komentars-pavasara-uzvaras-gajiens-laikraksts-rigas-balss-nr-74-dat-1974-3-29-sk" /> === Aprīlis === Līdzās 1990. gadam, vismazāk nokrišņu aprīlī Latvijā bija arī 1974. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 1—15&nbsp;mm. 1974. gada pavasarī upes nepiedzīvoja palus. Mērinstrumenti rādīja, ka pavasara palu laikā ūdens bija cēlies mazāk nekā jebkad, kopš Daugavā tiek izdarīti hidroloģiskie novērojumi. Šādas parādības cēlonis bija ūdens un sniega spēcīgā iztvaikošana upes baseinā. To savukārt izraisīja saulainais laiks, kas ilga nedēļām. 5. aprīlī tika ziņots, ka bija pagājušas 17 dienas, kopš Rīgā netika novērots lietus. Anticiklons, kas noteica laika apstākļus Latvijā, bija ļoti spēcīgs un nevēlējās izkustēties no vietas, lai ļautu to ieņemt ciklonam, kas atnestu Latvijai lietu. Taču anticiklona spēks aprīļa pirmās dekādes vidū sāka mazināties. Iepriekš visilgstošākais sausa laika periods, kāds iepriekš ticis novērots šajā laika sprīdī, bija 1937. gadā — 18 dienas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Saule sola rekordu. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 80, {{dat|1974|4|5|SK}}</ref> Tā kā sausums galvaspilsētā ilga no 20. marta līdz 10. aprīlim — tas ir 22 dienas, šis rekords tika pārspēts. * [[10. aprīlis]] — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –6,5 °C. * [[11. aprīlis]]: ** Spīdēja saule, bija silti, pūta dienvidu vējš — bija mierīga un saulaina ceturtdiena. Tomēr Latvijai tuvojās aukstā atmosfēras fronte, kura bija saistīta ar ciklonu, kas virzījās Latvijas virzienā no Ziemeļjūras. Gaisa temperatūra aukstās atmosfēras frontes rajonā sasniedza krasus kontrastus. Pulksten 15:20 dzīvsudraba stabiņš rādīja +16 grādus, gaisa relatīvais mitrums bija 30 procenti, bet jau pēc dažiem desmitiem minūšu gaisa temperatūra nokrita līdz +4 grādiem, bet mitrums cēlās līdz 90 procentiem. Pēdējo reizi tik krasi izteikta fronte bija vērojama 1962. gada aprīlī.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vēl viena aukstā gaisa fronte. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 86, {{dat|1974|4|12|SK}}</ref> ** līdzās 30 aprīlim, siltākā aprīļa diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,5 °C. Šī bija arī pirmā reize 1974. gada pavasara sezonā, kad maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 grādiem. * [[20. aprīlis]] — naktī termornetra stabiņš noslidēja līdz nullei, dienā tas pacēlās no +3 līdz +6 grādiem. Ziemeļrietumu vējš kļuva stiprāks, tas bija 7 līdz 12 metri sekundē, Rīgas jūras līča piekrastē — līdz 15 metriem sekundē. Fenoloģiskās parādības apsteidza grafiku par divām nedēļām.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aprīlis paliek aprīlis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 92, {{dat|1974|4|19|SK}}</ref> * [[23. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −6,0&nbsp;°C. Nokrišņu vidējais daudzums 24. aprīlī bija 0,8 milimetri. Daba bija izslāpusi pēc ražena pavasara lietus. Martā un aprīlī Rīgā nokrišņi bijuši tikai 22 milimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kad beidzot sāks līt? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 98, {{dat|1974|4|26|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −3,5&nbsp;°C. * [[30. aprīlis]] — līdzās 11. aprīlim, siltākā aprīļa diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,5 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +10,7 grādi. === Maijs === Pavasara pēdējais mēnesis neiepriecināja ar sevišķu siltumu. Vidējā gaisa temperatūra bija +9,1 grāds, kas bija par 1,5 grādiem zem normas. Maijā bija tikai piecas dienas, kad gaisa temperatūra bija augstāka par daudzu gadu vidējo normu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Maija nogalē. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 125, {{dat|1974|5|31|SK}}</ref> * [[1. maijs|1.]]—[[3. maijs]] — trīs siltas dienas. Maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pēcpusdienā pakāpās virs +18, +19 grādiem. * [[1. maijs]] — tikai divas grāda desmitdaļas pietrūka lai tiktu sasniegti 1974. gada pavasara sezonas pirmie +20 grādi. * [[21. maijs]] — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –0,4 °C. Šī bija vienīgā diennakts maijā, kad minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem nulle grādiem. * [[24. maijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī no +10 līdz +11 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Siltuma kā nav, tā nav... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 119, {{dat|1974|5|24|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — pirmo reizi 1974. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,5 °C. Šī bija arī siltākā maija diena Rīgā. === Jūnijs === * Jūnijs galvaspilsētā bija salīdzinoši vēss. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija ap normu, bet nokrišņi 55% no normas.<ref name="sinoptika-komentars-par-stingriem-spriedumiem-un-preciziem-noverojumiem-laikraksts-rigas-balss-nr-155-dat-1974-7-5-sk">Sinoptiķa komentārs | Par stingriem spriedumiem un precīziem novērojumiem. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 155, {{dat|1974|7|5|SK}}</ref> Baltijā pirmās vasaras dienas turpināja būt vēsas. Rīgā, piemēram, jūnija pirmajās piecās dienās temperatūra bija par 2,5 grādiem zem normas. Lēnām iesila arī ūdens republikas upēs un Rīgas jūras līcī. Ja gadu iepriekš, jūnija sākumā ūdens temperatūra upēs sasniedza +17 līdz +18 grādu, bet jūras līča dienvidu daļā +15 grādu, tad šā jūnija sākumā skaitļi nepārsniedza attiecīgi +12 līdz +15 un +10 līdz +11 grādu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vēss laiks turpinās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 131, {{dat|1974|6|7|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — vēsākā jūnija diena galvaspilsētā. Rīgā tika uzstādīts arī jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +4,2&nbsp;°C. * [[12. jūnijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 89 dienas. * [[13. jūnijs]] — siltākā jūnija un visas 1974. gada vasaras diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +26,4 °C. Izskatot diennakts vidējās gaisa temperatūras grafikus maijā un jūnija pirmajā dekādē no 1880. līdz 1974. gadam, tika konstatēts, ka jau maija pirmajā pusē termometra dzīvsudraba stabiņš parasti pārvarējis +10 grādu barjeru. 1974. gadā tas notika trīs līdz četras nedēļas vēlāk nekā parasti, un tikai jūnija pirmajā dekādē vidējā diennakts gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu robežu. Šāds laiks Latvijā bija diezgan rata parādība. Otrās dekādes vidū atmosfērā notika pārmaiņas. Virs Eiropas dienvidiem pletās mazkustīgs cikions. Tā austrumu perifērljā no Ukrainas uz Baltiju virzījās sauss un silts gaiss. Saistībā ar to republikā laiks kļuva silts un pārsvarā bija bez nokrišņiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Novēlojusies vasara steidzas uz Baltiju. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 137, {{dat|1974|6|14|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]] — virs Latvijas atradās plaša un mazkustīga ciklona centrs. Tā ietekmē Latvijā saglabājās nepastāvīgs laiks ar lietusgāzēm un negaisu — pārsvarā dienā. Naktīs vietām tika novērota migla.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 143, {{dat|1974|6|21|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — virs Baltkrievijas atradās ciklona centrs, kas nākamajā diennaktī virzījās pāri Baltijas valstīm, atnesot mākoņainu laiku, īslaicīgu lietu — vietām spēcīgu, dienas laikā arī pērkona negaisu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pie laika apstākļu kartes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 149, {{dat|1974|6|28|SK}}</ref> === Jūlijs === Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 110,4 mm. Jūlijs meteoroloģisko apstākļu ziņā bija ārkārtīgi grūts un smags mēnesis. Vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija +15,7 grādi, kas bija 1,7 grādus zemāk par normu. Šāda temperatūra jūlijā iepriekš tika reģistrēta 1965. gadā. Nokrišņu daudzums bija 114 milimetri, jeb 146 procenti no normas (republikas rekords piederēja Liepājai, kur nokrišņu bija gandrīz trīs reizes vairāk nekā parasti). Jūlijā bija 21 lietaina diena. Relatīvais mitrums tikai retumis bija mazāks par 80 procentiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Jūlija rezultāti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 179, {{dat|1974|8|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — gaisa temperatūra dienā galvaspilsētā bija +19 grādi, naktī +7,8 grādi. Īslaicīgs pērkona lietus. Dienvidrietumu vējš, 7 metri sekundē.<ref name="sinoptika-komentars-par-stingriem-spriedumiem-un-preciziem-noverojumiem-laikraksts-rigas-balss-nr-155-dat-1974-7-5-sk" /> * [[7. jūlijs]] — diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 22,8 milimetrus. Līdz plkst. 15 nolija 6,6 mm, līdz plkst. 21 — 16,2 mm. * [[8. jūlijs]] — diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 21,5 milimetrus. No plkst. 9 līdz 15 nolija 14,4 mm. Jūlija pirmajās desmit dienas Rīgā nolija gandrīz visa mēneša lietus norma (63,8 mm) un temperatūra bija par 2,5 grādiem zemāka nekā parasti.<ref name="sinoptika-komentars-lietus-lietus-laikraksts-rigas-balss-nr-161-dat-1974-7-12-sk">Sinoptiķa komentārs | Lietus, lietus... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 161, {{dat|1974|7|12|SK}}</ref> * [[13. jūlijs|13.]]—[[14. jūlijs]] — uz dienvidrietumiem no Rīgas lietus zona aptvēra 60 līdz 70 procentu Latvijas teritorijas, bet uz ziemeļaustrumiem no Rīgas lietus lija gandrīz trešdaļā republikas teritorijas.<ref name="sinoptika-komentars-lietus-lietus-laikraksts-rigas-balss-nr-161-dat-1974-7-12-sk" /> * [[14. jūlijs]] — vēsākā jūlija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +7,4 °C. * [[18. jūlijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas pārvietojās no Baltijas jūras uz Rīgu, apstājās. Tā tas notiek samērā reti, un tomēr šādas parādības ir. Tas mulsināja laika prognozētājus, jo neļāva izdarīt noteiktus secinājumus. Turklāt Latvijai tuvojās dienvidu ciklons. [[20. jūlijs|20. jūlijā]] dienvidu ciklona centrs atradās virs Liepājas, bet ar to saistītā lietus zona aptvera Latvijas rietumu un centrālos rajonus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Un tomēr lietus... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 167, {{dat|1974|7|19|SK}}</ref> * [[19. jūlijs]] — siltākā jūlija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +26,2 °C. * [[26. jūlijs]] — ciklona centrs, kas atrodas virs Baltijas jūras, lēnām pārvietojas uz ziemeļiem un Latvijai nes lietu un vēsu laiku.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasaras pēdējais mēnesis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 173, {{dat|1974|7|26|SK}}</ref> === Augusts === Augusta pirmajā dekādē tika novērota neparasti aktīva ciklonu darbība. Laiks pārsvarā bija vēss, lietains, vējains un apmācies. Spriežot pēc ciklonu aktivitātes varēja likties, ka ir oktobris.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vētra uz Saules — Cikloni uz Zemes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 185, {{dat|1974|8|9|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 22 m/s. * [[16. augusts]] — beidzās 26 dienu garš periods, kurā vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija zem normas. Siltumu Latvijā atnesa cikloni, kuru centri atrodas virs Skandināvijas un Ziemeļjūras. kā arī anticiklons ar vairākiem centriem, kas šajās dienās atradās virs Eiropas dienvidiem. Tie tad arī izveidoja gaisa plūsmu un no dienvidrietumiem Latvijā ieplūda silts gaiss (temperatūra virs Vācijas un Francijas šajā laikā bija +30 līdz +32 grādi). Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija +17, +18 grādu robežās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Patīkamas pārmaiņas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 191, {{dat|1974|8|16|SK}}</ref> * [[20. augusts]] — virs Baltijas jūras izveidojās anticiklons — pēdējā laikā tas bija rets viesis Latvijā. Tas lēnām virzījās uz austrumiem un [[23. augusts|23. augustā]] tā centrs atradās pie Maskavas. Anticiklona ietekme saglabājās vēl diennakti.<ref>Sinoptiķa komentārs | Anticiklons "nodod lietas". Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 197, {{dat|1974|8|23|SK}}</ref> * [[29. augusts]] — siltākā augusta diena galvaspilsētā. Maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +25,2 °C atzīmi. Aukstā vasara augusta trešajā dekādē sagādāja patīkamu pārsteigumu. Spožā saule dāsni dāvāja siltumu jau desmito dienu pēc kārtas. Termometra dzīvsudraba stabiņā stingri turas pie +23 līdz +26 grādu atzīmes. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā par 3 līdz 5,5 grādiem pārsniedza daudzu gadu vidējo temperatūru. Šīs vasaras rekords bija arī desmit dienu sausuma periods. Par to visu bija atbildīgs mazkustīgs anticiklons, kas bija aptvēris visu Padomju Savienības Eiropas teritoriju, arī Baltiju.<ref>Sinoptiķa komentārs | Patīkami pārsteigumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 203, {{dat|1974|8|30|SK}}</ref> === Septembris === * [[6. septembris]] — šajā dienā viena lietus zona atradās virs Somijas ar apmēram 1000 kilometru diametru, otra bija izstiepusies 200 līdz 300 kilometru platā joslā no Somijas līdz Francijai. Dienvidrietumu vējš pārvietoja šo nokrišņu zonu Baltijas valstu virzienā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Zaļie lieti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 209, {{dat|1974|9|6|SK}}</ref> Nokrišņu zona Latviju sasniedza pēc divām dienām, [[8. septembris|8. septembrī]] Rīgai atnesot 22,2 milimetrus nokrišņu. * [[9. septembris]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. * [[13. septembris]] — Kāds laiks šajās dienās bija Rietumeiropā? Lisabonā un Madridē bija vasarīgi karsts. Dienā dzīvsudraba stabiņš pakāpās līdz +27, +29 grādu atzīmei. Dienvidu vējš bija atnesis siltumu arī Parīzes ielās — tur bija +29 grādi. Londonā, kur parasti ir apmācies laiks, [[12. septembris|12. septembrī]] bija skaidra, sausa diena, ko noteica anticiklons, kurš šajās dienās nosaka klimatiskos apstākļus Rīgā. Mazliet vēsāks bija Berlīnē — +23 grādi. Kopenhāgenā, Oslo un Stokholmā bija iestājies rudens. Temperatūra tur nebija augstāka par +15 līdz +19 grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-baltijas-republiku-vasara-laikraksts-rigas-balss-nr-215-dat-1974-9-13-sk" /> Septembra otrās dekādes noslēgumā rudens noturīgi bija ieņēmis savas pozīcijas. Naktis bija kļuvušas aukstas: vietām dzīvsudrabs termometrs noslīdēja līdz −1 grādam, augsnē — līdz −4 grādiem, bet nosusinātajos Beibežu purvos līdz −10 grādiem. Bija pazeminājusies arī ūdens temperatūra upēs: Daugavā un Lielupē tā bija no +12 līdz +15 grādiem, Gaujā — līdz +10 grādiem. Saistībā ar rudens iestāšanos bija aktivizējušies cikloni virs Atlantijas okeāna. Viens no tiem aktivizējās [[19. septembris|19. septembrī]] pulksten 22 netālu no Kubas. Šis tropiskais gaisa virpulis pārvietojās uz rietumiem ar 20 kilometru stundā lielu ātrumu, toties ātrums tajā sasniedza 260 kilometru stundā (72 metri sekundē). Neapskaužamā situācijā nonāca jūrnieki, kas, nepaklausījuši meteoroloģiskajiem ziņojumiem, nokļuva šīs spēcīgās Atlantijas viesuļvētras, ko sauc tik maigi un sievišķīgi par [[w:en:Hurricane Fifi–Orlene|Fifi orkānu]], ietekmē. Šī viesuļvētra kļuva par otru nāvējošāko Atlantijas viesuļvētru vēsturē. Pēc dažādiem avotiem bojā gāja 8,2 līdz 10 tūkstoši cilvēku. Rosīgāki bija kļuvuši cikloni arī Ziemeļatlantijā. To centri virzās pāri Skandināvijai, taču to atmosfēras frontes šķērsoja arī Latviju. Viens no tiem aukstais ciklons [[20. septembris|20. septembrī]] virzīsijās pāri Latvijai un atnesa lietu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens cikloni. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 221, {{dat|1974|9|20|SK}}</ref> * [[26. septembris]] — Latgalē vēl saimniekoja vasara. Kamēr Rīgā lija lietus un bija +12 līdz +14 grādu, Rēzeknē un Dagdā spīdēja saule un termometrs rādīja +21 grādu. Par šo silto laiku Latvijas austrumu rajonos parūpējās siltais anticiklons, kas bija atvirzījies no Alma-Atas un Taškentas līdz Latvijas austrumu rajoniem. Tālāk tā ceļā stājās mitrie Atlantijas vēji.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laiks oktobrī. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 227, {{dat|1974|9|27|SK}}</ref> === Oktobris === * Līdzās [[1997. gada laikapstākļi Latvijā|1997. gadam]], šī gada oktobris bija nokrišņiem bagātākais [[Oktobra klimats Latvijā|oktobris Latvijā]]. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 138–142&nbsp;mm. Līdz šim vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums [[Latvija]]s rietumu rajonos ir reģistrēts [[1974]]. gadā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] Slampes pagastā — 211&nbsp;mm, bet [[Latgale|Latgalē]] oktobra vislielākais nokrišņu daudzums bija 176&nbsp;mm — [[1974]]. gadā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. * Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 157,0&nbsp;mm, kas, līdzās 1972. gada augustam, tobrīd bija piektais (2012. gada novembrī devītais) mitrākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada. === Decembris === * Vissiltākie [[Ziemassvētki]] Latvijā. * Tika reģistrēts vislielākais mēneša nokrišņu daudzums Zemgalē — [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] Mežotnē tas bija 120&nbsp;mm. * [[23. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,5&nbsp;°C. * [[26. decembris]] — līdzās 1997. gadam, vissiltākais 26. decembris pēc diennakts vidējās gaisa temperatūras. Vidēji Latvijā tā bija +3,2 grādi. 2011. gadā tā tika labota uzreiz par gandrīz trim grādiem. * [[27. decembris]]: ** Līdzās 1971. gadam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas, tika uzstādīti jauni 27. decembra siltuma rekordi. Tie tika pārspēti 2011. gadā.<ref>[http://www3.meteo.lv/public/31587.html Maksimālā gaisa temperatūra un stiprākās vēja brāzmas līdz plkst. 16:00]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2011|12|27|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404927-latvija_sasniegti_jauni_gaisa_temperaturas_rekordi Latvijā sasniegti jauni gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120802085739/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404927-latvija_sasniegti_jauni_gaisa_temperaturas_rekordi |date={{dat|2012|08|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|27|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,8&nbsp;°C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +10,1&nbsp;°C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −12,1&nbsp;°C ([[11. janvāris]]) * [[Rīga]]: +26,4&nbsp;°C ([[13. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 711,1&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −12,1&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[11. janvāris]] | <center> +4,2&nbsp;°C | [[19. janvāris|19.]], [[30. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −2,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,4 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −8,2&nbsp;°C | [[28. februāris]] | <center> +7,2&nbsp;°C | [[12. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +0,3&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +3,7 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −7,3&nbsp;°C | [[7. marts]] | <center> +14,4&nbsp;°C | [[21. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,0 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −6,5&nbsp;°C | [[10. aprīlis]] | <center> +16,5&nbsp;°C | [[11. aprīlis|11.]], [[30. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +4,2&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,8 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −0,4&nbsp;°C | [[21. maijs]] | <center> +20,5&nbsp;°C | [[30. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +8,8&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,8 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +4,2&nbsp;°C | [[11. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +26,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[13. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,1&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,2 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +7,4&nbsp;°C | [[14. jūlijs]] | <center> +26,2&nbsp;°C | [[19. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,7&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,5 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +7,0&nbsp;°C | [[1. augusts]] | <center> +25,2&nbsp;°C | [[29. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,9&nbsp;°C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,6 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +2,1&nbsp;°C | [[16. septembris]] | <center> +24,8&nbsp;°C | [[4. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +13,3&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,5 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> +1,1&nbsp;°C | [[27. oktobris]] | <center> +13,9&nbsp;°C | [[2. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +7,1&nbsp;°C | bgcolor="#DDDDDD" | <center> 0,0 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −1,9&nbsp;°C | [[9. novembris|9.]], [[24. novembris]] | <center> +9,7&nbsp;°C | [[17. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +3,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,8 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −5,7&nbsp;°C | [[14. decembris]] | <center> +7,5&nbsp;°C | [[23. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +2,6 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,1&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 45,4&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 29,4 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[19. februāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 7,7&nbsp;mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,7 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[19. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 62,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 43,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 47,4&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 110,4&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 63,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 22,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 81,8&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 53,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,9&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 73,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 29,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 26,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. septembris]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 157,0&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 83,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 41,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,0 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 38,3&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[1. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,4&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 54,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1974/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1974] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702051626/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1974/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 199 dienas * [[Sniegs]] — 29 dienas * [[Negaiss]] — 11 dienas * [[Migla]] — 44 dienas * [[Krusa]] — 2 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −7,7&nbsp;°C — [[11. janvāris]] * −6,7&nbsp;°C — [[9. janvāris|9.]], [[10. janvāris]] * −4,8&nbsp;°C — [[13. janvāris]] * −3,2&nbsp;°C — [[14. janvāris]] * −3,0&nbsp;°C — [[15. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +17,7&nbsp;°C — [[18. jūlijs]] * +16,4&nbsp;°C — [[13. jūnijs]] * +16,0&nbsp;°C — [[19. jūlijs]] * +15,7&nbsp;°C — [[29. augusts]] * +15,5&nbsp;°C — [[4. septembris]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1974. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1974. gads Latvijā]] 9k65kuofrpg4v0gh68jpklwu0y091xb 0 205935 4513646 4493209 2026-08-27T07:33:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513646 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,1&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +7,0&nbsp;°C |min Rīga = −23,6&nbsp;°C |max Rīga = +30,8&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 644,3 mm<br />Rīga: 652,4 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas daļā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu "vietām". Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi "bez ievērojamiem nokrišņiem" turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.<ref>Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}</ref> Februāra vidū laikrakstā "Rīgas Balss" tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiesa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}</ref> === Ziema === 1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.<ref name="sinoptika-komentars-ziema-atvadas-laikraksts-rigas-balss-nr-52-dat-1973-3-2-sk">Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}</ref> === Janvāris=== Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.<ref>Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}</ref> * [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C. * [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega. * [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus. * [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.<ref name="sinoptika-komentars-atkal-siltums-laikraksts-rigas-balss-nr-28-dat-1973-2-2-sk">Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.<ref name="sinoptika-komentars-atkal-siltums-laikraksts-rigas-balss-nr-28-dat-1973-2-2-sk" /> * [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam. * [[7. februāris]]: ** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]]. ** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&nbsp;mm. * [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam. Februāra pirmās dekādes beigās bija jūtama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}</ref> * [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega. * [[23. februāris]]: ** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā ciklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega "saliņa", sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}</ref> ** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]]. * [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģisks rekords tika reģistrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.<ref name="sinoptika-komentars-ziema-atvadas-laikraksts-rigas-balss-nr-52-dat-1973-3-2-sk" /> === Marts === Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū. * [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega. Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Latvijas sniega "polā" — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.<ref>Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}</ref> Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baltijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rīgā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}</ref> * [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C * [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&nbsp;°C. * [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&nbsp;°C. * [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais pērkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.<ref name="sinoptika-komentars-dun-pirmais-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-75-dat-1973-3-30-sk">Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}</ref> Ventspilī novēroto negaisu izraisīja aukstā atmosfēras fronte, kas bija saistīta ar Vidusjūras ciklonu, kurš pārvietojās ziemeļu virzienā ar 40 km ātrumu stundā. Negaiss martā ir reta dabas parādība.<ref>Zibens iesper visaugstākajā kokā. Laikraksts "Padomju Venta" (Ventspils) Nr. 105, 3. lpp. {{dat|1973|7|7|SK}}</ref> Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rīgā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relatīvi augsto gaisa temperatūru.<ref name="sinoptika-komentars-dun-pirmais-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-75-dat-1973-3-30-sk" /> === Aprīlis === * [[5. aprīlis]]: ** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C. ** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.<ref name="sinoptika-komentars-rami-pali-laikraksts-rigas-balss-nr-81-dat-1973-4-6-sk">Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}</ref> ** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.<ref name="sinoptika-komentars-rami-pali-laikraksts-rigas-balss-nr-81-dat-1973-4-6-sk" /> * [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bet dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam netālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.<ref name="sinoptika-komentars-pavasara-kontrasti-laikraksts-rigas-balss-nr-87-dat-1973-4-13-sk">Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}</ref> * [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvietojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Atšķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.<ref name="sinoptika-komentars-pavasara-kontrasti-laikraksts-rigas-balss-nr-87-dat-1973-4-13-sk" /> * [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Pērkonu Zemgalē pavadīja arī [[sniegs]] un [[sniega graudi]].<ref>"Druvas" zemjopji sākuši droši. Laikraksts "Darba Uzvara" (Jelgava) Nr. 63, {{dat|1973|4|24|SK}}</ref> * [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C. * [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> === Maijs === * [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstījās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolūtais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža. * [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū. Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C. * [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C. * [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā. * [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā. * [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas. Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}</ref> === Jūnijs === '''1973. gada vasara''' Rīgā bija par 1,8 grādiem siltāka un nedaudz mitrāka par normu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aizgājušās vasaras rezultāti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 210, {{dat|1973|9|7|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C * [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa "Pacific defender" izkraušanas darbi.<ref>Sacensības spraigais ritms. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sešus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]]. Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūtams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.<ref>Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.<ref name="sinoptika-komentars-atputisimies-no-svelmes-laikraksts-rigas-balss-nr-150-dat-1973-6-29-sk">Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}</ref> Šī bija arī 1973. gada augstākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā. * [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.<ref name="sinoptika-komentars-atputisimies-no-svelmes-laikraksts-rigas-balss-nr-150-dat-1973-6-29-sk" /> === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem. Mēneša sākumā virs Ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrīz līdz +32 grādiem.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&month=7&year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&month=7&year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref><ref>Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}</ref> * [[7. jūlijs]]: ** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&nbsp;°C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120828180205/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 |date={{dat|2012|08|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> ** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.<ref name="pogoda-v-liepae-temperatura-vozdukha-i-osadki-iiul-1973-g">[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&month=7&year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> ** Vidzemes jūrmalā, Kuivižu zvejnieku kolhoza "Enkurs" p|avās pēkšņi uznāca viesulis, kas pacēla gaisā siena gubiņas, daļu no tām sasviežot jūrā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rets gadījums jūlijā. Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 28, 2. lpp. {{dat|1973|7|12|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]]: ** Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.<ref name="pogoda-v-liepae-temperatura-vozdukha-i-osadki-iiul-1973-g" /> ** Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas "Daugavgrīva" speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas "Lignums" rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālajā rajonā pie [[Daugavgrīvas bāka]]s zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisam balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas. Neliela krusa šajā dienā tika novērota arī Ventspilī, bet dienu iepriekš Ogrē un citur.<ref>Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts "Cīņa" Nr. 159, 3. lpp.{{dat|1973|7|10|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]]: ** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. ** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)]{{Novecojusi saite}}, en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[27. jūlijs]] — dienvidu ciklons, kura centrs atradās virs [[Orla]]s, [[Krievija]]s un [[Ukraina]]s pierobežā, ietekmēja laikapstākļus Latvijā. Ar ciklonu saistīta lietus zona stiepās pāri Latvijas dienvidrietumu daļai.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pie ciklona ģīmetnes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 174, {{dat|1973|7|27|SK}}</ref> === Augusts === * [[4. augusts]]: ** Latvijā valdīja ļoti silts laiks ar temperatūru dienā no +25 līdz +28 grādiem, bet naktī — no +12 līdz +15 grādiem. Vietām, īpaši rietumu rajonos, tika novētots īslaicīgs lietus. Naktī uz svētdienu, [[5. augusts|5. augustu]], Latvijā tika novēroti pērkona negaisi ar straujām lietusgāzēm.<ref>Sinoptiķa komentārs | Apbrīnojama likumsakarība. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 180, {{dat|1973|8|3|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[7. augusts]]: ** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&nbsp;m/s. ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[10. augusts]]: ** Varēja jau just rudens tuvošanos. No rīta Stendā minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +5 grādiem, Mērsragā un Jelgavā līdz +6, bet Rīgā — līdz +8 grādiem. Saistībā ar ciklonu, kura centrs atradās virs [[Bergena]]s, [[Norvēģija|Norvēģijā]], Latvijai tuvojās aukstā atmosfēras fronte, Latvijas ziemeļaustrumiem turpmākajās dienās atnesot lietu. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija no +18 līdz +20 grādiem. Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvās — apmēram +20 grādu, bet mazajās upēs +17 līdz +18 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens vēstneši. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 186, {{dat|1973|8|10|SK}}</ref> ** Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā. Otrās dekādes vidū un otrajā pusē laiku Latvijā noteica plašs anticiklons, kurš pletās no Azoru salām līdz Baltijai. Valdīja skaidrs un silts laiks ar lēnu vēju un zemu relatīvo gaisa mitrumu — 40 līdz 50 procenti. Gaisa temperatūra dienā pakāpās stabili virs +20 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Sardzes maiņa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 192, {{dat|1973|8|17|SK}}</ref> * [[18. augusts]] — Mērsragā gaisa temperatūra pakāpās līdz +29,7 °C un tika uzstādīts šī datuma nacionālā mēroga rekords. Rekordi tika uzstādīti arī Kolkā (+28,8 °C), Dobelē (+28,3 °C) un Ventspilī (+27,2 °C). Galvaspilsētā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +27,5 grādus, bet rekords netika pārspēts, jo 1950. gadā bija +28,6 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/ceturtdien-gaidams-nacionala-meroga-rekords--karstakais-18-augusts-vesture.a469733/ Ceturtdien gaidāms nacionāla mēroga rekords – karstākais 18. augusts vēsturē], lsm.lv, {{dat|2022|8|17|SK}}</ref> * [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. Augsta trešā dekāde sākās ar vēsāku un lietaināku laiku. Naktī uz [[25. augusts|25. augustu]] Rīgai pāri virzījās kārtējā aukstā atmosfēras fronte, atnesot nokrišņus un vēsumu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vai tiešām vasarai jāsaka ardievas? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 198, {{dat|1973|8|24|SK}}</ref> === Septembris === Septembra sākums vēl bija silts, un dienā temperatūra sasniedza +18 līdz +22 grādus. Toties dekādes pēdējā dienā kļuva īsti rudenīga, auksta, ar stipru vēju un lietu, vietām ar krusu. Latvijai pāri gāja ciklons, un tā aizmugurē temperatūra noslīdēja līdz +11, +14 grādiem.<ref>laika apstākļi un sējumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 216, {{dat|1973|9|14|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[12. septembris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +7,9 grādi, kas bija par 4,2 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šajā perioda un atbilda vidējiem ilggadējiem novērojumiem 10. oktobrī. Aukstumu atnesa ciklons no Grenlandes. Tas pats, kas naktī Latvijas rietumu un centrālajos rajonos izraisīja viesuļvēju. Visstiprāks tas bija Rīgā un Ventspilī, kur vēja brāzmas sasniedza 26 līdz 27 metri sekundē. Rīgas elektrotīkli ziņoja, ka stiprā vēja dēļ Rīgā un Jūrmalā bija daudz elektropārvades līniju bojājumu un pārrāvumu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklons pēc ciklona. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 216, {{dat|1973|9|14|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&nbsp;°C. Otrās dekādes otrajā pusē tika novērotas diezgan spēcīgas salnas, kas pletās pāri visai lielai Latvijas teritorijas daļai. Naktī uz [[19. septembris|19. septembri]] dzīvsudraba stabiņš termometrā republikas austrumu un centrālajos rajonos noslīdēja no 3 līdz 4, bet rietumos — no 1 līdz 2 grādiem zem nulles. Reljefa zemākajās vietās bija vēl aukstāks. Taču sals, kas ieradās Latvijā pirms paredzētā termiņa, kārtējā, no Anglijas nākošā ciklona iespaidā atkāpās uz austrumiem. Trešās dekādes sākumā laika apstākļus noteica cits ciklons, kas pāri Spānijai un Francijai virzījās uz Baltiju un, pēc īslaicīgas laika uzlabošanās, atnesa jaunu nokrišņu deva, vietām pat ievērojamu — šur tur arī pērkona negaisu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens negaisi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 222, {{dat|1973|9|21|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&nbsp;cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130926165044/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture |date={{dat|2013|09|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928045617/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture |date={{dat|2013|09|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}</ref> Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. * [[25. septembris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija +2,7 grādi, kas ir par 7,5 (7,7) grādiem zem normas — kas atbilst 5. novembrim un bija ļoti rets gadījums. Minimālā gaisa temperatūra bija +0,5 °C, bet dienā gaiss iesila tikai līdz +5,8 °C.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs oktobris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 228, {{dat|1973|9|28|SK}}</ref> * [[26. septembris]] — Rīgā pūta spēcīgs vējš un sniga sniegs. Galvaspilsētā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.<ref name="sniegs-un-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-249-dat-1973-10-23-sk">Sniegs un pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 249, {{dat|1973|10|23|SK}}</ref> === Oktobris === Oktobra pirmajā dekādē iestājās atvasara. Atvasara iestājas tāpēc, ka augsta spiediena apgabals, kas visu gadu atrodas Atlantijā, netālu no Azoru salām, sāka aizņemt arvien lielāku platību, Dekādes vidū, Azoru salu anticiklons sāka valdīt ievērojamā Rietumeiropas daļā. Tāpēc [[4. oktobris|4. oktobrī]] dienā Parīzē bija saulaina laiks, temperatūra +21 grāds, Varšavā un Kijevā +18, Stokholmā +19, bet Rīgā +17,2 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kā ar veselību, anticiklon? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 234, {{dat|1973|10|5|SK}}</ref> * [[12. oktobris]]: ** Temperatūra naktī noslīdēja līdz −7 grādiem Skrīveros un Jelgavā. Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 5 grādiem zem nulles. Latvijas ziemeļaustrumu daļa izveidojās pirmā sniega sega.<ref>Sinoptiķa komentārs | Gan lietus, gan sniegs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 240, {{dat|1973|10|12|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&nbsp;°C. * [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&nbsp;°C. Otrās dekādes beigās ciklonu ietekme Latvijā turpinājās. 19. oktobrī divi cikloni sāka ietekmēt laikapstākļus Latvijā. Viens no cikloniem atradās virs [[Dānija]]s, otrs virs [[Lielbritānija]]s.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklons gatavojas ceļam. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 246, {{dat|1973|10|19|SK}}</ref> * [[22. oktobris]] — vakarā virs Rīga grāva pērkons un krita sniega pārslas. No Polijas uz Padomju Savienības Eiropas daļas centrālajiem rajoniem pārvietojās ciklons un līdz ar to arī aukstās gaisa masas. Ik pēc katrām trim stundām temperatūra piecu kilometru augstumā pazeminājās par pieciem grādiem. Aukstuma centrs ieskāva Baltijas reģionu. Izveidojās lieli temperatūras kontrasti (piecu kilometru augstumā −40 grādu, bet uz zemes, +2 grādi). Mainīgā atmosfēra, lielais mitrums un vēl neatdzisušā Rīgas jūras līča siltums — tas viss izraisīja šī vakara notikumus. Pats lielākais sniega daudzums (16 milimetri naktī) un pērkons tika reģistrēts tikai Rīgā. Valsts austrumos sniega nebija gandrīz nemaz.<ref name="sniegs-un-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-249-dat-1973-10-23-sk" /> * [[24. oktobris]] — vēsākā 1973. gada oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5,5 °C. * [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi. === Novembris === * [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&nbsp;°C. Šī bija arī siltākā 1973. gada oktobra diena galvaspilsētā. * [[13. novembris]] — naktī Latvijai pietuvojās spēcīgs ciklons. Rīgas jūras līcī vētra sasniedza 10 balles. Atmosfēras spiediens trijās stundās kritās par 11 milimetriem — tikai nedaudz atpaliekot no [[1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā|1969. gada 2. novembra orkānā]] reģistrētā 11,5 milimetru krituma.<ref>Sinoptiķa komentārs | Par matu no viesuļvētras. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 268, {{dat|1973|11|16|SK}}</ref> * [[15. novembris]] — uzsniegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]]. * [[23. novembris]] — Rīgas jūras līcis atgādina lielu, dziļu kausu, kas pēdējā laikā bija pastāvīgi pilns. Ūdens līmenis cēlās arī Daugavas grīvā, radot nemieru krasta rajonu iedzīvotājos. Vainīgs bija dienvidrietumu un rietumu vējš. Tas dzina ūdeni no [[Ziemeļjūra]]s [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un tālāk caur Irbes jūras šaurumu Rīgas jūras līcī. No rīta līcī ūdens līmenis pārsniedza Kronštates pēdmēra nulles atzīmi par 70 līdz 80 centimetriem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vainīgs ir vējš. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 274, {{dat|1973|11|23|SK}}</ref> * [[25. novembris]]: ** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. ** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega. * [[26. novembris]] — pulksten 19:35 Liepājā tika novērota samērā reta dabas parādība — pērkona negaisu kopā ar sniegu. Tiesa, bija tikai viena atmosfēras elektrības izlāde, toties visai spēcīga.<ref>Vēstule ar komentāru | Neparastais gaišums. Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 235, 3. lpp. {{dat|1973|12|4|SK}}</ref> * [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus. * [[30. novembris]] — termometra dzīvsudraba stabiņš Rīgā naktī noslīdēja līdz −7,9 grādu atzīmei. Strauji bija sācis veidoties ledus Latvijas ezeros un upēs. Republikas austrumu rajonos pat lielos ezeros ledus biezums sasniedza 5 līdz 10 centimetrus. Bija sākusi aizsalt arī Daugava. Izņēmums bija upes grīva, kur izveidoties ledus segai neļāva pastāvīgā kuģu kustība, kā arī krāčainie upes iecirkņi. Līdz ar ziemas iestāšanos par prieku slēpotājiem balta sniega sega klāja Latvijas laukus un mežus. Visdziļākais sniegs (līdzenos, horizontālos iecirkņos) bija Ainažos un Alūksnē — 24 centimetri, Skultē un Mērsragā — 14 līdz 15 centimetri, Madonā un Rīgā — 16 centimetri. === Decembris === [[Attēls:Frīdriha Engelsa iela Rīgā, 1973. gada decembris.png|thumb|200px|Sniegots pilsētas skats Frīdriha Engelsa ielā ([[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]]) Rīgā, 1973. gada decembrī.]] * [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords. Sniega pārpilnība decembra pirmajā dekādē likās visai neparasta parādība. Un ne tikai tādēļ, ka divas iepriekšējās ziemas bija gandrīz bez sniega. Republikas galvaspilsēta pēdējās divās dienās divreiz pārspēja sniega rekordus. Pirmo reizi visā ilggadīgajā novērojumu vēsturē Rīgas meteoroloģiskā novērojumu stacija reģistrējusi tik dziļu sniegu šajā gada laikā — 39 centimetri. Tik dziļš sniegs Latvijā pat februārī ir bijis ne biežāk par vienu reizi sešos gados. Rīgā bija arī visvairāk sniega arī salīdzinājumā ar citām Latvijas vietām. Otrajā vietā bija Alūksne (27 centimetri), trešajā vietā — Madona un Jelgava (25 centimetri). Tik bagātīga sniega cēlonis bija no Atlantijas nākošie ļoti plašie (diametrā līdz 2000 un 3000 kilometru) aktīvie (spiediens kritās līdz 8 un 10 milimetriem dzīvsudraba stabiņa trijās stundās) cikloni. Tiem palīdzēja arī vietējie apstākļi. Vispirms jau neaizsalušais Rīgas jūras līcis.<ref>Sinoptiķa komentārs | Sniegs uzstāda rekordu! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 285, {{dat|1973|12|7|SK}}</ref> * [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&nbsp;°C. * [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&nbsp;°C. * [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&nbsp;°C. * [[21. decembris]] — pēc dekādi ilguša relatīvi siltāka laika, minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā atkal pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,9 °C. Visu mēneša trešo dekādi Latvijā laiku noteica cikloni.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 303, {{dat|1973|12|28|SK}}</ref> Laiks bija drēgns, bet relatīvi silts. Minimālā gaisa temperatūra naktīs galvaspilsētā reti kad noslīdēja zem nulles, bet dienā sasniedza pat +5 grādus. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −23,6&nbsp;°C ([[8. decembris]]) * [[Rīga]]: +30,8&nbsp;°C ([[28. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="140" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | align="center" | −10,6&nbsp;°C | [[18. janvāris]] | align="center" | +6,8&nbsp;°C | [[6. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | align="center" | −7,3&nbsp;°C | [[3. februāris]] | align="center" | +5,5&nbsp;°C | [[21. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center" | −5,5&nbsp;°C | [[3. marts]] | align="center" | +18,4&nbsp;°C | [[26. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center" | −2,6&nbsp;°C | [[5. aprīlis]] | align="center" | +18,8&nbsp;°C | [[29. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center" | −0,3&nbsp;°C | [[1. maijs]] | align="center" | +24,1&nbsp;°C | [[22. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center" | +5,8&nbsp;°C | [[12. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" align="center" | +30,8&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center" | +10,1&nbsp;°C | [[26. jūlijs]] | align="center" | +29,6&nbsp;°C | [[8. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center" | +6,6&nbsp;°C | [[28. augusts]] | align="center" | +29,9&nbsp;°C | [[7. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center" | +0,5&nbsp;°C | [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]] | align="center" | +20,0&nbsp;°C | [[9. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center" | −5,5&nbsp;°C | [[24. oktobris]] | align="center" | +17,2&nbsp;°C | [[4. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center" | −7,9&nbsp;°C | [[30. novembris]] | align="center" | +10,8&nbsp;°C | [[9. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}} |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | bgcolor="#99C7FF" align="center"| −23,6&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[8. decembris]] | align="center" | +5,4&nbsp;°C | [[30. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#FFFFFF" align="center" | 14,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 7,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 4,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 2,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 6,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 28,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 10,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 6,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 11,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 9,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 10,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 3,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 0,8 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 7,4&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 52,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 31,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 15,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 5,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 10,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 43,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 7,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 18,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 17,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 11,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 64,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 34,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 25,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 4,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 13,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 62,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 15,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 23,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 23,5 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 12,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 75,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 32,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 1,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 38,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 16,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 99,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 30,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 34,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 33,5 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 79,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 13,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 25,3 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 40,5 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 18,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 71,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 31,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 32,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 13,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 45,1&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 37,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 7,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 0,7 | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 19,0&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[4. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702050358/http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 173 dienas * [[Sniegs]] — 59 dienas * [[Negaiss]] — 24 dienas * [[Migla]] — 31 dienu * [[Krusa]] — 6 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −14,2&nbsp;°C — [[8. decembris]] * −13,2&nbsp;°C — [[9. decembris]] * −10,9&nbsp;°C — [[2. decembris]] * −7,2&nbsp;°C — [[22. janvāris]] * −7,0&nbsp;°C — [[1. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,1&nbsp;°C — [[9. jūlijs]] * +19,8&nbsp;°C — [[8. jūlijs]] * +19,1&nbsp;°C — [[17. jūlijs]] * +18,7&nbsp;°C — [[29. jūnijs]] * +18,2&nbsp;°C — [[7. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1973. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1973. gads Latvijā]] 7psnj1jfoakqozstu3xzcwdg4arkuwr 0 206040 4513645 4243255 2026-08-27T07:29:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513645 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1972]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,3&nbsp;°C |min Lat = −31,6&nbsp;°C |max Lat = +32,1&nbsp;°C |vid Rīga = +6,8&nbsp;°C |min Rīga = −23,6&nbsp;°C |max Rīga = +31,1&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 645,1 mm<br />Rīga: 744,1 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 157,0 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 76,4 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 65,3 mm ([[15. jūnijs]]) |sniega sega = Rīga: 9 cm ([[26. novembris|26.]], [[27. novembris]]) |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1972]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == * '''Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta vasara.''' Viskarstākā vasara Rīgā iepriekš bija 1901. un 1939. gadā. 1901. gadā vidējā temperatūra sezonā bija par 2,3 grādiem augstāka par normu, 1939. gadā — par 2,7 grādiem augstāka par normu. 1972. gada vasara, neskatoties uz augusta vēsajām pēdējām dienām, bija par 2,9 grādiem siltāka par sezonas normu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Tā bija karsta vasara. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 199, {{dat|1972|8|25|SK}}</ref> * Rīgā, gada laikā, vislielākais novērotais pērkona negaisu skaits — 36 dienas. * [[Ventspils rajons|Ventspils rajonā]] tika reģistrētas 17 negaisa dienas, tai skaitā jūnijā — 6 (viens negaiss ar krusu) un augustā — 8.<ref>Zibens iesper visaugstākajā kokā. Laikraksts "Padomju Venta" (Ventspils) Nr. 105, 3. lpp. {{dat|1973|7|7|SK}}</ref> === Janvāris === * Līdzās 1969. gadam, 1972. gada janvārī, gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu, tika reģistrēts vismazāk nokrišņu. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 12–13&nbsp;mm, bet vietām — tikai 5–7&nbsp;mm. * [[3. janvāris]] — Rīgā iestājās [[Ziema klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. Dekādes sākumā Baltijā valdīja anticiklons, kuram blakus atradās divi cikloni. Ziemā anticiklons parasti nes aukstumu. [[7. janvāris|7. janvāra]] rītā Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš bija noslīdējis līdz 7 grādiem zem nulles. Republikā tika reģistrēta līdz –17 grādu temperatūra, pie augsnes — līdz –20 grādiem. Paaugstinātā spiediena apgabalā sniegs ir reta parādība. Un, kaut arī anticiklons sāka izirt, sniegs netika novērots. Vistuvākās vietas, kur sniegs bija sastopams, bija Somija, Dānija un Baltkrievija. Rīgai tuvākās vietas, kur vēl bija saglabājies sniegs, bija Zosēni (11 centimetru), Priekuļi un Gaujiena (9 centimetri).<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n005|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sniega pagaidām nebūs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n005{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 5, {{dat|1972|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, tādējādi izveidojās pirmā pastāvīgā sniega sega 1971./1972. gada ziemas sezonā, kura noturējās līdz [[12. februāris|12. februārim]]. Sniega segas biezums nākamajā dienā pieauga līdz 7 centimetriem. * [[13. janvāris|13.]]—[[18. janvāris]] — ļoti auksts laika posms. Sešas dienas pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem −18 grādiem, piecās dienās zem −20 grādiem. * [[13. janvāris]] — pirmo reizi kopš [[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970. gada]] februāra, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem –20 grādiem un no rīta sasniedza –22,1 °C lielu salu. Turpretī pusotra tūkstoša metru augstumā tika reģistrēti tikai –8 grādi. [[12. janvāris|12.]] un [[13. janvāris|13. janvārī]] milzīga gaisa virpuļa centrs (diametrs — 1500 kilometru) pārvietojās no [[Lādogas ezers|Lādogas ezera]] uz Baltkrieviju. Tas izraisīja Latvijas austrumu rajonos skaidru laiku un saltus vējus. Dzīvsudraba stabiņš tur noslīdēja līdz –30 grādiem. Kad viesulis virs Latvijas bija pārskrējis, vējš iegriezās ziemeļrietumos un ieplūda siltāks un mitrāks gaiss.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n011|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Salti!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n011{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 11, {{dat|1972|1|14|SK}}</ref> * [[16. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&nbsp;°C. Tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1972. gadā, −21,0&nbsp;°C. Arī dienā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās tikai līdz −18,7 grādiem. Vēl pavisam nesen gaisa temperatūra Latvijā bija noslīdēja līdz –31 grādam, bet [[21. janvāris|21. janvārī]] Baltijas jūras piekrastē no rīta bija tikai –2 grādi. Vēl dienu iepriekš šķita, ka siltā gaisa plūsmai no rietumiem nav ne gala, ne malas, tomēr pierādījās, ka siltā un aukstā gaisa plūsmu cīņa ieilgst. Stiprais sals janvāra otrajā dekādē izraisīja bažas dārzkopjos, ka augļu koki varētu izsalt. Agrometeorologi paskaidroja, ka kritiskā temperatūra 20 centimetru dziļumā vairumā dārzu kultūru ir –11, –12 grādi. Faktiski viszemākā šī temperatūra, kas tika reģistrēta Latvijā, bija atzīmēta Daugavpilī un Stendē un bija –9 grādi, Rīgā un tās apkārtnē ap 0.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n017|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Janvāris—kontrastu mēnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n017{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 17, {{dat|1972|1|21|SK}}</ref> * [[16. janvāris]] — pēc 21 secīgas diennakts, ar temperatūru patstāvīgi zem nulles, pirmo reizi galvaspilsētā gaisa temperatūra pakāpās virs tās un bija +0,1 °C. Līdz nākamajam atkusnim bija jāgaida vēl 14 dienas. === Februāris === * Vismazāk nokrišņu februārī gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 7&nbsp;mm, bet vietām — tikai 2–5&nbsp;mm. * Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 4,8&nbsp;mm, kas tobrīd bija ceturtais (2012. gada novembrī, līdzās 1986. gada februārim, septītais) sausākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada. Nokrišņu daudzums februārī Rīgā bija tikai 4 milimetri, kas sastāda 14 procentus no normas. Pēdējo reizi tik sauss februāris iepriekš bija 1929. gadā. Uzmanību saistīja vēl kāds fakts: tik noturīgi silts februāris kopš 1881. gada atzīmēts tikai vienu reizi. Divdesmit divas dienas pēc kārtas temperatūra turējās augstāka nekā februāra norma. Mēneša beigās nedaudz sniega (6 līdz 10 centimetri) bija atlicis vienīgi Madonas — Ainažu rajonā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n053|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Savāda ziema] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n053{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 53, {{dat|1972|3|3|SK}}</ref> Jau kopš janvāra vidus notiek auksto un silto gaisa masu "cīņa". No vienas puses ir aukstais Sibīrijas anticiklons, bet no otras siltie Atlantijas cikloni, kuri ik pa laikam dodas Ziemeļeiropas virzienā, bet līdz Baltijas valstīm tā īsti nenonāk.<ref name="sinoptika-komentars-cina-atmosfera">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n029|issueType:P Sinoptiķa komentārs | "Cīņa" atmosfērā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n029{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 29, {{dat|1972|2|4|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — maksimālā sniega sega Mērsraga rajonā — 8 centimetri, Madonā — 11 centimetri, Alūksnē un Gulbenē — 10 līdz 12 centimetri.<ref name="sinoptika-komentars-cina-atmosfera" /> * [[8. februāris]] — pēc ilgstošā sala, kurš galvaspilsētu "neatlaida" kopš gada pirmajām dienām, Rīgā iestājās atkusnis. Pirmajās desmit februāra dienās Rīgā temperatūra bija par 0,1 grādu zemāka nekā norma, taču nokrišņu daudzums — tikai 1 milimetrs, tas nozīmē 8 procentus normas. Dziļākā sniega sega bija Madonā — 9 centimetri un Gulbenē — 11 centimetri. Republikas austrumu daļā augsne bija sasalusi 120 centimetru dziļumā. Rietumu daļā sasaluma slānis bija plānāks — 40 centimetru, bet Rīgas tuvumā — 80 centimetru.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n035|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Joprojām salts laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n035{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 35, {{dat|1972|2|11|SK}}</ref> * [[12. februāris]] — Rīgā nokusa [[10. janvāris|10. janvārī]] izveidojusies sniega sega. Virs Baltijas valstīm valdīja mierīgs laiks — klusums ir ne tikai tādēļ, ka vēji lēni, bet arī tādēļ, ka dienām ilgi nemainās temperatūra un atmosfēras spiediena. Pavisam cita situācija bija Rietumeiropā. Nesen pāri Francijai gāja ļoti dziļš ciklons. Pēc tam, tiesa, gan mazāks virpulis brāzās pāri Anglijai. Arī februāra otrās dekādes izskaņā Atlantijas okeāns vēl bangoja: enerģiski cikloni joprojām parādās virs okeāna. Ļoti aktīvs ciklons bija virs Skandināvijas un Ziemeļsibīrijas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n041|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — klusums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n041{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 41, {{dat|1972|2|18|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rīgā uzsniga 1 centimetrus bieza sniega sega, kura tajā pašā dienā nokusa. * [[10. marts]] — Rīgā divdesmit piekto dienu pēc kārtas nebija reģistrēti nokrišņi. Tomēr dienu iepriekš virs Kaļiņingradas uzradās ciklona centrs, kas bija izveidojies virs Austrijas [[8. marts|8. martā]]. Visai intensīvu nokrišņu zona lietus un slapja sniega veidā ietvēra visu Lietuvu un pārkāpa arī Latvijas dienvidu robežu. Radās cerība, ka nokrišņi sasniegs arī Rīgu, tomēr šoreiz (kā, starp citu sinoptiķi bija aprēķinājuši) šīm cerībām nebija lemts piepildīties. Saltais anticiklons, kas atradās virs Skandināvijas, atspieda ciklona virpuli atpakaļ uz dienvidiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n058|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema neatkāpjas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n058{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 58, {{dat|1972|3|10|SK}}</ref> * [[12. marts|12.]]—[[14. marts]] — divu diennakšu laikā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās par gandrīz 28 grādiem: [[12. marts|12. marta]] naktī gaiss atdzisa līdz −14,2 °C, kas arī bija mēneša aukstākā nakts, bet jau [[14. marts|14. martā]] temperatūra pakāpās līdz +13,6 °C. * [[13. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[14. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,6&nbsp;°C. Šī bija arī pirmā reiz [[1972]]. gadā, kad gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās virs +10 grādiem. * [[15. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&nbsp;°C. Marta otrās dekādes sākumā pavasarīga saule neparasti dāsni apveltīja zemi ar savu staru siltumu. To veicināja apstāklis, ka debesis bija skaidras. [[14. marts|14. martā]] temperatūra dienā sasniedza +13, +14 grādus, kas marta vidū ir diezgan reta parādība. Tik intensīvu siltuma plūsmu atnesa Atlantijas gaiss, kas atspieda salta anticiklonu no Baltijas uz dienvidiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n064|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Dāsnā marta saule] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n064{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 64, {{dat|1972|3|17|SK}}</ref> * [[23. marts]] — 39 dienas Rīga netika novēroti būtisku nokrišņu, bet sausuma periods beidzās, jo Atlantijas okeāns uz Baltiju atsūtīja mitru ciklonu. Vietām Latvijā nolija spēcīgs lietus un sniga sniegs. Sniega sega — 8 līdz 9 centimetri. Ciklons virs Baltijas sacēla 10 balles stipru vēju. Tā ātrums brāzmās sasniedza 37 metrus sekundē — 12 balles. Bet sakarā ar to, ka ciklona centrs gāja pa maršruta Liepāja—Daugavpils, visspēcīgākais vējš bija ciklona virpuļa dienvidu daļā, tas ir, Latvijas dienvidos un sevišķi Lietuvā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n070|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ciklons nāca no Atlantijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n070{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 70, {{dat|1972|3|24|SK}}</ref> * [[31. marts]] — tika ziņots par to, ka bija atkususi augsnes aramkārta. Bija vērojamas pavasara pazīmes arī upēs. Ūdens tajās sāka intensīvi celties: Daugavā par 20 līdz 80 centimetriem diennakti, Lielupē, kas ir rāmāka upe, par 5 līdz 15 centimetriem. Daugavpils rajonā Daugavā bija sācis iet ledus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n076|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris laukos un upēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n076{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 76, {{dat|1972|3|31|SK}}</ref> === Aprīlis === Pēc ziemas, kurā gandrīz nemaz nebija sniega, atnāca pavasaris bez paliem. Iepriekšējos gados pavasarī upju caurtece sasniedza 8600 kubikmetru ūdens sekundē, turpretim 1972. gada pavasarī šis skaitlis nepārsniedza 1300 kubikmetru. Daudzās republikas upēs ledus siltuma un saules ietekmē izkusa turpat uz vietas, īstas ledus iešanas nemaz nebija. Pa Daugavu peldēja atsevišķi ledus gabali, cik necik tas sablīvējies vienīgi [[Pļaviņu HES|Pļaviņu]] un [[Ķeguma HES]] ūdenskrātuvēs.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n082|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris bez paliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n082{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 82, {{dat|1972|4|7|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — daudzi rīdzinieki žēlojās, ka spiedīgajā gaisā, grūti elpot. Kaut gan gaisa temperatūra bija tīkama (+18 līdz +20 grādu), taču nebija jūtama gandrīz nekāda vēja pūsma. Arī lietus pārāk stipri nelija. Spilgti izteiktas atmosfēras frontes tuvošanās izraisīja nepatīkamu reakciju cilvēkos, kas jutīgi pret laika pārmaiņām, minētā atmosfēras frontes tuvošanās laikā, kā arī tad, kad tā atrodas virs — krasi mainās gaisa spiediens, mitrums, temperatūra, elektriskā lauka spriegums utt. Šāda atmosfēras fronte virs Rīgas atradās ap pulksten 15.<ref name="sinoptika-komentars-kadel-kluvis-vesaks">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n088|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kādēļ kļuvis vēsāks?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n088{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 88, {{dat|1972|4|14|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — atmosfēras fronte sadalīs Latviju divās daļās. Republikas dienvidu daļā lija un bija silts: +15 līdz +20 grādu. Pārējā teritorijā pārsvarā bija sauss laiks, temperatūra: +10 līdz +15 grādu.<ref name="sinoptika-komentars-kadel-kluvis-vesaks" /> Rīga diennakts nokrišņu summa sasniedza 23,7 milimetrus. * [[20. aprīlis]] — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3,6 °C. Aprīļa otrās dekādes beigās gandrīz visur augsne bija atkususi pilnīgi. Tikai dažviet Latvijas austrumu rajonos 80 līdz 115 centimetru dziļumā saglabājies 10 līdz 20 centimetrus biezs sasaluma slānis. Dienā augsnes aramkārta sasila līdz +4,7 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n094|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Zeme gaida] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n094{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 94, {{dat|1972|4|21|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — Rīgā uzsniga 1 centimetrus bieza sniega sega, kura tajā pašā dienā nokusa. Šī bija arī pēdējā diena 1972. gada pavasarī, kad galvaspilsētā tika reģistrēta sniega sega. * [[29. aprīlis]] — pēdējā diena galvaspilsētā, ziemas — pavasara sezonas laikā, kad minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, un bija −1,9 °C. === Maijs === * [[1. maijs|1.]]—[[5. maijs]] — piecas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem. * [[1. maijs]] — pirmo reizi 1972. gadā, gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,7&nbsp;°C. * [[5. maijs]] — termometra dzīvsudraba stabiņā neatlaidīgi rādīja temperatūru, kas ir par 7 līdz 8 grādiem augstāka par normu. Gaisa robeža, kur dienas temperatūra ir 20 grādi, iezīmējās līnijā Stokholma — Vilna — Voroņeža — Ļeņingrada — Stokholma. Vēji, kas ietekmēja laiku, pūta uz ziemeļiem un visa siltā gaisa masa plūda uz dienvidiem, kur bija ievērojami aukstāks nekā Baltijā. Tāpēc [[7. maijs|7. maijā]] notika temperatūras pazemināšanās. Ūdens temperatūra upēs bija no +9 līdz +12 grādiem. Rīgas jūras līcī — līdz +10 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n105|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Augstāka par normu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n105{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 105, {{dat|1972|5|5|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +0,1 °C. * [[20. maijs]] — siltākā maija diena galvaspilsētā. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,4&nbsp;°C. === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 80 dienas. * [[13. jūnijs]]: ** Naktī uz 13. jūniju vairākās vietās bija neparasti spēcīga krusa. Piemēram, Rīgas rajona kolhozā "Padomju Latvija" ([[Salas pagasts (Mārupes novads)]]), pēc aculiecinieku stāstījuma, krusas graudi bijuši vistas olas lielumā. Krusas negaiss turpinājās 80 minūtes. Pat no rīta tur varēja atrast neizkusušus krusas graudus. Šāda krusa, kas birst ar 30 līdz 40 metru ātrumu sekundē, spēj apdraudēt gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Ar ko bija izskaidrojama šāda parādība? Augsnes spēcīgā sasilšana un lielais mitruma daudzums, ko pēdējā laikā atnesa dienvidu cikloni, veicināja spēcīgu gubu mākoņu izveidošanos un izraisīja lietavas, krusu un negaisus.<ref name="sinoptika-komentars-lietusgazes-negaisi-krusa-laikraksts-rigas-balss-nr-140-dat-1972-6-16-sk">Sinoptiķa komentārs | Lietusgāzes, negaisi, krusa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 140, {{dat|1972|6|16|SK}}</ref> ** Rīgā un Latvijā kopumā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, attiecīgi +31,1&nbsp;°C un 31,4 °C. [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gadā]] gaisa temperatūra [[Rīga|Rīgā]] pakāpās līdz +33,0 °C un abi rekordi tika pārspēti.<ref>[https://www.la.lv/ceturtdien-gaidami-karstuma-rekordi-vietam-plosisies-perkona-negaiss Ceturtdien gaidāmi karstuma rekordi, vietām plosīsies pērkona negaiss], la.lv, {{dat|2019|6|16|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza '''65,3 mm''', kas ir lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds jebkad ir reģistrēts galvaspilsētā, kopš 1924. gada. Otrās dekādes sākumā un vidū Latvijā bija karsts laiks ar lietavām un negaisiem. Dienas temperatūra sasniedza +26 līdz +31 grādu. Sevišķi intensīvs lietus nolija republikas rietumos. Liepājas, Kolkas, Stendes un Rīgas apkārtnē pāris stundu laikā nolija 20 līdz 30 milimetru, bet diennaktī — 40 līdz 60 milimetru lietus, tātad gandrīz mēneša norma.<ref name="sinoptika-komentars-lietusgazes-negaisi-krusa-laikraksts-rigas-balss-nr-140-dat-1972-6-16-sk" /> * [[23. jūnijs]] — Ūdens temperatūra Rīgas Jūras līcī +15, +17 grādi, Daugavas, Lielupes un Gaujas grīva +17, +20 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Joprojām vēsi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 145, {{dat|1972|6|23|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — tika reģistrēta augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1972. gadā, +24,1&nbsp;°C. Vairākas dienas mēneša izskaņā pie zemes pūta ziemeļaustrumu vējš. Gaisa plūsmām visos augstumos bija tas pats virziens, un, likās, ka jau sen vajadzētu temperatūrai kristies. Bet tas nenotika — visā Baltijas teritorijā bija karsts laiks. Vēl vairāk — dzīvsudraba stabiņš termometrā pacēlās līdz atzīmei, kas pēdējos simt gados Rīgā reti sastopama: gaisa temperatūra bija +30 grādi. Šāda meteoroloģiska situācija bija izveidojusies tādēļ, ka siltās gaisa masas bija iekļuvušas tālu ziemeļos un temperatūra pat Arhangeļskas apgabalā un Skandināvijā sasniedza +30 grādus. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija +18, +20 grādi, upēs +18, +24 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Karstums nemitēsies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 151, {{dat|1972|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 118,6 mm. Mēneša pirmajā pusē aizvien biežāk tika novēroti laikapstākļu rekordi. Mēneša pirmās dekādes izskaņā Saldū pāris stundu laikā nolija gandrīz 90 milimetru nokrišņu (!), kas pārsniedza mēneša normu. Spēcīga lietus gāžu iemesli bija atmosfēras pārvietošanās. Tas radīja intensīvu ūdens tvaiku kondensāciju un vienlaicīgi — spēcīgas lietusgāzes.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laika rekordi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 163, {{dat|1972|7|14|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]] — Saldu pēcpusdienā piemeklēja spēcīgs negaiss. Diennakts nokrišņu summa sasniedza 89,7 milimetrus (!). Aizkraukles hidroloģiskajā stacijā, [[Ogres rajons|Ogres rajona]] Lielpečos tika reģistrēti 43,4 milimetri. * [[7. jūlijs]] — ūdens temperatūra Rīgas Jūras līča dienvidu daļā bija +18 līdz +19 grādi, bet upēs no +17 līdz +22 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vietām —— lietus. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 157, {{dat|1972|7|7|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]]: ** Naktī uz [[13. jūlijs|13. jūliju]] Valmieras hidrometeoroloģiskā stacijā tika fiksēti 79,4 milimetri (!) nokrišņu. Negaiss sākās 12. jūlija vakarā, plkst. 19:20 un ilga līdz 3 naktī. Novērotāja piebildēs minēts spēcīgs negaiss, kas traucēja elektroapgādi, izskaloja lielas gravas, kā arī vietām bojāja kartupeļu laukus.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1517404486054072320 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|22|SK}}</ref> ** Ne tik stiprs lietus [[12. jūlijs|12. jūlija]] vakarā bija Rīgā — 35 minūšu laikā nolija 22,3 milimetri nokrišņu (Diennakts summa — 23,2 mm). Saldū nakts sākumā nolija 30,6 mm. * [[20. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,5&nbsp;°C. * [[21. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,4&nbsp;°C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +31,3&nbsp;°C. Jūlija trešās dekādes sākumā Maskavā dzīvsudraba stabiņš dienā uzkāpa līdz +29 grādiem, Ukrainā — līdz +32, Rietumeiropā līdz +32 un pat +34 grādiem. Silts laiks ir ari ziemeļos. Dzestri bija tikai Atlantijas okeānā. Virs Skandināvijas bija izpletusies aukstā atmosfēras fronte. Tai sekoja vēsāks laiks un ziemeļrietumu vēji. Šī atmosfēras fronte [[22. jūlijs|22. jūlijā]] sasniedza Baltiju. Temperatūra dienu pazeminājās līdz +17, +20 grādiem, nakti uz [[22. jūlijs|22. jūliju]] tā bija aptuveni no +12 līdz +15 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kļūs vēsāks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 169, {{dat|1972|7|21|SK}}</ref> Galvaspilsētā, pēc ilgstoša laika posma ar minimālo temperatūru nakts stundās virs +15 grādiem, naktī uz [[23. jūlijs|23. jūliju]] tā noslīdēja līdz +12,6 °C. * [[26. jūlijs]] — līdzās [[20. jūlijs|20. jūlijam]], tika sasniegta 1972. gada jūlija maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā — +29,5 grādi. * [[28. jūlijs]] — Ūdens temperatūra Rīgas Jūras līča dienvidu daļā: no +20 līdz +22 grādiem, upēs — no +20 līdz +25 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasaras pēdējais mēnesis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 175, {{dat|1972|7|28|SK}}</ref> === Augusts === * Karstas augusta pirmās divas dekādes ar spēcīgām lietusgāzēm. * [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastā]] tika reģistrēts vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī Latvijā — '''330&nbsp;mm'''. * Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 157,0 mm, kas uz to brīdi bija piektais (2012. gada novembrī devītais) mitrākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada. Augusta pirmajās dienās Rīgas jūras līča dienvidu daļā tika novērots ūdens [[apvelings]]. Pie vainas bija dienvidaustrumu vējš, kas augšējo siltā ūdens slāni (+22 līdz +25 grādi) aizdzina uz ziemeļiem un no dzelmes pacēlās aukstā ūdens slānis. Ūdens temperatūra peldvietās noslīdēja līdz +9 grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-kas-noticis-rigas-juras-lici-laikraksts-rigas-balss-nr-181-dat-1972-8-4-sk">Sinoptiķa komentārs | Kas noticis Rīgas jūras līcī?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 181, {{dat|1972|8|4|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — dziļš ciklons, kura centrs pārvietojās no Baltkrievijas un Latviju, atnesa stipras lietusgāzes. Rīgā lietus sākās dienas vidū un līdz dienas beigām nolija '''49,7 mm (!)'''.<ref name="sinoptika-komentars-kas-noticis-rigas-juras-lici-laikraksts-rigas-balss-nr-181-dat-1972-8-4-sk" /> * [[18. augusts]] — virs okeāna sāka veidoties pirmie diezgan dziļie Atlantijas cikloni. Centrs vienam no tiem šajā dienā atradās 100 kilometrus uz austrumiem no Oslo. Ar šo ciklonu saistītā aukstā atmosfēras fronte iepriekš stiepās pāri Berlīnei līdz Francijas dienvidiem. Vakarā tā virzījās pāri Baltijai, atnesot lietu — Rīgā vakarā un naktī nolija 18,6 mm nokrišņu. Pēc tam iegriezās ziemeļrietumu vējš.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens pazīmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 193, {{dat|1972|8|18|SK}}</ref> * [[23. augusts]] — [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] [[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]] Reiņos tika reģistrēts augustā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums — '''150&nbsp;mm'''. * [[24. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskais rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. * [[27. augusts]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 30,2 milimetri. === Septembris === Septembra pirmajās dienās tika novērota ļoti strauja temperatūras pazemināšanās. Daudzviet tika izsludināts brīdinājums par salnām.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirmās rudens viltības. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 205, {{dat|1972|9|1|SK}}</ref> * [[2. septembris]] — naktī galvaspilsētā temperatūra pazeminājās līdz +4,5 grādiem. * [[10. septembris]] — siltākā 1972. gada septembra diena galvaspilsētā. Gaisa temperatūra sasniedza pilnus +25 grādus. No septembra pirmās dekādes beigām līdz otrās dekādes vidum Latvijā bija silts laiks. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra tuvojās un pat pārsniedza +25 grādus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Precīzi pēc saraksta. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 217, {{dat|1972|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +22,8 °C. Līdz šīs dienas rekordam, kurš tika uzstādīts 1949. gadā, pietrūka 0,6 grādi. Augustā un septembra pirmajās divās dekādēs Latvijā bija vērojams nevienmērīgs nokrišņu sadalījums. Īpaši daudz lija Latvijas rietumu rajonos — Rucavā nolija 299 milimetri, kas ir vismaz divreiz vairāk nekā norma. Par lietus trūkumu nevarēja sūdzēties arī Rīga — 191 milimetrs, jeb 160% no tā laika klimatiskās normas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens lietavas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 223, {{dat|1972|9|22|SK}}</ref> * [[28. septembris]] — naktī dzīvsudraba stabiņš republikas rietumos noslīdēja līdz +4 grādiem un līdz −5 grādiem republikas austrumos. Rekordu uzstādīja Rūjiena, kur temperatūra bija –6 grādi. Cēsīs un Madonā uzsniga pirmais sniegs, bet dienā tas uzsniga visos Latvijas dienvidaustrumu rajonos.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 229, {{dat|1972|9|29|SK}}</ref> Galvaspilsētā minimālā gaisa temperatūra bija +0,9 °C — zemākā šajā mēnesī. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −1,3&nbsp;°C. Šī bija arī pirmā reize [[1972]]. gadā rudens sezonā, kad gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem. * [[12. oktobris]] — apmēram pulksten 10 no rīta Rīgu sasniedza ciklona aukstā atmosfēras fronte. Ja pirms tās gaisa spiediens kritās, tad pēc aukstās frontes aiziešanas, spiediens sāka strauji palielināties. Dienvidaustrumu vēja vietā sāka pūst ziemeļu vējš.<ref>Sinoptiķa komentārs | Starp diviem cikloniem. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 241, {{dat|1972|10|13|SK}}</ref> Atmosfēras fronte galvaspilsētai atnesa 13,4 milimetrus nokrišņu. * [[15. oktobris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 25,7 milimetrus. * [[20. oktobris]] — no rīta, trīs stundu laikā, barometra dzīvsudraba stabiņš kritās par 4 milimetriem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Nepastāvīgs laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 247, {{dat|1972|10|20|SK}}</ref> * [[24. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 1 centimetru bieza sniega sega, kura dienā nokusa. Pēc auksta laika, kas savu apogeju sasniedza 23. oktobrī, kad Rīgā dzīvsudraba stabiņā noslīdēja līdz −5 grādiem (−3,9 °C); temperatūras pacelšanās līdz +13 grādiem bija patīkams pārsteigums. Šīs pārmaiņas atnesa ciklons, kura centrs oktobra trešās dekādes vidū lēnām pārvietojās no Spānijas krastiem līdz Anglijai. Tā austrumu daļa, virzoties pār Itāliju un Poliju, atnesa siltumu arī Latvijai.<ref>Sinoptiķa komentārs | Oktobra pārsteigumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 253, {{dat|1972|10|27|SK}}</ref> === Novembris === Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 94,9&nbsp;mm, kas ir lielākais novembra nokrišņu daudzums kopš 1924. gada. Oktobra beigās un novembra pirmajās dienās Baltijai nemitīgi pāri virzījās cikloni, kas radās virs Baltijas un ar lielu ātrumu (60 līdz 80 kilometru stundā) pārvietojās uz austrumiem. Piecās dienās pāri Latvijai brāzās četri cikloni, kas atnesa stipru lietu un biezu miglu. Dziļākais ciklons virzījās pāri [[2. novembris|2. novembrī]] ([[1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā|1969. gada 2. novembra orkāna]] trešajā gadadienā) un izraisīja stipra vēju Baltijas jūrā. Vējš sadzina ūdeni Rīgas jūras līcī un Daugavas grīvā (apmēram 80 centimetru virs nulles).<ref>Sinoptiķa komentārs | Cikloni virs Baltijas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 259, {{dat|1972|11|3|SK}}</ref> * [[10. novembris]] — virs Rīgas atmosfēra bija nemierīga. Pie zemes vēja ātrums bija tikai 7 metri sekundē, bet 10 kilometru augstumā gaisa plūsma traucās ar lidmašīnas ātrumu — ar 45 metriem sekundē (tas ir, pusotras reizes spēcīgāk par viesuļvētra, kas brāzās pār Latviju pirms diviem gadiem). Četru kilometru augstumā blīvie mākoņi beidzās un spoži spīdēja saule. 11 kilometru augstumā virs zemes temperatūra bija −65 grādi, bet piezemē +9 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Lidmašīnas ātrumā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 264, {{dat|1972|11|10|SK}}</ref> * [[11. novembris|11.]]—[[17. novembris]] — Norvēģijas ziemeļos savas pēdējās dienas dzīvoja ļoti aktīvs ciklons. Tas izveidojās 11. novembrī Atlantijā uz aukstā un siltā gaisa robežas. Tās pašas dienas vakara par tā eksistenci uzzināja angļi, bet nākamajā dienā, pārvietodamies uz austrumiem, niknais viesis sasniedza Dāniju. Savā ceļā (800 kilometru platumā) viesuļvējš lauza kokus, izgāza sakaru un elektropārvades līniju stabus, radīja sniegu un plūdus, Stihija nodarīja daudz posta. Tik barga virpuļa parādīšanās Baltijas dienvidos izraisīja dabisku nemieru Latvijas sinoptiķos, jo vairāk tādēļ, ka sasniedzis Zviedrijas dienvidus, tas mainīja trajektoriju un nāca tieši uz Latviju. Likās, ka tā ierašanās nav novēršama, bet pēc sešām stundām ciklons atkal mainīja virzienu un, šķērsojis Lietuvu, devās uz Norvēģiju.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirātisks ciklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 270, {{dat|1972|11|17|SK}}</ref> * [[16. novembris]] — otro reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 1 centimetrus bieza sniega sega, kura dienas laikā nokusa. * [[19. novembris]] — atkal Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura saglabājās četras dienas, jo gaisa temperatūra dienā bija tikai grādu virs nulles, bet naktīs pieturējās sals. * [[24. novembris]] — naktī virs Skandināvijas tika reģistrēts aukstums līdz −15, −24 grādiem. Aukstais gaiss lēnām tuvojās Latvijai. Ūdens temperatūra dažās Latvijas upēs bija tuvu nullei. Gaisa temperatūras pazemināšanās izraisīja upju aizsalšanu. Sāka aizsalt Gauja un dažas nelielas austrumu rajonu upes.<ref>Sinoptiķa komentārs | Uz upju aizsalšanas sliekšņa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 275, {{dat|1972|11|24|SK}}</ref> * [[25. novembris]] — uzsniegot 5 centimetriem sniega, Rīgā uz četrām dienām atkārtoti izveidojās sniega sega — gada maksimumu, 9 centimetri, sasniedzot nākamajās divās dienās. * [[29. novembris]] — galvaspilsētā pilnībā nokusa sniega sega un līdz gada beigām jauna vairs neizveidojās. === Decembris === Decembris Latvijā iestājās ar siltu laiku. Dienā gaisa temperatūra iesila līdz +4, +7 grādiem, bet naktī +2, +5 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Decembris Rīgā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 281, {{dat|1972|12|1|SK}}</ref> * [[15. decembris]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +8,6 °C, kas bija par 9 grādiem augstāka nekā norma. Tajā laikā tika ziņots, ka kopš 1881. gada, kad tika sākti regulāri hidrometeoroloģiskie novērojumi, Rīgā nekad nav konstatēta tik augsta gaisa temperatūra decembra otrajā dekādē. Tiesa, 1956. gada 17. decembrī Rīgā bija pat +9,0 °C. Arī ūdens Rīgas jūras līcī un upēs, pretēji ierastajam, bija kļuvis siltāks, līdz ar to, ledus, kas bija izveidojies atsevišķās vietās, bija pilnībā izkusis.<ref>Sinoptiķa komentārs | Decembra pārsteigumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 292, {{dat|1972|12|15|SK}}</ref> * [[24. decembris]] — 1972. gada Ziemassvētki Rīgā bija bez sniega. Gaisa temperatūra svārstījās no −2 grādiem dienā līdz −5 grādiem nakts stundās. * [[26. decembris]] — Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. * [[29. decembris]] — laikrakstā "Rīgas Balss" tika ziņots, ka 1500 kilometru rādiusā no Rīgas sniega nav un tuvākajā laikā tas arī nav gaidāms.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 304, {{dat|1972|12|29|SK}}</ref> == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −23,6&nbsp;°C ([[16. janvāris]]) * [[Rīga]]: +31,1&nbsp;°C ([[13. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Vidējā nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] bija 645,1 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] bija 744,1 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru {{krieviski}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −23,6&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[16. janvāris]] | <center> +2,6&nbsp;°C | [[1. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−8,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−5,4}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −12,5&nbsp;°C | [[6. februāris]] | <center> +3,6&nbsp;°C | [[12. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−1,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,6}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −14,3&nbsp;°C | [[12. marts]] | <center> +13,6&nbsp;°C | [[14. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+0,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,3}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −3,6&nbsp;°C | [[20. aprīlis]] | <center> +18,6&nbsp;°C | [[13. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+4,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,9}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +0,1&nbsp;°C | [[12. maijs]] | <center> +28,4&nbsp;°C | [[20. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,0&nbsp;°C | [[4. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +31,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[13. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +10,1&nbsp;°C | [[9. jūlijs]] | <center> +29,5&nbsp;°C | [[20. jūlijs|20.]], [[26. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+20,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,1}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +7,6&nbsp;°C | [[28. augusts]] | <center> +28,4&nbsp;°C | [[8. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+17,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,4}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +0,9&nbsp;°C | [[28. septembris]] | <center> +25,0&nbsp;°C | [[10. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+11,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −3,9&nbsp;°C | [[23. oktobris]] | <center> +17,6&nbsp;°C | [[9. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+5,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −5,4&nbsp;°C | [[25. novembris]] | <center> +10,0&nbsp;°C | [[8. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+3,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,7}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −9,7&nbsp;°C | [[28. decembris]] | <center> +8,6&nbsp;°C | [[14. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,9}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 2,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 4,8&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 2,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 72,6&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 40,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,9&nbsp;mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 96,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 71,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 65,3&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[15. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 118,6&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 35,3 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 76,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 157,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 62,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 28,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 66,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 49,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 48,3&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 29,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 25,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 94,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 45,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 20,3&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. decembris]] |- |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −18,7&nbsp;°C — [[16. janvāris]] * −17,5&nbsp;°C — [[17. janvāris]] * −15,9&nbsp;°C — [[13. janvāris]] * −14,0&nbsp;°C — [[15. janvāris]] * −13,4&nbsp;°C — [[18. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +19,4&nbsp;°C — [[26. jūlijs]] * +19,2&nbsp;°C — [[2. jūlijs|2.]], [[27. jūlijs]] * +19,1&nbsp;°C — [[1. jūlijs]] * +18,9&nbsp;°C — [[25. jūlijs]] * +18,7&nbsp;°C — [[30. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1972. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1972. gads Latvijā]] inlm53mqzyetruvrpwqvjhun0dqsnrr 0 208357 4513367 4352012 2026-08-26T15:27:12Z Biafra 13794 +navig. veidne 4513367 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Els Horfords | vārds_orig = ''Al Horford'' | attēls = Al Horford of the Boston Celtics during an event celebrating the team’s 2024 NBA Championship on November 21, 2024 on the South Lawn of the White House (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Els Horfords 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|6|3}} | dz_viet = {{vieta|Dominikāna|Puertoplata}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=206}} | svars = {{mērvienība|kg=109}} | poz = {{Basketbola pozīcija|54}} | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Floridas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 20 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2007. gada NBA drafts|2007]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Atlantas "Hawks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2007|start}}–{{nbay|2015|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2016|start}}–{{nbay|2018|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2019|start}}–{{nbay|2019|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "76ers"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2020|start}}–{{nbay|2020|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2021|start}}–{{nbay|2024|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2025|start}}–pašlaik | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Dominikāna}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempions]] <small>({{nbay|2023|end}})</small> * 5× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2010}}, {{nasg|2011}}, {{nasg|2015}}, {{nasg|2016}}, {{nasg|2018}})</small> * [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2010|end}})</small> * [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] <small>({{nbay|2017|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2007|end}})</small> * 2× [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions <small>(2006, 2007)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Alfrēds Džoels Horfords Reinoso''' ({{val|en|Alfred Joel Horford Reynoso}}; dzimis {{dat|1986|6|3}} [[Puertoplata|Puertoplatā]]) ir [[Dominikāna]]s [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, [[Dominikānas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2025. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]], bet iepriekš spēlēja [[Bostonas "Celtics"]], kura sastāvā kļuva par 2024. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]]. Piecas reizes piedalījies [[NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]], kā arī 2011. gadā tika iekļauts līgas simboliskajā trešajā izlasē. Viņa tēvs [[Tito Horfords]] arī ir bijis basketbolists, trīs sezonas spēlējis NBA. Spēlētājs ir dzimis Dominikānā, taču bērnību pavadījis ASV, kur sācis spēlēt basketbolu. == Karjera == Spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvēja [[Floridas Universitāte]]s basketbola komandu "Gators". Komandas sastāvā viņš divas reizes kļuva par [[NCAA]] čempionu (2006, 2007). [[2007. gada NBA drafts|2007. gada NBA draftā]] E. Horfordu [[Atlantas "Hawks"]] izraudzījās pirmajā kārtā ar trešo kārtas numuru (pēc [[Gregs Odens|Grega Odena]] un [[Kevins Durants|Kevina Duranta]]). Jau pirmajā sezonā E. Horfords ieņēma vietu "Hawks" starta pieciniekā, bet komanda sasniedza ''play-off'', kur piekāpās nākamajiem čempioniem [[Bostonas "Celtics"]] (3—4). Debijas sezonā viņš tika iekļauts līgas simboliskajā debitantu pirmajā izlasē. 2016. gada jūlijā E. Horfords kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar [[Bostonas "Celtics"]] par 113 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]] uz 4 sezonām. [[2017.—2018. gada NBA sezona|2017.—2018. gada NBA sezonā]] "Celtics" ar centra spēlētāju sastāvā sasniedza Austrumu konferences finālu, kur piekāpās [[Klīvlendas "Cavaliers"]]. 2019. gada jūlijā E. Horfords kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar [[Filadelfijas "76ers"]], kas nodrošināja atalgojumu 97 miljonus dolāru četrās sezonās. 2020. gada decembrī E. Horfords tika aizmainīts uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]], kur aizvadīja vien 28 spēles, jo komandas prioritāte bija jauno spēlētāju attīstība nevis uzvaras spēlēs. 2021. gada jūnijā spēlētājs tika aizmainīts uz [[Bostonas "Celtics"]] — klubu, kurā jau bija aizvadījis trīs sezonas (maiņa ietvēra arī [[Mozess Brauns|Mozesu Braunu]], kurš tāpat devās uz "Celtics", savukārt pretī tika saņemts [[Kemba Volkers]] un divas nākotnes drafta izvēles). 2022. gada NBA ''play-off'' spēlēs E. Horfords 35 gadu vecumā bija viens no svarīgākajiem spēlētājiem "Celtics" komandā. 10. maija otrās kārtas uzvarā pār [[Milvoki "Bucks"]] (116—108) viņš guva 30 punktus (iemetot 5 no 7 trīspunktu metieniem) un sasniedza karjeras rezultativitātes rekordu izslēgšanas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/game/bos-vs-mil-0042100214|title=Boston Celtics vs Milwaukee Bucks May 9, 2022 Game Summary {{!}} NBA.com|website=www.nba.com|access-date=2022-05-10}}</ref> 2022. gada 1. decembrī spēlētājs un klubs noslēdza līguma divu gadu pagarinājumu, kas paredzēja 20 miljonu dolāru lielu atalgojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/celtics/news/celtics-sign-horford-to-a-contract-extension|title=Celtics Sign Horford To A Contract Extension|website=www.nba.com|access-date=2024-01-15|language=en}}</ref> [[2023.—2024. gada NBA sezona|2023.—2024. gada sezonas]] noslēgumā E. Horfords kļuva par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] "Celtics" sastāvā, 38 gadu vecumā spēlējot nozīmīgu lomu komandas sasniegumā. Pirms titula iegūšanas viņš bija otrajā vietā līgas vēsturē starp spēlētājiem, kas aizvadījuši visvairāk izslēgšanas spēļu, negūstot čempiontitulu (aiz [[Karls Malons|Karla Malona]]). Viņš arī kļuva par pirmo Dominikānas basketbolistu, kas uzvarējis NBA čempionātā. 2025. gada oktobrī E. Horfords 39 gadu vecumā noslēdza divu gadu līgumu ar [[Goldensteitas "Warriors"]], kas nodrošinās viņam 12 miljonu dolāru lielu atlīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://warriors.com/news/warriors-sign-free-agent-center-al-horford-20251001|title=Warriors Sign Free Agent Center Al Horford|website=warriors.com|access-date=2025-10-24|language=en}}</ref> === Nacionālā izlase === E. Horfords spēlē [[Dominikānas basketbola izlase|Dominikānas basketbola izlasē]] kopš 2008. gada. Būdams tās līderis, izcīnīja bronzas medaļu 2011. gada Amerikas čempionātā. == Statistika == {{Basketbolista statistika}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 81 || 77 || 31,4 || 49,9 || 0 || 73,1 || 9,7 || 1,5 || 0,7 || 0,9 || 10,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 67 || 67 || 33,5 || 52,5 || 0 || 72,7 || 9,3 || 2,4 || 0,8 || 1,4 || 11,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 81 || 81 || 35,1 || 55,1 || '''100''' || 78,9 || 9,9 || 2,3 || 0,7 || 1,1 || 14,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 77 || 77 || 35,1 || 55,7 || 50,0 || 79,8 || 9,3 || 3,5 || 0,8 || 1 || 15,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 11 || 11 || 31,6 || 55,3 || 0 || 73,3 || 7 || 2,2 || 0,9 || 1,3 || 12,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 74 || 74 || '''37,2''' || 54,3 || 50,0 || 64,4 || '''10,2''' || 3,2 || ''' 1,1''' || 1,1 || 17,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 29 || 29 || 33,1 || '''56,7''' || 36,4 || 68,2 || 8,4 || 2,6 || 0,9 || ''' 1,5''' || '''18,6''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 76 || 76 || 30,5 || 53,8 || 30,6 || 75,9 || 7,2 || 3,2 || 0,9 || 1,3 || 15,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | '''82''' || '''82''' || 32,1 || 50,5 || 34,4 || 79,8 || 7,3 || 3,2 || 0,8 || '''1,5''' || 15,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 68 || 68 || 32,3 || 47,3 || 35,5 || 80,0 || 6,8 || '''5''' || 0,8 || 1,3 || 14,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 72 || 72 || 31,6 || 48,9 || 42,9 || 78,3 || 7,4 || 4,7 || 0,6 || 1,1 || 12,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 68 || 68 || 29,0 || 53,5 || 36,0 || '''82,1''' || 6,7 || 4,2 || 0,9 || 1,3 || 13,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Filadelfijas "76ers"|"76ers"]] | 67 || 61 || 30,2 || 45,0 || 35,0 || 76,3 || 6,8 || 4 || 0,8 || 0,9 || 11,9 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2020|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Oklahomasitijas "Thunder"|"Thunder"]] | 28 || 28 || 27.9 || 45,0 || 36,8 || 8,18 || 6,7 || 3.4 || 0,9 || 0,9 || 14,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2021|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 69 || 69 || 29,1 || 46,7 || 33,6 || '''84,2''' || 7,7 || 3,4 || 0,7 || 1,3 || 10,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2022|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 63 || 63 || 30,5 || 47,6 || 44,6 || 71,4 || 6,2 || 3,0 || 0,5 || 1,0 || 9,8 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 1013 || 1003 || 32,1 || 51,3 || 37,4 || 75,9 || 8,1 || 3,3 || 0,8 || 1,2 || 13,4 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Visu zvaigžņu spēle | 5 || 0 || 12,0 || 66,7 || 20,0 || 100,0 || 4,4 || 1,6 || 0,4 || 0,4 || 6,2 {{s-end}} |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 7 || 7 || '''39,6''' || 47,2 || 0 || 74,1 || '''10,4''' || 3,6 || 0,4 || 1 || 12,6 |- | style="text-align:left;"| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 9 || 9 || 28,0 || 42,4 || 0 || 66,7 || 5,8 || 2 || 0,7 || 0,7 || 6,9 |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 11 || 11 || 35,3 || 52,3 || '''100''' || 83,9 || 9 || 1,8 || 0,7 || 1,7 || 14,6 |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 12 || 12 || 39,0 || 42,3 || 0 || 76,9 || 9,6 || 3,5 || 0,4 || 1 || 11,3 |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 3 || 2 || 36,0 || '''58,8''' || 0 || 75,0 || 8,3 || 2,7 || '''1,3''' || 1,3 || 15,3 |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 6 || 6 || 36,3 || 49,4 || 0 || 66,7 || 8,8 || 3 || 1 || 0,8 || '''16,7''' |- | style="text-align:left;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 16 || 16 || 32,6 || 50,7 || 22,2 || 75,0 || 8,6 || 3,7 || 0,8 || 1,4 || 14,4 |- | style="text-align:left;"| [[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 10 || 10 || 32,7 || 46,6 || 39,3 || '''93,8''' || 6,5 || 3 || 1,2 || '''2,4''' || 13,4 |- | style="text-align:left;"| [[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 18 || 18 || 33,9 || 58,4 || 51,9 || 75,9 || 6,6 || '''5,4''' || 0,8 || 0,8 || 15,1 |- | style="text-align:left;"| [[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | '''19''' || '''19''' || 35,7 || 54,4 || 34,9 || 82,7 || 8,3 || 3,3 || 1 || 1,2 || 15,7 |- | style="text-align:left;"| [[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 9 || 9 || 34,4 || 41,8 || 40,9 || 83,3 || 9 || 4,4 || 0,4 || 0,8 || 13,9 |- | style="text-align:left;"| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]] | style="text-align:left;"| [[Filadelfijas "76ers"|"76ers"]] | 4 || 3 || 32,0 || 48,0 || 0 || 57,1 || 7,3 || 2,3 || 0,3 || 1,3 || 7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 124 || 122 || 34,6 || 50,1 || 40,2 || 77,8 || 8,1 || 3,5 || 0,8 || 1,2 || 13,6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{Celtics 2023–24 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Horfords, Els}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dominikānas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "76ers" spēlētāji]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] 8j05ag70jnz44s4ny7d0pgi1ebluo7m 4513374 4513367 2026-08-26T15:34:15Z Biafra 13794 4513374 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Els Horfords | vārds_orig = ''Al Horford'' | attēls = Al Horford of the Boston Celtics during an event celebrating the team’s 2024 NBA Championship on November 21, 2024 on the South Lawn of the White House (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Els Horfords 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|6|3}} | dz_viet = {{vieta|Dominikāna|Puertoplata}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=206}} | svars = {{mērvienība|kg=109}} | poz = {{Basketbola pozīcija|54}} | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Floridas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 20 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2007. gada NBA drafts|2007]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Atlantas "Hawks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2007|start}}–{{nbay|2015|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2016|start}}–{{nbay|2018|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2019|start}}–{{nbay|2019|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "76ers"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2020|start}}–{{nbay|2020|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2021|start}}–{{nbay|2024|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2025|start}}–pašlaik | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Dominikāna}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempions]] <small>({{nbay|2023|end}})</small> * 5× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2010}}, {{nasg|2011}}, {{nasg|2015}}, {{nasg|2016}}, {{nasg|2018}})</small> * [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2010|end}})</small> * [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] <small>({{nbay|2017|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2007|end}})</small> * 2× [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions <small>(2006, 2007)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Alfrēds Džoels Horfords Reinoso''' ({{val|en|Alfred Joel Horford Reynoso}}; dzimis {{dat|1986|6|3}} [[Puertoplata|Puertoplatā]]) ir [[Dominikāna]]s [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, [[Dominikānas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]], bet iepriekš spēlēja [[Bostonas "Celtics"]], kura sastāvā kļuva par 2024. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]]. Piecas reizes piedalījies [[NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]], kā arī 2011. gadā tika iekļauts līgas simboliskajā trešajā izlasē. Viņa tēvs [[Tito Horfords]] arī ir bijis basketbolists, trīs sezonas spēlējis NBA. Spēlētājs ir dzimis Dominikānā, taču bērnību pavadījis ASV, kur sācis spēlēt basketbolu. == Karjera == Spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvēja [[Floridas Universitāte]]s basketbola komandu "Gators". Komandas sastāvā viņš divas reizes kļuva par [[NCAA]] čempionu (2006, 2007). [[2007. gada NBA drafts|2007. gada NBA draftā]] E. Horfordu [[Atlantas "Hawks"]] izraudzījās pirmajā kārtā ar trešo kārtas numuru (pēc [[Gregs Odens|Grega Odena]] un [[Kevins Durants|Kevina Duranta]]). Jau pirmajā sezonā E. Horfords ieņēma vietu "Hawks" starta pieciniekā, bet komanda sasniedza ''play-off'', kur piekāpās nākamajiem čempioniem [[Bostonas "Celtics"]] (3—4). Debijas sezonā viņš tika iekļauts līgas simboliskajā debitantu pirmajā izlasē. 2016. gada jūlijā E. Horfords kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar [[Bostonas "Celtics"]] par 113 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]] uz 4 sezonām. [[2017.—2018. gada NBA sezona|2017.—2018. gada NBA sezonā]] "Celtics" ar centra spēlētāju sastāvā sasniedza Austrumu konferences finālu, kur piekāpās [[Klīvlendas "Cavaliers"]]. 2019. gada jūlijā E. Horfords kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar [[Filadelfijas "76ers"]], kas nodrošināja atalgojumu 97 miljonus dolāru četrās sezonās. 2020. gada decembrī E. Horfords tika aizmainīts uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]], kur aizvadīja vien 28 spēles, jo komandas prioritāte bija jauno spēlētāju attīstība nevis uzvaras spēlēs. 2021. gada jūnijā spēlētājs tika aizmainīts uz [[Bostonas "Celtics"]] — klubu, kurā jau bija aizvadījis trīs sezonas (maiņa ietvēra arī [[Mozess Brauns|Mozesu Braunu]], kurš tāpat devās uz "Celtics", savukārt pretī tika saņemts [[Kemba Volkers]] un divas nākotnes drafta izvēles). 2022. gada NBA ''play-off'' spēlēs E. Horfords 35 gadu vecumā bija viens no svarīgākajiem spēlētājiem "Celtics" komandā. 10. maija otrās kārtas uzvarā pār [[Milvoki "Bucks"]] (116—108) viņš guva 30 punktus (iemetot 5 no 7 trīspunktu metieniem) un sasniedza karjeras rezultativitātes rekordu izslēgšanas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/game/bos-vs-mil-0042100214|title=Boston Celtics vs Milwaukee Bucks May 9, 2022 Game Summary {{!}} NBA.com|website=www.nba.com|access-date=2022-05-10}}</ref> 2022. gada 1. decembrī spēlētājs un klubs noslēdza līguma divu gadu pagarinājumu, kas paredzēja 20 miljonu dolāru lielu atalgojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/celtics/news/celtics-sign-horford-to-a-contract-extension|title=Celtics Sign Horford To A Contract Extension|website=www.nba.com|access-date=2024-01-15|language=en}}</ref> [[2023.—2024. gada NBA sezona|2023.—2024. gada sezonas]] noslēgumā E. Horfords kļuva par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] "Celtics" sastāvā, 38 gadu vecumā spēlējot nozīmīgu lomu komandas sasniegumā. Pirms titula iegūšanas viņš bija otrajā vietā līgas vēsturē starp spēlētājiem, kas aizvadījuši visvairāk izslēgšanas spēļu, negūstot čempiontitulu (aiz [[Karls Malons|Karla Malona]]). Viņš arī kļuva par pirmo Dominikānas basketbolistu, kas uzvarējis NBA čempionātā. 2025. gada oktobrī E. Horfords 39 gadu vecumā noslēdza divu gadu līgumu ar [[Goldensteitas "Warriors"]], kas nodrošinās viņam 12 miljonu dolāru lielu atlīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://warriors.com/news/warriors-sign-free-agent-center-al-horford-20251001|title=Warriors Sign Free Agent Center Al Horford|website=warriors.com|access-date=2025-10-24|language=en}}</ref> === Nacionālā izlase === E. Horfords spēlē [[Dominikānas basketbola izlase|Dominikānas basketbola izlasē]] kopš 2008. gada. Būdams tās līderis, izcīnīja bronzas medaļu 2011. gada Amerikas čempionātā. == Statistika == {{Basketbolista statistika}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 81 || 77 || 31,4 || 49,9 || 0 || 73,1 || 9,7 || 1,5 || 0,7 || 0,9 || 10,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 67 || 67 || 33,5 || 52,5 || 0 || 72,7 || 9,3 || 2,4 || 0,8 || 1,4 || 11,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 81 || 81 || 35,1 || 55,1 || '''100''' || 78,9 || 9,9 || 2,3 || 0,7 || 1,1 || 14,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 77 || 77 || 35,1 || 55,7 || 50,0 || 79,8 || 9,3 || 3,5 || 0,8 || 1 || 15,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 11 || 11 || 31,6 || 55,3 || 0 || 73,3 || 7 || 2,2 || 0,9 || 1,3 || 12,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 74 || 74 || '''37,2''' || 54,3 || 50,0 || 64,4 || '''10,2''' || 3,2 || ''' 1,1''' || 1,1 || 17,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 29 || 29 || 33,1 || '''56,7''' || 36,4 || 68,2 || 8,4 || 2,6 || 0,9 || ''' 1,5''' || '''18,6''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 76 || 76 || 30,5 || 53,8 || 30,6 || 75,9 || 7,2 || 3,2 || 0,9 || 1,3 || 15,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | '''82''' || '''82''' || 32,1 || 50,5 || 34,4 || 79,8 || 7,3 || 3,2 || 0,8 || '''1,5''' || 15,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 68 || 68 || 32,3 || 47,3 || 35,5 || 80,0 || 6,8 || '''5''' || 0,8 || 1,3 || 14,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 72 || 72 || 31,6 || 48,9 || 42,9 || 78,3 || 7,4 || 4,7 || 0,6 || 1,1 || 12,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 68 || 68 || 29,0 || 53,5 || 36,0 || '''82,1''' || 6,7 || 4,2 || 0,9 || 1,3 || 13,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Filadelfijas "76ers"|"76ers"]] | 67 || 61 || 30,2 || 45,0 || 35,0 || 76,3 || 6,8 || 4 || 0,8 || 0,9 || 11,9 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2020|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Oklahomasitijas "Thunder"|"Thunder"]] | 28 || 28 || 27.9 || 45,0 || 36,8 || 8,18 || 6,7 || 3.4 || 0,9 || 0,9 || 14,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2021|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 69 || 69 || 29,1 || 46,7 || 33,6 || '''84,2''' || 7,7 || 3,4 || 0,7 || 1,3 || 10,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2022|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 63 || 63 || 30,5 || 47,6 || 44,6 || 71,4 || 6,2 || 3,0 || 0,5 || 1,0 || 9,8 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 1013 || 1003 || 32,1 || 51,3 || 37,4 || 75,9 || 8,1 || 3,3 || 0,8 || 1,2 || 13,4 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Visu zvaigžņu spēle | 5 || 0 || 12,0 || 66,7 || 20,0 || 100,0 || 4,4 || 1,6 || 0,4 || 0,4 || 6,2 {{s-end}} |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 7 || 7 || '''39,6''' || 47,2 || 0 || 74,1 || '''10,4''' || 3,6 || 0,4 || 1 || 12,6 |- | style="text-align:left;"| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 9 || 9 || 28,0 || 42,4 || 0 || 66,7 || 5,8 || 2 || 0,7 || 0,7 || 6,9 |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 11 || 11 || 35,3 || 52,3 || '''100''' || 83,9 || 9 || 1,8 || 0,7 || 1,7 || 14,6 |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 12 || 12 || 39,0 || 42,3 || 0 || 76,9 || 9,6 || 3,5 || 0,4 || 1 || 11,3 |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 3 || 2 || 36,0 || '''58,8''' || 0 || 75,0 || 8,3 || 2,7 || '''1,3''' || 1,3 || 15,3 |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 6 || 6 || 36,3 || 49,4 || 0 || 66,7 || 8,8 || 3 || 1 || 0,8 || '''16,7''' |- | style="text-align:left;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 16 || 16 || 32,6 || 50,7 || 22,2 || 75,0 || 8,6 || 3,7 || 0,8 || 1,4 || 14,4 |- | style="text-align:left;"| [[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 10 || 10 || 32,7 || 46,6 || 39,3 || '''93,8''' || 6,5 || 3 || 1,2 || '''2,4''' || 13,4 |- | style="text-align:left;"| [[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 18 || 18 || 33,9 || 58,4 || 51,9 || 75,9 || 6,6 || '''5,4''' || 0,8 || 0,8 || 15,1 |- | style="text-align:left;"| [[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | '''19''' || '''19''' || 35,7 || 54,4 || 34,9 || 82,7 || 8,3 || 3,3 || 1 || 1,2 || 15,7 |- | style="text-align:left;"| [[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 9 || 9 || 34,4 || 41,8 || 40,9 || 83,3 || 9 || 4,4 || 0,4 || 0,8 || 13,9 |- | style="text-align:left;"| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]] | style="text-align:left;"| [[Filadelfijas "76ers"|"76ers"]] | 4 || 3 || 32,0 || 48,0 || 0 || 57,1 || 7,3 || 2,3 || 0,3 || 1,3 || 7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 124 || 122 || 34,6 || 50,1 || 40,2 || 77,8 || 8,1 || 3,5 || 0,8 || 1,2 || 13,6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{Celtics 2023–24 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Horfords, Els}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dominikānas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "76ers" spēlētāji]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] fw48pxa7bveab8b900sjk6gwal78dwj 0 232381 4513363 4496576 2026-08-26T15:25:48Z Biafra 13794 4513363 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Porziņģis | vārds_orig = | attēls = Celtics at Wizards 2024-12-005 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Kristaps Porziņģis 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|8|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=218}}<ref name="nba.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/playerfile/kristaps_porzingis/|title=Kristaps Porzingis Stats, Video, Bio, Profile|work=[[National Basketball Association]]|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2015|11|4||bez}}}}</ref> | svars = {{mērvienība|kg=109}} | poz = [[spēka uzbrucējs]], [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = {{ASV dolārs|158 000 000}} <small>(2019—2024)</small> | iesauka = ''KP6'', ''Unicorn'' ([[Vienradzis]]) | blank = | blank_d = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = | blanki = | blanki_d = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 7 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 4. | dr_gads = [[2015. gada NBA drafts|2015]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Ņujorkas "Knicks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012—2015 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Cajasol"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2015|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2021|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2021|end}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2023|start}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2025|start}}—{{nbay|2025|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2025|end}}—pašlaik <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017—pašlaik | taut 1 = {{bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempions]] <small>({{nbay|2023|end}})</small> * [[NBA All-Star|NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2018}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2015|end}})</small> * [[NBA All-Star Weekend Skills Challenge|''Skills Challenge'' konkursa uzvarētājs]] <small>({{nasg|2017}})</small> * [[ULEB Eirokauss|Eirokausa]] uzlecošā zvaigzne <small>(2015)</small> | blankp_d = | aģenti = Džefs Švarcs, [[Jānis Porziņģis]] | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristaps Porziņģis''' (dzimis {{dat|1995|8|2}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], kas spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Kopš 2017. gada viņš ir [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]]. Kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļuva par 2024. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]]. [[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]] spēlētāju kā ceturto izvēlējās [[Ņujorkas "Knicks"]], kura sastāvā viņš bija līdz 2019. gadam. Pēc pirmās sezonas tika iekļauts NBA [[NBA simboliskā debitantu izlase|sezonas debitantu simboliskajā pirmajā izlasē]], savukārt 2018. gadā iekļauts [[Nacionālās basketbola asociācijas Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēles]] sastāvā (spēlē nepiedalījās traumas dēļ). No 2019. gada līdz 2022. gadam pārstāvēja [[Dalasas "Mavericks"]]. No 2022. gada līdz 2023. gadam pārstāvēja [[Vašingtonas "Wizards"]], bet pēc tam tika aizmainīts uz Bostonas "Celtics". 2025. gada vasarā viņu aizmainīja uz Atlantas "Hawks". == Karjera == [[Attēls:Kristaps Pozingis.jpg|thumb|left|100px|Porziņģis 2014. gadā [[Seviljas "Cajasol"]] sastāvā]] Basketbolā sācis trenēties Liepājas sporta skolā.<ref name="sa" /> 2012. gadā 17 gadu vecumā debitēja [[Spānijas basketbola līga]]s kluba [[Seviljas "Cajasol"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/437861-kristaps_porzingis_debitejis_spanijas_augstakas_ligas_basketbola_cempionata|title=Kristaps Porziņģis debitējis Spānijas augstākās līgas basketbola čempionātā|publisher=TVnet.lv|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}|archive-date={{dat|2012|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121001232917/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/437861-kristaps_porzingis_debitejis_spanijas_augstakas_ligas_basketbola_cempionata}}</ref> 2012.—2013. gada sezonā klubs startēja arī [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. Eirokausā kluba sastāvā startējis arī 2014.—2015. gada sezonā, kad tika atzīts par sezonas labāko jauno spēlētāju ("uzlēcošo zvaigzni").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/basketbols/porzingis-nosaukts-par-eiropas-kausa-labako-jauno-speletaju-14094589|title=Porziņģis nosaukts par Eiropas kausa labāko jauno spēlētāju|date={{dat|2015|4|14||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|4|14||bez}}}}</ref><ref>[http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/5vvspvb5hnnlj9ye 2014-15 Eurocup Rising Star Trophy winner: Kristaps Porzingis, Baloncesto Seville] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150417033307/http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/5vvspvb5hnnlj9ye |date={{dat|2015|04|17||bez}} }} eurocupbasketball.com</ref> 2013.—2014. gada sezonā tika iekļauts [[Spānijas basketbola līga|Spānijas ACB līgas]] labāko jauno spēlētāju simboliskajā izlasē. Pēdējo sezonu Seviljas kluba sastāvā K. Porziņģis beidza ar 11 punktiem un 4,6 atlēkušajām bumbām vidēji spēlē 50 spēlēs, kuras viņš aizvadīja ACB līgā un Eirokausā.<ref>[https://www.basketball-reference.com/euro/players/kristaps-porzingis-1.html Kristaps Porzingis Europe Stats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180317221112/https://www.basketball-reference.com/euro/players/kristaps-porzingis-1.html |date={{dat|2018|03|17||bez}} }} Basketball Reference</ref> == NBA == <!-- kad raksts būs daudz plašāks: "2015. gadā kandidēja uz ''Kids' Choice Sports'' balvu nominācijā "Iecienītākais jaunpienācējs"." --> 2014. gada aprīlī K. Porziņģis pieteicās [[2014. gada NBA drafts|2014. gada NBA draftam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/basketbols/porzingis-tomer-pieteicies-nba-draftam-14053842|title=Porziņģis tomēr pieteicies NBA draftam|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|5|28||bez}}}}</ref> tomēr vēlāk savu pieteikumu atsauca. 2015. gada aprīlī apstiprināja dalību [[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]].<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/agents-apstiprina-porzinga-gatavibu-piedalities-nba-drafta.a125718/ Aģents apstiprina Porziņģa gatavību piedalīties NBA draftā] lsm.lv</ref> Draftā K. Porziņģi ar 4. numuru izraudzījās [[Ņujorkas "Knicks"]], līdz ar to viņš ir visaugstāk izvēlētais starp visiem Latvijas un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] basketbolistiem (līdz tam augstākā izvēle bija [[2011. gada NBA drafts|2011. gadā]] ar 5. numuru izraudzītais lietuvietis [[Jons Valančūns]]). === 2015.—2016. gada NBA sezona === [[Attēls:Kristaps Porzingis and Kris Humphries.jpg|thumb|left|Porziņģis 2015. gada 31. oktobrī savā trešajā spēlē "Knicks" sastāvā pret [[Vašingtonas "Wizards"]]]] [[2015.—2016. gada NBA sezona|2015.—2016. gada sezonu]] sāka, debitējot NBA "Knicks" sākumsastāvā. Debijas spēlē guva 16 punktus un izcīnīja 5 atlēkušās bumbas aizvadītajās 24 minūtēs. K. Porziņģis kļuva par trešo latvieti, kas spēlējis NBA pēc [[Gundars Vētra|Gundara Vētras]] un [[Andris Biedriņš|Andra Biedriņa]], bet pirmo, kas debitējis komandas sākumsastāvā un jau pirmajā spēlē izcēlies ar rezultatīvu sniegumu. Savā ceturtajā spēlē pret [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza pirmo ''[[double double]]'' NBA karjerā (13 punkti un 14 atlēkušās bumbas). {{dat||11|17|ģ|bez}} spēlē pret [[Šarlotas "Hornets"]] guva 29 punktus. Trīs reizes atzīts par labāko debitantu Austrumu konferencē (oktobris—novembris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2015/news/12/03/porzingis-towns-rookies-of-the-month/index.html|title=Porzingis, Towns named Rookies of the Month|publisher=NBA.com|date=December 3, 2015|accessdate=December 3, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151206010821/http://www.nba.com/2015/news/12/03/porzingis-towns-rookies-of-the-month/index.html|archivedate={{dat|2015|12|06||bez}}}}</ref> decembris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Porzingis, Towns named December's Rookies of Month|url=http://www.nba.com/2016/news/01/04/porzingis-towns-rookies-of-the-month-december/index.html|publisher=NBA.com|date=January 4, 2015|accessdate=January 4, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160107030758/http://www.nba.com/2016/news/01/04/porzingis-towns-rookies-of-the-month-december/index.html|archivedate={{dat|2016|01|07||bez}}}}</ref> janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/knicks/news/kristaps-porzingis-named-january-eastern-conference-rookie-month|title=Kristaps Porzingis Named January Eastern Conference Rookie of the Month|work=NBA.com|date=February 2, 2016|accessdate=February 2, 2016}}</ref>). Saņēma vairāk nekā 473,5 tūkstošus balsu [[2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s starta piecinieku balsojumā — starp Austrumu konferences uzbrucējiem un centra spēlētājiem ierindojās 6. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2016/news/01/21/2016-all-star-starters-release/index.html?ls=iref:nba:specialst3a|title=Lakers' Bryant holds off Warriors' Curry to finish as top All-Star vote-getter|date={{dat|2016|1|22||bez}}|publisher=NBA|accessdate={{dat|2016|1|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160125051025/http://www.nba.com/2016/news/01/21/2016-all-star-starters-release/index.html?ls=iref:nba:specialst3a|archivedate={{dat|2016|01|25||bez}}}}</ref> Piedalījās Uzlēcošo zvaigžņu spēlē 2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē, kurā bija viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem ar 30 gūtajiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20160212/USAWLD/gameinfo.html|title=USA vs World|work=NBA.com|date=February 12, 2016|accessdate=February 12, 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160209202917/http://www.nba.com/games/20160212/USAWLD/gameinfo.html|archivedate={{dat|2016|02|09||bez}}}}</ref> 2016. gada martā kļuva par pirmo NBA spēlētāju, kas debijas sezonā guvis vairāk nekā 1000 punktu, savācis vismaz 500 atlēkušās bumbas, iemetis 75 trīspunktniekus un bloķējis vairāk nekā 100 pretinieku metienus. Kopumā debijas sezonā piedalījās 72 no 82 regulārās sezonās spēlēm, visas sāka sākumsastāvā. Vidēji spēlē guva 14,3 punktus, savāca 7,3 atlēkušās bumbas, atdeva 1,3 rezultatīvas piespēles. Sezonas noslēgumā K. Porziņģis tika atzīts par sezonas otro labāko debitantu pēc 2015. gada drafta 1. numura [[Karls Entonijs Taunss|Karla Entonija Taunsa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2016/news/05/16/karl-anthony-towns-named-kia-rookie-of-the-year-award-winner/|title=Wolves' Towns named 2015-16 Kia Rookie of the Year|date={{dat|2016|5|16||bez}}|publisher=NBA|accessdate={{dat|2016|5|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520233702/http://www.nba.com/2016/news/05/16/karl-anthony-towns-named-kia-rookie-of-the-year-award-winner|archivedate={{dat|2016|05|20||bez}}}}</ref> un tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|sezonas debitantu simboliskajā pirmajā izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2016/news/05/19/2015-16-all-rookie-first-and-second-teams-karl-anthony-towns-kristaps-porzingis-devin-booker-nikola-jokic-jahlil-okafor/|title=Wolves' Towns, Knicks' Porzingis lead 2015-16 NBA All-Rookie teams|work=NBA.com|date=May 19, 2016|accessdate=May 19, 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160522114420/http://www.nba.com/2016/news/05/19/2015-16-all-rookie-first-and-second-teams-karl-anthony-towns-kristaps-porzingis-devin-booker-nikola-jokic-jahlil-okafor|archivedate={{dat|2016|05|22||bez}}}}</ref> === 2016.—2017. gada NBA sezona === Pirms [[2016.—2017. gada NBA sezona]]s K. Porziņģis noslēdza ilgtermiņa reklāmas līgumu ar sporta preču ražotāju ''[[Adidas]]'', kura summa ir robežās starp 3 un 6 miljoniem dolāru. Šis ir lielākais darījums, kādu noslēdzis kāds Eiropas basketbolists ar sporta apavu ražotāju.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/porzingis-gatavojas-noslegt-eiropas-basketbola-verienigako-daudzmiljonu-reklamas-ligumu.a204133/ Porziņģis gatavojas noslēgt Eiropas basketbolā vērienīgāko daudzmiljonu reklāmas līgumu] LSM</ref> 2016. gada oktobrī tika izdota sporta žurnālista [[Armands Puče|Armanda Pučes]] un basketbolista brāļa Jāņa Porziņģa sarakstītā grāmata "Brālis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/porzingis-gramata-bralis-ir-mans-stasts.a205119/|title=Porziņģis: Grāmata «Brālis» ir mans stāsts|publisher=Latvijas sabiedriskie mediji|accessdate={{dat|2016|10|19||bez}}}}</ref> 2016. gada 16. novembra uzvarā pār Detroitas "Pistons" (105—102) K. Porziņģis uzlaboja savu karjeras rezultativitātes rekordu līdz 35 punktiem, kas ir Latvijas basketbolistu rekords un Baltijas basketbolistu atkārtots rekords vienā spēlē gūtajos punktos NBA. 2016. gada decembrī pirmoreiz karjerā ticis izvirzīts NBA mēneša labākā konferences spēlētāja balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/01122016-porzingis_pirmoreiz_karjera_nominets_mene|title=Porziņģis pirmoreiz nominēts NBA mēneša labākā spēlētāja titulam|publisher=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2017|1|3||bez}}}}</ref> K. Porziņģis tika atzīts par 2016. gada Latvijas gada labāko sportistu, vēl basketbolists uzvarēja "[[Sporta Avīze]]s" 2016. gada ekspertu gada labākā sportista aptaujā, ''[[New York Post]]'' laikraksta versijā nosaukts par 2016. gada labāko sportistu starp Ņujorkas augstākā līmeņa sporta klubu pārstāvjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/new-york-post-porzingis-ir-nujorkas-gada-sportists.a216897/|title=«New York Post»: Porziņģis ir Ņujorkas gada sportists|publisher=LSM|accessdate={{dat|2017|1|10||bez}}}}</ref> 2016. gada noslēgumā K. Porziņģis saņēma [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas Gada balvu sportā]] kā labākais sportists. [[2017. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē K. Porziņģis piedalījās Uzlēcošo zvaigžņu spēlē, kurā guva 24 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/porzingis-ar-24-punktiem-kaldina-pasaules-izlases-uzvaru-nba-uzlecoso-zvaigznu-spele-14166274|title=Porziņģis ar 24 punktiem kaldina Pasaules izlases uzvaru NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē|last=LETA|date={{dat|2017|2|18||bez}}|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|2|19||bez}}}}</ref> Viņš uzvarēja NBA Visu zvaigžņu spēles [[NBA All-Star Weekend Skills Challenge|meistarības konkursā]] (''Skills Challenge'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/porzingis-uzvar-nba-visu-zvaigznu-speles-meistaribas-konkursa-14166305|title=Porziņģis uzvar NBA Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursā|last=LETA|date={{dat|2017|2|19||bez}}|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|2|19||bez}}}}</ref> Tāpat kā pirms gada arī šogad K. Porziņģim nedaudz pietrūka, lai kļūtu par Visu zvaigžņu spēles dalībnieku, šoreiz viņš bija viens no dažiem tuvākajiem rezervistiem. === 2017.—2018. gada NBA sezona === Pirms [[2017.—2018. gada NBA sezona]]s Ņujorkas klubs aizmainīja savu ilggadējo līderi [[Karmelo Entonijs|Karmelo Entoniju]] uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]], tādējādi K. Porziņģis kļuva par potenciālo komandas rezultatīvāko spēlētāju. Tas apstiprinājās jau sezonas pirmajās spēlēs. 2017.—2018. gada sezonu K. Porziņģis iesāka ar diviem labotiem karjeras rekordiem spēlē gūtajos punktos. 5. novembra spēlē pret [[Indiānas "Pacers"]] latvietis kļuva par pirmo spēlētāju NBA kopš [[1983.—1984. gada NBA sezona|1983.—1984. gada sezonas]], kas guvis 40 punktus, izcīnījis 5 atlēcošās bumbas, bloķējis 5 metienus un iemetis 2 trīspunktmetienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/nba/recap?gameId=400974893|title=Porzingis pours in 40, Knicks come from 19 down, beat Pacers|work=ESPN.com|date=November 5, 2017|accessdate=November 5, 2017}}</ref> Šis kļuva par viņa karjeras rezultativitātes rekordu līdz pat 2022. gada novembrim. Pēc tam pirmoreiz karjerā tika atzīts par nedēļas labāko Austrumu konferences spēlētāju. [[2018. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s balsojumā K. Porziņģis palika vienu vietu aiz iespējas iekļūt spēles dalībnieku sākumsastāvā, taču viņš tika izvēlēts starp tiem zvaigžņu spēles dalībniekiem, kas dosies laukumā kā rezervisti un tādējādi kļuva par pirmo latviešu basketbolistu NBA, kas varētu piedalīties [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. 7. februārī spēles ar [[Milvoki "Bucks"]] epizodē viņš guva smagu [[ceļgals|ceļgala]] traumu — sarautas kreisā ceļa [[krusteniskās saites]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/porzingis-guvis-smagu-celgala-traumu-sarautas-krusteniskas-saites-14190527|title=Porziņģis guvis smagu ceļgala traumu - sarautas krusteniskās saites|work=diena.lv|accessdate={{dat|2018|3|1||bez}}}}</ref> kas sportistam liedza spēlēt vairāk nekā gadu un piedalīties [[2018. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. === 2018.—2019. gada NBA sezona === Iepriekšējā sezonā gūtās smagās traumas dēļ K. Porziņģis ilgstoši netrenējās un nespēlēja, šīs sezonas laikā nepiedalījās nevienā oficiālā spēlē. 2019. gada 31. janvārī viņš kopā ar [[Trejs Burks|Treju Burku]], [[Tims Hārdevejs juniors|Timu Hārdeveju junioru]] un [[Kortnijs Lī|Kortniju Lī]] tika aizmainīts uz [[Dalasas "Mavericks"]] apmaiņā pret [[Deandrē Džordans|Deandrē Džordanu]], [[Veslijs Metjūzs|Vesliju Metjūzu]], [[Deniss Smits juniors|Denisu Smitu junioru]], kā arī divām nākotnes drafta izvēles iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mavs.com/mavericks-acquire-all-star-kristaps-porzingis-tim-hardaway-jr-courtney-lee-and-trey-burke-in-trade-with-knicks/|title=Mavericks acquire All-Star Kristaps Porzingis, Tim Hardaway Jr., Courtney Lee, and Trey Burke in trade with Knicks|work=Mavs.com|date=January 31, 2019|access-date=January 31, 2019}}</ref> === 2019.—2020. gada NBA sezona === [[Attēls:Kristaps Porzingis floater (cropped).jpg|thumbnail|left|Kristaps Porziņģis 2020. gadā]] 2019. gada jūnijā, atveroties brīvo aģentu tirgum, [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētājam piedāvāja 158 miljonu dolāru vērtu līgumu uz pieciem gadiem, no kura spēlētājs neatteicās, tādējādi šis kļuva par ienesīgāko līgumu Dalasas kluba un Latvijas sporta vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/davis-bertans-starp-porzingi-un-biedrinu-latvijas-sportistu-naudigako-ligumu-tops.a383447/|title=Dāvis Bertāns starp Porziņģi un Biedriņu. Latvijas sportistu naudīgāko līgumu tops|last=LSM|first=|access-date=|date=}}</ref> Izlaidis 610 dienas bez oficiālām basketbola spēlēm 2019. gada oktobrī K. Porziņģis uzsāka sezonu ar "Mavericks" pirmo spēli, ieņemot spēka uzbrucēja pozīciju komandas sākumpieciniekā. Sezonas gaitā viņš piedalījās 57 komandas spēlēs, veidojot ļoti spēcīgu duetu ar komandas otru zvaigzni [[Slovēņi|slovēni]] [[Luka Dončičs|Luku Dončiču]]. Dalasas komanda sezonu sāka ļoti pārliecinoši, tās gaitā nedaudz pasliktinot sniegumu, tomēr pārliecinoši kvalificējās izslēgšanas spēlēm. Sezonas rezultatīvāko spēli K. Porziņģis nospēlēja 31. jūlijā, kad viņa 39 punkti un 16 atlēkušās bumbas bija par maz, lai pagarinājumā nezaudētu Hjūstonas "Rockets" (149—153). [[Covid-19 pandēmija|''Covid-19'' pandēmija]]s ietekmētajā sezonā K. Porziņģis piedzīvoja savu NBA izslēgšanas spēļu debiju, piedaloties 3 ''play-off'' spēlēs "Mavericks" sastāvā, taču nevarēja turpināt sēriju [[Menisks (anatomija)|meniska]] traumas dēļ. Sīvā cīņā komanda piekāpās [[Losandželosas "Clippers"]] (2—4), savukārt K. Porziņģa traumētais [[ceļgals]] drīz tika operēts. === 2020.—2021. gada NBA sezona === Turpinoties [[Covid-19 pandēmija|''Covid-19'' pandēmija]]i, sezona sākās vēlāk, taču K. Porziņģis tāpat izlaida pirmās 10 sezonas spēles, jo rudenī viņam tika veikta [[ceļgals|ceļgala]] operācija. 2021. gada 26. marta zaudētā spēlē pret Indiānas "Pacers" (94—109) K. Porziņģis izcīnīja 18 atlēkušās bumbas, kas kļuva par viņa karjeras rekordu (atkārtots arī 2021. un 2022. gadā). Sezonas noslēgumā "Mavericks" iekļuva izslēgšanas spēlēs, kur atkal piekāpās [[Losandželosas "Clippers"]]. K. Porziņģa loma ''play-off'' spēlēs bija mazāka nekā iepriekšējā sezonā, bet galvenā trenera [[Riks Kārlails|Rika Kārlaila]] izvēlētā taktika pēc zaudētās sērijas tika kritizēta; tāpat arī spēlētāja nevarēšana sniegt nozīmīgu ieguldījumu komandas spēlē. === 2021.—2022. gada NBA sezona === 2022. gada februārī, īsi pirms spēlētāju maiņu perioda beigām, K. Porziņģis tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Wizards"]] pret [[Spensers Dinvidī|Spenseru Dinvidī]] un citu latviešu basketbolistu [[Dāvis Bertāns|Dāvi Bertānu]] (kopā ar K. Porziņģi "Wizards" ieguva arī otrās kārtas drafta izvēli).<ref>[https://nypost.com/2022/02/10/kristaps-porzingis-traded-to-wizards-at-nba-trade-deadline/ New York Post. Kristaps Porzingis traded to Wizards at NBA trade deadline]</ref> 7. martā K. Porziņģis debitēja "Wizards" sastāvā, gūstot 25 punktus uzvarētā spēlē (133—123) pret [[Indiānas "Pacers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/porzingis-keys-win-over-pacers-in-wizards-debut|title=Porzingis keys win over Pacers in Wizards debut|last=nba.com}}</ref> Sezonas noslēgumā "Wizards" nekvalificējās [[NBA izslēgšanas spēles|NBA izslēgšanas spēlēm]]. === 2022.—2023. gada NBA sezona === 2022. gada 28. novembrī K. Porziņģis aizvadīja savas NBA karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 41 punktu uzvarā pār [[Minesotas "Timberwolves"]] (142—127).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/game/_/gameId/401468455|title=Timberwolves vs. Wizards - NBA Game Summary - November 28, 2022|website=ESPN|access-date=2022-11-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsports.com/washington/wizards/kristaps-porzingis-career-night-leads-wizards-over-minnesota-timberwolves|title=Porzingis' career night leads Wizards over T'Wolves|website=RSN|access-date=2022-12-01|language=en|archive-date=2022-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20221129040739/https://www.nbcsports.com/washington/wizards/kristaps-porzingis-career-night-leads-wizards-over-minnesota-timberwolves}}</ref> Divas dienas vēlāk, zaudētā spēlē pret [[Bruklinas "Nets"]] (107—113) viņam izdevās uzlabot arī savu rekordu zem groziem savāktajās atlēkušajās bumbās, sasniedzot 19 bumbas. 2023. gada 8. marta zaudētā spēlē pret [[Atlantas "Hawks"]] (120—122) K. Porziņģis uzstādīja jaunu karjeras rezultativitātes rekordu: 43 punkti, iemetot 17 no izdarītajiem 22 metieniem, tostarp 7 no 10 trīspunktu metieniem. === 2023.—2024. gada NBA sezona === 2023. gada 23. jūnijā K. Porziņģis trīs komandu maiņas darījumā pārcēlās no "Wizards" uz [[Bostonas "Celtics"]]. Šīs pašas maiņas ietvaros [[Markuss Smārts]] nonāca [[Memfisas "Grizzlies"]], bet [[Taiuss Džonss]] un [[Maiks Muskala]] no šīs komandas pārcēlās uz Vašingtonu. Vēl maiņā bija iesaistītas šī un nākamās vasaras drafta izvēles, kā arī [[Danilo Gallināri]], kurš no Bostonas nonāca "Wizards".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/celtics/news/boston-celtics-acquire-kristaps-porzingis|title=Boston Celtics Acquire Kristaps Porzingis|website=www.nba.com|access-date=2023-06-29|language=en}}</ref> "Celtics" sastāvā K. Porziņģis spēlē ar 8. numuru, jo ierastais 6. numurs Bostonā ir iemūžināts leģendārā [[Bills Rasels|Billa Rasela]] piemiņai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsportsboston.com/nba/boston-celtics/kristaps-porzingis-to-wear-celtics-jersey-number-with-plenty-of-history/540343/|title=Porzingis to wear Celtics jersey number with plenty of history|website=NBC Sports Boston|access-date=2023-06-29|date=2023-06-28|language=en-US}}</ref> Drīz pēc maiņas darījuma spēlētājs un komanda vienojās par divu gadu garantētu līgumu laikam no 2024. līdz 2026. gadam, kurš paredz, ka K. Porziņģis saņems 60 miljonus dolāru. 2023. gada 25. oktobrī K. Porziņģis aizvadīja pirmo spēli "Celtics" sastāvā, sezonas atklāšanas mačā ''[[Madison Square Garden]]'' pārspējot [[Ņujorkas "Knicks"]] (108—104). Šajā spēlē viņš guva 30 punktus, kas ir visvairāk gūto punktu rekords spēlētāja debijā "Celtics" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://clutchpoints.com/celtics-news-kristaps-porzingis-immediate-reaction-to-historic-30-point-debut-vs-knicks|title=Kristaps Porzingis' Immediate Reaction To Historic 30-Point Debut Vs. Knicks|last=Pagaduan|first=Jedd|website=ClutchPoints|access-date=2023-10-26|date=2023-10-26|language=en|archive-date=2023-10-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20231026034819/https://clutchpoints.com/celtics-news-kristaps-porzingis-immediate-reaction-to-historic-30-point-debut-vs-knicks}}</ref> Kristaps Porziņģis ar Bostonas "Celtics" vienību izcīnīja 2024. gada NBA čempiontitulu, Porziņģim kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu — NBA čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bostonas «Celtics» triumfē finālsērijā; Porziņģis – Latvijai pirmais NBA čempions |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/18.06.2024-bostonas-celtics-triumfe-finalserija-porzingis-latvijai-pirmais-nba-cempions.a558425/ |access-date=2024-06-18 |website=[[lsm.lv]]}}</ref> === 2024.—2025. gada NBA sezona === Pēc operācijas, ko spēlētājam veica pēc iepriekšējās sezonas, viņš uzsāka spēlēt vēlāk, tikai novembrī, bet regulārās sezonas gaitā piedalījās spēlēs vien ar nelieliem pārtraukumiem, demonstrējot labu un stabilu sniegumu. Izslēgšanas spēlēs K. Porziņģis saskārās ar iepriekš izslimotas slimības sekām un nevarēja sniegt komandai to devumu, kāds tas bija regulārajā sezonā. "Celtics" nospēlēja vāju izslēgšanas spēļu turnīru, piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]] otrajā kārtā. === 2025.—2026. gada NBA sezona === Vasarā "Celtics" atbrīvojās no vairākiem spēlētājiem, lai iekļautos algu griestos, un K. Porziņģis aizmainīja uz [[Atlantas "Hawks"]] trīs komandu maiņas darījumā, kura rezultātā "Celtics" saņēma [[Džordžs Niangs|Džordžu Niangu]], bet [[Terenss Manns]] nonāca [[Bruklinas "Nets"]], kā arī darījumā bija iesaistītas divas otrās kārtas drafta izvēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/kristaps_porzingis/07072025-aizmainitais_porzingis_oficiali_kluvis_pa |title=Aizmainītais Porziņģis oficiāli kļuvis par Atlantas "Hawks" spēlētāju |accessdate=2025-07-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> 2026. gada 6. janvārī viņš aizvadīja savu 517. NBA spēli, apsteidzot [[Andris Biedriņš|Andri Biedriņu]] kā visvairāk spēļu nospēlējušais latviešu basketbolists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/kristaps_porzingis/06012026-porzingis_kanada_otro_reizi_sosezon_iemet|title=Porziņģis Kanādā pārspēj Biedriņa rekordu un otro reizi iemet mazāk par desmit punktiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-01-06|date=2026-01-06|language=lv}}</ref> Tuvojoties maiņu darījumu perioda beigām, 2026. gada 5. februārī viņu aizmainīja uz [[Goldensteitas "Warriors"]] pret [[Badijs Hīlds|Badiju Hīldu]] un [[Džonatans Kaminga|Džonatanu Kamingu]]. Sezonas pirmajā pusē izlaidis daudz spēles martā K. Porziņģis atgriezās laukumā, kļūstot par vienu no traumu nomocītā "Warriors" sastāva līderiem. Marta beigās viņš iemeta savu 1000. trīspunktu metienu karjerā, kļūstot par garāko spēlētāju NBA vēsturē, kam izdevies gūt tik lielu skaitu tālmetienu. 2026. gada 29. jūnijā Goldensteitas "Warriors" un K. Porziņģis nozlēdza jaunu līgumu uz divām sezonām, kas paredz 40 miljonu dolāru atalgojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/49220120|title=Kristaps Porzingis agrees to 2-year, $40M deal with Warriors|website=www.espn.com|access-date=2026-07-16}}</ref> == Latvijas izlase == [[Attēls:KP6 basketball court in Liepāja.jpg|thumbnail|220px|Kristapa Porziņģa basketbola laukums Liepājā]] [[Attēls:Kristaps Porzingis Lāčos, 2017. gada vasarā.png|thumbnail|150px|Kristaps Porziņģis 2017. gada vasarā]] Pārstāvējis Latvijas U-14, U-16, U-18 jaunatnes izlasi.<ref name="sa" /> 2013. gadā [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vadītās U-18 izlases sastāvā izcīnīja 4. vietu [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|U-18 čempionātā]], kas notika Latvijā. Pats K. Porziņģis tika iekļauts šī turnīra simboliskajā izlasē un kļuva par labāko metienu bloķētāju.<ref>[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/472977-porzingis_parliecinosi_labakais_ec_metienu_bloketajs Porziņģis — pārliecinoši labākais EČ metienu bloķētājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130802113125/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/472977-porzingis_parliecinosi_labakais_ec_metienu_bloketajs |date={{dat|2013|08|02||bez}} }} TVnet.lv</ref> 2017. gada 11. augustā [[Arēna Rīga|arēnā "Rīga"]] draudzības spēlē pret [[Polijas basketbola izlase|Poliju]] K. Porziņģis debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]], uzvarētā spēlē (77:65) gūdams 24 punktus, kas ir punktu rekords, kādu sasniedzis kāds no spēlētājiem savā pirmajā spēlē Latvijas izlasē. [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas basketbola izlase ar K. Porziņģi sastāvā ieguva piekto vietu, kas ir augstākais rezultāts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. K. Porziņģis bija komandas līderis un rezultatīvākais spēlētājs. 2022. gada augustā K. Porziņģis piedalījās [[2023. gada Pasaules kauss basketbolā|2023. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīra spēlēs, uzņemoties Latvijas izlases līdera lomu, kas veicināja izlases kvalificēšanos [[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa]] finālturnīram pirmo reizi Latvijas basketbola vēsturē. Pašā finālturnīrā, kurā Latvija izcīnīja 5. vietu, veselības problēmu dēļ nevarēja piedalīties kā spēlētājs, atbalstot komandu laukuma malā. Latvijas izlasē K. Porziņģis atgriezās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]] Rīgā. == Karjeras statistika == {{Basketbolista statistika}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | '''72''' || '''72''' || 28,4 || 42,1 || 33,3 || ,'''838''' || 7,3 || 1,3 || 0,7 || 1,9 || 14,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Knicks" | 66 || 65 || '''32,8''' || '''45,0''' || 35,7 || 78,6 || 7,2 || 1,5 || 0,7 || 20 || 18,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Knicks" | 48 || 48 || 32,4 || 43,9 || '''39,5''' || 79,3 || 6,6 || 1,2 || '''0,8''' || '''2,4''' || '''22,7''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 57 || 57 || 31,8 || 42,7 || 35,2 || 79,9 || '''9,5''' || '''1,8''' || 0,7 || 20 || 20,4 |- | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 243 || 242 || 31,2 || 43,4 || 35,8 || 80,3 || 7,6 || 1,4 || 0,7 || 20 || 18,4 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]] | style="text-align:left;"| "Mavericks" | 3 || 3 || 31,3 || 52,5 || 52,9 || 87,0 || 8,7 || 0,7 || 0 || 10 || 23,7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 3 || 3 || 31,3 || 52,5 || 52,9 || 87,0 || 8,7 || 0,7 || 0 || 10 || 23,7 |} == Privātā dzīve == Par Kristapu 13 gadus vecākais brālis [[Jānis Porziņģis]] arī ir bijis basketbolists, spēlējis augstā līmenī, pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]]. J. Porziņģis ir brāļa aģents. Basketbolu spēlējis arī brāļu tēvs [[Tālis Porziņģis]], kas divās sezonās (1992—1993) pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s komandu "[[Liepājas Metalurgs (vīriešu basketbola klubs)|Liepājas Metalurgs]]". K. Porziņģim pieder neliela ''[[Mercedes-Benz]]'' automašīnu kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://celticswire.usatoday.com/lists/more-than-luxury-why-kristaps-porzingis-love-for-mercedes-benz-is-rooted-in-family/|title=More than luxury: Why Kristaps Porzingis' love for Mercedes-Benz is rooted in family|website=Celtics Wire|access-date=2024-04-30|date=2024-04-18|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="sa">{{Sporta Avīze|first= Ingmārs|last= Jurisons|date= {{dat|2013|11|12||bez}}|title= Kristaps Porziņģis: «Ziņas no Amerikas? Neinteresē...»|volume= 45|issue= 921|pages= 24.—27}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * {{twitter|kporzee}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2016|2016]], [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]]<br />[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]] | pirms = [[Martins Dukurs]]<br />[[Artūrs Šilovs]] | pēc = [[Oskars Melbārdis]]<br />''tiks noteikts'' }} {{kastes beigas}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{Celtics 2023–24 NBA čempioni}} {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{Latvija vir basket 2013 U-18}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Porziņģis, Kristaps}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA spēlētāji no Latvijas]] [[Kategorija:NBA čempioni]] 2cthwdd2qsyyumcpspr0937mhuabqej 0 244179 4513355 4511151 2026-08-26T15:17:03Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4513355 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4900405 | label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]'' | name = Beļavas muižas pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q38191893 | label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | name = Beļavas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4970 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005802 | label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | name = Augulienas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | vaid = 4964 | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]'' | name = Augulienas muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005819 | label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | name = Naglenes muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.242707952505 | long = 26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}} | vaid = 4977 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]'' | name = Naglenes muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Druvienas muiža]] | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]'' | name = Druvienas muižas kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskolas ēka]]'' | name = Galgauskas pamatskolas ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Building of Galgauska basic school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gulbenes Baltā pils]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Vecgulbenes muižas oranžērija]]'' | name = Vecgulbenes muižas oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | name = Litenes muižas apbūve | municipality = Gulbenes novads | district = Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]] | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]'' | name = Kalnienas muižas pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}} | image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = [[Krāču pilskalns]] | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}} | vaid = 838 | wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciems<br/>Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciems<br/>Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG<br/>%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg | commonscat = Litene manor house | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | commonscat = Litene military camp memorial place | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]'' | name = Lizuma muižas pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]'' | name = Mālmuižas kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}} | image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005867 | label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}} | vaid = 4974 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]'' | name = Blomes muižas kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rankas muiža]] | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]'' | name = Rankas muižas pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Sinoles muiža]] | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | name = Stāmerienas muižas apbūve | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | vaid = 5091 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | commonscat = Stāmeriena Palace | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006312 | label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]'' | name = Tirzas muižas apbūve | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145204324219 | long = 26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}} | vaid = 5099 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]'' | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145 | long = 26.4411 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}} | vaid = 871 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] 4xcul6dwvkhaq93w7714t5wlis0gfa6 0 244189 4513532 4511448 2026-08-27T00:47:46Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4513532 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] au3lriq9ppel97t9pmbaojwxobln6s5 0 244218 4513360 4511152 2026-08-26T15:24:31Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4513360 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232413}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565996 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232413 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2638127 | label = [[Aglonas bazilika]] | name = Aglonas bazilika | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | extlink = http://aglonasbazilika.lv | address = Ciriša iela 8 | lat = 56.126944444444 | long = 27.015555555556 | p625 = {{Coord|56.126944|27.015556|display=inline}} | image = Aglona%20Basilica.jpg | commonscat = Basilica in Aglona | vaid = 6491 | wikipediauri = Aglonas_bazilika | year = 1768. -1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679297 | label = ''[[:d:Q43679297|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Latvia%20Aglona%20Basilica%202.jpg | vaid = 4082 | year = 1799. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738368 | label = ''[[:d:Q43738368|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Aglonas%20Bazilikas-ergelu-prospekts.jpg | vaid = 4083 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738782 | label = ''[[:d:Q43738782|Ērģeles Aglonas Bazilikā]]'' | name = Ērģeles Aglonas Bazilikā | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Ergeles%20Aglona.jpg | commonscat = Pipe organ of Basilica in Aglona | vaid = 4084 | year = 18.gs.IIp. 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738829 | label = ''[[:d:Q43738829|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Kancele%20un%20Altaris.jpg | vaid = 4096 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738879 | label = ''[[:d:Q43738879|Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Kreisais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4097 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738923 | label = ''[[:d:Q43738923|Labējais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Labējais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Akvinas%20Toms.jpg | vaid = 4098 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738977 | label = ''[[:d:Q43738977|Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)]]'' | name = Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4099 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739023 | label = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | name = Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.127565491436 | long = 27.014259661489 | p625 = {{Coord|56.127565|27.01426|display=inline}} | image = Aglonas%20bazilika%20ar%20pieb%C5%ABvi.jpg | vaid = 6490 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739075 | label = ''[[:d:Q43739075|Aglonas katoļu klosteris]]'' | name = Aglonas katoļu klosteris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikas teritorijā | lat = 56.126874261907 | long = 27.016218704351 | p625 = {{Coord|56.126874|27.016219|display=inline}} | image = Aglonas-klosteris.jpg | vaid = 6492 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679036 | label = [[Biešona pilskalns|Biešēnu pilskalns]] | name = Biešēnu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā | lat = 56.099517659498 | long = 27.086094817224 | p625 = {{Coord|56.099518|27.086095|display=inline}} | vaid = 1885 | wikipediauri = Bie%C5%A1ona_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679078 | label = [[Upurkalns (pilskalns)|Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni]] | name = Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Cirīšu ezera Upursalā | lat = 56.132526358437 | long = 26.985280408846 | p625 = {{Coord|56.132526|26.98528|display=inline}} | vaid = 1886 | wikipediauri = Upurkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679119 | label = [[Jokstu senkapi|Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)]] | name = Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns) | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jokstos, Višķu lielceļa labajā pusē | lat = 56.117464550029 | long = 26.995169792297 | p625 = {{Coord|56.117465|26.99517|display=inline}} | vaid = 1889 | wikipediauri = Jokstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679154 | label = [[Madaļānu pilskalns|Madalānu pilskalns un senkapi]] | name = Madalānu pilskalns un senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Madalānos | lat = 56.120227328975 | long = 27.046267654835 | p625 = {{Coord|56.120227|27.046268|display=inline}} | vaid = 1893 | wikipediauri = Mada%C4%BC%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679190 | label = [[Gūteņu pilskalns|Gūtiņu pilskalns]] | name = Gūtiņu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ZA krastā | lat = 56.099129429519 | long = 26.922828840377 | p625 = {{Coord|56.099129|26.922829|display=inline}} | vaid = 1894 | wikipediauri = G%C5%ABte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679225 | label = ''[[:d:Q43679225|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jokstiem | lat = 56.11835816196 | long = 26.993812078754 | p625 = {{Coord|56.118358|26.993812|display=inline}} | vaid = 1895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679261 | label = [[Reuta pilskalns|Reuta kalns - pilskalns]] | name = Reuta kalns - pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kameņecas, pie Ilzas ezera | lat = 56.152950345177 | long = 27.005329658533 | p625 = {{Coord|56.15295|27.00533|display=inline}} | vaid = 1896 | wikipediauri = Reuta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880983 | label = [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca]] | name = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | municipality = Aizkalne | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | lat = 56.200507464588 | long = 26.777709942965 | p625 = {{Coord|56.200507|26.77771|display=inline}} | image = Aizkalnes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Church of the dormition of the Most Holy Mother of God in Aizkalne | vaid = 8787 | wikipediauri = Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizkalne }} {{monument | qid = Q51880957 | label = [[Aizkalnes senkapi]] | name = Aizkalnes senkapi | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā | lat = 56.200872786547 | long = 26.782486431118 | p625 = {{Coord|56.200873|26.782486|display=inline}} | vaid = 1904 | wikipediauri = Aizkalnes_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51880969 | label = ''[[:d:Q51880969|Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā]]'' | name = Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.202222222222 | long = 26.785277777778 | p625 = {{Coord|56.202222|26.785278|display=inline}} | image = Jasmui%C5%BEa%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%20Aizkaln%C4%93%202001-04-08.jpg | vaid = 49 | year = 1883.-1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q16849722|Jasmuiža]]'' | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424184 | label = ''[[:d:Q55424184|Ančkinu senkapi II]]'' | name = Ančkinu senkapi II | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Ančkinu - Vārkavas lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.274403479061 | long = 26.620672663909 | p625 = {{Coord|56.274403|26.620673|display=inline}} | vaid = 1951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q55424186 | label = ''[[:d:Q55424186|Ančkinu senkapi I]]'' | name = Ančkinu senkapi I | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Feimankas upes labajā krastā | lat = 56.283983883236 | long = 26.629004438122 | p625 = {{Coord|56.283984|26.629004|display=inline}} | vaid = 1952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q4788973 | label = ''[[:d:Q4788973|Arendoles muižas kungu māja]]'' | name = Arendoles muižas kungu māja | municipality = Arendole | district = Rožkalnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15138889 | long = 26.61111111 | p625 = {{Coord|56.151389|26.611111|display=inline}} | image = Arendoles%20mui%C5%BEas%20pils.jpg | commonscat = Arendole Manor | vaid = 8547 | year = 1820., 1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Arendoles muiža]] | munwiki = Arendole }} {{monument | qid = Q55424164 | label = ''[[:d:Q55424164|Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)]]'' | name = Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi) | municipality = Brokovski | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dubnas upes labajā krastā | lat = 56.181489299527 | long = 26.578828883664 | p625 = {{Coord|56.181489|26.578829|display=inline}} | vaid = 1947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brokovski }} {{monument | qid = Q55424188 | label = ''[[:d:Q55424188|Bučku senkapi]]'' | name = Bučku senkapi | municipality = Bučkas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bleida ezera krastā | lat = 56.219280978657 | long = 26.645630096753 | p625 = {{Coord|56.219281|26.64563|display=inline}} | vaid = 1954 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bu%C4%8Dkas }} {{monument | qid = Q51880998 | label = [[Feldhofas senkapi un apmetne]] | name = Feldhofas senkapi un apmetne | municipality = Feldgofa | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā | lat = 56.169337385164 | long = 26.781856892304 | p625 = {{Coord|56.169337|26.781857|display=inline}} | vaid = 1905 | wikipediauri = Feldhofas_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feldgofa }} {{monument | qid = Q55181319 | label = ''[[:d:Q55181319|Karakapu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Karakapu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos | lat = 56.481792213542 | long = 26.866724343916 | p625 = {{Coord|56.481792|26.866724|display=inline}} | vaid = 1907 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181324 | label = ''[[:d:Q55181324|Karakapu pilskalns]]'' | name = Karakapu pilskalns | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos un Zeimuļos | lat = 56.481415840538 | long = 26.862391224347 | p625 = {{Coord|56.481416|26.862391|display=inline}} | vaid = 1908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55424191 | label = ''[[:d:Q55424191|Gavarišķu senkapi]]'' | name = Gavarišķu senkapi | municipality = Gavariškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Zaķīšiem un Šnigerovkas upītes | lat = 56.199845378637 | long = 26.667163577804 | p625 = {{Coord|56.199845|26.667164|display=inline}} | vaid = 1955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gavari%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q43739128 | label = [[Gorodoka pilskalns|Gorodokas pilskalns]] | name = Gorodokas pilskalns | municipality = Gorodoka | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.116334734556 | long = 27.095926452198 | p625 = {{Coord|56.116335|27.095926|display=inline}} | vaid = 1887 | wikipediauri = Gorodoka_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoka_(ciems) }} {{monument | qid = Q51881056 | label = ''[[:d:Q51881056|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gubaniški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornejiešu kapličā | lat = 56.14888138667 | long = 26.739258395216 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 4114 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gubani%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881009 | label = [[Gāgu senkapi]] | name = Gāgu senkapi | municipality = Gāgas | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā pie kapsētas | lat = 56.214466805415 | long = 26.828450906365 | p625 = {{Coord|56.214467|26.828451|display=inline}} | vaid = 1906 | wikipediauri = G%C4%81gu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81gas }} {{monument | qid = Q43739162 | label = [[Kameņecas Lielais akmens|Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Jaunaglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Kameņecas muižas parkā | lat = 56.163170159284 | long = 27.006072825963 | p625 = {{Coord|56.16317|27.006073|display=inline}} | image = Kame%C5%86ecas%20Lielais%20akmens.jpg | commonscat = Kameņeca Great Stone | vaid = 1888 | wikipediauri = Kame%C5%86ecas_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunaglona }} {{monument | qid = Q15218762 | label = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15861111 | long = 27.08611111 | p625 = {{Coord|56.158611|27.086111|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6494 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Dieva_apredz%C4%ABbas_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739209 | label = [[Kapiņu senkapi]] | name = Kapiņu senkapi | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Kapiņu lielceļa labajā pusē | lat = 56.140523589148 | long = 27.106888636757 | p625 = {{Coord|56.140524|27.106889|display=inline}} | vaid = 1890 | wikipediauri = Kapi%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739249 | label = ''[[:d:Q43739249|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4101 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739295 | label = ''[[:d:Q43739295|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4102 | year = 18.gs.IIp. 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739337 | label = ''[[:d:Q43739337|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4103 | year = 18.gs.v. 1940. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739381 | label = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.158881399573 | long = 27.086449716392 | p625 = {{Coord|56.158881|27.08645|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6493 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739441 | label = ''[[:d:Q43739441|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca | lat = 56.158676012255 | long = 27.086400936125 | p625 = {{Coord|56.158676|27.086401|display=inline}} | vaid = 6495 | year = 1848. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181398 | label = ''[[:d:Q55181398|Kastires senkapi]]'' | name = Kastires senkapi | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas ezera | lat = 56.209342187079 | long = 26.880704843876 | p625 = {{Coord|56.209342|26.880705|display=inline}} | vaid = 1925 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181405 | label = ''[[:d:Q55181405|Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta]]'' | name = Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera | lat = 56.213494183885 | long = 26.879249523755 | p625 = {{Coord|56.213494|26.87925|display=inline}} | vaid = 1926 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181409 | label = [[Kategrades pilskalns]] | name = Kategrades pilskalns | municipality = Kategrade | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.239844310571 | long = 26.936096794288 | p625 = {{Coord|56.239844|26.936097|display=inline}} | image = Kategrades%20pilskalns.jpg | commonscat = Kategrade hillfort | vaid = 1927 | wikipediauri = Kategrades_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kategrade }} {{monument | qid = Q55181415 | label = [[Krupenišķu pilskalns|Krupenišķu pilskalns (Gorodok)]] | name = Krupenišķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Krupenišķi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.23392906577 | long = 26.99016649799 | p625 = {{Coord|56.233929|26.990166|display=inline}} | vaid = 1928 | wikipediauri = Krupeni%C5%A1%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43739482 | label = [[Leitānu senkapi]] | name = Leitānu senkapi | municipality = Leitāni | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Višķu lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.105572457407 | long = 27.021177913799 | p625 = {{Coord|56.105572|27.021178|display=inline}} | vaid = 1891 | wikipediauri = Leit%C4%81nu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leit%C4%81ni_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739515 | label = [[Livdanišķu senkapi]] | name = Livdanišķu senkapi | municipality = Livdanišķi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Tartakas upītes krastā | lat = 56.095256129379 | long = 26.918975957143 | p625 = {{Coord|56.095256|26.918976|display=inline}} | vaid = 1892 | wikipediauri = Livdani%C5%A1%C4%B7u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livdani%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51881064 | label = ''[[:d:Q51881064|Livmanu senkapi]]'' | name = Livmanu senkapi | municipality = Livmaņi | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124664687011 | long = 26.746191820878 | p625 = {{Coord|56.124665|26.746192|display=inline}} | vaid = 1916 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livma%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181419 | label = ''[[:d:Q55181419|Ludvigovas senkapi II]]'' | name = Ludvigovas senkapi II | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.261470045635 | long = 26.845391572441 | p625 = {{Coord|56.26147|26.845392|display=inline}} | vaid = 1930 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181426 | label = ''[[:d:Q55181426|Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)]]'' | name = Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns) | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Stupānu ezera krastā | lat = 56.260015583227 | long = 26.853295546913 | p625 = {{Coord|56.260016|26.853296|display=inline}} | vaid = 1931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881068 | label = ''[[:d:Q51881068|Maskevicišķu senkapi]]'' | name = Maskevicišķu senkapi | municipality = Maskeviciški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.167637412402 | long = 26.780250493505 | p625 = {{Coord|56.167637|26.78025|display=inline}} | vaid = 1917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskevici%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881175 | label = ''[[:d:Q51881175|Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Moskvina | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = "Moskvinas vecticībnieku draudze" | lat = 56.304130466221 | long = 26.642684379159 | p625 = {{Coord|56.30413|26.642684|display=inline}} | image = Moskvinas%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams2.jpg | commonscat = Old Believers church in Moskvina | vaid = 9041 | year = 19. gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Moskvina }} {{monument | qid = Q51881034 | label = ''[[:d:Q51881034|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca2.jpg | vaid = 4119 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881072 | label = ''[[:d:Q51881072|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca7.jpg | vaid = 4118 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881080 | label = ''[[:d:Q51881080|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | vaid = 4120 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q50378826 | label = [[Gornajašu kapliča]] | name = Gornajašu kapliča | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornajašos | lat = 56.148881386615 | long = 26.73925839527 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 6497 | wikipediauri = Gornaja%C5%A1u_kapli%C4%8Da | year = 1788. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881017 | label = [[Baraukas pilskalns]] | name = Baraukas pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā | lat = 56.107883077374 | long = 26.754924850329 | p625 = {{Coord|56.107883|26.754925|display=inline}} | vaid = 1914 | wikipediauri = Baraukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881023 | label = ''[[:d:Q51881023|Gribustānu senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Gribustānu senkapi (Franču kapi) | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gribustānos | lat = 56.117107444953 | long = 26.745297660406 | p625 = {{Coord|56.117107|26.745298|display=inline}} | vaid = 1915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881029 | label = ''[[:d:Q51881029|Pelēču - Bramaņu senkapi]]'' | name = Pelēču - Bramaņu senkapi | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Pelēčos - Bramaņos | lat = 56.147550386436 | long = 26.724724817584 | p625 = {{Coord|56.14755|26.724725|display=inline}} | vaid = 1918 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881048 | label = [[Kalvānu pilskalns]] | name = Kalvānu pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Novoseļjes kapsētā starp Limankas un Pelēču ezeriem | lat = 56.181039681099 | long = 26.716962812555 | p625 = {{Coord|56.18104|26.716963|display=inline}} | image = Kalv%C4%81nu%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Kalvāni hillfort | vaid = 8922 | wikipediauri = Kalv%C4%81nu_pilskalns | year = 13.-15.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q113484113 | label = ''[[:d:Q113484113|Bramaņu krucifikss ar jumtiņu]]'' | name = Bramaņu krucifikss ar jumtiņu | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | vaid = 9303 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55424193 | label = [[Pilišku pilskalns|Pilišķu pilskalns]] | name = Pilišķu pilskalns | municipality = Piliškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.216528988981 | long = 26.652283985047 | p625 = {{Coord|56.216529|26.652284|display=inline}} | vaid = 1957 | wikipediauri = Pili%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pili%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q55181430 | label = ''[[:d:Q55181430|Pokšānu senkapi]]'' | name = Pokšānu senkapi | municipality = Pokšāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.174577600019 | long = 26.865329665219 | p625 = {{Coord|56.174578|26.86533|display=inline}} | vaid = 1934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pok%C5%A1%C4%81ni_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881093 | label = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | name = Preiļu muižas apbūve | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | vaid = 6498 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881099 | label = ''[[:d:Q51881099|Preiļu pils]]'' | name = Preiļu pils | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.284320240711 | long = 26.727075731752 | p625 = {{Coord|56.28432|26.727076|display=inline}} | commonscat = Borch Palace in Preiļi | vaid = 6499 | year = 1860. -1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881107 | label = ''[[:d:Q51881107|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28855562919 | long = 26.727136430143 | p625 = {{Coord|56.288556|26.727136|display=inline}} | vaid = 6500 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881113 | label = ''[[:d:Q51881113|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286547152158 | long = 26.725456192518 | p625 = {{Coord|56.286547|26.725456|display=inline}} | vaid = 6501 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881121 | label = ''[[:d:Q51881121|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.288804563095 | long = 26.726628311933 | p625 = {{Coord|56.288805|26.726628|display=inline}} | vaid = 6502 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881127 | label = ''[[:d:Q51881127|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28373386675 | long = 26.735119100855 | p625 = {{Coord|56.283734|26.735119|display=inline}} | vaid = 6503 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881134 | label = ''[[:d:Q51881134|Vārtsarga namiņš]]'' | name = Vārtsarga namiņš | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.2887690698 | long = 26.726531458944 | p625 = {{Coord|56.288769|26.726531|display=inline}} | vaid = 6504 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881140 | label = ''[[:d:Q51881140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286258811133 | long = 26.730521980439 | p625 = {{Coord|56.286259|26.730522|display=inline}} | vaid = 6505 | year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881146 | label = ''[[:d:Q51881146|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | address = Tirgus laukums 11 | locality = Preiļu katoļu baznīcā | lat = 56.2942881 | long = 26.7246117 | p625 = {{Coord|56.294288|26.724612|display=inline}} | vaid = 4123 | year = ap 1882. 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881156 | label = [[Anspoku pilskalns]] | name = Anspoku pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā | lat = 56.269612857886 | long = 26.759199300267 | p625 = {{Coord|56.269613|26.759199|display=inline}} | vaid = 1920 | wikipediauri = Anspoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51881165 | label = [[Plivdu pilskalns]] | name = Plivdu pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā | lat = 56.269781890526 | long = 26.741068578437 | p625 = {{Coord|56.269782|26.741069|display=inline}} | vaid = 1921 | wikipediauri = Plivdu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181334 | label = ''[[:d:Q55181334|Cilnis "Svētais vakarēdiens"]]'' | name = Cilnis "Svētais vakarēdiens" | municipality = Riebiņi | district = Riebiņu pagasts<br/>Riebiņi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Riebiņu katoļu baznīcā | lat = 56.34055556 | long = 26.79833333 | p625 = {{Coord|56.340556|26.798333|display=inline}} | vaid = 4129 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Riebiņu baznīca|Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Riebi%C5%86i }} {{monument | qid = Q22286991 | label = ''[[:d:Q22286991|Riebiņu muižas kungu māja]]'' | name = Riebiņu muižas kungu māja | municipality = Riebiņu pagasts | district = Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.33677528804 | long = 26.802415575115 | p625 = {{Coord|56.336775|26.802416|display=inline}} | image = Riebi%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8574 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.s., 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Riebiņu muiža]] | munwiki = Riebi%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51881087 | label = ''[[:d:Q51881087|Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)]]'' | name = Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns) | municipality = Rošmoni | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.160129005617 | long = 26.717342145137 | p625 = {{Coord|56.160129|26.717342|display=inline}} | vaid = 1919 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ro%C5%A1moni }} {{monument | qid = Q43739544 | label = [[Ruskuļu Lielais akmens|Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Ruskuļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124646538978 | long = 26.960110229923 | p625 = {{Coord|56.124647|26.96011|display=inline}} | vaid = 1897 | wikipediauri = Rusku%C4%BCu_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rusku%C4%BCi_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219672 | label = [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.18611111 | long = 26.96805556 | p625 = {{Coord|56.186111|26.968056|display=inline}} | image = Ru%C5%A1onas%20Sv.%20Ercenge%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Ru%C5%A1onas%20pagasts%2C%20Riebi%C5%86u%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Rušona | vaid = 6507 | wikipediauri = Ru%C5%A1onas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1766. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181338 | label = ''[[:d:Q55181338|Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)]]'' | name = Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš) | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lejas Grebežos | lat = 56.179699754979 | long = 26.94359289496 | p625 = {{Coord|56.1797|26.943593|display=inline}} | vaid = 1929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181344 | label = [[Kurtoša pilskalns|Kurtoša (Rušonas) pilskalns]] | name = Kurtoša (Rušonas) pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera | lat = 56.194184581627 | long = 26.981170885873 | p625 = {{Coord|56.194185|26.981171|display=inline}} | vaid = 1932 | wikipediauri = Kurto%C5%A1a_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181350 | label = ''[[:d:Q55181350|Kristapēnu senkapi un apmetne]]'' | name = Kristapēnu senkapi un apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kristapēnu kapsētas | lat = 56.179515363041 | long = 26.970198284313 | p625 = {{Coord|56.179515|26.970198|display=inline}} | vaid = 1933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181354 | label = [[Rušenicas pilskalns]] | name = Rušenicas pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušas upes labajā krastā | lat = 56.216289552226 | long = 27.030688532037 | p625 = {{Coord|56.21629|27.030689|display=inline}} | vaid = 1935 | wikipediauri = Ru%C5%A1enicas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181358 | label = ''[[:d:Q55181358|Liepu salas apmetne]]'' | name = Liepu salas apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā) | lat = 56.181488703875 | long = 26.982039444479 | p625 = {{Coord|56.181489|26.982039|display=inline}} | vaid = 1936 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181364 | label = ''[[:d:Q55181364|Upurkalns ar akmeni - kulta vieta]]'' | name = Upurkalns ar akmeni - kulta vieta | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā) | lat = 56.182884885399 | long = 26.998225621587 | p625 = {{Coord|56.182885|26.998226|display=inline}} | vaid = 1937 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181368 | label = ''[[:d:Q55181368|Rušonu katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Rušonu katoļu baznīcas apbūve | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.186002557421 | long = 26.968222058339 | p625 = {{Coord|56.186003|26.968222|display=inline}} | vaid = 6506 | year = 18. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181388 | label = ''[[:d:Q55181388|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185870985274 | long = 26.968334075229 | p625 = {{Coord|56.185871|26.968334|display=inline}} | vaid = 6508 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181392 | label = ''[[:d:Q55181392|Žogs]]'' | name = Žogs | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185982310581 | long = 26.968256652127 | p625 = {{Coord|56.185982|26.968257|display=inline}} | vaid = 6509 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q51881186 | label = ''[[:d:Q51881186|Skuteļu senkapi]]'' | name = Skuteļu senkapi | municipality = Saunas pagasts | district = Saunas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skuteļos | lat = 56.391336586091 | long = 26.721019307475 | p625 = {{Coord|56.391337|26.721019|display=inline}} | vaid = 1940 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739566 | label = [[Sekļu—Daukstu senkapi|Sekļu - Daukstu senkapi]] | name = Sekļu - Daukstu senkapi | municipality = Sekļa Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.101330303778 | long = 27.029607919693 | p625 = {{Coord|56.10133|27.029608|display=inline}} | vaid = 1899 | wikipediauri = Sek%C4%BCu%E2%80%94Daukstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCa_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739599 | label = [[Sekļu pilskalns]] | name = Sekļu pilskalns | municipality = Sekļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazā Dubuļka ezera D galā | lat = 56.102192568361 | long = 27.061376225354 | p625 = {{Coord|56.102193|27.061376|display=inline}} | vaid = 1898 | wikipediauri = Sek%C4%BCu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCi }} {{monument | qid = Q43739637 | label = [[Siladaukstu senkapi]] | name = Siladaukstu senkapi | municipality = Sila Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.096043109442 | long = 27.004808248935 | p625 = {{Coord|56.096043|27.004808|display=inline}} | vaid = 1900 | wikipediauri = Siladaukstu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sila_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739666 | label = [[Skuju pilskalns]] | name = Skuju pilskalns | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.088421724639 | long = 27.002430223599 | p625 = {{Coord|56.088422|27.00243|display=inline}} | vaid = 1901 | wikipediauri = Skuju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739703 | label = [[Skuju senkapi]] | name = Skuju senkapi | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skujās | lat = 56.091171216845 | long = 27.002113666322 | p625 = {{Coord|56.091171|27.002114|display=inline}} | vaid = 1902 | wikipediauri = Skuju_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181439 | label = ''[[:d:Q55181439|Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta]]'' | name = Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta | municipality = Spuļdzeņi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.186274831571 | long = 26.941958425576 | p625 = {{Coord|56.186275|26.941958|display=inline}} | vaid = 1938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Spu%C4%BCdze%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181449 | label = ''[[:d:Q55181449|Pastaru vējdzirnavas]]'' | name = Pastaru vējdzirnavas | municipality = Stabulnieku pagasts | district = Stabulnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dravniekos | lat = 56.428041830776 | long = 26.747823808995 | p625 = {{Coord|56.428042|26.747824|display=inline}} | vaid = 6129 | year = 1891.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stabulnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55181443 | label = ''[[:d:Q55181443|Stupānu senkapi]]'' | name = Stupānu senkapi | municipality = Stupāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Meireļa ezera tuvumā | lat = 56.260376644525 | long = 26.884061160756 | p625 = {{Coord|56.260377|26.884061|display=inline}} | vaid = 1939 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stup%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55424155 | label = ''[[:d:Q55424155|Čeirānu senkapi]]'' | name = Čeirānu senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Čeirānos | lat = 56.187380182893 | long = 26.569653265113 | p625 = {{Coord|56.18738|26.569653|display=inline}} | vaid = 1948 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424159 | label = ''[[:d:Q55424159|Sempeļa kalns - senkapi]]'' | name = Sempeļa kalns - senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lielkazeros | lat = 56.210348298184 | long = 26.478668389131 | p625 = {{Coord|56.210348|26.478668|display=inline}} | vaid = 1949 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424160 | label = ''[[:d:Q55424160|Odzenes apmetne]]'' | name = Odzenes apmetne | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Odzenes strauta ietekas Dubnas upē | lat = 56.19523094037 | long = 26.532985757523 | p625 = {{Coord|56.195231|26.532986|display=inline}} | vaid = 1950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739741 | label = [[Valaiņu pilskalns (Aglonas pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Valaiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Sauleskalniem | lat = 56.082772931469 | long = 27.040380191383 | p625 = {{Coord|56.082773|27.04038|display=inline}} | vaid = 1903 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Aglonas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valai%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15220057 | label = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 8593 | wikipediauri = V%C4%81rkavas_bazn%C4%ABca | year = 1877.-1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424169 | label = ''[[:d:Q55424169|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vārkavas katoļu baznīcā | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 4133 | year = ap 1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424175 | label = ''[[:d:Q55424175|Vārkavas muižas pils]]'' | name = Vārkavas muižas pils | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skolas iela 5 | lat = 56.196313356728 | long = 26.514316328081 | p625 = {{Coord|56.196313|26.514316|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8594 | year = 1865. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vārkavas muiža]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424177 | label = ''[[:d:Q55424177|Dovules senkapi]]'' | name = Dovules senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = bij. Dovules muižā | lat = 56.229159123325 | long = 26.673168535229 | p625 = {{Coord|56.229159|26.673169|display=inline}} | vaid = 1953 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424182 | label = ''[[:d:Q55424182|Zaķīšu senkapi]]'' | name = Zaķīšu senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Zaķīšu skolas | lat = 56.19582217515 | long = 26.667236541734 | p625 = {{Coord|56.195822|26.667237|display=inline}} | vaid = 1956 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181434 | label = [[Šņepstu pilskalns|Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni]] | name = Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni | municipality = Šnepsti | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.23570071672 | long = 26.847324352106 | p625 = {{Coord|56.235701|26.847324|display=inline}} | vaid = 1924 | wikipediauri = %C5%A0%C5%86epstu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C5%86epsti }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Preiļi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Preiļu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Preiļu novads]] qsb0s659lcmpdpo9zx2gv75qs6znyve 0 262297 4513713 4056670 2026-08-27T10:55:22Z Vylks 50297 4513713 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #E20E0E | nos = ''Nea Salamina Ammochostos FC'' | logo_links = Nea Salamis Famagusta (Nea Salamina) Football Club logo vector.svg | logo_izm = | pilns = ''Νέα Σαλαμίνα Αμμοχώστου'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Kipra|Famagusta}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta Otrajā divīzijā {{increase}} | dib = 1948 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 7 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = {{vieta|Kipra|Larnaka|''Ammochostos Stadium''|3s=Ammochostos Stadium}} | ietilp = 5500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Kipra}} Tukis Tukididis | menedžeris = | tren = {{flaga|Spānija}} Anhels Lopess | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = | uzvaras1 = | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | kit_alt1 = | pattern_la1 = | pattern_b1 = _fra11g2 | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _hoops_red | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | kit_alt2 = | pattern_la2 = | pattern_b2 = _white_nzfc_shoulders | pattern_ra2 = | pattern_so2 = _hoops_red | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | kit_alt3 = Third | pattern_la3 = _red_stripes | pattern_b3 = _red stripes | pattern_ra3 = _red stripes | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | pattern_name3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FF0000 | socks3 = FF0000 }} '''''Nea Salamina Ammochostos FC''''' ({{val|el|Νέα Σαλαμίνα Αμμοχώστου}}) ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs no [[Famagusta]]s, [[Kipra]]s. Kopš 1974. gada [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas iebrukuma Kipras]] ziemeļu daļā komanda savas mājas spēles aizvada [[Larnaka|Larnakā]]. Kluba lielākais panākums ir 1990. gadā izcīnītā uzvara Kipras kausā un Kipras Superkausā. Augstākais sasniegums Kipras čempionātā — trešā vieta. Spēlējis [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]] un [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausā]]. 2015.—2016. gada sezonā komandu pārstāvēja [[Latvija]]s vārtsargs [[Pāvels Šteinbors]]. == Sasniegumi == * '''Kipras kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1989—90 ** Finālisti (2): 1965—66, 2000—01 * '''Kipras superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypsupcuphist.html |title=Cyprus - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1990 * '''Kipras Otrā divīzija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cyp2champ.html |title=Cyprus - List of Second Level Champions |accessdate={{dat|2016|2|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (5): 1954—55, 1979—80, 2001—02, 2003—04, 2025–26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{el ikona}} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Nea Salamina Ammochostos FC]] krlt0zqz1yxbwmgku9b4yapu3u8chxx 0 268224 4513598 4066058 2026-08-27T06:58:13Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Lielbritānijas līči]]; pievienoju [[Kategorija:Anglijas līči]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513598 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|līci starp Angliju un Velsu|līci Aļaskas piekrastē|Bristoles līcis (Aļaska)}} {{Līča infokaste | līcis = Bristoles līcis | attēls = Bristol.channel.ilfracombe.arp.750pix.jpg | paraksts = Līča dienvidu krasts | vietaskarte = Apvienotā Karaliste#Anglija | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{GBR}} | vieta2 = <!-- novads/province/apgabals; ja vairāki, caur "<br />" --> | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Atlantijas okeāns]] | plat_d=51 | plat_m=18 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=3| gar_m=37| gar_s= | gar_EW=W | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 120—230 | platums = līdz 126 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 50 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Bristole]], [[Kārdifa]], [[Svonzi]] }} '''Bristoles līcis''' ({{val|en|Bristol Channel}}, {{val|cy|Môr Hafren}} — ‘Sevērnas jūra’) ir līcis [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumu piekrastē starp [[Kornvolas pussala|Kornvolas pussalu]] dienvidos un [[Velsa|Velsu]] ziemeļos.<ref>{{PZT|126}}</ref> Izstiepts austrumu—rietumu virzienā {{nobr|230 km}} garumā no [[Sevērna]]s grīvlīča līdz [[Ķeltu jūra]]i. Līča rietumu robeža tiek vilkta no [[Hārtlenda rags|Hārtlenda raga]] [[Devona|Devonā]] līdz [[Sentgovansheds|Sentgovanshedam]] Velsas dienvidrietumos. Pie ieejas līcī [[Landi (sala)|Landi]] sala. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz {{nobr|14,4 m}}. Dienvidu krastā [[Eksmūras nacionālais parks]], ziemeļu un austrumu krasts blīvi apdzīvots, lielākās pilsētas ir [[Bristole]], [[Kārdifa]], [[Ņūporta]] un [[Svonzi]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atlantijas okeāna līči]] [[Kategorija:Anglijas līči]] hur02km3qliww8ppvibmg0f8ifhxr6l 4513599 4513598 2026-08-27T06:58:27Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Velsas līči]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513599 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|līci starp Angliju un Velsu|līci Aļaskas piekrastē|Bristoles līcis (Aļaska)}} {{Līča infokaste | līcis = Bristoles līcis | attēls = Bristol.channel.ilfracombe.arp.750pix.jpg | paraksts = Līča dienvidu krasts | vietaskarte = Apvienotā Karaliste#Anglija | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{GBR}} | vieta2 = <!-- novads/province/apgabals; ja vairāki, caur "<br />" --> | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Atlantijas okeāns]] | plat_d=51 | plat_m=18 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=3| gar_m=37| gar_s= | gar_EW=W | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 120—230 | platums = līdz 126 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 50 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Bristole]], [[Kārdifa]], [[Svonzi]] }} '''Bristoles līcis''' ({{val|en|Bristol Channel}}, {{val|cy|Môr Hafren}} — ‘Sevērnas jūra’) ir līcis [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumu piekrastē starp [[Kornvolas pussala|Kornvolas pussalu]] dienvidos un [[Velsa|Velsu]] ziemeļos.<ref>{{PZT|126}}</ref> Izstiepts austrumu—rietumu virzienā {{nobr|230 km}} garumā no [[Sevērna]]s grīvlīča līdz [[Ķeltu jūra]]i. Līča rietumu robeža tiek vilkta no [[Hārtlenda rags|Hārtlenda raga]] [[Devona|Devonā]] līdz [[Sentgovansheds|Sentgovanshedam]] Velsas dienvidrietumos. Pie ieejas līcī [[Landi (sala)|Landi]] sala. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz {{nobr|14,4 m}}. Dienvidu krastā [[Eksmūras nacionālais parks]], ziemeļu un austrumu krasts blīvi apdzīvots, lielākās pilsētas ir [[Bristole]], [[Kārdifa]], [[Ņūporta]] un [[Svonzi]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atlantijas okeāna līči]] [[Kategorija:Anglijas līči]] [[Kategorija:Velsas līči]] nx4zljx6o6r7hb9b4a5yllumw87kggx 0 280124 4513457 4513251 2026-08-26T19:18:29Z Pirags 3757 /* Personīgā dzīve */ pap 4513457 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sīms Kallass | vārds_orģ = ''Siim Kallas'' | attēls = Siim Kallas, arvamusfestival 2014 (2).jpg | amats = [[Igaunijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2002|1|28|N}} | term_beigas = {{dat|2003|4|10|N}} | prezidents = [[Arnolds Rītels]] | priekštecis = [[Marts Lārs]] | pēctecis = [[Juhans Partss]] | dzim_dati = {{dat|1948|10|2}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tallina|td=Igaunija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|08|22|1948|10|2}} | mir_vieta = | tautība = [[igauņi|igaunis]] | partija = [[Igaunijas Reformu partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Sīms Kallass''' ({{val|et|Siim Kallas}}; dzimis {{dat|1948|10|2}} [[Tallina|Tallinā]], miris [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augustā]]) bija [[Igaunija]]s politiķis, kurš no 2010. līdz 2014. gadam bija [[Eiropas Savienības komisārs]] ar atbildību par transportu. Pirms tam, no 2004. līdz 2009. gadam viņš bija Eiropas Savienības komisārs ar atbildību par administratīvajām lietām, auditu un cīņu ar krāpniecību. Abās [[Barozu komisija|Barozu komisijās]] viņš bija arī viceprezidents. Iepriekš Kallass ir bijis arī [[Igaunijas premjerministrs]], finanšu ministrs, ārlietu ministrs, [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] un [[Rīgikogu]] deputāts. Viņš aktīvi iesaistījies Igaunijas valsts atjaunošanā. Kallass pārstāvēja [[liberālisms|liberālo]] brīvā tirgus [[Igaunijas Reformu partija|Igaunijas Reformu partiju]], iepriekš bijis tās līderis. Kallass bijis arī ''[[Liberal International]]'' viceprezidents. == Personīgā dzīve == Kallas pārzināja igauņu, angļu, krievu, somu, vācu un franču valodu. Precējies ar Kristi Kallasu; ģimenē dēls un meita [[Kaja Kallasa|Kaja]], [[Eiropas Savienība]]s augstā ārējās un drošības politikas pārstāve, [[Igaunijas premjerministre]] (2021—2024), bijusī [[Rīgikogu]] un [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunijas-jaunajai-premjerministrei-kallasai-jaatjauno-valsts-reputacija.a390307/|title=Igaunijas jaunajai premjerministrei Kallasai jāatjauno valsts reputācija|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-26|language=lv}}</ref> Kallasa priekštečiem ir igauņu, latviešu un [[baltvāci|baltvācu]] izcelsme,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ekspress.delfi.ee/a/69063295|title=Siim Kallas: "'Minu vanaema oli lätlane? Väga huvitav!"'|website=Eesti Ekspress|access-date=2023-02-16|language=et}}</ref> viņa mātes vectēvs Jānis Būmeisters (1862 - 1941) bija dzimis Latvijā.<ref>[https://www.geni.com/people/Jannis-Johann-Buhmeister/6000000008604243423 geni.com]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://ec.europa.eu/avservices/2010/mediaGallery.cfm?&gallery=yes&sitelang=en#3108 Sīms Kallass, oficiālā mediju galerija] * [http://www.reform.ee Igaunijas Reformu partija] {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kallass, Sīms}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:Igaunijas premjerministri]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] 9z1m62axih8ki9ooptf7no829yt0rvf 10 286204 4513535 4513191 2026-08-27T02:10:11Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4513535 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> fs1yh78zwm31arruhy7znv41w1hi05y 0 301659 4513687 4455314 2026-08-27T09:45:38Z Meistars Joda 781 4513687 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Jersikas pilskalns | alternate_name = | image = Jersikas pilskalns.JPG | image_size = 250px | caption = Jersikas pilskalns mūsdienās (2013) | map = Latvija | relief = jā | latd=56.27583 |latNS=N | longd=26.20194 |longEW=E | location = {{vieta|Latvija|Līvānu novads|Jersikas pagasts}} | type = | part_of = | length = | width = | area = | height = | builder = | material = | built = | abandoned = | cultures = | excavations = - | archaeologists = | condition = | ownership = | management = | public_access = | website = | notes = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Jersikas pilskalns ar senpilsētu | numurs = 1909 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Jersikas pilskalns''' ir [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] aprakstītās [[Karalis|ķēniņa]] [[Visvaldis|Visvalža]] '''Jersikas pils''' ({{val|la|Gerzika, Gercike, Gerceke}}, {{val|ltg|Gersika}} <ref>"Latgales Vēstnesis", 21.05.1937, F. Kemps "Gersikas karaļa vaļsts" (iespiests no 1943. gada manuskripta). Jasmuiža, 1992. 3. u. c. lpp.; "Dzeive", 1964. g. nr. 64; 15., 28. u. c. lpp.; 4 lpp. utt.</ref>) vieta tagadējā [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]]. Senā pils, ko ķēniņš Visvaldis dēvēja par savu tēvu mantojumu, atradās [[Daugava]]s labajā krastā iepretī [[Dignājas pilskalns|Dignājas pilij]]. == Raksturojums == Jersikas pilskalns atrodas Daugavas labajā krastā starp divām nelielām upītēm ar dziļām gravām. Daugavas krasta pusē tas ir 18 m augsts, bet ziemeļu pusē mākslīgi nocietināts ar 2 m augstu uzbērumu, skaitot no 100 m garā un 75 m platā plakuma. Arheoloģiskie izrakumi liecina par desmit apdzīvotības slāņiem, no kuriem senākais datējams ar 1. gadu tūkstoti p.m.ē., bet jaunākais ar 14. gadsimtu. Visintensīvākā seno [[latgaļi|latgaļu]] kultūrai raksturīgā dzīve te norisinājusies no 10. gadsimta līdz 13. gadsimta sākumam.<ref>[[Francis Balodis|Balodis F.]] Jersika un tanī 1939. gadā izdarītie izrakumi. Rīga: 1940. - 103 lpp.</ref> Pilskalna tuvumā atklāts kapulauks, kas daļēji pētīts; atsegti 32 seno latgaļu apbedījumi (10.—14. gadsimts); pēc arheoloģiskā materiāla vērojami sakari gan ar [[Kijivas Krievzeme|senkrievi]]em (kakla rotas, piekariņi), gan [[lietuvji]]em (kaps ar zirga apbedījumu). Jersikas pilskalnā ir atrasti krama darbarīki, kas datējami ar 8. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. == Nosaukums == Jersikas pils vārda izcelšanās nav skaidra, iespējams, ka pamatā ir seno vikingu vārds ''gerz-kr'', kas tika attiecināts uz tirgotājiem, kas brauca pāri jūrai uz [[Garderīke|Garderīki]]. [[Livonijas Konfederācija]]s laikos Jersikas pilskalnu vēl arvien dēvēja par "ķēniņa citadeli" ({{val|la|arx regia}}), ko 16. gadsimtā slāviskoja par "cara pili" ({{val|pl|Carogrod}}, {{val|ru|Царъград}}, {{val|de|Zargrad}}). == Vēsture == Jersikas pils (''castrum'') un pilsēta (''urbs, civitas'') pirmo reizi pieminēta [[Indriķa hronika]]s 1203. gada notikumu aprakstā. Jersika bija [[Letija]]s (Latgales) pārvaldes un garīgās dzīves centrs, kas kontrolēja Daugavas tirdzniecības ceļu. Hronikā tā aprakstīta kā bagāta apcietināta pilsēta ar vārtiem, [[Latvijas Pareizticīgo Baznīca|pareizticīgo baznīcām]], kurās bija zvani un svētbildes, savukārt pilī bija sudraba rotas un purpurs. 1209. gadā to ieņēma [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]], bet 1212. gadā Jersikas pilī bīskaps Alberts un [[Polockas kņazs]] Valdemārs noslēdza draudzības un tirdzniecības līgumu, ar ko Polockas valsts atteicās par labu [[Līvzemes bīskapija]]i no savām tiesībām uz Letiju un Līvzemi un “atslēdza” vācu tirgotājiem Daugavas tirdzniecības ceļu. Šī lūguma teksts nav uzglabājies, bet atstāstīts Indriķa hronikā (XVL. 2). 1214. gadā krustneši izlaupīja un nodedzināja Jersikas pili.<ref>{{LKV|VIII.|14392-14393}}</ref> Pēc ķēniņa Visvalža nāves 1239. gada 19. aprīlī Rīgas bīskaps [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] ar domkapitula un vasaļu piekrišanu atdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pils (''locum castri'') līdz ar visiem lauku piederumiem, tiesībām un desmito tiesu.<ref>[http://www.old.historia.lv/index.htm Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments Nr. 234.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151202175437/http://www.old.historia.lv/index.htm |date={{dat|2015|12|02||bez}} }} ([[Turaidas pils|Turaidā]], 1239. gada 19. aprīlī): ''Tā kā kristietības ienaidniekus Livonijā vislabāk var savaldīt ceļot mūra pilis, pie kam šiem nolūkiem sevišķi noder '''Jersikas pils vieta''', ko tās likumīgie īpašnieki [ķēniņš Visvaldis] dāvināja Rīgas baznīcai līdz ar visiem piederumiem, bet tā savukārt piešķīra to lēņos [Ikšķiles Konrādam], tad - saprazdams, ka šo nodomu nevar izvest dzīvē bez Vācu ordeņa palīdzības - Rīgas bīskaps Nikolajs ar savu domkapitula un vasaļu piekrišanu dāvina minētam ordenim Jersikas pils pusi līdz ar visiem lauku piederumiem, tiesībām un desmito tiesu, bet ar nosacījumu, ka ordenis uzņemas segt pils uzturēšanas un mantinieku lēņa tiesību izpirkšanas izdevumu divas trešdaļas; ja kāds no mantiniekiem nomirtu pirms šāda izlīguma, tad viņa mantojuma puse pienākas ordenim, bet otra puse bīskapam; ja kāds no mantiniekiem vēlētos saņemt savu tiesu pašā pilī vai tās lauku piederumos, tad bīskaps solas novietot viņu savā daļā, neapgrūtinot ordeni.''</ref> Jersikas pils vēlāk kļuva par nocietinājumu uz [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Livonijas ordeņa valsts]] robežas. Pēdējo reizi Jersikas pils vieta minēta 1375. gadā, kad tās tuvumā lietuviešu karaspēks šķērsoja Daugavu. == Izrakumi == 19. gadsimtā pieauga interese par viduslaiku hronikā minētās Jersikas pils vietu Daugavas krastā. Par pilskalna atrašanās vietu bija dažādas [[hipotēze]]s, no kurām populārākās bija [[Lokstenes pils]] vieta pie [[Stukmaņu muiža]]s un pilskalns blakus Pilskalnu mājām ({{val|de|Schlossberg}}) uz dienvidiem no [[Līvāni]]em. 1939. gada arheoloģisko izrakumu atradumi [[Francis Balodis|Franča Baloža]] vadībā liecināja par labu Līvānu hipotēzei. Izrakumi pilskalnā notika arī 1990. – 1997. gadā, tos vadīja [[Ēvalds Mugurēvičs]].<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Jersikas%20pilskalns/32101 letonika.lv]</ref> == Foto galerija == <gallery> Attēls:Jersikas pilskalns1.jpg|alt=|Jersikas pilskalns. Aerofoto no Daugavas pretējā krasta Attēls:Jersikas pilskalns3.jpg|alt=|Jersikas pilskalns Attēls:Jersikas pilskalns2.jpg|alt=|Jersikas pilskalns Attēls:Jersikas pilskalns4.jpg|alt=|Jersikas pilskalns. Skatu punkta piesaiste pie pilskalna 3D modeļa, izmantojot lietotnes planlaufTerrain mobilo versiju. Attēls:Jersikas pilskalns5.jpg|alt=|Jersikas pilskalns. Skatu punkta piesaiste pie pilskalna 3D modeļa, izmantojot lietotnes planlaufTerrain mobilo versiju. Attēls:Jersikas pilskalns6.jpg|alt=|Jersikas pilskalns. Skatu punkta piesaiste pie pilskalna 3D modeļa, izmantojot lietotnes planlaufTerrain mobilo versiju. Attēls:Jersikas pilskalns7.jpg|alt=|Jersikas pilskalns. Skatu punkta piesaiste pie pilskalna 3D modeļa, izmantojot lietotnes planlaufTerrain mobilo versiju. Attēls:Jersikas pilskalns8.jpg|alt=|Jersikas pilskalns. Skatu punkta piesaiste pie pilskalna 3D modeļa, izmantojot lietotnes planlaufTerrain mobilo versiju. Attēls:Jersikas pilskalns ortofoto.jpg|alt=|Jersikas pilskalna 3D modelis Attēls:Jersikas pilskalns1a.jpg|alt=|Jersikas pilskalna 3D modelis Attēls:Jersikas pilskalns5a.jpg|alt=|Jersikas pilskalna 3D modelis Attēls:Jersikas pilskalns 3.jpg|Aerofoto Attēls:Jersikas pilskalns 2.jpg|Aerofoto </gallery> == Literatūra == * Kur atradās Visevalda pils Gersika? (Tālivaldis, "Austrums", 1893, II); * [[Augusts Bīlenšteins|A. Bielenstein]]. Die Grenzen des lettischen Volksstammes. St. Petersburg: 1892. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151124033415/http://www.old.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/raksti/shavabe.002.htm] * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/jersikas-pilskalns/ Jersikas pilskalns] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pilskalni}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Jersikas pagasts]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Pilskalni Latgalē]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] 9b91sd66nw75wlstdtugzogj3ax3b9v 0 302483 4513395 4462191 2026-08-26T16:05:24Z Meistars Joda 781 4513395 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Andrejs Paļeckis | vārds_orig = ''Андрей Дмитриевич Палецкий'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = [[1579. gads]] | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs, augstmanis | dzimums = V | vecāki = Dmitrijs Paļeckis | brāļi = Semjons, Vasilijs, Fjodors, Boriss | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Andrejs Paļeckis''' ({{val|ru|Андрей Дмитриевич Палецкий}}; miris [[1592. gads|1592]]. gadā) bija [[Krievijas cariste]]s [[kņazs]] un [[vojevoda]] cara [[Ivans IV|Ivana IV]] laikā, tai skaitā piedalījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]] Latvijas teritorijā. Dienēja [[Orla|Orlā]], [[Novosiļa|Novosiļā]], [[Veļikije Luki|Veļikije Lukos]], [[Dedilova|Dedilovā]]. 1566. gadā augsmaņu sapulcē izteicās par [[Livonijas karš|Livonijas kara]] turpināšanu. 1573. gadā cīnījās pret [[marieši]]em. 1576. gadā cīnījās pie [[Tallina]]s. 1577./78. gadā no [[Pleskava]]s devās palīgā aplenktajiem [[Lielvārdes pils|Lielvārdē]], vēlāk devās uz [[Valmiera|Valmieru]] un [[Tartu]]. 1578. gada [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]] bija viens no komandieriem, kuri bēga no kaujas lauka uz Tartu. Tomēr, kad poļi un livonieši atkaroja [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]], Paļeckis atkal tika iecelts par karaspēka apakšvienības komandieri, kas devās pretim poļu spēkiem. Kritis, kad poļi aplenca un ieņēma [[Sokalas pils|Sokalas pili]] (mūsdienās [[Baltkrievija]]s [[Rasonu rajons|Rasonu rajonā]]) {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paļeckis, Andrejs}} [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:1592. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] 0iabtxd14rkv6wax5bxo03g3iheu138 0 302783 4513685 4369530 2026-08-27T09:37:34Z Meistars Joda 781 4513685 wikitext text/x-wiki '''Priekuļu sākumskola''' bija vispārējās izglītības iestāde [[Saunas pagasts|Saunas pagastā]], [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. Atradās Skolas ielā 8, [[Prīkuļi|Prīkuļos]]. Tās pēdējā direktore bija Ruta Rožāne.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Priekuļu pamatskolas vēsture | url=http://www.pvg.edu.lv/izglitiba/skolu_web/priekulupsk/vesture.htm | publisher=Priekuļu pamatskola | accessdate={{dat|2015|12|23}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305193541/http://www.pvg.edu.lv/izglitiba/skolu_web/priekulupsk/vesture.htm | archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Tā slēgta 2018. gada 31. augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/reorganizetas-slegtas-un-dibinatas-izglitibas-iestades/2018-gads|title=Reorganizētās, slēgtās un dibinātās izglītības iestādes 2018.gadā|publisher=LR Izglītības un Zinātnes ministrija|work=|access-date=2018-11-23|date=|last=|first=|language=lv-lv}}</ref> Skolā tika realizētas programmas<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Preiļu novads > Priekuļu pamatskola | url=http://www.preili.lv/page/563 | publisher=Preiļu novads | accessdate={{dat|2015|12|23}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204212/http://www.preili.lv/page/563 | archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{lv ikona}}</ref>: * pirmsskolas izglītības programma, * pamata izglītības programma. == Skolas vēsture == Skola izveidota 1968. gadā, saplūstot trim nelielām skolām&nbsp;— Razrivkas, Stikānu un Lācenieku. 2015./2016. mācību gadā Preiļu novada dome atļāva uzsākt mācības ar samazinātu skolēnu skaitu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Atļauj atvērt klašu komplektus ar samazinātu izglītojamo skaitu|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?misc=search&subaction=showfull&id=1441093128&archive=&cnshow=news&start_from=&menu=search|publisher=Novadnieks|date={{dat|2015|9|1||bez}}|access-date={{dat|2016|01|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304203906/http://www.novadnieks.lv/index.php?misc=search&subaction=showfull&id=1441093128&archive=&cnshow=news&start_from=&menu=search|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> == Skolas direktori == * 1939&nbsp;— 1940 Antons Dzenis * 1940&nbsp;— 1941 Staņislavs Klepers * 1941&nbsp;— 1948 Jāzeps Vaivods * 1948&nbsp;— 1949 Jānis Tjarve * 1949&nbsp;— 1950 J. Actiņš * 1950&nbsp;— 1953 Romualds Kavinskis * 1953&nbsp;— 1955 Valentīna Gudļevska * 1955&nbsp;— 1971 Jānis Bebrišs * 1971&nbsp;— 1978 Staņislavs Antāns * 1978&nbsp;— 1980 Jānis Tjarve * 1980&nbsp;— 1998 Broņislava Jokste * 1998&nbsp;— 2018 Ruta Rožāne == Skolas nosaukumu maiņa == '''Priekuļu sešgadīgā skola''', '''Priekuļu pamatskola''', '''Priekuļu sākumskola''' (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305172551/http://www.pvg.edu.lv/izglitiba/skolu_web/priekulupsk/ Oficiālā skolas mājas lapa] * [http://skolasspogulis.anazana.com/ Skolas avīzes mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20160304204212/http://www.preili.lv/page/563 Preiļu novads > Priekuļu pamatskola] {{Preiļu novada skolas}} [[Kategorija:Bijušās skolas Preiļu rajonā]] h22lu3v9irf52hmdzhr85ibppod74rh 0 321980 4513409 3998138 2026-08-26T16:53:28Z Meistars Joda 781 4513409 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Nolito | image = Nolito.JPG | image_size = 260 | caption = Nolito in 2013 | fullname = Manuels Agudo Durans | birth_date = {{birth date and age|1986|10|15|df=y}} | birth_place = [[Sanlukara de Barameda]], [[Spānija]] | height = 175 | position = [[pussargs|malējais pussargs]] / [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = | youthyears1 = 1990–2000 | youthclubs1 = Algaida | youthyears2 = 2000–2003 | youthclubs2 = [[Atlético Sanluqueño CF|Sanluqueño]] | youthyears3 = 2003–2004 | youthclubs3 = [[Valencia CF|Valencia]] | years1 = 2003 | clubs1 = [[Atlético Sanluqueño CF|Sanluqueño]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 2004–2006 | clubs2 = {{flaga|ESP}} [[Atlético Sanluqueño CF|Sanluqueño]] | caps2 = 32 | goals2 = 24<ref>{{ziņu atsauce|url=http://geografiafutbol.blogspot.com.br/2010/11/fijate-en-nolito.html|title=Fíjate en... Nolito|trans_title=Have a look at... Nolito|publisher=Geografía Fútbol|language=Spanish|date=1 November 2010|accessdate=25 September 2015}}</ref> | years3 = 2006–2008 | clubs3 = {{flaga|ESP}} [[Écija Balompié|Écija]] | caps3 = 71 | goals3 = 15 | years4 = 2008–2011 | clubs4 = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] | caps4 = 106 | goals4 = 29 | years5 = 2010–2011 | clubs5 = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps5 = 2 | goals5 = 0 | years6 = 2011–2013 | clubs6 = {{flaga|POR}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | caps6 = 35 | goals6 = 12 | years7 = 2013 | clubs7 = {{flaga|ESP}} {{īre}} [[Granada CF|Granada]] | caps7 = 17 | goals7 = 3 | years8 = 2013–2016 | clubs8 = {{flaga|ESP}} [[Celta de Vigo|Celta]] | caps8 = 100 | goals8 = 39 | nationalyears1 = 2014–2016 | nationalteam1 = {{flaga|ESP}} [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] | nationalcaps1 = 16 | nationalgoals1 = 6 | caps9 = 19 | clubs9 = {{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals9 = 4 | years9 = 2016–2017 | caps10 = 49 | goals10 = 7 | years10 = 2017–2020 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | caps11 = 75 | clubs11 = {{flaga|ESP}} [[Celta de Vigo|Celta]] | goals11 = 11 | years11 = 2020–2022 | clubs12 = {{flaga|Spānija}} [[UD Ibiza|Ibiza]] | years12 = 2022–2023 | caps12 = 27 | goals12 = 1 | totalcaps = 533 | totalgoals = 145 }} '''Manuels Agudo Durans''' ({{val|es|Manuel Agudo Durán}}), dzimis [[Sanlukara de Barameda|Sanlukarā de Baramedā]]), plašāk zināms kā '''Nolito''' (''Nolito''), ir bijušais [[spāņi|spāņu]] [[futbols|futbolists]] un [[Spānijas futbola izlase]]s spēlētājs. Spēlēja malējā pussarga vai uzbrucēja pozīcijā. Futbolista karjeru sācis dzimtās pilsētas klubā ''Atlético Sanluqueño CF'', kas startēja Spānijas ceturtajā divizionā un trešā diviziona klubā ''Écija Balompié''. 2008. gadā pievienojies ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' klubam, kur sākotnēji spēlējis B komandā, bet kopš 2010. gada — galvenajā komandā. 2011. gadā parakstījis piecu gadu līgumu ar [[Portugāle]]s klubu ''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]'', bet 2013. gadā atgriezās Spānijā ''[[Celta de Vigo]]'' klubā. Kopš 2016. gada spēlē [[Anglija]]s klubā [[Manchester City F.C.]]. Spānijas izlasē debitējis 2014. gada novembrī pārbaudes mačā ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Bija Spānijas izlasē [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2010–11 '''Benfica''' * [[Taça da Liga]]: 2011–12 '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019–20]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] fl3ihx5zkyto4ike42txwqih6evck65 0 335820 4513680 4335501 2026-08-27T09:21:44Z Meistars Joda 781 4513680 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Žuau I | vārds_orģ = ''João I'' | attēls =Anoniem - Koning Johan I van Portugal (1450-1500) - Lissabon Museu Nacional de Arte Antiga 19-10-2010 16-12-61.jpg | att_izm= 150px | amats =[[Portugāles karalis]] | term_sākums = {{dat|1385|4|6|N}} | term_beigas = {{dat|1433|8|14|N}} | coronation = | priekštecis =[[Fernandu I]] | pēctecis =[[Duarte I]] | dzim_dati ={{dat|1357|4|11}} | dzim_vieta =[[Lisabona]], [[Portugāles Karaliste]]<br />({{POR}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1433|8|14|1357|4|11}} | mir_vieta =[[Lisabona]], [[Portugāles Karaliste]]<br />({{POR}}) | tēvs =[[Pedru I (Portugāle)|Pedru I]] | māte =[[Terēze Lourenso]] | dinastija =[[Avisas dinastija]] | dzīvesb =[[Lankasteras Filipa]] | bērni = <!--*Branka--> <!--*Afonsu--> * [[Duarte I]] * [[Koimbras hercogs Pedru]] * [[Enrike Jūrasbraucējs]] * [[Portugāles Izabella]] <!--*Branka--> * [[Portugāles konetabls Žuau]] * [[Portugales infants Fernandu]] * [[Bragansas hercogs Afonsu]] (ārlaulības) * Branka (ārlaulības) * Beatrise (ārlaulības) | reliģija =[[katoļticība]] | apglabāts =[[Bataljas klosteris]], [[Batalja]], {{POR}} | paraksts = Assinatura D. João I.svg | piezīmes = | dzimums = V }} '''Žuau I''' ({{val|pt|João I}}; dzimis {{dat|1357|4|11}}, miris {{dat|1433|8|14}}), saukts '''Labatminīgais''' (''o de Boa Memória''), arī '''Lielais''' bija [[Portugāle]]s karalis no 1385. gada līdz nāvei 1433. gadā, [[Avisas dinastija]]s pamatlicējs. 1383. gadā nomira Portugāles karalis [[Fernandu I]], neatstājot vīriešu kārtas pēcnācējus. Uz troni pretendēja Fernandu I meita un [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karaļa [[Huans I|Huana I]] sieva [[Portugāles Beatrise|Beatrise]]. Šīs pretenzijas uz troni bija ļoti nepopulāras plašos Portugāles sabiedrības slāņos. Izcēlās pilsoņu karš, kurā par opozīcijas līderi izvirzījās Fernandu I pusbrālis, karaļa ārlaulības dēls Žuau I. Žuau I izdevās nostiprināt Portugāles neatkarību pret Kastīliju un konsolidēt karalistes sabiedrību. Valdīšanas laikā lika pamatus Portugāles jūras varenībai. Caur precībām ar [[Ģentes Džons|Ģentes Džona]] meitu [[Lankasteras Filipa|Lankasteras Filipu]] lika pamatus Portugāles īpašajām attiecībām ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], kuras pārveidotā veidā saglabājušās līdz mūsdienām, noslēdzot [[Vindzoras līgums|Vindzoras līgumu.]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Portugāles valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žuau I}} [[Kategorija:1357. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1433. gadā mirušie]] [[Kategorija:Portugālē dzimušie]] [[Kategorija:Avisas dinastija]] tf73344hrsy1q9pzepnq9ipozmlfshd 0 341234 4513511 3757031 2026-08-26T20:35:36Z Kleivas 2704 4513511 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada septembris}} '''Kaningems''' var būt: * [[Džo Kaningems]] (''Joe Cunningham''; 1867—1951) — amerikāņu tenists; * [[Volters Kaningems]] (''Walter Cunningham''; 1932—2023) — amerikāņu astronauts, lidotājs, uzņēmējs; * [[Vords Kaningems]] (''Ward Cunningham''; 1949) — amerikāņu programmētājs. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 8k77dt2ws6yutcgq18thf26a0scte0n 0 348732 4513596 4370179 2026-08-27T06:56:49Z Votre Provocateur 111653 4513596 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = ''VKontakte'' | logo_attēls = [[Attēls:VK_Full_Logo_(2021-present).svg|190px]] | lapas_attēls = | veids = Sociālais portāls | valsts = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}} | īpašnieks = ''[[VK (uzņēmums)|VK]]'' | izveidotāji = {{flaga|Krievija}} [[Pāvels Durovs]] | darbību_uzsāka = {{dat|2006|10|10}} | valodas = 85 valodās | komerciāla = Jā | reģistrācija = Obligāta | reģistrēti_lietotāji = 410+ miljoni | popularitāte = {{flag|Pasaule}} 16. vieta<ref name="alexa"/><br />{{flag|Krievija}} 1. vieta<ref name="alexa"/><br />{{flag|Baltkrievija}} 1. vieta<ref name="alexa"/><br />{{flag|Ukraina}} 2. vieta<ref name="alexa"/><br />{{flag|Kazahstāna}} 3. vieta<ref name="alexa"/><br />{{flag|Vācija}} 15. vieta<ref name="alexa"/> | mājas_lapa = {{URL|http://vk.com}} }} '''''VKontakte''''' ({{val|ru|ВКонта́кте}}, starptautiski pazīstams kā '''''VK''''') ir [[Krievija|Krievijā]], [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] bāzēts [[tiešsaistes sociālais tīkls]]. Tas ir pieejams vairāk nekā 80 valodās, populārākā ir [[krievu valoda]]. 2017. gadā tā bija apmeklētākā mājas lapa [[Krievija|Krievijā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], savukārt pirms bloķēšanās, [[Ukraina|Ukrainā]] tā bija otra apmeklētākā mājas lapa, bet [[Kazahstāna|Kazahstānā]] — trešā apmeklētākā.<ref name="alexa">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/siteinfo/vk.com | title= vk.com Traffic Statistics | publisher= alexa.com | accessdate= 2017. gada 14. aprīlī | language= angļu valodā | archive-date= 2013. gada 28. Jūlijs | archive-url= https://web.archive.org/web/20130728162811/http://www.alexa.com/siteinfo/vk.com }}</ref> ''VKontakte'' 2006. gadā izveidoja [[Pāvels Durovs]]. ''VKontakte'' pieder Krievijas interneta tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam ''[[VK (uzņēmums)|VK]]'', bijušajam “''Mail.ru Group''”. 2021. gada decembrī absolūto vairākumu VK akciju iegādājās ar Krievijas gāzes enerģētikas uzņēmumu ''“[[Gazprom]]”'' saistītās struktūras, tai skaitā plašsaziņas līdzekļu holdings “''Gazprom-media''”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru//tekhnologii/448309-gazprom-media-stal-akcionerom-vk|title=«Газпром-медиа» стал акционером VK|website=Forbes.ru|access-date=2022-01-08|language=ru}}</ref> == Kritika == === Plagiāts === ''VKontakte'' bieži tiek dēvēta par ''[[Facebook]]'' klonu. [[Pāvels Durovs]] atbildēja uz apsūdzībām, apgalvojot, ka viņš patiešām vispirms esot apguvis sociālā tīkla principus no ''Facebook'' piemēra, taču vietnes ieviešanai bija nepieciešams pielāgot koncepciju Krievijas izglītības sistēmai, kā arī uzrakstīt savu programmatūras kodu. Dizaina līdzība tiek skaidrota ar atvērtās stilu koncepcijas izmantošanu, kas īpaši aprakstīta grāmatā "''The CSS Anthology: 101 Essential — Tips, Tricks & Hacks''". Turklāt, atbildot uz kritiku, radītāji apgalvo, ka dažas sociālajos tīklos izmantotās idejas un mehānismi pirmo reizi tika īstenoti tieši ''VKontakte''. === Pirātisms === 2010. gada novembrī ''VKontakte'' tika iekļauta Amerikas Ierakstu industrijas asociācijas (''Recording Industry Association of America'') publicētajā nelegālo mūzikas izplatītāju sarakstā kā otrā vietne. 2011. gada 1. martā ASV iestādes apsūdzēja sociālo tīklu ''VKontakte'' [[Pirātisms|pirātismā]]. === Sadarbība ar Krievijas Federālo drošības dienestu === Krievijas Federālajam drošības dienestam ir pilnīga piekļuve ''Vkontakte'' lietotāju privātai sarakstei un datiem, tāpēc tās izmantošana nav uzskatāma par drošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://novayagazeta.ru/articles/2013/03/27/54100-rukovodstvo-171-vkontakte-187-171-my-uzhe-neskolko-let-sotrudnichaem-s-fsb-i-otdelom-171-k-187-mvd-operativno-vydavaya-informatsiyu-o-tysyachah-polzovateley-nashey-seti-187|title=Руководство «ВКонтакте»: «Мы уже несколько лет сотрудничаем с ФСБ и отделом «К» МВД, оперативно выдавая информацию о тысячах пользователей нашей сети». Как социальная сеть под руководством администрации президента манипулировала интернетом на ниве виртуальной борьбы с оппозицией|website=Новая газета|access-date=2024-02-08|date=2107-04-23|language=ru}}</ref> Desmitiem Krievijas pilsoņu ir piespriesti naudas sodi, nosacīti sodi un [[brīvības atņemšana]] par publikācijām, pārpublicējumiem, komentāriem un "Patīk" atzīmēm, kas publicētas viņu ''VKontakte'' lapās. Lielākā daļa lietu pret lietotājiem ir kvalificētas kā [[Ekstrēmisms (politika)|ekstrēmisma]], [[Ksenofobija|ksenofobijas]] un [[Nacisms|nacisma]] [[propaganda]]. 2014. gada 16. aprīlī Pāvels Durovs paziņoja, ka 2013. gada 13. decembrī [[Krievijas Federālais drošības dienests|FSB]] pieprasīja tīkla vadībai nodot [[Eiromaidans|Eiromaidana]] grupu organizatoru personas datus. Pēc atteikšanās to darīt viņš galu galā bija spiests atteikties no savām uzņēmuma akcijām. == Bloķēšana == Kopš 2017. gada Ukrainā tika liegta pieeja vairākiem Krievijas portāliem, tai skaitā VK.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/science/1961041-v-ukraine-sozdayut-novuyu-sotsset-ukrainians-zaregistrirovatsya-mojno-i-cherez-zapreschennuyu-vkontakte.html|title=В Украине создают новую соцсеть Ukrainians: зарегистрироваться можно и через запрещенную Вконтакте|website=www.unian.net|access-date=2022-01-08|language=ru}}</ref> 2022. gadā maijā [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] pieņēmusi lēmumu Latvijas teritorijā ierobežot sociālo tīklu platformu “vk.com”, “ok.ru” un “my.mail.ru” darbību, jo pret platformu īpašniekiem vērstas Eiropas Savienības sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/neplp-blokes-platformas-vk-com-ok-ru-un-my-mail-ru-darbibu|title=NEPLP bloķēs platformas “vk.com”, “ok.ru” un “my.mail.ru” darbību|website=LA.LV|access-date=2024-02-08|language=lv}}</ref> Lēmums pieņemts, jo NEPLP rīcībā ir informācija, ka platformas atrodas [[Jurijs Kovaļčuks|Jurija Kovaļčuka]] un [[Vladimirs Kirijenko|Vladimira Kirijenko]] īpašumā un kontrolē. Pret Kovaļčuku un Kirijenko ir vērstas ES sankcijas saistībā ar [[Ukraina|Ukrainas]] teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu. == Skatīt arī == * ''[[LV UNDERGROUND]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{IT-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Sociālais tīkls}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tiešsaistes sociālie tīkli]] [[Kategorija:Krievijas tīmekļa vietnes]] [[Kategorija:Sanktpēterburga]] pkkkxz4q45hawxmdl9ejrkc0ab7kqs2 0 359671 4513504 2728277 2026-08-26T20:20:38Z Kleivas 2704 Noņēma pāradresāciju uz [[Kems Nīlijs]] 4513504 wikitext text/x-wiki '''Nīlijs''' var būt: * [[Džons Nīlijs]] (''John Neely''; 1872—1941) — amerikāņu tenists; * [[Kems Nīlijs]] (''Cam Neely''; 1965) — kanādiešu hokejists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] gskth1u0zcg0e4pmcxuui0fry6jul7d 0 362248 4513351 3407086 2026-08-26T15:04:32Z Meistars Joda 781 4513351 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Šahs Baltijā | image_file = | image_size = | image_caption = | editor = [[Nikolajs Žuravļovs]] | staff_writer = | frequency = Vienreiz mēnesī | category = [[Šahs]] | company = SIA "Šahs" | publisher = [[Latvijas Šaha savienība]] | firstdate = 1991. gada aprīlī | finaldate = 1994. gada decembrī | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] un [[Krievu valoda|krievu]] | website = | issn = 0201-8101 }} '''"Šahs Baltijā"''' bija [[Latvija|Latvijā]] izdots [[Šahs|šaha]] žurnāls, kas iznāca laika posmā no 1991. gada aprīļa līdz 1994. gada decembrim. Tas tika izdots kā padomju laikā iznākušā žurnāla "[[Šahs (žurnāls)|Šahs]]" turpinājums, saglabājot tā numerāciju. Pavisam iznāca 41 (759—800) žurnāla numurs. Faktiski iznāca 26 žurnāla burtnīcas, jo bieži vairāki numuri tika apvienoti vienā burtnīcā. Žurnāla galvenais redaktors bija [[Nikolajs Žuravļovs]] (1959—1965). Žurnāls publicēja sacensību apskatus, šaha partiju analīzes, rakstus par šaha teoriju un vēsturi un [[Šaha kompozīcija|šaha kompozīciju]]. Tas organizēja dažādus konkursus. Žurnālam bija vairākas pastāvīgās nodaļas: "Atklātņu teorija", "Partijas un fragmenti", "Atrodiet labāko turpinājumu", "Latvijas šaha vēsture", "Globuss", "Uz Baltijas viļņa", "[[Korespondencšahs]]", "Etīdes un uzdevumi" un citas. Žurnāla iznākšana tika pārtraukta finansiālu grūtību dēļ.<ref>Žurnāls ''Šahs Baltijā'' Nr. 759—800 (1991-1994)</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijā izdotie žurnāli]] [[Kategorija:Šaha žurnāli]] [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie žurnāli]] q42h2wm6si6iq57cepn5nwme39jnpwu 0 363741 4513708 4365524 2026-08-27T10:41:57Z Vylks 50297 4513708 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0000FF | nos = ''Pafos FC'' | logo_links = Pafos FC badge.png | pilns = ''Πάφος FC'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Kipra|Pafa}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = 6 | dib_dat = 10 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Stelios Kyriakides'' stadions | ietilp = 9394 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|RUS}} Romans Dubovs | tren = {{flaga|POR}} Rikardu Sa Pintu | kapteinis = | mediji = {{URL|pafosfc.com.cy}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _riga1819a | pattern_b1 = _riga1819a | pattern_ra1 = _riga1819a | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _pafos1819a | pattern_b2 = _pafos1819a | pattern_ra2 = _pafos1819a | pattern_sh2 = _pafos1819a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 }} '''''Pafos FC''''' ({{val|gr|Πάφος FC}}) ir [[Kipra]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Pafa]]s. Klubs tika izveidots 2014. gadā, apvienojoties ''[[AEK Kouklia FC|AEK Kouklia]]'' un ''[[AEP Paphos FC|AEP Paphos]]'' klubiem. Pašlaik spēlē [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmajā divīzijā]]. Mājas spēles aizvada ''Stelios Kyriakides'' stadionā. Klubā ir spēlējuši vairāki Latvijas futbolisti. Kopš 2018. gada to pārstāv Deniss Rakels, divreiz tika izīrēts uz ''[[Riga FC]]''. 2017.—2018. gada sezonā komandā spēlēja [[Vladislavs Gabovs]] un [[Antonijs Černomordijs]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/18072017-gabovs_un_cernomordijs_pievienojas_kipras |title=Gabovs un Černomordijs pievienojas Kipras klubam "Pafos" |date={{dat|2017|7|18||bez}}|accessdate={{dat|2017|10|26||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] }}</ref> 2015.—2016. gada sezonā komandu pārstāvējā arī latviešu vārtsargs [[Jānis Krūmiņš (futbolists)|Jānis Krūmiņš]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{el ikona}} {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=77481/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [https://uk.soccerway.com/teams/cyprus/paphos-fc/34232/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/pafos-fc/startseite/verein/45457/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Pafos FC]] 6f4n6yjrq5dvmnaozd3ns32vt55qv72 0 364276 4513703 4289500 2026-08-27T10:26:00Z Vylks 50297 4513703 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFEF00 | bg_color = #008000 | nos = Larnakas AEK | logo_links = AEK Larnaca logo.svg | logo_izm = | pilns = Αθλητική Ενωση Κίτιον (''Athletic Union Kition of Larnaca'') | iesauka = ''Kitrinoprasinoi (Green-yellows)'' | pilsēta = {{vieta|Kipra|Larnaka}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | dib = 1994 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 18 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[AEK Arena]]'' | ietilp = 7400 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Kipra}} Antres Karapatakis | tren = {{flaga|Spānija}} Injaki Astiss | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.aek.com.cy/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _aeklarnaca1920h | pattern_la2 = _pumacupcore19bb | pattern_la3 = | pattern_b1 = _aeklarnaca1920h | pattern_b2 = _pumacupcore19bb | pattern_b3 = | pattern_ra1 = _aeklarnaca1920h | pattern_ra2 = _pumacupcore19bb | pattern_ra3 = | pattern_sh1 = _aeklarnaca1819h | pattern_sh2 = _pumacupjersey1920b | pattern_so1 = | pattern_so2 = | leftarm1 = FFFFFF | leftarm2 = FFFFFF | body1 = | body2 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts1 = 009150 | shorts2 = FFFFFF | shorts3 = | socks1 = FFDD00 | socks2 = 000000 | socks3 = }} '''Larnakas AEK''' ir [[Kipra]]s [[futbola klubs]] no [[Larnaka]]s, kas spēlē Kipras futbola augstākajā līgā — [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Kluba futbolisti ir trīs reizes uzvarējuši [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausa]] izcīņā: 2004., 2018. un 2025. gadā. Labākais sasniegums čempionātā ir otrā vieta, ko izdevies sasniegt setiņas reizes. == Sasniegumi == * '''[[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]''' ** Vicečempioni (7): 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2018–19, 2021–22, 2023–24, 2025–26 * '''Kipras kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 2003–04, 2017–18, 2024–25 ** Finālisti (2): 1995–96, 2005–06 * '''Kipras superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypsupcuphist.html |title=Cyprus - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2018, 2025 ** Finālisti (2): 1996, 2004 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/cyprus/aek-larnaca/524/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/aek-larnaka/startseite/verein/2156/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{kipra-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Larnakas AEK]] fvmxp38kts1io2ko1mhb6ytehp68shb 0 366326 4513705 4289517 2026-08-27T10:33:06Z Vylks 50297 4513705 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000999 | nos = ''Anorthosis Famagusta FC'' | logo_links = Anorthosis FC logo.svg | pilns = ''Anorthosis Famagusta FC'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Kipra|Larnaka}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 7. vieta | dib = 1911 | dib_mēn = 1 | dib_dat = 30 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Antonis Papadopoulos Stadium'' | ietilp = 10 230 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Anglija}} Nestors El Maestro | kapteinis = | mediji = http://www.anorthosisfc.com.cy/ | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = | pattern_b1 = _kilmarnock1819h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _white_stripes | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000FF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _portsmouth1819h | pattern_b2 = _portsmouth1819h | pattern_ra2 = _portsmouth1819h | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _partizan1819t | pattern_b3 = _partizan1819t | pattern_ra3 = _partizan1819t | pattern_sh3 = _white_stripes | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Anorthosis Famagusta FC''''' ir [[Kipra]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Larnaka]]s (oficiāli bāzējas [[Famagusta|Famagustā]]). Tas ir dibināts 1911. gadā. Pašlaik spēlē [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmajā divīzijā]]. Kluba futbolisti ir 13 reizes izcīnījuši Kipras čempiontitulu un 11 reizes ieguvuši [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausu]]. == Sasniegumi == * '''[[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypchamp.html |title=Cyprus - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (13): 1949–50, 1956–57, 1957–58, 1959–60, 1961–62, 1962–63, 1994–95, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2004–05, 2007–08 ** Vicečempioni (10): 1948–49, 1960–61, 1982–83, 1990–91, 1991–92, 1993–94, 1995–96, 2001–02, 2002–03, 2012–13 * '''Kipras kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (11): 1948–49, 1958–59, 1961–62, 1963–64, 1970–71, 1974–75, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2006–07, 2020–21 ** Finālisti (6): 1946–47, 1949–50, 1962–63, 1993–94, 1998–99, 2007–08 * '''Kipras superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypsupcuphist.html |title=Cyprus - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1962, 1995, 1998, 1999, 2000, 2007 ** Finālisti (7): 1963, 1997, 2002, 2003, 2005, 2008, 2021 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/cyprus/anorthosis-famagusta-fc/520/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/anorthosis-famagusta/startseite/verein/3899/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Anorthosis Famagusta FC]] oowrdcbhk2v4yjl2mhlzdeq7ws19i7f 0 371896 4513378 4479810 2026-08-26T15:49:35Z Bendžamins 76862 4513378 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Briels Embolo | image = 2022128160447 2022-05-08 Fussball Eintracht Frankfurt vs Borussia Mönchengladbach - Sven - 1D X MK II - 1422 - B70I7533 (cropped).jpg | fullname = Brēls Donalds Embolo | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|14}} | cityofbirth = {{vieta|Kamerūna|Jaunde}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Atlanta United FC|Atlanta United]] | clubnumber = 36 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2010—2014 | youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | years1 = 2014—2016 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | caps1 = 61 | goals1 = 21 | years2 = 2016—2019 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] | caps2 = 48 | goals2 = 10 | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U16 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U20 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2014—2015 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2015— | nationalteam4 = {{fb|SWI}} | nationalcaps4 = 92 | nationalgoals4 = 26 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | name = | caption = Embolo 2022. gadā | birth_date = | birth_place = | caps3 = 88 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"]] | goals3 = 22 | years3 = 2019—2022 | clubs4 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]] | caps4 = 66 | goals4 = 19 | years4 = 2022—2025 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 31 | goals5 = 8 | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Atlanta United FC|Atlanta United]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Brēls Donalds Embolo''' (''Breel Donald Embolo''; dzimis {{dat|1997|2|14}}) ir [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimis [[Šveice]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] kluba ''[[Atlanta United FC|Atlanta United]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2013—14, 2014—15, 2015—16 '''Individuālie sasniegumi''' * Šveices gada futbolists: 2015 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Embolo, Brēls}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "United" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] nbt3a5plpxjwveimr037ie2hdfl9n5c 0 376668 4513559 4485767 2026-08-27T04:25:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513559 wikitext text/x-wiki '''Šifrēšanas tehnika PGP''' ({{val-en|Pretty Good Privacy}}) ir viena no izplatītākajām [[šifrēšana]]s tehnikām, ko izmanto ziņojumu aizsardzībai [[Internets|internetā]]. Šifrēšanas tehnikas pamatā ir [[publiskā atslēgšifrēšana]].<ref>{{AkadTerm|term=Pretty Good Privacy|lang=EN}}</ref> To izstrādāja [[Filips Zimmermans]] 1991. gadā.<ref> {{Tīmekļa atsauce |url= https://www.philzimmermann.com/EN/essays/WhyIWrotePGP.html |title= Why I Wrote PGP |last= Zimmermans |first= Filips R. |authorlink= Fils Zimmermans |date= 1999 |website= Essays on PGP |publisher= Filips Zimmermans |language=EN }}</ref> == Vēsture == {{mašīntulkojums}} 1991. gadā Fils Cimmermans (Phil Zimmermann) izveidoja pirmo PGP šifrēšanas versiju.. Nosaukums "Pretty Good Privacy" tika iedvesmots no pārtikas veikala "Ralph's Pretty Good Grocery" nosaukuma, kas atradās radio vadītāja Garisona Keilora izdomātajā Vobegonas ezera pilsētā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Animal rights activist hit with RIPA key decrypt demand|url=https://www.theregister.com/2007/11/14/ripa_encryption_key_notice|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.theregister.com}}</ref> Drīz pēc iznākšanas PGP šifrēšana tika izmantota ārpus ASV, un 1993. gada februārī Zimmermann kļuva par oficiālu ASV valdības kriminālizmeklēšanas mērķi par "munīcijas eksportu bez licences". Tajā laikā kriptosistēmas, kurās izmantoja atslēgas, kas lielākas par 40 bitiem, tika uzskatītas par munīciju saskaņā ar ASV eksporta noteikumiem; PGP nekad nav izmantojusi atslēgas, kas mazākas par 128 bitiem, tāpēc tajā laikā tā atbilda noteikumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=What is PGP?|url=https://www.itpro.com/encryption/30380/what-is-pgp|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.itpro.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Understanding PGP Encryption|url=https://www.n-able.com/blog/pgp-encryption|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.n-able.com}}</ref> 1997. gada decembrī PGP Inc. iegādājās uzņēmums Network Associates, Inc. ("NAI").<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Pretty Good Privacy (PGP)|url=https://www.techtarget.com/searchsecurity/definition/Pretty-Good-Privacy|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.techtarget.com|archive-date=2025. gada 26. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20250126110348/https://www.techtarget.com/searchsecurity/definition/Pretty-Good-Privacy}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=PGP creator: Net is like 'downtown Bagdad'|url=https://www.theregister.com/2006/11/21/pgp_at_15/|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.theregister.com}}</ref> Zimmermann un PGP komanda ir kļuvuši par NAI darbiniekiem. NAI bija pirmais uzņēmums, kas izstrādāja likumīga eksporta stratēģiju, publicējot [[Pirmkods|pirmkodu]]. Symantec Corporation 2010. gada 29. aprīlī. paziņoja, ka iegādāsies PGP<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Used by only a few nerds, Facebook kills PGP-encrypted emails|url=https://techcrunch.com/2023/12/05/used-by-only-a-few-nerds-facebook-kills-pgp-encrypted-emails/?guccounter=1|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=techcrunch.com}}</ref> par 300 miljoniem ASV dolāru, lai integrētu to savā uzņēmumu drošības grupā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Important Information About PGP & Encryption|url=https://www.proliberty.com/references/pgp/|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.proliberty.com}}</ref> Šī iegāde tika pabeigta un par to tika paziņots sabiedrībai 2010. gada 7. jūnijā. PGP Desktop 10 pirmkods ir pieejams speciālistu pārskatīšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Long Live E-Business Server for Enterprise-Scale Encryption|url=https://www.sdsusa.com/newsdocs/130811.sds.ebs.pdf|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.sdsusa.com}}</ref> Arī 2010. gadā Intel Corporation iegādājās McAfee. 2013. gadā McAfee E-Business Server tika nodots Software Diversified Services, kas tagad to pārdod, atbalsta un attīsta ar nosaukumu SDS E-Business Server.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The PGP Problem|url=https://www.latacora.com/blog/2019/07/16/the-pgp-problem/|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.latacora.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Efail: Breaking S/MIME and OpenPGP Email Encryption using Exfiltration Channels|url=https://www.usenix.org/system/files/conference/usenixsecurity18/sec18-poddebniak.pdf|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.usenix.org}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Datoru drošība]] [[Kategorija:Kriptogrāfija]] [[Kategorija:Programmatūra]] sgg107g2n5x8ciow2i7zppvz3cm2vpz 0 385424 4513357 4279664 2026-08-26T15:22:21Z Bendžamins 76862 4513357 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Alverto Moreno | image = Spartak Moscow- Liverpool (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|6|5}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Sevilja}} | height = 171 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | clubnumber = 5 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2011—2013 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla Atlético]] | caps1 = 49 | goals1 = 7 | years2 = 2012—2014 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]] | caps2 = 45 | goals2 = 3 | years3 = 2014—2019 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]] | caps3 = 90 | goals3 = 3 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013—2017 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | caption = Moreno 2017. gadā | caps4 = 98 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] | goals4 = 5 | years4 = 2019—2024 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | years5 = 2024—2026 | caps5 = 43 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Alverto Moreno''' ({{val|es|Alverto Moreno}}; dzimis {{dat|1992|6|5}}) ir [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Moreno pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandu ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]''. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2013—14 '''Liverpool''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]] '''Villarreal''' * UEFA Eiropas līga: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Moreno, Alverto}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 9uaakrtzfxlht2nhc0xznvrvp38hub9 0 399016 4513370 4466927 2026-08-26T15:29:32Z Biafra 13794 +navig. veidne 4513370 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Stīvs Kers | vārds_orig = ''Steve Kerr'' | attēls = Joe Biden Steph Curry Steve Kerr P20230117AS-1347 (cropped) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Stīvs Kers 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1965|9|27}} | dz_viet = {{vieta|Libāna|Beirūta}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=82}} | poz = {{Basketbola pozīcija|12}} | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Goldensteitas "Warriors"]] | amats = galvenais treneris | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2014—pašlaik | tr_klubs 1 = [[Goldensteitas "Warriors"]] | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Stīvens Daglass Kers''' ({{val|en|Stephen Douglas Kerr}}; dzimis {{dat|1965|9|27}}) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], šobrīd basketbola treneris. 2026. gadā vada [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) komandu [[Goldensteitas "Warriors"]]. Pieckārtējs NBA čempions kā spēlētājs (ar [[Čikāgas "Bulls"]] un [[Sanantonio "Spurs"]]) un četrkārtējs kā galvenais treneris (ar "Warriors"). Bijis [[ASV basketbola izlase]]s galvenais treris. == Karjera == Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis [[Fīniksas "Suns"]], [[Klīvlendas "Cavaliers"]], [[Orlando "Magic"]], [[Čikāgas "Bulls"]], [[Sanantonio "Spurs"]] un [[Portlendas "Trail Blazers"]]. Ir piecas reizes kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], trīs reizes ar "Bulls", divas — ar "Spurs". Keram pieder NBA rekords trīspunktu metienu precizitātē (45,4%) starp tiem, kas veikuši vismaz 250 trīspunktu metienus. [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā 1986. gadā kļuva par pasaules čempionu. Pēc spēlētāja karjeras beigām bija [[Fīniksas "Suns"]] kluba prezidents un ģenerālmenedžeris. 2014. gadā S. Kers kļuva par [[Goldensteitas "Warriors"]] galveno treneri. Viņa debijas sezonā "Warriors" kļuva par čempioni (S. Kers ir pirmais pēc [[Pets Railijs|Peta Railija]], kas debijas sezonā kļuvis par NBA čempionu). 2015.—2016. gada sezonā klubs uzstādīja sezonā visvairāk uzvarēto spēļu rekordu, iepriekšējais piederēja "Bulls" 1995.—1996. gada sezonā (tolaik komandā spēlēja arī S. Kers). No 2015. līdz 2019. gadam S. Kera vadītais "Warriors" piecas reizes sasniedza NBA finālu, uzvarot 2015., 2017. un 2018. gadā. Vēl vienu čempiontitulu ieguva 2022. gadā. == Statistika == {{NBA player statistics legend|champion=y|leader=y|record=y}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1988|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 26 || 0 || 6 || 43,5 || 47,1 || 66,7|| 0,7 || 0,9 || 0,3 || 0 || 2,1 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1989|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 78 || 5 || 21,3 || 44,4 ||bgcolor="CFECEC"| 50,7* || 86,3 || 1,3 || '''3,2''' || 0,6 || 0,1 || 6,7 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1990|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 57 || 4 || 15,9 || 44,4 || 45,2 || 84,9 || 0,6 || 2,3 || 0,5 || 0,1 || 4,8 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1991|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 48 || '''20''' || 17,6 || 51,1 || 43,2 || 83,3 || '''1,6''' || 2,3 || 0,6 || '''0,2''' || 6,6 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1992|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 5 || 0 || 8,2 || 50,0 || 0 || '''100''' || 1,4 || 2,2 || 0,4 || 0 || 2,4 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1992|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 47 || 0 || 9,4 || 42,9 || 25,0 || 90,9 || 0,8 || 1,3 || 0,2 || 0 || 2,6 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1993|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''82''' || 0 || '''24,8''' || 49,7 || 41,9 || 85,6 || '''1,6''' || 2,6 || '''0,9''' || 0 || '''8,6''' |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1994|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''82''' || 0 || 22,4 || 52,7 ||bgcolor="#CFECEC"| '''52,4'''* || 77,8 || 1,5 || 1,8 || 0,5 || 0 || 8,2 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|1995|full=yes}}† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''82''' || 0 || 23,4 || 50,6 || 51,5 || 92,9 || 1,3 || 2,3 || 0,8 || 0 || 8,4 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|1996|full=yes}}† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''82''' || 0 || 22,7 || '''53,3''' || 46,4 || 80,6 || '''1,6''' || 2,1 || 0,8 || 0 || 8,1 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|1997|full=yes}}† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 50 || 0 || 22,4 || 45,4 || 43,8 || 91,8 || 1,5 || 1,9 || 0,5 || 0,1 || 7,5 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|1998|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 44 || 0 || 16,7 || 39,1 || 31,3 || 88,6 || 1 || 1,1 || 0,5 || 0,1 || 4,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1999|trunc=y}} | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 32 || 0 || 8,4 || 43,2 || 51,6 || 81,8 || 0,6 || 0,4 || 0,1 || 0 || 2,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 55 || 1 || 11,8 || 42,1 || 42,9 || 93,3 || 0,6 || 1 || 0,3 || 0 || 3,3 |- | align="left" | {{nbay|2001|full=yes}} | align="left" | [[Portlendas "Trail Blazers"|"Trail Blazers"]] | 65 || 0 || 11,9 || 47,0 || 39,4 || 97,5 || 0,9 || 1 || 0,2 || 0 || 4,1 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2002|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 75 || 0 || 12,7 || 43,0 || 39,5 || 88,2 || 0,8 || 0,9 || 0,4 || 0 || 4 |- class="sortbottom" | align="center" colspan=2| Karjera | 910 || 30 || 17,8 || 47,9 ||bgcolor="EOCEF2" | 45,4{{double dagger}} || 86,4 || 1,2 || 1,8 || 0,5 || 0,1 || 6 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- |style="text-align:left;"|[[1990. gada NBA izslēgšanas spēles|1990]] |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 5 || 0 || 14,6 || 28,6 || 0 || 0 || 1,2 || '''2''' || 0,8 || 0 || 1,6 |- |style="text-align:left;"|[[1992. gada NBA izslēgšanas spēles|1992]] |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 12 || '''3''' || 12,4 || 43,9 || 27,3 || '''100''' || 0,5 || 0,8 || 0,4 || 0 || 3,7 |- |style="text-align:left;"|[[1994. gada NBA izslēgšanas spēles|1994]] |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 10 || 0 || 18,6 || 36,1 || 37,5 || '''100''' || '''1,4''' || 1 || 0,7 || 0 || 3,5 |- |style="text-align:left;"|[[1995. gada NBA izslēgšanas spēles|1995]] |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 10 || 0 || 19,3 || 47,5 || 42,1 || '''100''' || 0,6 || 1,5 || 0,1 || 0 || 5,1 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[1996. gada NBA izslēgšanas spēles|1996]]† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 18 || 0 || '''19,8''' || 44,8 || 32,1 || 87,1 || 1 || 1,7 || 0,8 || 0 || 6,1 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[1997. gada NBA izslēgšanas spēles|1997]]† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 19 || 0 || 17,9 || 42,9 || 38,1 || 92,9 || 0,9 || 1,1 || '''0,9''' || '''0,1''' || 5,1 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[1998. gada NBA izslēgšanas spēles|1998]]† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''21''' || 0 || '''19,8''' || 43,4 || 46,3 || 81,8 || 0,8 || 1,7 || 0,3 || 0 || 4,9 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]]† | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 11 || 0 || 8,8 || 26,7 || 23,1 || 83,3 || 0,8 || 0,7 || 0,2 || 0 || 2,2 |- | style="text-align:left;"| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]] | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 9 || 0 || 11,2 || 48,0 || 33,3 || 50,0 || 1 || 0,7 || 0,4 || '''0,1''' || 3,3 |- | style="text-align:left;"| [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | align="left" | [[Portlendas "Trail Blazers"|"Trail Blazers"]] | 3 || 0 || 13,0 || 42,9 || 25,0 || '''100''' || 1,3 || 1,7 || 0,3 || 0 || '''6,3''' |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]]† | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 10 || 0 || 4,6 || '''63,6''' || '''83,3''' || 75,0 || 0,3 || 0,6 || 0,1 || 0 || 2,2 |- class="sortbottom" | align="center" colspan=2| Karjera | 128 || 3 || 15,6 || 42,6 || 37,0 || 87,6 || 0,9 || 1,2 || 0,5 || 0 || 4,3 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{NBA komandu treneri}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kers, Stīvs}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:ASV basketbola treneri]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:Orlando "Magic" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanantonio "Spurs" spēlētāji]] [[Kategorija:Portlendas "Trail Blazers" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] fl8edtoqmb0qff1uqrxkb7lectbs2fd 4513371 4513370 2026-08-26T15:30:12Z Biafra 13794 4513371 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Stīvs Kers | vārds_orig = ''Steve Kerr'' | attēls = Joe Biden Steph Curry Steve Kerr P20230117AS-1347 (cropped) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Stīvs Kers 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1965|9|27}} | dz_viet = {{vieta|Libāna|Beirūta}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=82}} | poz = {{Basketbola pozīcija|12}} | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | amats = galvenais treneris | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2014—pašlaik | tr_klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Stīvens Daglass Kers''' ({{val|en|Stephen Douglas Kerr}}; dzimis {{dat|1965|9|27}}) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], šobrīd basketbola treneris. 2026. gadā vada [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) komandu [[Goldensteitas "Warriors"]]. Pieckārtējs NBA čempions kā spēlētājs (ar [[Čikāgas "Bulls"]] un [[Sanantonio "Spurs"]]) un četrkārtējs kā galvenais treneris (ar "Warriors"). Bijis [[ASV basketbola izlase]]s galvenais treris. == Karjera == Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis [[Fīniksas "Suns"]], [[Klīvlendas "Cavaliers"]], [[Orlando "Magic"]], [[Čikāgas "Bulls"]], [[Sanantonio "Spurs"]] un [[Portlendas "Trail Blazers"]]. Ir piecas reizes kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], trīs reizes ar "Bulls", divas — ar "Spurs". Keram pieder NBA rekords trīspunktu metienu precizitātē (45,4%) starp tiem, kas veikuši vismaz 250 trīspunktu metienus. [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā 1986. gadā kļuva par pasaules čempionu. Pēc spēlētāja karjeras beigām bija [[Fīniksas "Suns"]] kluba prezidents un ģenerālmenedžeris. 2014. gadā S. Kers kļuva par [[Goldensteitas "Warriors"]] galveno treneri. Viņa debijas sezonā "Warriors" kļuva par čempioni (S. Kers ir pirmais pēc [[Pets Railijs|Peta Railija]], kas debijas sezonā kļuvis par NBA čempionu). 2015.—2016. gada sezonā klubs uzstādīja sezonā visvairāk uzvarēto spēļu rekordu, iepriekšējais piederēja "Bulls" 1995.—1996. gada sezonā (tolaik komandā spēlēja arī S. Kers). No 2015. līdz 2019. gadam S. Kera vadītais "Warriors" piecas reizes sasniedza NBA finālu, uzvarot 2015., 2017. un 2018. gadā. Vēl vienu čempiontitulu ieguva 2022. gadā. == Statistika == {{NBA player statistics legend|champion=y|leader=y|record=y}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1988|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 26 || 0 || 6 || 43,5 || 47,1 || 66,7|| 0,7 || 0,9 || 0,3 || 0 || 2,1 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1989|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 78 || 5 || 21,3 || 44,4 ||bgcolor="CFECEC"| 50,7* || 86,3 || 1,3 || '''3,2''' || 0,6 || 0,1 || 6,7 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1990|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 57 || 4 || 15,9 || 44,4 || 45,2 || 84,9 || 0,6 || 2,3 || 0,5 || 0,1 || 4,8 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1991|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 48 || '''20''' || 17,6 || 51,1 || 43,2 || 83,3 || '''1,6''' || 2,3 || 0,6 || '''0,2''' || 6,6 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1992|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 5 || 0 || 8,2 || 50,0 || 0 || '''100''' || 1,4 || 2,2 || 0,4 || 0 || 2,4 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1992|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 47 || 0 || 9,4 || 42,9 || 25,0 || 90,9 || 0,8 || 1,3 || 0,2 || 0 || 2,6 |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1993|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''82''' || 0 || '''24,8''' || 49,7 || 41,9 || 85,6 || '''1,6''' || 2,6 || '''0,9''' || 0 || '''8,6''' |- |style="text-align:left;"|{{nbay|1994|full=yes}} |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''82''' || 0 || 22,4 || 52,7 ||bgcolor="#CFECEC"| '''52,4'''* || 77,8 || 1,5 || 1,8 || 0,5 || 0 || 8,2 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|1995|full=yes}}† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''82''' || 0 || 23,4 || 50,6 || 51,5 || 92,9 || 1,3 || 2,3 || 0,8 || 0 || 8,4 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|1996|full=yes}}† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''82''' || 0 || 22,7 || '''53,3''' || 46,4 || 80,6 || '''1,6''' || 2,1 || 0,8 || 0 || 8,1 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|1997|full=yes}}† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 50 || 0 || 22,4 || 45,4 || 43,8 || 91,8 || 1,5 || 1,9 || 0,5 || 0,1 || 7,5 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|1998|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 44 || 0 || 16,7 || 39,1 || 31,3 || 88,6 || 1 || 1,1 || 0,5 || 0,1 || 4,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1999|trunc=y}} | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 32 || 0 || 8,4 || 43,2 || 51,6 || 81,8 || 0,6 || 0,4 || 0,1 || 0 || 2,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 55 || 1 || 11,8 || 42,1 || 42,9 || 93,3 || 0,6 || 1 || 0,3 || 0 || 3,3 |- | align="left" | {{nbay|2001|full=yes}} | align="left" | [[Portlendas "Trail Blazers"|"Trail Blazers"]] | 65 || 0 || 11,9 || 47,0 || 39,4 || 97,5 || 0,9 || 1 || 0,2 || 0 || 4,1 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2002|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 75 || 0 || 12,7 || 43,0 || 39,5 || 88,2 || 0,8 || 0,9 || 0,4 || 0 || 4 |- class="sortbottom" | align="center" colspan=2| Karjera | 910 || 30 || 17,8 || 47,9 ||bgcolor="EOCEF2" | 45,4{{double dagger}} || 86,4 || 1,2 || 1,8 || 0,5 || 0,1 || 6 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- |style="text-align:left;"|[[1990. gada NBA izslēgšanas spēles|1990]] |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 5 || 0 || 14,6 || 28,6 || 0 || 0 || 1,2 || '''2''' || 0,8 || 0 || 1,6 |- |style="text-align:left;"|[[1992. gada NBA izslēgšanas spēles|1992]] |style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 12 || '''3''' || 12,4 || 43,9 || 27,3 || '''100''' || 0,5 || 0,8 || 0,4 || 0 || 3,7 |- |style="text-align:left;"|[[1994. gada NBA izslēgšanas spēles|1994]] |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 10 || 0 || 18,6 || 36,1 || 37,5 || '''100''' || '''1,4''' || 1 || 0,7 || 0 || 3,5 |- |style="text-align:left;"|[[1995. gada NBA izslēgšanas spēles|1995]] |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 10 || 0 || 19,3 || 47,5 || 42,1 || '''100''' || 0,6 || 1,5 || 0,1 || 0 || 5,1 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[1996. gada NBA izslēgšanas spēles|1996]]† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 18 || 0 || '''19,8''' || 44,8 || 32,1 || 87,1 || 1 || 1,7 || 0,8 || 0 || 6,1 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[1997. gada NBA izslēgšanas spēles|1997]]† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 19 || 0 || 17,9 || 42,9 || 38,1 || 92,9 || 0,9 || 1,1 || '''0,9''' || '''0,1''' || 5,1 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[1998. gada NBA izslēgšanas spēles|1998]]† |style="text-align:left;"|[[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''21''' || 0 || '''19,8''' || 43,4 || 46,3 || 81,8 || 0,8 || 1,7 || 0,3 || 0 || 4,9 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]]† | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 11 || 0 || 8,8 || 26,7 || 23,1 || 83,3 || 0,8 || 0,7 || 0,2 || 0 || 2,2 |- | style="text-align:left;"| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]] | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 9 || 0 || 11,2 || 48,0 || 33,3 || 50,0 || 1 || 0,7 || 0,4 || '''0,1''' || 3,3 |- | style="text-align:left;"| [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | align="left" | [[Portlendas "Trail Blazers"|"Trail Blazers"]] | 3 || 0 || 13,0 || 42,9 || 25,0 || '''100''' || 1,3 || 1,7 || 0,3 || 0 || '''6,3''' |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]]† | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 10 || 0 || 4,6 || '''63,6''' || '''83,3''' || 75,0 || 0,3 || 0,6 || 0,1 || 0 || 2,2 |- class="sortbottom" | align="center" colspan=2| Karjera | 128 || 3 || 15,6 || 42,6 || 37,0 || 87,6 || 0,9 || 1,2 || 0,5 || 0 || 4,3 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{NBA komandu treneri}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kers, Stīvs}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:ASV basketbola treneri]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:Orlando "Magic" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanantonio "Spurs" spēlētāji]] [[Kategorija:Portlendas "Trail Blazers" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] 213dgcy0pljxtp2r6l0riacrldtf9wm 0 399610 4513387 4438042 2026-08-26T15:57:08Z Meistars Joda 781 4513387 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vola | official_name = ''Βόλος'' | other_name = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Volos-bynight.JPG | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | pushpin_map = Grieķija | latd = 39 | longd = 22 | pushpin_label_position = | latNS = N | latm = 22 | lats = 0 | longEW = E | longm = 56 | longs = 0 | nickname = | motto = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Grieķija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Tesālija]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 27.68 | population_as_of = 2021 | population_total = 139670 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = +2 | timezone_DST = | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 38x xx | area_code = 24210 | website = {{url|http://dimosvolos.gr/}} | footnotes = }} '''Vola''' ({{Val|gr|Βόλος}}) ir [[Osta|ostas]] pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]]. {{Dat|2021}} pilsētā dzīvoja {{nobr|139 670}} iedzīvotāji — septītā lielākā pilsēta Grieķijā pēc iedzīvotāju skaita. Vola atrodas [[Egejas jūra]]s Pagasitikas līča krastā {{nobr|330 km}} no [[Atēnas|Atēnām]]. == Cilvēki == Volā dzimuši: * [[Vangelis]] (1943) — komponists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *{{wikivoyage|Volos}} * [http://dimosvolos.gr/ Mājaslapa] {{Grieķija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] jw0i3sqm154k8tsfqar2twzdz5eor6s 0 400702 4513556 4112705 2026-08-27T04:17:19Z Sabelöga 71844 /* */ 4513556 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada augusts}} '''Mekšs''' var būt: * [[Andris Mekšs]] (1941—2018), latviešu aktieris; * [[Edgars Mekšs]] (dzimis 1975. gadā), Latvijas politiķis. * [[Eduards Mekšs]] (1939-2005) Latvijas literatūrzinātnieks, habilitētais filoloģijas doktors {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] raan1el0hsi6rkgct6tkhpudrpaivxt 4513576 4513556 2026-08-27T05:32:32Z Sabelöga 71844 /* */ 4513576 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada augusts}} '''Mekšs''' var būt: * [[Andris Mekšs]] (1941—2018), latviešu aktieris; * [[Edgars Mekšs]] (dzimis 1975. gadā), Latvijas politiķis. * [[Eduards Mekšs]] (1939-2005) Latvijas literatūrzinātnieks, habilitētais filoloģijas doktors * [[Edvīns Mekšs]] (dzimis 2000. gadā), latviešu handbolists {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 9x6fa4n0qdfbjtj4gxmic1hdtnj6ngr 4513699 4513576 2026-08-27T10:23:27Z Egilus 27634 4513699 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada augusts}} '''Mekšs''' var būt: * [[Andris Mekšs]] (1941—2018), latviešu aktieris; * [[Edgars Mekšs]] (dzimis 1975. gadā), Latvijas politiķis. * [[Eduards Mekšs]] (1939—2005), Latvijas literatūrzinātnieks * [[Edvīns Mekšs]] (dzimis 2000. gadā), latviešu handbolists {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] s857kiz5l93dyj4ft7xmm35dks8x99o 0 405216 4513653 4348417 2026-08-27T07:53:10Z Jean Mélenchon 148881 4513653 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Olga Karmanova | vārds_orig = ''Ольга Дмитриевна Карманова'' | attēls = Olga Karmanova.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Olga Karmanova, 2025 | dz_dat_alt = | dz_gads = 2007 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 7 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Olga Karmanova''' ({{val|ru|Ольга Дмитриевна Карманова}}; dzimusi {{dat|2007|5|7}}) ir [[Krievija]]s [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (2024), Eiropas jauniešu šaha čempionāta uzvarētāja (2018). == Biogrāfija == [[Sanktpēterburga]]s šaha skolas audzēkne.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.ruchess.ru/people/19068 |title=Карманова Ольга Дмитриевна Karmanova, Olga Dm. |access-date={{dat|2018|08|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180909222757/http://ratings.ruchess.ru/people/19068 |archivedate={{dat|2018|09|09||bez}} }}</ref> 2017. gadā uzvarējusi Krievijas kausa izcīņā šahā meitenēm G11 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.ruchess.ru/tournaments/26167 |title=Final Cup of Russia-2017 G11 |access-date={{dat|2018|08|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180912113728/http://ratings.ruchess.ru/tournaments/26167 |archivedate={{dat|2018|09|12||bez}} }}</ref> Tāpat 2017. gadā ar simtprocentīgu rezultātu 9 punkti no 9 iespējamiem uzvarējusi savas vecuma grupas meiteņu turnīrā [[Anapa|Anapā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr300078.aspx?lan=1&art=4 Анапа_2017(девочки11) 2007-2008 г.р.]{{Novecojusi saite}}</ref> Pārstāvējusi Krieviju dažādos [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas]] un pasaules jauniešu šaha čempionātos. 2018. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] uzvarējusi [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] G12 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr367942.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Youth Chess Championship G-12 - 2018]</ref> 2024. gada novembrī [[Floriānopolisa|Floriānopolisā]] uzvarējusi Pasaules jauniešu čempionātā meiteņu M18 vecuma grupā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1049140.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE World Youth Chess Championships 2024 - Girls 18]</ref> 2025. gada oktobrī [[Duresi]] izcīnījusi 4. vietu Pasaules jauniešu šaha čempionāta meiteņu G18 vecuma grupā.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1265988.aspx?lan=1&art=4&fedb=LAT&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 World Youth U14, U16 & U18 Championships 2025 - G18]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] ierindojusies 12. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr987640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 74 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2025. gada martā [[Melnkalne]]s pilsētā Petrovacā izcīnījusi 7. vietu Pasaules junioru šaha čempionātā meiteņu U20 grupā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1123045.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE World Junior Chess Championship 2025 - Girls]</ref> Par panākumiem turnīros 2024. gadā [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 24215333 | chessgames = 163246 | 365chess = Olga_Dm._Karmanova }} {{DEFAULTSORT:Karmanova, Olga}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] 3qjm83w9w4wco99j90misqne7u9w5gy 0 406333 4513343 3878321 2026-08-26T14:32:54Z Meistars Joda 781 4513343 wikitext text/x-wiki {{Tēla infokaste | name = Grāfs Dukū | color = #808000 | series = "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" | image = Count Dooku.png | caption = [[Kristofers Lī]] grāfa Dukū lomā filmā "[[Zvaigžņu kari: Klonu uzbrukums|Klonu uzbrukums]]" | first = "[[Zvaigžņu kari: Klonu uzbrukums]]" | last = "[[Zvaigžņu kari: Situ atriebība]]" | creator = [[Džordžs Lūkass]] | portrayer = [[Kristofers Lī]] | voice = | nickname = | alias = | gender = [[vīrietis]] | occupation = | title = | family = | spouse = | significantother = | children = | relatives = | religion = | nationality = | lbl21 = | data21 = }} '''Grāfs Dukū''' jeb '''Dārts Tirānuss''' ({{val|en|Count Dooku, Darth Tyranus}}) ir tēls [[Džordžs Lūkass|Džordža Lūkasa]] zinātniskās fantastikas filmu sērijā "[[Zvaigžņu kari]]". Galvenais antagonists sērijas filmās "[[Zvaigžņu kari: Klonu uzbrukums|Klonu uzbrukums]]" un "[[Zvaigžņu kari: Situ atriebība|Situ atriebība]]". Abās filmās viņu atveido [[Kristofers Lī]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://christopherleeweb.com/movie-database/movie/star-wars-episode-ii-attack-clones |title=Star Wars: Episode II - Attack of the Clones |work=Sir Christopher Lee Web |date=25 February 2011 |access-date=17 June 2018 |author=Admin |archiveurl=https://archive.today/20140709201842/http://christopherleeweb.com/movie-database/movie/star-wars-episode-ii-attack-clones |archivedate={{dat|2014|07|09||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.today/20140709201842/http://christopherleeweb.com/movie-database/movie/star-wars-episode-ii-attack-clones |date={{dat|2014|07|09||bez}} }}</ref> bet [[Zvaigžņu kari: Klonu kari (2003. gada seriāls)|2003. gada]] un [[Zvaigžņu kari: Klonu kari (2008. gada seriāls)|2008. gada]] animācijas seriālos "Zvaigžņu kari: Klonu kari" tēlu ieskaņojis ir [[Korijs Bērtons]]. Grāfa īstais vārds nav zināms. Būdams cienījams [[džedi|džedu]] meistars, [[Joda]]s māceklis, Dukū pārgāja Tumsas pusē pēc sava mācekļa [[Kvaigons Džins|Kvaigona Džina]] nāves un kļuva par [[Palpatīns|Dārta Sidiosa]] otro mācekli kā Dārts Tirānuss. Esot Neatkarīgo sistēmu konfederācijas līderim, viņam ir svarīga loma Klonu karos, līdz brīdim, kad filmā "Situ atriebība" viņu nogalina [[Dārts Veiders|Anakins Debesgājējs]], nocērtot viņam abas rokas un galvu. == Atsauces == {{atsauces}} {{kultūra-aizmetnis}} {{Zvaigžņu kari}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zvaigžņu karu tēli]] ibd1drgae8hwzlevm23yg94lgtvvwnl 10 413574 4513432 4513082 2026-08-26T18:01:02Z EdgarsBot 50781 upd 4513432 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-08-26 18:01:02{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 49 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Roberts (Rūpe) Juntula|t|h|d}} || 2026-08-02 20:22:13 || 23 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet|due=15|due_date=17.08.2026}}</nowiki> || Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet || 15 (17.08.2026) |- | {{page-multi|page=Berkāne|t|h|d}} || 2026-08-24 22:24:49 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/AltHorizon|AltHorizon]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Salabot vai izdzēst || 5 (29.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> sckt0b0ttczloz49ild9fllwdjm5xt8 4 415707 4513431 4513080 2026-08-26T18:00:44Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4513431 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|08|26||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200208}}] | {{formatnum:1719}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13732}}] | 2009-02-13 | 2026-08-26 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174947}}] | {{formatnum:10124}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8070}}] | 2007-12-03 | 2026-08-26 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122919}}] | {{formatnum:822}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115016}}] | {{formatnum:8775}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9923}}] | 2007-11-24 | 2026-08-26 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114913}}] | {{formatnum:10077}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1932}}] | 2009-10-02 | 2026-08-26 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:88969}}] | {{formatnum:7813}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6752}}] | 2005-10-30 | 2026-08-26 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72294}}] | {{formatnum:9339}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2171}}] | 2009-05-24 | 2026-08-25 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68948}}] | {{formatnum:1740}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3275}}] | 2005-07-26 | 2026-08-26 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}] | {{formatnum:672}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-08-19 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52592}}] | {{formatnum:6817}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6581}}] | 2018-06-22 | 2026-08-26 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49570}}] | {{formatnum:5296}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:393}}] | 2007-01-07 | 2026-08-26 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49250}}] | {{formatnum:1443}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3542}}] | 2006-05-03 | 2026-08-26 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:48684}}] | {{formatnum:4473}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3034}}] | 2007-04-26 | 2026-08-26 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45087}}] | {{formatnum:6326}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1628}}] | 2015-03-11 | 2026-08-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42325}}] | {{formatnum:1501}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-08-26 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39151}}] | {{formatnum:4616}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-08-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32403}}] | {{formatnum:4009}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:667}}] | 2020-05-10 | 2026-08-25 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:30852}}] | {{formatnum:8457}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4763}}] | 2023-01-18 | 2026-08-25 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26929}}] | {{formatnum:4618}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:925}}] | 2015-08-30 | 2026-08-26 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1380}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15943}}] | {{formatnum:1322}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-08-25 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15411}}] | {{formatnum:3228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1397}}] | 2014-07-27 | 2026-08-26 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2415}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14482}}] | {{formatnum:516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-12 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14234}}] | {{formatnum:634}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-08-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13428}}] | {{formatnum:919}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-08-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10937}}] | {{formatnum:1744}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:419}}] | 2021-07-27 | 2026-08-12 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10629}}] | {{formatnum:265}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-08-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10161}}] | {{formatnum:310}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-08-16 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9583}}] | {{formatnum:211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}] | 2013-03-14 | 2026-08-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}] | {{formatnum:228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-17 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6531}}] | {{formatnum:597}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-08-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5607}}] | {{formatnum:88}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-08-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5250}}] | {{formatnum:114}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-08-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5008}}] | {{formatnum:150}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-08-22 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] g9zdtzp90tuh5stwp9yototm3kn8xmv 0 418740 4513522 3048046 2026-08-26T21:45:08Z Tankists 100139 4513522 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Baltauss | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2000 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[Dzejnieks]] | rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jānis Baltauss''' (1961—2000) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]]. Vārdu autors populārām dziesmām "[[Ticot, mīlot un gaidot]]", "Ziemeļvējš", "Nāc", "Mājupceļš", "Lido" u.c. == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gada 12. novembrī Rīgā. Mācījās [[Rīgas 50. vidusskola|Rīgas 50. vidusskolā]], studēja [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Kopš 1984. gada rakstīja dziesmu tekstus, strādāja žurnālā "Māksla", viņa dzeja publicēta periodikā un kopkrājumā "Acis" (1987). [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā izveidoja labdarības kustību "Mēs - latviešu bērniem", lai ar populāru mākslinieku atbalstu vāktu līdzekļus bērnu slimnīcām, īpaši mazajiem [[Cukura diabēts|cukura diabēta]] slimniekiem. Vēlāk nodibināja arī labdarības kustības "Mēs - tēvu zemei" un "Mēs - Rīgai", iesaistījās Rīgas ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošanā, vāca ziedojumus [[Melngalvju nams|Melngalvju nama]] un [[Rolanda statuja]]s atjaunošanai. 1990. gadu sākumā kļuva par pusaudžu laikraksta "LaBA" direktoru, izdeva bērnu grāmatu "Burtu būšanas" ar dzejoļiem par alfabēta burtiem (1992). 1995. gadā nodibināja bērnu laikrakstu "Mana", bijis tās galvenais redaktors. Vadīja televīzijas bērnu spēles "Maniaks" un "Manaparx".<ref>[http://literatura.lv/autors/Janis-Baltauss/26719 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180411075745/http://literatura.lv/autors/Janis-Baltauss/26719 |date={{dat|2018|04|11||bez}} }} A. Rožkalne</ref> Miris no miokarda infarkta kā diabēta komplikācijas 2000. gada 2. novembrī Rīgā, apglabāts Meža kapos.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/janis-baltauss-12.xi.1961.-2.xi.2000.-10848760 Jānis Baltauss 12.XI.1961.-2.XI.2000.] [[Diena]] 2000. gada 6. novembrī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/art/miris-bernu-dzejnieks-baltauss.d?id=702730 Miris bērnu dzejnieks Baltauss] delfi.lv, 2000. gada 4. novembrī</ref> == Bibliogrāfija == * "Acis" (kopkrājums, 1987) * "Burtu būšanas" (1992) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{portal bar|Cilvēki|Māksla|Latvija}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baltauss, Jānis}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 7vk0m3u05iyq8f4z8y1ovaykwdubvhj 0 426477 4513319 4509802 2026-08-26T12:48:24Z Vylks 50297 4513319 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #034ea2 | nos = ''Sabah FK'' | logo_links = Sabah FC logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Sabah Futbol Klubu'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}} | līga = [[Azerbaidžānas Premjerlīga]] | sez = 2025—2026. | poz = 1. vieta | dib = 2017 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 8 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Alinja Arena'' | ietilp = 13 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Azerbaidžāna}} Maksuds Adigezalovs | tren = {{flaga|LTU}} [[Valds Dambrausks]] | kapteinis = | mediji = {{URL|sabahfc.az}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _marcon_titan | pattern_b1 = _macron_titan | pattern_ra1 = _macron_titan | leftarm1 = 034ea2 | body1 = 034ea2 | rightarm1 = 034ea2 | shorts1 = ffffff | socks1 = 034ea2 | pattern_la2 = _marcon_titan | pattern_b2 = _macron_titan | pattern_ra2 = _macron_titan | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = 034ea2 | socks2 = 034ea2 }} '''''Sabah FK''''' ir profesionāls [[Azerbaidžāna]]s [[futbola klubs]] no [[Baku]]. Klubs dibināts 2017. gada septembrī, pašlaik spēlē [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Azerbaidžānas Premjerlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Alinja Arena'' stadionā, kas atrodas [[Masazira|Masazirā]]. Stadiona ietilpība ir {{sk|13000}} vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europlan-online.de/alinja-arena/verein/28566 |title=Alinja Arena - Masazır |language=de |accessdate={{dat|2019|4|14||bez}} |website=europlan-online.de |archive-date={{dat|2019|04|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190414155629/https://www.europlan-online.de/alinja-arena/verein/28566 }}</ref> 2017.—2018. gada sezonā komanda ieņēma 5. vietu Azerbaidžānas Pirmajā divīzijā. {{dat|2018|5|12||bez}} [[Azerbaidžānas Futbola federācija|AFFA]] licencēšanas komisija piešķīra klubam licenci dalībai Premjerlīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sabahfc.az/about/ |title=SABAH HAQQINDA |language=az |accessdate={{dat|2019|4|14||bez}} |website=sabahfc.az |archive-date={{dat|2021|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211023001008/https://sabahfc.az/about/ }}</ref> 2026. gadā pirmo reizi uzvarēja Azerbaidžānas Premjerlīgā. Komanda ir divas reizes ieguvusi Azerbaidžānas kausu. [[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2026.—2027. gada sezonā]] pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīrā. == Sasniegumi == * '''[[Azerbaidžānas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azerchamp.html |title=Azerbaijan - List of Champions |accessdate={{dat|2017|10|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 2025–26 ** Vicečempioni (1): 2024–25 * '''Azerbaidžānas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azercuphist.html |title=Azerbaijan - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|10|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2024–25, 2025–26 ** Finālisti (0): == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| 2017/2018 | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| 2. | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| ''1. Liqasy'' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| 5. | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azer2018.html|title=Azerbaijan 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> | {{increase}} |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 2018/2019 | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 1. | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]] | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| 7. | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azer2019.html|title=Azerbaijan 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 2019/2020 | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 1. | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]] | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| 6. | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azer2020.html|title=Azerbaijan 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 2020/2021 | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 1. | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]] | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| 5. | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2021.html|title=Azerbaijan 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 2021/2022 | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 1. | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]] | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| 5. | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2022.html|title=Azerbaijan 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 2022/2023 | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 1. | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]] | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| 2. | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2023.html|title=Azerbaijan 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 2023/2024 | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 1. | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]] | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| 3. | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2024.html|title=Azerbaijan 2023/24|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 2024/2025 | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 1. | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]] | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| 5. | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2025.html|title=Azerbaijan 2024/25|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 2025/2026 | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| 1. | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]] | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| 1. | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2026.html|title=Azerbaijan 2025/26|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{az ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/azerbaijan/azerbaijan-sabah-fk/40739/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Azerbaidžāna-aizmetnis}} [[Kategorija:Azerbaidžānas futbola klubi]] 3czzxfmk7zj3wcizea6n9y2omn3y7ld 0 427143 4513533 4477998 2026-08-27T01:24:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513533 wikitext text/x-wiki '''Čehoslovākijas sadalīšanās''' ({{val|cs|Rozdělení Československa}}, {{val|sk|Rozdelenie Česko-Slovenska}}), kas stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī, bija [[Čehoslovākija]]s [[Federācija (valsts)|federatīvās]] valsts sadalīšana [[Čehija|Čehijā]] un [[Slovākija|Slovākijā]], kas kopš 1969. gada bija ''[[Čehijas Sociālistiskā Republika]]'' un ''[[Slovākijas Sociālistiskā Republika]]'' kopīgas federatīvas republikas ietvaros. Dažreiz to sauc par '''samtaino šķiršanos''', atsaucoties uz 1989. gada mierīgo [[Samtainā revolūcija|"samtaino revolūciju"]], kas noveda pie Čehoslovākijas komunistiskās partijas varas beigām un demokrātiskas valsts atjaunošanas. [[Attēls:Czechoslovakia.png|thumb|333px|Čehoslovākija starp 1968. gadu (Federālās konstitūcijas likums) un 1989. gadu ("Samtainā revolūcija")]] [[Attēls:Flag of the Czech Republic.svg|thumb|150px|Oficiālais Čehoslovākijas un vēlāk Čehijas karogs.]] [[Attēls:Flag of Slovakia.svg|thumb|150px|Oficiālais Slovākijas karogs.]] == Pamatinformācija == [[Čehoslovākija]] tika izveidota pēc [[Austroungārija]]s likvidācijas pirmā pasaules kara beigās. 1918. gadā [[Pitsburga|Pitsburgā]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) nākamais Čehoslovākijas prezidents 1918.—1935. gados [[Tomāšs Gariks Masariks|Tomāšs Masariks]] un citi Čehijas un Slovākijas pārstāvji parakstīja Pitsburgas nolīgumu, kurš paredzēja kopēju valsti, kas sastāvētu no divām līdztiesīgām valstīm [[slovāki]]em un [[čehi]]em. Drīz pēc tam [[Edvards Benešs|Edvardam Benešam]] izdevās uzstāt uz lielāku vienotību vienā valstī. Jāatzīmē, ka līdz Austroungārijas kraha acīmredzamībai pats Masariks bija iestājies pret Čehoslovākijas un vispār neatkarības ideju, taču tad mainīja savu viedokli un 1918. gadā jau aicināja izveidot pret [[vācieši]]em un [[ungāri]]em vērstu rietumu un dienvidu slāvu valstu savienību.<ref>[http://book.publica.cz/ "Geopolitics of the Central European Region. The view from Prague and Bratislava"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060816024204/http://book.publica.cz/ |date={{dat|2006|08|16||bez}} }} Krejčí, Oskar. Bratislava: Veda, 2005. The Nation State: Tomaš G. Masaryk 232. lpp.</ref> Daļa slovāku neatbalstīja šo pārmaiņu, un 1939. gada martā zem [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] spiediena tika izveidota [[Slovākijas Pirmā republika|pirmā Slovākijas Republika]] kā [[Vācija]]s satelītvalsts ar ierobežotu suverenitāti. [[Padomju Savienība]]s okupācija pēc Otrā pasaules kara noveda pie viņu atkalapvienošanās [[Čehoslovākijas Trešā republika|trešajā Čehoslovākijas Republikā]]. 1968. gadā Federālās konstitūcijas likums oficiāli atjaunoja kādreizējo federālo struktūru, bet “normalizācijas perioda” laikā 70. gados [[Gustavs Husāks]] (kurš pats bija slovāks) atdeva lielāko daļu kontroles atpakaļ Prāgai. Šī pieeja veicināja separātisma atjaunošanos pēc komunisma krišanas. == Atdalīšanās == [[Attēls:Vaclav-Klaus-01.jpg|thumb|200px|Vāclavs Klauss, kurš bija Čehijas premjerministrs 1992. gada otrajā pusē.]] [[Attēls:Vladimir Meciar.jpg|thumb|200px|Vladimirs Mečars, kurš bija Slovākijas premjerministrs 1992. gada otrajā pusē.]] [[Attēls:Václav Havel cut out.jpg|thumb|200px|Vāclavs Havels, Čehoslovākijas prezidents līdz 1992. gada jūlijam, sadalīšanās pretinieks.]] Līdz 1991. gadam [[Čehijas Sociālistiskā Republika|Čehijas Republika]]<nowiki/>s IKP uz vienu iedzīvotāju bija par aptuveni 20% augstāks nekā Slovākijā. 1991. gada janvārī tika pārtraukti [[Transferts|pārskaitījumi]] no Čehijas budžeta uz Slovākiju, kuri bija parasti pagātnē. Daudzi čehi un slovāki vēlējās saglabāt [[Federācija (valsts)|federālo]] Čehoslovākiju. Tomēr vairākas lielās Slovākijas partijas iestājās par brīvāku līdzāspastāvēšanas veidu un Slovāku Nacionālā partija pieprasīja pilnīgu neatkarību un [[Suverenitāte|suverenitāti]]. Nākamajos gados Čehijas partijām Slovākijā bija maz vai vispār nekādas ietekmes, un otrādi. Lai uzturētu funkcionējošu valsti, valdība pieprasīja turpināt kontroli no Prāgas, bet slovāki turpināja vēlēties decentralizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Skalnik Leff|first=Carol|title=The Czech and Slovak Republics. Nation versus state|publisher=Westview Press|series=|year=1997|isbn=0-8133-2922-1|pages=129–139}}</ref> Notika daudzi strīdi par tehniskām lietām, tā, puses nevarēja vienoties par valsts nosaukuma detaļām. 1990. gadā kopējais parlaments pēc strīdiem pat nolēma, ka abās valodās valsts sauksies dažādi — bez defises čehiski (''Československá federativní republika''), un ar defisi slovākiski, turklāt pretēji pareizrakstībai uzrakstot Slovākiju ar mazo burtu. (''Česko-slovenská federatívna republika''). Šo ķildu nosauca par "[[Defises karš|defises karu]]", kuru vēlāk atrisināja, rakstot visus vārdus nosaukumā ar lielo burtu, un tas bija tikai viens no piemēriem ilgstošajiem kazuistiskajiem ķīviņiem.<ref>[https://radiozurnal.rozhlas.cz/pomlckova-valka-ceskoslovensko-nebo-cesko-slovensko-jak-se-valcilo-o-pomlcku-a-6233718 Pomlčková válka: Československo nebo Česko-Slovensko? Jak se válčilo o pomlčku a ignoroval pravopis]</ref> 1992. gadā Čehijā ievēlēja [[Vāclavs Klauss|Vāclavu Klausu]] un citus labējus politiķus, kas pieprasīja vai nu vēl stingrāku apvienošanos ("dzīvotspējīgu federāciju"), vai divas neatkarīgas valstis. Savukārt Slovākijā ievēlēja kreisāka novirziena politiķus, kuri ar [[Vladimirs Mečars|Vladimiru Mečaru]] priekšgalā gribēja [[Konfederācija|konfederāciju]]. Abas puses jūnijā uzsāka biežas un intensīvas sarunas, kuras nenesa pietiekamu kompromisu. 17. jūlijā Slovākijas parlaments pieņēma Slovākijas tautas neatkarības deklarāciju. Sešas dienas vēlāk Klauss un Mečars piekrita likvidēt Čehoslovākiju tikšanās laikā [[Bratislava|Bratislavā]]. Čehoslovākijas prezidents [[Vāclavs Havels]] atkāpās no amata, lai nepiedalītos valsts sašķelšanā, pret kuru viņš iebilda;<ref>[https://www.nytimes.com/1992/07/21/world/vaclav-havel-still-puckish-still-a-politician-no-longer-president.html Vaclav Havel: Still Puckish, Still Politician], ''[[The New York Times]]'', 1992. gada 21. jūlijs</ref> 1992. gada septembra aptaujā tikai 37% slovāku un 36% čehu atbalstīja sadalīšanu.<ref>Kamm, Henry. [https://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E0CEED71431F93AA35753C1A964958260 "Fork in Road, Czechoslovaks Fret"], ''The New York Times'', 1992. gada 9. oktobrī.</ref> Tāpēc abas puses izvairījās rīkot referendumu par valsts sadalīšanu un nokārtoja to parlamentu līmenī. Vēlāk Klauss apgalvoja, ka no referenduma nebūtu bijis nekādas jēgas apstākļos, kad visi Slovākijas puses politiķi vienalga bija noskaņoti panākt neatkarību.<ref>[https://www.klaus.cz/clanky/2384 Klaus.cz: 10 let od rozdělení Československa]</ref> Sarunu mērķis mainījās uz mierīgas sadalīšanās panākšanu. 13. novembrī Federālā asambleja pieņēma "Konstitūcijas aktu 541", kas noteica īpašuma sadalījumu starp Čehijas un Slovākijas zemēm.<ref name="mojmir">{{Grāmatas atsauce|last=Mrak|first=Mojmir|title=Succession of States|url=https://archive.org/details/nlsiu.341.26.mra.29259|publisher=Martinus Nijhoff Publishers|year=1999|isbn=978-90-411-1145-6}}</ref> Ar "Konstitūcijas aktu 542", kas tika pieņemts 25. novembrī, puses piekrita Čehoslovākijas likvidācijai no 1992. gada 31. decembra.<ref name="mojmir" /> Atdalīšanās notika bez vardarbības, un tādējādi tika apgalvots, ka tā ir "samtaina", līdzīgi kā "samtainā revolūcija", kas notika pirms tās, kurā viss tika panākta ar masveida mierīgām demonstrācijām un darbībām. Turpretim visu citu postkomunistisko valstu sabrukumi ([[Padomju Savienība]]s un [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas]]) bija saistīti ar vardarbīgiem konfliktiem. == Sadalīšanās iemesli == Čehoslovākijas likvidācijai bija vairāki iemesli, un galvenās diskusijas iet par to, vai sašķelšanās bija vēsturiski neizbēgama, vai arī to izsauca notikumi, kas notika starp 1988. gada samtaino revolūciju un savienotās valsts finiša 1992. gadā.<ref name="Innes">{{Grāmatas atsauce|last=Innes|first=Abby|title=Czechoslovakia: The Short Goodbye|url=https://archive.org/details/czechoslovakiash0000inne|publisher=Yale University Press|year=2001}}</ref> Tie, kas pieturas pie neizbēgamības viedokļa, mēdz norādīt uz atšķirībām starp abām tautām, kuras aizsākās jau [[Austroungārija|Austrijas un Ungārijas impērijā]], un citiem jautājumiem. Čehiem un slovākiem ir etniskas atšķirības. Strīdi starp viņiem bija un neaprobežojās ar problēmām, kas saistītas ar kopīgu valsti komunisma laikā, komunistiskās valsts lielāku efektivitāti Čehijas zemēs un tās neveiksmi Slovākijā, kuru rezultātā čehi bija ietekmīgāki valsts vadībā nekā slovāki.<ref name="Kraus">{{Grāmatas atsauce|last=Kraus|first=Michael|title=Irreconcilable Differences? Explaining Czechoslovakia’s Dissolution|publisher=Rowman & Littlefield Publishers, Inc|year=2000}}</ref> Tie, kas apgalvo, ka notikumi laikā no 1989. līdz 1992. gadam noveda pie likvidācijas, norāda uz tādiem faktoriem kā padomju satelītu zudums, vienotu plašsaziņas līdzekļu trūkums starp Čehijas un Slovākijas republikām, un, pats galvenais, abu valstu politisko līderu rīcība (īpaši domstarpības starp premjerministriem Klausu un Mečaru).<ref>[https://www.nytimes.com/1993/01/01/world/czechoslovakia-breaks-in-two-to-wide-regret.html?pagewanted=all Czechoslovakia Breaks in Two, To Wide Regret], ''The New York Times'', 1993. gada 1. janvāris</ref><ref name="Musil">{{Grāmatas atsauce|last=Musil|first=Jiri|title=The End of Czechoslovakia|publisher=Oxford University Press Inc.|year=1995}}</ref> == Juridiskie aspekti == === Nacionālie simboli === Tā kā Čehoslovākijas ģerbonis bija to vēsturisko ģeogrāfisko apgabalu kopums, kas veidoja valsti, katra republika vienkārši saglabāja savu simbolu: čehi lauvu un slovāki — divkāršo krustu. Tāpat viegli bija sadalīt divdaļīgo un divvalodīgu čehoslovāku himnu, kas sastāvēja no divām atsevišķām dziesmām — čehu [[Čehijas himna|Kde domov můj]] un slovāku ''[[Nad Tatrou sa blýska]]''. Strīdi notika tikai attiecībā uz [[Čehijas karogs|Čehoslovākijas valsts karogu]]. 1992. gada sarunās par Čehoslovākijas likvidācijas detaļām pēc Vladimira Mečara un Vāclava Klausa lūguma Konstitūcijas likumā par Čehoslovākijas likvidāciju tika iekļauta klauzula par Čehoslovākijas valsts simboliem.<ref>[http://www.zakonypreludi.sk/zz/1992-542 Ústavný zákon č. 542/1992 Zb. o zániku Českej a Slovenskej Federatívnej Republiky], Čl. 3 ods. 2 (''Konstitucionālais akts 542/1992 Kol. Par Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas likvidāciju, art. 3 sekc. 2'')</ref> No 1990. līdz 1992. gadam sarkanais un baltais Bohēmijas karogs (kas atšķiras no [[Polijas karogs|Polijas karoga]] tikai ar to krāsu proporciju) oficiāli kalpoja kā Čehijas karogs. Visbeidzot, pēc jaunu simbolu meklēšanas Čehija vienpusēji nolēma ignorēt konstitucionālo likumu par Čehoslovākijas likvidāciju (likuma 542/1992 3. pantā teikts, ka "Čehija un Slovākija neizmanto Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas nacionālos simbolus pēc tās likvidācijas") un saglabāja sev Čehoslovākijas karogu ar izmainītu nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.uhk.cz/cvp/TZ03%20O_autorovi_vlajky.doc|title=Czech society of vexicologists about the origin of the Czechoslovak state flag|access-date=2007-12-10|language=Czech}}</ref> === Teritorija === Valsts teritorija tika sadalīta pa esošajām iekšējām robežām. Tomēr robežas dažviet nebija skaidri definētas, un reizēm robeža šķērsoja ielas, piekļuves ceļus un kopienas, kas bija gadsimtiem ilgi pastāvējušas bez problēmām. Visnopietnākās problēmas radās šādās jomās: * Usabotū jeb Šance ([[:cs:Šance (Vrbovce)|cs: Šance (Vrbovce)]]) — vēsturiski [[Morāvija]]s daļa, piešķirta Slovākijai 1997. gadā * Sidonie jeb Sidonja ([[:cs:Sidonie|cs: Sidonie]]) — vēsturiski daļa no [[Ungārija]]s (kas aptvēra visu pašreizējo Slovākijas teritoriju līdz 1918. gadam), piešķirta Čehijai 1997. gadā * Kasārnas ([[:cs:Kasárna (Makov)|cs: Kasárna (Makov)]]) atpūtas zona — vēsturiski Morāvijā, jau kopš 16. gadsimta apstrīdēta starp Morāviju un Ungāriju, formāli daļa no Ungārijas kopš 1734. gada; ar automašīnu līdz 2000. gadu sākumam varēja piekļūt tikai no Čehijas puses; palika Slovākijai, neskatoties uz to, ka čehu mājīpašnieki bija stingri iebilduši pret viņu nekustamo īpašumu faktisku nonākšanu ārvalstī. Jaundzimušās valstis spēja atrisināt galvenās grūtības, izmantojot savstarpējas sarunas, finansiālas kompensācijas un, visbeidzot, starptautiskos līgumus par robežu izmaiņām.<ref>Līgums starp Čehijas Republiku un Slovākijas Republiku par kopējām robežām (1996) — publicēts Slovākijā ar paziņojumu 274/1997 Zz</ref> Tomēr cilvēki, kas dzīvoja vai kam piederēja īpašumi pierobežā, turpināja piedzīvot praktiskas problēmas, līdz abas jaunās valstis 2007. gadā pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līguma]] zonai, pēc kā robežas kļuva mazāk nozīmīgas. === Valsts īpašumu sadalīšana === Lielākā daļa federālo aktīvu tika sadalīti proporcijā 2:1 (aptuvenā attiecība starp Čehijas un Slovākijas iedzīvotājiem), ieskaitot armijas aprīkojumu, dzelzceļa un aviācijas infrastruktūru. Daži nelieli strīdi (piemēram, par Prāgā glabātajām zelta rezervēm, zinātības ("''know-how''") novērtējumu) ilga vēl dažus gadus pēc sadalīšanās. === Valūtas sadalījums === [[Attēls:1000_Czechoslovak_korun_(Kčs)_from_1945.jpg|thumb|1000 ''čehoslovāku kronu'' no 1945. gada]] Sākotnēji abās valstīs joprojām tika izmantota vecā Čehoslovākijas valūta — Čehoslovākijas krona. Bažas par ekonomiskiem zaudējumiem Čehijai jau 1993. gada 8. februārī radīja abās valstīs dažādas nacionālās valūtas. Sākumā valūtām bija vienāds kurss, bet vēlāk lielāko daļu laika [[Slovākijas krona]]s vērtība bija zemāka nekā [[Čehijas krona]]s vērtība (līdz aptuveni 30%, 2004. gadā aptuveni 25–27%). Sākot ar 1993. gada 2. augustu, abas valūtas tika atšķirtas ar dažādiem zīmogiem, kas tika iespiesti uz vecajām Čehoslovākijas kronu banknotēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thecurrencycollector.com/pdfs/The_Significance_of_Stamps_Used_on_Bank_Notes.pdf|title=The Significance of Stamps Used on Bank Notes|publisher=thecurrencycollector.com|access-date=2013-11-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303203210/http://www.thecurrencycollector.com/pdfs/The_Significance_of_Stamps_Used_on_Bank_Notes.pdf|archivedate=2016-03-03}}</ref> 2009. gada 1. janvārī Slovākija ieviesa eiro kā savu valūtu ar valūtas kursu 30,126 SK/€, un izdeva [[2 eiro piemiņas monētas|2 eiro piemiņas monētu 2009. gadā]], atzīmējot samtainās revolūcijas 20. gadadienu, atgādinot par Čehoslovākijas ļaužu kopējo cīņu par demokrātiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ecb.int/euro/coins/comm/html/comm_2009.sk.html|title=Pamätné mince 2 € – 2009|publisher=Ecb.int|access-date=2013-11-19}}</ref> Liktenis bija lēmis, lai Eiropas Savienības vārdā apsveikšanas runu par Slovākijas uzņemšanu [[Eirozona|eirozonā]] teiktu [[Mireks Topolāneks]], toreizējās ES prezidējošās Čehijas premjerministrs, protams, viņa dzimtajā valodā, kamēr citi viesi izmantoja angļu valodu. Pie tam Čehijas Republika joprojām turpina izmantot Čehijas kronu. === Starptautiskā pēctecība === Ne Čehijas Republika, ne Slovākija nepieprasīja sevi atzīt par Čehoslovākijas vienīgo [[Valsts pēctecība|pēcteci]]. Tas kontrastē ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības likvidāciju]], kur [[Krievijas Federācija]] tika atzīta par ne tikai [[Krievijas PFSR|KPFSR]], bet arī PSRS pēcteci. Tāpēc Čehoslovākijas dalība ANO tika pārtraukta ar valsts likvidāciju, bet 1993. gada 19. janvārī Čehijas un Slovākijas republikas tika uzņemtas ANO kā jaunas atsevišķas valstis. Attiecībā uz citiem starptautiskiem līgumiem čehi un slovāki piekrita ievērot Čehoslovākijas līgumsaistības. Slovāki 1993. gada 19. maijā nosūtīja vēstuli [[ANO ģenerālsekretārs|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram]], paužot savu nodomu palikt pie visiem Čehoslovākijas parakstītajiem un ratificētajiem līgumiem, kā arī ratificēt tos līgumus, kas parakstīti, bet vēl nav ratificēti pirms Čehoslovākijas likvidēšanas. Šajā vēstulē atzīts, ka saskaņā ar [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajām tiesībām]] visi Čehoslovākijas parakstītie un ratificētie līgumi paliek spēkā. Piemēram, abas valstis ir atzītas par [[Antarktikas Līgums|Antarktikas līguma]] parakstītājām no datuma, kad Čehoslovākija parakstīja nolīgumu 1962. gadā. Gan Čehijas, gan Slovākijas Republika ir ratificējušas Vīnes Konvenciju par valstu pēctecību attiecībā uz līgumiem. Tomēr tas neietekmēja Čehoslovākijas likvidāciju, jo tas nestājās spēkā līdz 1996. gadam. == Sekas == === Ekonomika === Sadalīšanās nesa negatīvu ietekmi abu valstu saimniecībām, jo īpaši 1993. gadā, kurā tika pārtrauktas tradicionālās saites un bija vajadzīgs laiks, lai pielāgotos starptautiskās tirdzniecības birokrātijai, bet ietekme izrādījās ievērojami mazāka, nekā gaidīja daudzi cilvēki. Daudzi čehi cerēja, ka sadalīšanās uzsāktu strauju [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]] Čehijā (bez nepieciešamības "sponsorēt" vājāk attīstīto Slovākiju). Uz sadalīšanās laiku 96% ārzemju investīciju Čehoslovākijā bija veiktas Čehijas daļā.<ref>[https://elpais.com/diario/1992/12/31/internacional/725756421_850215.html El Pais: Checoslovaquia muere a medianoche]</ref> Līdzīgi citi cerēja uz atsevišķu, ekonomiski jaunavīgu Slovākiju, kas varētu kļūt par jaunu "ekonomisko tīģeri". Saskaņā ar Prāgas ''"Post"'' 2014. gadā rakstīto, "Slovākijas IKP sasniedzis 95% no Čehijas IKP, un, visticamāk, tas kļūs līdzvērtīgs." Slovākijas nacionālais kopprodukts (NKP), kas ietver pilsoņu ienākumus ārzemēs un neskaita valsti atstājošo naudu no starptautiskajiem uzņēmumiem, ir lielāks nekā Čehijai. Vecuma pensijas abās valstīs ir vairāk vai mazāk vienādas, un patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir nedaudz augstāks Slovākijā. Tomēr algas vidēji Slovākijā ir par 10 procentiem zemākas nekā Čehijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://praguepost.com/eu-news/41433-is-the-czech-republic-richer-than-slovakia|title=Is the Czech Republic richer than Slovakia?|work=Prague Post|date=September 8, 2014|access-date={{dat|2019|04|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140908204354/http://praguepost.com/eu-news/41433-is-the-czech-republic-richer-than-slovakia|archivedate={{dat|2014|09|08||bez}}}}</ref> Piedevām Slovākijas Finanšu ministrijas Finanšu politikas institūta vadītājs Martins Filko norādīja, ka Slovākija ir viena no ES valstīm, kur alga veido zemāko IKP daļu. Citiem vārdiem sakot, daļa cilvēku ienākumu nāk no citiem avotiem, kas nav viņu galvenā nodarbinātība, un tas samazina reālo atšķirību starp Čehijas un Slovākijas algām, Citi slovāku avoti atzīmē, ka Slovākijai ir augstāka politiskā stabilitāte nekā Čehijai: uz 2018. gadu slovākiem kopš 1998. gada ir bijuši tikai četri premjerministri, bet čehiem bija desmit. Slovāki ir kļuvuši par neatņemamu ES sastāvdaļu, pateicoties eiro ieviešanai, un viņi ir vairāk apņēmušies piedalīties banku un nodokļu apvienībās. Līdz 2005. gadam abu valstu IKP pieauga līdzīgā tempā. Taču 2005.–2008. gados Slovākijas ekonomika auga straujāk nekā Čehijas ekonomika. Ekonomisti ir vienisprātis, ka tas bija pateicoties Mikulāša Dzurindas valdības labējām reformām un solījumiem par eiro ieviešanu, kas piesaistīja investorus. Kad pēc astoņiem gadiem 2006. gadā kreisā spārna populists Roberts Fico aizstāja Dzurindu kā Slovākijas premjerministrs, viņš vājināja labējā spārna reformas, taču atšķirībā no Čehijas sociāldemokrātiem (ČSSD) kaimiņvalstī, viņš tās neatcēla pavisam. Šajā periodā čehiem bija trīs ČSSD premjerministri četru gadu laikā (2002.–2006. gados), kam sekoja labēji centrisks kabinets, kas samazināja un vienkāršoja nodokļus, bet nespēja īstenot citas reformas un nevēlējās ieviest eiro dēļ finanšu krīzes un Pilsonisko demokrātu savienības (ODS) ideoloģiskajai nostājai. 2017. un 2018. gados pēc [[Starptautiskais Valūtas fonds|SVF]] novērtējuma Slovākijas [[IKP]] pieaugums bija attiecīgi 3,2% un 4,1% gadā, bet Čehijas 4,3% un 2,9% (salīdzinājumam, Latvijas — 4,6% un 4,8%).<ref>[https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=67&pr.y=8&sy=2017&ey=2018&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C668%2C914%2C672%2C612%2C946%2C614%2C137%2C311%2C546%2C213%2C674%2C911%2C676%2C314%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C962%2C156%2C142%2C626%2C449%2C628%2C564%2C228%2C565%2C924%2C283%2C233%2C853%2C632%2C288%2C636%2C293%2C634%2C566%2C238%2C964%2C662%2C182%2C960%2C359%2C423%2C453%2C935%2C968%2C128%2C922%2C611%2C714%2C321%2C862%2C243%2C135%2C248%2C716%2C469%2C456%2C253%2C722%2C642%2C942%2C643%2C718%2C939%2C724%2C734%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C144%2C336%2C146%2C263%2C463%2C268%2C528%2C532%2C923%2C944%2C738%2C176%2C578%2C534%2C537%2C536%2C742%2C429%2C866%2C433%2C369%2C178%2C744%2C436%2C186%2C136%2C925%2C343%2C869%2C158%2C746%2C439%2C926%2C916%2C466%2C664%2C112%2C826%2C111%2C542%2C298%2C967%2C927%2C443%2C846%2C917%2C299%2C544%2C582%2C941%2C474%2C446%2C754%2C666%2C698&s=NGDP_RPCH&grp=0&a= "World Economic Outlook Database, April 2019" IMF: Report for Selected Countries and Subjects]</ref> Tomēr Slovākija joprojām ir atpaliekoša: Čehijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā tiek vērtēts kā 22 850 [[USD]], bet Slovākijas — kā 19 582 USD, kas ir 86% no Čehijas rādītāja.<ref>[https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=65&pr.y=11&sy=2018&ey=2018&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C668%2C914%2C672%2C612%2C946%2C614%2C137%2C311%2C546%2C213%2C674%2C911%2C676%2C314%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C962%2C156%2C142%2C626%2C449%2C628%2C564%2C228%2C565%2C924%2C283%2C233%2C853%2C632%2C288%2C636%2C293%2C634%2C566%2C238%2C964%2C662%2C182%2C960%2C359%2C423%2C453%2C935%2C968%2C128%2C922%2C611%2C714%2C321%2C862%2C243%2C135%2C248%2C716%2C469%2C456%2C253%2C722%2C642%2C942%2C643%2C718%2C939%2C724%2C734%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C144%2C336%2C146%2C263%2C463%2C268%2C528%2C532%2C923%2C944%2C738%2C176%2C578%2C534%2C537%2C536%2C742%2C429%2C866%2C433%2C369%2C178%2C744%2C436%2C186%2C136%2C925%2C343%2C869%2C158%2C746%2C439%2C926%2C916%2C466%2C664%2C112%2C826%2C111%2C542%2C298%2C967%2C927%2C443%2C846%2C917%2C299%2C544%2C582%2C941%2C474%2C446%2C754%2C666%2C698&s=NGDPDPC&grp=0&a= "Report for Selected Countries and Subjects". International Monetary Fund. April 2019.]</ref> <!--Ja kāds var atrast mazāk barbariskas saites kā šīs divas uz SVF, būtu jauki. Tās ir ņemtas no angļu Vikipēdijas.--> === Pilsonība === Kopš [[federalizācija]]s 1968. gadā Čehoslovākija bija sadalījusi pilsonību — vai nu Čehijas Sociālistiskās Republikas, vai Slovākijas Sociālistiskās Republikas (vārds „Sociālistiskā” tika svītrots no abiem nosaukumiem neilgi pēc "samtainās revolūcijas"). Tomēr šai atšķirībai bija maza ietekme uz pilsoņu dzīvi. 1993. gada 1. janvārī visi Čehoslovākijas pilsoņi automātiski kļuva par Čehijas Republikas vai Slovākijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz viņu iepriekšējo pilsonību, pastāvīgās dzīvesvietas adresi, dzimšanas vietu, ģimenes saitēm, darbu un citiem kritērijiem. Turklāt cilvēkiem bija dots viens gads, lai noteiktu nosacījumu dēļ pieprasītu citu pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zakonypreludi.sk/zz/1993-40|title=Zákon Národnej rady Slovenskej republiky o štátnom občianstve Slovenskej republiky|publisher=NR SR|access-date=12 November 2014|date=January 1993}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zakony-online.cz/?s148&q148=all|title=Zákon o nabývání a pozbývání státního občanství České republiky|publisher=Česká národní rada|access-date=12 November 2014|date=December 1992|archive-date={{dat|2015|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150526155414/http://zakony-online.cz/?s148&q148=all}}</ref> Slovākijas tiesību akti pieļāva dubultpilsonību līdz 2010. gadam, kad šī iespēja tika atcelta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eudo-citizenship.eu/admin/?p=file&appl=countryProfiles&f=Slovakia.pdf|title=Country Report: Slovakia|publisher=EUDO Citizen Observatory|access-date=12 June 2013|date=January 2013|archive-date={{dat|2014|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141111154522/http://eudo-citizenship.eu/admin/?p=file&appl=countryProfiles&f=Slovakia.pdf}}</ref> Tikai dažas personas ir izmantojušas šīs tiesības; tomēr to nozīmi mazina abu valstu dalība ES, jo darba ņēmēju pārvietošanās brīvības politika garantē ES pilsoņiem tiesības strādāt un dzīvot jebkur Savienībā. Pārvietošanās gadījumā starp Čehiju un Slovākiju šī politika stājās spēkā 2004. gadā. Turpretim Čehijas Republika agrāk aizliedza naturalizētiem pilsoņiem divkāršu pilsonību, pieprasot viņiem atteikties no pastāvošās pilsonības (-ām) pirms Čehijas pilsonības saņemšanas. Šo prasību varēja atcelt tikai tad, ja atteikšanās no pastāvošas pilsonības varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēju vai viņu radiniekus viņu vajāšanas dēļ savā dzimtenē, kas, protams, nebija iespējams Slovākijas gadījumā. Šī situācija mainījās ar jauno 2013. gada Likumu par pilsonību, kas ir spēkā kopš 2014. gada 1. janvāra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mvcr.cz/clanek/informace-k-novemu-zakonu-o-statnim-obcanstvi-cr.aspx|title=Informace k novému zákonu o státním občanství ČR|publisher=Ministry of Interior of the Czech Republic|access-date=11 November 2014|date=January 2014|archive-date={{dat|2014|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141111155811/http://www.mvcr.cz/clanek/informace-k-novemu-zakonu-o-statnim-obcanstvi-cr.aspx}}</ref> Tomēr lielākā daļa Slovākijas pilsoņu joprojām nevar kļūt par dubultpilsoņiem gan Čehijā, gan Slovākijā, jo viņi automātiski zaudē Slovākijas pilsonību, brīvprātīgi iegūstot citu. Atbrīvojums no šā likuma ir tikai tiem Slovākijas pilsoņiem, kuri iegūst ārvalsts pilsonību saskaņā ar laulību ar ārzemnieku. Daži Slovākijas politiķi plašsaziņas līdzekļos ir runājuši par Pilsonības likuma mīkstināšanu, bet uz 2015. gada janvāri nav bijušas nekādas izmaiņas. Abu valstu iedzīvotājiem tika atļauts šķērsot robežu bez pases, un viņiem bija ļauts strādāt abās valstīs bez nepieciešamības saņemt oficiālu atļauju. 2007. gada 21. decembrī, kad abas valstis pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līgumam,]] robežkontrole tika pilnībā atcelta. Muitas savienība starp Čehijas Republiku un Slovākiju palika spēkā no sadalīšanās līdz 2004. gada 1. maijam, kad abas valstis iestājās Eiropas Savienībā. Saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem jebkuras valsts pilsoņiem ir tiesības uz jebkuras citas ES valsts diplomātisko aizsardzību, un tādēļ Čehijas un Slovākijas republikas apsver iespēju apvienot savas vēstniecības kopā ar citām [[Višegrādas grupa]]s valstīm ([[Polija|Poliju]] un Ungāriju), lai samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://noviny.joj.sk/politika/4-9-2009/clanok/v4-chce-spolocne-velvyslanectva.html|title=V4 wants common embassies|publisher=Noviny.joj.sk|access-date=14 April 2011|date=|archiveurl=https://archive.today/20120716013641/http://noviny.joj.sk/politika/4-9-2009/clanok/v4-chce-spolocne-velvyslanectva.html|archivedate={{dat|2012|07|16||bez}}}}</ref> ==== Čigāni (romi) ==== Viena no problēmām, kas netika atrisināta sadalīšanās laikā, bija jautājums par lielu skaitu [[Čigāni|čigānu, k]]<nowiki/>uri dzīvo Čehijā, bet dzimuši un oficiāli reģistrēti šodienas Slovākijā. Lielākā daļa no tiem mēnešos pirms valsts sašķelšanās nepārreģistrēja savu oficiālo uzturēšanās vietu, un tāpēc jautājums par viņu pilsonību palika atklāts. 1992. gada Čehijas pilsonības likums ļāva piešķirt automātisku pilsonību tikai tiem, kas dzimuši Čehijas teritorijā. Citām personām tiesības uz pilsonību pieprasīja pierādījumus par piecu gadu uzturēšanās periodu, „nevēlamu” [[Kriminālsods|kriminālsodu]] trūkumu, ievērojamām nodevām un sarežģītu birokrātisko procesu; tas izslēdza diezgan lielu daļu čigānu.<ref name="stateless">Dedić, Jasminka. [http://www.europarl.europa.eu/hearings/20070626/libe/dedic_en.pdf Roma and Stateless] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190607123907/https://www.europarl.europa.eu/hearings/20070626/libe/dedic_en.pdf |date={{dat|2019|06|07||bez}} }}. [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja</ref> Slovākijas valdība savukārt nevēlējās piešķirt pilsonību nerezidentiem. Ievērojamam skaitam čehu [[Bērnu nams|bērnu namos]] dzīvojošo čigānu nebija juridiskā statusa, un viņiem tika atteikta aprūpe kā pieaugušiem nepilsoņi bez tiesībām strādāt vai dzīvot Čehijā.<ref>[http://www.errc.org/cikk.php?cikk=10 The manufactured troubles of L'udovit Gorej] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120304123203/http://www.errc.org/cikk.php?cikk=10 |date={{dat|2012|03|04||bez}} }} Roma Rights Quarterly, Summer 1997</ref> Eiropas Savienības spiediena rezultātā Čehijas valdība 1999. un 2003. gadā izdarīja grozījumus tās pilsonības likumā, kas atrisināja šo problēmu; tomēr kompensācija netika piešķirta tiem, kas 1992. gadā bija bezvalstnieki.<ref name="stateless" /> === Valodas kontakti === Bijušajā Čehoslovākijā pirmais televīzijas kanāls bija kopīgs, un [[Čehu valoda|čehu]] un [[slovāku valoda]]s tika izmantotas vienādās proporcijās TV ziņās, lai gan ārzemju filmas un TV seriāli tika dublēti gandrīz tikai čehu valodā. Tas (un fakts, ka valodas ir ļoti līdzīgas) gandrīz visus abu valstu iedzīvotājus padarīja pasīvi divvalodīgus, t.i, viņi varēja saprast, bet ne vienmēr runāt otrā valodā. Pēc sadalīšanās jaunie televīzijas kanāli Čehijā praktiski pārtrauca lietot slovāku valodu, un jauniem čehiem tagad ir daudz mazāka izpratne par slovāku valodu. Arī Čehijā pārdoto grāmatu un laikrakstu skaits slovāku valodā krasi samazinājās. Abu valstu televīzijas ziņas tomēr sāka atjaunot abu valodu izmantošanu pie viens otra retranslācijām. Saskaņā ar 2012. gada aptauju, 73% slovāku un 55% čehu labi prot otras valsts valodu, taču vecuma grupā no 18 līdz 30 gadiem slovākiski labi prot tikai ceturtdaļa čehu.<ref>[http://www.teraz.sk/slovensko/slovencine-rozumie-bez-problemov-len-/33137-clanok.html Teraz.sk: Čoraz väčšie problémy s porozumením slovenčiny u mladých Čechov môžu pozorovať napríklad slovenskí divadelníci, keď hrajú pre mladé české publikum.]</ref> Slovākijā čehu valoda tiek lietota biežāk. Daudzas TV programmas Slovākijas televīzijas kanālos joprojām ir dublētas čehu valodā, dažas filmas kinoteātros ir ar subtitriem čehu valodā, un tirgū ir pat vairāk grāmatu un periodisko izdevumu čehiski nekā pirms sašķelšanās. Jaunajiem Slovākijas iedzīvotājiem joprojām ir tādas pašas zināšanas par čehu valodu kā viņu priekštečiem, ja ne labākas. Pat šodien Slovākijā čehu valodu var lietot visā tiesvedībā, kā arī visus čehu valodā rakstītos dokumentus atzīst Slovākijas iestādes, un otrādi. Turklāt Slovākijas oficiālās valodas likums, kas pieņemts 2009. gadā, vēlreiz apstiprināja čehu tiesības izmantot savu valodu visās oficiālajās saziņās, strādājot ar Slovākijas iestādēm (tomēr likums skaidri ierobežoja čehu valodas lietošanu Slovākijā tikai personām ar čehu mātes valodu). Tas pats attiecas uz [[slovāku valoda]]s lietošanu Čehijas Republikā, pateicoties 2004. gada Administratīvā procesa likumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ducr.cz/drurad/CAP-extrakt.pdf|title=500/2004 Coll. ACT of 24th June 2004 Code of Administrative Procedure|publisher=Ducr.cz|access-date=2013-11-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150107141134/http://www.ducr.cz/drurad/CAP-extrakt.pdf|archivedate=2015-01-07}}</ref> Slovākijas pilsonis Gustāvs Slamečka, kurš bija Čehijas transporta ministrs (2009—2010), slovāku valodu izmantoja tikai savos oficiālajos kontaktos. === Sports === Oficiālais sadalījums notika tieši 1993. gada Pasaules Junioru hokeja čempionāta vidū, kas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Komandu, kas pārstāvēja Čehoslovākiju, no 1. janvāra sauca par "čehu-slovāku". Starptautiskajos hokeja turnīros Čehijas Republika pārņēma Čehoslovākijas vietu A grupās, bet Slovākijai bija jāsāk ar zemākajām grupām. Ziemeļvalstu Pasaules slēpošanas čempionāta laikā 1993. gadā [[Fāluna|Fālunā]], Zviedrijā, tramplīnlēkšanas komanda uz lielā kalna sacentās kā apvienota Čehijas un Slovākijas komanda, iegūstot sudrabu. Komandas sastāvs tika izraudzīts vēl pirms valsts likvidācijas. Vairākiem sporta veidiem bija vai ir raksturīga kopīga līga, un turpinās diskusijas par kopīgām futbola un hokeja līgām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://futbal.pravda.sk/cesi-i-slovaci-chcu-spolocnu-futbalovu-ligu-prekazok-je-este-vela-pyq-/sk_rfutbal.asp?c=A121118_204417_sk_rfutbal_p12|title=Česi i Slováci chcú spoločnú futbalovú ligu. Prekážok je ešte veľa|publisher=sport.pravda.sk|access-date=19 November 2012|date=19 November 2012}}</ref> === Telekomunikācijas === Abas nākamās valstis turpināja izmantot tālruņu [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|valsts kodu]] '''+42''' līdz 1997. gada 28. februārim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wtng.info/wtng-hst.html|title=History of Country Codes|publisher=World Country Codes|access-date=25 February 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080409135334/http://www.wtng.info/wtng-hst.html|archivedate={{dat|2008|04|09||bez}}}}</ref> kad to aizstāja divi atsevišķi kodi: +420 Čehijas Republikai un +421 Slovākijai. Kopš tā laika telefona sarunas starp abām valstīm prasīja starptautisku zvanu. == Novērtējums == Sabiedrības viedoklis par šķelšanos nav būtiski mainījies, 2017. gada decembra aptauja parādīja, ka tikai 42% čehu un 40% slovāku piekrīt notikušajam (salīdzinājumā ar attiecīgi 36% un 37% 1992. gadā). 2015. gadā tika izveidota slovāku kustība ar nosaukumu "Čehoslovākija 2018", lai mēģinātu panākt referendumu līdz 2018. gadam. Lai gan tās vadītājs Ladislavs Zelinka sacīja, ka saņēmis tūkstošiem e-pastu un zvanus no atbalstītājiem, viņi nespēja sasniegt referendumam nepieciešamos 350 000 parakstus. Abu valstu jaunākās paaudzes lielā mērā ir vienaldzīgas pret šo jautājumu, savukārt vecākās paaudzes vairāk koncentrējas uz tādiem aktuāliem jautājumiem kā [[imigrācija,]] vienlaikus dodot priekšroku vietējam [[Nacionālisms|nacionālismam]].<ref>[https://www.usnews.com/news/best-countries/articles/2017-12-29/memories-of-a-dissolved-czechoslovakia-stir-ambivalence Recalling a Velvet Divorce], ''US News''</ref> 2010. gada pētījumi parādīja, ka lielākā daļa Prāgas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka valsts sadalījums ir kļūda;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tv.sme.sk/v/13701/rozdelenie-ceskoslovenska-co-hovori-prazska-ulica.html|title=Rozdelenie Československa: Čo hovorí pražská ulica?|publisher=Tv.sme.sk|access-date=14 April 2011|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120406205247/http://tv.sme.sk/v/13701/rozdelenie-ceskoslovenska-co-hovori-prazska-ulica.html|archivedate={{dat|2012|04|06||bez}}}}</ref> tāpat arī reprezentatīva aptauja Slovākijā 2008. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hnonline.sk/c1-29483470-slovaci-sa-nezmierili-s-rozchodom-s-cechmi|title=Slovaks have not come to terms with the breakup|publisher=Hnonline.sk|access-date=14 April 2011|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120223181128/http://hnonline.sk/c1-29483470-slovaci-sa-nezmierili-s-rozchodom-s-cechmi|archivedate={{dat|2012|02|23||bez}}}}</ref> parādīja, ka sabiedrība joprojām palikusi sadalīta uz pusēm viedokļos par sadalīšanos uz pusēm: 47% atbalstīja neatkarību, bet 44% uzskatīja to par kļūdu. Savstarpējā politiskā ietekme ir neliela, bet abu valstu sociāldemokrāti pēdējos gados cieši sadarbojas reģionālajos un Eiropas jautājumos. Turklāt ir kļuvis ierasts, ka ievēlētie prezidenti savas pilnvaru laikā savu pirmo un pēdējo oficiālo ārzemju apmeklējumu veic uz otru bijušās Čehoslovākijas republiku. Arī ieceltie ārlietu ministri mēdz ievērot šo nerakstīto likumu. 2012. gada 29. oktobrī, lai pieminētu Čehoslovākijas neatkarības deklarācijas gadadienu, Čehijas un Slovākijas valdības pirmo reizi kopīgi rīkoja kopīgu Ministru kabineta sanāksmi abās pusēs robežas tuvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vlada.gov.sk/spolocne-vyhlasenie-zasadnutie-vlad-slovenskej-republiky-a-ceskej-republiky/|title=Spoločné vyhlásenie - zasadnutie vlád Slovenskej republiky a Českej republiky|publisher=Vlada.gov.sk|access-date=2013-11-19}}</ref> Arī bijušajā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] izvietotie miera uzturēšanas spēki vairākkārt tika pakļauti kopīgai vadībai. Piemēram, no 2002. gada līdz 2005. gada jūlijam Čehijas bruņotie spēki apvienojās ar Slovākijas bruņotajiem spēkiem, lai izveidotu kopīgu Čehijas-Slovākijas KFOR bataljonu [[Kosova|Kosovā]], kas piedalījās daudznacionālajā brigādē CENTRE.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.army.cz/scripts/detail.php?id=6527|title=15th ACR Contingent in KFOR|publisher=Army.cz|access-date=2013-11-19}}</ref> Tirdzniecības attiecības tika atjaunotas un stabilizētas, un Čehija joprojām ir Slovākijas svarīgākais biznesa partneris. Pēc īsa pārtraukuma Slovākijas kūrorti [[Karpati|Karpatu kalnos]] atkal ir populārs čehu tūristu mērķis. Pēc pēdējā Čehoslovākijas prezidenta [[Vāclavs Havels|Vāclava Havela]] nāves 2011. gada 18. decembrī gan Čehijas, gan Slovākijas republikas izsludināja valsts sēru dienu. Apbedīšanas laikā [[Prāga]]s [[Svētā Vīta katedrāle|Sv. Vīta katedrāles]] lūgšanas tika lasītas vienlīdzīgi čehu un slovāku valodā. == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20050205145609/http://www.e-politika.cz/bulletin/clanky/wintr01.html Ústavní změny v době od pádu komunismu do rozpadu federace (Konstitucionālās izmaiņas 1989.—1992. gados)] === Bibliogrāfija === * Innes, Abby (2001), ''Czechoslovakia: The Short Goodbye'' (New Haven: Yale University Press). * Rupnik, Jacques (2001), ''"Divorce à l’amiable ou guerre de sécession? (Tchécoslovaquie-Yougoslavie)''" Transeuropéennes no. 19/20. * Wehrlé, Frédéric (1994), ''Le Divorce Tchéco-Slovaque: Vie et mort de la Tchécoslovaquie 1918–1992'' (Paris: L’Harmattan). * Paal Sigurd Hilde, ''"Slovak Nationalism and the Break-Up of Czechoslovakia."'' Europe-Asia Studies, Vol. 51, No. 4 (Jun. 1999): 647–665. [[Kategorija:Čehijas vēsture]] [[Kategorija:Slovākijas vēsture]] [[Kategorija:Čehoslovākija]] h6mvbp9u07kfsugqkw6trfxd8achrmi 0 431468 4513396 4498718 2026-08-26T16:06:40Z Bendžamins 76862 4513396 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|10|23}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 0 | caps3 = 30 | caps4 = 1 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Fluminense"]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave FC|Rio Ave]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Kampinasa}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Monako}} [[A.S. Monaco|Monaco]] | years5 = 2013—2015 | caps5 = 62 | goals5 = 1 | height = 188 | image = Fabinho Brazil V Morocco 13 June 2026-70.jpg | caption = Fabiņu 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|Brazīlija}} | nationalyears1 = 2015— | nationalcaps1 = 36 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|26|SK|bez}} | name = | playername = Fabiņu | position = [[Pussargs (futbols)|Balsta pussargs]] | years1 = 2012 | years2 = 2012—2015 | years3 = 2012—2013 | years4 = 2013 | caps6 = 105 | caps7 = 151 | clubs6 = {{flaga|Monako}} [[A.S. Monaco|Monaco]] | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | goals6 = 22 | goals7 = 8 | years6 = 2015—2018 | years7 = 2018—2023 | clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | caps8 = 81 | goals8 = 4 | years8 = 2023—2026 | fullname = Fabiņu Enrike Tavāriss | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }} '''Fabiu Enrike Tavāriss''' ({{Val|pt|Fábio Henrique Tavares}}, dzimis {{Dat|1993|10|23}}), zināms arī kā '''Fabiņu''' (''Fabinho''), ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Fabiņu pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu ''[[Trabzonspor]]''. == Karjera == Savu karjeru Fabiņu sāka [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandas [[Riodežaneiro "Fluminense"]], bet ātri pārcēlās uz [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandu [[Rio Ave FC]], kur gan nevienu spēli neaizvadīja, jo tika īrēts [[Real Madrid Castilla]] un [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]], kā arī [[AS Monaco FC|AS Monaco]]. 2015. gadā pievienojās [[Ligue 1]] komandai AS Monaco. 2018. gadā pievienojās [[Liverpool FC]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44284792|title=Fabinho: Liverpool agree £39m deal for Monaco midfielder|access-date=2019-06-05|date=2018-05-28|language=en}}</ref> 2023. gada 31. jūlijā Fabinju oficiāli pievienojās Saūda Arābijas klubam Al-Ittihad, noslēdzot trīs gadu līgumu, kas ilgs līdz 2026. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/transfer-news/fabinho-saudi-liverpool-transfer-breaking-27374395#|title=Fabinho Al-Ittihad transfer confirmed as Liverpool midfielder leaves|first=Tom|last=Cavilla|date=2023. gada 31. jūl.|website=Liverpool Echo}}</ref> Tiek ziņots, ka darījuma vērtība bija 40 miljoni mārciņu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-ae/news/al-ittihad-confirm-signing-fabinho-liverpool-mock-rumours-dogs/blt55685455d58cfd1b|title=Al-Ittihad confirm the signing of Fabinho from Liverpool - and mock rumours about Brazilian's dogs &#124; Goal.com United Arab Emirates|date=2023. gada 31. jūl.|website=www.goal.com}}</ref> [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā debitēja {{Dat|2015|6|7|5=bez}} spēlē pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]]. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]] '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019—20]] * [[EFL Cup]]: 2021—22 * [[FA kauss]]: 2021—22<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/|title=“Liverpool” triumfē FA kausā, “Chelsea” kļūst par pirmo komandu, kas zaudējusi trīs gadus pēc kārtas &#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 14. maijs|website=www.sportazinas.com}}</ref> * [[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]: 2022 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]; finālists: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61609200|title=Liverpool 0-1 Real Madrid: Reds beaten in Paris as Vinicius Jr hits winner|date=2022. gada 27. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2019 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Fluminense" spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] t50f1xe9vzlwqprynbvn5wqqpgua4vd 0 435720 4513347 4338623 2026-08-26T14:54:22Z Meistars Joda 781 Melnais? :) 4513347 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Treaty of Melno.jpg|thumb|upright=1.2|Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem]] [[Attēls:Teutonic Order 1410.png|thumb|upright=1.2|Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija]] [[Attēls:Lietuva 1411 m..png|thumb|upright=1.2|Kuršu, zemgaļu un sēļu zemju pievienošana]] '''Melnas miera līgums''' ({{val-pl|Pokój melneński}}) jeb '''Melno ezera miera līgums'''<ref name="LKV">{{LKV|XX.|39 923}}</ref> ({{val-de|Friede von Melnosee}}) bija 1422. gada 27. septembrī kara nometnē pie [[Melno ezers|Melno ezera]] [[Kujāvija|Kujāvijā]] (netālu no [[Toruņa]]s) noslēgts miera līgums, kas izbeidza [[Goluba karš|Goluba karu]] ({{val-pl|Wojna golubska}}). [[Livonijas ordenis]] bija spiests atteikties no vairākām pierobežas zemēm ([[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas) un samaksāt uzvarētājiem lielu kontribūciju. 1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}</ref><ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.</ref> == Līguma slēdzēji == [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pārstāvji: * [[Pauls no Rusdorfas]] (''Paul von Rusdorf''), [[Vācu ordeņa lielmestrs]] * [[Zīgfrīds Landers fon Špānheims]] (''Siegfried Lander von Spanheim''), Livonijas ordeņa mestrs * [[Eberhards no Zaunsheimas]] (''Eberhard von Saunsheim''), [[Vācu ordeņa vācmestrs]] un * [[Jagailis]], Polijas karalis * [[Vītauts Dižais]], Lietuvas dižkunigaitis * Janušs (''Janusz I. Starszy'') un Zīmovits (''Siemowit IV.''), [[Mazovija]]s hercogi 1423. gada 9.-18. maijā Veļonas cietoksnī pie [[Nemuna]]s Žemaitijas vecākais Kesgailis (''Kęsgaila''), kā arī visi Lietuvas dižkunigaitijas vaivadi apstiprināja Melnas līgumu ar saviem zīmogiem. Romas pāvests [[Martins V]] līgumu apstiprināja 1423. gada 10. jūlijā. == Līguma saturs == Vācu ordenis un tā Livonijas atzars atteicās no tiesībām uz [[Žemaitijas hercogiste|Žemaitijas hercogisti]], bet saglabāja [[Klaipēda]]s pili. Polijas karalis ieguva [[Ņešava]]s zemi. Līgums paredzēja kara laikā izbēgušo zemnieku un parādnieku ({{val-la|rustici, coloni, tabernatores, ortulani}}) apmaiņu starp Livoniju un Poliju-Lietuvu, sekojot "parādu vai vīru" formulai.<ref name="LKV"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Lietuvu]] [[Kategorija:1422. gads]] pcnfv577xgrtnj5m1nagdis27g5c40g 0 438570 4513693 4512975 2026-08-27T10:08:47Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki ne-olimpiskajās disciplīnās */ 4513693 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Teniss | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Tennis pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa}} <br/> [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] | dates = 29. augusta — 3. septembris | num_events = 2 (olimpiskās) un ''4 neolimpiskās'' | competitors = 36 (visi vīrieši) | nations = 2 | teams = | prev = '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Teniss 1906. gada neoficiālajās vasaras olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]''''' <br/> '''[[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Teniss]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēles]]''' bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika divās disciplīnās — vīriešu [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēles]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēles]]. Atšķirībā no iepriekšējām, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes Olimpiskajām spēlēm]], šajā reizē netika aizvadītas sieviešu sacensības. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], pie [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]]. Sacensības notika no 1904. gada 29. augusts līdz 3. septembrim.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-date=2026. gada 23. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 23. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> Tenisa turnīri tika aizvadīts māla seguma kortos. Tenisa turnīsa laikā tika aizvadītas arī četras disciplīnas, kuras šobrīd Starptautiskā Olimpiskā komiteja neatzīst.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=Tennis at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> Tajās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|36 tenisisti]] no divām valstīm, lielākā daļa no sportistiem bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimiskajās spēlēs|ASV]]. Visi olimpiskie medaļnieki šajās olimpiskajās spēlēs bija no ASV. Amerikānis [[Bīlss Raits]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas zelta medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Results |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === [[Attēls:Wright LOC 28319838813.jpg|200px|thumb|[[Bīlss Raits]] bija vienīgais tenisists, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 2 medaļas.]] {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- |rowspan=2| '''Vīriešu vienspēles'''<br />{{DetailsLink|Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS medaļnieks|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} |- |rowspan=2| '''Vīriešu dubultspēles'''<br />{{DetailsLink|Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Sportists !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left|[[Bīlss Raits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|[[Roberts Lerojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|[[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|[[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|2 || bgcolor=#E0E0E0|2 || 4 || '''8''' |- ! colspan=2| Kopā (1 valsts): || 2 || 2 || 4 || 8 |} === Medaļnieki ne-olimpiskajās disciplīnās === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | Jauniešu vienspēles | {{flagathlete|[[Lorenss Sterns]]|USA}} | {{flagathlete|[[Freds Tobins]]|USA}} | {{flagathlete|[[Džons Tobins]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu vienspēles (Pasaules izstāde) |rowspan=2| {{flagathlete|[[Edgars Leonards]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA}} | {{flagathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Alfonso Bells]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu vienspēles (Luiziānas Pirkuma ''Open'') |rowspan=2| {{flagathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Oriens Vernons]]|USA}} | {{flagathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Kerols Aulds]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu dubultspēles (Pasaules izstāde) |rowspan=2| {{flagathlete|[[Ralfs Makkitriks]] un [[Dvaits Deiviss]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA}} | {{flagathlete|[[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|35}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Teniss olimpiskajās spēlēs|1904]] 0ahbortyh74soampu8tox6y1eqbeksd 0 444828 4513605 4164124 2026-08-27T07:00:45Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Lielbritānijas līči]]; pievienoju [[Kategorija:Anglijas līči]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513605 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Morkamas līcis | attēls = Morecambe_Bay_Ulverston.JPG | paraksts = Morkamas līcis no Alverstonas | karte = | vietaskarte = Anglija#Eiropa | relief = jā | alt_karte = | label = <!-- "līcis" atšķirīga vērtība --> | paraksta_izvietojums = right/left/top/bottom | mark = <!-- cits marķieris --> | kartes_paraksts = Morkamas līcis | vieta = {{GBR}} | vieta2 = [[Anglija]] | vieta3 = | ietilpst = [[Īrijas jūra]] | plat_d=54 | plat_m=07 | plat_s=0 | plat_NS=N | gar_d=3 | gar_m=00 | gar_s=0 | gar_EW=W | platība = 310 | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = | platums = | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Morkamas līcis''' ({{val|en|Morecambe Bay}}) ir sekls līcis vai [[estuārs]] [[Īrijas jūra]]s Anglijas piekrastē uz ziemeļiem no [[Blekpūla]]s. Līcis ir viens no lielākajiem [[vati|vatu]] apvidiem Anglijā. 1974. gadā šeit atklāja ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes. Savulaik šajā vietā ieguva 15% Lielbritānijas dabasgāzes. Kopš tā laika ieguve ir samazinājusies. Līcī ierīkoti vairāki [[vēja parks|vēja parki]]. Tiek aplūkota iespēja pār līci būvēt 19 kilometrus garu tiltu. Līcis ir svarīga putnu dzīves vieta. Līcis ir arī ēdamo [[Sirsniņgliemeņu dzimta|sirsniņgliemeņu]] ieguves vieta. Šis rūpals ir bīstams straujo [[paisums|paisumu]] dēļ. 2004. gada 5. februārī paisumā noslīka 21 [[ķīnieši|ķīniešu]] gliemeņu lasītājs. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lielbritānija-aizmetnis}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas līči]] 827olu4b514flzeeqhnpoxzaw4gg0os 4513607 4513605 2026-08-27T07:00:59Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Īrijas jūra]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513607 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Morkamas līcis | attēls = Morecambe_Bay_Ulverston.JPG | paraksts = Morkamas līcis no Alverstonas | karte = | vietaskarte = Anglija#Eiropa | relief = jā | alt_karte = | label = <!-- "līcis" atšķirīga vērtība --> | paraksta_izvietojums = right/left/top/bottom | mark = <!-- cits marķieris --> | kartes_paraksts = Morkamas līcis | vieta = {{GBR}} | vieta2 = [[Anglija]] | vieta3 = | ietilpst = [[Īrijas jūra]] | plat_d=54 | plat_m=07 | plat_s=0 | plat_NS=N | gar_d=3 | gar_m=00 | gar_s=0 | gar_EW=W | platība = 310 | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = | platums = | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Morkamas līcis''' ({{val|en|Morecambe Bay}}) ir sekls līcis vai [[estuārs]] [[Īrijas jūra]]s Anglijas piekrastē uz ziemeļiem no [[Blekpūla]]s. Līcis ir viens no lielākajiem [[vati|vatu]] apvidiem Anglijā. 1974. gadā šeit atklāja ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes. Savulaik šajā vietā ieguva 15% Lielbritānijas dabasgāzes. Kopš tā laika ieguve ir samazinājusies. Līcī ierīkoti vairāki [[vēja parks|vēja parki]]. Tiek aplūkota iespēja pār līci būvēt 19 kilometrus garu tiltu. Līcis ir svarīga putnu dzīves vieta. Līcis ir arī ēdamo [[Sirsniņgliemeņu dzimta|sirsniņgliemeņu]] ieguves vieta. Šis rūpals ir bīstams straujo [[paisums|paisumu]] dēļ. 2004. gada 5. februārī paisumā noslīka 21 [[ķīnieši|ķīniešu]] gliemeņu lasītājs. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lielbritānija-aizmetnis}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas līči]] [[Kategorija:Īrijas jūra]] 044s7nweeji7iiiypj505r5kumnezk8 0 444974 4513317 4509811 2026-08-26T12:39:26Z Vylks 50297 4513317 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Valds Dambrausks | origname = ''Valdas Dambrauskas'' | image = Valdas Dambrauskas.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1977|1|7}} | birth_place = [[Pakroja]], [[Lietuvas PSR]] | currentclub = {{flaga|AZE}} [[Sabah FC|Sabah]] (galvenais treneris) | manageryears1 = 2007—2010 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} Kingsbury London Tigers | manageryears2 = 2009—2010 | managerclubs2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U17 | manageryears3 = 2011—2012 | managerclubs3 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19 | manageryears4 = 2011—2013 | managerclubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas "Ekranas"|Ekranas]] (asistents) | manageryears5 = 2014 | managerclubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas "Ekranas"|Ekranas]] | manageryears6 = 2015—2017 | managerclubs6 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Žalgiris"|Žalgiris]] | manageryears7 = 2018—2020 | managerclubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]] | manageryears8 = 2020 | managerclubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Gorica]] | manageryears9 = 2021 | managerclubs9 = {{flaga|Bulgārija}} [[Razgradas "Ludogorets"|Ludogorets]] | manageryears10 = 2021—2022 | managerclubs10 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | manageryears11 = 2022—2023 | managerclubs11 = {{flaga|GRE}} [[Krētas OFI]] | manageryears12 = 2024 | managerclubs12 = {{flaga|CYP}} [[AC Omonia|Omonia]] | manageryears13 = 2025 | managerclubs13 = {{flaga|HUN}} [[Diósgyőri VTK|Diósgyőr]] | manageryears14 = 2025— | managerclubs14 = {{flaga|AZE}} [[Sabah FC|Sabah]] }} '''Valds Dambrausks''' ({{val|lt|Valdas Dambrauskas}}; dzimis {{dat|1977|1|7}} [[Pakroja|Pakrojā]]) ir lietuviešu [[futbols|futbola]] [[treneris]]. 2018. un 2019. gada sezonā strādājis Latvijā, vadot [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]s klubu [[FK RFS|RFS]]. Kopš 2025. gada jūnija ir [[Azerbaidžānas Premjerlīga]]s kluba ''[[Sabah FC|Sabah]]'' galvenais treneris. == Trenera karjera == Studējis [[Londonas Metropolitēna universitāte|Londonas Metropolitēna universitātē]], vēlāk strādājis [[Anglija]]s klubu ''[[Fulham F.C.|Fulham]]'', ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Brentford F.C.|Brentford]]'' jaunatnes akadēmijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.15min.lt/sportas/naujiena/futbolas/valdas-dambrauskas-futbolo-tevynes-patirtis-lietuvos-cempionu-panevezio-ekrano-ekipai-24-134854 |title=Valdas Dambrauskas – futbolo tėvynės patirtis Lietuvos čempionų Panevėžio „Ekrano“ ekipai |date={{dat|2011|1|26||bez}} |language=lt |website=15min.lt |accessdate={{dat|2019|11|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191104214255/https://www.15min.lt/sportas/naujiena/futbolas/valdas-dambrauskas-futbolo-tevynes-patirtis-lietuvos-cempionu-panevezio-ekrano-ekipai-24-134854 |archivedate={{dat|2019|11|04||bez}} }}</ref> No 2009. līdz 2010. gadam bija Lietuvas U-17 izlases galvenais treneris. Vēlāk vadīja Lietuvas U-19 izlasi. 2010. gada beigās kļuva par [[Panevēžas "Ekranas"]] galvenā trenera [[Valds Urbons|Valda Urbona]] asistentu, palīdzēja komandai kļūt par Lietuvas čempioniem 2011. un 2012. gadā. 2014. gadā kļuva par komandas galveno treneri. 2014. gada decembrī Dambrausks tika iecelts par [[Viļņas "Žalgiris"]] galveno treneri. Klubā nostrādāja trīs sezonas, šajā laikā divreiz izcīnot Lietuvas čempiontitulu (2015. un 2016. gadā), kā arī trīsreiz uzvarot [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kausa]] izcīņā un divas reizes Lietuvas superkausā. 2016. gadā tika atzīts par Lietuvas čempionāta labāko treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lt/news/1411/metu-zaideju-isrinktas-f-cernychas/ |title=Metų žaidėju išrinktas F. Černychas |date={{dat|2016|11|28||bez}} |language=lt |website=lff.lt |accessdate={{dat|2019|11|4||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191104214242/https://lff.lt/news/1411/metu-zaideju-isrinktas-f-cernychas/ }}</ref> 2017. gada oktobrī pēc komandas nesekmīgā snieguma amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sportas.info/naujienos/40070-v_dambrauskas_isejau_is_zalgirio_pats.html |title=V. Dambrauskas: „Išėjau iš "Žalgirio" pats“ |date={{dat|2017|10|24||bez}} |language=lt |website=sportas.info |accessdate={{dat|2019|11|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191104214246/http://www.sportas.info/naujienos/40070-v_dambrauskas_isejau_is_zalgirio_pats.html |archivedate={{dat|2019|11|04||bez}} }}</ref> 2017. gada decembrī tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba [[FK RFS|RFS]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06122017-pie_rfs_stures_stajas_lietuvas_2016_gada_ |title=Pie RFS stūres stājas Lietuvas 2016. gada labākais treneris Dambrausks |date={{dat|2017|12|6||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|11|4||bez}}}}</ref> Pirmajā sezonā ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]]) ar RFS ieguva trešo vietu Virslīgā. 2019. gadā Dambrauska vadībā RFS kļuva par [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem un izcīnīja sudraba medaļas Virslīgā. 2020. gada februārī atstāja RFS, kļūstot par Horvātijas kluba ''[[HNK Gorica]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/24022020-neilgi_pirms_sezonas_sakuma_skiras_rfs_un |title=Neilgi pirms sezonas sākuma šķiras RFS un Dambrauska ceļi |date={{dat|2020|2|24||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> 2021. gada janvārī kļuva par [[Bulgārija]]s kluba [[Razgradas "Ludogorets"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03012021-latvija_stradajusais_dambrausks_nopelniji |title=Latvijā strādājušais Dambrausks nopelnījis paaugstinājumu uz Bulgārijas grandu "Ludogorets" |date={{dat|2021|1|3||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2021|1|3||bez}}}}</ref> 2021. gada oktobrī amatu atstājis. 2021. gada novembrī kļuvis par Horvātijas komandas [[HNK Hajduk Split|Splitas "Hajduk"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/03112021-bijusais_rfs_treneris_dambrausks_kluvis_p?is_mobile=0|title=Bijušais RFS treneris Dambrausks kļuvis par Splitas "Hajduk" galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-09|date=2021-11-03|language=lv}}</ref> 2022. gadā izcīnījis Horvātijas kausu. 2022. gada septembrī pēc abpusējas vienošanās darbu Splitas klubā atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.vijesti.me/sports/football/621322/Hajduk-and-Dambrauskas-broke-off-their-cooperation |title=Hajduk and Dambrauskas broke off cooperation |date={{dat|2022|9|12||bez}} |website=vijesti.me |language=en |accessdate={{dat|2024|1|29||bez}} |archive-date={{dat|2024|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240129211021/https://en.vijesti.me/sports/football/621322/Hajduk-and-Dambrauskas-broke-off-their-cooperation }}</ref> No 2022. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim vadīja [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] klubu [[Krētas OFI]]. Vēlāk Dambrausks strādāja [[Kipra|Kiprā]], vadot klubu ''[[AC Omonia|Omonia]]''. 2025. gadā no februāra līdz sezonas beigām bija [[Ungārija]]s kluba ''[[Diósgyőri VTK|Diósgyőr]]'' galvenais treneris. 2025. gada jūnijā viņš tika apstiprināts par [[Azerbaidžānas Premjerlīga]]s kluba ''[[Sabah FC|Sabah]]'' galveno treneri, parakstot līgumu uz trim gadiem. 2025.—2026. gada sezonā aizveda komandu līdz pirmajam valsts čempiontitulam kluba vēsturē, kā arī izcīnīja Azerbaidžānas kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.azernews.az/sports/258391.html |title='Sabah' enters Azerbaijani football history with Premier League and Cup triumph |date={{dat|2026|5|14||bez}} |website=azernews.az|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> [[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgā]] ar ''Sabah'' iekļuva līgas fāzē, kvalifikācijas izslēgšanas kārtā papildlaikā uzvarot [[Beerševas "Hapoel"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/25082026-dambrausks_vares_kartigi_izbaudit_eirokau|title=Dambrausks varēs kārtīgi izbaudīt Eirokausus: Azerbaidžānai atkal Čempionu līgas pamatturnīrs|date={{dat|2026|8|25||bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> Dambrausks kļuva par pirmo Lietuvas treneri, kurš ievedis komandu Čempionu līgas pamatturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportas.lt/naujiena/547917/istorinis-valdo-dambrausko-triumfas-sabah-pirma-karta-zais-cempionu-lygoje|title=Istorinis Valdo Dambrausko triumfas – „Sabah“ pirmą kartą žais Čempionų lygoje Visą straipsnį galite rasti|date={{dat|2026|8|25||bez}} |website=sportas.lt|language=lt|accessdate={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Dambrausks, Valds}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbola treneri]] d7rbwue2t5eyhbkla8pqy0sdse2bjdr 0 448311 4513644 4493208 2026-08-27T07:29:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513644 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1971. gads Latvijā|1971]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,2 °C |min Lat = −29,1 °C |max Lat = +33,4 °C |vid Rīga = +6,7 °C |min Rīga = −18,4 °C |max Rīga = +31,4 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 575,5 mm<br />Rīga: 625,0 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 100,1 mm (septembris) |nokrišņi dekādē = Rīga: 55,9 mm (septembris) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 20,5 mm ([[5. septembris]]) |sniega sega = Rīga: 22 cm ([[5. janvāris]] un [[11. marts]]) |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1971. gads Latvijā|1971]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijā bija +6,2 grādi. Tā svārstījās no +4,9 grādiem [[Alūksne|Alūksnē]] līdz +7,4 grādiem [[Liepāja|Liepājā]], tostarp +6,7 grādi [[Rīga|Rīgā]].<ref>[https://www4.meteo.lv/klimatariks/ Klimata pārmaiņu analīzes rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191220195254/https://www4.meteo.lv/klimatariks/ |date={{dat|2019|12|20||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada notikumi == * Liepājā tika reģistrēts absolūti maksimālais gada vidējā vēja ātrums, laika posmam sākot ar 1966. gadu — 6,8 m/s. Nākamie divi gadi ir [[1972. gada laikapstākļi Latvijā|1972.]] un [[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970. gads]] ar attiecīgi 6,4 un 6,3 m/s. Sākot ar [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gadu]], gada vidējais vēja ātrums nav pārsniedzis 6,0 m/s. === Janvāris === Aprēķini rādīja, ka '''1971. gada janvāris''' bija gandrīz par 3 grādiem siltākas par ilggadējo caurmēra normu. Sabiedrībā varēja dzirdēt sakām, ka tik silts janvāris nekad nav bijis, taču meteoroloģiskie novērojumi liecināja, ka vēl siltāks laiks janvārī bija 1962., 1957., 1952., 1949. un 1944. gadā.<ref name="periodika.lv">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n024|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Silts janvāris, bet ne vissiltākais] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n024{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 24, {{dat|1971|1|29|SK}}</ref> * [[5. janvāris]] — sniega segas biezums Rīgā, kopš gada sākuma, pakāpeniski pieauga par 7 centimetriem un sasniedza 22 centimetrus, kas, līdzās [[11. marts|11. martam]], bija šī gada maksimums. Janvāra pirmajā dekādē bija iestājusies meteoroloģiskā ziema. Republikas ezerus un upes sedza ledus. Tā biezums Lielupē, Gaujā un Daugavā bija 10 līdz 20 centimetru, bet krāčainajos upju posmos ar ātru straumi, ledus bija vēl plānāks. Dziļš sniegs (20 līdz 30 centimetru) sedza Vidzemes augstieni. Rīgas rajona laukos sniega segas biežums bija apmēram 10 centimetri. Rīgas rajonā zeme bija salusi piecu līdz piecpadsmit centimetru dziļumā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n006|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Naktī sals atkāpsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n006{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, {{dat|1971|1|8|SK}}</ref> * [[10. janvāris|10.]]—[[11. janvāris]] — Rīgā strauji kura sniega sega. Tās biezums divu dienu laikā saruka par 13 centimetriem un bija tikai 1 centimetrs. * [[11. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,2 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts tālajā [[1921]]. gadā. Otrās nedēļas sākumā Latvijā valdīja silts laiks. Meteoroloģisko rekordu tabulā tika izdarīts jaunus labojumus. Speciālais termometrs, kas paredzēts visaugstākās gaisa temperatūras reģistrēšanai diennakti, 11. janvārī rādīja +7,2 grādus. Tā laboja iepriekšējo rekordu, kas Rīgā bija 1921. gadā. Ļoti augsta temperatūra, kas sasniedza +9 grādus, bija arī republikas ziemeļrietumos. Tik silts laiks bija izskaidrojams ar ļoti intensīvu ciklonu ietekmi. To centri no Atlantijas okeāna virzījās uz ziemeļiem no Baltijas, un Latvija bija ciklona dienvidu malā. Pēc īslaicīgas temperatūras pazemināšanās atkal sāka pūst siltie rietumu vēji. Jūras piekrastē temperatūra sasniedza +1 līdz +2 grādus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n012|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Joprojām sils laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n012{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, {{dat|1971|1|15|SK}}</ref> Trešās dekādes sākumā laika apstākļi bija nostabilizējušies. Arī procesi atmosfērā bija nostabilizējušies: cikloni virzījās pa ierasto ceļu no Atlantijas uz Skandināviju un tālāk uz austrumiem. Sinoptiskajā kartē, lai kur skatītos, Parīzē vai Maskavā. Somijā vai Krimā — visur laiks bija silti.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n018|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n018{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, {{dat|1971|1|22|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — auksta atmosfēras fronte, kas lokveidā sniedzās no Rucavas līdz Ainažiem, atnesa stipru lietu.<ref name="periodika.lv"/> === Februāris === Mēneša sākumā atkal sāka pūst rietumu vēji, un dzīvsudraba stabiņš pārkāpa nulles robežu. Baltijas jūras piekrastē paceldamies līdz +4 grādiem bet Rīgā 5. februārī — līdz +2 grādiem. Sāka "mosties" Daugava. Ūdens līmenis sāka lēnām celties, draudēdams salauzt upes ledus bruņas un virzīt ledus masas uz grīvu. Ledus iešana, kā vienmēr bija saistīta ar zināmām nepatikšanām. Vienas no tām - draudi Pontonu tiltam. Tāpēc tika nolēma tiltu uz laiku izņemt un, strauji kāpinot straumes ātrumu ar Ķeguma HES palīdzību, negaidot, kad ledus stihiski sāks iet pats, ievadīt miljoniem tonnu ledus jūras līcī.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n030|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris februārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n030{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, {{dat|1971|2|5|SK}}</ref> Otrās dekādes sākumā ziema turpināja būt pārlieku nepatstāvīga — te piesala, te uzlija. Ziemas aizvadītā daļa vidēji uzskatāma par siltu: gaisa temperatūra bija 2,4 grādus augstāka par šā perioda normālo temperatūru. Tikpat nepastāvīgs kā temperatūra, bija arī relatīvais gaisa mitrums, mainoties no 50 līdz 100 procentiem. Sniega sega, kas klāja mežus un laukus, atkal kusa nost. Visvairāk sniega (20 līdz 30 centimetru) joprojām bija Vidzemes augstienē.<ref name="ReferenceA">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n036|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atkal silts laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n036{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, {{dat|1971|2|12|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — relatīvi auksta nakts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās noslīdēja līdz –11,1 °C. * [[11. februāris]] — no rietumiem virs republikas šķērsoja siltā atmosfēras fronte. Laiks kļuva siltāks visā republikas teritorijā, īpaši Latvijas austrumu daļā. Vēl naktī uz [[12. februāris|12. februāri]] Daugavpilī bija –20 grādi, bet no rīta vairs tikai –1 grāds.<ref name="ReferenceA"/> Februāra pēdējās dienās ziema pierādīja, ka vēl nav beigusies, un sūtīja no Skandināvijas intensīvu ciklonu. Tā centra maršruts bija Tronheima — Helsinki. Ar to saistītā aukstā atmosfēras fronte [[25. februāris|25. februārī]] ap pulksten 12 gāja pāri Rīgai. Pirms tās gaisa spiediens kritās un temperatūra bija 0 grādu, bet pēc tās spiediens strauji sāka pieaugt. Temperatūra naktī pazeminājās līdz –15 grādiem Rīgā un līdz –22 grādiem Bauskā. Rīta pusē bija dienvidu vējš, bet kad frontes loks, kas sniedzas no Helsinkiem līdz Kaļiņingradai pārgāja pāri Rīgai, vējš iegriezās ziemeļos.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n048|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Labāk vēlu nekā nekad] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n048{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 48, {{dat|1971|2|26|SK}}</ref> * [[26. februāris]]: ** Aukstākā nakts februārī Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –17,1 °C. ** Visdziļākais sniegs bija Vidzemes augstienē — 44 centimetri. Rietumos no Rīgas tas bija plānāks — apmēram 5 līdz 10 centimetri. === Marts === Februāra beigās un marta sākumā Latvijā laikapstākļus noteica plašs anticiklons ar centru virs Skandināvijas. Tas noteica laikapstākļus plašās teritorijās, kas aptvēra visu Eiropas ziemeļu daļu. Gaisa spiediens tā centrā sasniedza šajos rajonos reti sastopama lielumu — 796 milimetri dzīvsudraba stabiņa, gaisa temperatūra noslīdēja līdz –45 grādiem. Šādi anticikloni parasti mēdza būt virs Sibīrijas. Kā zināms, vējš anticiklona virpulī pūš atbilstoši pulksteņa rādītāja virzienam. Tāpēc virs Latvijas pārsvarā bija skaidrs laiks, austrumu vējš, kas atnesa aukstumu no Urālu rajoniem. Minētā anticiklona ietekmē aukstais gaiss cauri Rietumeiropai iekļuva siltajā Vidusjūras rajonā, bet tas savukārt izraisīja aktīvu ciklonu.<ref name="ReferenceB">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n054|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ciklons turpināsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n054{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 54, {{dat|1971|3|5|SK}}</ref> * [[4. marts]]: ** Aktīvs ciklons, kas no Melnās jūras devās uz ziemeļiem, vakarā Latvijā izraisīja sniegputeni un snigšanu.<ref name="ReferenceB"/> ** Aukstākā marta diennakts Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,3 °C, bet diennakts vidējā gaisa temperatūra bija –15,4 °C, kas padarīja šo diennakti par aukstāko [[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970.]]/1971. gada ziemas sezonā. ** Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –28,0 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/4-marts.a73559/ Šī diena vēsturē | 4. marts], lsm.lv</ref> * [[11. marts]]: ** Plašs ciklons, ar orkāna stipruma vēju, kura diametrs bija vienlīdzīgs attālumam no Liepājas līdz Hamburgai, virzījās garām Latvijai pa maršrutu Tronheima — Oslo — Varšava. Viesuļvētras centra pārvietošanās ātrums bija 40 kilometri stundā. Vēja ātrums tā centrālajā daļā, virs Baltijas jūras sasniedza 25 līdz 30 metrus sekundē, kas atbilst 10 līdz 12 bailes stiprai vētrai. Spēcīgais vējš pacēla viļņus trīs stāvu mājas augstumā. Kaut arī viesuļvētra aizgāja garām Latvijai visai tuvu, laiks noturējās labs un viesuļa ietekmi Rīgā varēja manīt tikai no gaisa spiediena maiņām: sākumā spiediens kritās, bet kad Ciklona centrs bija pārslīdējis pāri Latvijai, spiediens sāka atkal celties. Spiediena celšanās ciklona aizmugurē izveidoja Baltijā augsta spiediena apgabalu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n059|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Viesuļvētra aiziet garām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n059{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 59, {{dat|1971|3|12|SK}}</ref> ** Sniega segas biezums Rīgā sasniedza 22 centimetrus, kas, līdzās [[5. janvāris|5. janvārim]], bija šī gada maksimums. * [[17. marts]] — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. Divas dienas ātrāk meteoroloģiskais pavasaris iestājās arī Liepājā. * [[27. marts]] — galvaspilsētā pilnībā nokusa sniega sega. * [[31. marts]] — pirmo reizi 1971. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +10 un bija +12,2 °C. Liepājā +10,4 °C. === Aprīlis === Mēnešu mijā plašs anticiklons no Baltijas līdz Kaspijai virzījās uz dienvidaustrumiem. Latvijai lēni tuvojas ciklons. Mākoņu daudzums pakāpeniski palielinājās, republikas dienvidrietumu rajonos atnesot arī īslaicīgs lietu. Mēneša pašā sākumā liels ledus sablīvējums bija izveidojies pie Pļaviņām. Ledus kalni sasniedza 3 līdz 5 metru augstumu — ūdens līmenis bīstami kāpa, bet tad sāka kristies. Galvenā ledus masa no [[Pļaviņu HES]] līdz Rīgai bija izgājusi. Daugavas grīvā vairs peldēja tikai daži ledus gabali, kas izskaloti no krastu krāvumiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n077|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris uz upēm un atmosfērā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n077{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 77, {{dat|1971|4|2|SK}}</ref> Aprīļa pirmās dekādes beigās pavasaris turpina uzvaras gājienu pa Latviju. Visās upēs ledus bija jau izgājis. Ūdens līmenis Lielupē un Gauja kritās. Daugavā līmenis vēl nedaudz cēlās — 5 līdz 10 centimetrus diennaktī. Taču arī tur otrās dekādes pašā sākumā līmenis sāka kristies, jo upes baseinā apsīka pieplūdušo ūdeņu rezerves. Pavasaris bija jūtams arī republikas tīrumos. Augsnes aramkārtā temperatūra bija pacēlusies līdz +6, +12 grādiem. Pēdējā sniega saliņa Gaiziņkalnā izzuda [[7. aprīlis|7. aprīlī]]. Brieda ogu krūmu un augļu koku pumpuri. Marta pēdējās divās nedēļās siltā laika cēlonis bija ciklons ar centru virs Rietumeiropas un anticiklons — ar centru virs [[Petrozavodska]]s — Maskavas rajoniem. Abi gaisa "riteņi" radīja virs Latvijas silto dienvidaustrumu vēju. Gaisa temperatūra Rīgā [[8. marts|8. martā]] pakāpās līdz +15,3 °C.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n083|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasara untumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n083{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 83, {{dat|1971|4|9|SK}}</ref> === Maijs === * [[10. maijs]] — pirmo reizi 1971. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,3 °C. * [[13. maijs]]: ** Aukstā atmosfēras fronte, kas pārvietojas uz Baltiju bija sausa. Ciklona fronte ejot pāri Igaunijai, bija mierīga, izraisīja vienīgi lielāku mākoņu daudzumu. Bet, kad robeža starp auksto un silto gaisu tika pāri Ventspils — Rīgas — Viļakas līnijai, viss mainījās. Sāka līt, bija pirmie pavasara pērkona negaisi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n112|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Par kādu prognozi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n112{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 112, {{dat|1971|5|14|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pirmais 1971. gada [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1971/ws-264220.html Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220)]{{Novecojusi saite}}, en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu summa sasniedza 13,5 mm. * [[18. maijs]]: ** '''[[Stende|Stendē]] gaisa temperatūra sasniedza +33 grādus.'''<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/5196549/sinoptiki-bridina-latvija-iespejams-postoss-perkona-negaiss Sinoptiķi brīdina; Latvijā iespējams postošs pērkona negaiss], tvnet.lv, {{dat|2014|5|18|SK}}</ref> Arī citās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rūjiena]] +28,9 °C, [[Bauska]] +28,3 °C, [[Liepāja]] un [[Skrīveri]] +28,1 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] +28,0 °C, kā arī [[Priekuļi]] +27,4 °C.<ref>[https://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/18-maijs-karsta-diena-nosledzas-ar-stipram-perkona-lietusgazem?id=426&cid=100 18.maijs - karsta diena noslēdzas ar stiprām pērkona lietusgāzēm], meteo.lv, {{dat|2013|5|18|SK}}</ref> ** '''Arī Rīgā tika uzstādīts šīs diennakts un visas maija otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, +30,0 °C. Tik karsts laiks maijā galvaspilsētā tika reģistrēts pirmo reizi iepriekšējo 85 gadu laikā!!!'''<ref name="ReferenceC">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n118|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Gan auksti, gan karsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n118{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 118, {{dat|1971|5|21|SK}}</ref><ref name="ReferenceD">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n124|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Rekordu mēnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n124{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 124, {{dat|1971|5|28|SK}}</ref> * [[19. maijs]]: ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,1 °C. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +26,3 °C. Arī [[Ainaži|Ainažos]] tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +25,1 °C. [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +25,4 °C.<ref>[https://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/svetdien-parspeti-karstuma-rekordi-pirmdien-atkal-negaiss.d?id=43327935 Svētdien pārspēti karstuma rekordi; pirmdien - atkal negaiss], delfi.lv, {{dat|2013|5|20|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[21. maijs]] — virs Skandināvijas sāka krāties aukstās gaisa masas. Somijā sniga. Temperatūra naktī Somijā noslīdēja līdz 3 grādiem zem nulles. Aukstais gaiss lēni virzījās uz dienvidiem, Baltijā atnesot salnas.<ref name="ReferenceC"/> * [[24. maijs]] — Zosēnu hidrometeoroloģiskajā novērojumu stacijā ([[Cēsu rajons]]) tika reģistrēta viszemākā temperatūru republikā augsnes vīrskārtā, −12,3 grādi.<ref name="ReferenceD"/> * [[27. maijs]]—[[3. jūnijs]] — astoņas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija virs +25 grādiem. * [[27. maijs]]: ** Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 grādiem. ** Latvijā tika novērotas neparasti spēcīgās lietusgāzes. Ir ziņas, ka trijās stundās [[Stende|Stendē]] un [[Auce|Aucē]] nokrišņu daudzums pārsniedza 80 milimetrus (tur patiešām gāza kā ar spaiņiem). Tik īsā laikā uzreiz 80 milimetri — tā mūsu mērenajā joslā ir ārkārtīgi reta parādība. Ūdens nespēja iesūkties augsnē, tāpēc Stendes un Auces apkārtnē vietām tika izskaloti sējumi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n126|issueType:P Laika prognozes jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n126{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 126, {{dat|1971|6|1|SK}}</ref> Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[31. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> === Jūnijs === Jūnijs kopumā Latvijā bija samērā vēss. Netrūka lietus un pērkona negaisi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n148|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n148{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 148, {{dat|1971|6|25|SK}}</ref> * [[1. jūnijs|1.]]—[[10. jūnijs]] — visu jūnija pirmo dekādi, galvaspilsētā netika novēroti nokrišņi. * [[1. jūnijs]] — siltākā jūnija diennakts Rīgā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +22,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī siltākā nakts Rīgā. Nakts stundās minimālā gaisa temperatūra bija +16,4 °C. * [[3. jūnijs]] — siltākā jūnija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +27,0 °C. [[Mērsrags|Mērsragā]] tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. [[2026. gada laikapstākļi Latvijā|2026. gadā]] šis rekords tika atkārtots. * [[4. jūnijs]] — Latvijā iestājās vēsāks, klimatam atbilstošāks laiks. Nokrišņu nebija. Ūdens temperatūra Lielupes, Daugavas un Gaujas grīva bija +18 līdz +22 grādi. Rīgas jūras līcī no +12 līdz +15 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n130|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Silts un sauss laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n130{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 130, {{dat|1971|6|4|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]]: ** Atmosfērā notika būtiskas pārmaiņas. Auksta ziemeļu gaisa vietā Latvijas teritorijā ieplūda siltāks gaiss no dienvidiem. Taču tas bija ne tikai siltāks, bet arī mitrāks (80—100%), tāpēc republikas teritorijā bija lietus. Līdz pulksten deviņiem 0,6 hektāru platībā Rīgas apkārtnē caurmērā nolija 500 spaiņu ūdens. Dienā lietus nolija arī republikas dienvidrietumu rajonos, Ventspils, Liepājas un Auces pusē.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n136|issueType:P Lietus vai lietutiņš?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n136{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 136, {{dat|1971|6|12|SK}}</ref> ** Vissiltākais ūdens bija Lielupes grīvā, +20 grādu. Daugavā ūdens temperatūra pilsētas robežās bija 17—18 grādu, Gauja pie [[Carnikava]]s 16 grādu. Aukstākais bija Rīgas jūras līcis, dienvidu daļā ūdens temperatūra sasniedza 14—16 grādu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n136|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n136{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 136, {{dat|1971|6|11|SK}}</ref> * [[12. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu summa sasniedza 11,9 mm. * [[16. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu summa sasniedza 9,5 mm. * [[19. jūnijs]] — Diennakts nokrišņu summa sasniedza 13,9 mm. * [[24. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu summa sasniedza 15,1 mm. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — pāri Latvijai virzījās ciklona centrs pa neparastu maršrutu — no austrumiem (Daugavpils) uz rietumiem (Ventspils), nevis otrādi. kā, tas parasti mēdz būt. Tādēļ republikā bija vērojami visu virzienu vēji. Aizejošajam ciklonam nākamajā dienā sekoja paaugstināta spiediena apgabals.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n154|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Visu virzienu vēji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n154{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 154, {{dat|1971|7|2|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 58 dienas. * [[9. jūlijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līča piekrastes zonā bija +16 līdz +18 grādi, bet upēs un ezeros +18 līdz +20 grādi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n160|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Anticiklona centrā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n160{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 160, {{dat|1971|7|9|SK}}</ref> * [[16. jūlijs]] — ciklons no Atlantijas, kas sasniedza Latvijas teritoriju bija trešais pēc skaita. Pirmais pārvaldīja Latvijas laiku nedēļas sākumā un gandrīz nemaz neatnesa nokrišņus. Otrais, kas Latviju sasniedza dienu iepriekš, neskopojās ar lietu: republikas rietumos bija līdz 30, bet Rīgā — 5 milimetri nokrišņu. Šajā dienā pāri virzījās trešais, pēdējais virpulis. Tā diametrs bija milzīgs, aptuveni 2000 kilometru. [[17. jūlijs|17. jūlijā]] ciklona centrs atradās jau pie [[Ļeņingrada]]s. Tam virzoties pāri Ziemeļbaltijai, pastiprinājās vējš.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n166|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Trešais viesis no Atlantijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n166{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, {{dat|1971|7|16|SK}}</ref> Vērojot gaisa masu izvietoju virs ziemeļu puslodes, varēja novērot, ka atmosfēras fronte sadala pasauli divās dalās: siltajā, kur dienas temperatūra ir +30 un vairāk grādu, un samērā vēsajā ar aptuveni +20 grādu temperatūru. Siltā un aukstā gaisa šķirtne veda pāri Atlantijas okeānam, Spānijai, Krimai, tālāk gaisa fronte stiepās līdz Arhangeļskai, bet pēc tam pagriežas uz austrumiem. Tādēļ austrumos no šīs līnijas Simferopole — Arhangeļska, laiks ir karsts: +30 līdz +40 grādu. Turpretim uz rietumiem siltais gaiss neizplatās. Līdz ar to, gaisa temperatūra Rīgā nemainīgi turas par 2 līdz 4 grādiem zemāk par normu. Bet naktī uz [[23. jūlijs|23. jūliju]] dzīvsudraba stabiņš zāles augstumā fiksēja temperatūru −0,5 grādi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n172|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kur palicis siltums?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n172{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 172, {{dat|1971|7|23|SK}}</ref> * [[25. jūlijs]]—[[8. augusts]] — '''1971. gada vasaras sezonas siltākais laiks.''' Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā piecpadsmit dienas pēc kārtas bija virs +20 grādiem un maksimumu sasniedza jūlija pēdējās divās dienās, kad diennakts vidējā gaisa temperatūras pakāpās pat virs +24 grādiem. * [[29. jūlijs|29.]]—[[31. jūlijs]] — trīs dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +30 grādus. * [[31. jūlijs]] — pirmā un vienīgā [[tropiskā nakts]] Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +20,1 °C. === Augusts === * [[2. augusts]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pēcpusdienā pakāpās līdz +30,1 °C. * [[4. augusts]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pēcpusdienā pakāpās līdz +30,4 °C. * [[5. augusts]] — 3. augustā virs Francijas plosījās postošs vējš, kas sasniedza pat 12 balles stiprumu. Negaisi un krusa nodarīja zaudējumus desmitiem miljonu franku apmērā, bija pat cilvēku upuri. Orkāna cēlonis — aukstā atmosfēras fronte, kura no Atlantijas okeāna virzījās pāri Francijai. 5. augusta rītā, ap plkst. desmitiem, šī pati aukstā gaisa fronte, iedama pāri Vācijai un Baltijas jūrai, paslīdēja garām Rīgai. Taču izņemot nelielu temperatūras pazemināšanos, vēja sagriešanos no dienvidaustrumiem ziemeļrietumos un relatīvā mitruma celšanos, nekādas citas pārmaiņas tā neatnesa. Virs Rīgas pat neapmācās debesis. Kādēļ šī, virs Francijas tik aktīvā atmosfēras fronte, uzvedās samērā mierīgi virs Baltijas? Virzoties uz austrumiem, tā zaudēja aktīviem procesiem nepieciešamo temperatūrās kontrastu attiecīgajā augstumā, Tādēļ nekādu nepatikšanu nebija.<ref name="ReferenceE">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n184|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Nepatikšanu nebija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n184{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 184, {{dat|1971|8|6|SK}}</ref> * [[7. augusts]] — lai gan iepriekšējā dienā, laikrakstos tika prognozēts, ka maksimālā gaisa temperatūra Latvijā nepakāpsies augstāk par +23. +26 grādiem,<ref name="ReferenceE"/> Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums un maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās līdz +31,4 °C. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +31,8 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341385-daudzviet_latvija_parspeti_karstuma_rekordi Daudzviet Latvijā pārspēti karstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052842/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341385-daudzviet_latvija_parspeti_karstuma_rekordi |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|7|SK}}</ref><ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/210988-riga-parspets-7-augusta-karstuma-rekords Rīgā pārspēts 7. augusta karstuma rekords], jauns.lv, {{dat|2010|8|9|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — naktī Latvijā bija pērkons un spēcīgas lietusgāzes. Dažos rajonos nokrišņu daudzums sasniedza 80 milimetrus. Stiprās vēja brāzmas sasniedza 25—28 metrus sekundē. Spēcīgie pērkona negaisi iezīmēja ilgā sausā un karstā laika periods beigas. Tik krasa laika maiņa bija saistīta ar to, ka silto Vidusjūras gaisu nomainīja vēsais gaiss no Atlantijas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n190|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pārmaiņas nav paredzamas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n190{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 190, {{dat|1971|8|13|SK}}</ref> Augusta trešās dekādes sākumā Latvijā laiks kļuva vēsāks, sevišķi naktīs. Vēl [[21. augusts|21. augustā]] bija karsts +25 līdz +30 grādi (galvaspilsētā gaiss iesila līdz +27,4 grādiem), bet pēc pāris dienām jau bija jūtama rudens elpa. Dienā temperatūra kritās līdz 14—18 grādiem, naktī no [[24. augusts|24.]] uz [[25. augusts|25. augustu]] dzīvsudraba stabiņā noslīdēja līdz 0 un +2 grādiem. Vietām bija salna, visintensīvākās — līdz 4 grādiem zem nulles — purvainās un kūdrainās augsnēs. Tik agras salnas Latvijā iepriekš nav bijušas pēdējos 80 gados. Temperatūras straujā pazemināšanās tika izskaidrojama ar Baltijai neparasto auksto arktisko gaisa masu ieplūšanu no Grenlandes.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n202|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Rudens elpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n202{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 202, {{dat|1971|8|27|SK}}</ref> * [[29. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskais rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. === Septembris === Augusta pēdējās dienas un septembra sākums Baltijas republikās bija rudenīgi lietains. Pēc ilgstoša sausuma perioda Latvijā nolija lietus, vietām diezgan stiprs. ilgi gaidīto valgmi atnesa cikloni, kas cits pēc cita nāca no Atlantijas. Pienāca sēņu laiks.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n208|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sēņu laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n208{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 208, {{dat|1971|9|3|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — plaša ciklona centrs virzījās pa neparastu maršrutu no Kijevas uz Poznaņu (no austrumiem uz rietumiem). Šī milzīgā virpuļa ziemeļu daļa skāra arī Latviju. Zemes mākslīgais pavadonis šajā laikā nofotografēja spilgti baltu mākoni, kas aizņēma teritoriju starp Ļeņingradu, Kopenhāgenu, Prāgu un Maskavu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n214|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Enerģisks ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n214{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 214, {{dat|1971|9|10|SK}}</ref> * [[19. septembris]] — pirmo reizi 1971. gada rudens sezonā, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem nulles un bija –0,1 °C. Septembra trešās dekādes sākumā iestājās īsa atvasara. Gaisa temperatūra Rīga pacēlās līdz +18, +19 grādiem. Tiesa, labo laiku neatnesa vis Azoru salu anticiklons, bet anticiklons, kura centrs atradās virs Eiropas. Kopumā septembris neiepriecināja ar siltu un sausu laiku.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n225|issueType:P Kāds būs oktobris?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n225{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 225, {{dat|1971|9|24|SK}}</ref> * [[24. septembris]] — siltākā septembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +21,2 °C. Šī siltā diena simboliski noslēdza 1971. gada atvasaru galvaspilsētā. === Oktobris === Oktobra sākums Latvijā bija silts. Dienā temperatūra bija +14 līdz +16 grādu, naktī dzīvsudraba stabiņš turējās 8—12 grādu līmenī. Taču nakti uz [[5. oktobris|5. oktobri]] laiks kļuva stipri aukstāks, sevišķi republikas austrumu rajonos. Tur temperatūra bija 0 līdz −1 grāds, bija pat pirmais sniegs. Tādu šim periodam neparastu laiku izraisīja dziļš ciklons. kas lielā ātrumā virzījās no Norvēģu jūras pāri Baltijai uz Urāliem. Tam no ziemeļiem sekoja arktiskais aukstums. Taču temperatūras pazemināšanās bija īslaicīga. Jaunie siltie cikloniskie virpuļi no Atlantijas uz Baltiju atnesa apmākušos, lietainu laiku, jūrā bija stiprs vējš.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n237|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n237{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 237, {{dat|1971|10|8|SK}}</ref> * [[12. oktobris]] — siltākā oktobra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +17,0 °C. * [[14. oktobris]] — naktī termometra dzīvsudraba stabiņā noslīdēja līdz −2 grādiem (Rīgā −1,5 °C — aukstākā oktobra nakts), bet dienā pāri Rīgas jūras līcim īsti vasarīgi dunēja negaiss. Bija pienākusi rudens otrā puse. Aukstāks bija kļuvis ūdens republikas upēs — no 6 līdz 9 grādiem, bet Rīgas jūras līcī — no 8 līdz 10 grādiem.<ref name="ReferenceF">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n243|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Gan lietus, gan sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n243{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 243, {{dat|1971|10|15|SK}}</ref> * [[15. oktobris]] — no rīta debesu juma dienvidaustrumu daļā varēja novērot mākoņu sienu. Tā bija ciklona mala, kura centrs atrodās virs Budapeštas. Ciklons pārvietojās uz ziemeļaustrumiem, tāpēc Viļņā sniga, bet vairāk uz ziemeļiem — Daugavpilī lija lietus.<ref name="ReferenceF"/> === Novembris === * [[3. novembris|3.]]—[[4. novembris]] — Skandināviju apciemoja dziļš ciklons, kas iedzīvotājiem sagādāja daudz nepatikšanu. Arī virs Latvijas, lai gan tā atradās virpuļa nomales ietekmē, vējš sasniedza 10 balles.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Ciklonu laiks">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n266|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ciklonu laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n266{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 266, {{dat|1971|11|12|SK}}</ref> * [[12. novembris]] — nakti vējš pastiprinājās. Tā Stiprums virs Rīgas jūras līča bija 11 balles (28 metri sekundē), ar brāzmām līdz 12 ballēm (34 metri sekundē). Ūdens līmenis Daugavas grīvā pacēlās par 94 centimetriem virs nulles. Dienas laikā vējš pierima.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Ciklonu laiks"/> * [[13. novembris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 4 centimetrus bieza sniega sega, kura pāris dienu laikā pieauga līdz 6 centimetriem un [[16. novembris|16. novembrī]] nokusa. * [[18. novembris]] — Rīgā uzsniga 7 centimetrus bieza sniega sega. Jau agrā rīta stundā Rīgas ielās valdīja īsta ziemas noskaņa. Sniga. Ielas un trotuārus klāja pabieza sniega sega. Klusāk, kā pa paklāju aizdūca mašīnas un trolejbusi. Malu malās bija dzirdama tik ļoti "ziemiskā" sniega lāpstu švirkstoņa.<ref name="Tiešām būtu atnākusi">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n273|issueType:P Tiešām būtu atnākusi?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n273{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 273, {{dat|1971|11|20|SK}}</ref> * [[19. novembris]] — Sniega sega klāj visu republikas teritoriju. Visbiezākā tā ir Stendē. Bieza sniega sega bija arī Vidzemē.<ref name="Tiešām būtu atnākusi"/> Visbiezākā sniega sega bija Stendē — 24 centimetri, Skrīveros — 17, Madonā — 10, bet Rīgā — 13 centimetri.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n272|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sēnes un slēpes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n272{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 272, {{dat|1971|11|19|SK}}</ref> * [[21. novembris]] — Rīgā un Latvijā kopumā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, attiecīgi '''−17,1 °C un −24,6 °C.'''<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/21.-novembris.a73821/ 21. novembris], lsm.lv, {{dat|2013|11|21|SK}}</ref> * [[26. novembris]]: ** Līdz šim laika apstākļus noteica ciklons, kura centrs, tuvodamies no dienvidiem un apstādamies virs Polijas, raidīja Latvijā saltus austrumu vējus un gandrīz nedēļu Latvijā valdīja stiprs sals. Taču [[25. novembris|25. novembrī]] procesi mainījās. Aktīvā ciklona centrs virzījās no Atlantijas okeāna uz Somiju. Vējš iegriezās no ziemeļrietumiem, bet dzīvsudraba stabiņā nākamajā dienā Rīga pakāpās līdz +3,1 grādam. Daugavas, Lielupes un Gaujas lielākajā daļā izveidojies ledus ar tērcēm.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n278|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Šī vēl nav īstā ziema] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n278{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 278, {{dat|1971|11|26|SK}}</ref> ** Sniega segas biezums Rīgā sasniedza 20 centimetrus. * [[30. novembris]]—[[3. decembris]] — atmosfērā ceturto dienu valdīja šim gadalaikam neparasts miers. Apskatot vēju kartes, varēja redzēt, ka milzīgā teritorijā nav spēcīgu gaisa strāvu. No Francijas līdz Urāliem un no Krimas līdz Somijai vēja ātrums nepārsniedza 10 metrus sekundē. Lēnu vēju pavadīja intensīva miglas veidošanās — tā sedza apmēram 50 procentus Eiropas teritorijas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n283|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atmosfēra mierīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n283{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 283, {{dat|1971|12|3|SK}}</ref> === Decembris === Ļoti silts decembris. Pēdējo reizi Rīgā šādi laika apstākļi gada pēdējā mēnesī iepriekš tika novēroti 1960. gadā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n307|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n307{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 307, {{dat|1971|12|31|SK}}</ref> * [[2. decembris]] — Rīgā nokusa oktobra otrās dekādes izskaņā izveidojusies sniega sega. * [[8. decembris]] — spēcīgs ciklons radās [[7. decembris|7. decembrī]] netālu no Bergenas (Norvēģija). Tā centrs pārvietojās uz austrumiem. Atzīmējot ciklonu uz kartes un izdarot attiecīgus aprēķinus, sinoptiķi brīdināja. ka [[8. decembris|8. decembrī]] vējš pastinrināsies līdz desmit ballēm. Kuģniecības atsauce no jūras kuģus, nostiprināja portālceltņus, veica daudz citu pasākumu, lai izvairītos no iespējamām nepatikšanām. Daba bija viltīgāka nekā to varēja gaidīt. Ciklona dienvidu daļā izveidojās vēl viens virpulis. Kā katrs jauns ciklons, tas uzvedās diezgan enerģiski. Tūlīt pēc otrās plūsmas izveidošanās vējš Ventspilī pastiprinājās līdz desmit ballēm, brāzmas līdz divpadsmit ballēm. Rīgā visstiprākais vējš [[8. decembris|8. decembra]] vakarā bija apmēram pulksten 22 (deviņas līdz desmit balles). Ūdens līmenis Daugavas grīvā pacēlās par 1—1,2 metriem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n288|issueType:P Sniegputenis virs Rīgas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n288{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 288, {{dat|1971|12|9|SK}}</ref> * [[9. decembris]] — trešo reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas saglabājās līdz [[16. decembris|16. decembrim]]. * [[17. decembris]] — Keut arī meteoroloģiskā ziema Rīgas centrā iestājas [[24. novembris|24. novembrī]], bet nomalēs — [[27. novembris|27. novembrī]], tomēr ne centra, ne perifērijā ziemas sākums nebija manāms. Aktīvie cikloni pa savu iecienīta maršrutu pārvietojās no Atlantijas okeāna uz Skandināviju. Baltija pastāvīgi palika ciklonu siltajā daļā, bet paši cikloni aizvirzījās uz ziemeļiem no Latvijas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n295|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema — tikai kalendārā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n295{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 295, {{dat|1971|12|17|SK}}</ref> * [[21. decembris]] — Rīgā uzsniga 6 centimetrus bieza sniega sega, kura šajā pašā dienā arī pilnībā nokusa un līdz gada beigām jauna sniega sega neveidojās. * [[22. decembris]]: ** [[Bauska|Bauskā]] tika sasniegts visas Latvijas decembra trešās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords — +9,8 °C, kurš tika pārspēts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] Rīgā.<ref>[https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/riga-parspets-1971gada-decembra-siltuma-rekords.d?id=42008938 Rīgā pārspēts 1971.gada decembra siltuma rekords], delfi.lv, {{dat|2011|12|26|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns decembra trešās dekādes absolūtais temperatūras maksimums, +8,4 °C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gada]] [[27. decembris|27. decembrī]] tika uzstādīts jauns rekords, +10,1 °C. * [[23. decembris]] — nedēļas lielākais sinoptiskais notikums bija ciklons, kas virs Skandināvijas izveidojās [[21. decembris|21. decembra]] vakarā. Divpadsmit stundās virpuļa centrs sķērsoja Botnijas jūras līci, Somiju, pagāja garām Ļeņingradai. Un, kaut arī ciklona centrs bija vairāk nekā 500 kilometru attālumā no Latvijas, vēja ātrums republikā sasniedza 20 (Alūksnē — 34) metrus sekundē. [[Liepāja|Liepājā]] vējš brāzmās sasniedza 28 m/s.<ref>[https://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/vai-zali-ziemassvetki-latvija-ir-kas-neparasts-?&id=1171 Vai "zaļi" Ziemassvētki Latvijā ir kas neparasts?], meteo.lv, {{dat|2015|12|22|SK}}</ref> Savlaicīgi brīdinātas, saimnieciskās organizācijas veica pasākumus, lai novērstu iespējamās sekas. Stiprais rietumu vējā sadzina Rīgas jūras līcī un Daugavas grīvā lielas ūdens masas. Daugavgrīvas rajonā ūdens līmenis cēlās par 1,3 metriem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n301|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema nesteidzas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n301{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 301, {{dat|1971|12|24|SK}}</ref> * [[24. decembris]] — 1971. gada Ziemassvētku vakars Latvijā bija silts un bez sniega. Gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +5,1 °C. Nākamajās pāris dienās temperatūra pakāpās virs +6 grādiem. * [[26. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,1 °C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +9,6 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404827-otrdien_gaidama_jauna_vetra_un_jauns_siltuma_rekords Otrdien gaidāma jauna vētra un jauns siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052152/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404827-otrdien_gaidama_jauna_vetra_un_jauns_siltuma_rekords |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|26|SK}}</ref> * [[31. decembris]] — gadā pēdējā dienā laiks Latvijā bija pārsvarā bez nokrišņiem. Lēns līdz mērens ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra no 0 līdz −5 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n306|issueType:P Gaidāmais laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n306{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 306, {{dat|1971|12|30|SK}}</ref> Galvaspilsētā naktī minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −6,3 °C, bet dienā pakāpās līdz +1,5 °C. Jaunā gada naktī gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +1 grāda — sniega segas nebija. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: −29,1 °C ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]) * [[Latvija]]: +33,4 °C ([[Stende]]) * [[Rīga]]: −18,4 °C ([[6. janvāris]]) * [[Rīga]]: +31,4 °C ([[7. augusts]]) === Nokrišņi === * Vidējā nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] bija 575,5 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] bija 625,0 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru {{krieviski}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" align="center"| −18,4 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[6. janvāris]] | align="center" | +7,2 °C | [[11. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−1,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,4}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | align="center" | −17,1 °C | [[26. februāris]] | align="center" | +3,9 °C | [[5. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−1,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center" | −18,3 °C | [[4. marts]] | align="center" | +12,2 °C | [[31. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−3,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−3,1}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center" | −6,4 °C | [[29. aprīlis]] | align="center" | +16,5 °C | [[20. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+5,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center" | −5,1 °C | [[12. maijs]] | align="center" | +30,0 °C | [[18. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+12,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,7}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center" | +5,6 °C | [[18. jūnijs]] | align="center" | +27,0 °C | [[3. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+15,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center" | +7,5 °C | [[20. jūnijs|20.]], [[21. jūlijs]] | align="center" | +30,8 °C | [[29. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,3}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center" | +3,0 °C | [[23. augusts|23.]], [[24. augusts]] | bgcolor="#FFCA7A" align="center" | +31,4 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[7. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+17,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center" | −0,1 °C | [[19. septembris]] | align="center" | +21,2 °C | [[24. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+10,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,1}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center" | −5,0 °C | [[16. oktobris]] | align="center" | +17,0 °C | [[12. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+7,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center" | −17,1 °C | [[21. novembris]] | align="center" | +10,5 °C | [[5. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,9}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | align="center" | −7,0 °C | [[30. decembris]] | align="center" | +8,4 °C | [[22. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,4}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 30,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 9,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 0,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 20,8 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 9,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 51,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 24,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 11,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 15,7 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 8,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 41,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 10,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 6,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 25,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 8,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. marts]] |- | bgcolor="#FFFFFF" align="center" | 8,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 2,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 4,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 1,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 2,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[18. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 26,8 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 5,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 13,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 81,9 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 54,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 27,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 15,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 30,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 0,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 28,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 0,8 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 14,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 49,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 16,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 7,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 26,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 11,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 100,1 mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 55,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 39,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 4,6 | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 20,5 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[5. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 70,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 18,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 20,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 31,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 12,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[22. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 69,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 21,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 35,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 12,7 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 10,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[18. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 65,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 20,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 14,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%; text-align:center;" | 29,7 | bgcolor="#CCE3FF" align="center" | 10,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. decembris]] |- |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −12,0 °C — [[3. marts|3.]], [[4. marts]] * −9,9 °C — [[7. janvāris]] * −8,8 °C — [[23. novembris]] * −8,5 °C — [[21. novembris]] * −7,4 °C — [[24. novembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,1 °C — [[31. jūlijs]] * +19,2 °C — [[3. augusts]] * +19,0 °C — [[30. jūlijs]] * +18,8 °C — [[5. augusts]] * +18,0 °C — [[1. augusts|3.]], [[8. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1971. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1971. gads Latvijā]] 986vnrtm7vw1cji9i1xld31igjgad73 0 448403 4513643 4204902 2026-08-27T07:23:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513643 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1970]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +4,9 °C |min Lat = –38,7 °C |max Lat = +31,2 °C |vid Rīga = +5,3 °C |min Rīga = −33,7 °C |max Rīga = +29,3 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 644,1 mm<br />Rīga: 714,5 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 126,7 mm (septembris) |nokrišņi dekādē = Rīga: 70,8 mm (septembris) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 32,6 mm ([[6. septembris]]) |sniega sega = Rīga: 42 cm ([[3. marts]]) |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1970]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijā bija +4,9 grādi. Tā svārstījās no +3,9 grādiem [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] līdz +5,8 grādiem [[Liepāja|Liepājā]], tostarp +5,4 grādi [[Rīga|Rīgā]]. Gada minimālā gaisa temperatūra visās novērojumu stacijās, izņemot četras piejūras stacijas, noslīdēja zem –30 grādiem un bija robežās no –23,5 °C Ventspilī, līdz –38,7 °C Zosēnos, tostarp Rīgā −33,7 °C. Savukārt gada maksimālā gaisa temperatūra visā valstī, izņemot trīs novērojumu stacijas, nepārsniedza +30 grādus un bija robežās no +25,8 °C Ventspilī, līdz +31,2 °C Rēzeknē, tostarp Rīgā +29,3 °C.<ref>[https://www4.meteo.lv/klimatariks/ Klimata pārmaiņu analīzes rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191220195254/https://www4.meteo.lv/klimatariks/ |date={{dat|2019|12|20||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada notikumi == === Janvāris === 1969./1970. gada ziema Latvijā bija auksta. 1969. gada decembris Rīgā bija par 5,1 grādu aukstāks par normu, janvāris — par 4,2 grādiem aukstāks.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n042|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n042{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 42, {{dat|1970|2|20|SK}}</ref> * [[8. janvāris|8.]]—[[9. janvāris]] — [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] stipri sniga, trakoja sniegputenis, bet republikas rietumos valdīja skaidras debesis, pūta lēns vējš un pieturējās stiprs sals. 8. janvārī Rēzeknē un Dagdā bija –9 grādi, bet Ainažos, Stendā un Mērsragā — no mīnus 21 līdz mīnus 22 grādiem. Ciklons, kas izraisīja puteni Latvijas dienvidaustrumos, virzījās uz ziemeļaustrumiem, savukārt anticiklons no Zviedrijas dienvidiem, turpināja virzīties uz Baltiju.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n006|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Temperatūra pazemināsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n006{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, {{dat|1970|1|9|SK}}</ref> * [[14. janvāris]] — Rīgā un daļā Latvijas iestājās atkusnis, bet no Somijas ziemeļiem uz dienvidiem sāka pārvietoties ļoti auksts gaiss ar –20, –25 grādu temperatūru. Sākumā lēnām — ar 5 kilometru lielu ātrumu stundā, bet pēc tam aizvien ātrāk un ātrāk — 15 līdz 20 kilometru stundā aukstā gaisa fronte pārgāja Somiju, Igauniju un Latviju. Visā valstī jau 16. janvārī iestājās stabils sals.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n012|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sals pastiprināsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n012{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, {{dat|1970|1|16|SK}}</ref> Otrās dekādes beigās lielā daļa PSRS Eiropas teritorijas un Baltijā laikapstākļus noteica plašs anticiklons, saistībā ar to Latvijā laiks bija auksts un lielākoties bez nokrišņiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n018|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vai laiks mainīsies?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n018{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 18, {{dat|1970|1|23|SK}}</ref> * [[30. janvāris]]: ** Visā Latvijā valdīja stiprs sals. Rīgā pulksten 10 no rīta termometrs rādīja –32 grādus. Nākamajās divās, trīs dienās republikas dienvidaustrumos joprojām bija ļoti auksts, naktī no 27 līdz 32 grādi un dienā no 20 līdz 25 grādi. Pārējos rajonos sāls mazinājās, naktī 15 līdz 20 dienā 10 līdz 15 grādi zem nulles.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n024|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sals mazināsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n024{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 24, {{dat|1970|1|30|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, '''−33,7 °C'''. Šī ir arī zemākā novērotā gaisa temperatūra Rīgā janvārī, kā arī trešā jebkad zemākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsēta, piekāpjoties tikai [[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] 12. februārī reģistrētajiem −34,6 °C un 1956. gada 1. februārī reģistrētajiem −34,9 °C. ** Arī dienā Rīgā gaisa temperatūra nepakāpās augstāk par –21,1 °C un šī bija desmitā (uz to brīdi ceturtā) aukstākā diena galvaspilsētā, kopš 1943. gada ieskaitot. === Februāris === * [[6. februāris]]: ** Virs Rīgas gaiss kļuva aukstāks visā atmosfēras slānī. Pie zemes temperatūra no –2 grādiem pazeminājās līdz –14 grādiem. Trīs kilometru augstumā dienu iepriekš bija –14. bet 6. februārī –23 grādi. Piecu kilometru augstumā bija –31 un ir –38 grādi. Bet astoņu kilometru augstumā aukstais gaiss, kas nāca no Skandināvijas, nebija nokļuvis.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n030|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Silts laiks nav paredzams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n030{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, {{dat|1970|2|6|SK}}</ref> ** [[Grenlande]]s krastus sasniedza ļoti dziļš ciklons. Tā avangarda daļas spiediena krišanās sasniedza nepieredzētus apmērus — 14,5 milimetrus uz dzīvsudraba stabiņa. Šādu spiediena krišanās šajos rajonos sinoptiķi neatceras. (1969. gada 2. novembra viesuļvētras laikā spiediens trīs stundu laikā nokritās par 12 milimetriem uz dzīvsudraba stabiņa.) Vējš ciklona aizmugures daļā pastiprinājies līdz 12 ballēm un sasniedza orkāna spēku.<ref name="periodika.lv">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n036|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vējš pieņemsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n036{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, {{dat|1970|2|13|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — virs Francijas izveidojās otrs ļoti dziļš ciklons. Atmosfēras spiediena krišanās tajā sasniedza 12 milimetrus. No rīta tā centrs pletās virs Vācijas un diametrs palielinājās līdz 1500 kilometriem. Tas izraisīja dienvidaustrumu vēja pastiprināšanos Baltijā. Nākamajā dienā viesulis kļuva vājāks un virzījās uz Poliju. Tādēļ Latvijā vējš kļuva stiprāks un republikas dienvidu daļā tika prognozēts stiprs sniegs.<ref name="periodika.lv"/> * [[16. februāris]] — sniega segas biezums Rīgā sasniedza 41 centimetru. * [[18. februāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1970/ws-264220.html Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201127013847/https://en.tutiempo.net/climate/1970/ws-264220.html |date={{dat|2020|11|27||bez}} }}, en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[20. februāris]] — Rīgā, plkst. 10 no rīta, bija –20 grādi. Gaisa mitrums — 91 procents. Dienvidaustrumu vējš 3 metri sekundē, atmosfēras spiediens — 771 milimetrs dzīvsudraba staba, kas ir par 11 milimetriem augstāk par normu.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks"/> === Marts === * [[1. marts]] — diennakts minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās līdz –13,5 °C. * [[3. marts]]: ** Ciklons, kas virzījās no [[Budapešta]]s uz [[Poznaņa|Poznaņu]] un kura centrs pletās virs Ziemeļpolijas, Latvijai atnesa lietu, vēju un šķīdoni. Ciklona diametram bija ļoti plašs — no Romas līdz Murmanskai un no Maskavas līdz Londonai. Vēja ātrums, ko šis ciklons izraisīja Rīga, pēc hidrometeoroloģiskās stacijas fiksētajiem datiem, ap pulksten 21, sasniedza 13, brīžiem 19 metrus sekundē. Daugavpilī vējš bija vēl stiprāks — no 20 līdz 28 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta apmēram pulksten 17. bija +6 grādi. Rīgā bija 1 mm nokrišņu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n054|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Viesis no dienvidiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n054{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 54, {{dat|1970|3|4|SK}}</ref> ** Sniega segas biezums Rīgā sasniedza 42 centimetri, kas bija šī gada maksimums. * [[13. marts]] — Latvijai tuvojās ciklons no dienvideiropas. Jau iepriekšējā vakarā dienvidos bija redzama mākoņu siena. Tā centrs bija nonācis līdz Budapeštai, bet nokrišņu zona pletās no Ukrainas līdz Daugavpils—Kaļiņingradas līnijai.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n060|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Tā sākas ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n060{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 60, {{dat|1970|3|13|SK}}</ref> * [[18. marts]] — ar diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos virs 0 grādiem, Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris.<ref name="ReferenceA">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n072|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vai pavasaris atnācis?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n072{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 72, {{dat|1970|3|27|SK}}</ref> * [[21. marts]] — naktī, plkst. 3.56, Latvijā iestājās astroloģiskais pavasaris.<ref name="ReferenceA"/> * [[24. marts]] — pirmo reizi kopš gada sākuma, sniega segas biezums Rīgā samazinājās zem 10 centimetriem. * [[27. marts]] — aktīvs ciklons, ar centru virs Skandināvijas, virzījās uz ziemeļaustrumiem, attālinot augstā spiediena apgabalu, kurš 18. martā Rīgā atnesa saulainu laiku. Fenoloģiskais pavasaris Latvijā vēl nebija iestājies. Daugava bija pārklāta ar ledu, ūdens līmenis praktiski nemainījās. Vienīgais izņēmums bija [[Bārta (upe)|Bārta]]. Tur jau bija sācies īsts pavasaris. Vietām ūdens līmenis upē bija pacēlies vairāk par metru un sinoptiskais pavasaris sākās 16. martā.<ref name="ReferenceA"/> * [[29. marts|29.]]—[[31. marts]] — vēsas naktis. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā trīs dienas pēc kārtas pazeminājās zem –4 grādiem (29. martā –6,3 °C). === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili virs 0 °C. * [[3. aprīlis]] — termometra dzīvsudraba stabiņā aprīļa pirmajās dienās pirmo reizi 1970. gada pavasarī pacēlās līdz +5, +9 grādiem. Tomēr arī temperatūras paaugstināšanās nespēj ''pamodināt'' Daugavu. Ūdens līmenis gandrīz nemaz nav pacēlies. Pēc hidrologu tā brīža aplēsēm, ledus iešana Daugavā Rīgas rajonā bija gaidāma tikai aprīļa otrās dekādes sākumā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n078|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Laiks atkal kļūs siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n078{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 78, {{dat|1970|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — galvaspilsētā pilnībā nokusa sniega sega. * [[7. aprīlis]] — pirmo reizi pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +13,2 °C. * [[9. aprīlis]] — pirmo reizi pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +15 grādiem un bija +15,3 °C. Aprīļa pirmajā dekādē Latvijā ieradās pavasaris. Temperatūra galvaspilsētā sasniedza +15 grādus. Atdzīvojās augu pasaule un ieradās pirmie gājputni. Tomēr vēsā Baltijas jūra ievērojami ietekmēja laikapstākļus. Kamēr Rīgā [[9. aprīlis|9. aprīlī]] spoži spīdēja saule un valdīja silts laiks, tikmēr Ventspilī sniga slapjš sniegs, bija auksts un mitrs laiks. Turpretīm Latvijas augstienēs turpināja valdīt ziema — sniega segas biezums [[10. aprīlis|10. aprīļa]] rītā bija 38 centimetri. Bārtā, Ventā, Lielupē, Daugavā un Gaujā ledus iešana norisinājās pilnā sparā. Līksnas rajonā un lejpus Jēkabpils ir izveidojušies ledus sastrēgumi. Ūdens līmenis vietām ir cēlies par 3 līdz 7 metriem. Vislielākās nepatikšanas sagādāja ledus sastrēgums Ķekavā pie Doles salas. Tur ūdens līmenis pacēlās par metru augstāk, kā jebkad šajā vietā. Applūda dažas celtnes upes kreisajā krastā. Taču Pļaviņu HES laida cauri slūžām lielāku daudzumu ūdens, ledus aizsprosts pie Doles salas sagruva un ūdens līmenis kritās. Augsts ūdens līmenis bija arī pie Jelgavas, Kalnciema, Bārtas un Ventas lejtecē. Pirmās dekādes beigās Baltijas valstis sasniedza kārtējais dienvidu ciklons, kas nesa bagātīgus nokrišņus un laika pasliktināšanos. Tā centrs pārvietojās Vīnes—Gdaņskas virzienā, atnesot stipru lietu un gaisa temperatūras pazemināšanos dienā no +5 līdz +8 grādiem un naktī no +1 līdz +5 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n084|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Viesis no dienvidiem pasliktina laiku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n084{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 84, {{dat|1970|4|10|SK}}</ref> Otrās dekādes vidū valdošie rietumu vēji Latvijā nesa siltu, mitru un lietainu laiku. Ledus jau bija izgājis Bārtā, Ventā un Lielupē. Ūdens līmenis tur bija augsts. No ledus važām bija atbrīvojusies Gauja un Salaca. Lielākā daļa ledus bija izgājusi Rīgas jūras līcī, un ūdens līmenis upēs sāka kristies. Ledus bija izgājis arī Daugavā, vienīgi saglabājoties Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n90|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Joprojām pieturēsies nepatstāvīgs laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n90{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 90, {{dat|1970|4|17|SK}}</ref> * [[27. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> === Maijs === * [[3. maijs|3.]]—[[19. maijs]] — 17 dienas pēc kārtas galvaspilsētā netika novēroti nokrišņi. Tika ziņots, ka tas notiek aptuveni reizi 30 gados.<ref name="ReferenceB">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n117|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Laika apstākļi uzlabosies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n117{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 117, {{dat|1970|5|22|SK}}</ref> Laikraksta "Rīgas Balss" [[15. maijs|15. maija]] numurā tika rakstīts, ka pēdējais lietus Rīgā nolijis [[2. maijs|2. maijā]] — pirms 13 dienām. [[1911]]. un [[1914]]. gada maijā bija 14 dienas bez nokrišņiem, [[1954]]. gadā — 17 dienas. Rekordu pārspēja [[1950]]. gads, kad 18 dienas pēc kārtas Rīgas ielās nenokrita ne lietus lāsīte.<ref name="ReferenceC">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n111|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Svētdien laiks būs aukstāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n111{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 111, {{dat|1970|5|15|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — Latvijā valdīja lieli temperatūras kontrasti. Kamēr Ventspilī termometrs rādīja +5 grādi, tikmēr Daugavpilī gaiss iesila līdz +29 grādiem. Nelielā attālumā temperatūras starpība sasniedza 24 grādus! Galvaspilsētā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +11,0 °C. Divas krasi atšķirīgas gaisa masas virs Latvijas atdalīja atmosfēras fronte. Parasti šādās frontēs, ar tik krasiem temperatūras kontrastiem, veidojās stipras lietusgāzes ar pērkona negaisiem — bet ne šajā gadījumā. Esošā fronte bija izņēmums. Tikai vienā vietā Bauskā noducināja pērkons, taču arī tur nebija lietus. Nokrišņu nebija tādēļ, ka gaiss bija ļoti sauss — ieradies no Vidusāzijas. Šis apstāklis neļāva izveidoties lielām lietus lāsēm, kas būtu varējušas atmosfēru uzlādēt ar elektrību un veidoties negaisiem.<ref name="ReferenceD">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n106|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Būs silts laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n106{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 106, {{dat|1970|5|8|SK}}</ref> * [[7. maijs]] — pirmo reizi 1970. gadā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem un bija +20,7 °C. * [[8. maijs]] — ūdens temperatūra Daugavas un Lielupes grīvā bija pakāpusies līdz +10, +12 grādiem.<ref name="ReferenceD"/> * [[15. maijs]] — Latvijas upēs ūdens pakāpeniski kļuva siltāks. Daugavas grīvā un Lielupē tam bija +15, +16 grādi, Gaujā — +14 grādi. Rīgas jūras līcī ūdens temperatūra cēlās lēnāk. Vēl pāris dienas iepriekš līča ziemeļos tika novēroti atsevišķi peldoši ledus gabali. Ūdens temperatūra līča dienvidu daļā bija +5, +9 grādu robežās.<ref name="ReferenceC"/> * [[22. maijs]] — gaisa temperatūra pulksten 10 bija +11 grādi (maksimālā pēcpusdienā +13,5 grādi). Relatīvais gaisa mitrums — 78 procenti. Pūta dienvidu vējš, 6 metri sekundē. Gaisa spiediens — 751 milimetrs dzīvsudraba stabiņa. Mākoņu augstums virs Rīgas — 1500 metru. Ūdens temperatūra Daugavas grīvā un Lielupes grīvā no +13 līdz +15 grādiem. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī +10 grādu.<ref name="ReferenceB"/> * [[30. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> === Jūnijs === '''1970. gada vasaras''' gaisa temperatūra bija krietni svārstīga — te karsts, te pēkšņi krietni dzestrs. ja vēl jūnijā pārsvarā bija silts un sauss laiks (mēneša nokrišņu daudzums zemāks par normu), tad jūlijā, īpaši sākot ar otro dekādi, valdīja lietus un vēsums.<ref name="ReferenceE">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n177|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kādas būs augusta pirmās dienas?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n177{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 177, {{dat|1970|7|31|SK}}</ref> Kopumā vasara, ar vidējo gaisa temperatūru +16,5 °C, par 0,8 grādiem bija siltāka par tā brīža normu. Nokrišņu daudzums sasniedza 192 milimetrus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n207|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vasaras rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n207{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 207, {{dat|1970|9|4|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 90 dienas. * [[6. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[9. jūnijs]] — siltākā mēneša nakts galvaspilsētā. Temperatūra nakts stundās nenoslīdēja zemāk par +16,3 grādiem. * [[10. jūnijs|10.]]—[[12. jūnijs]] — trīs dienas pēc kārtas Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[10. jūnijs]] — Rīgu skāra spēcīgs pērkona negaiss! Pilsētā tika reģistrēti no 15 līdz 50 milimetri nokrišņu. Aviometeoroloģiskā stacija vislielāko nokrišņu daudzumu reģistrēja centrālās lidostas rajonā — 44 milimetri. Apmēram tik pat daudz nokrišņu bija pilsētas centrā netālu no LVU — 43 milimetri. Mazāk nokrišņu (28 milimetri) tika reģistrēti Rīgas nomalē. Pie Ķīšezera bija tikai 15 milimetri nokrišņu. Pavisam pār pilsētu nolika aptuveni 7 miljoni tonnu ūdens. Rezultātā appludinātas tika dažas ielas un pagrabi. Atmosfēra nebija skopojusies arī ar elektriskajiem lādiņiem. Zibens saspēra daudzus dārzu un parku kokus. Tik intensīvas parādības galvenais cēlonis bija nenoturīga atmosfēra. Strauji veidojās pamatīgi gubu lietus mākoņi, kas arī atnesa spēcīgo pērkona negaisu un intensīvās lietusgāzes.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n135|issueType:P Sinoptiķa komentārs | 7 miljoni tonnu ūdens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n135{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 135, {{dat|1970|6|12|SK}}</ref> * [[26. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Jūnija pēdējai nedēļai bija raksturīga ciklona pārvietošanās no Ziemeļatlantijas uz austrumiem. Ātri virzoties pāri okeāna plašumiem, ciklona ātrums mazinājās. Sevišķi strauja bremzēšana notika pie Baltijas jūras. Bija vēss laiks. dienā temperatūra apmēram +20, naktī apmēram +10 grādi. Vietām īslaicīgs lietus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n153|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n153{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 153, {{dat|1970|7|3|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 27,3 milimetrus. * [[10. jūlijs]]: ** Karstākā 1970. gada diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +29,3 grādiem. ** Vakarā un naktī Latvijai pāri virzījās aukstā atmosfēras fronte, atnesot lietu un pērkona negaisu. Austrumos no šīs frontes temperatūra dienā sasniedz +28, +30 grādus, bet aiz tās bija pērkona lietus un vēsums. Vēl [[9. jūlijs|9. jūlija]] vakarā šī atmosfēras fronte atradās 300 km attālumā un stiepās no Budapeštas līdz Oslo un tālāk uz ciklona centru virs Atlantijas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n159|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Būs vēsāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n159{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 159, {{dat|1970|7|10|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Jūlija otrā dekāde laiks Latvijā kļuva vēss un mitrs. Dzīvsudraba stabiņš agrās rīta stundās nepaaugstinās virs +10, +13 grādiem. Arī dienās saule silda visai rudenīgi un gaisa temperatūra nepaaugstinās virs +16, +19 grādu atzīmes. Relatīvais gaisa mitrums svārstās no 70 līdz 95 procentiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n165|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atmosfērā nav pastāvības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n165{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 165, {{dat|1970|7|17|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[23. jūlijs]] — dziļš ciklons izraisīja vētru Latvijā. Vēja stiprums Rīgas jūras līcī sasniedza 10 līdz 11 balles, viļņu augstums — divus metrus, bet Baltijas jūrā — piecus metrus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n171|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Nepiepildītās cerības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n171{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 171, {{dat|1970|7|24|SK}}</ref> Jūlija pēdējā dekāde virs Rietumeiropas un Viduseiropas pletās augsta spiediena apgabals. Tās ziemeļu perifērijā no Atlantijas okeāna pāri Lielbritānijai uz austrumiem izlauzās atsevišķi cikloni. Taču nenonākdami līdz Baltijai, tie pavērsās uz ziemeļiem, uz Skandināvijas pussalu. Tomēr atmosfēras frontes, kas bija saistītas ar šiem cikloniem, vēlās pāri Latvijai, nesdamas lietu.<ref name="ReferenceE"/> === Augusts === Jūlija beigās un augusta sākumā no Centrālās Eiropas un Baltiju un Skandināviju pārvietojās milzīgs anticiklons. Latvijā kļuva jūtami siltāks un beidzās lietainais periods. Vairākas dienas spoži spīdēja saule un termometrs rādīja +22, +27 grādus. Tomēr siltais un sausais periods bija īss. Jau [[4. augusts|4. augustā]] virs Polijas izveidojās ciklons, kas strauji virzījās uz Baltijas jūru. Krasa pretējo gaisa masu maiņa Baltijā izveidoja labvēlīgus apstākļus negaisiem, ko pavadīja spēcīgas lietusgāzes. Dažos Latvijas rajonos, Valmieras un Daugavpils apkaimē, mazāk nekā stundas laikā, nolika 23 līdz 27 milimetri nokrišņu, kas sastādīja gandrīz pusi no mēneša normas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n183|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Stiprs lietus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n183{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 183, {{dat|1970|8|7|SK}}</ref> Augusta pirmā puse atbilstoši PSRS hidrometeocentru prognozei vajadzēja būt karstākai un sausākai. Tomēr pretēji cerētajam un prognozētajam, laiks neiepriecināja ne rīdziniekus. ne Jūrmalas viesus. Lai gan Rīgas jūras līcī ūdens bija silts, peldētāju bija maz — gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +18, +20 grādus, bet saule reti izlauzās cauri lielajiem mākoņu blīvējumiem. Šādi laiku apstākļi bija izskaidrojami ar biežajiem cikloniem, kas atnesa aukstumu no Atlantijas. Mākoņainais, bet diezgan sausais laiks nebija labvēlīgs arī sēņotājiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n189|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Svētdienas cerības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n189{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 189, {{dat|1970|8|14|SK}}</ref> * [[21. augusts]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līča piekrastes zonā no rīta +15 līdz +17 grādiem, dienā no +19 līdz +20 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n195|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Septembris būs silts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n195{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 195, {{dat|1970|8|21|SK}}</ref> * [[27. augusts]] — naktī uz 27. augustu virs Somijas temperatūra pazeminājās līdz −1, −3 grādiem. Un augsta gaisa spiediena josla sāka virzīties uz Baltiju. [[28. augusts|28. augusta]] nakts pirmajā pusē tai vajadzēja sasniegt Latviju un izraisīt temperatūras pazemināšanos. Aprēķini attaisnojās: gaisa temperatūra patiesi kritās tik zemu, kas agrāk nekad nav novērots (Skrīveros — līdz 0, Jelgavā — līdz +1 grādam, Ainažos — līdz +2 grādiem). Reljefa zemākās vietās gaisā (2 metru augstumā) un uz augsnes bija stipra salna. Zāles līmeņa augstumā (visaukstākais zemes gaisa slānis) pat Rīgā bija –4 grādi (2 metru augstumā +1,9 °C), agrā rītā varēja redzēt baltu sarmu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n201|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Uzmanību — salnas!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n201{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 201, {{dat|1970|8|28|SK}}</ref> Jau tās pašas dienas pēcpusdienā, gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +18,2 grādiem. === Septembris === 1970. gada septembra temperatūra Rīgā bija 0,1 grādu zemāka nekā parasti, bet nokrišņu daudzums — lielāks kā jebkad Latvijā. Tas divkārt pārsniedza normu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n231|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atlantijas mitrajā gaisā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n231{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 231, {{dat|1970|10|2|SK}}</ref> * [[1. septembris]] — silta diena. Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +23,3 °C. * [[2. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[3. septembris]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. * [[6. septembris|6.]]—[[8. septembris]] — ciklona ietekmē Latvijā valdīja vēss un lietains laiks.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n213|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Laiks būs aukstāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n213{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 213, {{dat|1970|9|11|SK}}</ref> [[6. septembris|6. septembrī]] nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza 32,6 milimetrus. * [[16. septembris]] — termometra stabiņš pēcpusdienā Liepājā pakāpās līdz +27 grādiem, Rīgā +24,7 °C. Šis siltums bija saistīts ar tā dēvēto Azoru anticiklonu, kurš atradās virs Francijas un pletās pār lielu daļu Eiropas. Spiediens anticiklona centrā sasniedza 768 milimetri dzīvsudraba stabiņa.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n219|issueType:P Sinoptiķa komentārs | No Azoru salām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n219{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 219, {{dat|1970|9|18|SK}}</ref> * [[21. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[24. septembris]] — Latviju piemeklēja rudens vētra. Visstiprākais vējš sasniedza 8, brāzmas — 10 balles (17, brāzmās — 23 metrus sekundē). Ūdens līmenis Andrejostas rajonā nepacēlās augstāk par 70 centimetriem. Rudens pienāca stipri agri. Dagdā — Latvijas dienvidaustrumos — sniga pirmais slapjais sniegs. Temperatūra pazeminājās līdz nullei. Rīgā pat naktī bija stipri siltāks (+7 grādi).<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n225|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n225{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 225, {{dat|1970|9|25|SK}}</ref> === Oktobris === * [[6. oktobris]] — pirmo reizi 1970. gada rudens sezonā, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem nulles un bija –2,7 °C. Pirmās dekādes otrajā pusē atmosfērā virs Latvijas notika siltā un aukstā gaisa cīņa. Šīs cīņas robeža stiepjas pāri Baltijai no ziemeļiem uz dienvidiem. Siltais gaiss virzījās uz ziemeļaustrumiem bet aukstais uz rietumiem. Tādēļ Latvijas rietumu daļā temperatūra pacēlās no +13 līdz +17 grādiem, bet austrumos nepārsniedza +5, +8 grādu robežu. Par spīti šim asajam temperatūras kontrastam, lietus nebija un dienas bija saulainas. Lietus zona atradās līnijā Liepāja — Stende — Pērnava un bija saistīta ar auksto atmosfēras fronti.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n237|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Rudens pretmeti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n237{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 237, {{dat|1970|10|9|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — siltākā oktobra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +13,0 °C. Otrās dekādes vidū virs Francijas, Vācijas, Skandināvijas un Baltijas jūras austrumu piekrastes laikapstākļu noteica plašs anticiklons, kas Latvijai atnesa labu laiku. Anticiklona sāka kustību uz dienvidiem un Latvija nokļuva tā ziemeļu daļā. Ciklonu centri ceļā no Atlantijas okeāna virzījās pa trajektorijām, kas veda uz dienvidiem: no Grenlandes uz Skandināvijas ziemeļiem un tālāk uz austrumiem. Ziemeļvēju vietā Latvijā sāks pūst rietumu puses vēji.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n243|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Uz anticiklona robežas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n243{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 243, {{dat|1970|10|16|SK}}</ref> * [[29. oktobris]] — naktī uz 29. oktobrī laika birojā ritēja spriegs darbs. Darba kārtībā bija viens jautājums: uz kurieni virzīsies ciklons, kas atrodas pie Oslo? No tā virziena bija atkarīgs, būs vai nebūs sevišķi bīstams 10 balles stiprs vējš, vai ūdens līmenis celsies līdz bīstamai robežai, kā arī citas nepatikšanas. Līdz šim ciklons pārvietojās uz austrumiem. Ja tā virziens saglabātos, tad vējš būtu, bet ja ciklons pārvietotos vairāk uz dienvidaustrumiem, tad vējš nesasniegtu bīstamu stiprumu (vairāk nekā 25 metri sekundē). Rūpīgi aprēķini ļāva izdarīt secinājumu, ka ciklonam jāmaina virziens. Tā arī notika. Vējš pastiprinājās līdz 25—30 metriem sekundē tikai Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n255|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atkal ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n255{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 255, {{dat|1970|10|30|SK}}</ref> * [[30. oktobris]] — vēsākā oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, +0,3 grādi. === Novembris === Mēneša sākumā laiku noteica dažādās ciklonu trajektorijas, kuras bija uz dienvidiem no Latvijas, virs Lietuvas un Baltkrievijas. Latvija atradās aukstajā ziemeļu daļā. Mēneša otrajā pusē ciklonu centri pavirzījās uz ziemeļiem un Latvija nokļuva siltajā dienvidu pusē. Mēneša beigās ciklonu centri izvietojās no Grenlandes līdz Murmanskai un tālāk uz dienvidaustrumiem. Latvijā iestājās nenoturīgs laiks ar gaisa temperatūru ap un nedaudz virs nulles.<ref name="ReferenceF">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n278|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Novembra metamorfozas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n278{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 278, {{dat|1970|11|27|SK}}</ref> * [[2. novembris]] — naktī gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja nedaudz zem nulles un izveidojās 8 cm bieza sniega sega. * [[3. novembris]] — parādība, kas notika 3. novembra rītā, iegāja meteoroloģiskās hronikas vēsturē, kā ārkārtīgi rets un interesants notikums. Rīgā tika novērots [[lodveida zibens]], ko pavadīja pērkona dārdi. Sinoptiskie apstākļi šajā laikā ne ar ko sevišķi neizcēlās. Pāri Rīgai gāja pazeminām gaisa spiediena josla ar auksto atmosfēras fronti, un nelielu temperatūras kontrastu. Parasti zibens rašanās noteikums ir tāds, ka atmosfērā jābūt tā dēvētajai nestabilajai enerģijai. Šajā gadījumā atmosfēra bija stabila. Interesanti ir arī tas, ka zibens radās ļoti nelielā mākonī.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n261|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bumbveida zibens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n261{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 261, {{dat|1970|11|6|SK}}</ref> * [[4. novembris]] — pirmā rudens sezonas diena, kad maksimālā gaisa temperatūra dienā nepakāpās virs nulles un bija –0,1 °C. * [[5. novembris]] — gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja līdz –17 grādiem, bet augsnē pat līdz –22 grādiem, sniega sega bija 20 centimetrus bieza.<ref name="ReferenceF"/> * [[9. novembris]] — sniega segas biezums Rīgā sasniedza 23 centimetrus. * [[13. novembris|13.]]—[[22. novembris]] — Rīgā un valstī kopumā valdīja relatīvi silts laiks. Desmit dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +5 grādiem, četrās dienās pat virs +7 grādiem. Vissiltākās mēneša dienas bija [[13. novembris|13.]] un [[19. novembris]], kad maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,5 °C. * [[14. novembris]] — Rīgā nokusa mēneša sākumā izveidojusies sniega sega. * [[30. novembris]] — vēsākā novembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5,8 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, –3,7 grādi. === Decembris === Decembra sākumā virs Atlantijas okeāna, uz siltā un aukstā gaisa robežas, veidojās aktīvi cikloni, kas pārvietojās uz Baltiju.<ref name="ReferenceG">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n284|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Aktīvi cikloniski virpuļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n284{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 284, {{dat|1970|12|4|SK}}</ref> * [[2. decembris]] — Rīgā uzsniga 7 centimetrus bieza sniega sega. * [[4. decembris]] — naktī pāri Rīgai gāja ciklona aukstā atmosfēras fronte, kura centrs atrodas virs Somijas. Dienvidaustrumu vēja vietā sāka pūst ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra sāka pazemināties.<ref name="ReferenceG"/> Naktī uz [[5. decembris|5. decembri]] minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā noslīdēja līdz –5,7 °C, bet dienā tā bija nedaudz zem nulles. * [[10. decembris]] — vakarā ap [[Mēness|mēnesi]] varēja novērot [[halo]].<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n290|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sevišķas pārmaiņas nav gaidāmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n290{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 290, {{dat|1970|12|11|SK}}</ref> Decembra otrajā dekādes vidū valdīja neparasti silts laiks. Gaisa temperatūra par 4 līdz 6 grādiem bija augstāka par normu.<ref name="ReferenceH">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n296|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Janvāris būs silts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n296{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 296, {{dat|1970|12|18|SK}}</ref> * [[18. decembris]] — gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +4 grādiem Latvijas rietumos, līdz –10 grādu salam austrumos.<ref name="ReferenceH"/> Rīgā gaisa temperatūra svārstījās ap vienu grādu virs nulles. * [[19. decembris]] — Rīgā iestājās [[Ziema klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. * [[21. decembris]] — uzsniegot 7 centimetrus biezai sniega segai, šajā dienā Rīgā sāka veidoties pastāvīga sniega sega, kura saglabājās līdz gada beigām. * [[25. decembris|25.]]—[[29. decembris]] — auksta laika posms Latvijā. Gaisa temperatūra Rīgā nakts stundās stabili pazeminājās zem –10 grādiem. * [[27. decembris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā naktī noslīdēja līdz –16,1 °C, bet dienā nebija siltāks par –10,4 °C. * [[28. decembris]] — aukstākā decembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –16,6 °C, bet dienā paaugstinājās tikai līdz –12,7 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra decembrī Rīgā, –14,7 grādi. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: –38,7 °C ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]) * [[Latvija]]: +31,2 °C ([[Rēzekne]]) * [[Rīga]]: −33,7 °C ([[30. janvāris]]) * [[Rīga]]: +29,3 °C ([[10. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Vidējā nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] bija 644,1 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] bija 714,5 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702140232/http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }}, tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru {{krieviski}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="590" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="120" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −33,7 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[30. janvāris]] | <center> +1,0 °C | [[14. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−9,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−5,8}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −25,0 °C | [[12. februāris]] | <center> +0,8 °C | [[9. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−9,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−5,6}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −13,5 °C | [[1. marts]] | <center> +5,4 °C | [[5. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−0,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −2,6 °C | [[16. aprīlis]] | <center> +18,0 °C | [[26. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,2}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −0,9 °C | [[18. maijs]] | <center> +23,7 °C | [[11. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,1 °C | [[24. jūnijs]] | <center> +26,7 °C | [[7. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,1}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +7,8 °C | [[31. jūlijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,3 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[10. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +1,9 °C | [[28. augusts]] | <center> +25,5 °C | [[3. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,2}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +1,7 °C | [[29. septembris]] | <center> +25,4 °C | [[11. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+11,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,2}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −3,1 °C | [[30. oktobris]] | <center> +13,0 °C | [[11. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+5,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,3}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −5,8 °C | [[30. novembris]] | <center> +7,5 °C | [[13. novembris|13.]], [[19. novembris|19. nov.]] | {{Temperatūras krāsa|+2,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −16,6 °C | [[28. decembris]] | <center> +6,2 °C | [[10. decembris|10.]], [[11. decembris|11. dec.]] | {{Temperatūras krāsa|−2,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,7}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="265" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 21,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 40,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 72,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,7 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 1,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 24,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 104,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 43,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 49,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 27,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. jūlijs]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 16,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 126,7 mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 70,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,6 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 32,6 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[6. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 59,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 36,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 88,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 46,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 49,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[Lietus]] — 161 diena (nokrišņi — 201 dienu) * [[Sniegs]] — 88 dienas * [[Negaiss]] — 13 dienas * [[Migla]] — 35 dienas * [[Krusa]] — 1 diena === Gaisa temperatūras un nokrišņu fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −21,1 °C — [[30. janvāris]] * −14,2 °C — [[1. janvāris]] * −12,7 °C — [[28. decembris]] * −12,6 °C — [[18. janvāris]], [[11. februāris]] * −12,3 °C — [[17. janvāris]] * −11,5 °C — [[31. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +18,5 °C — [[10. jūlijs]] * +17,3 °C — [[26. jūlijs]] * +16,8 °C — [[1. jūlijs]] * +16,7 °C — [[30. jūlijs]] * +16,5 °C — [[19. jūlijs]], [[14. augusts]] {{Col-end}} Desmit lietainākās dienas Rīgā — diennaktis ar vislielāko nokrišņu daudzumu. * 32,6 mm — [[6. septembris]] * 27,3 mm — [[2. jūlijs]] * 24,6 mm — [[10. jūnijs]] * 20,2 mm — [[20. jūlijs]] * 17,7 mm — [[11. jūnijs]] * 16,3 mm — [[14. septembris]] * 12,9 mm — [[31. oktobris]] * 12,6 mm — [[30. maijs]] * 12,4 mm — [[22. septembris]] * 12,3 mm — [[2. septembris]] un [[23. septembris]] == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1970. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1970. gads Latvijā]] mt91mcr5xej3tzrnz3vfv4b5f3tvntx 0 460937 4513710 4473778 2026-08-27T10:45:35Z Vylks 50297 4513710 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #008830 | nos = ''Omonia'' | logo_links = AC Omonia logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Athlitikos Sillogos Omonia Lefkosias'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Kipra|Nikosija}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1948 | dib_mēn = 6 | dib_dat = 4 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[GSP stadions]] | ietilp = 22 859 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Norvēģija}} [[Hennings Bergs]] | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.acomonia.com/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _omonia1819h | pattern_b1 = _omonia1819h | pattern_ra1 = _omonia1819h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 008830 | body1 = 008830 | rightarm1 = 008830 | shorts1 = 007700 | socks1 = 008830 | pattern_la2 = _omonia1819a | pattern_b2 = _omonia1819a | pattern_ra2 = _omonia1819a | pattern_sh2 = _omonia1819a | pattern_so2 = _midstripe_on_white_7p | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 007700 }} '''Nikosijas "Omonia"''' ({{val|el|Ομόνοια Λευκωσίας}}) ir [[Kipra]]s sporta klubs no [[Nikosija]]s, plašāk pazīstams ar tā profesionālo [[futbols|futbola]] komandu, kas pašlaik spēlē Kipras futbola augstākajā līgā — [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Tas ir dibināts 1948. gadā. Komanda mājas spēles aizvada [[GSP stadions|GSP stadionā]]. ''Omonia'' futbolisti ir 22 reizes izcīnījuši Kipras čempiontitulu, 16 reizes uzvarējuši [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausa]] izcīņā un 17 reizes ieguvuši Kipras superkausu. Klubā ir arī [[basketbols|basketbola]], [[volejbols|volejbola]], [[riteņbraukšana]]s un [[telpu futbols|telpu futbola]] nodaļas. Kluba krāsas ir zaļa un balta. == Sasniegumi == * '''[[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypchamp.html |title=Cyprus - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2026|5|27||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (22): 1960–61, 1965–66, 1971–72, 1973–74, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1978–79, 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 1992–93, 2000–01, 2002–03, 2009–10, 2020–21, 2025–26 ** Vicečempioni (16): 1959–60, 1961–62, 1967–68, 1968–69, 1979–80, 1985–86, 1989–90, 1994–95, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2003–04, 2005–06, 2006–07, 2008–09, 2010–11 * '''Kipras kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (16): 1964–65, 1971–72, 1973–74, 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1987–88, 1990–91, 1993–94, 1999–2000, 2004–05, 2010–11, 2011–12, 2021–22, 2022–23 ** Finālisti (8): 1968–69, 1970–71, 1989–90, 1991–92, 1996–97, 2006–07, 2015–16, 2023–24 * '''Kipras superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypsupcuphist.html |title=Cyprus - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (17): 1966, 1979, 1980, 1981, 1982, 1983, 1987, 1988, 1989, 1991, 1994, 2001, 2003, 2005, 2010, 2012, 2021 ** Finālisti (7): 1984, 1985, 1993, 2000, 2011, 2022, 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/cyprus/ac-omonia-nicosia/517/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/omonia-nikosia/startseite/verein/829/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=50077/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Nikosijas "Omonia"]] hdj7idjyjijh6chpjwajk9p1ltmooqf 0 460947 4513704 4056664 2026-08-27T10:28:17Z Vylks 50297 4513704 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #111083 | bg_color = #FFF200 | nos = AEL | logo_links = AEL Limassol logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Αθλητική Ένωση Λεμεσού''<br />''Athlitiki Enosi Lemesou'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Kipra|Limasola}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 8. vieta | dib = 1930 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 4 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Cira stadions]] | ietilp = 13 331 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|POR}} Ugu Martinšs | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.ael-fc.com/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _Boca Juniors 2019 Tercer Uniforme | pattern_b1 = _Boca Juniors 2019 Tercer Uniforme | pattern_ra1 = _Boca Juniors 2019 Tercer Uniforme | leftarm1 = FFDD00 | body1 = FFDD00 | rightarm1 = FFDD00 | shorts1 =293860 | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _Boca Juniors 2017–18 Uniforme Suplente | socks1 =FFDD00 | pattern_la2=_fkpartizan1819h | pattern_b2=_partizan1819t | pattern_ra2=_fkpartizan1819h | pattern_sh2=_fkpartizan1819h | pattern_so2=_fkpartizan1819h | body2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''Limasolas AEL''' ({{val|gr|ΑΕΛ Λεμεσού}}; ''Αθλητική Ένωση Λεμεσού'', tulkojumā — Limasolas sporta apvienība) ir [[Kipra]]s sporta klubs no [[Limasola]]s, plašāk pazīstams ar tā profesionālo [[futbols|futbola]] komandu, kas pašlaik spēlē Kipras futbola augstākajā līgā — [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Klubs ir dibināts 1930. gadā. Komanda mājas spēles aizvada [[Cira stadions|Cira stadionā]]. Limasolas AEL futbolisti ir sešas reizes izcīnījuši Kipras čempiontitulu, septiņas reizes uzvarējuši [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausa]] izcīņā un četras reizes ieguvuši Kipras superkausu. 2012.—2013. gada sezonā pirmo reizi iekļuva [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. == Sasniegumi == * '''[[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypchamp.html |title=Cyprus - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (6): 1940–41, 1952–53, 1954–55, 1955–56, 1967–68, 2011–12 ** Vicečempioni (2): 1947–48, 2013–14 * '''Kipras kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1938–39, 1939–40, 1947–48, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 2018–19 ** Finālisti (11): 1937–38, 1940–41, 1958–59, 1978–79, 1987–88, 2002–03, 2003–04, 2008–09, 2011–12, 2012–13, 2014–15 * '''Kipras superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypsupcuphist.html |title=Cyprus - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1953, 1968, 1985, 2015 ** Finālisti (5): 1955, 1987, 1989, 2012, 2019 * '''Kipras Otrā divīzija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cyp2champ.html |title=Cyprus - List of Cypriot Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Uzvarētāji (1): 1996–97 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/cyprus/ael-limassol/519/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/ael-limassol/startseite/verein/786/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52800/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Limasolas AEL]] 6bim4nxif98zneu5g5csrwgammwhlnw 0 460951 4513707 4289492 2026-08-27T10:39:24Z Vylks 50297 4513707 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0070FF | nos = ''Apollon'' | logo_links = Apollon Limassol logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Απόλλων Λεμεσού''<br />''Apollon Lemesou'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Kipra|Limasola}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1954 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 14 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Cira stadions]] | ietilp = 13 331 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Argentīna}} Ernans Losada | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.apollon.com.cy/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _apollon1920h | pattern_b1 = _apollon1920h | pattern_ra1 = _apollon1920h | pattern_sh1 = _sides_on_white | pattern_so1 = | leftarm1 = 0070FF | body1 = 0070FF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 0070FF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _apollon1920a | pattern_b2 = _apollon1920a | pattern_ra2 = _apollon1920a | pattern_sh2 = _apollon1920a | pattern_so2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''Limasolas "Apollon"''' ({{val|el|Απόλλων Λεμεσού}}) ir [[Kipra]]s sporta klubs no [[Limasola]]s, plašāk pazīstams ar tā profesionālo [[futbols|futbola]] komandu, kas pašlaik spēlē Kipras futbola augstākajā līgā — [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Tas ir dibināts 1954. gadā. Komanda mājas spēles aizvada [[Cira stadions|Cira stadionā]]. ''Apollon'' futbolisti ir četras reizes izcīnījuši Kipras čempiontitulu, deviņas reizes uzvarējuši [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausa]] izcīņā un četras reizes ieguvuši Kipras superkausu. Klubs ir vairākas reizes iekļuvis [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. Klubā ir arī [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] nodaļas. == Sasniegumi == * '''[[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypchamp.html |title=Cyprus - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (4): 1990–91, 1993–94, 2005–06, 2021–22 ** Vicečempioni (6): 1983–84, 1988–89, 1992–93, 1996–97, 2017–18, 2020–21 * '''Kipras kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1965–66, 1966–67, 1985–86, 1991–92, 2000–01, 2009–10, 2012–13, 2015–16, 2016–17 ** Finālisti (9): 1964–65, 1981–82, 1986–87, 1992–93, 1994–95, 1997–98, 2010–11, 2017–18, 2025–26 * '''Kipras superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypsupcuphist.html |title=Cyprus - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 2006, 2016, 2017, 2022 ** Finālisti (11): 1966, 1967, 1982, 1986, 1991, 1992, 1994, 1998, 2001, 2010, 2013 * '''Kipras Otrā divīzija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cyp2champ.html |title=Cyprus - List of Cypriot Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Uzvarētāji (1): 1956–57 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/cyprus/apollon-limassol/518/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/apollon-limassol/startseite/verein/429/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52741/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Limasolas "Apollon"]] em19aahmjblgamwlhujdfjf99obxmxf 0 460956 4513711 4056630 2026-08-27T10:52:18Z Vylks 50297 4513711 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #007711 | nos = Nikosijas "Olympiakos" | logo_links = Olympiakos Nicosia logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Ολυμπιακός Λευκωσίας''<br />''Olympiakos Lefkosias'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Kipra|Nikosija}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 11. vieta | dib = 1931 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Makarija stadions]] | ietilp = 16 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Kipra}} Kosts Serafims | menedžeris = | tren = {{flaga|Kipra}} Georgijs Kostis | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = |pattern_b1 = _spvm1819h |leftarm1 = 007711 |body1 = 000000 |rightarm1 = 007711 |shorts1 = 000000 |socks1 = 000000 |pattern_la2 = _rioave1819t |pattern_b2 = _rioave1819t |pattern_ra2 = _rioave1819t |pattern_sh2 = |pattern_so2 = |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF }} '''Nikosijas "Olympiakos"''' ({{val|el|Ολυμπιακός Λευκωσίας}}) ir profesionāls [[Kipra]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Nikosija]]s, pašlaik spēlē Kipras futbola augstākajā līgā — [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Tas ir dibināts 1931. gadā. Komanda mājas spēles aizvada [[Makarija stadions|Makarija stadionā]]. Kluba futbolisti ir trīs reizes izcīnījuši Kipras čempiontitulu, vienreiz uzvarējuši [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausa]] izcīņā un vienreiz ieguvuši Kipras superkausu. Kluba krāsas ir melna un zaļa. 2011. gadā klubu pārstāvēja Latvijas futbola [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Andrejs Pavlovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/19062011-pavlovs_speles_nikosijas_olympiakos |title=Pavlovs spēlēs Nikosijas "Olympiakos" |date={{dat|2011|6|19||bez}}|accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypchamp.html |title=Cyprus - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (3): 1966–67, 1968–69, 1970–71 ** Vicečempioni (4): 1964–65, 1965–66, 1972–73, 2000–01 * '''Kipras kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1976–77 ** Finālisti (3): 1961–62, 1977–78, 1990–91 * '''Kipras superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypsupcuphist.html |title=Cyprus - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1967 * '''Kipras Otrā divīzija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cyp2champ.html |title=Cyprus - List of Cypriot Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Uzvarētāji (2): 1983–84, 1997–98 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} * [https://int.soccerway.com/teams/cyprus/olympiakos-nicosia-fc/525/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/olympiakos-nikosia/startseite/verein/1402/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Nikosijas "Olympiakos"]] g2foa2q9xi63rg1nj3admcaxgpn3hv9 0 462063 4513391 4329947 2026-08-26T16:01:40Z Bendžamins 76862 4513391 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|14}} | years1 = 2014—2016 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|26|SK|bez}} | name = | playername = Kristofers Nkunku | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years2 = 2015—2019 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | years3 = 2019—2023 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Lanī pie Marnas}} | caps1 = 27 | caps2 = 55 | caps3 = 119 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | currentclub = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | nationalgoals2 = 0 | goals1 = 5 | goals2 = 8 | goals3 = 47 | height = 175 | image = 2022-07-30 Fußball, Männer, DFL-Supercup, RB Leipzig - FC Bayern München 1DX 3321 by Stepro (cropped).jpg | caption = Kristofers Nkunku 2022. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears4 = 2018 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | years4 = 2023—2025 | caps4 = 38 | goals4 = 6 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears5 = 2022— | nationalcaps5 = 18 | nationalgoals5 = 2 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | years5 = 2025— | caps5 = 32 | goals5 = 7 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }}'''Kristofers Nkunku''' ({{Val|fr|Christopher Nkunku}}, dzimis {{Dat|1997|11|14}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Nkunku pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[RB Leipzig]]'', kas viņu īrē no ''[[AC Milan]]''. Iepriekš Nkunku ir spēlējis ''[[Ligue 1]]'' klubā [[Parīzes "Saint-Germain"]] un [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]] * [[Coupe de France]]: 2016—17, 2017—18 * [[Coupe de la Ligue]]: 2016—17, 2017—18 * [[Trophée des Champions]]: 2015, 2016, 2017, 2018 '''Chelsea FC''' * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā un Marnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Nkunku, Kristofers}} [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Nkunku, Kristofers}} [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] mdbd4sil1cf555wjivsyiuotuy1hc3l 0 468530 4513575 4493207 2026-08-27T05:26:54Z Biafra 13794 pap. 4513575 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Ramirent'' Nacionālā basketbola līga | aktuāla_sezona = | logo = Rnbl.png | pikseļi = 200px | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 2020<br />(LBL2: 1992) | moto = | komandas = 21 | valsts = {{LVA}} | čempions = [[RSU/VEF]] | mlapa = [https://nbl.basket.lv/ nbl.basket.lv] }} '''Nacionālā basketbola līga''' (zināma arī kā '''''[[Ramirent]]'' Nacionālā basketbola līga''') ir otrs spēcīgākais vīriešu [[basketbols|basketbola]] klubu turnīrs [[Latvija|Latvijā]]. Tas tika izveidots 2020. gadā uz [[Latvijas Basketbola līga]]s 2. divīzijas ('''LBL2''') bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/latvijas-ligam-jauni-nosaukumi-un-logo-apstiprinati-dalibnieki|title=Latvijas līgām jauni nosaukumi un logo, apstiprināti dalībnieki|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv|archive-date=2024-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20240629141604/https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/latvijas-ligam-jauni-nosaukumi-un-logo-apstiprinati-dalibnieki}}</ref> 2026.—2027. gada sezonā turnīrā piedalās 21 komanda, kas pēc reģionālā principa sadalītas Austrumu un Rietumu grupās. Čempioni var saņemt iespēju spēlēt [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|LBL augstākajā divīzijā]]. == Vēsture == === LBL2 === '''Latvijas Basketbola līgas 2. divīzija''' (LBL2) tika izveidota 1992. gadā. Regulārās sezonas uzvarētājs kļuva par līgas čempionu līdz 2013. gadam, kad tika ieviesti divi posmi — pirmajā notika regulārais sezonas čempionāts, bet otrajā komandas iedalīja divās grupās. Pirmā spēlēja par 1.—10. vietu, bet otrā — par 11.—19. vietu. Pirms 2019.—2020. gada sezonas divīzija ieguva nosaukumu '''''Ramirent'' LBL2''', kā ģenerālsponsoru piesaistot celtniecības tehnikas īres uzņēmumu ''Ramirent''. Turnīram pieteica 22 komandas. TIka mainīta izspēles sistēma — divlīmeņu regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu vietā komandas sadalīja pa Rietumu un Austrumu grupām. Grupu astoņas labākās komandas kvalificējas izslēgšanas turnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-atbalstis-generalsponsors-ramirent-turnirs-saksies-2-oktobri|title=LBL2 atbalstīs ģenerālsponsors “Ramirent”, turnīrs sāksies 2. oktobrī|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/ramirent-lbl2-ar-generalsponsoru-pec-jaunas-sistemas-par-jaunu-kausu|title=Ramirent LBL2: ar ģenerālsponsoru, pēc jaunas sistēmas, par jaunu kausu|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv|archive-date=2024-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20240629141605/https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/ramirent-lbl2-ar-generalsponsoru-pec-jaunas-sistemas-par-jaunu-kausu}}</ref> Šajā sezonā par čempioniem kļuva "[[Gulbenes "Buki"|Gulbenes Buki]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-finals-gulbenes-buki-uzvar-izskirosaja-spele|title=LBL2 fināls: “Gulbenes buki” uzvar izšķirošajā spēlē|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv|archive-date=2024-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20240629111855/https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-finals-gulbenes-buki-uzvar-izskirosaja-spele}}</ref> === NBL === 2020. gadā LBL2 tika pārdēvēta par Nacionālo basketbola līgu. Pirmā NBL sezona 2020.—2021. gada sezona netika pabeigta [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ. 2021.—2022. gada sezonā finālā tikās [[BK Jēkabpils]] un [[BK Jelgava]] komandas. Sērijā ar 3—0 uzvarēja [[BK Jelgava]], bet par finālsērijas MVP atzina Jelgavas komandas saspēles vadītāju [[Kristaps Pļavnieks|Kristapu Pļavnieku]]. Pēc šīs sezonas BK Jēkabpils komanda beidza pastāvēt. 2022.—2023. gada sezonas regulārajā čempionātā [[Gulbenes "Buki"]] uzvarēja Austrumu grupā, kļūstot par pirmo komandu līgas vēsturē, kas visu regulāro sezonu aizvadījusi bez zaudējumiem, savukārt Rietumu grupā uzvarēja "[[Kandava/Anzāģe]]", kas sezonas noslēgumā kļuva par NBL čempioniem. 2024. un 2025. gadā atkal pie čempiontitula tika [[BK Jelgava]], 2024.—2025. gada sezonas finālā uzveicot "[[Mārupe/LU]]" piecu spēļu finālsērijā, kur čempions tika noskaidrots tikai ar pēdējo metienu (68—67).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nbl.basket.lv/ramirent-nbl-finalserijas-bk-jelgava-izvirzas-vadiba/|title=Ramirent NBL: BK “Jelgava” dramatiskā galotnē nosargā titulu, bronza dodas uz Gulbeni|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=NBL|access-date=2025-06-06|date=2025-05-05|language=lv}}</ref> Par 2025.—2026. gada sezonas Nacionālās basketbola līgas čempioniem pirmo reizi kļuva komanda no [[Rīga]]s — [[RSU/VEF]], kas trīs spēļu sērijā ar 3—0 pārspēja Gulbenes "Bukus". {| bgcolor="#f7f8ff" cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse; width: 90%; text-align: center; margin: auto;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Sezona ! Čempioni ! Finālists ! Sērijas rez. ! 1. spēle ! 2. spēle ! 3. spēle ! 4. spēle ! 5. spēle ! Trešā vieta |- | [[2020.—2021. gada NBL sezona|2021]] || ''sezona apturēta (Covid19)'' || || || || || || || |- | [[2021.—2022. gada NBL sezona|2022]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || align="left" | [[BK Jēkabpils]] || 3-0 || 103-82 || 81-63 || 96-85 || || || [[Kandava/Anzāģe]] |- | [[2022.—2023. gada NBL sezona|2023]] || align="left" | [[Kandava/Anzāģe]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || 3-1 || 89-80 || 69-66 || 78-81 || 70-62 || || [[Gulbenes Buki]] |- | [[2023.—2024. gada NBL sezona|2024]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || align="left" | [[Salspils Sporta skola|Salaspils]] || 3-0 || 62-43 || 86-81 || 83-62 || || || [[Gulbenes Buki]] |- | [[2024.—2025. gada NBL sezona|2025]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || align="left" | [[Mārupe/LU]] || 3-2 || 82-69 || 74-75 || 72-78 || 79-67 || 68-67 || [[Gulbenes Buki]] |- | [[2025.—2026. gada NBL sezona|2026]] || align="left" | [[RSU/VEF]] || align="left" | [[Gulbenes Buki]] || 3-0 || 90-77 || 86-78 || 95-60 || || || [[Kandava/Turība]] |- |} == Medaļas == {| bgcolor="#f7f8ff" cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse;width:90%;text-align:center;margin:auto;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Klubs ! Čempions ! Vicečempions ! 3. vieta ! Medaļas kopā ! Čempionu gadi |- | [[BK Jelgava]] | 3 | 1 | 0 | 4 | 2022, 2024, 2025 |- | [[Kandava/Anzāģe]], Kandava/Turība | 1 | 0 | 2 | 3 | 2023 |- | [[RSU/VEF]] | 1 | 0 | 0 | 1 | 2026 |- | [[Gulbenes Buki]] | 0 | 1 | 3 | 4 | |- | [[BK Jēkabpils]] | 0 | 1 | 0 | 1 | |- | [[Salaspils Sporta skola|Salaspils]] | 0 | 1 | 0 | 1 | |- | [[Mārupe/LU]] | 0 | 1 | 0 | 1 | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nbl.basket.lv/ Mājaslapa] {{basketbols-aizmetnis}} {{Basketbols Latvijā}} {{LBL|state=plain}} [[Kategorija:Basketbols Latvijā]] [[Kategorija:Basketbola līgas]] [[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]] n1m9z54w423bbi3bgqs7f4wlbcao4s8 0 468967 4513516 4512475 2026-08-26T21:03:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513516 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Xiaomi Corporation'' | native_name = {{lang|zh-cn|小米集团}} | romanized_name = | logo = Xiaomi logo (2021-).svg | logo_size = 100px | image = XiaomiHangzhouStore.jpg | image_size = 260px | image_caption = ''Xiaomi'' veikals [[Handžou]] | type = [[publiska kapitālsabiedrība]] | industry = {{plainlist| * [[sadzīves elektronika]] * [[datora aparatūra]]}} | foundation = {{dat|2010|4|6||bez}} | founder = [[Lei Juņs]] | location_city = {{vieta|Ķīna|Pekina|Haidiaņas apgabals}} | area_served = visā pasaulē | key_people = {{plainlist| * [[Lei Juņs]] (līdzdibinātājs un izpilddirektors) * Liņs Biņs (prezidents)}} | products = {{plainlist| * [[mobilais tālrunis|mobilie tālruņi]] * [[lietu internets|lietu interneta]] preces}} | revenue = {{increase}} CN¥ 365,906 miljardi (2024)<ref name="Annual Results">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.mi.com/system/files-encrypted/nasdaq_kms/assets/2025/04/24/5-27-15/%E8%8B%B1%E6%96%87.pdf|title=Annual Results|accessdate=31 March 2020}}</ref> | operating_income = {{increase}} CN¥ 24,503 miljardi (2024)<ref name="Annual Results"/> | net_income = {{increase}} CN¥ 23,578 miljardi (2024)<ref name="Annual Results"/> | assets = {{increase}} CN¥ 403,16 miljardi (2024)<ref name="Annual Results"/> | equity = {{increase}} CN¥ 189,2 miljardi (2024)<ref name="Annual Results"/> | num_employees = {{nobr|43 688 (2024. gads)<ref name="Annual Results"/>}} | owner = | subsid = {{plainlist| * ''[[Youpin]]'' * ''[[Meitu]]'' * ''[[Sunmi]]''}} | brands = {{plainlist| * ''[[Pocophone]]'' * ''[[Redmi]]'' * ''[[Mijia]]'' * ''[[Black Shark]]''}} }} '''''Xiaomi''''' ({{val|zh|小米}}, {{izrunā|ɕjǎu.mì}} — ''Sjaomi'',<ref>Atveidojot uzņēmuma nosaukumu pēc [[piņjiņa tabula]]s, latviski tā nosaukums skan '''Sjaomi'''.</ref> "[[prosa]]s grauds"<ref>{{Ziņu atsauce |last=Wong |first=Sue-Lin |date=29 October 2012 |title=Challenging Apple by Imitation |url=https://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html |url-access= |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130507214352/http://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html |archive-date=7 May 2013 |work=[[The New York Times]]}}</ref>) ir [[Ķīna]]s starptautisks tehnoloģiju uzņēmums. Uzņēmuma galvenie produkti ir [[viedmājoklis|viedmājokļa]] un [[lietu internets|lietu interneta]] ierīces, programmatūras un elektroautomobiļi. ''Xiaomi'' dibināts 2010. gadā Ķīnas galvaspilsētā [[Pekina|Pekinā]]. 2026. gadā uzņēmums ieņēma 232. vietu ''[[Fortune Global 500]]'' sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fortune.com/ranking/global500/|title=Fortune Global 500|website=Fortune|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2025. gadā ''Xiaomi'' noslēdza reklāmas līgumu ar [[Xiaomi arēna|Arēnu Rīga]], saskaņā ar kuru tā piecus gadus sauksies "Xiaomi Arēna".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/|title=“Arēna Rīga” pārtop par “Xiaomi Arēnu” – jauns nosaukums, jauni plāni|website=tv3.lv|access-date=2025-01-27|date=2025-01-27|language=lv|archive-date=2025-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250127165133/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/}}</ref> == Vēsture == === 2010.—2013. gads === 2010. gada 6. aprīlī ''Xiaomi'' līdzdibināja Lei Džuns un vēl seši citi: * Lins Bins (林斌), ''Google'' Ķīnas Inženierzinātņu institūta viceprezidents * Džou Guanpins (周光平), ''Motorola'' Pekinas pētniecības un attīstības centra vecākais direktors * Liu De (刘德), Pekinas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Rūpnieciskā dizaina katedras vadītājs * Li Vaņcjans (黎万强), ''Kingsoft Dictionary'' ģenerāldirektors * Huans Dzjandzi (黄江吉), galvenais attīstības vadītājs * Hongs Fens (洪峰), Google Ķīnas vecākais produktu vadītājs Lejs bija strādājis ''Kingsoft'' kā vadītājs un bijis iesaistīts Joyo.com dibināšanā un pārvaldībā, pēdējais no tiem 2004. gadā tika pārdots Amazon par 75 miljoniem ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html|title=Challenging Apple by Imitation|work=The New York Times|access-date=2026-08-24|date=2012-10-29|last=Wong|first=Sue-Lin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Uzņēmuma dibināšanas laikā Lei nebija apmierināts ar citu mobilo tālruņu ražotāju produktiem un domāja, ka varētu izveidot labāku produktu. 2010. gada 16. augustā ''Xiaomi'' laida klajā savu pirmo ''[[Android]]'' bāzes programmaparatūru [[MIUI]] (tagad ''[[Xiaomi HyperOS]]'').<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/Xiaomi/status/1293152991025848321|title=Xiaomi (@Xiaomi) on X|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-08-24|date=2020-08-11|language=en-US}}</ref> 2010. gadā uzņēmums [[A sērija]]s kārtā piesaistīja 41 miljonu ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thenextweb.com/news/chinese-smartphone-maker-xiaomi-confirms-new-216-million-round-of-funding|title=Chinese smartphone maker Xiaomi confirms new $216 million round of funding}}</ref> 2011. gada augustā uzņēmums laida klajā savu pirmo tālruni — ''[[Xiaomi Mi 1]]''. Ierīcei bija ''Xiaomi'' MIUI programmaparatūra un ''Android'' instalācija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html|title=Challenging Apple by Imitation|work=The New York Times|access-date=2026-08-24|date=2012-10-29|last=Wong|first=Sue-Lin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/2011-08-16-xiaomi-m1-with-miui-os-a-310-phone-with-1-5ghz-dual-core-soc-a.html|title=Xiaomi Phone with MIUI OS: a $310 Android with 1.5GHz dual-core SoC and other surprises|last=Lai|first=Richard|website=Engadget|access-date=2026-08-24|date=2011-08-16|language=en-US}}</ref> 2011. gada decembrī uzņēmums B sērijas kārtā piesaistīja 90 miljonus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://thenextweb.com/news/chinese-smartphone-maker-xiaomi-confirms-new-216-million-round-of-funding|title=Chinese Phone Maker Raises $216 Million Series C Funding|work=TNW {{!}} Asia|access-date=2026-08-24|date=2012-06-26|last=Russell|first=Jon|language=en-US}}</ref> 2012. gada jūnijā uzņēmums C sērijas finansējuma kārtā piesaistīja 216 miljonus ASV dolāru ar 4 miljardu ASV dolāru novērtējumu. Pirmajā finansējuma kārtā piedalījās institucionālie investori, tostarp ''[[Temasek Holdings]]'', ''[[IDG Capital]]'', ''[[Qiming Venture Partners]]'' un ''[[Qualcomm]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html|title=Challenging Apple by Imitation|work=The New York Times|access-date=2026-08-24|date=2012-10-29|last=Wong|first=Sue-Lin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcworld.com/article/2047772/xiaomi-the-money-who-is-this-mobile-company-thats-poaching-techs-top-shelf-talent-.html|title=Xiaomi the money! Who is this mobile company that's poaching Tech's top shelf talent?|work=PCWorld|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2013. gada augustā uzņēmums nolīga [[Hugo Barra|Hugo Barru]] no Google, kur viņš bija Android platformas produktu pārvaldības viceprezidents.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/technology-23879496|title=Google executive Hugo Barra poached by China's Xiaomi|work=BBC News|access-date=2026-08-24|date=2013-08-29|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2013-08-29/what-ex-google-exec-hugo-barra-can-do-for-chinas-xiaomi|title=What Ex-Google Exec Hugo Barra Can Do for China's Xiaomi|work=Bloomberg.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/simonmontlake/2013/08/28/chinas-xiaomi-hires-ex-google-vp-to-run-overseas-business/|title=China's Xiaomi Hires Ex-Google VP To Run Overseas Business|last=Montlake|first=Simon|website=Forbes|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tomshardware.com/news/hugo-barra-sergey-brin-susan-wojcicki-xiaomi-google,24054.html|title=Google Executive Departs During "Love Quadrangle" Rumors|last=October|first=Kevin Parrish Former Android VP Hugo Barra will serve as Vice President of China's Xiaomi Global in|website=Tom's Hardware|access-date=2026-08-24|date=2013-08-29|language=en}}</ref> Viņš tika pieņemts darbā par Xiaomi [[Viceprezidents|viceprezidentu]], lai paplašinātu uzņēmumu ārpus kontinentālās Ķīnas, padarot Xiaomi par pirmo viedtālruņu pārdošanas uzņēmumu, kas pārvilināja vecāko darbinieku no Google Android komandas. Viņš pameta uzņēmumu 2017. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2017/01/22/hugo-barra-is-leaving-his-position-as-head-of-international-at-xiaomi-after-3-5-years/|title=Hugo Barra is leaving his position as head of international at Xiaomi after 3.5 years|last=Russell|first=Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2017-01-23|language=en-US}}</ref> 2013. gada septembrī ''Xiaomi'' paziņoja par savu viedtālruni ''Xiaomi Mi 3'' un ''Android'' bāzes 47 collu 3D saderīgu viedtelevizoru, ko salika ''[[Sony]]'' televizoru ražotājs [[Taivāna (sala)|Taivānas]] uzņēmums ''[[Wistron]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/2013-09-05-xiaomi-miphone-3-xiaomi-tv-china-android.html|title=Xiaomi unveils new Android-powered 5-inch MI3, 47-inch smart TV in China|last=Lawler|first=Richard|website=Engadget|access-date=2026-08-24|date=2013-09-05|language=en-US}}</ref> 2013. gada oktobrī tas kļuva par piekto visvairāk izmantoto viedtālruņu zīmolu Ķīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitimes.com/news/a20131003PR207.html|title=Xiaomi outperforms HTC to become fifth most used smartphone brand in China, says TrendForce|last=Taipei|first=Steve Shen, DIGITIMES|website=DIGITIMES|access-date=2026-08-24|date=2013-10-03|language=en}}</ref> 2013. gadā ''Xiaomi'' pārdeva 18,7 miljonus viedtālruņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techinasia.com/xiaomi-sold-26-million-phones-in-first-half-2014|title=Tech in Asia - Connecting Asia's startup ecosystem|website=www.techinasia.com|access-date=2026-08-24|language=en-US}}</ref> === 2014—2020 === 2014. gada februārī ''Xiaomi'' paziņoja par savu paplašināšanos ārpus Ķīnas, atverot starptautisku galveno mītni Singapūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2014/02/13/xiaomi-sets-singapore-launch-date-as-it-prepares-for-global-expansion/|title=Xiaomi Sets Singapore Launch Date As It Prepares For Global Expansion|last=Shu|first=Catherine|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2014-02-14|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hardwarezone.com.sg/mobile/smartphones/tech-news-xiaomi-set-international-headquarters-singapore|title=Xiaomi to Set Up International Headquarters in Singapore|website=HardwareZone Singapore|access-date=2026-08-24|date=2014-02-19|language=en-SG}}</ref> 2014. gada aprīlī ''Xiaomi'' iegādājās domēna vārdu mi.com par rekordlielu summu 3,6 miljoni ASV dolāru, kas ir visdārgākais domēna vārds, kāds jebkad iegādāts Ķīnā, aizstājot xiaomi.com kā uzņēmuma galveno domēna vārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/tech/mobile/xiaomi-spent-3-6m-on-new-two-letter-domain/|title=Xiaomi spends $3.6 million on new two-letter domain - CNET|last=bio|first=See full|access-date=2026-08-24|date=2014-04-25|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://gsminsider.com/2014/04/xiaomi-purchased-mi-com-domain-record-3-6-million-new-url-global-users/|title=XiaoMi Purchased Mi.com Domain For A Record $3.6 Million, New URL For Global Users|work=GSM Insider - Gadgets News From The Insider|access-date=2026-08-24|date=2014-04-22|language=en-US}}</ref> 2014. gada septembrī ''Xiaomi'' iegādājās 24,7 % Roborock akciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2020/09/03/dyson-challenger-dreame-raises-15-million/|title=Xiaomi backs Dyson's Chinese challenger Dreame in $15 million round|last=Liao|first=Rita|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2020-09-03|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gizmochina.com/2020/02/24/xiaomi-backed-roborock-ipo/|title=Xiaomi-backed Roborock gets listed; raises $641 million|last=Jeet|website=Gizmochina|access-date=2026-08-24|date=2020-02-24|language=en-US}}</ref> 2014. gada decembrī ''Xiaomi'' piesaistīja 1,1 miljardu ASV dolāru ar novērtējumu vairāk nekā 45 miljardu ASV dolāru apmērā, padarot to par vienu no vērtīgākajiem privātajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē. Finansējuma kārtu vadīja Honkongā bāzētais tehnoloģiju fonds All-Stars Investment Limited, kuru vadīja bijušais Morgan Stanley analītiķis Ričards Dži.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/xiaomi-raises-over-1-billion-valuation-exceeds-45-billion-2014-12|title=The 'Apple Of China' Raises Over $1 Billion, Valuation Skyrockets To More Than $45 Billion|last=Smith|first=Dave|website=Business Insider|access-date=2026-08-24|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caixinglobal.com/2018-07-06/xiaomi-ceo-tries-to-follow-in-steve-jobs-footsteps-101304441.html|title=Xiaomi CEO Tries to Follow in Steve Jobs’ Footsteps - Caixin Global|website=www.caixinglobal.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marketwatch.com/story/xiaomi-raises-another-11-billion-to-become-most-valuable-tech-start-up-2014-12-29|title=Xiaomi raises another $1.1 billion to become most-valuable tech start-up|last=Carew|first=Douglas MacMillan,Rick|website=MarketWatch|access-date=2026-08-24|date=2014-12-29|language=EN-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://online.wsj.com/articles/chinas-xiaomi-raises-over-1-billion-in-investment-round-1419093589|title=China’s Xiaomi Valued at More Than $45 Billion|work=Wall Street Journal|access-date=2026-08-24|date=2014-12-20|last=Osawa|first=Juro|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> 2014. gadā uzņēmums pārdeva vairāk nekā 60 miljonus viedtālruņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2015/01/03/xiaomi-2014/|title=Xiaomi Confirms It Sold 61M Phones In 2014, Has Plans To Expand To More Countries|last=Russell|first=Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2015-01-04|language=en-US}}</ref> 2014. gadā 94% no uzņēmuma ieņēmumiem nāca no mobilo tālruņu pārdošanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/opinion/articles/2014-11-06/xiaomi-s-killer-app-its-business-model|title=Xiaomi's Killer App Is Its Business Model|work=Bloomberg.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2015. gada aprīlī Ratan Tata iegādājās daļu uzņēmumā ''Xiaomi''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.in/latest/corporate/story/ratan-tata-acquires-stake-in-chinese-handset-maker-xiaomi-50191-2015-04-27|title=Ratan Tata acquires stake in Xiaomi - BusinessToday|website=Business Today|access-date=2026-08-24|date=2015-04-27|language=en}}</ref> 2015. gada 30. jūnijā ''Xiaomi'' paziņoja par paplašināšanos [[Brazīlija|Brazīlijā]], laižot klajā vietēji ražoto ''[[Redmi]]'' 2; tā bija pirmā reize, kad uzņēmums salika viedtālruni ārpus Ķīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2015/06/30/xiaomi-brasil/|title=Xiaomi Expands Its Empire To Brazil, Will Sell First Smartphone There July 7|last=Russell|first=Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2015-06-30|language=en-US}}</ref> Tomēr uzņēmums pameta Brazīliju 2016. gada otrajā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techtudo.com.br/noticias/2017/01/xiaomi-abandona-lojas-virtuais-e-some-da-internet-brasileira.ghtml|title=Xiaomi abandona lojas virtuais e some da internet brasileira|website=TechTudo|access-date=2026-08-24|date=2017-01-19|language=pt-BR}}</ref> 2016. gada 26. februārī ''Xiaomi'' laida klajā Mi5, ko darbina ''Qualcomm Snapdragon 820'' procesors.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/technology-35648857|title=MWC 2016: Xiaomi unveils ceramic-backed Mi5 smartphone|work=BBC News|access-date=2026-08-24|date=2016-02-24|language=en-GB}}</ref> 2016. gada 3. martā ''Xiaomi'' Indijā laida klajā Redmi Note 3 Pro, kas bija pirmais viedtālrunis, ko darbina Qualcomm Snapdragon 650 procesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gadgets360.com/mobiles/news/xiaomi-redmi-note-3-india-launch-set-for-march-3-805285|title=Xiaomi Redmi Note 3 India Launch Set for March 3}}</ref> 2016. gada 10. maijā ''Xiaomi'' laida klajā ''Mi Max'', ko darbina ''Qualcomm Snapdragon 650/652'' procesors.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/parmyolson/2016/05/10/xiaomi-launches-its-biggest-phone-the-6-4-inch-mi-max/|title=Xiaomi Launches Its Biggest Phone, The 6.4-Inch Mi Max|work=Forbes|access-date=2026-08-24|last=Olson|first=Parmy|language=en}}</ref> 2016. gada jūnijā uzņēmums ieguva patentus no ''[[Microsoft]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.computerworld.com/article/3077439/xiaomi-acquires-patents-from-microsoft-ahead-of-us-entry-plans.html|title=Xiaomi acquires patents from Microsoft ahead of US entry plans|work=Computerworld|access-date=2026-08-24|last=Ribeiro|first=John|language=en|archive-date=2021-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210916024123/https://www.computerworld.com/article/3077439/xiaomi-acquires-patents-from-microsoft-ahead-of-us-entry-plans.html}}</ref> 2016. gada septembrī ''Xiaomi'' uzsāka pārdošanu Eiropas Savienībā (ES), sadarbojoties ar ABC Data.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnomics.eu/channelnomics-eu/news/2472005/chinese-device-giant-xiaomi-makes-european-channel-debut-with-abc-data|title=hinese-device-giant-xiaomi-makes-european-channel-debut-with-abc-data|access-date={{dat|2026|08|24||bez}}|archive-date={{dat|2017|01|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170111144746/http://www.channelnomics.eu/channelnomics-eu/news/2472005/chinese-device-giant-xiaomi-makes-european-channel-debut-with-abc-data}}</ref> Tāpat 2016. gada septembrī ''Roborock'' izlaida ''Xiaomi Mi Robot'' putekļsūcēju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://smartrobotreviews.com/s/robot-vacuums/roborock-vs.-xiaomi-are-not-the-same-robots/|title=Roborock vs. Xiaomi Are Not The Same Robots|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://smartrobotreviews.com/g/rv/xiaomi-mi-robot/|title=Xiaomi Mi Robot|website=smartrobotreviews.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2016. gada 26. oktobrī ''Xiaomi'' laida klajā ''Mi Mix'', ko darbina ''Qualcomm Snapdragon'' 821 procesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://indianexpress.com/article/technology/mobile-tabs/xiaomi-mi-mix-specifications-price-features-china-concept-phone-3101926/|title=Xiaomi Mi Mix launched in China: Specifications, price of the edgeless phone|website=The Indian Express|access-date=2026-08-24|date=2016-10-25|language=en}}</ref> 2017. gada 22. martā ''Xiaomi'' paziņoja, ka sadarbībā ar līgumražotāju ''[[Foxconn]]'' plāno izveidot otru ražotni Indijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.firstpost.com/tech/news-analysis/xiaomi-partners-with-foxconn-to-open-second-manufacturing-unit-in-andhra-pradesh-3699573.html|title=Xiaomi partners with Foxconn to open second manufacturing unit in Andhra Pradesh|work=Firstpost|access-date=2026-08-24|date=2017-03-20|language=fp-IN}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eiu.com/n/content/the-eiu-update/|title=Global Market Insights {{!}} The EIU Update|website=Economist Intelligence Unit|access-date=2026-08-24|language=en-GB}}</ref> 2017. gada 19. aprīlī ''Xiaomi'' laida klajā Mi6, ko darbina ''Qualcomm Snapdragon 835'' procesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2017/04/19/xiaomi-mi-6-launch-specs-price.html|title=Xiaomi’s latest $362 flagship phone has the same chip as Samsung’s Galaxy S8 and no headphone jack|last=Kharpal|first=Arjun|website=CNBC|access-date=2026-08-24|date=2017-04-19|language=en}}</ref> 2017. gada jūlijā uzņēmums noslēdza patentu licencēšanas līgumu ar ''[[Nokia]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2017/07/05/nokia-and-xiaomi-ink-patent-and-equipment-deal-xiaomi-buys-nokia-patents/|title=Nokia and Xiaomi ink patent and equipment deal, Xiaomi buys Nokia patents|last=Russell|first=Ingrid Lunden, Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2017-07-05|language=en-US}}</ref> 2017. gada 5. septembrī ''Xiaomi'' izlaida ''[[Xiaomi Mi A1]]'', pirmo ''[[Android One]]'' viedtālruni ar saukli: “Izveidojis ''Xiaomi'', darbina ''Google''”. ''Xiaomi'' paziņoja, ka 2017. gada sākumā sāka sadarboties ar ''Google'' pie Mi A1 Android One viedtālruņa. Bija pieejama arī alternatīva tālruņa versija ar MIUI — MI 5X.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2017/9/5/16254256/xiaomi-mi-a1-android-one-flagship-announced-india|title=Xiaomi’s Mi A1 is a flagship Android One phone for India|last=Byford|first=Sam|website=The Verge|access-date=2026-08-24|date=2017-09-05|language=en-US}}</ref> 2017. gadā ''Xiaomi'' atvēra Mi veikalus [[Indija|Indijā]], [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. Pirmais Mi veikals ES tika atvērts [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]], 2017. gada oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techniktest-online.de/allgemein/xiaomi-store-eroeffnet-in-athen/|title=Xiaomi in Europa? - Xiaomi Store eröffnet in Athen|website=Techniktest-Online|access-date=2026-08-24|date=2017-10-08|language=de-DE}}</ref> 2017. gada 3. ceturksnī Xiaomi apsteidza [[Samsung]] un kļuva par lielāko viedtālruņu zīmolu Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/technology/news/story/xiaomi-catches-up-with-samsung-to-become-india-top-smartphone-company-on-back-of-redmi-note-4-1095666-2017-11-14|title=Xiaomi joins Samsung to become India's top smartphone company on back of Redmi Note 4|last=Singh|first=Saurabh|website=India Today|access-date=2026-08-24|date=2017-11-14|language=en}}</ref> Xiaomi šajā ceturksnī pārdeva 9,2 miljonus vienību. 2017. gada 7. novembrī Xiaomi uzsāka pārdošanu [[Spānija|Spānijā]] un [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2017/11/7/16610720/xiaomi-spain-mi-mix-2-launch-europe-android-business|title=Xiaomi expands into western Europe with flagship Mi Mix 2 at the vanguard|last=Savov|first=Vlad|website=The Verge|access-date=2026-08-24|date=2017-11-07|language=en-US}}</ref> 2018. gada aprīlī ''Xiaomi'' paziņoja par spēļu viedtālruņu zīmolu ar nosaukumu Black Shark. Tam bija 6 GB RAM apvienojumā ar ''Snapdragon 845 SoC'', un tā cena bija 508 ASV dolāru, kas bija mazāk nekā konkurentiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.firstpost.com/tech/news-analysis/xiaomi-announces-black-shark-gaming-smartphone-with-snapdragon-845-8-gb-ram-at-2999-yuan-4430755.html|title=Xiaomi announces Black Shark gaming smartphone with Snapdragon 845, 6 GB RAM at CNY 2,999|work=Firstpost|access-date=2026-08-24|date=2018-04-13|language=fp-IN}}</ref> 2018. gada 2. maijā ''Xiaomi'' paziņoja par Mi Music un Mi Video palaišanu, lai piedāvātu "pievienotās vērtības interneta pakalpojumus" Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caixinglobal.com/2018-05-03/xiaomi-rolls-out-music-video-apps-in-india-101266004.html|title=Xiaomi Rolls Out Music, Video Apps in India - Caixin Global|website=www.caixinglobal.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2018. gada 3. maijā ''Xiaomi'' paziņoja par partnerību ar 3, lai pārdotu viedtālruņus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Dānija|Dānijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2018/5/3/17315420/xiaomi-availability-europe-ck-hutchison|title=Xiaomi’s availability is expanding in Europe|last=Deahl|first=Dani|website=The Verge|access-date=2026-08-24|date=2018-05-03|language=en-US}}</ref> 2018. gada maijā ''Xiaomi'' sāka pārdot viedās mājas produktus Amerikas Savienotajās Valstīs, izmantojot Amazon.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2018/05/10/xiaomi-is-bringing-its-smart-home-devices-to-the-us-but-still-no-phones-yet/|title=Xiaomi is bringing its smart home devices to the US -- but still no phones yet|last=Russell|first=Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2018-05-11|language=en-US}}</ref> 2018. gada jūnijā ''Xiaomi'' kļuva par publisku uzņēmumu, izmantojot sākotnējo publisko piedāvājumu Honkongas biržā, piesaistot 4,72 miljardus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-xiaomi-ipo/chinas-xiaomi-raises-4-72-billion-after-pricing-hk-ipo-at-bottom-of-range-sources-idUSKBN1JP0EC|title=China's Xiaomi raises $4.72 billion after pricing HK IPO at bottom of range: sources|work=U.S.|access-date=2026-08-24|last=Fiona Lau, Julie Zhu|language=en-US}}</ref> 2018. gada 7. augustā ''Xiaomi'' paziņoja, ka ''Holitech Technology Co. Ltd.'', ''Xiaomi'' galvenais piegādātājs, nākamo trīs gadu laikā ieguldīs līdz 200 miljoniem ASV dolāru, lai izveidotu jaunu lielu rūpnīcu Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caixinglobal.com/2018-08-07/smartphone-upstart-xiaomi-brings-partner-to-india-to-curry-local-favor-101312616.html|title=Smartphone Upstart Xiaomi Brings Partner to India to Curry Local Favor - Caixin Global|website=www.caixinglobal.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2018. gada augustā uzņēmums paziņoja par POCO kā vidējas klases viedtālruņu līniju, kas pirmo reizi tika laista klajā Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gadgets360.com/mobiles/news/xiaomi-poco-f1-price-in-india-rs-20999-launch-specifications-flipkart-1904263|title=Xiaomi Launches Poco F1 With Snapdragon 845 SoC and Starting Price of Rs. 20,999 to Take on OnePlus 6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gizmochina.com/2020/11/24/poco-global-announces-that-it-is-now-an-independent-brand/|title=POCO Global announces that it is now an independent brand|last=Onawole|first=Habeeb|website=Gizmochina|access-date=2026-08-24|date=2020-11-24|language=en-US}}</ref> 2018. gada 4. ceturksnī ''Xiaomi Pocophone F1'' kļuva par vislabāk pārdoto viedtālruni tiešsaistē Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gizmochina.com/2019/03/29/xiaomi-poco-f1-surpasses-oneplus-6-to-become-no-1-smartphone-in-online-sales-in-india/|title=Xiaomi Poco F1 surpasses OnePlus 6 to become no. 1 smartphone in online sales in India|last=Valiyathara|first=Anvinraj|website=Gizmochina|access-date=2026-08-24|date=2019-03-29|language=en-US}}</ref> Pocophone dažkārt tika dēvēts par "flagmaņa slepkavu", jo tas piedāvāja augstas klases specifikācijas par pieņemamu cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.notebookcheck.net/Killing-the-flagship-killer-Xiaomi-s-new-Poco-F1-is-just-too-enticing-to-ignore.324000.0.html|title=Killing the flagship killer — Xiaomi's new Poco F1 is just too enticing to ignore|last=Subramaniam|first=Vaidyanathan|website=Notebookcheck|access-date=2026-08-24|date=2018-08-22|language=en}}</ref> Uzņēmums atvēra jaunu galveno mītni Pekinā 2019. gada jūlijā pēc gandrīz četru gadu ilgas būvniecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yicaiglobal.com/news/xiaomi-opens-new-usd6684-million-hq-in-beijing|title=Xiaomi Opens New Beijing HQ After Four Years and USD668 Million|website=www.yicaiglobal.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2019. gada oktobrī uzņēmums paziņoja, ka 2020. gadā laidīs klajā vairāk nekā 10 5G tālruņus, tostarp Mi 10/10 Pro ar 5G funkcionalitāti. 2019. gada 5. novembrī ''Xiaomi'' paziņoja par ienākšanu Japānas tirgū. Cenšoties iekļūt Japānas viedtālruņu tirgū, tas izveidoja meitasuzņēmumu ''Xiaomi Japan''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gizmochina.com/2019/11/05/xiaomi-plans-to-enter-japan-by-2020/|title=Xiaomi plans to enter Japan by 2020|last=Valiyathara|first=Anvinraj|website=Gizmochina|access-date=2026-08-24|date=2019-11-05|language=en-US}}</ref> 2020. gada 17. janvārī ''POCO India'' kļuva par atsevišķu ''Xiaomi'' apakšzīmolu ar sākuma līmeņa un vidējas klases ierīcēm, kam sekoja tā globālais analogs 2020. gada 24. novembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.gadgets360.com/mobiles/news/poco-global-spin-off-independent-brand-separate-xiaomi-m3-smartphone-2330007|title=Poco Separating from Xiaomi to Become an Independent Global Brand|work=Gadgets 360|access-date=2026-08-24|language=en|archive-date=2023-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230602043544/https://www.gadgets360.com/mobiles/news/poco-global-spin-off-independent-brand-separate-xiaomi-m3-smartphone-2330007}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.gadgets360.com/mobiles/news/poco-global-spin-off-independent-brand-separate-xiaomi-m3-smartphone-2330007|title=Poco Separating from Xiaomi to Become an Independent Global Brand|work=Gadgets 360|access-date=2026-08-24|language=en|archive-date=2023-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230602043544/https://www.gadgets360.com/mobiles/news/poco-global-spin-off-independent-brand-separate-xiaomi-m3-smartphone-2330007}}</ref> 2020. gada martā ''Xiaomi'' laida klajā savu pirmo salokāmo tālruni Mi Mix Fold. Darbina ''Qualcomm Snapdragon 888'' ar 8,01 collas salokāmu AMOLED displeju atvērtā veidā un 6,5 collu ārējo displeju salocītā veidā. 2020. gada martā ''Xiaomi'' prezentēja savu jauno 40 W bezvadu uzlādes risinājumu, kas spēja pilnībā uzlādēt viedtālruni ar 4000 mAh akumulatoru no tukšas uzlādes 40 minūtēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/tech/mobile/xiaomi-unveils-its-first-foldable-phone-the-mi-mix-fold/|title=Xiaomi unveils its first foldable phone, the Mi Mix Fold - CNET|last=bio|first=See full|access-date=2026-08-24|date=2021-03-30|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.androidcentral.com/xiaomi-demos-40w-wireless-charging-tech|title=Xiaomi's new wireless charging tech can fully charge a 4000mAh battery in 40 minutes|last=Mohan|first=Babu|website=Android Central|access-date=2026-08-24|date=2020-03-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gsmarena.com/xiaomi_demos_40w_wireless_fast_charger_-news-41776.php|title=Xiaomi demoes 40W wireless fast charger|last=Michail|website=GSMArena.com|access-date=2026-08-24|language=en-US}}</ref> 2020. gada oktobrī ''Xiaomi'' kļuva par trešo lielāko viedtālruņu ražotāju pasaulē pēc piegāžu apjoma, 2020. gada 3. ceturksnī piegādājot 46,2 miljonus tālruņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://asia.nikkei.com/business/business-trends/china-s-xiaomi-surpasses-apple-as-world-s-no.-3-smartphone-maker|title=China's Xiaomi surpasses Apple as world's No. 3 smartphone maker|last=Ting-Fang|first=Cheng|last2=Li|first2=Lauly|website=Nikkei Asia|access-date=2026-08-24|language=en|last3=writers|first3=Nikkei staff}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīnas uzņēmumi]] po2m6c69zv7ykwbuq1aihj54t0kk5ep 0 475228 4513366 4367887 2026-08-26T15:26:31Z Biafra 13794 +navig. veidne 4513366 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Džimijs Batlers | vārds_orig = ''Jimmy Butler'' | attēls = Jimmy Butler (2022 All-Star Weekend) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Džimijs Batlers 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|14}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Teksasa|Hjūstona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=104}} | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Tomball'' ([[Teksasa]]) | koledža = | augstskola = ''Tyler JC''<br>''Marquette'' | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 10 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 30., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Čikāgas "Bulls"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2011|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2017|fs=yes}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2018|fs=yes}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "76ers"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2024|end}}—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 6× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2015}}–{{nasg|2018}}, {{nasg|2020}}, {{nasg|2022}})</small> * [[All-NBA Team|NBA otrā izlase]] <small>({{nbay|2022|end}})</small> * 4× [[All-NBA Third Team|NBA trešā izlase]] <small>({{nbay|2016|end}}, {{nbay|2017|end}}, {{nbay|2019|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * 5× [[NBA All-Defensive Second Team|NBA aizsardzības otrā izlase]] <small>({{nbay|2013|end}}-{{nbay|2015|end}}, {{nbay|2017|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2014|end}})</small> * NBA līderis pārķertajās piespēlēs <small>({{nbay|2020|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{flag|ASV}}}} {{MedalSport | [[Attēls:basketball pictogram.svg|20px]] [[Basketbols]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]]|[[Basketbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Džimijs Batlers''' ({{val|en|Jimmy Butler III}}; dzimis {{dat|1989|9|14}} [[Hjūstona|Hjūstonā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. No 2025. gada februāra pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Goldensteitas "Warriors"]]. Dž. Batlers sešas reizes ir izpelnījies godu piedalīties [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]], atzīts par [[2014.—2015. gada NBA sezona]]s [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|progresējušāko spēlētāju]]. {{oss|V=2016|L=Ģ}} čempions. Dž. Batleram ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība. Tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām. == Karjera == Pēc vienas sezonas zemāka līmeņa koledžā, par viņu interesi izrādīja [[NCAA]] augstskola ''Marquette'', kurā Dž. Batlers nospēlēja trīs sezonas. [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA draftā]] viņu ar kopējo 30. kārtas numuru izraudzījās [[Čikāgas "Bulls"]], kur Dž. Batlers nospēlēja sešas sezonas, kopš trešās sezonas kļūstot par komandas pirmā piecinieka spēlētāju. 2016. gada 14. janvārī aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūdams 53 punktus uzvarā pār [[Filadelfijas "76ers"]] (115—111 pagarinājumā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20160114/CHIPHI/gameinfo.html|title=Butler scores career-high 53 to lead Bulls over 76ers in OT|work=NBA.com|date=January 14, 2016|access-date=January 14, 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160113022039/http://www.nba.com/games/20160114/CHIPHI/gameinfo.html|archive-date=January 13, 2016}}</ref> Atzīts par [[2014.—2015. gada NBA sezona]]s [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|progresējušāko spēlētāju]]. 2017. gada jūnijā Dž. Batlers kopā ar pirmās kārtas drafta izvēli tika aizmainīts uz [[Minesotas "Timberwolves"]] pret [[Zeks Lavīns|Zeku Lavīnu]], [[Kriss Danns|Krisu Dannu]] un pirmās kārtas drafta tiesībām (tika draftēts [[Lauri Markanens]]). Pēc vienas sezonas "Timberwolves" Dž. Batlers pieprasīja, lai komanda viņu aizmaina, un 2018. gada novembrī viņš kopā ar [[Džastins Patons|Džastinu Patonu]] devās uz [[Filadelfijas "76ers"]] apmaiņā pret [[Džerīds Bailess|Džerīdu Bailesu]], [[Roberts Kovintons|Robertu Kovintonu]], [[Dario Šaričs|Dario Šariču]] un otrās kārtas drafta izvēli. 2019. gada jūlijā Dž. Batlers noslēdza līgumu ar [[Maiami "Heat"]] pēc ''sign and trade'' darījuma, kurā bija iesaistītas četras komandas (komandas mainīja arī [[Maijerss Leonards]], [[Džošs Ričardsons]], [[Hasans Vaitsaids]], [[Mo Harkless]] un drafta tiesības uz [[Matiass Lesorts|Matiasu Lesortu]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/heat/news/heat-acquire-butler-leonard-190706|title=HEAT Acquire Butler And Leonard|website=www.nba.com|access-date=2023-07-07|language=en}}</ref> Maiami komanda aizvadīja lielisku sezonu, sasniedzot 2020. gada [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]], kurā sešās spēlēs piekāpās čempioniem [[Losandželosas "Lakers"]]. Vēlreiz finālsēriju "Heat" ar Dž Batleru līdera lomā negaidīti sasniedza 2023. gadā, kad piekāpās [[Denveras "Nuggets"]]. [[2024.—2025. gada NBA sezona|2024.—2025. gada NBA sezonā]] Dž. Batlers pieprasīja, lai komanda viņu aizmaina, jo bija neapmierināts ar komandas nespēju nopietni pastiprināt sastāvu un cīnīties par čempiontitulu, kā arī juta, ka organizācija vairs nepiedāvā viņam tik lielu lomu kā iepriekšējos gados. 2025. gada februārī viņš nokļuva [[Goldensteitas "Warriors"]] piecu komandu maiņas darījumā, kura ietvaros [[Endrū Viginss]] devās pretējā virzienā un pievienojās "Heat".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/warriors/news/warriors-acquire-five-time-all-nba-forward-jimmy-butler-from-heat-20250206|title=Warriors Acquire Five-Time All-NBA Forward Jimmy Butler From Heat|website=www.nba.com|access-date=2025-07-15|language=en}}</ref> "Warriors" sastāvā Dž. Batlers kļuva par vienu no komandes līderiem (līdzās [[Stefens Karijs|Stefenam Karijam]]) un jau pirmajā sezonā viņiem izdevās pārvarēt izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, pārspējot augstāk izlikto [[Hjūstonas "Rockets"]]. Pārstāv [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola izlasi]], kuras sastāvā uzvarēja {{oss|V=2016|L=L}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{DEFAULTSORT:Batlers, Džimijs}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "76ers" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 97wid8c0lgdfxykhkmeph8zoqgwqy6m 4513375 4513366 2026-08-26T15:36:08Z Biafra 13794 4513375 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Džimijs Batlers | vārds_orig = ''Jimmy Butler'' | attēls = Jimmy Butler (2022 All-Star Weekend) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Džimijs Batlers 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|14}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Teksasa|Hjūstona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=104}} | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Tomball'' ([[Teksasa]]) | koledža = | augstskola = ''Tyler JC''<br>''Marquette'' | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 10 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 30., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Čikāgas "Bulls"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2011|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2017|fs=yes}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2018|fs=yes}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "76ers"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2024|end}}—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 6× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2015}}–{{nasg|2018}}, {{nasg|2020}}, {{nasg|2022}})</small> * [[All-NBA Team|NBA otrā izlase]] <small>({{nbay|2022|end}})</small> * 4× [[All-NBA Third Team|NBA trešā izlase]] <small>({{nbay|2016|end}}, {{nbay|2017|end}}, {{nbay|2019|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * 5× [[NBA All-Defensive Second Team|NBA aizsardzības otrā izlase]] <small>({{nbay|2013|end}}-{{nbay|2015|end}}, {{nbay|2017|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2014|end}})</small> * NBA līderis pārķertajās piespēlēs <small>({{nbay|2020|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{flag|ASV}}}} {{MedalSport | [[Attēls:basketball pictogram.svg|20px]] [[Basketbols]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]]|[[Basketbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Džimijs Batlers''' ({{val|en|Jimmy Butler III}}; dzimis {{dat|1989|9|14}} [[Hjūstona|Hjūstonā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]]. Dž. Batlers sešas reizes ir izpelnījies godu piedalīties [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]], atzīts par [[2014.—2015. gada NBA sezona]]s [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|progresējušāko spēlētāju]]. {{oss|V=2016|L=Ģ}} čempions. Dž. Batleram ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība. Tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām. == Karjera == Pēc vienas sezonas zemāka līmeņa koledžā, par viņu interesi izrādīja [[NCAA]] augstskola ''Marquette'', kurā Dž. Batlers nospēlēja trīs sezonas. [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA draftā]] viņu ar kopējo 30. kārtas numuru izraudzījās [[Čikāgas "Bulls"]], kur Dž. Batlers nospēlēja sešas sezonas, kopš trešās sezonas kļūstot par komandas pirmā piecinieka spēlētāju. 2016. gada 14. janvārī aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūdams 53 punktus uzvarā pār [[Filadelfijas "76ers"]] (115—111 pagarinājumā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20160114/CHIPHI/gameinfo.html|title=Butler scores career-high 53 to lead Bulls over 76ers in OT|work=NBA.com|date=January 14, 2016|access-date=January 14, 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160113022039/http://www.nba.com/games/20160114/CHIPHI/gameinfo.html|archive-date=January 13, 2016}}</ref> Atzīts par [[2014.—2015. gada NBA sezona]]s [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|progresējušāko spēlētāju]]. 2017. gada jūnijā Dž. Batlers kopā ar pirmās kārtas drafta izvēli tika aizmainīts uz [[Minesotas "Timberwolves"]] pret [[Zeks Lavīns|Zeku Lavīnu]], [[Kriss Danns|Krisu Dannu]] un pirmās kārtas drafta tiesībām (tika draftēts [[Lauri Markanens]]). Pēc vienas sezonas "Timberwolves" Dž. Batlers pieprasīja, lai komanda viņu aizmaina, un 2018. gada novembrī viņš kopā ar [[Džastins Patons|Džastinu Patonu]] devās uz [[Filadelfijas "76ers"]] apmaiņā pret [[Džerīds Bailess|Džerīdu Bailesu]], [[Roberts Kovintons|Robertu Kovintonu]], [[Dario Šaričs|Dario Šariču]] un otrās kārtas drafta izvēli. 2019. gada jūlijā Dž. Batlers noslēdza līgumu ar [[Maiami "Heat"]] pēc ''sign and trade'' darījuma, kurā bija iesaistītas četras komandas (komandas mainīja arī [[Maijerss Leonards]], [[Džošs Ričardsons]], [[Hasans Vaitsaids]], [[Mo Harkless]] un drafta tiesības uz [[Matiass Lesorts|Matiasu Lesortu]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/heat/news/heat-acquire-butler-leonard-190706|title=HEAT Acquire Butler And Leonard|website=www.nba.com|access-date=2023-07-07|language=en}}</ref> Maiami komanda aizvadīja lielisku sezonu, sasniedzot 2020. gada [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]], kurā sešās spēlēs piekāpās čempioniem [[Losandželosas "Lakers"]]. Vēlreiz finālsēriju "Heat" ar Dž Batleru līdera lomā negaidīti sasniedza 2023. gadā, kad piekāpās [[Denveras "Nuggets"]]. [[2024.—2025. gada NBA sezona|2024.—2025. gada NBA sezonā]] Dž. Batlers pieprasīja, lai komanda viņu aizmaina, jo bija neapmierināts ar komandas nespēju nopietni pastiprināt sastāvu un cīnīties par čempiontitulu, kā arī juta, ka organizācija vairs nepiedāvā viņam tik lielu lomu kā iepriekšējos gados. 2025. gada februārī viņš nokļuva [[Goldensteitas "Warriors"]] piecu komandu maiņas darījumā, kura ietvaros [[Endrū Viginss]] devās pretējā virzienā un pievienojās "Heat".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/warriors/news/warriors-acquire-five-time-all-nba-forward-jimmy-butler-from-heat-20250206|title=Warriors Acquire Five-Time All-NBA Forward Jimmy Butler From Heat|website=www.nba.com|access-date=2025-07-15|language=en}}</ref> "Warriors" sastāvā Dž. Batlers kļuva par vienu no komandes līderiem (līdzās [[Stefens Karijs|Stefenam Karijam]]) un jau pirmajā sezonā viņiem izdevās pārvarēt izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, pārspējot augstāk izlikto [[Hjūstonas "Rockets"]]. Pārstāv [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola izlasi]], kuras sastāvā uzvarēja {{oss|V=2016|L=L}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{DEFAULTSORT:Batlers, Džimijs}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "76ers" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] fw839n14qsj675qi31un0fy2ildg08f 10 494460 4513456 4510503 2026-08-26T19:09:26Z Biafra 13794 4513456 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = TTT Rīga spēlētājas | rādīt_sastāvu = jā | bg = purple | fg = #F36F20 | komanda = TTT Rīga | komanda_saite = Rīgas TTT | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 1 [[Tīna Grausa|Grausa]] * 2 [[Sindija Sondore|Sondore]] * 3 [[Madara Šmite|Šmite]] * 7 [[Enija Vīksne|Vīksne]] * 9 [[Līva Hermane|Hermane]] * 10 [[Karlīne Pilābere|Pilābere]] <!-- * 12 [[Vanesa Jasa|Jasa]] --> * 15 [[Ieva Pulvere|Pulvere]] * 17 [[Paula Putniece|Putniece]] * 19 [[Marta Ploriņa|Ploriņa]] * 22 [[Enija Ķīvīte|Ķīvīte]] * 23 [[Milza Luzgina|Luzgina]] * 24 [[Krista Lukašēvica|Lukašēvica]] * 35 [[Šarlote Skrebele|Skrebele]] <!-- * 66 [[Sindija Miščenko|Miščenko]] --> * ? [[Robina Bentone|Bentone]] * ? [[Obrija Grifina|Grifina]] * ? [[Laura Līsa Grunmane|Grunmane]] * Galvenais treneris [[Aigars Nerips]] * Treneris [[Kaspars Mājenieks|Mājenieks]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|TTT]] </noinclude> nv8908wswwmisb82pj2leaiyfauolh2 0 495302 4513410 4456325 2026-08-26T16:54:18Z Vylks 50297 /* {{Fb|Austrija}} */ 4513410 wikitext text/x-wiki Rakstā uzskaitīti visu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Gala sastāvi komandām bija jāpaziņo līdz 1998. gada 1. jūnijam. == A grupa == === {{Fb|BRA}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Mariu Zagalu]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Klaudiu Tafarels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|5|8|1966|5|8}}|caps=94|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kafu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|7}}|caps=64|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Aldairs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|30}}|caps=66|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Žuniors Bajanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|3|14}}|caps=17|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Sezars Sampaju]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|3|31}}|caps=34|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Flügels]]|clubnat=Japan|natvar=1947}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Robertu Karlušs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|10}}|caps=46|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džovanni Silva de Oliveira|Džovanni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|2|4}}|caps=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dunga]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|10|31}}|caps=84|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japan|natvar=1947}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ronaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|9|22}}|caps=37|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rivaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|19}}|caps=15|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Emersons Ferreira da Roza|Emersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|4}}|caps=3|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Karlušs Žermanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|14}}|caps=9|club=[[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|Vasco da Gama]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Žuzē Karlušs de Almeida|Zē Karlušs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|11|14}}|caps=0|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Marselu Gonsalviss Košta Lopiss|Gonsalviss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|22}}|caps=22|club=[[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Andrē Kruss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|20}}|caps=31|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Zē Robertu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|6}}|caps=20|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Doriva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|5|28}}|caps=11|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Leonardu Araužu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|5}}|caps=45|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Denilsons de Oliveira Araužu|Denilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|8|24}}|caps=26|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Bebetu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|2|16}}|caps=68|club=[[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Edmundu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|2}}|caps=33|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Dida]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|7}}|caps=15|club=[[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Maroka}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Anrī Mišels]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Abdelkaders El Brazi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|11|5}}|caps=37|club=[[FAR Rabat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Abdelilāhs Sabers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|4|21}}|caps=25|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Abdelkarīms El Hadrioi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|6}}|caps=59|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jusefs Rosi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|28}}|caps=20|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Smāhi Triki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|1}}|caps=16|club=[[Lausanne Sports|Lausanne]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Nuredīns Naibets]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|10}}|caps=91|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Mustafa Hadži]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|16}}|caps=42|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Saīds Šiba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|18}}|caps=23|club=[[Sociedad Deportiva Compostela|Compostela]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Abdelžalils Hada]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|21}}|caps=11|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Abderrahīms Ouakili]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|11}}|caps=8|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Alī Elhatabi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|17}}|caps=6|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Driss Benzekri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|31}}|caps=6|club=[[RS Settat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Rašids Nekruzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|10}}|caps=13|club=[[S.S.C. Bari|Bari]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Salahedins Basirs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|5}}|caps=26|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lahsens Abrami]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|31}}|caps=41|club=[[Wydad Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Rašids Azuzi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|10}}|caps=35|club=[[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Garibs Amzins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|5|3}}|caps=2|club=[[FC Mulhouse|Mulhouse]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Jūsefs Šipo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|5|10}}|caps=20|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Džamāls Sellāmi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|6}}|caps=0|club=[[Raja Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Tahars El Haležs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|16}}|caps=54|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Rašids Roki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|11|8}}|caps=2|club=[[SCC Mohammédia|Chabab Mohammédia]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Mustafa Šadili]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|2|14}}|caps=0|club=[[Raja Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs end}} === {{Fb|NOR}} === Treneris: {{Flaga|NOR}} [[Ēgils Ulsens]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Frūde Grudoss]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|10|24}}|caps=39|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Gunnars Halle]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|8|11}}|caps=60|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ronijs Junsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|10}}|caps=33|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Hennings Bergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|1}}|caps=52|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Stigs Inge Bjernebjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|11}}|caps=62|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Stole Sūlbakens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|27}}|caps=34|club=[[AaB Fodbold|AaB]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ēriks Mīklands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|7|21}}|caps=54|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Eivinns Leonhardsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|17}}|caps=55|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Tūre Andrē Flū]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|15}}|caps=25|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hjētils Rekdāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|11|6}}|caps=66|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Mini Jakobsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|8}}|caps=64|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Tomass Mīŗe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|16}}|caps=1|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Espens Bārdsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|12|7}}|caps=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Vegards Hegems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|13}}|caps=1|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Dans Egens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|13}}|caps=13|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Justeins Flo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|10|3}}|caps=44|club=[[Strømsgodset IF|Strømsgodset]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Hovars Flo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|4}}|caps=9|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Ēgils Estenstads]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|1|2}}|caps=13|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Ēriks Hoftuns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|3}}|caps=1|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Ūle Gunnars Sulšērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|2|26}}|caps=13|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Vidars Risets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|21}}|caps=4|club=[[LASK]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Rūars Strands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|2}}|caps=5|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs end}} === {{Fb|SCO}} === Treneris: {{Flaga|SCO}} [[Kreigs Brauns]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Džims Leitons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1958|7|24}}|caps=86|club=[[Aberdeen FC|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Džekijs Maknamara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|24}}|caps=6|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Toms Boids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|24}}|caps=55|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Kolins Keldervuds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|1|20}}|caps=28|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Kolins Hendrijs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|7}}|caps=32|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tošs Makkinlejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|12|3}}|caps=19|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Kevins Galahers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|11|23}}|caps=36|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Kreigs Bērlijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|24}}|caps=25|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Gordons Djūrijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|6}}|caps=40|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Derens Džeksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|25}}|caps=24|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Džons Kolinss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|1|31}}|caps=49|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Nīls Salivans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|24}}|caps=3|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Saimons Donelijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|12|1}}|caps=8|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Pols Lamberts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|7}}|caps=12|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Skots Gemils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|2}}|caps=13|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Deivids Veirs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|10}}|caps=5|club=[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Billijs Makkinlejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|4|22}}|caps=25|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Mets Eliots]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|11|1}}|caps=3|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Dereks Vaits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|8|31}}|caps=11|club=[[Aberdeen FC|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Skots Būts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|16}}|caps=16|club=[[FC Utrecht]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Džonatans Gulds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|7|18}}|caps=0|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Kristians Deilijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|23}}|caps=10|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{Fb|Austrija}} === Treneris: {{Flaga|Austrija}} [[Herberts Prohaska]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mihaels Konsels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1962|3|6}}|caps=40|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Markuss Šops]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|2|22}}|caps=18|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pēters Šētels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|3|26}}|caps=54|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antons Pfefers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|8|17}}|caps=56|club=[[Vīnes "Austria"|Austria Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Volfgangs Feierzingers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|1|30}}|caps=39|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Valters Koglers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|12}}|caps=22|club=[[AS Cannes|Cannes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Mario Hāss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|16}}|caps=5|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Heimo Pfaifenbergers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|12|29}}|caps=37|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ivica Vastičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|29}}|caps=14|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Andreass Hercogs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|10}}|caps=68|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Martīns Amerhauzers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|23}}|caps=2|club=[[FC Red Bull Salzburg|Austria Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Martīns Hidens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|11}}|caps=4|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Haralds Cernī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|13}}|caps=23|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Hanness Reinmajrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|23}}|caps=8|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Arnolds Vetls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|2}}|caps=15|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Francs Volfāts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|7|1}}|caps=37|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Romāns Mēlihs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|17}}|caps=10|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Pēters Štēgers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|11}}|caps=59|club=[[LASK]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Antons Polsters]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|3|10}}|caps=91|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Andreass Herafs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|10}}|caps=10|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Volfgangs Knallers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|10|9}}|caps=4|club=[[Vīnes "Austria"|Austria Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Dītmars Kībauers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|4}}|caps=28|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|CHI}} === Treneris: {{Flaga|URY}} [[Nelsons Akosta]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Nelsons Tapja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|9|22}}|caps=34|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristians Kastaņeda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|18}}|caps=24|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ronalds Fuentess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|22}}|caps=41|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fransisko Rohass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|22}}|caps=12|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Havjers Margass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|5|10}}|caps=52|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Pedro Rejess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|13}}|caps=24|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Nelsons Parragess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|5}}|caps=37|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Klarenss Akuņa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|2|8}}|caps=28|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ivans Samorano]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|1|18}}|caps=42|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hosē Luiss Sjerra]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|5}}|caps=31|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Marselo Salass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|12|24}}|caps=39|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Marselo Ramiress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|5|29}}|caps=19|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Manuesl Neira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|10|12}}|caps=5|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Migels Ramiress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|11}}|caps=38|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Moisess Viljarroels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|2|12}}|caps=10|club=[[Santiago Wanderers]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Maurisio Aross]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|3|9}}|caps=4|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Marselo Vega]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|8|12}}|caps=29|club=[[Ņujorkas "Red Bulls"|MetroStars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Luiss Musri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|24}}|caps=27|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Fernando Korneho]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|28}}|caps=27|club=[[Cobreloa]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Fabians Estajs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|5}}|caps=48|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Rodrigo Barrera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|3|30}}|caps=22|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Karloss Tehass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|10|4}}|caps=0|club=[[Coquimbo Unido]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs end}} === {{Fb|ITA}} === Treneris: {{Flaga|ITA}} [[Čezāre Maldīni]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Frančesko Toldo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|2}}|caps=6|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džuzepe Bergomi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|12|22}}|caps=78|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Paolo Maldīni]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|26}}|caps=88|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fabio Kannavaro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|13}}|caps=14|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alesandro Kostakurta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|24}}|caps=54|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Alesandro Nesta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|3|19}}|caps=12|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Džanluka Pesoto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|11}}|caps=4|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Moreno Toričeli]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|23}}|caps=6|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Demetrjo Albertīni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|8|23}}|caps=57|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Alesandro Del Pjēro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|11|9}}|caps=19|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Dino Badžo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|7|24}}|caps=46|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Džanluka Paljūka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|12|18}}|caps=34|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Sandro Koiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|6|9}}|caps=1|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Luidži Di Bjādzo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|3}}|caps=13|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Andželo Di Līvjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|26}}|caps=21|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Roberto Di Mateo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|29}}|caps=32|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Frančesko Morjēro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|31}}|caps=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Roberto Badžo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|2|18}}|caps=48|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Filipo Indzagi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|9}}|caps=4|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Enriko Kjēza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|29}}|caps=6|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristians Vjēri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|7|12}}|caps=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Džanluidži Bufons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|1|28}}|caps=2|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs end}} === {{Fb|CMR}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Klods De Ruā]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Žaks Songo'o]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|3|17}}|caps=6|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Žozefs Elanga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|5|2}}|caps=?|club=[[Tonnerre Yaoundé]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pjērs Vomē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|3|26}}|caps=14|club=[[A.S. Lucchese|Lucchese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rigobērs Songs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|1}}|caps=11|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Reimons Kalla]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|4|22}}|caps=7|club=[[Panachaiki F.C.|Panachaiki]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Pjērs Nžanka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|15}}|caps=2|club=[[Olympic Mvolyé]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Fransuā Omāms Bijiks]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|21}}|caps=17|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Didjē Anžibo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|10|8}}|caps=2|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Alfons Čami]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|14}}|caps=10|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks M'Boma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|11|15}}|caps=11|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=Japan|natvar=1947}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Samuels Eto'o]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1981|3|10}}|caps=8|club=[[CD Leganés|Leganés]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Lorēns (futbolists)|Lorēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|19}}|caps=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Patriss Abanda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|8|3}}|caps=0|club=[[Tonnerre Yaoundé]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Augustīns Simo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|9|18}}|caps=6|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Žozefs N'Do]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|28}}|caps=2|club=[[Cottonsport Garoua]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Besijs Viljams Andems|Viljams Andems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|14}}|caps=1|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Mišels Panse]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|16}}|caps=0|club=[[Seongnam FC|Cheonan Ilhwa Chunma]]|clubnat=South Korea|natvar=1997}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Samuesl Ipuā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|1}}|caps=5|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF||name=[[Marcels Mahuvē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|1|16}}|caps=4|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Salomon Olembē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1980|12|8}}|caps=4|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Žozefs Desirē Žobs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|12|1}}|caps=6|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Aljūms Bukars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|1|3}}|caps=2|club=[[Samsunspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{Fb|DEN}} === Treneris: {{Flaga|Zviedrija}} [[Bo Jūhansens]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Peters Šmeihels]]||age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|11|18}}|caps=100|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mikāls Šēnbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|1|19}}|caps=28|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Marks Ripers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|5}}|caps=53|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jess Hēgs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|7}}|caps=37|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Heince]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|8|17}}|caps=39|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tomass Helvegs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|24}}|caps=30|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Alans Nīlsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|3|13}}|caps=18|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Pērs Frandsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|6}}|caps=12|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Mikloss Molnārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|10}}|caps=9|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Mikāls Laudrups]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|6|15}}|caps=99|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Brians Laudrups]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|22}}|caps=77|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Sērens Koldings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|2}}|caps=4|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Jakobs Laursens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|6}}|caps=22|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Mortesn Vīghorsts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|2|25}}|caps=11|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Stigs Tēftings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|14}}|caps=4|club=[[MSV Duisburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Mogenss Krovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|10|31}}|caps=8|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Bjarne Goldbēks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|6}}|caps=11|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Peters Mēlers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|23}}|caps=11|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ebe Sands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|19}}|caps=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Renē Henriksens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|27}}|caps=2|club=[[Akademisk Boldklub|Akademisk]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Martins Jergensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|10|6}}|caps=4|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Peters Kērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|5}}|caps=0|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Dienvidāfrikas Republika}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Filips Trusjē]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hanss Vonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|30}}|caps=0|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Temba Mnguni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|16}}|caps=3|club=[[Mamelodi Sundowns]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Deivids Njati]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|22}}|caps=35|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Vilems Džeksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|26}}|caps=12|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Marks Fišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|14}}|caps=37|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=FW|name=[[Fils Masinga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|28}}|caps=41|club=[[S.S.C. Bari|Bari]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kvintons Fortune]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|5|21}}|caps=6|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alfreds Piri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|6|22}}|caps=2|club=[[Vanspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Šons Bārtlets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|10|31}}|caps=29|club=[[Cape Town Spurs]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džons Mošeu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|18}}|caps=44|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Helmans Mkalele]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|10|20}}|caps=35|club=[[Kayserispor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Brendans Augustins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|26}}|caps=26|club=[[LASK]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Delrons Baklijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|12|7}}|caps=0|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Džerijs Sikhosana]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|8}}|caps=9|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Doktors Kumalo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|6|26}}|caps=43|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Braiens Baloji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|16}}|caps=8|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Benni Makkārtijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|11|12}}|caps=10|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Lebogangs Morula]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|22}}|caps=0|club=[[Vanspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Lukass Radebe]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|4|12}}|caps=41|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Viljams Mokoena]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|31}}|caps=0|club=[[Manning Rangers]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Pjērs Isa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|9|12}}|caps=1|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Saimons Gopane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|26}}|caps=1||club=[[Bloemfontein Celtic]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs end}} === {{Fb|FRA}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Emē Žakē]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Bernārs Lamā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|4|7}}|caps=37|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Vensāns Kandela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|24}}|caps=10|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bisente Lizarazū]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|9}}|caps=32|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Patriks Vieira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|6|23}}|caps=7|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Lorāns Blāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|19}}|caps=68|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Juri Džorkajefs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|3|9}}|caps=37|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Didjē Dešāns]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|15}}|caps=69|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Marsels Desajī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|7}}|caps=41|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Stefāns Givaršs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|6}}|caps=6|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zinedins Zidāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|6|23}}|caps=33|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Robērs Piress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|29}}|caps=13|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Tjerī Anrī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|8|17}}|caps=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Bernārs Diomeds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|23}}|caps=6|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Alēns Bogosjans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|27}}|caps=6|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lilians Tirāms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|1|1}}|caps=32|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Fabjēns Bartēzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|28}}|caps=12|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Emanuels Petits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|22}}|caps=17|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Franks Lebēfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|1|22}}|caps=13|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Kristians Karembē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|3}}|caps=31|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Davids Trezegē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|10|15}}|caps=4|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristofs Digarī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|24}}|caps=23|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Lionels Šarbonjē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|25}}|caps=1|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} === {{Fb|KSA}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Karlušs Albertu Parreira]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mohameds al-Dāja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|8|2}}|caps=94|club=[[Al-Tai FC|Al-Ta'ee]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mohameds al-Džahāni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|28}}|caps=64|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Mohameds al-Hilaivi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|1}}|caps=86|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Abdullahs Zubromavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|11|15}}|caps=83|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Ahmeds Džamils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|6}}|caps=94|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Fuads Anvars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|10|13}}|caps=95|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Ibrahims al-Šahrani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|21}}|caps=19|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Obeids al-Dosari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|10|2}}|caps=61|club=[[Al-Wehda Club (Mecca)|Al-Wehda]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Sami al-Džabers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|12|11}}|caps=85|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Saīds al-Uvairāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|19}}|caps=55|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Fahads al-Mehalels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|11|11}}|caps=85|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Ibrahims al-Harbi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|10}}|caps=47|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Huseins Abdulgani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|23}}|caps=40|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Kalīds Masads]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|23}}|caps=91|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Jusufs al-Sunajans]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|11|18}}|caps=86|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Hamiss al-Dosari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|8}}|caps=48|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Ahmeds Doki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|10|25}}|caps=12|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Navafs al-Temjats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|6|26}}|caps=0|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Abdulazizs al-Džanuib]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|21}}|caps=3|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Hamzahs Salehs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|4|19}}|caps=38|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Huseins al-Sadiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|15}}|caps=64|club=[[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Tisirs al-Antaifs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|2|16}}|caps=0|club=[[Ettifaq FC|Al Ettifaq]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{Fb|BUL}} === Treneris: {{Flaga|BUL}} [[Hristo Bonevs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Zdravko Zdravkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|4}}|caps=16|club=[[Istanbulspor AS|Istanbulspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Radostins Kišiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|30}}|caps=22|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Trifons Ivanovs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|7|27}}|caps=72|club=[[Sofijas CSKA|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ivajlo Petkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|3|24}}|caps=10|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Ivajlo Jordanovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|4|22}}|caps=38|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Zlatko Jankovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|6|7}}|caps=67|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Emils Kostadinovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|12}}|caps=67|club=[[Sofijas CSKA|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Hristo Stoičkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|8}}|caps=70|club=[[Sofijas CSKA|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ļuboslavs Penevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|8|31}}|caps=58|club=[[Sociedad Deportiva Compostela|Compostela]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Krasimirs Balakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|3|29}}|caps=66|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Ilijans Ilievs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|7|2}}|caps=15|club=[[Bursaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Borislavs Mihailovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|2|12}}|caps=96|club=[[PFK Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Gošo Ginčevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|2}}|caps=15|club=[[Antalyaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Marians Hristovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|7|29}}|caps=9|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Adalberts Zafirovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|29}}|caps=6|club=[[Arminia Bielefeld]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Anatolijs Nankovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|7|15}}|caps=15|club=[[PFC Lokomotiv Sofia|Lokomotiv Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Stojčo Stoilovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|15}}|caps=1|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Daniels Borimirovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|15}}|caps=36|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Georgijs Bačevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|4|18}}|caps=4|club=[[PFK Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Georgijs Ivanovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|2}}|caps=4|club=[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Rosens Kirilovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|1|4}}|caps=3|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Milens Petkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|12}}|caps=5|club=[[Sofijas CSKA|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs end}} === {{Fb|NGA}} === Treneris: {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Bora Milutinovičs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Peters Rufai]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|8|24}}|caps=45|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mobi Oparaku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|12|1}}|caps=3|club=[[FC Kapellen|Kapellen]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Selestīns Babajaro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|8|29}}|caps=6|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=FW|name=[[Nvankvo Kanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|8|1}}|caps=7|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Uče Okečukvu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|27}}|caps=41|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Taribo Vests]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|26}}|caps=8|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Finidi Džordžs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|15}}|caps=36|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mutiu Adepodžu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|22}}|caps=35|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Rašidi Jekini]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|10|23}}|caps=63|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džejdžejs Okoča]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|14}}|caps=26|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Garba Lavals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|5|22}}|caps=3|club=[[Roda JC Kerkrade|Roda JC]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Villijs Okpara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|5|7}}|caps=5|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Tidžani Babangida]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|25}}|caps=4|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Daniels Amokači]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|12|30}}|caps=43|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Sandejs Olisē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|14}}|caps=22|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Uče Okafors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|8}}|caps=33|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Augustīns Eguavons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|8|19}}|caps=52|club=[[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Vilsons Oruma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|12|30}}|caps=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Benedikts Iroha]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|29}}|caps=33|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Viktors Ikpeba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|12}}|caps=15|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Godvins Okpara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|20}}|caps=6|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Abioduns Baruva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|11|16}}|caps=3|club=[[FC Sion|Sion]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs end}} === {{Fb|PAR}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Paulo Sezars Karpežjani]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hosē Luiss Čilaverts]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|7|27}}|caps=40|club=[[Buenosairesas "Velez Sarsfield"|Vélez Sársfield]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Fransisko Arke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|2}}|caps=28|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Katalino Rivarola]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|4|30}}|caps=49|club=[[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Karloss Gamarra]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|2|17}}|caps=48|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Selso Ajala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|20}}|caps=42|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Edgars Aguilera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|28}}|caps=1|club=[[Club Cerro Corá|Cerro Corá]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Hulio Sesars Jegross]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|31}}|caps=6|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Aristids Rohass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|8|12}}|caps=5|club=[[Unión de Santa Fe]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Hosē Kardozo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|3|19}}|caps=12|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Roberto Akunja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|25}}|caps=40|club=[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Pedro Sarabia]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|5}}|caps=20|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Danilo Asevals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|9|15}}|caps=3|club=[[Unión de Santa Fe]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Karloss Umberto Paredess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|16}}|caps=3|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Rikardo Ismaels Rohass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|26}}|caps=6|club=[[Laplatas "Estudiantes"|Estudiantes]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Migels Anhels Benitess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|19}}|caps=32|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Hulio Sesars Ensiso]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|5}}|caps=4|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ugo Brisuela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|8}}|caps=11|club=[[Argentinos Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Sesars Ramiress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|3|21}}|caps=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Karloss Moraless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|11|4}}|caps=0|club=[[Gimnasia de Jujuy]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Deniss Kanisa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|29}}|caps=8|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Horhe Luiss Kamposs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|11}}|caps=10|club=[[Beijing Guo'an]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rubens Ruiss Diass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|11}}|caps=12|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}} === {{Fb|Spānija}} === Treneris: {{Flaga|Spānija}} [[Havjers Klemente]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Andoni Subisarreta]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|10|23}}|caps=123|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Alberts Ferrers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|6}}|caps=34|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Augustins Aransavals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|15}}|caps=6|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Alkorta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|16}}|caps=48|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Abelardo Fernandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|3|19}}|caps=40|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Fernando Jerro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|3|23}}|caps=55|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Fernando Morjentess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|5}}|caps=2|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hulens Gerrero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|7}}|caps=31|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Huans Antonio Pici]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|7}}|caps=21|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Rauls Gonsaless|Rauls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|6|27}}|caps=13|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Alfonso Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|26}}|caps=26|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Serži Baržuans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|28}}|caps=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Santjago Kanjisaress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|18}}|caps=10|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Ivans Kampo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|2|21}}|caps=2|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Karloss Aguilera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|5|22}}|caps=4|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Alberts Selandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|9|29}}|caps=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Hoseba Ečeverija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|9|5}}|caps=4|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Gilermo Amors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|4}}|caps=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Kiko (futbolists)|Kiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|26}}|caps=21|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Migels Anhels Nadāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|28}}|caps=43|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Luiss Enrike]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|8}}|caps=35|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Hosē Fransisko Molina]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|8}}|caps=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} == E grupa == === {{Fb|BEL}} === Treneris: {{Flaga|BEL}} [[Žoržs Lekenss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Filips De Vilde]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|7|5}}|caps=25|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Bertrāns Krasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|5}}|caps=19|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Lorenzo Stālenss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|4|30}}|caps=52|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Gordans Vidovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|23}}|caps=11|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Vital Borkelmanss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|6|1}}|caps=22|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Frankijs van der Elsts]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|4|30}}|caps=86|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Marks Vilmotss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|22}}|caps=37|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Luiss Oliveira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|24}}|caps=29|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Mbo Mpenza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|12|4}}|caps=8|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Luks Niliss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|5|25}}|caps=51|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Niko Van Kerkhovens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|14}}|caps=17|club=[[Lierse S.K.|Lierse]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Filipe Vande Valle]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|12|22}}|caps=4|club=[[K.S.C. Eendracht Aalst|Eendracht Aalst]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Denijs Verlindens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|8|15}}|caps=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Enco Šifo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|19}}|caps=84|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Filipe Klemēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|22}}|caps=8|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Glens De Buks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|8|22}}|caps=12|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Mike Verstrātens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|12}}|caps=6|club=[[K.F.C. Germinal Beerschot|Germinal Ekeren]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Gerts Verhejens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|20}}|caps=17|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Eriks Van Meirs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|28}}|caps=14|club=[[Lierse S.K.|Lierse]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Emīls Mpenza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|7|4}}|caps=13|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Denijs Bofins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|7|10}}|caps=40|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Ēriks Deflandrē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|2}}|caps=12|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs end}} === {{Fb|KOR}} === Treneris: {{Flaga|KOR}}[[Cha Bum-kun]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Kim Byung-ji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|8}}|caps=34|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Choi Sung-yong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|12|25}}|caps=27|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Sangmu]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Lee Lim-saeng]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|18}}|caps=17|club=[[Jeju United FC|Bucheon SK]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Choi Young-il]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|25}}|caps=54|club=[[Busan IPark|Busan Daewoo Royals]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Lee Min-sung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|23}}|caps=29|club=[[Busan IPark|Busan Daewoo Royals]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Yoo Sang-chul]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|18}}|caps=57|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kim Do-keun]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|2}}|caps=13|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Noh Jung-yoon]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|3|28}}|caps=36|club=[[NAC Breda]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Kim Do-hoon]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|7|21}}|caps=37|club=[[Vissel Kobe]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Choi Yong-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|10}}|caps=33|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Sangmu]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Seo Jung-won]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|17}}|caps=73|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Lee Sang-hun (footballer)|Lee Sang-hun]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|10|11}}|caps=13|club=[[FC Seoul|Anyang LG Cheetahs]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Kim Tae-young (footballer, born 1970)|Kim Tae-young]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|11|8}}|caps=35|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Ko Jong-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|10|30}}|caps=22|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Lee Sang-yoon (footballer)|Lee Sang-yoon]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|4|10}}|caps=28|club=[[Seongnam FC|Cheonan Ilhwa Chunma]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Jang Hyung-seok]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|7}}|caps=7|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Ha Seok-ju]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|20}}|caps=82|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Hwang Sun-hong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|7|14}}|caps=78|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Jang Dae-il]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|9}}|caps=14|club=[[Seongnam FC|Cheonan Ilhwa Chunma]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Hong Myung-bo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|12}}|caps=94|club=[[Shonan Bellmare|Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Lee Dong-gook]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|4|29}}|caps=0|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Seo Dong-myung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|5|4}}|caps=21|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Sangmu]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs end}} === {{Fb|MEX}} === Treneris: {{Flaga|MEX}} [[Manuels Lapuente]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Horhe Kamposs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|15}}|caps=106|club=[[Čikāgas "Fire"|Chicago Fire]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Klaudio Suaress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|17}}|caps=121|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Huels Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|17}}|caps=20|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Hermans Vilja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|2}}|caps=36|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Duilio Davino]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|3|21}}|caps=48|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Marselino Bernāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1962|5|27}}|caps=72|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ramons Ramiress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|5}}|caps=92|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alverto Garsija]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|5|11}}|caps=82|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Rikardo Pelaess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|3|14}}|caps=41|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Luiss Garsija Postigo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|1}}|caps=89|club=[[Atlante F.C.|Atlante]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Kvavtemoks Blanko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|1|17}}|caps=42|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Osvaldo Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|21}}|caps=9|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Pāvels Pardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|26}}|caps=43|club=[[Club Atlas|Atlas]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Pauls Lara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|2|28}}|caps=24|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Luiss Ernandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|22}}|caps=46|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Isaks Terrasass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|4|17}}|caps=7|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Fransisko Palensija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|28}}|caps=27|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Salvadors Karmona]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|8|22}}|caps=16|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Braulio Luna]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|8}}|caps=15|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Haime Ordialess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|12|23}}|caps=21|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Hesuss Areljano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|5|8}}|caps=7|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Oskars Peress Rohass|Oskars Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|2|1}}|caps=8|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}} === {{Fb|NED}} === Treneris: {{Flaga|Nīderlande}} [[Gīss Hidinks]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Edvīns van der Sars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|29}}|caps=25|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mihāls Reizegers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|5|3}}|caps=26|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jāps Stams]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|17}}|caps=14|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Franks de Būrs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|15}}|caps=55|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Arturs Numans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|14}}|caps=29|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Vims Jonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|12}}|caps=42|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ronalds de Būrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|15}}|caps=41|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Deniss Bergkamps]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|5|10}}|caps=57|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Patriks Kleiverts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|1}}|caps=19|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Klarenss Zēdorfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|1}}|caps=31|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Filips Koku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|29}}|caps=20|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Baudeveins Zendens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|8|15}}|caps=6|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Andrē Ojers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|11}}|caps=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Marks Overmarss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|29}}|caps=40|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Vinstons Bogarde]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|22}}|caps=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Edgars Davidss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|13}}|caps=12|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Pjērs van Hoidonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|29}}|caps=12|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Eds de Gūjs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|12|20}}|caps=31|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Džovanni van Bronkhorsts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|2|5}}|caps=8|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Ārons Vinters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|3|1}}|caps=72|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Džimijs Floids Haselbainks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|27}}|caps=3|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rds Hesps]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|10|31}}|caps=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{Fb|USA}} === Treneris: {{Flaga|USA}} [[Stīvs Sampsons]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Breds Frīdels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|5|18}}|caps=56|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Frenkijs Heiduks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|5}}|caps=11|club=[[Tampa Bay Mutiny]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Edijs Poups]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|24}}|caps=23|club=[[D.C. United]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maiks Bērnss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|14}}|caps=73|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Tomass Dūlijs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|12|5}}|caps=77|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Deivids Redžiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|2}}|caps=2|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Rojs Vegerle]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|3|19}}|caps=39|club=[[Tampa Bay Mutiny]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Ērnijs Stjuarts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|28}}|caps=47|club=[[NAC Breda]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džo Makss Mūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|2|23}}|caps=68|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Tebs Ramoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|9|21}}|caps=80|club=[[New York Red Bulls|MetroStars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Eriks Vinalda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|9}}|caps=100|club=[[San Jose Earthquakes|San Jose Clash]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Džefs Agoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|5|2}}|caps=87|club=[[D.C. United]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Kobi Džonss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|16}}|caps=107|club=[[Losandželosas "Galaxy"|LA Galaxy]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Predrags Radosavļevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|6|24}}|caps=24|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Čeds Dīrings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|2}}|caps=10|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Jirgens Zommers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|27}}|caps=8|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Marselo Balboa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|8}}|caps=126|club=[[Kolorādo "Rapids"|Colorado Rapids]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Keisijs Kellers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|29}}|caps=33|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Braiens Maisonēvs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|28}}|caps=7|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Braiens Makbraids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|6|19}}|caps=21|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Klaudio Reina]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|7|20}}|caps=59|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksi Lalass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|1}}|caps=98|club=[[Ņujorkas "Red Bulls"|MetroStars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs end}} === {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Dienvidslāvija]] === Treneris: {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Slobodans Santračs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ivica Kraļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|26}}|caps=15|club=[[FK Partizan|Partizan]]|clubnat=Serbija un Melnkalne}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Zorans Mirkovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|21}}|caps=28|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Gorans Dorovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|11}}|caps=26|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Slaviša Jokanovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|8|16}}|caps=33|club=[[CD Tenerife|Tenerife]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Miroslavs Dukičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|19}}|caps=23|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Branko Brnovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|8}}|caps=22|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Vladimirs Jugovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|30}}|caps=24|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dejans Savičevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|9|15}}|caps=49|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Predrags Mijatovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|19}}|caps=28|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Dragans Stojkovičs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|3|3}}|caps=64|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Siniša Mihajlovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|20}}|caps=30|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Dragoje Lekovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|11|21}}|caps=13|club=[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Slobodans Komļenovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|2}}|caps=8|club=[[MSV Duisburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Niša Saveļičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|23}}|caps=20|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Ļubinko Drulovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|11}}|caps=16|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Žeļko Petrovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|13}}|caps=12|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Savo Miloševičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|2}}|caps=28|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Dejans Govedarica]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|10|2}}|caps=20|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Miroslavs Stevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|7}}|caps=5|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Dejans Stankovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|9|11}}|caps=3|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija un Melnkalne}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Perica Ognjenovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|2|24}}|caps=5|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija un Melnkalne}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Darko Kovačevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|11|18}}|caps=19|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|IRN}} === Treneris: {{Flaga|IRN}} [[Džalāls Talebi]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ahmads Reza Abedzadehs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|25}}|caps=77|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Mehdi Mahdavikja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|7|24}}|caps=29|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Naeims Sādavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|16}}|caps=8|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mohamads Hakpūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|20}}|caps=41|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Afšins Pejrovani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|6}}|caps=40|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Karīms Bageri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|2|20}}|caps=46|club=[[Arminia Bielefeld]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Alireza Mansūrjans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|12}}|caps=33|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Sirouss Dinmohamadi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|7|2}}|caps=16|club=[[Shahrdari Tabriz F.C.|Shahrdari Tabriz]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Hamīds Estili]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|4|1}}|caps=52|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Alī Dājī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|21}}|caps=53|club=[[Arminia Bielefeld]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Hodadāds Azizi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|22}}|caps=27|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Nima Nakisa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|5|1}}|caps=6|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Alī Latifi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|2|20}}|caps=0|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Naders Mohamadhani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|8|23}}|caps=52|club=[[Polyacryl Esfahan F.C.|Polyacryl]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Alī Akbars Ostads-Asadi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|9|17}}|caps=29|club=[[F.C. Zob Ahan|Zob Ahan]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Reza Šahroudi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|2|21}}|caps=34|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Džavads Zarinčehs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|23}}|caps=61|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Satars Hamedani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|6|6}}|caps=3|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Behnams Seradžs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|19}}|caps=0|club=[[Sanat Naft Abadan F.C.|Sanat Naft]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Mehdi Pašazadehs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|27}}|caps=4|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mehrdads Minavands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|11|30}}|caps=27|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Parvizs Boroumands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|11}}|caps=0|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs end}} === {{Fb|Vācija}} === Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Berti Fogtss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Andreass Kepke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1962|3|12}}|caps=54|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristians Vernss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|5|10}}|caps=17|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jergs Heinrihs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|6}}|caps=15|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jirgens Kolers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|10|6}}|caps=101|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Tomass Helmers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|4|21}}|caps=66|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Olafs Tons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|1}}|caps=48|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Andreass Mellers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|2}}|caps=79|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Lotārs Mateuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|3|21}}|caps=125|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ulfs Kirstens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|4}}|caps=32|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Tomass Heslers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|30}}|caps=93|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Olafs Maršals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|3|19}}|caps=7|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Olivers Kāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|15}}|caps=10|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Jenss Jeremiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|5}}|caps=5|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Markuss Bābels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|8}}|caps=30|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Štefens Froinds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|19}}|caps=21|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Dītmars Hāmanis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|27}}|caps=7|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Kristians Cīge]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|2|1}}|caps=37|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Jirgens Klinsmans]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|7|30}}|caps=103|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Štefans Roiters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|16}}|caps=68|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Olivers Bīrhofs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|5|1}}|caps=26|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Mihaels Tarnats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|10|27}}|caps=12|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Jenss Lēmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|10}}|caps=2|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{Fb|ENG}} === Treneris: {{Flaga|ENG}} [[Glens Hodls]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Deivids Sīmens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|9|19}}|caps=40|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Sols Kempbels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|18}}|caps=16|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Greims Le So]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|17}}|caps=25|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Pols Inss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|10|21}}|caps=39|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Tonijs Adamss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|10}}|caps=51|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Gerets Sautgeits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|3}}|caps=25|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Deivids Bekhems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|5|2}}|caps=15|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Deivids Betijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|2}}|caps=31|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Alans Šīrers]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|13}}|caps=39|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Tedijs Šerinhems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|2}}|caps=33|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Stīvs Makmanamans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|2|11}}|caps=21|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Gērijs Nevils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|2|18}}|caps=27|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK||name=[[Naidžels Mārtins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|8|11}}|caps=7|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Derens Andertons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|3}}|caps=18|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Pols Mērsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|3|20}}|caps=18|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Pols Skoulzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|11|16}}|caps=7|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Robs Lī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|1}}|caps=17|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Mārtins Kīons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|24}}|caps=18|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Less Ferdinands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|12|18}}|caps=17|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Maikls Ouens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|12|14}}|caps=5|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Rio Ferdinands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|11|7}}|caps=3|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Tims Flouerss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|2|3}}|caps=11|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} === {{Fb|COL}} === Treneris: {{Flaga|COL}} [[Ernans Dario Gomess]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Oskars Kordova]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|3}}|caps=38|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ivans Kordova]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|8|11}}|caps=13|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Evers Palasioss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|18}}|caps=1|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Hosē Santa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|11|12}}|caps=26|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Horhe Bermudess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|18}}|caps=15|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Maurisio Serna]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|1|22}}|caps=2|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Antonijs de Avila]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1962|12|21}}|caps=52|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona]]|clubnat=Ekvadora}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Harolds Locano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|30}}|caps=13|club=[[Real Valladolid|Valladolid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Adolfo Valensija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|6}}|caps=34|club=[[Independiente Medellín]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Karloss Valderrama]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|9|2}}|caps=108|club=[[Miami Fusion]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Faustino Asprilja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|10}}|caps=44|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Migels Salero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|14}}|caps=5|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Vilmers Sabrera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|15}}|caps=45|club=[[Club Deportivo Los Millonarios|Millonarios]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Horhe Bolanjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|4|28}}|caps=0|club=[[Junior Barranquilla|Atlético Junior]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Viktors Aristisavals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|9}}|caps=18|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Luiss Antonio Moreno]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|25}}|caps=19|club=[[Deportes Tolima]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Andress Estrada]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|11|12}}|caps=2|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Džonsn Vilmars Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|2}}|caps=5|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Fredijs Rinkons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|8|14}}|caps=75|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Hamiltons Rikards]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|12}}|caps=5|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Leiders Presjado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|2|26}}|caps=0|club=[[Club Santa Fe|Santa Fe]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Farids Mondragons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|21}}|caps=5|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs end}} === {{Fb|ROM}} === Treneris: {{Flaga|ROU}} [[Angels Jordenesku]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Dumitru Stingačiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|8|9}}|caps=5|club=[[Kocaelispor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Dans Petresku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|22}}|caps=68|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Kristians Dulka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|25}}|caps=5|club=[[FC Rapid București|Rapid București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antons Dobošs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|10|13}}|caps=21|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Konstantins Gilke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|8}}|caps=32|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[George Popesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|10|9}}|caps=78|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Mariuss Leketušs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|4|5}}|caps=81|club=[[FCSB|Steaua București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dorinels Muntjanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|25}}|caps=63|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Viorels Moldovans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|8}}|caps=24|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[George Hadži]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|2|5}}|caps=111|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Adrians Ilie]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|4|20}}|caps=20|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Bogdans Stelja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|5}}|caps=46|club=[[Union Deportiva Salamanca|Salamanca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Liviu Čobotariu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|3|26}}|caps=4|club=[[FC Progresul București|Național București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Radu Nikulesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|2}}|caps=11|club=[[FC Progresul București|Național București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Lučans Marinesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|6|24}}|caps=4|club=[[FC Rapid București|Rapid București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Gabriels Popesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|23}}|caps=12|club=[[Union Deportiva Salamanca|Salamanca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ilie Dumitresku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|6}}|caps=62|club=[[Atlante F.C.|Atlante]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Julians Filipesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|29}}|caps=15|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Ovidiu Stinge]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|12|5}}|caps=19|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Tibors Selimess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|14}}|caps=44|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[George Kraiovjanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|14}}|caps=18|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Florins Prunja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|8|8}}|caps=35|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|TUN}} === Treneris: {{Flaga|Polija}} [[Henriks Kasperčaks]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Šokrī El Uārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|8|15}}|caps=51|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=2|pos=FW|name=[[Imeds Ben Juness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|6|16}}|caps=7|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Sāmī Trabelsi]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|4}}|caps=45|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Munīrs Bukadida]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|10|24}}|caps=30|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Atems Trabelsi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|25}}|caps=2|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Ferids Šušans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|19}}|caps=26|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Tareks Tābets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|8|16}}|caps=43|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Zubirs Baja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|5|15}}|caps=44|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Riāds Želasi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|7|7}}|caps=13|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Kaiss Godbane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|1|7}}|caps=46|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Adels Selimi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|16}}|caps=57|club=[[Real Jaén]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Mūrads Melki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|5|9}}|caps=2|club=[[Olympique Béja]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Riāds Buazizi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|8}}|caps=24|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Siradžedins Šihi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|16}}|caps=47|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Skanders Suaja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|20}}|caps=31|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Raduans Salhi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|18}}|caps=5|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Žuzē Kleitons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|21}}|caps=4|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Mehdi Ben Slimane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|1}}|caps=32|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Faisals Ben Ahmeds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|7}}|caps=2|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Sabris Džaballa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|28}}|caps=20|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Haleds Badra]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|8}}|caps=26|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Alī Bumnižēls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|13}}|caps=12|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{Fb|Argentīna}} === Treneris: {{Flaga|Argentīna}} [[Daniels Pasarella]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Karloss Roa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|15}}|caps=10|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Roberto Ajala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|14}}|caps=37|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Hosē Čamots]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|5|17}}|caps=31|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maurisio Pineda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|13}}|caps=7|club=[[Club Atlético Boca Juniors|Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Matiass Almejda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|21}}|caps=24|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Roberto Nestors Sensini]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|12}}|caps=44|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Klaudio Lopess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|17}}|caps=25|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Djego Simeone]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|28}}|caps=69|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriels Batistuta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|1}}|caps=61|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Ariels Ortega]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|4}}|caps=50|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Huans Sevastjans Verons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|9}}|caps=17|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Hermans Burgoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|4|16}}|caps=9|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Pablo Paz]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|1|27}}|caps=15|club=[[CD Tenerife|Tenerife]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Nelson Vivas]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|10|18}}|caps=11|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Leonardo Astrada]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|6}}|caps=20|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Sergio Berti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|17}}|caps=15|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=17|pos=GK|name=[[Pablo Cavaljero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|4|13}}|caps=8|club=[[Buenosairesas "Velez Sarsfield"|Vélez Sársfield]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Abels Balbo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|6|1}}|caps=34|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ernans Krespo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|5}}|caps=18|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Marselo Galjardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|1|18}}|caps=23|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Marselo Delgado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|24}}|caps=13|club=[[Racing Club de Avellaneda|Racing]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Havjers Dzaneti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|10}}|caps=30|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs end}} === {{Fb|CRO}} === Treneris: {{Flaga|CRO}} [[Miroslavs Blaževičs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Dražens Ladičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|1|1}}|caps=41|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=2|pos=FW|name=[[Petars Krpans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|1}}|caps=1|club=[[NK Osijek|Osijek]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Antonijs Šeričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|1|15}}|caps=3|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Igors Štimacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|6}}|caps=29|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Gorans Juričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|2|5}}|caps=11|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Slavens Biličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|11}}|caps=36|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Aļoša Asanovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|14}}|caps=39|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Roberts Prosinečki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|12}}|caps=29|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Davors Šukers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|1|1}}|caps=36|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zvonimirs Bobans]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|8}}|caps=35|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Silvio Maričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|20}}|caps=7|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Marjans Mrmičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|5|6}}|caps=12|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Mario Staničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|10}}|caps=16|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Zvonimirs Soldo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|11|2}}|caps=26|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Igors Tudors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|4|16}}|caps=5|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Ardians Kozniku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|10|27}}|caps=7|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Roberts Jarni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|26}}|caps=38|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Zorans Mamičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|30}}|caps=6|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Gorans Vlaovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|8|7}}|caps=28|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Dario Šimičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|11|12}}|caps=17|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Krunoslavs Jurčičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|26}}|caps=9|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Vladimirs Vasiljs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|6}}|caps=1|club=[[Hrvatski Dragovoljac]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs end}} === {{Fb|JAM}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Renē Simoiss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Vorens Barets]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|7|9}}|caps=128|club=[[Violet Kickers F.C.|Violet Kickers]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Stīvens Malkolms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|2}}|caps=62|club=[[Seba United F.C.|Seba United]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Kriss Douss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|5|31}}|caps=20|club=[[Galaxy F.C. (Jamaica)|Galaxy]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Linvals Diksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|14}}|caps=104|club=[[Portmore United F.C.|Hazard United]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Ians Gudisons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|21}}|caps=55|club=[[Olympic Gardens F.C.|Olympic Gardens]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Ficrojs Simpsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|26}}|caps=23|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Pīters Kārdžils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|3|2}}|caps=76|club=[[Harbour View F.C.|Harbour View]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Markuss Gailss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|27}}|caps=5|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Endijs Viljamss (futbolists)|Endijs Viljamss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|9|23}}|caps=25|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Valters Boids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|1|1}}|caps=57|club=[[Arnett Gardens F.C.|Arnett Gardens]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Teodors Vaitmors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|8|5}}|caps=76|club=[[Seba United F.C.|Seba United]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Dīns Sevels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|13}}|caps=4|club=[[Constant Spring F.C.|Constant Spring]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Ārons Lorenss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|11}}|caps=17|club=[[F.C. Reno|Reno]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=14|pos=GK|name=[[Donovans Riketss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|6|7}}|caps=0|club=[[Wadadah F.C.|Wadadah]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Rikardo Gārdners]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|9|25}}|caps=34|club=[[Harbour View F.C.|Harbour View]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Robijs Ērls (futbolists)|Robijs Ērls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|1|27}}|caps=8|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Onandi Lovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|2}}|caps=30|club=[[Harbour View F.C.|Harbour View]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Deons Bērtons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|10|25}}|caps=18|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Frenks Sinklērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|3}}|caps=5|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Derils Povelss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|15}}|caps=2|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Darants Brauns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|7|8}}|caps=125|club=[[Wadadah F.C.|Wadadah]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Pols Hols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|3}}|caps=23|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} === {{Fb|JAP}} === Treneris: {{Flaga|JAP}} [[Takeši Okada]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Nobujuki Kodžima]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|1|17}}|caps=5|club=[[Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Akira Narahaši]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|26}}|caps=29|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Naoki Soma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|7|19}}|caps=50|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Masami Ihara]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|18}}|caps=116|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Norio Omura]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|6}}|caps=31|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Motohiro Jamaguči]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|29}}|caps=56|club=[[Yokohama Flügels]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Terujoši Ito]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|31}}|caps=2|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hidetoši Nakata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|22}}|caps=21|club=[[Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Masaši Nakajama]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|23}}|caps=27|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hiroši Nanami]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|28}}|caps=44|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Šindži Ono]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|9|27}}|caps=2|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Vagners Lopišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|29}}|caps=10|club=[[Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Tošihiro Hattori]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|23}}|caps=6|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Masajuki Okano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|25}}|caps=25|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Hiroaki Morišima]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|30}}|caps=36|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Tošihide Saito]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|20}}|caps=14|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Jutaka Akita]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|6}}|caps=27|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Šodži Džo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|6|17}}|caps=24|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Eisuke Nakaniši]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|23}}|caps=7|club=[[JEF United Ichihara]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=20|pos=GK|name=[[Jošikacu Kavaguči]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|8|15}}|caps=27|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Seigo Narazaki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|15}}|caps=2|club=[[Yokohama Flügels]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Takaši Hirano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|15}}|caps=10|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs end}} == Ārējās saites == * [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/1998france/teams 1998. gada FIFA Pasaules kauss — komandu sastāvi] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] np7zk0ei0web7iv0k31oo3p2zo4a9xq 0 501175 4513392 4509155 2026-08-26T16:02:27Z Biafra 13794 nu laikam jau tad doši. 4513392 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Kamilla Bartone | vārds_orig = | attēls = Bartone BIA21 (33) (51378573818).jpg | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 2021. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{LAT}}<br>{{BLR}} | residence = {{vieta|Baltkrievija|Minska}} | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|2002|6|7}} | placebirth = {{vieta|Latvija|Rīga}} | datedeath = | placedeath = | height = <!-- [[Centimetrs|cm]] --> | weight = <!-- [[kilograms|kg]] --> | turnedpro = | retired = | coach = | plays = ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 0 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]], 1 [[Starptautiskā tenisa federācija|ITF]] | highestsinglesranking = 385. <small>({{dat|2021|8|2|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = | Wimbledonresult = | USOpenresult = | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 0 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]], 1 [[Starptautiskā tenisa federācija|ITF]] | highestdoublesranking = 445. <small>({{dat|2021|11|1|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|1|13|L|bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kamilla Bartone''' (dzimusi {{dat|2002|6|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[tenisiste]], kas kopš 2026. gada pārstāv [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. K. Bartone pārī ar [[Oksana Seļehmetjeva|Oksanu Seļehmetjevu]] uzvarēja [[2019. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2019. gada ASV atklātā čempionāta]] meiteņu dubultspēļu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/daudzsolosa-tenisiste-bartone-triumfe-us-open-junioru-dubultspelu-turnira/|title=Daudzsološā tenisiste Bartone triumfē "US Open" junioru dubultspēļu turnīrā|language=lv|publisher=www.sportazinas.com|date=8 September 2019|access-date=13 Jan 2022}}</ref> == Biogrāfija == K. Bartone tenisu sāka spēlēt sešu gadu vecumā un galvenokārt spēlē [[Starptautiskā tenisa federācija|ITF]] turnīrus, kuros līdz šim izcīnījusi vienu titulu vienspēlēs un vienu dubultspēlēs. [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] pamatturnīrā debitēja 2019. gada ''Baltic Open'' dubultspēļu turnīrā pārī ar [[Ksenija Alešina|Kseniju Alešinu]]. 2020. gadā medijos parādījās informācija, ka K. Bartone turpmāk varētu pārstāvēt [[Vācija|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/savickis-par-bartones-izveli-parstavet-vaciju-un-to-cik-naudas-atvelets-sevastovai|title=Savickis par Bartones izvēli pārstāvēt Vāciju un to, cik naudas atvēlēts Sevastovai|website=LA.LV|access-date=2023-02-24|language=lv}}</ref> 2022. gada vasarā tenisiste paziņoja, ka pārtrauc profesionālā tenisa karjeru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/other_kinds/teniss/tenisistes-karjera-pauzi-ietures-kamilla-bartone.d?id=54598398|title=Tenisistes karjerā pauzi ieturēs Kamilla Bartone|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-02-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> tomēr vēlāk atgriezās turnīros.<ref name=":0">[https://jauns.lv/raksts/sports/724170-latviesu-tenisiste-kamilla-bartone-turpmak-parstaves-agresorvalsti Jauns.lv Latviešu tenisiste Kamilla Bartone turpmāk pārstāvēs agresorvalsti]</ref> 2026. gada augustā parādījās ziņa, ka tobrīd WTA rangā 808. vietu ieņemošā sportiste turpmāk pārstāvēšot [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], taču tai vēl nav oficiāla apstiprinājuma.<ref name=":0" /> Baltkrievijas Tenisa federācija apstiprināja, ka sportiste ir ieguvusi šīs valsts pilsonību. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartone, Kamilla}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tenisisti]] [[Kategorija:Baltkrievijas tenisisti]] brraqg9xd662swv02quxa6oi6zgcacf 4513393 4513392 2026-08-26T16:03:15Z Biafra 13794 +atsauce 4513393 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Kamilla Bartone | vārds_orig = | attēls = Bartone BIA21 (33) (51378573818).jpg | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 2021. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{LAT}} <small>(līdz 2026)</small><br>{{BLR}} <small>(kopš 2026)</small> | residence = {{vieta|Baltkrievija|Minska}} | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|2002|6|7}} | placebirth = {{vieta|Latvija|Rīga}} | datedeath = | placedeath = | height = <!-- [[Centimetrs|cm]] --> | weight = <!-- [[kilograms|kg]] --> | turnedpro = | retired = | coach = | plays = ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 0 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]], 1 [[Starptautiskā tenisa federācija|ITF]] | highestsinglesranking = 385. <small>({{dat|2021|8|2|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = | Wimbledonresult = | USOpenresult = | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 0 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]], 1 [[Starptautiskā tenisa federācija|ITF]] | highestdoublesranking = 445. <small>({{dat|2021|11|1|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|1|13|L|bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kamilla Bartone''' (dzimusi {{dat|2002|6|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[tenisiste]], kas kopš 2026. gada pārstāv [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. K. Bartone pārī ar [[Oksana Seļehmetjeva|Oksanu Seļehmetjevu]] uzvarēja [[2019. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2019. gada ASV atklātā čempionāta]] meiteņu dubultspēļu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/daudzsolosa-tenisiste-bartone-triumfe-us-open-junioru-dubultspelu-turnira/|title=Daudzsološā tenisiste Bartone triumfē "US Open" junioru dubultspēļu turnīrā|language=lv|publisher=www.sportazinas.com|date=8 September 2019|access-date=13 Jan 2022}}</ref> == Biogrāfija == K. Bartone tenisu sāka spēlēt sešu gadu vecumā un galvenokārt spēlē [[Starptautiskā tenisa federācija|ITF]] turnīrus, kuros līdz šim izcīnījusi vienu titulu vienspēlēs un vienu dubultspēlēs. [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] pamatturnīrā debitēja 2019. gada ''Baltic Open'' dubultspēļu turnīrā pārī ar [[Ksenija Alešina|Kseniju Alešinu]]. 2020. gadā medijos parādījās informācija, ka K. Bartone turpmāk varētu pārstāvēt [[Vācija|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/savickis-par-bartones-izveli-parstavet-vaciju-un-to-cik-naudas-atvelets-sevastovai|title=Savickis par Bartones izvēli pārstāvēt Vāciju un to, cik naudas atvēlēts Sevastovai|website=LA.LV|access-date=2023-02-24|language=lv}}</ref> 2022. gada vasarā tenisiste paziņoja, ka pārtrauc profesionālā tenisa karjeru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/other_kinds/teniss/tenisistes-karjera-pauzi-ietures-kamilla-bartone.d?id=54598398|title=Tenisistes karjerā pauzi ieturēs Kamilla Bartone|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-02-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> tomēr vēlāk atgriezās turnīros.<ref name=":0">[https://jauns.lv/raksts/sports/724170-latviesu-tenisiste-kamilla-bartone-turpmak-parstaves-agresorvalsti Jauns.lv Latviešu tenisiste Kamilla Bartone turpmāk pārstāvēs agresorvalsti]</ref> 2026. gada augustā parādījās ziņa, ka tobrīd WTA rangā 808. vietu ieņemošā sportiste turpmāk pārstāvēšot [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], taču tai vēl nav oficiāla apstiprinājuma.<ref name=":0" /> Baltkrievijas Tenisa federācija apstiprināja, ka sportiste ir ieguvusi šīs valsts pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tennis.by/novosti/novosti-federatsii/novaya-belorusskaya-tennisistka.html|title=Новая белорусская теннисистка|website=tennis.by|access-date=2026-08-26}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartone, Kamilla}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tenisisti]] [[Kategorija:Baltkrievijas tenisisti]] mvfifczgc03k8i9q5xav2uosclpj4v1 0 502426 4513660 4421354 2026-08-27T08:15:12Z Meistars Joda 781 4513660 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Inčouna | official_name = ''Инчоун, Инчьувин, Инсиӷвик'' | settlement_type = ciems | image_skyline = Inchoun 1 2013-08-02.jpg | image_caption = | image_flag = | image_shield = | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Čukotkas autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Tālo Austrumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = {{RU-CHU}} | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Čukotkas rajons]] | established_title = Pirmoreiz minēts | established_date = | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 360 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+12]] | utc_offset = +12 | latd = 66| latm = 18| lats = | latNS = N | longd = 170| longm = 17| longs = | longEW = W | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Inčouna''' ({{val|ru|Инчоун}}, {{val|ckt|Инчьувин}} — ‘nogriezts degungals’)<ref>[https://web.archive.org/web/20160804151331/http://www.sakhamemory.ru/liter/book/chukotika/48.pdf Меновщиков Г. А. Местные названия на карте Чукотки. Краткий топонимический словарь]</ref> ir nacionālais [[čukči|čukču]] ciems [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Čukotkas rajons|Čukotkas rajonā]]. Izvietojies [[Čukču pussala]]s ziemeļaustrumos uz smilšu strēles [[Čukču jūra]]s krastā pie Inčounas lagūnas. <!-- == Vēsture == --> == Infrastruktūra == Ciemā darbojas sākumskola, bērnudārzs, feldšeru punkts, bibliotēka, kultūras centrs, pasts, maizes ceptuve, pirts, veikals. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir jūras dzīvnieku medības un briežkopība. Netālu no ciema atrodas viena no lielākajām Čukotkas [[valzirgi|valzirgu]] kolonijām.<ref>[https://web.archive.org/web/20100725193523/http://chukotraion.ru/places/index.html Официальный сайт администрации Чукотского муниципального района. ПОСЕЛЕНИЯ ЧУКОТСКОГО РАЙОНА]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://basov-chukotka.livejournal.com/440612.html basov_chukotka Инчоун - самое недооценённое село Чукотки] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130133627/https://basov-chukotka.livejournal.com/440612.html |date={{dat|2022|01|30||bez}} }} [[Kategorija:Krievijas ciemi]] [[Kategorija:Čukotkas autonomā apvidus apdzīvotās vietas]] 0yw49t3hz9dcjlmrhjj0delw1ldgwuk 0 503119 4513534 3800370 2026-08-27T02:06:40Z Egilus 27634 Kāds labs vārds par Latvenergo 4513534 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Geri | official_name = ''Gary'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Indiāna#ASV | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Indiana.svg}} [[Indiāna]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Leikas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 148.18 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020. gadā | population_footnotes = | population_total = 69093 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrālais standarta laiks|CT]] | utc_offset = -6 | timezone_DST = [[Centrālais vasaras laiks|CDT]] | utc_offset_DST = -5 | latd = 41 | latm = 35 | lats = 44 | latNS = N | longd = 87 | longm = 20 | longs = 43 | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 185 | website = {{URL|https://gary.gov/}} | footnotes = }} '''Geri''' ({{val|en|Gary}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Indiāna]]s štatā. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 69,1 tūkstotis iedzīvotāju. Pilsēta atrodas pie [[Mičigans|Mičigana]] ezera un robežojas ar [[Čikāga]]s metropoli. 2026. gada 11. augustā pilsētu skāra spēcīga vētra, kas uz ilgu laiku paralizēja pilsētas funkcionēšanu; tūkstošiem patērētāju elektrības padevi neizdevās atjaunot divu nedēļu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fox26houston.com/video/fmc-aubdfa1sjp7ca2f7|title=Videos|publisher=FOX 26 Houston|website=FOX 26 Houston|access-date=2026-08-27|date=2026-08-26|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/08/23/nx-s1-5942292/thousands-in-northwest-indiana-still-without-power-nearly-two-weeks-after-storm|title=Thousands in northwest Indiana still without power nearly two weeks after storm|work=NPR|access-date=2026-08-27|date=2026-08-23|last=C|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/clyly8vdpdwo|title=Frustration builds in US city struggling without power for 12 days|website=www.bbc.com|access-date=2026-08-27|date=2026-08-23|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indiānas pilsētas]] l2g7bqu8tzyl35zn3dqxklyy6itebt9 0 504196 4513642 4020273 2026-08-27T07:20:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513642 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1969. gads|1969. gada]] laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +4,2 °C |min Lat = –32,0 °C |max Lat = +32,5 °C |vid Rīga = +4,6 °C |min Rīga = −25,0 °C |max Rīga = +30,9 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 559,6 mm<br />Rīga: 524,5 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 92,2 mm (novembris) |nokrišņi dekādē = Rīga: 45,3 mm (novembris) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 19,4 mm ([[8. jūlijs]]) |sniega sega = Rīga: 28 cm ([[12. marts]]) |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1969. gads|1969. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vasara Latvijā bija silta un neparasti sausa. Vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija 0,7 grādi virs normas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens klāt. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 208, {{dat|1969|9|5|SK}}</ref> == Gada notikumi == === Janvāris === * Līdzās [[1972. gada laikapstākļi Latvijā|1972. gada]] janvārim, sausākais janvāris Latvijā. 1969. gada pirmais mēnesis bija samērā skarbs, taču sniega bija pamaz. Parasti sniega segas vidējais biezums bija 9 centimetri, bet 1969. gada janvārī tikai 6 centimetri. turklāt sniegs mēneša otrajā pusē bija ļoti ciets (sasalis pēc atkušņa).<ref name="ReferenceA">Sinoptiķa komentārs | Saltajā janvārī. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 20, {{dat|1969|1|24|SK}}</ref> * [[1. janvāris|1.]]—[[12. janvāris]] — sākot jau ar [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968. gada]] 31. decembri, Latvijā iestājās auksts laiks. Trīspadsmit dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija zem –10 grādiem, ar kulmināciju 11. janvārī, –16,7 °C. Arī diennakts minimālā gaisa temperatūra Rīgā šajā aukstuma periodā tika reģistrēta tieši šajā dienā un bija –21,8 °C. * [[3. janvāris]] — virs Baltijas jūras šaurā joslā no ziemeļiem uz dienvidiem stiepās pazemināta gaisa spiediena apgabals, kurā atradās atmosfēras fronte. Uz rietumiem no frontes temperatūra bija +2 līdz +6 grādi. Virzoties austrumu virzienā, fronte pēdējās diennakts laikā samazināja kustības ātrumu. Latvijā turpināja valdīt stabils sals.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 2, {{dat|1969|1|3|SK}}</ref> * [[10. janvāris]]: ** Anticiklons, kura centrs dienu iepriekš bija virs Skandināvijas ziemeļiem, šajā dienā atradās virs Somijas dienvidiem. Turpmākajās dienās, anticiklona centram aizvirzoties pāri Baltijas valstīm, vēja virziens mainījās no dienvidaustrumu uz ziemeļrietumu un, saistībā ar to, ka ūdens temperatūra jūrā vēl bija augsta, piekrastes rajonos tika novērota sala mazināšanās.<ref name="ReferenceB">Sinoptiķa komentārs | Sals mazināsies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 8, {{dat|1969|1|10|SK}}</ref> ** No rīta Rīgā gaisa temperatūra bija –19 grādi, bet 700 metru augstumā — tikai –6 grādi (dienu iepriekš — mīnus 2 grādi). Temperatūra diezgan nelielā augstumā bija cēlusies par 13 grādiem. Šis gaisa slānis ar pieaugošo temperatūru darbojās kā savdabīgs aizsprosts, kas neļāva no zemes cauri tam izkļūt ūdens tvaikiem, dūmiem no neskaitāmiem dūmeņiem, kā arī vēja saceltajiem putekļiem. Šo krasi izšķiramo līniju 700 metru augstumā starp tīro un putekļaino gaisu labi varēja redzēt no lidmašīnas, tuvojoties pilsētai.<ref name="ReferenceB"/> * [[16. janvāris]] — siltākā janvāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +2,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +1,4 grādi. Otrās dekādes vidū Latvijā uz īsu brīdi iestājās atkusnis. Robeža starp samērā silto gaisu un stipru salu gāja caur Astrahaņu, Maskavu, Ļeņingradu un Botnijas jūras līča ziemeļiem. Aukstuma centrs (ar –45 grādu temperatūru), kas parasti ziemā sakrīt ar anticiklona centru, lēni pārvietojās no Arhangeļskas uz dienvidaustrumiem. Aukstais gaiss, kas saistīts ar anticiklonu, tajā pašā laikā izplatījās uz dienvidu pusi un aukstais gaiss sāka ieplūst Baltijā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aukstums ceļā uz Baltiju. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 14, {{dat|1969|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris|20.]]—[[16. janvāris]] — trešās dekādes sākumā Latvijā iestājās nedēļu ilgs aukstuma vilnis. Pirmajās trijās dienās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 12 līdz 17 grādus zem nulles, tad nāca divas siltākas dienas, kurām sekoja divas ļoti aukstas diennaktis. * [[23. janvāris|23.]]—[[24. janvāris]] — ciklona ietekmē Latvijas dienvidos un austrumos, virs sasalušās sniega kārtas, uzsniga svaigs sniegs.<ref name="ReferenceA"/> * [[24. janvāris]] — galvaspilsētā tika novērota stipra snigšana. Nokrišņu daudzums sasniedza 10,3 milimetrus. * [[26. janvāris]] — aukstākā janvāra diena Rīgā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā noslīdēja līdz –20,1 grādam. Naktī tā pazeminājās līdz pilniem –25 grādiem, bet dienā nebija siltāks par –14,5 °C. === Februāris === Mēneša sākumā atsevišķās dienās tika novērotas krasas temperatūras svārstības. Sevišķi lielas tās bija Latvijas austrumos, kur dažās diennaktīs dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz –30 grādiem, tad kāpa līdz +2 grādiem, bet pēc dienas atkal sasniedza –26 grādus.<ref name="ReferenceC">Sinoptiķa komentārs | No dienvidiem nāk sals. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 32, {{dat|1969|2|7|SK}}</ref> * [[1. februāris]] — siltākā februāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +1,9 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +0,9 grādi. * [[5. februāris]] — no rīta tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Kamēr Latvijas austrumos valdīja –25 grādu sals, tikmēr rietumos bija tikai –2 grādi.<ref name="ReferenceC"/> * [[9. februāris|9.]]—[[14. februāris]] — iestājās auksts laiks. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija –13, –16 grādi, bet atsevišķās naktīs tā tuvojās –20 grādu atzīmei. * [[12. februāris]] — otra aukstākā februāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –19,4 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –16,2 grādi. * [[13. februāris]] — aukstākā februāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –19,9 °C. * [[16. februāris]] — [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika reģistrētas visstiprākās vēja brāzmas iekšzemē, februārī — 28 metri sekundē. PSRS Eiropas daļas teritorijā dominēja milzīgs anticiklons, kura diametrs sasniedza 3000 kilometru, bet augstums sasniedza 10 kilometrus. Anticiklona centrs ar 790 milimetru spiedienu atradās pie Kazaņas. Šis anticiklons bija par cēloni aukstajam laikam Baltijā lielākajā janvāra daļā un februārī. Ziemeļkaukāzā un Ukrainas austrumos tas izraisīja putekļu vētras, austrumu virziena viesuļvējus. Anticiklona centrā valdīja auksts un rāms laiks.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklons nes siltumu. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 44, {{dat|1969|2|21|SK}}</ref> === Marts === Līdzās [[1966. gada laikapstākļi Latvijā|1966. gada]] martam [[Liepāja|Liepājā]], [[Ventspils|Ventspilī]] tika reģistrēts visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) martā — 20 metri sekundē. * [[2. marts]] — aukstākā marta diena Rīgā. Galvaspilsētā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –22,2 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/2-marts.a73557/ Šī diena vēsturē | 2. marts], lsm.lv</ref> Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –12,9 grādi. * [[7. marts]] — anticiklons virs Padomju Savienības Eiropas teritorijas, kas ilgu laiku Latvijā noteica aukstu laiku, bija sairis, tādēļ varēja sākt izjust ciklonu ietekmi, kuri atradās Atlantijas okeāna ziemeļos. Viena šāda ciklona centrs vairāk nekā 3000 kilometru diametrā pārvietojās uz Murmanskas rajonu. Ciklons izraisīja krasu vēja pastiprināšanos virs Norvēģu jūras, Skandināvijas (līdz 12 ballēm), virs Baltijas jūras — līdz 9 ballēm. Stipro vēju ietekmē šur tur sākās ledus pārvietošanās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Sācies atkusnis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 56, {{dat|1969|3|7|SK}}</ref> * [[12. marts]] — sniega segas biezums Rīgā sasniedza 28 centimetrus, kas bija arī šī gada maksimums. * [[13. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –20,1 °C. * [[13. marts]]—[[30. marts]] — 18 dienas pēc kārtas Rīgā valdīja sauss laiks un netika novēroti nokrišņi! Vien trijās dienās ([[13. marts|13.]], [[19. marts|19.]] un [[23. marts|23. martā]]) novērojumu stacijā tika reģistrēts 0,1 milimetrs nokrišņu. * [[14. marts]] — Latvijā pamazām sals sāka mazināties. Lai gan dienās temperatūra tuvojās nulles grādu atzīmei, naktīs turpināja valdīt pamatīgs sals, stabili zem –10 grādiem. Turpretim Francijā valdīja +12, +15 grādu siltums. Tikpat silts bija arī Vācijas dienvidos. Ļoti silts gaiss izplatījās Ukrainā. Kļuva siltāks un sniga arī pie dienvidu kaimiņiem Lietuvā. Gaisa temperatūra naktī svārstījās no –5 līdz –8 grādiem valsts dienvidos un no –9 līdz –14 grādiem valsts ziemeļu daļā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aukstums neatkāpjas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 62, {{dat|1969|3|14|SK}}</ref> * [[28. marts]] — līdzās 30. martam, siltākā marta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +6,2 °C. * [[30. marts]]: ** Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. ** līdzās 28. martam, siltākā marta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +6,2 °C. === Aprīlis === Pavasaris Latvijā nāca negribīgi. Dienā kusa, naktī piesala. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turpināja būt zem normas un tas savukārt radīja apstākļus, kas kavēja ledus iešanu. Parasti Daugava Rīgas rajonā sāka atbrīvoties no ledus 3. aprīlī (visagrākais termiņš — 12. martā, visvēlākais – 20. aprīlī), bet 1969. gadā hidroloģiskais pavasaris kavējās. Pat rietumu rajonu upēs, kur ledus iešana parasti sākās agrāk, nekā Latvijas austrumos, ledus nebija vēl sācis iet, lai gan ūdens līmenis Ventā, Bārtā un Lielupē cēlās strauji (20 līdz 30 centimetri diennaktī). Veidojās lāsmeņi, vietām ledus bija pacelts. Lielupē (Bauskas rajonā) bija vērojama pirmā ledus sakustēšanās. Ūdens bija kļuvis vairāk arī Daugavā — ūdens līmenis cēlās par 20 līdz 30 centimetriem diennaktī. Vēl nebija modušās Gauja, Salaca un citas ziemeļu rajonu upes.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ledus iešana kavējas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 79, {{dat|1969|4|4|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — pirmo reizi 1969. gada pavasara sezonā maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +10 grādiem un bija +12,0 °C. * [[8. aprīlis]] — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,2 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +0,2 grādi. * [[10. aprīlis]] — pirmo reizi 1969. gada pavasara sezonā maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 grādiem un bija +15,5 °C. * [[11. aprīlis]] — ciklons, virzīdamies austrumu virzienā, Latvijā atnesa lietu.<ref name="ReferenceD">Sinoptiķa komentārs | Sācis iet ledus. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 85, {{dat|1969|4|11|SK}}</ref> Saistībā ar lēno pavasara iestāšanos, aprīļa pirmajā dekādē Bārtā un Ventā plūdu laiks pagāja mierīgi. Dažās vietās ūdens līmenis sāka kristies. Ledus sāka iet Gaujā. Iecirknī starp Piedruju un Līvāniem bija vērojama vietēja ledus iešana Daugavā. Ledus iešana turpinājās Līvānu un Pļaviņu iecirknī. Pie Pļaviņām bija izveidojies ledus sastrēgums. Bet šis savdabīgais ledus aizsprosts nekādu ļaunumu nenodarīja, Lejpus Ķeguma saglabājās ledus sega. Bet otrās dekādes pašā sākumā ledus iešanu varēja vērot pie Rīgas.<ref name="ReferenceD"/> * [[18. aprīlis]] — naktī gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja nedaudz zem nulles un izveidojās 2 cm bieza sniega sega, kura dienā nokusa. * [[21. aprīlis]] — siltākā aprīļa diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,9 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +11,2 grādi. Lai gan ritēja otrā pavasara mēneša pēdējā dekāde, pavasaris Latvijā vēl nebija sācies. Diennakts vidējā gaisa temperatūra gandrīz katru dienu bija zem klimatiskās normas. Bija salīdzinoši daudz nokrišņu, pat sniegs, bet mēneša vidū Latvijā bija arī kailsals.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vēss pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 97, {{dat|1969|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pirmais vasaras sezonas [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1969/ws-264220.html Climate Riga | Climate data 1969 (264220)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220218124243/https://en.tutiempo.net/climate/1969/ws-264220.html |date={{dat|2022|02|18||bez}} }}, en.tutiempo.net {{en ikona}}</ref> === Maijs === * [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 16,1 mm. * [[8. maijs]] — pirmo reizi 1969. gada pavasara sezonā maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,7 °C. Nākamajā dienā tika sasniegti arī pirmie +25 grādi (+27,8 °C). * [[9. maijs]] — siltākā maija diena galvaspilsētā. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,8 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +19,0 grādi. [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +29,0 °C. * [[15. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.<ref name="en.tutiempo.net"/> Rīgas iedzīvotāji bija aculiecinieki pērkona negaisam, kas bija neparasti intensīvs un ilgstošs. Veselas četras stundas neapklusa pērkona dārdi, bet vēja ātrums reizēm sasniedza 22 metrus sekundē. Tā cēlonis bija ciklons, kura centrs atradās virs Skandināvijas. Ciklona priekšējā daļā ar dienvidrietumu vējiem Baltijā ielauzās Vidusjūras siltais, mitrais gaiss. Gaisa temperatūra dienā pacēlās līdz +19, +24 grādiem. Aiz siltā gaisa plūsmām nāca auksta gaisa masas, kas strauji izspieda sasildīto gaisu atmosfēras augšējos slāņos. Tieši šis apstāklis radīja pērkona negaisu ar lietu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Maija negaisi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 112, {{dat|1969|5|16|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[23. maijs]] — dienu iepriekš un šajā dienā, no rīta, termometrs vietām rādīja 1—2 grādus zem nulles (Liepāja, Rucava, Auce, Saldus). Nokrišņu daudzums maija otrajā dekādē vietām pieckārt pārsniedza normu. Tomēr, kaut arī gaiss bija vēss, ūdens upēs jau bija diezgan silts. Daugavas un Lielupes grīvās — 11 grādi. Rīgas jūras līča dienvidos 7 līdz 8 grādi virs nulles.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kad beigsies aukstums?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 118, {{dat|1969|5|23|SK}}</ref> * [[26. maijs]] — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –1,0 °C. * [[29. maijs]] — vakarā, 7 līdz 9 kilometru augstumā, virs Latvijas parādījās spalvu mākoņi, kas bija tuvojošā ciklona priekšvēstneši.<ref name="ReferenceE">Sinoptiķa komentārs | Laiks drīz atkal uzlabosies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 124, {{dat|1969|5|30|SK}}</ref> Jau iepriekš plašsaziņas līdzekļos tika ziņots, ka maija pirmspēdējā un pēdējā nedēļā Latvijā bija salnas. Naktī no [[25. maijs|25.]] uz [[26. maijs|26 maiju]] Rīgā bija 8 grādi zem nulles (divu metru augstumā minimālā gaisa temperatūra bija, attiecīgi –0,4 °C un –1,0 °C), bet [[29. maijs|29. maija]] rītā bija –6 grādi (divu metru augstumā +1,4 °C). Tik zema temperatūra skaidrās un klusās naktīs novērota visaukstākajā gaisa slānī zāles augstumā. Augsnes temperatūra tajā brīdi bija apmēram nulle, bet divu metru augstumā, kur parasti mērī temperatūru visas hidrometeoroloģiskās stacijas, bija +1 līdz +3 grādi.<ref name="ReferenceE"/> === Jūnijs === Vismazāk nokrišņu jūnijā kopumā Latvijā. Mēneša nokrišņu daudzums Kurzemes pusē vietām bija tikai 1—3 mm.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 148, {{dat|1969|6|27|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē (Ventspilī, Stendē un citur) vairāk kā mēnesi netika novēroti nokrišņi vispār. Tika ziņots, ka tik ilgs sausuma periods šajā reģionā tika novērots pirmo reizi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Būs lietus!. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 154, {{dat|1969|7|4|SK}}</ref> Mēneša nokrišņu summa (mm) Kurzemes meteoroloģiskajās novērojumu stacijās 1969. gada jūnijā: {{Col-begin|width=350px}} {{Col-2}} * Pāvilosta — 0,8 mm * Stende — 1,1 mm * Ventspils — 1,8 mm * Kolka — 2,2 mm * Saldus — 2,9 mm {{Col-2}} * Dobele — 6,8 mm * Rucava — 9,3 mm * Liepāja — 11,9 mm * Kuldīga — 12,3 mm {{Col-end}} Sausākais jūnijs arī galvaspilsētā — mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 20,3 milimetrus. * [[4. jūnijs]] — līdzās 7. jūnijam, vēsākā jūnija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +1,4 °C. * [[6. jūnijs]] — bija jau sestā vasaras diena, taču gaisa temperatūra bija tāda pati kā maijā — par 3 līdz 5 grādiem zemāka nekā normālā. Vēsums šajā gadalaikā ir diezgan bieža parādība. Vēl vairāk, ir bijuši gadi, kad termometra dzīvsudraba stabiņā noslīdējis līdz 2,3 grādiem zem nulles. Tā tas bija 1941. gada 9. jūnijā. Aukstumu izraisa plašais zemā gaisa spiediena apgabals, precīzāk — anticiklona austrumu perifērija, kas aizņem platību no Baltijas līdz Anglijai. Anticiklona centrs no rīta atradās uz ziemeļiem no Oslo. Tāpēc Baltijā valdīja aukstie ziemeļu vēji. Somijā sniga sniegs, bet Zviedrijā temperatūra pazeminājās līdz 1—3 grādiem zem nulles.<ref>Sinoptiķa komentārs | Gaidāms silts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 130, {{dat|1969|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — līdzās 4. jūnijam, vēsākā jūnija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +1,4 °C. * [[13. jūnijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15&nbsp;°C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 73 dienas. * [[18. jūnijs]] — pretstatā mitrajam maijam, jūnijā nokrišņu sadalījums bija nevienmērīgs. Kamēr Rīgā jau vairāk par nedēļu nokrišņi netika novēroti, tikmēr Latvijas dienvidaustrumos lija gandrīz katru dienu. [[18. jūnijs|18. jūnijā]] Rēzeknē pārdesmit minūtēs nokrišņu daudzums sasniedza 20 milimetrus, Ludzas rajonā 15 minūtēs uz vienu hektāru nolija 410 tonnas. Negaisa mākonis atnesa arī krusu. Krusas graudi bija 3 centimetru diametrā. Ūdens temperatūra Daugavas grīvā un Lielupē bija no +20 līdz +21 grādam. Rīgas jūras līcī no +18 līdz +20 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklons nāk. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 142, {{dat|1969|6|20|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — siltākā jūnija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +26,7 °C. * [[21. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[23. jūnijs]]—[[1. jūlijs]] — 9 dienas pēc kārtas Rīgā valdīja sauss laiks un netika novēroti nokrišņi. === Jūlijs === * [[7. jūlijs]] — vēsākā jūlija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6,4 °C. Tikai pusgrāda pietrūka, lai pārspētu šīs diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordu, kurš tika uzstādīts [[1965. gada laikapstākļi Latvijā|1965. gadā]]. * [[8. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[15. jūlijs]] — [[Zīlāni|Zīlānos]] tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +7,0 °C. [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +6,5 °C. * [[18. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[25. jūlijs]]: ** Siltākā jūlija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +30,9 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +23,2 grādi. ** Aukstā atmosfēras fronte, kas virzījās pāri Stokholmai, Kopenhāgenai un Berlīnei, no rietumiem tuvojās Latvijai. Atmosfēras frontes priekšpusē gaisa temperatūra sasniedza +27, +30 grādus ([[24. jūlijs|24. jūlijā]] maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +28 grādus, Mērsragā +30 grādus), bet aiz tās tikai +17, +20 grādus. Jūrā un Latvijas upēs ūdens temperatūra turpināja būt +20, +22 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kļūs vēsāks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 172, {{dat|1969|7|25|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.<ref name="en.tutiempo.net"/> Mēneša trešajā dekādē pieturējās skaidrs un sauss laiks. Dienā temperatūra bija +25, +30 grādu robežās un valdīja lēns vējš.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasaras pēdējais mēnesis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 178, {{dat|1969|8|1|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[27. jūlijs]]—[[13. augusts]] — 18 dienas pēc kārtas Rīgā valdīja sauss laiks un netika novēroti nokrišņi! === Augusts === Valsts iekšzemes rajonos vislielākais reģistrētais vēja ātrums — 14 m/s, [[Saldus]]. Mēneša pirmajā dekādē ieplūda vēss gaiss no ziemeļaustrumiem, atnesot vēsākus laikapstākļus. Valdīja lēni līdz mēreni ziemeļaustrumu vēji, pārsvarā valdīja sauss laiks. Naktīs gaisa temperatūra noslīdēja stabili zem +10 grādiem, bet dienās gaiss iesila līdz +17, +22 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Gaisā bez pārmaiņām. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 184, {{dat|1969|8|8|SK}}</ref> * [[1. augusts]] — siltākā augusta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +26,8 °C. * [[3. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +6,0 °C. * [[5. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +4,9 °C. * [[10. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +5,2 °C. * [[14. augusts|14.]]—[[15. augusts]] — ciklona, kas šajās dienās Latvijā atnesa lietu, izveidojās 9 kilometru augstumā virs Vācijas. Jau 14. augustā sinoptiķi tam pievērsa uzmanību, taču nebija pamata domāt, ka ciklons, sasniedzis zemi, virzīsies uz Baltiju un izraisīs lietu un pērkonu. Kaut arī lietus bija prognozē paredzēts citu atmosfēras procesu dēļ, tik lielu nokrišņu daudzumu bija grūti paredzēt.<ref name="ReferenceF">Sinoptiķa komentārs | Debesis apmācas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 190, {{dat|1969|8|15|SK}}</ref> Augusta trešajā nedēļas nogalē, laikapstākļi saglabājās vēsi. Dienās bija apmācies laiks, brīžiem skaidrojās, nokrišņu bija maz. Gaisa temperatūra naktī bija vidēji +7 līdz +12 grādi. dienā apmēram 20 grādi virs nulles. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un upēs bija +17 līdz +19 grādu robežās.<ref name="ReferenceF"/> * [[19. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +5,6 °C. * [[20. augusts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +5,5 °C. * [[21. augusts]] — vēsākā augusta diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +4,5 °C. * [[22. augusts]] — iepriekšējā dienā un naktī uz 22. augustu Liepājā bija 9 milimetri nokrišņu, Saldū un Stendē, kur bija ļoti sauss, 7 milimetri. Jelgavā — 2 milimetri, Latvijas austrumu daļā lietus lija maz. Aukstā fronte, kas izraisīja nokrišņus, dienā atradās virs Latvijas galējiem austrumiem. Bet Latvijai no rietumiem pietuvojās otra auksto gaisa masu atmosfēras fronte, kas no rīta Liepājā un Ventspilī atnesa lietu un pērkona negaisu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vai ardievas vasarai?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 196, {{dat|1969|8|22|SK}}</ref> * [[23. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[29. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[30. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskais rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. === Septembris === Līdz šim vislielākais septembrī [[Baltijas jūra]]s piekrastē reģistrētais vēja ātrums ir 26 m/s, tas novērots 1969. gada [[22. septembris|22.]] un [[23. septembris|23. septembrī]] [[Ventspils|Ventspilī]] un atbilst stiprai vētrai. Valsts iekšzemes rajonos līdz šim septembrī reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1969. gada 23. septembrī [[Saldus|Saldū]]). [[Kurzeme]]s iekšzemes rajonos līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās ir bijis 36 m/s (1977. gada [[13. septembris|13. septembrī]] [[Auce|Aucē]]) un 34 m/s (1969. gada 23. septembrī Saldū). Otrās dekādes sākumā Latvijā iestājās stabila atvasara. Laiks Latvijā bija saulains, valdīja lēni līdz mēreni dienvidu vēji. Gaisa temperatūra naktīs bija +10, +14 grādi, bet dienās iesila no +20 līdz +25 grādiem. Ūdens temperatūra upēs un lielajos ezeros bija +15 līdz +16 grādi, Rīgas jūras līcī — apmēram +14 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vai atvasara?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 214, {{dat|1969|9|12|SK}}</ref> Rīgā, laika posmā no 11. līdz 16. septembrim, diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili turējās 3 līdz 5 grādus virs normas un maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienās bija +23, +24 grādi. * [[12. septembris]]: ** Siltākā septembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +24,9 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +17,7 grādi. ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +24,9 °C. Vairāk nekā nedēļu otrajā dekādē Somijā, Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļu daļā bija auksts un lietains laiks, pūta ziemeļu vējš. Latvijā tajā pat laikā spīdēja saule, dzīvsudraba stabiņš termometrā pacēlās līdz +23, +26 grādiem. Šāda temperatūra bija tuva visaugstākajai, kāda jebkad novērota šajā gada laikā. Jau pagājušās nedēļas beigās sinoptiķi ar bažām raudzījās uz šo robežu, kas šķīra silto un ļoti auksto gaisa masu. 16. septembrī virs Skandināvijas ziemeļiem krasi sāka pastiprināties anticiklons un aukstā atmosfēras fronte strauji virzījās uz dienvidiem. Tā diennakts laikā pārgāja pāri Baltijas republikām, Baltkrievijai un 19. septembrī atradās virs Ukrainas, tādējādi pieliekot punktu siltajai un sausajai atvasarai.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vējš un lietus. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 220, {{dat|1969|9|19|SK}}</ref> * [[21. septembris]] — vēsākā septembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –0,5 °C. Šī bija arī pirmā diena 1969. gada rudens sezonā, kad minimālā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulle grādiem. * [[22. septembris|22.]]—[[23. septembris]] — Latviju piemeklēja (uz to brīdi) otra stiprākā vētra. Vidējais no maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās sasniedza 23,3 m/s, bet maksimālais vējš brāzmās sasniedza 34 m/s. === Oktobris === Septembra beigas un oktobra sākums Latvijas iedzīvotājus nelutināja ar labu laiku. Lietus gāzes, apmākušās dienas, rietumu vēji, auksts. Šādu laiku Baltijai atnesa sērija dziļu ciklonu, kas veidojās virs Atlantijas okeāna. Kaut arī Baltijai šāds laiks nebija ne jaunums, ne pārsteigums, tomēr tika konstatēts, ka šajā laika periodā bija vērojama anormāla ciklonu pārvietošanās, jo parasti to ceļš šajā laikā veda pa trajektorijām tālāk ziemeļos.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aukstums vairs nav aiz kalniem. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 232, {{dat|1969|10|3|SK}}</ref> * [[9. oktobris]] — siltākā oktobra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,4 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +14,1 grāds. Oktobra pirmā dekāde noslēdzās ar apbrīnojami siltām dienām, kas atgādināja [[1967. gada laikapstākļi Latvijā|1967. gada]] rudeni. Par spīti lietum, rīdzinieki un daudzi Latvijas iedzīvotāji neizjuta parasto rudens drēgnumu. Gaisa temperatūra 9. oktobrī valstī pat nakts stundās bija 10—13 grādi virs nulles. Bet dienā lielākajā daļā rajonu sasniedza +14 līdz +18 grādus. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 7 grādus augstāka par normu. Neparasto siltumu deva silta gaisa ieplūšana no Āfrikas plaša anticiklona perifērijā. Ciklons aptvēra visu Rietumeiropu un Centrālo Eiropu. Tajā paša laikā no Atlantijas okeāna uz austrumiem pār Skandināviju turpināja pārvietoties cikloni. Viena ciklona aizmugurē virs Barenca jūras sākās auksta gaisa masu kustība, tādēļ naktī uz 11. oktobri tā daļēji nokļuva virs Latvijas un strauji pazemināja gaisa temperatūru.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vēss laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 239, {{dat|1969|10|11|SK}}</ref> Ja 9. un 10. oktobrī minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija attiecīgi +12,9 °C un +10,0 °C, tad jau nākamajās divās naktīs tā pazeminājās līdz +2,0 °C un +0,6 °C. Oktobra otrās dekādes beigās un trešās sākumā bija samērā silta, dienā gaisa temperatūra sasniedza +10 līdz +15 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra no jauna pacēlās par 2, līdz 5 grādiem virs normas. Lietus, kas brīžiem šur tur nolija, nespēja ietekmēt lauku rudens darbus, jo lija galvenokārt vakaros vai naktīs un arī tad tikai nedaudz. Visā šai periodā Baltijā un Centrāleiropā pārsvarā bija siltā gaisa plūsmas. Naktī, laikam noskaidrojoties, temperatūra noslīdēja līdz 0 vai pat –2 grādiem. Pašā nedēļas nogalē no Norvēģu jūras pāri Skandināvijai Latvijā ieplūda vēsāks gaiss. Tādēļ temperatūra noslīdēja zemāk un pat dienā nepārsniedza +4 līdz +7 grādus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirmais sals. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 250, {{dat|1969|10|24|SK}}</ref> * [[24. oktobris]] — vēsākā oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –6,5 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –0,5 grādi. * [[30. oktobris]] — Latvijā varēja vērot gandrīz vai visas iespējamās hidrometeoroloģiskās parādības — sniegu, lietu, pērkonu, miglu, krusu, pat šajā gadalaikā tik reti novērojamo atkalu. Vietām valsts austrumu daļā zemi klāja bieza sniega sega (Vidzemes augstienē 35 cm). Ziemeļrietumu vējš, kas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī sasniedza 10 līdz 12 balles, pacēla Daugavas ūdens līmeni par veselu metru. Interesanti piezīmēt, kad tajā pašā laikā, kad Ventspilī un Liepājā vējš sasniedza vētras spēku (28 līdz 32 metri sekundē), virs Ziemeļigaunijas valdīja pilnīgs bezvējš — pāri Tallinai dienvidaustrumu virzienā virzījās šī ciklona centrs. Uz ziemeļiem — virs Somijas, temperatūra pazeminājās no –6 līdz –9 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 256, {{dat|1969|10|31|SK}}</ref> === Novembris === * [[1. novembris]] — naktī gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja līdz nullei un izveidojās 2 cm bieza sniega sega, kas dienā nokusa. * [[2. novembris]] — Latviju piemeklēja [[1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā|spēcīgākais un postošākais orkāns]] [[20. gadsimts|20. gadsimtā]]: ** [[Latvija]]s teritoriju šķērsoja dziļa [[Ciklons|ciklona]] centrs un ziemeļrietumu vējš brāzmās [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 44 m/s. Postošāka vēja ietekme bija Latvijas teritorijas austrumu daļā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/printArticle.php?id=14625 Vai Rīga pasargāta no plūdiem?], tvnet.lv, {{dat|2005|9|12|SK}}</ref> ** Vētrai bija divi vēja pieauguma periodi. Pirmais — stiprākais — sākās [[1. novembris|1. novembra]] vēlā vakarā Baltijas jūras piekrastē un turpinājās visā Latvijā gandrīz visu [[2. novembris|2. novembri]]. Vētrai bija raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma sadalījums, bet maksimālā vēja brāzmu ātruma novērošanas vieta bija neparasta. Tā bija Daugavpils, kur vēja brāzmas sasniedza 44 m/s. 40 m/s stipras vēja brāzmas tika reģistrētas [[Ainaži|Ainažos]], bet [[Ventspils|Ventspilī]] tās bija 35 m/s, [[Liepāja|Liepājā]] 32 m/s, savukārt [[Rīga|Rīgā]] 40 m/s. Vismazākais šai vētras epizodē maksimālo vēja brāzmu ātrums bija 20 m/s (Rūjienā, Alūksnē, Gulbenē, Zosēnos). ** Otrreiz vēja ātrums sāka palielināties [[3. novembris|3. novembra]] vakarā, maksimālo ātrumu sasniedzot naktī uz [[4. novembris|4. novembri]]. Šoreiz maksimālais vēja ātrums brāzmās nebija tik stiprs — tas sasniedza 34 m/s (Daugavpilī, Saldū, Skultē), bet vismazākais — 16—17 m/s — tas bija turpat, kur pirmajā vētras posmā — Alūksnē un Zosēnos.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/visstiprakie-veji-latvija?id=1844 Visstiprākie vēji Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150922235456/http://www.meteo.lv/lapas/visstiprakie-veji-latvija?id=1844 |date={{dat|2015|09|22||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2013|11|8|SK}}</ref> ** Orkāns nodarīja tautsaimniecībai ievērojamus zaudējumus, pat lielākus nekā [[1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā|iepriekšējais orkāns]] 1967. gada [[18. oktobris|18. oktobrī]]. Bojā gāja 30 cilvēki.<ref group="P">Informācija par cilvēku upuriem oficiāli neparādījās plašsaziņas līdzekļos.</ref> * [[6. novembris]] — naktī gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja nedaudz zem nulles un izveidojās 2 cm bieza sniega sega. * [[7. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –6,6 °C. * [[13. novembris]]: ** Siltākā novembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +11,8 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +9,0 grādi. ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,8 °C. Mēneša sākumā ļoti dziļi cikloni cits pēc cita veidojās virs Atlantijas okeāna, virzījās uz Skandināviju, izraisīdami 10 balles stiprus vējus virs Baltijas jūras un trauksmainu nemieru sinoptiķos. Spiediena krišanās šo ciklonu priekšējās daļās sasniedza 5 līdz 6 milimetrus uz dzīvsudraba stabiņa trīs stundu laikā (2. novembrī pat 12 milimetrus). Mēneša vidū atmosfēra mazliet bija nomierinājusies. Laika apstākļus Eiropas lielākajā daļā otrās dekādes vidū noteica milzīgs, taču ne visai dziļš ciklons, kura galvenais centrs atradās virs Murmanskas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Silts. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 266, {{dat|1969|11|14|SK}}</ref> * [[25. novembris]] — Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. Šajā dienā Rīgā arī sāka veidoties pastāvīga sniega sega, kura saglabājās līdz gada beigām. * [[25. novembris|25.]]—[[27. novembris]] — pāri Baltijai viens pēc otra gāja rudens sezonas pirmie tā saucamie dienvidu cikloni. Apmēram pusotra tūkstoša kilometru diametrs bija gaisa virpuļiem, kas izveidojās Vidusjūras reģionā un pārvietojās virzienā Vīne—Varšava—Daugavpils—Ļeningrada un tālāk uz ziemeļiem. Abi cikloni atnesa Latvijai bagātīgu sniegu, bet republikas dienvidaustrumos arī lietu. Visdziļākais sniegs [[28. novembris|28. novembrī]] bija Skrīveros — 30 centimetru, Priekuļos — līdz 25 centimetriem, bet Rīgas apkaimē — apmēram 17 centimetrus. Ledus republikas upēs vēl nebija sācis veidoties. Cikloni veidojās un sāka virzīties uz Baltijas reģionu tādēļ, ka no Atlantijas cauri Francijai uz Vidusjūru plūda ļoti auksts gaiss.<ref>Sinoptiķa komentārs | Sniegs nāk no dienvidiem. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 278, {{dat|1969|11|28|SK}}</ref> * [[28. novembris]] — vēsākā novembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,4 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –5,2 grādi. === Decembris === * [[8. decembris]] — sniega segas biezums Rīgā sasniedza 21 centimetru. Otrās dekādes sākumā ziema aizvien stingrāk nostiprināja savas pozīcijas. Zem ledus bruņām bija iemiguši ne tikai mazie ezeriņi, bet arī tādi spēkavīri kā Rāzna, Lubāns, Engure un Usma. Taču ledus uz tiem vēl bija plāns. Ledus bija pārvilcies arī Salacai, Gaujai, Lielupei un vietām Daugavai. Intensīvi ledus sega veidojās un Bārtā un Ventā. Bet Rīgas jūras līča sālsūdens ar ledu pārklājās lēnāk. Bieza ledus sega bija tikai līča ziemeļu dalā. Baltijas jūrā ūdens temperatūra krasta tuvumā bija no 0 līdz +2 grādiem, bet jūras atklātajā daļā no +3 līdz +4 grādiem. Arī zeme vēl nebija sasalusi. Biezā sniega sega to bija pasargājusi no sasalšanas. Pat −20 līdz −25 grādu sals, kāds bija vērojams otrās dekādes sākumā sniega virskārtā, nespēja sasaldēt augsni.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ledus vēl ir plāns. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 289, {{dat|1969|12|12|SK}}</ref> * [[18. decembris]] — Rīgā sākās deviņu dienu aukstuma vilnis, kurā diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili noslīdēja zem −10 grādiem. Decembra otrās dekādes beigās Latvijā laiku ietekmēja divi lieli gaisa virpuļi. Anticiklons ar 20 grādu salu un skaidru laiku — tā centrs atradās virs Karēlijas — ļoti lēni (ātrums — 15 kilometri stundā) virzījās uz dienvidrietumiem. Ciklons ar centru pie Kijevas slīdēja uz ziemeļiem. Tas nesa sniegu un siltāku laiku. Centriem tuvinoties, vējš pastiprinājās. [[19. decembris|19. decembrī]] republikas dienvidaustrumos Daugavpilī laiks par 6 grādiem bija siltāks nekā dienu iepriekš un sniga. Temperatūra paaugstinājās arī pārējā republikas daļā. Taču anticiklons ar centru virs Karēlijas vēl bija stiprs, tādēļ nākamajās divās dienās pieturējās auksts laiks. Temperatūra naktī bija 9 līdz 14, skaidrojoties — 15 līdz 17 grādi zem nulles, dienā — 5 līdz 10 grādi zem nulles. Sniegs sniga galvenokārt republikas dienvidaustrumos.<ref>Sinoptiķa komentārs | Upes aizsalst un... ledus iet. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 295, {{dat|1969|12|19|SK}}</ref> * [[27. decembris|27.]]—[[29. decembris]] — trīs dienas galvaspilsētā iestājās īslaicīgs atkusnis. * [[29. decembris]] — siltākā decembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +1,5 °C. * [[31. decembris]]: ** Aukstākā decembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,8 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –20,0 grādi. ** Vecgada dienā laiks bija ļoti auksts. Naktī termometra stabiņš galvaspilsētā noslīdēja līdz −24,8 °C, bet dienā nebija siltāks par −15,8 °C. Jaungada nakti rīdzinieki sagaidīja stindzinošā salā — gaiss atdzisa līdz −22,5 °C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: –32,0 °C ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]) * [[Latvija]]: +32,5 °C ([[Bauska]]) * [[Rīga]]: −25,0 °C ([[26. janvāris]]) * [[Rīga]]: +30,9 °C ([[25. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Vidējā nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] bija 559,6 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 524,5 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[Celsija grāds|°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="590" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="120" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | style="background:#99C7FF;"| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | style="background:#99C7FF;"| <center> −25,0 °C | style="background:#99C7FF;"| [[26. janvāris]] | <center> +2,1 °C | [[16. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−10,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−5,4}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −19,9 °C | [[13. februāris]] | <center> +1,9 °C | [[1. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−6,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,4}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −22,2 °C | [[2. marts]] | <center> +6,2 °C | [[28. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−5,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−4,6}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −4,2 °C | [[8. aprīlis]] | <center> +18,9 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −1,0 °C | [[26. maijs]] | <center> +27,8 °C | [[9. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+10,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,9}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +1,4 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +26,7 °C | [[19. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+15,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | style="background:#FFCA7A;"| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +6,4 °C | [[7. jūlijs]] | style="background:#FFCA7A;"| <center> +30,9 °C | style="background:#FFCA7A;"| [[25. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,7}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +4,5 °C | [[21. augusts]] | <center> +26,8 °C | [[1. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> −0,5 °C | [[21. septembris]] | <center> +24,9 °C | [[12. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+11,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −6,5 °C | [[24. oktobris]] | <center> +16,4 °C | [[9. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+6,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −8,4 °C | [[28. novembris]] | <center> +11,8 °C | [[13. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+2,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −24,8 °C | [[31. decembris]] | <center> +1,5 °C | [[29. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|-7,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−5,5}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="265" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 36,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. februāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 9,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 2,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 67,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 59,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 20,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[22. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 58,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,5 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 19,4 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[8. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 28,3 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 59,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. oktobris]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 92,2 mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 45,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 29,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[1. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 22,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. decembris|7.]], [[8. decembris|8. dec.]] |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[https://en.tutiempo.net/climate/1969/ws-264220.html Climate Riga | Climate data 1969] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220218124243/https://en.tutiempo.net/climate/1969/ws-264220.html |date={{dat|2022|02|18||bez}} }}, tutiempo.net</ref> * [[Lietus]] — 133 dienas (nokrišņi — 177 dienas) * [[Sniegs]] — 69 dienas * [[Negaiss]] — 11 dienas * [[Migla]] — 52 dienas * [[Krusa]] — 4 dienas * [[Tornado]] vai piltuves mākonis — 1 diena === Gaisa temperatūras un nokrišņu fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −15,9 °C — [[23. decembris]] * −15,8 °C — [[31. decembris]] * −14,5 °C — [[26. janvāris]] * −14,1 °C — [[20. janvāris]] * −13,9 °C — [[11. februāris]], [[24. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +17,2 °C — [[26. jūlijs]] * +16,4 °C — [[2. augusts]] * +15,9 °C — [[20. jūnijs]] * +15,3 °C — [[25. jūlijs]] * +15,1 °C — [[8. jūlijs|8.]], [[24. jūlijs]] {{Col-end}} Desmit lietainākās dienas Rīgā — diennaktis ar vislielāko nokrišņu daudzumu. * 19,4 mm — [[8. jūlijs]] * 19,3 mm — [[26. jūlijs]] * 16,1 mm — [[6. maijs]] * 14,2 mm — [[20. maijs]] * 13,5 mm — [[1. novembris]] * 11,7 mm — [[25. novembris]] * 11,5 mm — [[30. augusts]] * 10,6 mm — [[3. oktobris]] * 10,1 mm — [[27. janvāris]] * 9,7 mm — [[29. aprīlis]] == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1969. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1969. gads Latvijā]] ng8uxznqb1w3nh75pvm2rfq9bio3jhh 0 506566 4513403 3585091 2026-08-26T16:29:57Z ~2026-46400-03 149559 Aktieris miris 4513403 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tims Karijs | vārds_orig = ''Tim Curry'' | attēls = Tim Curry cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Tims Karijs 1995. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1946|4|19}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Greipenhola}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|26|1946|4|19}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs | darbības gadi = 1968—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Timotijs Džeimss Karijs''' ({{Val|en|Timothy James Curry}}, dzimis {{Dat|1946|4|19}}, miris 2026. gada 26. augustā) bija [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]]. Savu atpazīstamību ieguvis, piedaloties filmā "[[Rokija Horora šausmu šovs]]" (1975). Piedalījies vairākās [[Vestenda]]s un [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās kā ''[[Hair]]'' (1968), ''[[Travesties]]'' (1975), [[Amadeus (luga)|''Amadeus'']] (1980), ''[[My Favorite Year]]'' (1992) un ''[[Spamalot]]'' (2004–2007). Piedalījies tādās filmās kā "[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]" (''Legend'', 1985), "[[Pavediens (filma)|Pavediens]]" (1985), "[[Tas (1990. gada filma)|Tas]]" (''It'', 1990), "[[Viens pats mājās 2]]" (1992), "[[Trīs musketieri]]" (''The Three Musketeers'', 1993), ''[[Muppet Treasure Island]]'' (1996) un "[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]" (2000). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] {{DEFAULTSORT:Karijs, Tims}} fwn5s61mdeuv1zr1j4hlpgpdokj846p 4513440 4513403 2026-08-26T18:32:25Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-46400-03|~2026-46400-03]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 3585091 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tims Karijs | vārds_orig = ''Tim Curry'' | attēls = Tim Curry cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Tims Karijs 1995. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1946|4|19}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Greipenhola}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs | darbības gadi = 1968—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Timotijs Džeimss Karijs''' ({{Val|en|Timothy James Curry}}, dzimis {{Dat|1946|4|19}}) ir [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]]. Savu atpazīstamību ieguvis, piedaloties filmā "[[Rokija Horora šausmu šovs]]" (1975). Piedalījies vairākās [[Vestenda]]s un [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās kā ''[[Hair]]'' (1968), ''[[Travesties]]'' (1975), [[Amadeus (luga)|''Amadeus'']] (1980), ''[[My Favorite Year]]'' (1992) un ''[[Spamalot]]'' (2004–2007). Piedalījies tādās filmās kā "[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]" (''Legend'', 1985), "[[Pavediens (filma)|Pavediens]]" (1985), "[[Tas (1990. gada filma)|Tas]]" (''It'', 1990), "[[Viens pats mājās 2]]" (1992), "[[Trīs musketieri]]" (''The Three Musketeers'', 1993), ''[[Muppet Treasure Island]]'' (1996) un "[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]" (2000). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] {{DEFAULTSORT:Karijs, Tims}} 8mmkege40om0n7bfrr4vytvo0hmqn3b 4513441 4513440 2026-08-26T18:32:45Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Egilus|Egilus]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-46400-03 4513403 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tims Karijs | vārds_orig = ''Tim Curry'' | attēls = Tim Curry cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Tims Karijs 1995. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1946|4|19}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Greipenhola}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|26|1946|4|19}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs | darbības gadi = 1968—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Timotijs Džeimss Karijs''' ({{Val|en|Timothy James Curry}}, dzimis {{Dat|1946|4|19}}, miris 2026. gada 26. augustā) bija [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]]. Savu atpazīstamību ieguvis, piedaloties filmā "[[Rokija Horora šausmu šovs]]" (1975). Piedalījies vairākās [[Vestenda]]s un [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās kā ''[[Hair]]'' (1968), ''[[Travesties]]'' (1975), [[Amadeus (luga)|''Amadeus'']] (1980), ''[[My Favorite Year]]'' (1992) un ''[[Spamalot]]'' (2004–2007). Piedalījies tādās filmās kā "[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]" (''Legend'', 1985), "[[Pavediens (filma)|Pavediens]]" (1985), "[[Tas (1990. gada filma)|Tas]]" (''It'', 1990), "[[Viens pats mājās 2]]" (1992), "[[Trīs musketieri]]" (''The Three Musketeers'', 1993), ''[[Muppet Treasure Island]]'' (1996) un "[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]" (2000). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] {{DEFAULTSORT:Karijs, Tims}} fwn5s61mdeuv1zr1j4hlpgpdokj846p 4513442 4513441 2026-08-26T18:34:02Z Egilus 27634 4513442 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tims Karijs | vārds_orig = ''Tim Curry'' | attēls = Tim Curry cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Tims Karijs 1995. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1946|4|19}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Greipenhola}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|26|1946|4|19}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs | darbības gadi = 1968—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Timotijs Džeimss Karijs''' ({{Val|en|Timothy James Curry}}, dzimis {{Dat|1946|4|19}}, miris {{dat|2026|8|26}}) bija [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]]. Savu atpazīstamību ieguvis, piedaloties filmā "[[Rokija Horora šausmu šovs]]" (1975). Piedalījies vairākās [[Vestenda]]s un [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās kā ''[[Hair]]'' (1968), ''[[Travesties]]'' (1975), [[Amadeus (luga)|''Amadeus'']] (1980), ''[[My Favorite Year]]'' (1992) un ''[[Spamalot]]'' (2004–2007). Piedalījies tādās filmās kā "[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]" (''Legend'', 1985), "[[Pavediens (filma)|Pavediens]]" (1985), "[[Tas (1990. gada filma)|Tas]]" (''It'', 1990), "[[Viens pats mājās 2]]" (1992), "[[Trīs musketieri]]" (''The Three Musketeers'', 1993), ''[[Muppet Treasure Island]]'' (1996) un "[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]" (2000). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] {{DEFAULTSORT:Karijs, Tims}} 058s2086ch04fi8k7xdaf6e4j97jr27 4513473 4513442 2026-08-26T19:33:12Z Pirags 3757 4513473 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tims Karijs | vārds_orig = ''Tim Curry'' | attēls = Tim Curry cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Tims Karijs 1995. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1946|4|19}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Greipenhola}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|26|1946|4|19}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs | darbības gadi = 1968—2025 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Timotijs Džeimss Karijs''' ({{Val|en|Timothy James Curry}}, dzimis {{Dat|1946|4|19}}, miris {{dat|2026|8|26}}) bija [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]]. Savu atpazīstamību ieguvis, piedaloties filmā "[[Rokija Horora šausmu šovs]]" (1975). Piedalījies vairākās [[Vestenda]]s un [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās kā ''[[Hair]]'' (1968), ''[[Travesties]]'' (1975), [[Amadeus (luga)|''Amadeus'']] (1980), ''[[My Favorite Year]]'' (1992) un ''[[Spamalot]]'' (2004–2007). Piedalījies tādās filmās kā "[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]" (''Legend'', 1985), "[[Pavediens (filma)|Pavediens]]" (1985), "[[Tas (1990. gada filma)|Tas]]" (''It'', 1990), "[[Viens pats mājās 2]]" (1992), "[[Trīs musketieri]]" (''The Three Musketeers'', 1993), ''[[Muppet Treasure Island]]'' (1996) un "[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]" (2000). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] {{DEFAULTSORT:Karijs, Tims}} dnt0ulpbzqfz4bj173y9xjlkd7v11aj 4513663 4513473 2026-08-27T08:21:48Z Edgars2007 9590 4513663 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tims Karijs | vārds_orig = ''Tim Curry'' | attēls = Tim Curry cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Tims Karijs 1995. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1946|4|19}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Greipenhola}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|26|1946|4|19}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs | darbības gadi = 1968—2025 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Timotijs Džeimss Karijs''' ({{Val|en|Timothy James Curry}}, dzimis {{Dat|1946|4|19}}, miris {{dat|2026|8|26}}) bija [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]]. Atpazīstamību ieguvis, piedaloties filmā "[[Rokija Horora šausmu šovs]]" (1975). Piedalījies vairākās [[Vestenda]]s un [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās, tai skaitā ''[[Hair]]'' (1968), ''[[Travesties]]'' (1975), [[Amadeus (luga)|''Amadeus'']] (1980), ''[[My Favorite Year]]'' (1992) un ''[[Spamalot]]'' (2004–2007). Piedalījies tādās filmās kā "[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]" (''Legend'', 1985), "[[Pavediens (filma)|Pavediens]]" (1985), "[[Tas (1990. gada filma)|Tas]]" (''It'', 1990), "[[Viens pats mājās 2]]" (1992), "[[Trīs musketieri]]" (''The Three Musketeers'', 1993), ''[[Muppet Treasure Island]]'' (1996) un "[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]" (2000). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Karijs, Tims}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] ngfy7im50c18r5l629n5x3yly3pgjlk 4513664 4513663 2026-08-27T08:22:00Z Edgars2007 9590 pievienoju [[Kategorija:2026. gadā mirušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513664 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tims Karijs | vārds_orig = ''Tim Curry'' | attēls = Tim Curry cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Tims Karijs 1995. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1946|4|19}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Greipenhola}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|26|1946|4|19}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs | darbības gadi = 1968—2025 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Timotijs Džeimss Karijs''' ({{Val|en|Timothy James Curry}}, dzimis {{Dat|1946|4|19}}, miris {{dat|2026|8|26}}) bija [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]]. Atpazīstamību ieguvis, piedaloties filmā "[[Rokija Horora šausmu šovs]]" (1975). Piedalījies vairākās [[Vestenda]]s un [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās, tai skaitā ''[[Hair]]'' (1968), ''[[Travesties]]'' (1975), [[Amadeus (luga)|''Amadeus'']] (1980), ''[[My Favorite Year]]'' (1992) un ''[[Spamalot]]'' (2004–2007). Piedalījies tādās filmās kā "[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]" (''Legend'', 1985), "[[Pavediens (filma)|Pavediens]]" (1985), "[[Tas (1990. gada filma)|Tas]]" (''It'', 1990), "[[Viens pats mājās 2]]" (1992), "[[Trīs musketieri]]" (''The Three Musketeers'', 1993), ''[[Muppet Treasure Island]]'' (1996) un "[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]" (2000). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Karijs, Tims}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] h6qx5e9whncl3b1hy84val90ddz6u4k 0 507020 4513679 4384000 2026-08-27T09:17:23Z Kj1595 46319 4513679 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Margarita Džepa | vārds_orig = ''Margarita Xhepa'' | attēls = Margarita Xhepa, aktore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Margarita Džepa 2021. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1932|4|2}} | dz vieta = {{vieta|Albānija|Lušņe}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2025|4|3|1932|4|2}} | mirš vieta = {{vieta|Albānija|Tirāna}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1958—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = [[Attēls:Titulli "Artist i Popullit".png|17px]] [[Albānijas tautas mākslinieks|Albānijas tautas māksliniece]] | dzimums = S }} '''Margarita Džepa''' ({{val|sq|Margarita Xhepa}}, dzimusi {{dat|1932|04|02}}, mirusi {{dat|2025|04|03}})<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Elsie|first=Robert|url=https://books.google.com/books?id=haFlGXIg8uoC&q=Margarita+Xhepa+born+1932&pg=PA489|title=Historical Dictionary of Albania|date=2010-03-19|publisher=Scarecrow Press|isbn=978-0-8108-7380-3}}</ref> bija albāņu aktrise, vislabāk zināma kā viena no [[Albānijas kino]] un teātra izcilajām dāmām. Viņa turpināja atveidot dažādas lomas jaunākajās albāņu filmās līdz pat vecumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://observerkult.com/filmi-bolero-ne-vilen-e-pleqve-rikthen-ne-kinema-margarita-xhepen-e-robert-ndreniken-aktorja-isha-e-semure-por/|title=Filmi “Bolero në vilën e pleqve” rikthen në kinema Margarita Xhepën e Robert Ndrenikën, aktorja: Isha e sëmurë, por…!|last=ObserverKult|website=ObserverKult|access-date=2022-03-03|date=2022-01-06|language=en}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīna dzīve === Džepa ir etniska [[Aromāņi|aromūniete]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minoritetet.gov.al/?page_id=1391|title=Minoriteti Vllah/Arumun|publisher=State Committee on Minorities|access-date=16 January 2022|language=sq|archive-date={{dat|2022|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220304120221/http://www.minoritetet.gov.al/?page_id=1391}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.gazetadita.al/vllehte-ne-hapesirat-myzeqare/|title=Vllehtë në hapësirat myzeqare|work=Gazeta DITA|date=4 October 2015|last=Bizhyti|first=Jovan|language=sq|access-date={{dat|2022|03|23||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200420165557/http://www.gazetadita.al/vllehte-ne-hapesirat-myzeqare/}}</ref> Viņa dzimusi [[Lušņe|Lušņē]], Albānijā, kā Margarita Prifti. Viņas māte nomira, kad Margaritai bija deviņi gadi. Jau no agras bērnības viņa mīlēja albāņu dzeju, un skolotāja mudināja viņu pievienoties aktiermākslas nodarbībām. Gezims Libohova, tolaik labi pazīstamais Lušņes kultūras institūta drāmas skolotājs, vietējās skolās meklēja piemērotu skolnieci jaunas krievu meitenes lomai teātra izrādē. Ieraugot Džepu, viņš uzreiz izvēlējās viņu viņas blondo matu un zilo acu dēļ. Luga bija tik veiksmīga, ka pirmizrādes notika arī [[Fieri]] un [[Berati]] pilsētās. Pēc pamatskolas beigšanas viņa iestājās ''Liceu Artistik'' [[Tirāna|Tirānā]], drāmas nodaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekskluzive.al/diva-margarita-xhepa/|title=Diva Margarita Xhepa|date=24 June 2018}}</ref> == Karjera == Viņa sāka savu karjeru [[Tirāna|Tirānā]], [[Albānijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]], kur viņa tēloja [[Antons Čehovs|Antona Čehova]], [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] un [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] un citu rakstnieku lugās. 1962. gadā viņa vadīja pirmo ''[[Festivali i Këngës]]''. Margaritai Džepai ir piešķirts [[Albānijas tautas mākslinieks|Albānijas tautas mākslinieces]] tituls. == Starptautiski panākumi == Aktrise 19. Starptautiskā teātra festivāla ietvaros saņēma balvu ''Actor Of Europe'', par vecmāmiņas lomu izrādē ''Constantin and Doruntinë'' (režisors [[Laerts Vasili]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prive.al/kush-triumfoi-ne-festivalin-nderkombetar-te-teatrit/|title=Kush triumfoi në "Festivalin Ndërkombëtar të Teatrit"?|date=13 July 2021|access-date={{dat|2022|03|23||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210714123108/https://prive.al/kush-triumfoi-ne-festivalin-nderkombetar-te-teatrit/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džepa, Margarita}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Albānijas aktieri]] c9i0lopyt12o0gq72p5ywxern9d243j 0 511757 4513726 4491777 2026-08-27T11:55:45Z Meistars Joda 781 4513726 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ''Ukraina 24'' |logo = Ukraine24_logo.svg |logo izmērs = |formāts = Komerctelevīzija |valsts = {{karogs|Ukraina}} |valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] |adrese = [[Kijiva]], Ukraina |dibināta = 2019 |raidīja no = {{dat|2019|12|02|Ģ}} |pārtrauca raidīt = {{dat|2022|07|22}} |sauklis = "Dažādu viedokļu kanāls" (''Канал різноманітних думок'') |īpašnieks = ''Media Group Ukraine'' |ģenerāldirektors = Jurijs Suhaks |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], kabeļtelevīzijā, [[Mākslīgais pavadonis|satelīttelevīzijā]] |kanāli = |tirgus-daļa = |iepriekšējais = |nākamais = |mājas-lapa = [https://u24.ua/ua u24.ua/ua] |cable serv 1 = |cable chan 1 = |sat serv 1 = |sat chan 1 = |attēla formāts=[[576i|576i]] 16:9 ([[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]]); 1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|iptv serv 1=Balticom iTV|iptv chan 1=6}} '''''Ukraina 24''''' ({{val|uk|Україна 24}}) bija [[Ukraina]]s informatīvi analītisks [[Televīzija|TV]] kanāls, kas piederēja [[Oligarhs|oligarha]] [[Rinats Ahmetovs|Rinata Ahmetova]] [[Uzņēmums|uzņēmumam]] ''[[Media Group Ukraine]]''. Kanāls, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] laikā, bija pieejams arī [[Latvija]]s televīzijas operatoru klāstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/ukrainas-mediju-apvienotais-zinu-kanals-ukraina-24-tagad-pieejams-visa-latvija-ari-bez-maksas-zemes-apraide|title=Ukrainas mediju apvienotais ziņu kanāls Ukraina 24 tagad pieejams visā Latvijā, arī bez maksas zemes apraidē - Tet.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/go3-home3-un-tv3-play-tagad-pieejams-zinu-kanals-ukraina-24/|title=“Go3”, “Home3” un “TV3 Play” tagad pieejams ziņu kanāls “Ukraina 24” – skaties tiešraidē|website=tv3.lv|access-date=2022-05-15|language=lv|archive-date=2022-02-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20220227130727/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/go3-home3-un-tv3-play-tagad-pieejams-zinu-kanals-ukraina-24/}}</ref> Kanāls beidza savu pārraidi 2022. gada 22. jūlijā pulksten 10 no rīta.<ref>{{Atsauce|title=Україна 24 (Ukraine) - Final Closedown/Shutdown (22 July 2022)|url=https://www.youtube.com/watch?v=w3u3gS-W_7Q|accessdate=2022-07-23|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == 2019. gada [[7. novembris|7. novembrī]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] vienojās par televīzijas kanāla '''''Eskulap TV''''', kas ietilpst [[Oligarhs|oligarham]] [[Rinats Ahmetovs|Rinatam Ahmetovam]] piederošajā koncernā ''Media Group Ukraine'', pārdēvēšanu par '''''Ukraina 24'''''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/172234/2019-11-07-media-grupa-ukraina-zapuskaie-novynnyy-kanal-ukraina-24/|title=«Медіа Група Україна» запускає новинний канал «Україна 24»|last=Данькова|first=Наталія|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2019-11-07|language=uk}}</ref> 2019. gada 2. decembrī [[televīzija]]s kanāls ''Ukraina 24'', kas izveidots, mainot zīmolu ''Eskulap TV'', sāka testa apraidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/139311/2018-07-13-telekanal-akhmetova-eskulap-tv-zminyt-nazvu-i-perezapustytsya-do-kintsya-roku/|title=Телеканал Ахметова «Ескулап TV» змінить назву і перезапуститься до кінця року|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2018-07-13|language=uk}}</ref> 2019. gada 16. decembrī kanāls sāka raidīt visu [[Diennakts|diennakti]] visā [[Ukraina|Ukrainā]], operatoru kabeļtīklos, ''[[Xtra TV]]'' [[Mākslīgais pavadonis|satelīta]] platformā un ''[[Oll.tv]]'' OTT platformā. Tika uzsāktas tiešraižu un ik stundas ziņu izlaidumu pārraides.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173950/2020-01-16-ukraina-24-movytyme-na-suputnyku-v-nekodovanomu-vyglyadi/|title=«Україна 24» мовитиме на супутнику в некодованому вигляді|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-16|language=uk}}</ref> 2020. gada janvārī kanāls saņēma satelīta licenci raidīšanai atklātā, nešifrētā formā.<ref name=":0" /> 2020. gada janvārī prokrieviskā televīzijas kanāla ''[[NASH]]'' raidījumu vadītājs [[Tihrans Martirosjans]] pārnāca uz ''Ukraina 24'', un nākamajā mēnesī par televīzijas kanāla politiskās līnijas izveidi kļuva atbildīgs [[Vasiļs Holovanovs]], kurš iepriekš strādāja kanālā ''[[NewsOne]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173916/2020-01-15-tygran-martyrosyan-pereyshov-z-kanalu-nash-do-media-grupy-ukraina-dopovneno/|title=Тигран Мартиросян перейшов з каналу «Наш» до «Медіа Групи Україна» (ДОПОВНЕНО)|last=Рябоштан|first=Іра|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-15|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/175027/2020-02-25-vasyl-golovanov-stav-radnykom-dyrektora-media-grupy-ukraina/|title=Василь Голованов став радником директора «Медіа Групи Україна»|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-02-25|language=uk}}</ref> 2020. gada augustā kļuva zināms, ka televīzijas raidījumu vadītāja [[Natālija Vlaščenko]] no televīzijas kanāla ''[[ZIK]]'' vadīs savus raidījumus ''Народ проти'' un ''HARD з Влащенко'' telekanālā ''Ukraina 24''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/179868/2020-08-21-programy-natalii-vlashchenko-na-ukraina-24-startuyut-u-veresni-dopovneno/|title=Програми Наталії Влащенко на «Україна 24» стартують у вересні (ДОПОВНЕНО)|last=медіа»|first=«Детектор|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-08-21|language=uk}}</ref> 2020. gada 18. jūnijā [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] atkārtoti izsniedza kanāla ''Ukraina 24'' licenci sakarā ar [[Juridiska persona|juridiskās personas]] nosaukuma maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/178089/2020-06-18-novynna-grupa-ukraina-nova-nazva-yurydychnoi-osoby-kanalu-ukraina-24/|title=«Новинна Група Україна» – нова назва юридичної особи каналу «Україна 24»|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-06-18|language=uk}}</ref> 2020. gada novembra beigās televīzijas kanālā tika atklāta jauna studija ar 360 grādu tehnoloģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/production/article/182942/2020-11-30-dlya-kanaliv-ukraina-i-ukraina-24-oblashtuvaly-novu-studiyu/|title=Для каналів «Україна» і «Україна 24» облаштували нову студію|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-11-30|language=uk}}</ref> 2022. gada jūlijā uzņēmums SCM nolēma atteikties no mediju biznesa un nodot ''Media Group Ukraine'' televīzijas kanālu licences apraidei par labu valstij. Ukrainas [[Vienotās ziņas (telemaratons)|Vienoto ziņu]] telemaratons tika pārraidīts ēterā, un kanālu vietnēs publicēts [[Rinats Ahmetovs|Rinata Ahmetova]] paziņojums par mediju grupas aktīviem. Bijušie ''Ukraina 24'' darbinieki oktobrī izveidoja jaunu kanālu ''[[My-Ukraina]]'', bet digitālajā televīzijā tas sāka pārraidi 2022. gada 7. novembrī. == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Ukrainas televīzijas kanāli]] j3hnkaqbw35flasswarl52cbey7tygt 0 513222 4513368 4274187 2026-08-26T15:27:52Z Biafra 13794 +navig. veidne 4513368 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dreimonds Grīns | vārds_orig = ''Draymond Green'' | attēls = Draymond Green 2022.jpg | att_izm = | paraksts = Dreimonds Grīns 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|4}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mičigana|Sagino}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=104}} | poz = {{Basketbola pozīcija|4}} | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | numuri = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Saginaw'' ([[Mičigana]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Mičiganas štata Universitāte]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 23 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | drafts = 35., otrajā kārtā | dr_gads = [[2012. gada NBA drafts|2012]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2012|start}}–pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>([[2015. gada NBA finālsērija|2015]], [[2017. gada NBA finālsērija|2017]], [[2018. gada NBA finālsērija|2018]], [[2022. gada NBA finālsērija|2022]])</small> * 4× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2016}}-{{nasg|2018}}, {{nasg|2022}})</small> * [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|2015|end}})</small> * [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2016|end}})</small> * [[NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā]] <small>({{nbay|2016|end}})</small> * 4× [[NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}}-{{nbay|2016|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * 4× [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] <small>({{nbay|2017|end}}, {{nbay|2018|end}}, {{nbay|2021|end}}, {{nbay|2022|end}})</small> * NBA līderis pārķertajās piespēlēs <small>({{nbay|2016|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{Medal|Country|{{karogs|ASV}}}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2016|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Basketbols|2020|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} }} '''Dreimonds Džemals Grīns''' ({{val|en|Draymond Jamal Green}}; dzimis {{dat|1990|3|4}} [[Mičiganas štats|Mičiganas štatā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. 2025. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]], kurā aizvadījis visu profesionāļa karjeru. "Warriors" sastāvā kļuvis par četrkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]], 4 reizes piedalījies [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]]. Divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs ar ASV izlasi. == Karjera == Studējis [[Mičiganas štata Universitāte|Mičiganas štata Universitātē]], kuras basketbola komandu pārstāvēja [[NCAA]] maksimāli iespējamās četras sezonas. 2012. gadā viņu [[Goldensteitas "Warriors"]] izraudzījās [[2012. gada NBA drafts|drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 35. kārtas numuru. Komanda un spēlētājs noslēdza trīs gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlive.com/spartans/2012/07/draymond_green_nets_3-year_26.html|title=Draymond Green nets 3-year, $2.6 million deal with Golden State Warriors, report says|last=gcouch@mlive.com|first=Graham Couch {{!}}|website=mlive|access-date=2023-05-06|date=2012-07-31|language=en}}</ref> "Warriors" starta pieciniekā nostiprinājās sākot ar [[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada NBA sezonu]], kad arī izcīnīja savu pirmo čempiontitulu. Šo sasniegumu izdevās atkārtot arī 2017., 2018. un 2022. gadā. ASV izlases sastāvā uzvarējis {{oss|V=2016|L=L}} un {{oss|V=2020|L=L}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} <!-- {{ASV basketbols sastāvs 2020 OS}} --> {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grīns, Dreimonds}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] s0nbio147olj2prziccri92ju7p9ohx 4513373 4513368 2026-08-26T15:33:45Z Biafra 13794 4513373 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dreimonds Grīns | vārds_orig = ''Draymond Green'' | attēls = Draymond Green 2022.jpg | att_izm = | paraksts = Dreimonds Grīns 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|4}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mičigana|Sagino}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=104}} | poz = {{Basketbola pozīcija|4}} | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | numuri = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Saginaw'' ([[Mičigana]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Mičiganas štata Universitāte]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 23 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | drafts = 35., otrajā kārtā | dr_gads = [[2012. gada NBA drafts|2012]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2012|start}}–pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>([[2015. gada NBA finālsērija|2015]], [[2017. gada NBA finālsērija|2017]], [[2018. gada NBA finālsērija|2018]], [[2022. gada NBA finālsērija|2022]])</small> * 4× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2016}}-{{nasg|2018}}, {{nasg|2022}})</small> * [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|2015|end}})</small> * [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2016|end}})</small> * [[NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā]] <small>({{nbay|2016|end}})</small> * 4× [[NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}}-{{nbay|2016|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> * 4× [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] <small>({{nbay|2017|end}}, {{nbay|2018|end}}, {{nbay|2021|end}}, {{nbay|2022|end}})</small> * NBA līderis pārķertajās piespēlēs <small>({{nbay|2016|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{Medal|Country|{{karogs|ASV}}}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2016|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Basketbols|2020|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} }} '''Dreimonds Džemals Grīns''' ({{val|en|Draymond Jamal Green}}; dzimis {{dat|1990|3|4}} [[Mičiganas štats|Mičiganas štatā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]], kurā aizvadījis visu profesionāļa karjeru. "Warriors" sastāvā kļuvis par četrkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]], 4 reizes piedalījies [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]]. Divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs ar ASV izlasi. == Karjera == Studējis [[Mičiganas štata Universitāte|Mičiganas štata Universitātē]], kuras basketbola komandu pārstāvēja [[NCAA]] maksimāli iespējamās četras sezonas. 2012. gadā viņu [[Goldensteitas "Warriors"]] izraudzījās [[2012. gada NBA drafts|drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 35. kārtas numuru. Komanda un spēlētājs noslēdza trīs gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlive.com/spartans/2012/07/draymond_green_nets_3-year_26.html|title=Draymond Green nets 3-year, $2.6 million deal with Golden State Warriors, report says|last=gcouch@mlive.com|first=Graham Couch {{!}}|website=mlive|access-date=2023-05-06|date=2012-07-31|language=en}}</ref> "Warriors" starta pieciniekā nostiprinājās sākot ar [[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada NBA sezonu]], kad arī izcīnīja savu pirmo čempiontitulu. Šo sasniegumu izdevās atkārtot arī 2017., 2018. un 2022. gadā. ASV izlases sastāvā uzvarējis {{oss|V=2016|L=L}} un {{oss|V=2020|L=L}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} <!-- {{ASV basketbols sastāvs 2020 OS}} --> {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grīns, Dreimonds}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] ezcs35ju90uomburtjevvz5oo8sv48y 0 516069 4513608 3645352 2026-08-27T07:01:29Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Vidusjūra]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513608 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Alhesirasas līcis | attēls = Bay of Gibraltar and Algeciras-Port of Algeciras- from the Rock of GIbraltar.jpg | paraksts = Alhesirasas osta no [[Gibraltāra klints]] | karte = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | relief = yes | alt_karte = | label = <!-- "līcis" atšķirīga vērtība --> | paraksta_izvietojums = right | mark = <!-- cits marķieris --> | kartes_paraksts = Alhesirasas līcis | vieta = {{Vieta|Spānija}}, {{vieta|Gibraltārs}} | vieta2 = | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Vidusjūra]] | lat_d = 36.13 | lat_NS = N | long_d = 5.395 | long_EW = W | platība = 75 | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 10 | platums = 8 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 400 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = | salas = | pilsētas = [[Alhesirasa]], [[Gibraltārs]] }} '''Alhesirasas līcis''' ({{val|es|Bahía de Algeciras}}) jeb '''Gibraltāra līcis''' ({{val|en|Bay of Gibraltar}}) ir [[līcis]] [[Ibērijas pussala]]s dienvidu galā. Apmēram 10 kilometrus garais un 8 kilometrus platais līcis dienvidaustrumos savienojas ar [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]]. Līča austrumu krastā atrodas [[Gibraltārs]], bet rietumos [[Spānija]]s [[Alhesirasa]]s pilsēta. Līča krasti biezi apdzīvoti. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Lielbritānija-aizmetnis}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas līči]] [[Kategorija:Lielbritānijas līči]] [[Kategorija:Vidusjūra]] qsvobeexew45tfw657982k9tn8a7mex 4513611 4513608 2026-08-27T07:03:42Z Kikos 3705 /* ievads */ 4513611 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Alhesirasas līcis | attēls = Bay of Gibraltar and Algeciras-Port of Algeciras- from the Rock of GIbraltar.jpg | paraksts = Alhesirasas osta no [[Gibraltāra klints]] | karte = | vietaskarte = Spānija#Andalūzija#Eiropa | relief = yes | alt_karte = | label = <!-- "līcis" atšķirīga vērtība --> | paraksta_izvietojums = right | mark = <!-- cits marķieris --> | kartes_paraksts = | vieta = {{Vieta|Spānija}}, {{vieta|Gibraltārs}} | vieta2 = | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Vidusjūra]] | lat_d = 36.13 | lat_NS = N | long_d = 5.395 | long_EW = W | platība = 75 | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 10 | platums = 8 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 400 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = | salas = | pilsētas = [[Alhesirasa]], [[Gibraltārs]] }} '''Alhesirasas līcis''' ({{val|es|Bahía de Algeciras}}) jeb '''Gibraltāra līcis''' ({{val|en|Bay of Gibraltar}}) ir [[līcis]] [[Ibērijas pussala]]s dienvidu galā. Apmēram 10 kilometrus garais un 8 kilometrus platais līcis dienvidaustrumos savienojas ar [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]]. Līča austrumu krastā atrodas [[Gibraltārs]], bet rietumos [[Spānija]]s [[Alhesirasa]]s pilsēta. Līča krasti biezi apdzīvoti. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Lielbritānija-aizmetnis}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas līči]] [[Kategorija:Lielbritānijas līči]] [[Kategorija:Vidusjūra]] 35by961wevolvbsd9h445tnvf31lfze 0 543998 4513386 4407819 2026-08-26T15:54:34Z Bendžamins 76862 4513386 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|11}} | birth_place = | caps1 = 19 | caps2 = 3 | caps3 = 36 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC|Paris FC B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims B]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Gonesa}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | goals1 = 2 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | height = 190 | image = AxelDisasi (cropped).jpg | caption = Aksels Disasī 2019. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|SK|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Aksels Disasī | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2015—2016 | years3 = 2016—2019 | years4 = 2016—2020 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | caps4 = 45 | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years5 = 2020—2023 | caps5 = 99 | goals5 = 7 | years6 = 2023— | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | caps6 = 37 | goals6 = 3 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years7 = 2025 | caps7 = 7 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years8 = 2026 | caps8 = 14 | goals8 = 0 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }}'''Aksels Arturs Disasī''' ({{Val|fr|Axel Arthur Disasi}}, dzimis {{Dat|1998|3|11}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Disasī spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]'', kas viņu īrē no [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. Iepriekš Disasī ir spēlējis Francijas komandās [[Paris FC|''Paris FC'']], [[Stade de Reims|''Stade de Reims'']] un [[AS Monaco|''AS Monaco'']], kā arī Anglijas komandās ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' un ''[[West Ham United FC|West Ham United]]''. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Stade de Reims''' * [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2017—18 '''Chelsea''' * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: 2023—24<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/68329936 |title=Chelsea 0—1 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=25 February 2024 |access-date=7 April 2024}}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]] finālists: [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/63932622 |title=Argentina 3—3 France |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=18 December 2022 |access-date=18 December 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Valduāzā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Disasī, Aksels}} [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Paris FC spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] rnqb068r13rnz5n82pgtpdpp9v1vpjd 0 550305 4513379 4408341 2026-08-26T15:50:55Z Biafra 13794 atj. 4513379 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Deniss Šrēders | vārds_orig = ''Dennis Schröder'' | attēls = 2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–119.jpg | att_izm = | paraksts = Deniss Šrēders 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|15}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Braunšveiga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=78}} | poz = [[saspēles vadītājs|aizsargs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] | numurs = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 17., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2013. gada NBA drafts|2013]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Atlantas "Hawks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—2013 | klubs 1 = {{flaga|Vācija}} [[Branšveigas "Löwen"]] | kl_sez 2 = 2013—2018 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 3 = 2018—2020 | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 4 = 2020—2021 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 5 = 2021—2022 | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 6 = 2022 | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 7 = 2022—2023 | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 8 = 2023—2024 | klubs 8 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 9 = 2024 | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas "Nets"]] | kl_sez 10 = 2024—2025 | klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 11 = 2025 | klubs 11 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas "Pistons"]] | kl_sez 12 = 2025—2026 | klubs 12 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 13 = 2026— | klubs 13 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 14 = 2026—''pašlaik'' | klubs 14 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014–pašlaik | taut 1 = {{bk|GER}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] MVP <small>([[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023]])</small> * [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] MVP <small>([[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025]])</small> * [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] progresējušākais spēlētājs <small>(2013)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2023. gada FIBA Pasaules kauss|Indonēzija/Japāna/Filipīnas 2023]]|Basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Latvija/Somija/Kipra/Polija 2025]]|Basketbols}} {{Medaļa|Bronze|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Čehija/Gruzija/Itālija/Vācija 2022]]|Basketbols}} }} '''Deniss Šrēders''' ({{val|de|Dennis Schröder}}; dzimis {{dat|1993|9|15||bez}} [[Braunšveiga|Braunšveigā]]) ir [[vācieši|vācu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|aizsarga]] pozīcijā, [[Vācijas basketbola izlase]]s dalībnieks. [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] ieguvējs un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempions]] Vācijas izlases sastāvā, kā arī abu turnīru labākais spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Šarlotas "Hornets"]], kas ir viņa 12. klubs šajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/01022026-nba_mainu_periodu_iesilda_sredera_parcels|title=NBA maiņu periodu iesilda Šrēdera pārcelšanās uz savu 11. komandu|website=sportacentrs.com|access-date=2026-2-1|language=}}</ref> == Karjera == Denisa tēvs bija [[Vācieši|vācietis]], bet māte cēlusies no [[Gambija]]s. Pēc tēva nāves 2009. gadā viņš pievērsās basketbolista karjerai. Pirms tam viņš kopā ar brāli galvenokārt nodarbojās ar [[Skeitbordings|skeitbordu]]. Karjeru sācis [[Vācijas basketbola Bundeslīga]]s klubā [[Branšveigas "Löwen"]]. Tāpat ir šī kluba īpašnieks kopš 2018. gada.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Dennis Schroder becomes sole owner of hometown club Braunschweig|url=https://www.eurohoops.net/en/bbl/1062140/dennis-schroder-becomes-the-sole-owner-of-hometown-club-braunschweig/|website=EuroHoops.net|date=22 May 2020|access-date=22 May 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|first=Nick|last=Crain|title=OKC Thunder's Dennis Schroder Invests In His Former German Professional Team|url=https://www.forbes.com/sites/nicholascrain/2020/05/21/okc-thunders-dennis-schroder-invests-in-his-former-german-professional-team/|website=Forbes|date=21 May 2020|access-date=22 May 2020}}</ref> [[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA draftā]] viņu [[Atlantas "Hawks"]] izraudzījās ar kopējo 17. numuru pirmajā kārtā, tomēr pirmajā sezonā viņš spēlēja arī kluba [[D Līga]]s komandā [[Beikersfīldas "Jam"]]. Sākot ar karjeras otro sezonu kļuva par stabilu rotācijas spēlētāju, bet no [[2016.—2017. gada NBA sezona]]s — starta piecinieka saspēles vadītāju. 2018. gada jūlijā viņš trīs komandu maiņas darījuma rezultātā nonāca [[Oklahomasitijas "Thunder"]] un arī turpmākajās sezonaš bieži mainījis komandas. 2020. gada novembrī viņu aizmainīja uz [[Losandželosas "Lakers"]] pret [[Denijs Grīns|Deniju Grīnu]] un nākotnes drafta izvēli. 2021. gadā "Lakers" neslēdza jaunu līgumu ar D. Šrēderu un viņš pievienojās [[Bostonas "Celtics"]]. 2022. gada februārī "Celtics" viņu kopā ar [[Eness Kanters Frīdoms|Enesu Frīdomu]] un [[Bruno Fernandu]] aizmainīja uz [[Hjūstonas "Rockets"]] pret citu Vācijas basketbolistu [[Daniels Taiss|Danielu Taisu]]. 2022. gada septembrī D. Šrēders kā brīvais aģents atgriezās Losandželosas "Lakers", savukārt 2023. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Toronto "Raptors"]]. 2024. gada februārī [[Toronto "Raptors"]] D. Šrēderu un [[Tadeuss Jangs|Tadeusu Jangu]] aizmainīja uz [[Bruklinas "Nets"]] pret [[Spensers Dinvidī|Spenseru Dinvidī]] (kurš uzreiz tika atbrīvots no līguma). Pēc nepilna gada [[Ņujorka|Ņujorkā]] 2024. gada decembrī D. Šrēderu klubs aizmainīja uz [[Goldensteitas "Warriors"]] pret [[Deandrē Meltons|Deandrē Meltonu]], [[Rīss Bīkmens|Rīsu Bīkmenu]] un trim nākotnes otrās kārtas drafta izvēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/warriors/news/warriors-acquire-guard-dennis-schroder-from-nets-20241215|title=Warriors Acquire Guard Dennis Schröder From Nets|website=www.nba.com|access-date=2024-12-17|language=en}}</ref> 2025. gada februārī viņu aizmainīja uz [[Detroitas "Pistons"]] piecu komandu maiņas darījumā, kurā par "Warriors" spēlētāju kļuva [[Džimijs Batlers]]. 2025. gada vasarā ''sign-and-trade'' darījuma rezultātā D. Šrēders nonāca [[Sakramento "Kings"]], kas bija jau viņa 10. klubs šajā līgā. 2026. gada ziemā trīs komandu maiņas darījumā aizmainīts uz [[Klīvlendas "Cavaliers"]], bet vasarā pēc piecu komandu maiņas darījumā pievienojās citai [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] komandai [[Šarlotas "Hornets"]], kas kļuva par 12. komandu viņa NBA karjerā. Tikai vienam spēlētājam līgas vēsturē — [[Išs Smits|Išam Smitam]] — ir vairāk komandu, viņš pārstāvējis 13 NBA vienības. === Vācijas izlase === Pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases, kopš 2014. gada ir pieaugušo [[Vācijas basketbola izlase]]s spēlētājs. [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā kopā ar Vācijas izlasi D. Šrēders, kurš bija komandas kapteinis, kļuva par kausa ieguvēju, kā arī tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP). [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā viņš bija [[Vācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Vācijas karognesējs]] kopā ar [[džudo]] sportisti [[Anna Marija Vāgnere|Annu Mariju Vāgneri]], bet [[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|basketbola turnīra]] gaitā Vācijas izlase rādīja labu sniegumu un izcīnīja 4. vietu, kamēr pats D. Šrēders arī šajā turnīrā tika iekļauts simboliskajā pieciniekā. Izcīnīja zelta medaļu [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eurobasket_2025/14092025-aizraujosa_finala_par_eiropas_cempioniem_|title=Aizraujošā finālā par Eiropas čempioniem Rīgā kļūst Vācijas basketbolisti|website=sportacentrs.com|access-date=2025-9-14|language=}}</ref>, kur viena no rīkotājvalstīm bija [[Latvija]] (arī šajā turnīrā atzīts par labāko spēlētāju), kā arī bronzas medaļu [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas čempionātā]], kas notika Vācijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šrēders, Deniss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Detroitas "Pistons" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:Šarlotas "Hornets" spēlētāji]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] tou4pv3vy0gimmme4n72gi1n6hosd04 4513380 4513379 2026-08-26T15:51:29Z Biafra 13794 +atsauce 4513380 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Deniss Šrēders | vārds_orig = ''Dennis Schröder'' | attēls = 2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–119.jpg | att_izm = | paraksts = Deniss Šrēders 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|15}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Braunšveiga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=78}} | poz = [[saspēles vadītājs|aizsargs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] | numurs = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 17., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2013. gada NBA drafts|2013]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Atlantas "Hawks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—2013 | klubs 1 = {{flaga|Vācija}} [[Branšveigas "Löwen"]] | kl_sez 2 = 2013—2018 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 3 = 2018—2020 | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 4 = 2020—2021 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 5 = 2021—2022 | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 6 = 2022 | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 7 = 2022—2023 | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 8 = 2023—2024 | klubs 8 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 9 = 2024 | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas "Nets"]] | kl_sez 10 = 2024—2025 | klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 11 = 2025 | klubs 11 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas "Pistons"]] | kl_sez 12 = 2025—2026 | klubs 12 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 13 = 2026— | klubs 13 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 14 = 2026—''pašlaik'' | klubs 14 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014–pašlaik | taut 1 = {{bk|GER}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] MVP <small>([[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023]])</small> * [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] MVP <small>([[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025]])</small> * [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] progresējušākais spēlētājs <small>(2013)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2023. gada FIBA Pasaules kauss|Indonēzija/Japāna/Filipīnas 2023]]|Basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Latvija/Somija/Kipra/Polija 2025]]|Basketbols}} {{Medaļa|Bronze|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Čehija/Gruzija/Itālija/Vācija 2022]]|Basketbols}} }} '''Deniss Šrēders''' ({{val|de|Dennis Schröder}}; dzimis {{dat|1993|9|15||bez}} [[Braunšveiga|Braunšveigā]]) ir [[vācieši|vācu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|aizsarga]] pozīcijā, [[Vācijas basketbola izlase]]s dalībnieks. [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] ieguvējs un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempions]] Vācijas izlases sastāvā, kā arī abu turnīru labākais spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Šarlotas "Hornets"]], kas ir viņa 12. klubs šajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/01022026-nba_mainu_periodu_iesilda_sredera_parcels|title=NBA maiņu periodu iesilda Šrēdera pārcelšanās uz savu 11. komandu|website=sportacentrs.com|access-date=2026-2-1|language=}}</ref> == Karjera == Denisa tēvs bija [[Vācieši|vācietis]], bet māte cēlusies no [[Gambija]]s. Pēc tēva nāves 2009. gadā viņš pievērsās basketbolista karjerai. Pirms tam viņš kopā ar brāli galvenokārt nodarbojās ar [[Skeitbordings|skeitbordu]]. Karjeru sācis [[Vācijas basketbola Bundeslīga]]s klubā [[Branšveigas "Löwen"]]. Tāpat ir šī kluba īpašnieks kopš 2018. gada.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Dennis Schroder becomes sole owner of hometown club Braunschweig|url=https://www.eurohoops.net/en/bbl/1062140/dennis-schroder-becomes-the-sole-owner-of-hometown-club-braunschweig/|website=EuroHoops.net|date=22 May 2020|access-date=22 May 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|first=Nick|last=Crain|title=OKC Thunder's Dennis Schroder Invests In His Former German Professional Team|url=https://www.forbes.com/sites/nicholascrain/2020/05/21/okc-thunders-dennis-schroder-invests-in-his-former-german-professional-team/|website=Forbes|date=21 May 2020|access-date=22 May 2020}}</ref> [[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA draftā]] viņu [[Atlantas "Hawks"]] izraudzījās ar kopējo 17. numuru pirmajā kārtā, tomēr pirmajā sezonā viņš spēlēja arī kluba [[D Līga]]s komandā [[Beikersfīldas "Jam"]]. Sākot ar karjeras otro sezonu kļuva par stabilu rotācijas spēlētāju, bet no [[2016.—2017. gada NBA sezona]]s — starta piecinieka saspēles vadītāju. 2018. gada jūlijā viņš trīs komandu maiņas darījuma rezultātā nonāca [[Oklahomasitijas "Thunder"]] un arī turpmākajās sezonaš bieži mainījis komandas. 2020. gada novembrī viņu aizmainīja uz [[Losandželosas "Lakers"]] pret [[Denijs Grīns|Deniju Grīnu]] un nākotnes drafta izvēli. 2021. gadā "Lakers" neslēdza jaunu līgumu ar D. Šrēderu un viņš pievienojās [[Bostonas "Celtics"]]. 2022. gada februārī "Celtics" viņu kopā ar [[Eness Kanters Frīdoms|Enesu Frīdomu]] un [[Bruno Fernandu]] aizmainīja uz [[Hjūstonas "Rockets"]] pret citu Vācijas basketbolistu [[Daniels Taiss|Danielu Taisu]]. 2022. gada septembrī D. Šrēders kā brīvais aģents atgriezās Losandželosas "Lakers", savukārt 2023. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Toronto "Raptors"]]. 2024. gada februārī [[Toronto "Raptors"]] D. Šrēderu un [[Tadeuss Jangs|Tadeusu Jangu]] aizmainīja uz [[Bruklinas "Nets"]] pret [[Spensers Dinvidī|Spenseru Dinvidī]] (kurš uzreiz tika atbrīvots no līguma). Pēc nepilna gada [[Ņujorka|Ņujorkā]] 2024. gada decembrī D. Šrēderu klubs aizmainīja uz [[Goldensteitas "Warriors"]] pret [[Deandrē Meltons|Deandrē Meltonu]], [[Rīss Bīkmens|Rīsu Bīkmenu]] un trim nākotnes otrās kārtas drafta izvēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/warriors/news/warriors-acquire-guard-dennis-schroder-from-nets-20241215|title=Warriors Acquire Guard Dennis Schröder From Nets|website=www.nba.com|access-date=2024-12-17|language=en}}</ref> 2025. gada februārī viņu aizmainīja uz [[Detroitas "Pistons"]] piecu komandu maiņas darījumā, kurā par "Warriors" spēlētāju kļuva [[Džimijs Batlers]]. 2025. gada vasarā ''sign-and-trade'' darījuma rezultātā D. Šrēders nonāca [[Sakramento "Kings"]], kas bija jau viņa 10. klubs šajā līgā. 2026. gada ziemā trīs komandu maiņas darījumā aizmainīts uz [[Klīvlendas "Cavaliers"]], bet vasarā pēc piecu komandu maiņas darījumā pievienojās citai [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] komandai [[Šarlotas "Hornets"]], kas kļuva par 12. komandu viņa NBA karjerā. Tikai vienam spēlētājam līgas vēsturē — [[Išs Smits|Išam Smitam]] — ir vairāk komandu, viņš pārstāvējis 13 NBA vienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/uk/nba/news/dennis-schroder-one-team-away-nba-record-trade-hornets/a4aa140952449e54f203b0d4|title=Dennis Schroder one team away from NBA record after trade to Hornets {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-08-26|date=2026-08-14|language=en-gb}}</ref> === Vācijas izlase === Pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases, kopš 2014. gada ir pieaugušo [[Vācijas basketbola izlase]]s spēlētājs. [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā kopā ar Vācijas izlasi D. Šrēders, kurš bija komandas kapteinis, kļuva par kausa ieguvēju, kā arī tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP). [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā viņš bija [[Vācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Vācijas karognesējs]] kopā ar [[džudo]] sportisti [[Anna Marija Vāgnere|Annu Mariju Vāgneri]], bet [[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|basketbola turnīra]] gaitā Vācijas izlase rādīja labu sniegumu un izcīnīja 4. vietu, kamēr pats D. Šrēders arī šajā turnīrā tika iekļauts simboliskajā pieciniekā. Izcīnīja zelta medaļu [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eurobasket_2025/14092025-aizraujosa_finala_par_eiropas_cempioniem_|title=Aizraujošā finālā par Eiropas čempioniem Rīgā kļūst Vācijas basketbolisti|website=sportacentrs.com|access-date=2025-9-14|language=}}</ref>, kur viena no rīkotājvalstīm bija [[Latvija]] (arī šajā turnīrā atzīts par labāko spēlētāju), kā arī bronzas medaļu [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas čempionātā]], kas notika Vācijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šrēders, Deniss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Detroitas "Pistons" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:Šarlotas "Hornets" spēlētāji]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 2pj7x5lpkw05u0ohhbsmsc5kci91fi4 3 554100 4513433 3942877 2026-08-26T18:05:29Z M7 1728 M7 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Ddurbmonnejg]] uz [[Dalībnieka diskusija:MacBrenner]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Ddurbmonnejg|Ddurbmonnejg]]" to "[[Special:CentralAuth/MacBrenner|MacBrenner]]" 3942877 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ddurbmonnejg}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 29. oktobris, plkst. 16.16 (EET) bkuiucuq6sdnir90qjm4o3w28gwerq5 0 556488 4513359 4228924 2026-08-26T15:23:51Z Biafra 13794 +navig. veidne 4513359 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Gērijs Peitons II | vārds_orig = ''Gary Payton II'' | attēls = Gary Payton II Wizards (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Gērijs Peitons II 2020. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Vašingtonas štats|Sietla}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=88}} | poz = {{Basketbola pozīcija|2}} | kar_sāk = 2016 | kar_beig = | numuri = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Spring Valley'' ([[Nevada]])<br>''Westwind Prep'' ([[Arizona]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = ''Salt Lake Community College''<br>[[Oregonas štata Universitāte]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 0 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2016–2017 | klubs 1 = {{flaga|ASV}} ''[[Rio Grande Valley Vipers]]'' | kl_sez 2 = {{nbay|2016|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 3 = 2017 | klubs 3 = →{{flaga|ASV}} ''[[Wisconsin Herd]]'' | kl_sez 4 = {{nbay|2017|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 5 = 2018 | klubs 5 = →{{flaga|ASV}} ''[[South Bay Lakers]]'' | kl_sez 6 = 2018–2019 | klubs 6 = {{flaga|ASV}} ''[[Rio Grande Valley Vipers]]'' | kl_sez 7 = {{nbay|2018|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 8 = 2019 | klubs 8 = →{{flaga|ASV}} ''[[Capital City Go-Go]]'' | kl_sez 9 = 2019 | klubs 9 = {{flaga|ASV}} ''[[Rio Grande Valley Vipers]]'' | kl_sez 10 = 2019 | klubs 10 = {{flaga|ASV}} ''[[South Bay Lakers]]'' | kl_sez 11 = {{nbay|2019|full=y}} | klubs 11 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 12 = 2021 | klubs 12 = {{flaga|Kanāda}} ''[[Raptors 905]]'' | kl_sez 13 = {{nbay|2020|end}}–{{nbay|2021|end}} | klubs 13 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 14 = {{nbay|2022|full=y}} | klubs 14 = {{flaga|ASV}} [[Portlendas "Trail Blazers"]] | kl_sez 15 = {{nbay|2022|start}}–pašlaik | klubs 15 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>([[2022. gada NBA finālsērija|2022]])</small> * [[NBA G Līga]]s čempions <small>(2019)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Gērijs Dveins Peitons II''' ({{val|en|Gary Dwayne Payton II }}; dzimis {{dat|1992|12|1}} [[Sietla|Sietlā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]], kuras sastāvā 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]]. Karjeras laikā daudz spēlējis NBA klubu fārmklubos, kļūstot par [[NBA G Līga]]s čempionu 2019. gadā. Viņa tēvs [[Gērijs Peitons]] bija profesionāls basketbolists, spēlējis NBA un iekļauts [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]]. Dzimis [[Sietla|Sietlā]], kur tēvs tajā laikā pārstāvēja [[Sietlas "SuperSonics"|"SuperSonics"]]. == Karjera == Koledžu basketbolā aizvadījis četras sezonas, pārstāvot augstskolas [[Jūta]]s un [[Oregona]]s štatos. G. Peitons pretendēja tikt izvēlēts [[2016. gada NBA drafts|2016. gada NBA draftā]], tomēr starp draftētajiem spēlētājiem viņš neiekļuva. Pārstāvēja [[Hjūstonas "Rockets"]] [[NBA Vasaras līga|Vasaras līgā]] un septembrī noslēdza līgumu ar komandu, taču oktobrī tika atbrīvots no sastāva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/rockets/news/rockets-waive-three-players|title=Rockets Waive Three Players|website=www.nba.com|access-date=2023-11-26|language=en}}</ref> Tālāko karjeru viņš veidoja caur [[NBA Attīstības līga|NBA Attīstības līgu]], pievienojoties "Rockets" fārmkulbam ''[[Rio Grande Valley Vipers]]''. 2017. gada aprīlī G. Peitons kļuva par NBA kluba [[Milvoki "Bucks"]] spēlētāju un uzreiz debitēja pasaulē labākajā profesionālajā līgā, tomēr arī tālākajā karjerā daudz spēlējis NBA klubu fārmklubos. 2018. gada janvārī viņš noslēdza līgumu ar [[Losandželosas "Lakers"]], savukārt 2019. gada janvārī — ar [[Vašingtonas "Wizards"]], vēlreiz šajā komandā atgriežoties tā paša gada decembrī. 2019. gadā kļuva par [[NBA G Līga]]s čempionu ''[[Rio Grande Valley Vipers]]'' sastāvā. 2021. gada aprīlī G. Peitons noslēdza 10 dienu līgumu ar [[Goldensteitas "Warriors"]], pēc tam to pagarinot un paliekot komandā uz šo un sekojošo sezonu. 2022. gadā "Warriors" sastāvā viņš kļuva par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], spēlējot nozīmīgu lomu komandas rotācijā izslēgšanas spēlēs, tostarp finālsērijā pret [[Bostonas "Celtics"]]. Pēc čempiontitula izcīnīšanas 2022. gada vasarā viņš noslēdza trīs gadu līgumu ar [[Portlendas "Trail Blazers"]], kas paredzēja 28 miljonu dolāru lielu atalgojumu. 2023. gada februārī notika četru komandu maiņas darījums, kura rezultātā G. Peitons atgriezās "Warriors" (komandas mainīja arī [[Džeimss Vaizmens]], [[Kevins Nokss]] un [[Sadiks Bejs]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/warriors/news/warriors-acquire-gary-payton-ii-20230209|title=Warriors Acquire Guard Gary Payton II and Draft Picks|website=www.nba.com|access-date=2023-11-26|date=2023-02-10|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Peitons II, Gērijs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sietlā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Milvoki "Bucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Portlendas "Trail Blazers" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:NBA G Līgas čempioni]] 2rccajgmo2atbbrnw4x6qzw6ds8pmu9 0 567172 4513345 4241527 2026-08-26T14:46:31Z Meistars Joda 781 4513345 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marina Vasiļevska | vārds_orig = ''Марина Василевская'' | attēls = Maryna Vasileuskaya - 2024 (cropped).jpg | att_izmērs = 240px | att_nosaukums = M. Vasiļevska 2024. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1990 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Baltkrievijas PSR]], {{URS}} (tagad {{BLR}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 13 d 18 h 41 min | kos_iesaukums = 2023. gads | kos_misija = [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] | kos_kuģi = ''[[Sojuz MS-25]]''↑, ''[[Sojuz MS-24]]''↓ }} }} '''Marina Vasiļevska''' ({{val|be|Марына Вітальеўна Васілеўская}}; dzimusi {{dat|1990|9|14}}) ir [[Baltkrievija]]s aviācijas stjuarte, Baltkrievijas pirmā [[kosmonauts|kosmonaute]]. == Agrīnā dzīve un darba gaitas== Marina Vasiļevska piedzima {{dat|1990|9|14||bez}}. Pēc Minskas 151. vidusskolas beigšanas viņa profesionāli nodarbojās ar dejošanu, strādāja dažādus darbus. Marinas Vasiļevskas augstākā izglītība nav pieminēta nevienā no daudzajām intervijām. Baltkrievijā aizliegtais interneta portāls ''Zerkalo'' atrada informāciju, ka Vasiļevska ir ieguvusi augstāko izglītību specialitātē "menedžeris ekonomists" neklātienē privātajā augstskolā Minskas Inovāciju universitātē (tagad šī augstskola ir slēgta). Pati Vasiļevska minēja, ka 2024. gadā viņa iestājusies maģistrantūrā Vadības akadēmijā.<ref name="Zerkalo 2025-02-18" /> 2017. gadā Vasiļevska sāka strādāt lidsabiedrībā ''[[Belavia]]'' par stjuarti instruktori. == Kosmiskais lidojums == 2022. gada decembrī Baltkrievijā notikušajā atlasē Marina Vasiļevska tika izraudzīta starp sešām pretendentēm no vairāk nekā trim tūkstošiem sieviešu, kas vēlējās piedalīties lidojumā kosmosā ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz''. Pēc medicīniskiem izmeklējumiem Gagarina kosmonautu sagatavošanas centrā Krievijā viņa kopā ar [[Anastasija Ļenkova|Anastasiju Ļenkovu]] tika izraudzīta par kandidāti lidojumam kosmosā. 2023. gada 29. maijā Vasiļevsku apstiprināja kosmosa kuģa ''Sojuz MS-25'' pamatapkalpē uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS) kā kosmiskā lidojuma dalībnieci. 24. jūlijā viņa sāka treniņus Kosmonautu sagatavošanas centrā Marinas Vasiļevskas kosmiskais lidojums sākās 2024. gada 23. martā, ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz MS-25]]'', dodoties uz SKS [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija|21. viesekspedīcijā]]. Uz zemes viņa atgriezās kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-24]]'', lidojumā pavadot 13 dienas 18 stundas 41 minūti. == Kosmisko lidojumu kopsavilkums == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starts ! Nolaišanās ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Sojuz MS-25]]''↑ | {{dat|2024|3|23|SK}} | | [[Oļegs Novickis]]{{br}}[[Treisija Koldvela Daisone]] | rowspan="2"| Lidojuma dalībniece | rowspan="2"| 13 d 18 h 41 min | rowspan="2"| [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] |- | ''[[Sojuz MS-24]]''↓ | | {{dat|2024|4|6|SK}} | Oļegs Novickis{{br}}[[Lorela O'Hāra]] |} == Vēlākā darbība == 2024. gada augustā Marina Vasiļevska kļuva par sabiedriskās apvienības "Baltkrievijas Miera fonds" valdes priekšsēdētāja vietnieci humānās sadarbības un sabiedrisko aktivitāšu jautājumos. Vienlaikus viņa strādā uzņēmumā ''ЭкоПромПанель'', kas nodarbojas ar jumtu un sienu sendvičpaneļu ražošanu.<ref name="Zerkalo 2025-02-18" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Zerkalo 2025-02-18">[https://news.zerkalo.io/life/91647.html Узнали о новом месте работы космической туристки Марины Василевской. Их сразу два: публичное и то, которое она не афиширует] Александра Реквисова, «Зеркало», 2025-02-18</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://astronaut.ru/as_belru/text/vasilevskaya.htm Марина Витальевна Василевская] astronaut.ru, {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Vasiļevska, Marina}} [[Kategorija:Baltkrievijas kosmonauti]] [[Kategorija:Kosmonautes]] [[Kategorija:Baltkrievijā dzimušie kosmonauti]] o09vvpfqlch5hp5d1w41vlc4yk4tphn 0 572239 4513725 4063516 2026-08-27T11:50:47Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ 4513725 wikitext text/x-wiki '''Puķu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Puķu iela (Rīga)|Puķu iela]] — iela Rīgā; ** [[Puķu iela (Jelgava)|Puķu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Puķu iela (Jūrmala)|Puķu iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Puķu iela (Liepāja)|Puķu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Puķu iela (Ventspils)|Puķu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; ** [[Puķu iela (Aizkraukle)|Puķu iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]; ** [[Puķu iela (Ādaži)|Puķu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; ** [[Puķu iela (Baloži)|Puķu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Puķu iela (Bauska)|Puķu iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[Puķu iela (Cēsis)|Puķu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Puķu iela (Dobele)|Puķu iela]] — iela [[Dobele|Dobelē]]; ** [[Puķu iela (Ikšķile)|Puķu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]]; ** [[Puķu iela (Jēkabpils)|Puķu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Puķu iela (Limbaži)|Puķu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Puķu iela (Līvāni)|Puķu iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]]; ** [[Puķu iela (Ludza)|Puķu iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]]; ** [[Puķu iela (Mārupe)|Puķu iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]; ** [[Puķu iela (Ogre)|Puķu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; ** [[Puķu iela (Salaspils)|Puķu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Puķu iela (Sigulda)|Puķu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; ** [[Puķu iela (Talsi)|Puķu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Puķu iela (Allaži)|Puķu iela]] — iela Allažu pagasta [[Allaži|Allažos]]; ** [[Puķu iela (Dundaga)|Puķu iela]] — iela Dundagas pagasta [[Dundaga|Dundagā]]; ** [[Puķu iela (Egļuciems)|Puķu iela]] — iela Babītes pagasta [[Egļuciems (Babītes pagasts)|Egļuciemā]]; ** [[Puķu iela (Garciems)|Puķu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Garciems|Garciemā]]; ** [[Puķu iela (Jaundubeņi)|Puķu iela]] — iela Grobiņas pagasta [[Jaundubeņi|Jaundubeņos]]; ** [[Puķu iela (Jaunmuiža)|Puķu iela]] — iela Skrundas pagasta [[Jaunmuiža (Skrundas pagasts)|Jaunmuižā]]; ** [[Puķu iela (Mērdzene)|Puķu iela]] — iela Mērdzenes pagasta [[Mērdzene|Mērdzenē]]; ** [[Puķu iela (Ozolnieki)|Puķu iela]] — iela Ozolnieku pagasta [[Ozolnieki|Ozolniekos]]; ** [[Puķu iela (Rauna)|Puķu iela]] — iela Raunas pagasta [[Rauna|Raunā]]; ** [[Puķu iela (Rumbenieki)|Puķu iela]] — iela Rumbas pagasta [[Rumbenieki|Rumbeniekos]]; ** [[Puķu iela (Sikšņi)|Puķu iela]] — iela Dunikas pagasta [[Sikšņi (Dunikas pagasts)|Sikšņos]]; ** [[Puķu iela (Skulte)|Puķu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Puķu iela]] * [[Pūku iela]] {{Ielu nosaukums}} ig46pgif6efz7jdl5z2vmrnac09ch02 0 572508 4513429 4113281 2026-08-26T17:43:54Z Meistars Joda 781 4513429 wikitext text/x-wiki {{Svētā infokaste |vārds=Svētais Ekspedits |dzimšanas datums= |nāves datums=[[303. gads]] |piemiņas diena=[[19. aprīlis]] |godā=[[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcā]] |attēls=The_statue_of_St._Expeditus.jpg |attēla izmērs=200px |attēla nosaukums=Sv. Ekspedita skulptūra baznīcā Varšavā |dzimšanas vieta= |nāves vieta=[[Malatja|Meliteja]], [[Romas impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Malatja}}) |nosaukums= |beatifikācijas datums= |beatifikācijas vieta= |beatificējis= |kanonizācijas datums= |kanonizācijas vieta= |kanonizējis= |simboli=labajā rokā palmas zars, kreisajā krusts ar uzrakstu ''hodie'' (tagad), labā kāja uz kraukļa, kurš saka ''cras'' (rīt) |aizbildnis=tirgotāji, jūrasbraucēji, revolucionāri, ārkārtas situācija, pret [[prokrastinācija|prokrastināciju]] |svētvietas= |strīdi= }} '''Svētais Ekspedits''' (miris {{dat|303}}; {{val|la|Expeditus}}) bija [[Armēnija|armēņu]] izcelsmes [[Romas impērija]]s [[centurions]], kuru 303. gadā nogalināja, jo viņš pieņēma [[kristietība|kristietību]]. Ekspedits atzīts par [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] svēto ar piemiņas dienu 19. aprīlī. Uzskatīts par ārkārtas situāciju aizbildni. Tradicionāli attēlots kā romiešu kareivis, kurš vienā rokā tur palmu zaru, bet otrā krustu ar uzrakstu "tagad!", bet ar kāju spiež kraukli ar uzrakstu "rīt". Svētā Ekspedita kults īpaši attīstījies [[Francija]]s [[Reinjona]]s salā, kur tas savienojies ar Madagaskaras un Indijas ticējumiem. Visā salā atrodami nelieli, sarkani krāsoti altāri, kas veltīti Sv. Ekspeditam. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ekspedits, Svētais}} [[Kategorija:303. gadā mirušie]] [[Kategorija:Svētie]] [[Kategorija:Katoļu svētie]] [[Kategorija:Reinjona]] 08hoka5sppr6laonte392vs17au33dw 0 573924 4513381 4365155 2026-08-26T15:51:30Z Bendžamins 76862 4513381 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|7|12}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 10 | caps3 = 30 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lechia Gdańsk]] | clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Lechia Gdańsk]] II | clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Zagłębie Lubin]] | countryofbirth = {{vieta|Polija|Krakova}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | goals1 = 1 | goals2 = 3 | goals3 = 5 | height = 193 | image = BuksaMidnightRidersScarf.jpg | caption = Adams Buksa 2020. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U18 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | name = | playername = Adams Buksa | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2014—2016 | years2 = 2014—2016 | years3 = 2016—2018 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 12 | nationalcaps5 = 25 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U21 | nationalteam5 = {{fb|POL}} | nationalyears3 = 2014—2015 | nationalyears4 = 2016—2019 | nationalyears5 = 2021— | years4 = 2016—2017 | caps4 = 6 | clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Zagłębie Lubin]] II | goals4 = 5 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Pogoń Szczecin]] | years5 = 2017—2018 | caps5 = 12 | goals5 = 4 | clubs6 = {{flaga|Polija}} [[Pogoń Szczecin]] | years6 = 2018—2020 | caps6 = 40 | goals6 = 18 | clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]] | years7 = 2020—2022 | caps7 = 64 | goals7 = 29 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years8 = 2022—2024 | caps8 = 8 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] II | years9 = 2022—2023 | caps9 = 1 | goals9 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]] | caps10 = 33 | years10 = 2023—2024 | goals10 = 16 | clubs11 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] | years11 = 2024—2025 | caps11 = 27 | goals11 = 13 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | years12 = 2025— | caps12 = 25 | goals12 = 3 | clubs13 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | years13 = 2026— | caps13 = 1 | goals13 = 0 }} '''Adams Buksa''' ({{Val|pl|Adam Buksa}}; dzimis {{Dat|1996|7|12}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Buksa pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandu ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kas viņu īrē no ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. Iepriekš pārstāvējis Polijas komandas ''[[Lechia Gdańsk]]'', ''[[Zagłębie Lubin]]'' un ''[[Pogoń Szczecin]]'', ASV komandu ''[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]'', Francijas komandu ''[[RC Lens|Lens]]'', Turcijas komandu ''[[Antalyaspor]]'' un Dānijas komandu ''[[FC Midtjylland|Midtjylland]].'' [[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''New England Revolution''' * [[Supporters' Shield]]: 2021 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbolists-aizmetnis}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Buksa, Adams}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mazpolijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Gdaņskas "Lechia" spēlētāji]] [[Kategorija:Lubinas "Zagłębie" spēlētāji]] [[Kategorija:Ščecinas "Pogon" spēlētāji]] [[Kategorija:Jaunanglijas "Revolution" spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Antalyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 7q7f8bx1svrvnf2l7f5maq7ye0mkk7z 0 575565 4513583 4513106 2026-08-27T06:35:22Z Votre Provocateur 111653 4513583 wikitext text/x-wiki '''Latvijas kultūra''' ir materiālo un nemateriālo kultūras izpausmju kopums, ko [[Latvija]]s teritorijā radīja Latvijas tauta. == Kultūras aspekti == === Tautas tradīcijas === [[Attēls:Latvian song festival by Dainis Matisons, 2008.jpg|thumb|[[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|2008. gada Dziesmu un Deju svētku]] kopkoris [[Latviešu tautastērpi|latviešu tautas tērpos]]]] Latvieši ir saglabājuši bagātu tautas mūzikas un deju mantojumu. Populāri [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētki]], kas notiek reizi 5 gados un apvieno tūkstošiem dalībnieku no visas Latvijas. Dziesmu svētki ir iekļauti [[UNESCO]] cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tradicionālie [[Latviešu tautastērpi|tautastērpi]] atšķiras dažādos Latvijas reģionos un bieži tiek izmantoti svētku un kultūras pasākumu laikā. [[Attēls:Pūdeles iedegšana.jpg|thumb|Pūdeles iedegšana]] Vieni no nozīmīgākajiem svētkiem Latvijas kultūrā ir [[Jāņi]], kas tiek svinēti ar dziesmām, dejām, ugunskuriem un dažādiem rituāliem. Arī tādi kristīgie svētki kā [[Ziemassvētki]] un [[Lieldienas]] ir dziļi integrēti Latvijas kultūrā, bieži sajaucoties ar senām pagānu tradīcijām. Latvijā izsenis attīstījusies tautas lietišķā māksla un [[amatniecība]]. Plaši pazīstama ir [[aušana]], [[adīšana]], [[keramika]], [[kokapstrāde]] un rotkaļu darbi. Katram kultūrvēsturiskajam reģionam raksturīgi savi raksti, krāsu salikumi un izgatavošanas paņēmieni. === Vēsturiskās zemes === {{Pamatraksts|Latvijas vēsturiskās zemes|}} [[Attēls:Official flag of Latgale.svg|thumb|[[Latgale]]s karogs ([[Latgaliešu valoda|latgaliešu]]: ''Latgolys karūgs'')]] Mūsdienu Latvijas teritorija ir sadalīta vairākos kultūrvēsturiskos reģionos, no kuriem galvenie ir [[Kurzeme]], [[Latgale]], [[Vidzeme]] un [[Zemgale]]. Zemgales robežās dažkārt iekļauts vēl viens valsts [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]] neminēts reģions — [[Sēlija]]. Katram kultūrvēsturiskajam reģionam ir savas tautas tērpu, rituālu, dziesmu u. c. tradīcijas. Piemērām, Latgalē vietējie iedzīvotāji — [[latgalieši]] — lielākoties ir [[Katoļticība|katoļi]], nevis protestanti kā pārejos reģionos. Tomēr, neraugoties uz būtiskām atšķirībām, Latvijā latgalieši netiek uzskatīti par atsevišķu tautu. Turklāt Latvijas teritoriju vēsturiski ir apdzīvojušas arī citas tautas, piemēram, [[lībieši]] vai [[poļi]]. Arī tāpēc, ka Latvija atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, Latvijā pastāv ievērojama [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] kopiena, kuru veido [[krievi]], [[baltkrievi]], [[ukraiņi]] un citi. === Latvijas tautu virtuve === {{Pamatraksts|Latviešu virtuve|Lībiešu virtuve}} [[Attēls:Ryga, Sklandrausis.jpg|thumb|[[Sklandrausis|Sklandrauši]] — tradicionāls lībiešu ēdiens, kas vēlāk aizgūts [[Kurzeme]]s latviešu virtuvē]] Latviešu virtuves pamatu veido dažādi [[lauksaimniecība]]s produkti: milti, putraimi (galvenokārt pērļu putraimi), zirņi, pupas, kartupeļi, dārzeņi, kā arī piens un piena produkti: [[kvass]], [[kefīrs]], [[biezpiens]], [[skābais krējums]]. No gaļas produktiem visvairāk lieto cūkgaļu, retāk [[Liellopu gaļa|liellopu gaļu]], teļa gaļu, mājputnu gaļu. Daudzus ēdienus gatavo no kūpinātas vai sālītas cūkgaļas un pasniedz ar dažādām dārzeņu piedevām. Nacionālo ēdienu pagatavošanā plaši izmanto [[siļķes]], [[brētliņas]] un [[reņģe]]s. [[Lībieši|Lībiešu]] uztura pamatā bija graudaugi — maize un šķidra vai bieza putra. Maizi cepa no dažādiem miltiem, bet rudzu raudzēto maizi ēda katru dienu. === Literatūra === {{Pamatraksts|Latviešu literatūra|}} [[Attēls:Mernieku laiki.jpg|thumb|[[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzīšu]] [[Romāns|romāna]] „[[Mērnieku laiki]]” [[rokraksts]]]] Latviešu literatūras pamatlicējs ir [[Andrejs Pumpurs]] ar savu eposu "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". 20. gadsimtā izcēlās tādi rakstnieki kā [[Rainis]], [[Aspazija]] un [[Vizma Belševica]]. === Māksla un arhitektūra === {{Pamatraksts|Latvijas mākslas vēsture}} Rīga ir slavena ar savu [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kas veido lielu daļu no pilsētas centra. Šī stila ēkas ir dekoratīvas un elegantas, un tās projektēja tādi arhitekti kā [[Mihails Eizenšteins]]. === Mūzika un teātris === [[Attēls:Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 04.JPG|thumb|Latvijas Nacionālā opera]] Latvija ir devusi pasaulē vairākus izcilus mūziķus, tostarp diriģentu [[Mariss Jansons|Marisu Jansonu]]. [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] ir nozīmīgs kultūras centrs. Latvijā ir spēcīga teātra tradīcija ar vairākiem izciliem teātriem, piemēram, [[Jaunais Rīgas teātris]] un [[Dailes teātris]]. Profesionālais latviešu teātris aizsākās [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā, kad pirmā augsti izglītoto latviešu paaudze deklarēja savu nacionālo un intelektuālo identitāti. Pirmais profesionālais latviešu dramaturgs bija [[Ādolfs Alunāns]], kura pirmā luga pirmizrādi piedzīvoja 1869. gadā. Sākotnēji Latvijas teātri ietekmēja vācu skola ar tās hiperbolizētajiem ekspresīvajiem žestiem un mīmiku. Vēlāk šo aktiermeistarības stilu nomainīja jauna naturālisma un simbolisma tradīcija no [[Eiropa]]s. === Kino === {{Pamatraksts|Latvijas kino}} Par Latvijas kino pirmsākumu uzskata 1910. gadu, kad tika uzņemta pirmā dokumentālā īsfilma. Kopš 1913. gada sāka filmēt arī [[mākslas filma]]s. 2024. gadā [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] režisētā animācijas filmu "[[Straume (filma)|Straume]]", kas stāsta par kaķi, kurš kopā ar citiem dzīvniekiem cenšas izdzīvot šķietami postapokaliptiskā pasaulē, pakāpeniski paaugstinoties ūdens līmenim. Filma guva starptautisku atzinību un pārspēja vairākus Latvijas filmu kases ieņēmumu rekordus, kļūstot par visvairāk skatīto filmu Latvijas kino vēsturē un pasaulē nopelnot vairāk nekā 50 miljonus eiro. "Straume" saņēma vairākas animācijas filmu balvas, tostarp [[82. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]]", kā arī [[97. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]". Vēl filmu nominēja arī kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]", tādējādi tā ir pirmā Latvijas filmu, kas nominēta un apbalvota [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijā. === Reliģija === Latvijā vēsturiski dominē trīs kristīgās konfesijas — [[Luterisms|luterānisms]], [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]] un [[pareizticība]]. Luterānisms tradicionāli izplatīts Kurzemē un Vidzemē, katolicisms — Latgalē, bet pareizticība galvenokārt raksturīga Latvijas austrumu daļai un lielākajām pilsētām. Reliģiskās tradīcijas būtiski ietekmējušas svētkus, arhitektūru un tautas paražas. Latviešu mitoloģijā nozīmīga vieta ir dievībām [[Dievs (baltu mitoloģija)|Dievs]], [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]], [[Laima]], [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]] un [[Jumis]]. Daudzi mitoloģiskie motīvi saglabājušies tautasdziesmās, gadskārtu svētkos un tautas mākslā. === Simboli === Nozīmīgi Latvijas kultūras simboli ir [[Lielvārdes josta]], [[Auseklis (zīme)|ausekļa zīme]], Māras krusts, [[Dainas|latviešu dainas]] un [[Latviešu tautastērpi|tautastērpi]]. Tie plaši izmantoti mākslā, arhitektūrā un valsts reprezentācijā. === Sports === [[Attēls:Novuss Wettbewerb.jpg|thumb|Novuss 1. Baltijas bērnu olimpiādē, 30.09.2006]] Nozīmīga Latvijas kultūras daļa ir arī sports. Īpaši populārs ir [[hokejs]], kā arī [[basketbols]], vieglatlētika un orientēšanās sports. Latvijā radusies un plaši izplatīta ir arī spēle [[novuss]], kas tiek uzskatīta par vienu no valsts tradicionālajiem sporta veidiem. Novuss ir galda spēle, kas radīta 20. gadsimta 20.—30. gados, iedvesmojoties no jūras spēlētāju [[Biljards|biljarda]] paveida, un mūsdienās Latvijā regulāri notiek valsts un starptautiskās sacensības. === Humors === Humors ir nozīmīga Latvijas kultūras un ikdienas komunikācijas sastāvdaļa. Latviešu humora tradīcijās vēsturiski nozīmīga vieta bijusi [[dainas|tautasdziesmām]], [[anekdote|anekdotēm]], satīrai, [[parodija]]i un [[ironija]]i. Humoru bieži izmanto, lai komentētu sabiedrībā notiekošo, izceltu cilvēku rakstura īpašības un mazinātu sociālo spriedzi. Latviešu folklorā humoristisks saturs sastopams dažādos žanros. Īpaši raksturīgas ir anekdotes un īsi asprātīgi stāsti, kuros apspēlē attiecības starp cilvēkiem, sadzīves situācijas, darba dzīve un sociālās atšķirības. Humorā nereti izmanto [[paradokss|paradoksu]], pārspīlējumu un negaidītu nobeigumu. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā humors bieži kļuva par netiešas sociālās kritikas līdzekli. Tā sauktās [[padomju anekdotes]] ļāva cilvēkiem ironiski komentēt [[Padomju Savienība]]s politisko sistēmu, ekonomiskās grūtības, birokrātiju un ikdienas dzīvi. Šāds humors nereti balstījās uz divdomību un publiski paustās oficiālās ideoloģijas pretstatīšanu cilvēku faktiskajai pieredzei. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas humora formas kļuva daudzveidīgākas. Attīstījās ''[[stand-up]]'' komēdija, televīzijas humora raidījumi, satīriski interneta izdevumi, [[mēme]]s un sociālo tīklu humors. Latviešu humoram raksturīga arī [[pašironija]], ar kuras palīdzību apspēlē gan individuālas, gan sabiedrībai kopīgas īpašības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvija]] 3d5mqoi4n3jhs6erpnn75cdvgn8gcm6 0 575836 4513604 4295244 2026-08-27T07:00:23Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Lielbritānijas līči]]; pievienoju [[Kategorija:Anglijas līči]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513604 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Vošs | attēls = The Wash, Heacham beach.jpg | paraksts = Līča piekraste pie Hīčemas | vietaskarte = Anglija#Apvienotā Karaliste | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{GBR}} | vieta2 = {{ENG}} | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Ziemeļjūra]] | plat_d=52 | plat_m=56 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=0| gar_m=19| gar_s= | gar_EW=E | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 26 | platums = 23 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 41 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Kingslinna]] }} '''Vošs''' vai '''Voša līcis''' ({{val|en|The Wash}}) ir [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē.<ref>{{PZT|772|Voša līcis}}</ref> Izstiepts ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā {{nobr|26 km}} garumā. Līcis sekls, ar plašiem smilšu sēkļiem, tā lielākais dziļums — {{nobr|41 m}}. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz {{nobr|7,6 m}}. Līcī ietek [[Greitūza]], Vitema, Nīna un Velenda. Piekrastē vairākas aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī [[Karaliskie Gaisa spēki|Karalisko gaisa spēku]] [[militārais poligons]]. Administratīvi līča piekraste pieder [[Linkolnšīra]]s un [[Norfolka (grāfiste)|Norfolkas]] grāfistēm. Lielākās apdzīvotās vietas piekrastē ir [[Kingslinna]] un [[Bostona (Anglija)|Bostona]], kas kādreiz atradās līča krastā, bet pēc piekrastes purvāju nosusināšanas un upju kanalizēšanas mūsdienās atrodas dažus kilometrus no krasta un ar līci savienotas ar kuģojamiem kanāliem. Tieši līča krastā lielākā apdzīvotā vieta ir Hanstonas kūrortpilsēta. Līcis veidojies pēdējā [[Ledus laikmets|ledus laikmeta]] beigās, ledājiem atkāpjoties. [[Britānija (Romas impērijas province)|Romiešu Britānijas]] laikā, kad to dēvēja par ''Æstuarium Metuonis'' — ‘pļaujamais estuārs’, līča krasts bija norobežots ar vaļņiem, lai aizsargātu lauksaimniecības zemes no plūdiem, bet pēc romiešu aiziešanas 407. gadā tie aizgāja bojā. No 9. līdz 11. gadsimtam Vošs bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā. Mūsdienu līča nosaukums cēlies no [[senangļu valoda]]s ''wāse'' — ‘dubļi’, ‘dūņas’. Kopš seniem laikiem Vošs un dienvidrietumos no tā esošais Fenu purvājs veidoja vienotu ekosistēmu, kas periodiski pārplūda kā plūdmaiņās, tā arī Ziemeļjūras plūdos. Kopš 12. gadsimta tika veikta vērienīga aizsargdambju un hidrotehnisko būvju ierīkošana, atgūstot lauksaimniecībai plašas zemes. Darbi turpinājās līdz 1970. gadiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļjūra]] [[Kategorija:Anglijas līči]] cs01gdl36wxzdgit04zdz6nx13xvool 0 581647 4513356 4477936 2026-08-26T15:19:36Z Bendžamins 76862 4513356 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|4|10}} | birth_place = | caps1 = 20 | caps2 = 0 | caps3 = 9 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Atlético Mineiro]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[ES Troyes AC|Troyes]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanmateuša}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | height = 176 | image = Cel Spellman, John Stones, Bernardo Silva and Natalie Pike at the Manchester City After Party, 2026 (cropped).jpg | caption = Saviņu 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|26|SK|bez}} | name = | playername = Saviņu | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2020—2022 | years2 = 2022—2024 | years3 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalteam4 = {{fb|BRA}} | nationalyears3 = 2021—2023 | nationalyears4 = 2024— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 6 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 37 | goals5 = 9 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years6 = 2024—2026 | caps6 = 53 | goals6 = 2 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Saviu Moreira de Oliveira''' ({{Val|pt|Sávio Moreira de Oliveira}}, dzimis {{Dat|2004|4|10}}), pazīstams kā '''Saviņu''' (''Savinho''), ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Saviņu spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Iepriekš pārstāvējis Brazīlijas komandu ''[[Atlético Mineiro]]''. Eiropā pirmais Saviņu klubs bija ''[[Troyes AC|Troyes]]'', no kura viņš tika izīrēts Nīderlandes komandai ''[[PSV Eindhoven]]'' un Spānijas komandai ''[[Girona FC|Girona]]''. Vēlāk spēlējis Anglijas komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Atlético Mineiro''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2021 * [[Copa do Brasil]]: 2021 * [[Campeonato Mineiro]]: 2020, 2021, 2022 * [[Supercopa do Brasil]]: 2022 '''PSV''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2022—23 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2022 '''Manchester City''' * [[FA Community Shield]]: 2024 * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Espiritu Santu dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Beluorizonti "Atletico Mineiro" spēlētāji]] [[Kategorija:Troyes AC spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] aoy7jz18p37rt5ew6skpffeugnf5j2d 0 582187 4513389 4365197 2026-08-26T15:59:43Z Bendžamins 76862 4513389 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|8}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 0 | caps3 = 16 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Ruch Chorzów]] II | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[Aarhus Gymnastikforening|AGF]] | countryofbirth = {{vieta|Polija|Ruda Slonska}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 195 | image = Kamil Grabara FC København (cropped).jpg | caption = Kamils Grabara 2022. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | name = | playername = Kamils Grabara | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2016—2021 | years3 = 2019 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 19 | nationalcaps5 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U21 | nationalteam5 = {{fb|POL}} | nationalyears3 = 2016 | nationalyears4 = 2017—2020 | nationalyears5 = 2022— | years4 = 2019—2020 | caps4 = 28 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[Aarhus Gymnastikforening|AGF]] | years5 = 2020—2021 | caps5 = 29 | goals5 = 0 | years6 = 2021—2024 | caps6 = 87 | clubs6 = {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]] | goals6 = 0 | years7 = 2024— | caps7 = 63 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }} '''Kamlis Mečislavs Grabara''' ({{Val|pl|Kamil Mieczysław Grabara}}, dzimis {{Dat|1999|1|8}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Grabara spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā [[Turīnas "Juventus"]], kas viņu īrē no ''[[VfL Wolfsburg]]''. Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandas ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' un ''[[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]]'', kā arī Dānijas komandas ''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'' un ''[[FC København|København]]''. [[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''København''' * [[Dānijas Superlīga]]: 2021—22, 2022—23 * [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbolists-aizmetnis}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{DEFAULTSORT:Grabara, Kamils}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Aarhus Gymnastikforening spēlētāji]] [[Kategorija:Huddersfield Town A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC København spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] hqgjmwndmzo8crxs1t6n18l985bdyx0 0 582934 4513662 4242275 2026-08-27T08:15:49Z Meistars Joda 781 4513662 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Windsor''''' ir [[angļu valoda|angļu]] [[uzvārds]]. ''Windsor'' var būt: * [[Vindzora]] — uzvārds sieviešu dzimtē vai apdzīvotas vietas nosaukums; * [[Vindzors]] — uzvārds vīriešu dzimtē. == Skatīt arī == * [[Vindzoras dinastija]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] lqytp5j6bkzautr9mljol45pk1biof5 0 583327 4513594 4176275 2026-08-27T06:55:55Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Lielbritānijas līči]]; pievienoju [[Kategorija:Skotijas līči]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513594 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Solvejfērts | attēls = River Nith estuary.jpg | paraksts = Nitas upes ieteka Solvejfērtā | vietaskarte = Anglija#Skotija#Apvienotā Karaliste | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{GBR}} | vieta2 = {{ENG}}<br />{{SCO}} | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Īrijas jūra]] | plat_d=54 | plat_m=45 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=3| gar_m=40| gar_s= | gar_EW=W | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 65 | platums = 38 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Vērkingtona]], [[Vaitheivena]] }} '''Solvejfērts''' ({{val|en|Solway Firth}}, {{val|gd|Linne Shalmhaigh}}) ir [[Īrijas jūra]]s līcis un Īdenas un Eskas upju kopējs [[estuārs]] [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] salas rietumu piekrastē. Pie ieejas ap 38 km plats un iestiepjas sauszemē 65 km garumā, atdalot [[Kambrija|Kambriju]] [[Anglija|Anglijā]] no [[Damfrīsa un Geloveja|Damfrīsas un Gelovejas]] [[Skotija|Skotijā]]. Līcis sekls, ar plašiem smilšu sēkļiem. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz {{nobr|4 m}}, plūdmaiņu straumes ātrums 6—8 km/h. Piekrastē vairākas aizsargājamas dabas teritorijas ar kopplatību ap 750 km².<ref>[https://web.archive.org/web/20141028091030/http://www.sssi.naturalengland.org.uk/citation/citation_photo/1000469.pdf Natural England – Salta Moss SSSI]</ref> Lielākās apdzīvotās vietas piekrastē ir [[Vērkingtona]], [[Vaitheivena]] un [[Silota]], bet Īdenas krastos 15 km no ietekas līcī atrodas [[Kārlaila]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas jūra]] [[Kategorija:Skotijas līči]] b432hvaolvmmt54n8qeuymjrjlk3u7x 4513595 4513594 2026-08-27T06:56:07Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Anglijas līči]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513595 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Solvejfērts | attēls = River Nith estuary.jpg | paraksts = Nitas upes ieteka Solvejfērtā | vietaskarte = Anglija#Skotija#Apvienotā Karaliste | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{GBR}} | vieta2 = {{ENG}}<br />{{SCO}} | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Īrijas jūra]] | plat_d=54 | plat_m=45 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=3| gar_m=40| gar_s= | gar_EW=W | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 65 | platums = 38 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Vērkingtona]], [[Vaitheivena]] }} '''Solvejfērts''' ({{val|en|Solway Firth}}, {{val|gd|Linne Shalmhaigh}}) ir [[Īrijas jūra]]s līcis un Īdenas un Eskas upju kopējs [[estuārs]] [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] salas rietumu piekrastē. Pie ieejas ap 38 km plats un iestiepjas sauszemē 65 km garumā, atdalot [[Kambrija|Kambriju]] [[Anglija|Anglijā]] no [[Damfrīsa un Geloveja|Damfrīsas un Gelovejas]] [[Skotija|Skotijā]]. Līcis sekls, ar plašiem smilšu sēkļiem. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz {{nobr|4 m}}, plūdmaiņu straumes ātrums 6—8 km/h. Piekrastē vairākas aizsargājamas dabas teritorijas ar kopplatību ap 750 km².<ref>[https://web.archive.org/web/20141028091030/http://www.sssi.naturalengland.org.uk/citation/citation_photo/1000469.pdf Natural England – Salta Moss SSSI]</ref> Lielākās apdzīvotās vietas piekrastē ir [[Vērkingtona]], [[Vaitheivena]] un [[Silota]], bet Īdenas krastos 15 km no ietekas līcī atrodas [[Kārlaila]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas jūra]] [[Kategorija:Skotijas līči]] [[Kategorija:Anglijas līči]] 9k2l2gofxisp9ms5skqbrak4k5duvud 0 586053 4513603 4187862 2026-08-27T07:00:03Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Lielbritānijas līči]]; pievienoju [[Kategorija:Velsas līči]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513603 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Kārdiganas līcis | attēls = Cardigan bay graham well.jpg | paraksts = Kārdiganas līča piekraste | vietaskarte = Velsa#Apvienotā Karaliste | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{GBR}} | vieta2 = {{CYM}} | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Īrijas jūra]] | plat_d=52 | plat_m=31 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=4| gar_m=30| gar_s= | gar_EW=W | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 90—100 | platums = 55 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 56 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Aberistuisa]], [[Kārdigana]] }} '''Kārdiganas līcis''' ({{val|en|Cardigan Bay}}) vai '''Keredigjonas līcis''' ({{val|cy|Bae Ceredigion}}) ir [[Īrijas jūra]]s līcis [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] salas rietumu piekrastē pie [[Velsa]]s rietumu krasta.<ref>{{PZT|336|Kārdiganas līcis}}</ref> Pie ieejas ap 90 km plats un iestiepjas sauszemē 55 km garumā. Stiepjas no [[Līnas pussala]]s ziemeļos līdz Stramblheda zemesragam [[Pembrukšīra]]s ziemeļu krastā. Līdz 20. gadsimta sākumam līča krastos bija vairākas nozīmīgas ostas, no kurām nozīmīgākā bija [[Kārdigana]] — 19. gadsimta sākumā tajā bija reģistrēti septiņreiz vairtāk kuģu nekā [[Kārdifa|Kārdifā]]. Mūsdienās līča piekrastē attīstīta galvenokārt lauksaimniecība un tūrisms. Līča pusdiennakts plūdmaiņas līdz {{nobr|4 m}}. Ietek vairākas upes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas jūra]] [[Kategorija:Velsas līči]] 0d9uqkx72hrs4l9m7h49k7e3m9bssv6 0 598980 4513552 4477267 2026-08-27T04:00:42Z PaulLim11 137644 Image 4513552 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Sintija Erīvo | vārds_orig = ''Cynthia Erivo'' | attēls = Cynthia Erivo - Wicked-FYC-1.jpg | komentārs = Sintija Erīvo 2025. gadā | dz vārds = Sintija Činasaokvu Onuedinmanasu Amaračukvu Ouezuke Ečimino Erīvo<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=sqMBTSyQXdE&t=728s |title=Ariande Grande and Cynthia Erivo Take Lie Detector Tests - Vanity Fair |date=30 September 2024 |publisher=[[Vanity Fair (magazine)|Vanity Fair]] |access-date=4 October 2024 |via=[[YouTube]] |medium=Interview |archive-date=23 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241123151705/https://www.youtube.com/watch?v=sqMBTSyQXdE&t=728s |dead-url=no}}</ref> | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1987|1|8}} | dz vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2010—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Sintija Činasaokvu Onuedinmanasu Amaračukvu Ouezuke Ečimino Erīvo''' (''Cynthia Chinasaokwu Onyedinmanasu Amarachukwu Owezuke Echimino Erivo''; dzimusi {{dat|1987|1|8}}) ir britu aktrise un dziedātāja. Pazīstama ar lomām gan uz skatuves, gan kino un televīzijā. Saņēmusi vairākas balvas un ir viena no nedaudzajām personām, kas nominētas ''[[Emmy balva|Emmy]]'', ''[[Grammy balva|Grammy]]'', [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas]] un ''[[Tony balva|Tony]]'' balvai, iegūstot visas balvas, izņemot Kinoakadēmijas. Erīvo debitēja [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] mūziklā "[[Šerbūras lietussargi]]" (''The Umbrellas of Cherbourg'', 2011). Vēlāk viņa debitēja [[Brodvejas teātris|Brodvejā]], atveidojot Seliju atjaunotajā mūziklā "Purpura krāsa" (''The Color Purple'', 2015–2017). Par lomu šajā iestudējumā Erīvo ieguva ''Tony'' balvu kā labākā aktrise mūziklā un ''Grammy'' balvu kategorijā "Labākais muzikālā teātra albums", kā arī ''Daytime Emmy'' balvu. 2018. gadā viņa debitēja kino piedaloties filmās "[[Atraitnes]]" un "[[Grūtie laiki viesnīcā "El Royale"]]". Erīvo nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] par [[Harrieta Tabmena|Harrietas Tabmenas]] lomu filmā "[[Harrieta]]" (''Harriet'', 2019) un Elfabas lomu filmā "[[Ļaunā]]" (2024), kā arī viņa tika nominēta kategorijā "[[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]" par dziesmu ''Stand Up'' filmai "Harrieta". Televīzijā Erīvo atveidoja Holiju Gibniju [[HBO]] krimināldrāmas miniseriālā "[[Atstumtais]]" (''The Outsider'', 2020) un [[Areta Frenklina|Aretu Frenklinu]] ''[[National Geographic]]'' antoloģijas seriālā ''Genius: Aretha'' (2021); par pēdējo viņu nominēja ''Primetime Emmy'' balvai kā izcilu galvenās lomas aktrisi miniseriālā, antoloģijas seriālā vai filmā. Kā dziedātāja izdevusi vairākus singlus, kā arī solo albumu ''Ch. 1 Vs. 1'' (2021). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Erīvo, Sintija}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:Angļu balss aktrises]] [[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Lielbritānijas]] dweqtscet3xvq5ioo65vwgit212hcq1 0 604276 4513406 4304180 2026-08-26T16:40:42Z Bendžamins 76862 4513406 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Ērbana |official_name = ''Urbana'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://urbanaillinois.us/ |image_skyline = East Main Street at Broadway Avenue Urbana, IL sunset.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 40 |latm =06 |lats = 00 |latNS = N |longd = 88 |longm = 11 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Ilinoisa |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = Apgabals |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Ilinoisa}} |subdivision_name2 = [[Šampeinas apgabals]] |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = 1833. gads |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 30.83 |area_land_km2 = 30.64 |area_water_km2 = 0.19 |population_as_of = 2020 |population_total = 38336 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = CST |utc_offset = -6 |timezone_DST = CDT |utc_offset_DST = -5 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 223 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }}'''Ērbana''' ({{Val|en|Urbana}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Ilinoisa]]s štata austrumu daļā, [[Šampeinas apgabals|Šampeinas apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 38 336 iedzīvotāji. Kopā ar blakus esošo [[Šampeina]]s pilsētu veido metropoles areālu ar iedzīvotāju skaitu virs 236 000 iedzīvotāju. Ērbanā, kā arī Šampeinā atrodas [[Ilinoisas Universitāte Šampeinā — Ērbanā|Ilinoisas Universitāte]], kas ir viena no vislielākajām universitātēm ASV pēc uzņemto studentu skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.univstats.com/corestats/largest-student-population/|title=Largest Colleges and Universities|website=UnivStats|access-date=2025-06-30|language=en}}</ref> Pilsētā ir izveidojusies rokgrupa ''[[American Football (grupa)|American Football]]''. == Ievērojami cilvēki == Ērbanā ir dzimuši: * [[Klensijs Brauns]] (''Clancy'' ''Brown''; 1959) — aktieris * [[Larss Hansens]] (''Lars Hansen''; 1952) — ekonomists == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Ilinoisas pilsētas]] 5lo8gke8xurrqhf91jv7v00pnvk5vjy 0 605165 4513446 4401336 2026-08-26T18:43:20Z Biafra 13794 jaunāks attēls. 4513446 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Mahāma | vārds_orģ = ''John Mahama'' | attēls = John Mahama in Yokohama (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Džons Mahāma 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 12. [[Ganas valsts vadītāju uzskaitījums|Ganas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2012|7|24|N}} | term_beigas = {{dat|2017|1|7|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džons Ata Milss]] | pēctecis = [[Nana Akufo-Ādo]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 14. [[Ganas valsts vadītāju uzskaitījums|Ganas prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2025|1|7|N}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Nana Akufo-Ādo]] | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1958|11|29}} | dzim_vieta = {{vieta|Gana|Damongo}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Nacionālās Demokrātijas kongress]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džons Dramani Mahāma''' ({{Val|en|John Dramani Mahama}}, dzimis {{Dat|1958|11|29}}) ir [[Gana]]s politiķis. Kopš 2025. gada janvāra Mahāma ir 14. [[Ganas prezidents]]. Bijis arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam. Pārstāv sociāldemokrātisko [[Nacionālās Demokrātijas kongress|Nacionālās Demokrātijas kongresa]] (NDC) partiju. Savu politisko karjeru sācis kā Ganas parlamenta deputāts no 1997. līdz 2009. gadam. No 1998. līdz 2001. gadam bijis Ganas sakaru ministrs. 2009. gadā Mahāma kļuva par viceprezidentu prezidenta [[Džons Ata Milss|Džona Atas Milsa]] vadībā. Pēc prezidenta Milsa nāves 2012. gada 24. jūlijā viņš automātiski pārņēma prezidenta pienākumus, kļūstot par pirmo Ganas viceprezidentu, kurš stājies prezidenta amatā sava priekšgājēja nāves dēļ. Tāpat viņš ir pirmais valsts vadītājs, kurš dzimis pēc Ganas neatkarības iegūšanas 1957. gadā. 2012. gada vēlēšanās Mahāma tika ievēlēts uz pilnu prezidentūras termiņu kā Nacionālā Demokrātijas kongresa kandidāts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-20661599|title=Ghana election: John Mahama declared winner|work=BBC News|access-date=2025-07-14|date=2012-12-09|language=en-GB}}</ref> Kandidējis arī 2016. gada vēlēšanās, tomēr zaudējis [[Jaunā patriotiskā partija|Jaunās patriotiskās partijas]] kandidātam [[Nana Akufo Ado|Nanam Akufo Ado]], kļūstot par pirmo Ganas prezidentu, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-38270956|title=Ghana election: Opposition leader Akufo-Addo declared winner|work=BBC News|access-date=2025-07-14|date=2016-12-09|language=en-GB}}</ref> 2020. gadā Mahāma atkal kandidēja uz prezidenta amatu kā NDC kandidāts, bet atkārtoti zaudēja Akufo Ado. 2024. gadā viņš tomēr tika ievēlēts atkārtoti, šoreiz uzvarot tā brīža viceprezidentu [[Mahmudu Bavumija|Mahmudu Bavumiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nowaccra.com/2024/12/08/mahama-wins-ghanas-2024-presidential-elections/|title=Mahama Wins Ghana's 2024 Presidential Elections {{!}} Now Accra|last=Accra|first=Now|access-date=2025-07-14|date=2024-12-08|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mahāma, Džons}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ganas politiķi]] [[Kategorija:Ganas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] dlrnzc1m59ydbtex7ut5bfp3od6jkt9 0 605204 4513447 4378834 2026-08-26T18:48:12Z Biafra 13794 /* Mediju politika Latvijā */ 4513447 wikitext text/x-wiki '''Mediju [[politika]]''' ir politikas nozare, kas regulē plašsaziņas masu [[Plašsaziņas līdzekļi|medijus]], to darbību un nodrošina to neatkarību, kā arī definē to tiesības. Eiropā mediju politikas galvenie uzsvari ir mediju brīvības aizsardzība, kā arī sociālās atbildības un profesionālo standartu uzturēšana.<ref>Koltay, A. (2024). Media Freedom and the Law: The Regulation of a Common European Idea. Routledge. <nowiki>https://doi.org/10.4324/9781003321569</nowiki></ref> Pamata problēmu loks mediju politikas kontekstā ietver ārējās ietekmes aspektus, tostarp mediju finansiālo un politisko neatkarību, redakciju autonomiju, mediju vides un satura daudzveidību, kā arī profesionālo ētiku un pašregulāciju.<ref>Zelče, V. (Red.). (2018). ''Latvijas mediju vides daudzveidība''. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.; Oster, J. (2016). Fundamental Rights and Principles. In ''European and International Media Law'' (pp. 27—67). chapter, Cambridge: Cambridge University Press; Maniou, T. A. and Ketteni, E. (2023). “It’s the Economy, Stupid!”, Is it not? The Relationship between Press Freedom and the Status of the Economy in Western Media Systems. ''Journalism Studies''. <nowiki>https://doi.org/10.1080/1461670x.2023.2184175</nowiki>; Barendt, E. (2015). Media Freedom as a Fundamental Right. ''The Journal of Media Law, 7''(2). <nowiki>https://doi.org/10.1080/17577632.2015.1108601</nowiki>; Bærug, R., & Dimants, A. (Red.). (2005). ''The Baltic media world''. Berugs Rihards; Crick, P., & Lewis, J. (Red.). (2014). ''Media Law and Ethics in the 21st Century: Protecting Free Expression and Curbing Abuses'' (1st ed). Hart Publishing. <nowiki>https://doi.org/10.1057/9781137312648</nowiki>; Koltay, A. (2019). ''New media and freedom of expression: Rethinking the constitutional foundations of the public sphere''. Hart publishing.</ref> == Mediju politika Latvijā == Politikas attīstības plānošanā īpaši būtiskas jomas politikai ir Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.—2027. gadam — vidējā termiņa dokuments, kas nosaka mediju politikas pamatprincipus, mērķus, prioritātes un veicamos uzdevumus. Dokuments papildina un turpina citos tematiski saistītos valsts politikas plānošanas dokumentos paredzēto attīstības perspektīvu. Mediju politikas jautājumi ietverti arī sabiedrības saliedētības, politiskās līdzdalības, nacionālās identitātes, kā arī informatīvās telpas drošības un aizsardzības plānošanas dokumentos. Latvijā mediju (kā arī sabiedrības saliedētības jomas) politiku izstrādā un koordinē Kultūras ministrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika|title=Kultūras ministrijas kopsavilkums par mediju politiku}}</ref> Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2024.—2027. gadam minēta arī Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ietekme uz politikas plānošanu, norādot, ka “mediju politika šajā kontekstā ir cieši saistīta ar informatīvās telpas drošību”.<ref>Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra rīkojums Nr. 798 "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.—2027.  gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/355321</nowiki></ref> Pamatnostādnes konceptuāli pārmijas ar [https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/23BC57B83960FFE1C2258A3800355E7A?OpenDocument Nacionālās drošības koncepciju]<ref>Nacionālās drošības koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas iezīmē to prioritāšu un pamatprincipu kopumu, kas vērsti uz iespējamu apdraudējumu un potenciālu riska faktoru novēršanu, un turpmākajā nacionālās drošības politikas plānošanas un pasākumu veikšanas periodā valsts pārvaldes institūcijām ir jābalstās uz šajā koncepcijā noteiktajām prioritātēm.</ref> — dokumentu, kas 2023. gada septembrī apstiprināts Saeimā un kur informatīvās telpas radītā apdraudējuma riski skatīti pārmijā ar latviešu valodas lietojuma veicināšanu (kas saskan arī ar sabiedrības saliedētības politikas plānošanas dokumentos minēto): “Nacionālās drošības būtiska prioritāte ir Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, kuras pamatā jābūt stipriem vietējiem Latvijas medijiem un kvalitatīvam informatīvās vides saturam [[Latviešu valoda|latviešu valodā]].”<ref>Skatīt Saeimas Preses dienesta sagatavoto informāciju: <nowiki>https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32610-saeima-apstiprina-jauno-nacionalas-drosibas-koncepciju</nowiki>; papildus: <nowiki>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2023-drosibas-koncepcijas-projekts-no-2026-gada-bez-sabiedrisko-mediju-satura-krieviski.a525234/</nowiki></ref> Īpaši izšķirami šajā gadījumā ir sabiedriskie mediji, kur plānots pāriet uz saturu, kas ir tikai latviešu valodā vai “valodā, kas ir piederīga Eiropas kultūrtelpai”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/23BC57B83960FFE1C2258A3800355E7A?OpenDocument|title=Nacionālās drošības koncepcija 2023}}</ref> Skatot koncepciju Saeimā, 2023. gada septembrī deputāte [[Ināra Mūrniece]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (NA)) par mediju, nacionālās drošības un valsts valodas savstarpējo saistību norādīja: “Godātie kolēģi, zīmīgi, ka šodien diskusijās par Nacionālās drošības koncepciju viskaismīgākās diskusijas ir par mediju sadaļu. Jā, mediji arī ir nacionālās drošības jautājums. Pie šāda secinājuma mēs nonācām pirms 10 gadiem, salīdzinoši nesen. Un tas ir jānostiprina mūsu sabiedrības apziņā. Lielākie iebildumi, kas izskan: ka ar 2026. gadu sabiedriskie mediji pāriet uz apraidi tikai valsts valodā — mūsu sabiedrības saziņas kopējā valodā —, kā arī Eiropas kultūrtelpai piederīgajās valodās. Šodienas realitāte ir tāda, ka diemžēl sabiedriskie mediji latviešu valodā un [[Krievu valoda|krievu valodā]] veido divas dažādas informatīvās telpas ar dažādiem notikumiem, ar dažādu saturu, ar dažādu attieksmi pret sabiedriskajām norisēm, drošības jautājumiem, valodas un mūsu identitātes jautājumiem.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2491#section_13|title=Stenogramma, Saeimas 28.09.2023. sēde}}</ref> Pieminētie plānošanas dokumenti pārmijas arī ar ministru maiņu. Nozarei svarīgākais (Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.—2027. gadam) tapis pēc [[Nauris Puntulis|Naura Puntuļa]] (NA) kultūras ministra amatu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.10.2023-nacionalas-drosibas-koncepcija-paredzeta-lr4-un-ruslsmlv-slegsana-puntula-ideja-paslepus-apejot-seplp.a526053/|title=LSM raksts}}</ref> un līdz ar to arī mediju politikas jomas jautājumus pārņēmušās [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] ([[Progresīvie]]) (un vēlāk [[Agnese Lāce|Agneses Lāces]] (Progresīvie)) laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.06.2024-kulturas-ministre-agnese-logina-atkapjas-no-amata.a558281/|title=LSM ziņa}}</ref> Komentējot mediju politikas tālāko virzienu, 2024. gada jūnijā Logina norādījusi: “Gribu uzsvērt, ka tieši pašregulācija ir veids, kādā mēs vēlamies risināt žurnālistu un mediju izteiktās bažas par vārda brīvības sašaurināšanos. Šo demokrātiskai sabiedrībai tik svarīgo principu nevajag tik vieglprātīgi iemainīt pret valsts drošības stiprināšanu, kas daudz tiek piesaukta tieši valodas jautājumos.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/viedoklis/mediju-politiku-neveido-prieksvelesanu-solijumi.213214|title=Agneses Loginas komentārs}}</ref> 2023. gada septembrī Saeimas apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija un saliedētības politika nav vienīgie ar mediju politikas formulētie mediju politikas mērķi savienojas ar politikas attīstības plānošanas dokumentos formulētajiem virzieniem, tajā skaitā ar Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu) rīcības virzienā "Saliedētība" noteikto: “Latviešu valodas lietojuma palielināšana ikdienas saziņā, tostarp digitālajā un sabiedrisko mediju vidē, paplašinot valodas apguves pieejamību, un uzlabojot kvalitāti.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/wwwraksti/LIKUMI/NAP/NAP2027.PDF|title=Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam}}</ref> Koncepcijā mediju politikas virziens saskan arī ar sabiedrības saliedētības politikas mērķiem (Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam): tas ietver politiskās līdzdalības jautājumus, arī mediju lomas latviešu valodas lietojuma mērķiem, kā arī dezinformācijas atpazīšanas pasākumiem. Kā atzīmēts koncepcijā: “Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta [[Sabiedrības šķelšanās|sabiedrības šķelšana]] un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/23BC57B83960FFE1C2258A3800355E7A?OpenDocument|title=Nacionālās drošības koncepcija 2023}}</ref> Koncepcijā papildus plānots vietējo mediju stiprināšanai “atbalstīt kvalitatīvu un uzticamu saturu latviešu valodā”, kas tādējādi “vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/23BC57B83960FFE1C2258A3800355E7A?OpenDocument|title=Nacionālās drošības koncepcija 2023}}</ref> Iepretim tam, Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2024.—2027. gadam,<ref>Pamatnostādņu izstrādi veica starpinstitucionāla darba grupa, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Rīgas Stradiņa universitātes, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas, biedrības "Par legālu saturu", Latvijas Preses izdevēju asociācijas, TV neatkarīgo producentu asociācijas, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Mediju ētikas padomes, Baltijas Mediju izcilības centra, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, sabiedriskajiem medijiem (LTV un LR), Diasporas konsultatīvās padomes diasporas mediju darba grupas, Valsts kancelejas, Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja. Skatīt: Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra rīkojums Nr. 798 "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.—2027.  gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/355321</nowiki></ref> kur formulēti mediju politikas pamatprincipi, mediju politikas mērķis ir “noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/355321|title=Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027.  gadam}}</ref> Pamatnostādnēs izvirzīti arī četri rīcības virzieni: 1) “stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa”, kas ietver sabiedrisko mediju spēju uzrunāt dažādas sabiedrības grupas ar “kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu”. Papildus tam, virziens paredz, ka “mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību”; 2) droša mediju vide, kas iekļauj mediju izstrādātus nepārtrauktības plānus un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Tāpat tas ietver iedzīvotāju “prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus”; 3) neatkarīga mediju vide, kur mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra, turklāt iedzīvotājiem ir nodrošināta pieejama informācijai par mediju īpašniekiem; 4) kvalitatīva mediju vide, kur mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Rīcības virziens arī paredz veicināt žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītību, celt žurnālistikas kvalitāti un paaugstināt profesionālo standartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/355321|title=Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027.  gadam}}</ref> Līdz ar minētajiem rīcības virzieniem, pamatnostādnēs pieteikti mediju pieejamības, nelegālā satura un arī negatīvo seku, kas rodas no sociālo tīklu platformām, jautājumi. Attiecībā pret latviešu valodas lomu pamatnostādnēs atzīmēts: “Tāpat nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Sabiedriskajos medijos jāveido jauna pieeja satura veidošanai mazākumtautību auditorijām, mazinot krievu valodas dominanci mazākumtautību valodu vidū”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/355321|title=Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027.  gadam}}</ref> == Mediju vides regulējums == Mediju politika skar arī mediju vides regulāciju un pašregulāciju. Mediju satura atbilstību normatīvajiem aktiem Latvijā izvērtē tiesībsargājošās institūcijas, kā arī [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]. Papildus tam, žurnālistu darbību uzrauga arī profesionālās organizācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/355321|title=Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027.  gadam}}</ref> Padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas “atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā”, taču tā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievēroti normatīvie akti, kas attiecas uz mediju darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/par-mums|title=Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.}}</ref> Padomes pārziņā ietilpst arī apraides atļauju izsniegšana, tā arī var ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnēm (piemēram, ja tā ir pakļauta Eiropas Savienības sankcijām vai to izvietotais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību), kā arī sākt administratīvā pārkāpuma procesu gadījumos, kad mediju darbā tiek konstatēti pārkāpumi, piemēram, attiecībā pret politisko aģitāciju.<ref>Skatīt NEPLP 2024. gada pārskatu</ref> Kā būtiskus pārkāpumus padome min gadījumi, kur “reklāmā īpaši aizskarošā formā pausta aizskaroša, diskriminējoša attieksme pret personām vai personu grupām vai tiek attēlota kara un vardarbības propaganda”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/6714/download?attachment|title=NEPLP saite}}</ref> Sodu iespējams piemērot arī “par informācijas avota izpaušanu masu informācijas līdzeklī, ja masu informācijas līdzeklis to apņēmies neizpaust”, kur iespējams izšķirt tādus gadījumus, kur notikusi “rupja, būtiska un nepārprotama personas datu izpaušana”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/6714/download?attachment|title=Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vadlīnijas soda sankciju piemērošanas principiem}}</ref> Iepriekš padome ir piemērojusi sodu, piemēram, televīzijas programmai "TV Rain" ("Дождь"/"Doždj") par žurnālista izteikumiem par Krievijas armiju, kas līdz ar citiem padomes konstatētiem pārkāpumiem noveda pie telekanāla apraides anulēšanas Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8178783/tv-rain-gatavojas-cinities-par-apraides-atlaujas-anulesanu-latvija-iesniedzot-lietu-ari-eiropas-limena-tiesas|title="TV Rain" gatavojas cīnīties par apraides atļaujas anulēšanu Latvijā, iesniedzot lietu arī Eiropas līmeņa tiesās. (2025). TVNET.}}</ref> Arī citiem medijiem līdz šim ir piemēroti sodi par “pienācīgas precizitātes un neitralitātes neievērošanu”,<ref>Skatīt: NEPLP piemēro 8500 eiro sodu medijam par nepareizu vārda “deportācija” lietošanu. (2023). TV3. <nowiki>https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/neplp-piemero-8500-eiro-sodu-medijam-par-nepareizu-varda-deportacija-lietosanu/</nowiki>; Tiesa atceļ NEPLP piemēroto sodu raidījumam "Aizliegtais paņēmiens". (2024). TVNET. <nowiki>https://www.tvnet.lv/7938433/tiesa-atcel-neplp-piemeroto-sodu-raidijumam-aizliegtais-panemiens</nowiki></ref> kā arī par slēptu “audio vai audiovizuālu komerciālu paziņojumu” demonstrēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/jaunums/piemero-4000-eiro-naudas-sodu-latvijas-televizijai-par-sleptas-reklamas-izvietosanu|title=NEPLP saite}}</ref> Atsevišķos gadījumos mediji vērsušies tiesā.<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2023-tiesa-atstaj-speka-neplp-lemumu-anulet-apraides-atlauju-tv-kanalam-dozdj.a515406/</nowiki>; <nowiki>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.01.2024-tiesa-ar-galigo-spriedumu-atcel-neplp-sodu-par-aizliegta-panemiena-raidijumu-par-covid-19-vakcinu-efektivitati.a538906/</nowiki>; <nowiki>https://www.tvnet.lv/7868026/pirmas-instances-tiesa-noraida-tvnet-grupas-sudzibu-par-neplp</nowiki></ref> Līdz ar politikas plānošanas dokumentiem, mediju darbu nosaka arī vairāki nacionāla līmeņa normatīvie tiesību akti un starptautisko organizāciju saistības, tajā skaitā Eiropas Savienības līmeņa normatīvie akti, kas attiecas uz mediju pakalpojumiem un žurnālistu darbu.<ref>Skatīt: <nowiki>https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:32024R1083</nowiki>; <nowiki>https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1069/oj/?locale=LV</nowiki>; papildus skatīt: ANO (1948) Vispārējā cilvēktiesību deklarāciju, Eiropas Padomes (1950) Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. (Pieejams: <nowiki>http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649</nowiki>); ANO (1966) Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām. (Pieejams: <nowiki>http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/705</nowiki>); ANO (1989) 1989. gada 20. novembra ANO Bērnu tiesību konvencija. (Pieejams: <nowiki>http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150</nowiki>).</ref> Nacionāla līmeņa normatīvo tiesību aktu gadījumā mediju brīvība ir nostiprināta valsts pamatlikumā un to loma ir precīzāk noteikta vairākos likumos, tajā skaitā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kura mērķis ir “aizsargāt Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību”.<ref>Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/64879</nowiki></ref> Preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra ir aizliegta; nav atļauta arī “nekāda preses un citu masu informācijas līdzekļu monopolizācija”, kā arī “iejaukšanās masu informācijas līdzekļu darbībā”. Mediju darbība likumā formulēta šādi: “Masu informācijas līdzekļi vāc, sagatavo un izplata informāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.”<ref>Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/64879</nowiki></ref> Medijiem ar minēto likumu ir nodrošinātas tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām. Tajā pašā laikā, valsts un sabiedrisko organizāciju amatpersonas konkrētos gadījumos var atteikties sniegt informāciju. Šādi gadījumi ir atrunāti likumā vienlaikus ar informāciju, ko ir aizliegts publicēt (vai aizliegts publicēt pie konkrētiem apstākļiem). Piemēram, aizliegts publicēt tādu informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums. Aizliegts publicēt arī tādu informāciju, kas aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.<ref>Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/64879</nowiki></ref> Aizliegums noteikts arī attiecībā pret ziņām par personu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas, kā arī pret komercnoslēpumiem. Līdzīgi aizliegumi noteikti bērnu tiesību aizsardzībai. Attiecībā pret žurnālistiem likumā noteikts, ka citu starpā to pienākums ir sniegt patiesu informāciju, ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un personu tiesības un likumīgās intereses, kā arī atteikties pildīt uzdevumu, kura veikšana saistīta ar likuma pārkāpšanu.<ref>Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/64879</nowiki></ref> Juridiskām vai fiziskām personām ir noteiktas tiesības pieprasīt atsaukt publicētās ziņas, un gadījumā, ja nevar pierādīt publicētās ziņas patiesumu, “atsaukums vai atvainošanās jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas (pārraidītas) nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija”.<ref>Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/64879</nowiki></ref> Kopš 2020. gada likumā arī noteikts izņēmums attiecībā pret pašvaldībām saistībā ar tiesībām dibināt masu informācijas līdzekli. Tas nozīmē, kā skaidro “LV portāls”, ka norma attiecas uz tādiem izdevumiem, kas “ir reģistrēti masu informācijas līdzekļu reģistrā, kuru īpašnieks ir pašvaldība kā publisko tiesību juridiskā persona”. Tas nozīmē, ka gadījumā, izdevuma dibinātājs bija pašvaldība, bet medijs vairs nepieder pašvaldībai (t.i., tai ir cits izdevējs), tad ierobežojums uz to neattiecas.<ref>Helmane I. Pašvaldības vairs neizdos masu informācijas līdzekļus. LV portāls, 18.11.2020. Pieejams: <nowiki>https://lvportals.lv/skaidrojumi/322061-pasvaldibas-vairs-neizdos-masu-informacijas-lidzeklus-2020</nowiki></ref> Ar likumu noteikts arī, kas skaitās kā masu informācijas līdzeklis. Tas ir iekļauj, piemēram, avīzes un žurnālus, kā arī elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, informācijas aģentūru paziņojumus, un arī audiovizuālos ierakstus, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Arī interneta vietni iespējams reģistrēt kā masu informācijas līdzekli. Masu informācijas līdzekļi Latvijā ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.<ref>Ministru kabineta 2009. gada 22. septembra noteikumi Nr. 1088 "Noteikumi par masu informācijas līdzekļu reģistrācijas valsts nodevu". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/198298</nowiki>; Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/64879</nowiki>; papildus skatīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārziņā esošās apraides atļauju izsniegšanas regulējumu: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/214039</nowiki></ref> Mediju politikas jomas jautājumus citu starpā skata Saeimā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Savukārt izpildvaras gadījumā Kultūras ministrijas pārziņā mediju politika ir kopš 2014. gada. Ministrijā izveidota arī Mediju politikas nodaļa. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://vppsaliedetiba.lu.lv Projekts "VPP Saliedētība"] [[Kategorija:Plašsaziņas līdzekļi]] [[Kategorija:Politika]] hi4vgkgvermgqozd7f73j1t6bb3ep7i 0 605212 4513448 4308676 2026-08-26T18:50:09Z Biafra 13794 /* Ekoloģija */ 4513448 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Milzu kailgliemezis (Limax maximus).jpg | att_nosaukums = Limakss [[milzu kailgliemezis]] | valsts =Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochozoa | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | infraklase = Euthyneura | infraklase_lv = Eitineiras | virskārta = Eupulmonata | virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži | kārta = Stylommatophora | kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži | apakškārta = Helicina | apakškārta_lv = Helikīnas | infrakārta = Limacoidei | infrakārta_lv = Limakoīdes | virsdzimta = Limacoidea | virsdzimta_lv = Limakoīdejas | dzimta = Limacidae | dzimta_lv = Lauka kailgliemeži | ģints = Limax | ģints_lv = Limaksi | iedalījums = | kategorijas =nē | binomial= Limax <small>Linnaeus, 1758</small> | sinonīmi = }} '''Limaksi''' (''Limax'') ir [[gliemežu klase]]s ģints, kas iekļauj sevī sauszemes [[Kailgliemeži|kailgliemežus]]. Ģinti 1758. gadā izveidoja zviedru zoologs [[Kārlis Linnejs]]. Limaksu tipiskā suga ir [[milzu kailgliemezis]] (''Limax maximus''). [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] limaksi ir zināmas no [[Neogēns|neogēna]] ([[miocēns]]) līdz mūsdienām. == Apraksts == Limaksi ir vidēji vai lieli kailgliemeži. To [[Mantija (gliemji)|mantija]] sedz apmēram ceturto daļu no ķermeņa. [[Pneimostoma]] ir postmediāla. Ķīlis ir labi redzams, bet bieži vien īss. [[Penis]] ir garš, cauruļveidīgs, izlocīts vai savīts, retāk vicveidīgs. Peņa un labā taustekļa [[retraktori]] krustojas. Peņa iekšpusē ir gareniskas krokas. [[Sēklas izsviedējvads]] atveras penī apikāli vai subapikāli. Tādēļ peņa terminālā daļa var veidot aklo izaugumu. Penim nav papildus struktūru. == Ekoloģija == Limaksu sugas sākotnēji apdzīvoja [[Eiropa|Eiropu]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāziju]]. Nesen viena suga tika aprakstīta [[Nepāla|Nepālā]],<ref>Wiktor, Andrzej & Ulrich Bößneck 2004: Limax (Limax) seticus n.sp. from high mountains in Nepal (Gastropoda: Pulmonata: Limacidae). Folia Malacologica, 12, 183–187.</ref> taču tagad dažas sugas ir izplatījušās praktiski pa visu pasauli. Introdukcijas dēļ ar lauksaimniecības kultūrām un precēm dažu sugu sākotnējo izplatības areālu pašlaik noteikt ir grūti. Limaksu sugu lielākā daļa ir retas, sastopamas galvenokārt savvaļā, bet arī kultivējamās teritorijās, [[Dārzs|dārzos]], [[Parks|parkos]] un [[Pagrabs|pagrabos]]. Dažu sugu izplatības areāls arī ir visai ierobežots. Limaksi barojas pārsvarā ar [[Sēnes|sēnēm]], [[ķērpji]]em, [[Aļģes|aļģēm]] un [[Maita|maitu]], vai arī ar pūstošu, retāk svaigu augu paliekām. Patreiz praktiski neviena kailgliemežu suga nespēj izveidot pietiekoši lielu populāciju, lai būtiski kaitētu lauksaimniecības kultūrām. Reģionos, kur tos ieveda cilvēki, tie var radīt būtisku kaitējumu lauksaimniecības kultūrām un dārziem kā [[Invazīva suga|invazīvas grupas]]. == Sistemātika == Limaksu ģinti sastāda šādas sugas<ref>[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=154017 ''MolluscaBase'']</ref>: * ģints: '''''Limax''''' <small>Linnaeus, 1758</small> {| |- valign=top | :* suga: ''[[Limax aeolianus]]'' <small>Fo. Giusti, 1973</small> :* suga: ''[[Limax albipes]]'' <small>Dumont & Mortillet, 1853</small> :* suga: ''[[Limax albucianensis]]'' <small>Sacco, 1889</small> † :* suga: ''[[Limax bielzii]]'' <small>Seibert, 1874</small> :* suga: ''[[Limax brandstetteri]]'' <small>Falkner, 2008</small> :* suga: ''[[Limax camerani]]'' <small>Lessona & Pollonera, 1882</small> :* suga: ''[[Limax canapicianus]]'' <small>Pollonera, 1885</small> :* suga: ''[[Limax castrensis]]'' <small>De Stefani, 1880</small> † :* suga: ''[[Limax cephalonicus]]'' <small>Simroth, 1886</small> :* suga: ''[[Limax ciminensis]]'' <small>Pollonera, 1890</small> :* suga: ''[[Limax cinereoniger]]'' <small>Wolf, 1803</small> :* suga: ''[[Limax conemenosi]]'' <small>O. Boettger, 1882</small> :* suga: ''[[Limax corsicus]]'' <small>Moquin-Tandon, 1855</small> :* suga: ''[[Limax crassissimus]]'' <small>Jooss, 1902</small> † :* suga: ''[[Limax dacampi]]'' <small>Menegazzi, 1855</small> :* suga: ''[[Limax dobrogicus]]'' <small>Grossu & Lupu, 1960</small> :* suga: ''[[Limax engadinensis]]'' <small>Heynemann, 1863</small> :* suga: ''[[Limax erythrus]]'' <small>Bourguignat, 1864</small> :* suga: ''[[Limax fossilis]]'' <small>Sacco, 1886</small> † :* suga: ''[[Limax gerhardti]]'' <small>Niethammer, 1937</small> :* suga: ''[[Limax giovannellae]]'' <small>Falkner & Niederhöfer, 2008</small> :* suga: ''[[Limax giustii]]'' <small>Falkner & Nitz, 2010</small> :* suga: ''[[Limax graecus]]'' <small>Simroth, 1889</small> :* suga: ''[[Limax granosus]]'' <small>Bérenguier, 1900</small> :* suga: ''[[Limax graziadeii]]'' <small>Gerhardt, 1940</small> :* suga: ''[[Limax hemmeni]]'' <small>Rähle, 1983</small> | :* suga: ''[[Limax ianninii]]'' <small>Fo. Giusti, 1973</small> :* suga: ''[[Limax ilvensis]]'' <small>Falkner & Nitz, 2010</small> :* suga: ''[[Limax lachensis]]'' <small>Bérenguier, 1900</small> :* suga: ''[[Limax lingulatus]]'' <small>F. Sandberger, 1875</small> † :* suga: ''[[Limax loczyi]]'' <small>Lörenthey, 1906</small> † :* suga: ''[[Limax maximus]]'' <small>Linnaeus, 1758</small> :* suga: ''[[Limax mayae]]'' <small>Godwin-Austen, 1914</small> :* suga: ''[[Limax millipunctatus]]'' <small>Pini, 1885</small> :* suga: ''[[Limax monolineolatus]]'' <small>Bettoni, 1870</small> :* suga: ''[[Limax plioligustica]]'' <small>Sacco, 1889</small> † :* suga: ''[[Limax polipunctatu]]'' <small>Pollonera, 1888</small> :* suga: ''[[Limax pollonerae]]'' <small>Sacco, 1886</small> † :* suga: ''[[Limax pseudocinereoniger]]'' <small>Schilthuizen et al., 2022</small> :* suga: ''[[Limax punctulatus]]'' <small>Sordelli, 1870</small> :* suga: ''[[Limax redii]]'' <small>Gerhardt, 1933</small> :* suga: ''[[Limax sarnensis]]'' <small>Heim & Nitz, 2009</small> :* suga: ''[[Limax satunini]]'' <small>Simroth, 1912</small> :* suga: ''[[Limax senensis]]'' <small>Pollonera, 1890</small> :* suga: ''[[Limax seticus]]'' <small>Wiktor & Bössneck, 2004</small> :* suga: ''[[Limax squamosus]]'' <small>Bérenguier, 1900</small> :* suga: ''[[Limax strobeli]]'' <small>Pini, 1876</small> :* suga: ''[[Limax subalpinus]]'' <small>Lessona, 1880</small> :* suga: ''[[Limax tschapecki]]'' <small>Simroth, 1886</small> :* suga: ''[[Limax veronensis]]'' <small>Lessona & Pollonera, 1882</small> :* suga: ''[[Limax vizzavonensis]]'' <small>Falkner & Nitz, 2010</small> :* suga: ''[[Limax wohlberedti]]'' <small>Simroth, 1900</small> :* suga: ''[[Limax wolterstorffi]]'' <small>Simroth, 1900</small> |} (†) — izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gliemeži]] 7bts3p0snm7iom02r8alztib73oys11 0 605224 4513449 4426565 2026-08-26T18:53:05Z Biafra 13794 daudzmaz sakārtots. 4513449 wikitext text/x-wiki '''Sabiedrības veselība''' ir [[zinātne]] par [[Slimība|slimību]] novēršanu, [[Mūža ilgums|mūža ilguma]] pagarināšanu un [[veselība]]s veicināšanu ar organizētu pasākumu palīdzību. Tā ietver vairākus aspektus, piemēram, veselīgu [[Dzīvesveids|dzīvesveidu]], [[veselības aprūpe]]s kapacitāti un [[medicīna]]s pakalpojumu pieejamību. Sabiedrības veselības stāvokļa raksturošanai nereti izmanto tādus rādītājus kā vidējo mūža ilgumu, cēloņspecifisko mirstību, kā arī hronisko slimību izplatību.<ref>Skatīt: <nowiki>http://lsva.lv/sabiedribas-veseliba/</nowiki>; <nowiki>https://www.fm.gov.lv/lv/2-sabiedribas-veseliba-4</nowiki>; Baltiņš M. Lietišķā epidemioloģija. Rīga: Zinātne, 2003</ref> [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]] norāda, ka sabiedrības veselību ietekmē arī tādi faktori kā sabiedrības saliedētība, uzticēšanās valsts iestādēm un amatpersonām. Citu starpā tie ietekmē arī valstu iespējas krīzes situācijās, atbalsojoties uz drošības pasākumu efektivitāti. Arī infekcijas slimību izplatības gadījumos, piemēram, augstas saslimstības ar [[Covid-19]] dēļ noteikto epidemioloģisko pasākumu efektivitāte pārmijas ar sabiedrības saliedētību.<ref>OECD/European Commission (2024), Health at a Glance: Europe 2024: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Paris, <nowiki>https://doi.org/10.1787/b3704e14-en</nowiki>.</ref> Sabiedrības veselība un sabiedrības saliedētība ir savstarpēji savienotas jomas tostarp tādā izpratnē, ka augstāki iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītāji ir saistīti ar zemāku sociālās atstumtības līmeni, ekonomisko nevienlīdzību, augstāku nodarbinātības līmeni, labākiem darba apstākļiem un valsts nodrošinātu sociālo atbalstu.<ref>Chuang, Y.-C., Chuang, K.-Y., & Yang, T.-H. (2013). Social cohesion matters in health. ''International Journal for Equity in Health'', ''12''(1), 87. <nowiki>https://doi.org/10.1186/1475-9276-12-87</nowiki>; Lavis, J. N., & Stoddart, G. L. (2003). Social Cohesion and Health. No L. Osberg (Red.), ''The Economic Implications of Social Cohesion'' (lpp. 121—149). University of Toronto Press. <nowiki>https://doi.org/10.3138/9781442681149-005</nowiki>; Wilkinson, R. G. (1999). Income Inequality, Social Cohesion, and Health: Clarifying the Theory—A Reply to Muntaner and Lynch. ''International Journal of Health Services'', ''29''(3), 525—543. <nowiki>https://doi.org/10.2190/3QXP-4N6T-N0QG-ECXP</nowiki>; Williams, A. J., Maguire, K., Morrissey, K., Taylor, T., & Wyatt, K. (2020). Social cohesion, mental wellbeing and health-related quality of life among a cohort of social housing residents in Cornwall: A cross sectional study. ''BMC Public Health'', ''20''(1), 985. <nowiki>https://doi.org/10.1186/s12889-020-09078-6</nowiki></ref> Savukārt starp abiem pastāv abpusēji negatīva attiecība tādos gadījumos, kur sabiedrībā pastāvošās normas veicina kādu personu izstumšanu, vienlaikus arī mazinot veselības aprūpes pakalpojumu un ārstniecības efektivitāti, kā tas ir, piemēram, gadījumos, kad sabiedrībā ir izveidojusies diskriminējoša attieksme pret konkrētām personām (piemēram, [[HIV|HIV/AIDS]] stigmatizācija).<ref>Täuber, S. (2018). Moralized Health-Related Persuasion Undermines Social Cohesion. ''Frontiers in Psychology'', ''9'', 909. <nowiki>https://doi.org/10.3389/fpsyg.2018.00909</nowiki>; Gruszczyńska, E., & Rzeszutek, M. (2023). HIV/AIDS stigma accumulation among people living with HIV: A role of general and relative minority status. ''Scientific Reports'', ''13''(1), 10709. <nowiki>https://doi.org/10.1038/s41598-023-37948-7</nowiki>; Latvijas gadījumā skatīt biedrības “AGIHAS” sagatavoto informāciju, piemŗam, 2020. gada pētījumu “Cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, stigmas indekss 2.0” (pieejams: <nowiki>https://agihas.lv/wp-content/uploads/2020/03/AGIHAS-buklets-Stigma-2019-1-44-PRINT-NEW1.pdf</nowiki>)</ref> Tikmēr psihiskās veselības kontekstā būtiska ietekme (līdz ar socioekonomiskiem faktoriem) ir arī tādiem faktoriem kā piederības izjūtai, solidaritātei un iespējām socializēties.<ref>Lorant, V., Croux, C., Weich, S., Deliège, D., Mackenbach, J., & Ansseau, M. (2007). Depression and socio-economic risk factors: 7-year longitudinal population study. ''British Journal of Psychiatry'', ''190''(4), 293—298. <nowiki>https://doi.org/10.1192/bjp.bp.105.020040</nowiki>; Vasile, M. et al. (2023), “Association Between Social Isolation and Mental Well-Being in Later Life. What is the Role of Loneliness?”, Applied Research in Quality of Life, Vol. 19/1, pp. 245-267, <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11482-023-10239-z</nowiki>; Perez, L. G., Arredondo, E. M., McKenzie, T. L., Holguin, M., Elder, J. P., & Ayala, G. X. (2015). Neighborhood Social Cohesion and Depressive Symptoms Among Latinos: Does Use of Community Resources for Physical Activity Matter? ''Journal of Physical Activity and Health'', ''12''(10), 1361—1368. <nowiki>https://doi.org/10.1123/jpah.2014-0261</nowiki>; Chigurupati, M. (2024). Impact of Socioeconomic Status on Depression Prevalence. ''International Journal of Multidisciplinary Research and Growth Evaluation.'', ''5''(4), 1372—1377. <nowiki>https://doi.org/10.54660/.IJMRGE.2024.5.4.1372-1377</nowiki></ref> == Sabiedrības veselība Latvijā == Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2023. gada ziņojuma “Valsts veselības profils 2023”, 2022. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā bija 74,8 gadi. Lai arī vidējais paredzamais mūža ilgums kopš 2000. gada Latvijā ir ievērojami palielinājies (no 2000. gada līdz 2010. gadam — par 2,9 gadiem, bet no 2010. gada līdz 2019.gadam — par 2,6 gadiem), Covid-19 pandēmija šo tendenci mainīja, un paredzamais mūža ilgums laikā no 2019. līdz 2022. gadam samazinājās par 0,9 gadiem, pārsniedzot vidējo samazinājumu Eiropas Savienībā.<ref>OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). ''Latvija: Valsts veselības pārskats 2023''. OECD. <nowiki>https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv</nowiki></ref> Būtisks sabiedrības veselības rādītājs ir cēloņspecifiskā mirstība.<ref>Plašākam skaidrojumam skatīt Slimību profilakses un kontroles centra pārskatu “Pārskats par Latvijas iedzīvotāju veselību 100 gadu periodā” (pieejams: <nowiki>https://www.spkc.gov.lv/lv/sabiedribas-veselibas-datu-analize</nowiki>)</ref> Pēc organizācijas datiem, nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas no visiem nāves gadījumiem Latvijā var attiecināt uz uzvedības un vides riska faktoriem: “Sociālekonomiskās atšķirības smēķēšanas, aptaukošanās un pārmērīgas alkohola lietošanas rādītājos ir ievērojamas. Iedzīvotāji augstākajā ienākumu kvintilē retāk smēķē un cieš no aptaukošanās, bet, gluži pretēji, biežāk nekā iedzīvotāji zemākajā ienākumu kvintilē ziņo par pārmērīgu alkohola lietošanu.”<ref>OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). ''Latvija: Valsts veselības pārskats 2023''. OECD. <nowiki>https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv</nowiki></ref> Pakalpojumu pieejamības kontekstā ziņojumā atzīmēts, ka Latvijā ir arī viens no augstākajiem neapmierinātās medicīniskās aprūpes un zobārstnieciskās aprūpes vajadzību rādītājiem Eiropas Savienībā (5% un 10% iedzīvotāju). Kārtība, pēc kuras noteikti veselības aprūpes pakalpojumi, noved pie ilgāka gaidīšanas laika, savukārt tiešie maksājumi, kas ierobežo medicīniskās aprūpes pieejamību, līdz ar citiem faktoriem nesamērīgi ietekmē iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.<ref>OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). Latvija: Valsts veselības pārskats 2023. OECD. <nowiki>https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv</nowiki>; plašāk par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem: <nowiki>https://www.vmnvd.gov.lv/lv/valsts-apmaksati-veselibas-aprupes-pakalpojumi</nowiki></ref> Tajā pašā laikā, pašu iedzīvotāju sniegtais vērtējums par viņu veselības stāvokli ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (2022. gadā 50% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņiem ir laba veselība, kamēr vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs šis rādītājs ir 68%). Arī šajā gadījumā ziņojumā atzīmēts, ka iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem ir sliktākā pozīcijā — kamēr — 71% iedzīvotāju augstākajā ienākumu kvintilē norādīja, ka viņiem ir laba veselība, kamēr zemākajā ienākumu kvintilē — tikai 30 % iedzīvotāju. Ievērojami atšķiras arī vīriešu un sieviešu veselības pašnovērtējuma rādītāji: tikai 46% sieviešu norādīja, ka viņām ir laba veselība, salīdzinot ar 56% vīriešu.<ref>OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). ''Latvija: Valsts veselības pārskats 2023''. OECD. <nowiki>https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv</nowiki>; papildus skatīt pēc Nacionālā veselības dienesta pasūtījuma veiktā pētījuma ziņojumu “Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti” (pieejams: <nowiki>https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/272/download</nowiki>)</ref> Sabiedrības veselība ietver vairākas jomas un tā pārmijas ar sociāliem faktoriem, tomēr galvenokārt sabiedrības veselības joma ir Veselības ministrijas un tās struktūrvienību kompetencē. Pēdējais ietver tādas iestādes kā Slimību profilakses un kontroles centru, par veselības pakalpojumu administratīvajiem aspektiem atbild Nacionālās veselības dienests, turpretim ārstniecības personu un ārstniecības pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzraudzību īsteno Veselības inspekcija.<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.vmnvd.gov.lv/lv/par-mums</nowiki>; <nowiki>https://www.vi.gov.lv/lv/par-mums-0</nowiki>; <nowiki>https://www.spkc.gov.lv/lv/par-mums</nowiki> </ref> Veselības ministrija ir izstrādājusi arī galveno plānošanas dokumentu sabiedrības veselības jomā (Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam), kas pieņemts 2022. gada maijā. Tajā skaidrots, ka sabiedrības veselības rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo “sabiedrības veselības rādītāju būtiska uzlabošanās valstī iespējama tikai tad, ja sabiedrības veselība tiek iekļauta un stiprināta visās politikās, veidojot veselību veicinošu un drošu dzīves vidi, kā arī, ja visiem valsts iedzīvotājiem ir vienlīdzīgas iespējas saņemt uz cilvēku centrētus un integrētus veselības aprūpes pakalpojumus”.<ref>Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojums Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.—2027. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/332751</nowiki></ref> Arī nozarei nepietiekamais finansējums iezīmēts kā būtisks faktors sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanas kontekstā (un tas izcelts arī pirms Covid-19 pandēmijas ārstniecības personu atalgojuma kontekstā, tostarp 2019. gada ārstniecības personu protestu laikā).<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/simtiem-mediku-pie-saeimas-piketeja-par-algam-nozare-protesti-turpinasies.a337596/</nowiki>; <nowiki>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-nevienojas-par-algu-paaugstinasanu-medicinas-personalam.a521857/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article</nowiki></ref> Finansējuma jautājums izcelts ne vien pamatnostādnēs, bet arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2023. gada ziņojumā, kur skaidrots, ka, neskatoties uz publiskā finansējuma daļas pieaugumu līdz 69,5% 2021. gadā (galvenokārt Covid-19 pandēmijas laikā radušos papildu izdevumu dēļ), aptuveni 27% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem mājsaimniecības sedz no savas kabatas. Veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami palielinājušies, taču tie joprojām ir ievērojami zemāki par Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju.<ref>OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). ''Latvija: Valsts veselības pārskats 2023''. OECD. <nowiki>https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv</nowiki></ref> Pozitīvas izmaiņas sabiedrības veselības jomā tiek saistītas ar izmaiņām cilvēku paradumos, “kas liecina ne tikai par iepriekš veiksmīgi uzsāktām politikas iniciatīvām, bet arī par sabiedrības aizvien pieaugošo veselībpratību un vēlmi uzlabot savu dzīves kvalitāti, uzturot labu veselības stāvokli”.<ref>Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojums Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.—2027. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/332751</nowiki>; plašāk skatīt Slimību profilakses un kontroles centra ziņojumu “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022” (<nowiki>https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi</nowiki>)</ref> Tāpat sabiedrības veselības veicināšanas kontekstā ieviesti stingrāki ierobežojumi attiecībā pret alkohola un tabakas tirdzniecību. To vidū nolemts saīsināt alkohola tirdzniecības laiku, kā arī stingrāk regulēt cenu un atlaižu reklāmu. Savukārt no 2025. gada 1. janvāra tabakas un nikotīna produktu iegādes un lietošanas vecuma slieksnis paaugstināts no 18 uz 20 gadiem. Nikotīna spilventiņiem noteikta maksimālā nikotīna koncentrācija — 4 mg, aizliegta to reklāma, distances tirdzniecība un pievienoti jauni marķējuma un sastāva prasību nosacījumi.<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/nosaka-stingrakas-prasibas-tabakas-aizstajejproduktu-nikotina-spilventinu-importetajiem-razotajiem-un-tirgotajiem-produktu-laisanai-tirgu-latvija</nowiki>; <nowiki>https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/pienem-grozijumus-alkohola-paterina-mazinasanai-sabiedriba-mainis-ta-tirdzniecibas-laika-ierobezojumus</nowiki> </ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://vppsaliedetiba.lu.lv Projekts "VPP Saliedētība"] [[Kategorija:Veselības aprūpe]] sah2eknq1l22ml1hkipzeirbzbdoyxs 0 605226 4513542 4415811 2026-08-27T03:41:00Z Biafra 13794 4513542 wikitext text/x-wiki '''Saliedētība''' jeb '''sociālā kohēzija'''<ref name="Sociālā darba vārdnīca">{{Grāmatas atsauce |title=Sociālā darba vārdnīca |url=https://www.lm.gov.lv/lv/media/23154/download?attachment |author=Baiba Bela |author2=Ieva Ozola |author3=Līga Rasnača |author4=Endija Rezgale-Straidoma |author5=Vita Roga-Vailza |author6=Aiga Romāne-Meiere |year=2023 |publisher=[[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]] |location=Rīga |isbn=978-9934-18-910-4 |page=422 |accessdate={{dat|2023|03|23||bez}}}}</ref> ir [[indivīds|indivīdu]] un grupu attiecību noturīgums, kopības izjūta un orientācija uz kopīgu labumu.<ref>Moustakas, L. (2023). Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences. ''Encyclopedia'', ''3''(3), 1028—1037. <nowiki>https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075</nowiki></ref> Saliedētība tiek definēta dažādi: (i) kā ģeogrāfiski noteiktam indivīdu kolektīvam piemītoša kopība un līdzdarbošanās, kas izpaužas to attieksmēs un rīcībā;<ref>Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). ''Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar''. Springer International Publishing.</ref> (ii) kā process vai procesu kopums, kas veido indivīdu piederības sajūtu, ceļ labklājību un veicina iesaisti;<ref>Fonseca, X., Lukosch, S., & Brazier, F. (2019). Social cohesion revisited: A new definition and how to characterize it. ''Innovation: The European Journal of Social Science Research'', ''32''(2), 231—253. <nowiki>https://doi.org/10.1080/13511610.2018.1497480</nowiki></ref> (iii) kā attieksmju, normu un rīcību kopums, kuru raksturo uzticēšanās, piederības sajūta un gatavība palīdzēt citiem.<ref>Chan, J., To, H.-P., & Chan, E. (2006). Reconsidering Social Cohesion: Developing a Definition and Analytical Framework for Empirical Research. ''Social Indicators Research'', ''75''(2), 273—302. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11205-005-2118-1</nowiki></ref> Plašā nozīme jēdziens tiek lietots, iekļaujot ekonomiskus un politiskus aspektus.<ref>Schiefer, D., & Van Der Noll, J. (2017). The Essentials of Social Cohesion: A Literature Review. ''Social Indicators Research'', ''132''(2), 579—603. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11205-016-1314-5</nowiki></ref> Akadēmiskajā pētniecībā un politikas plānošanā un īstenošanā saliedētība galvenokārt tiek izprasta kā [[sabiedrība]]s vai [[kopiena]]s saliedētība, tomēr sociālo faktoru un pasākumu kopums, ko tā iekļauj, atšķiras.<ref>''Rethinking Education for Social Cohesion: International Case Studies'' (with Shuayb, M.). (2012). Palgrave Macmillan.; Moustakas, L. (2023). Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences. ''Encyclopedia'', ''3''(3), 1028—1037. <nowiki>https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075</nowiki>; Delhey, J., Dragolov, G., & Boehnke, K. (2023). Social Cohesion in International Comparison: A Review of Key Measures and Findings. ''KZfSS Kölner Zeitschrift Für Soziologie Und Sozialpsychologie'', ''75''(S1), 95—120. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11577-023-00891-6</nowiki></ref> Lai arī šis jēdziens pētnieku un amatpersonu vidū tiek izprasts dažādi, galvenokārt ar to tiek domāti tādi sociālie faktori kā dažādu [[sabiedrības slānis|sabiedrības slāņu]] un grupu vienotība, kopīga [[identitāte]] un piederība.<ref>Clarke, M., Cadaval, S., Wallace, C., Anderson, E., Egerer, M., Dinkins, L. and Platero, R., (2023) Factors that enhance or hinder social cohesion in urban greenspaces: A literature review. ''Urban Forestry & Urban Greening'', 84. <nowiki>https://doi.org/10.1016/j.ufug.2023.127936</nowiki>.; Schiefer, D., Van Der Noll, J., (2017) "The Essentials of Social Cohesion: A Literature Review". ''Social Indicators Research'' 132, nr. 2: 579—603. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11205-016-1314-5</nowiki></ref> == Sabiedrības saliedētība == Saliedētu sabiedrību raksturo [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] aktīva iesaiste sabiedriskajos un politiskajos procesos, savstarpēja cieņa un uzticēšanās, kā arī vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšana.<ref>Moustakas, L. (2023). Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences. ''Encyclopedia'', ''3''(3), 1028—1037. <nowiki>https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075</nowiki></ref> Sabiedrības saliedētību ietekmē arī vēsturiski<ref>Latvijas gadījumā skatīt: Dribins, L., Šņitņikovs, A., Apine, I., Boldāne, I., Gaugere, K., Vēbers, E. (2006) ''Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un pārvarēšanas iespējas (etnicitātes, valsts un pilsoniskās sabiedrības mijiedarbības analīze).'' Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.; Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (2017). Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā. Rīga.; Zepa B., Kļave E. (red.) (2011). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts.; Dribins, L. ''Latvijas minoritāšu politikas historiogrāfija (1920—1940 un 1990—2010)'' // ''Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 2011''(3 [No. 80]); par etnisko faktoru un politikas veidošanas un īstenošanas pārmiju Latvijā skatīt: Dzenovska, D. (2018). ''School of Europeanness: Tolerance and other lessons in political liberalism in Latvia'' (First published). Cornell University Press.</ref> un ekonomiski faktori,<ref>Latvijas gadījumā skatīt: Volkovs, V. (2025). ''Sociālo faktoru mijiedarbība organizācijas kultūrā Latvijas uzņēmumos'' // No: ''Globālais un lokālais: Sabiedrības dinamika sociālo pētījumu skatījumā. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums''. Zenodo. <nowiki>https://doi.org/10.5281/ZENODO.15199442</nowiki>; Sabiedrības integrācijas fonds. (2023). ''Sabiedrības saliedētības radara ziņojums''. Pieejams: <nowiki>https://www.sif.gov.lv/lv/media/5598/download?attachment</nowiki></ref> tajā skaitā, piemēram, iedzīvotāju labklājība un pārticība.<ref>Schiefer, D., & Van Der Noll, J. (2017). The Essentials of Social Cohesion: A Literature Review. ''Social Indicators Research'', ''132''(2), 579—603. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11205-016-1314-5</nowiki>; Iammarino, S., Rodriguez-Pose, A., & Storper, M. (2019). Regional inequality in Europe: Evidence, theory and policy implications. ''Journal of Economic Geography'', ''19''(2), 273—298. <nowiki>https://doi.org/10.1093/jeg/lby021</nowiki>; Manstead, A. S. R. (2018). The psychology of social class: How socioeconomic status impacts thought, feelings, and behaviour. ''British Journal of Social Psychology'', ''57''(2), 267—291. <nowiki>https://doi.org/10.1111/bjso.12251</nowiki>; Musterd, S., Marcińczak, S., Van Ham, M., & Tammaru, T. (2017). Socioeconomic segregation in European capital cities. Increasing separation between poor and rich. ''Urban Geography'', ''38''(7), 1062—1083. <nowiki>https://doi.org/10.1080/02723638.2016.1228371</nowiki>; Vergolini, L. (2011). Social cohesion in Europe: How do the different dimensions of inequality affect social cohesion? ''International Journal of Comparative Sociology'', ''52''(3), 197—214. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0020715211405421</nowiki>; “Sabiedrības saliedētības ekspertu grupas ziņojums” (2016).</ref> Pasākumi, kas vērsti uz saliedētības veicināšanu tādēļ var pārklāties ar dzīves kvalitātes un pārticības veicināšanas pasākumiem.<ref>Moustakas, Louis. "Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences". ''Encyclopedia'' 3, nr. 3 (2023. gada 29. augustā): 1028—37. <nowiki>https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075</nowiki>.; Hulse, K., & Stone, W. (2007). Social cohesion, social capital and social exclusion: A cross cultural comparison. ''Policy Studies'', ''28''(2), 109—128. <nowiki>https://doi.org/10.1080/01442870701309049</nowiki>; Moustakas, L. (2023). Sport and social cohesion within European policy: A critical discourse analysis. European Journal for Sport and Society, 20(1), 1—18. <nowiki>https://doi.org/10.1080/16138171.2021.2001173</nowiki>; Leisink, P. (Red.). (2013). ''Managing social issues: A public values perspective'' (Online-Ausg). Edward Elgar.; Roberts-Schweitzer, E. (2012). ''Promoting Social Cohesion through Education: Case Studies and Tools for Using Textbooks and Curricula''. World Bank.; Kress, S., Razum, O., Zolitschka, K. A., Breckenkamp, J., & Sauzet, O. (2020). Does social cohesion mediate neighbourhood effects on mental and physical health? Longitudinal analysis using German Socio-Economic Panel data. ''BMC Public Health'', ''20''(1), 1043. <nowiki>https://doi.org/10.1186/s12889-020-09149-8</nowiki></ref> Saliedētības politika tādējādi var tikt skatīta kontekstā ar citām politikas jomām (piemēram, izglītības, finanšu, aizsardzības, veselības un labklājības) un attiecībā pret to, kā saliedētība tiek definēta.<ref>Dobbernack, J. (2014). ''The Politics of Social Cohesion in Germany, France and the United Kingdom''. Palgrave Macmillan Limited.; Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). ''Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar''. Springer International Publishing.; Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). ''Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization''. Palgrave Macmillan.</ref> Pieņemot plašāku tās definīciju, tajā tiek iekļauti arī tādi faktori kā iedzīvotāju dzīves kvalitāte un ekonomiskā nevienlīdzība.<ref>Moustakas, L. (2022). A Bibliometric Analysis of Research on Social Cohesion from 1994—2020. ''Publications'', ''10''(1), 5. <nowiki>https://doi.org/10.3390/publications10010005</nowiki>; Organisation for Economic Co-operation and Development (Red.). (2011). ''Perspective s on global development 2012: Social cohesion in a shifting world''. OECD.; Europe, C. of. (2010). New strategy and council of Europe action plan for social cohesion. ''Adopted by the Committee of Ministers of the Council of Europe on''.; OECD. (2018). Perspectives on Global Development 2019 Rethinking Development Strategies. OECD Publishing.</ref> Šaurā tvērumā sabiedrības saliedētības politikas plānošana un īstenošana ir vērsta uz sabiedrības līdzdalības veicināšanu lēmumu pieņemšanā, kā arī piederības un uzticības stiprināšanu.<ref>Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). ''Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization''. Palgrave Macmillan.; Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). ''Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar''. Springer International Publishing.; Delhey, Jan, Georgi Dragolov, un Klaus Boehnke. (2023). "Social Cohesion in International Comparison: A Review of Key Measures and Findings". KZfSS Kölner Zeitschrift Für Soziologie Und Sozialpsychologie 75, nr. S1. 95—120. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11577-023-00891-6</nowiki>.</ref> Sabiedrības saliedētība tiek saistīta arī ar spēju reaģēt uz globāliem vai reģionāliem izaicinājumiem, politikas plānošanā uzsverot saliedētības nozīmi nacionālās drošības, sabiedrības veselības vai migrācijas jautājumos.<ref>Catalano, S. L., Graziano, P. R., & Bassoli, M. (2015). Devolution and Local Cohesion Policy: Bureaucratic Obstacles to Policy Integration in Italy. ''Journal of Social Policy'', ''44''(4), 747—768. <nowiki>https://doi.org/10.1017/S0047279415000239</nowiki>; Cassiers, T., & Kesteloot, C. (2012). Socio-spatial Inequalities and Social Cohesion in European Cities. ''Urban Studies'', ''49''(9), 1909—1924. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0042098012444888</nowiki>; Markkanen, S., & Anger-Kraavi, A. (2019). Social impacts of climate change mitigation policies and their implications for inequality. ''Climate Policy'', ''19''(7), 827—844. <nowiki>https://doi.org/10.1080/14693062.2019.1596873</nowiki>; Bachtler, J., & Begg, I. (2017). Cohesion policy after Brexit: The economic, social and institutional challenges. ''Journal of Social Policy'', ''46''(4), 745—763. <nowiki>https://doi.org/10.1017/S0047279417000514</nowiki></ref> Sabiedrības saliedētību saista arī ar spēju veikt politiskas reformas, argumentējot, ka politikas veidotāju gatavību negatīvi ietekmē nepietiekama sabiedrības saliedētība, kas ierobežo manevrēšanas iespējas.<ref>Ritzen, J., Easterly, W., & Woolcock, M. (2000). ''On Good Politicians and Bad Policies: Social Cohesion, Institutions, and Growth''. World Bank, Washington, DC. <nowiki>https://doi.org/10.1596/1813-9450-2448</nowiki></ref> Tādēļ saliedētības definēšana un metodes tās mērīšanai, kā arī izvēlētie mērījumi tiek skatīti kontekstā ar konkrētās valsts politisko situāciju un motivāciju, kas ietekmē politikas veidošanu.<ref>Njozela, L., Shaw, I., & Burns, J. (2021). Towards measuring social cohesion in South Africa: Lessons for nation branding developers. ''The Strategic Review for Southern Africa'', ''39''(1). <nowiki>https://doi.org/10.35293/srsa.v39i1.320</nowiki>; Angell, O. H., & De Beer, S. (2021). Chapter 4: Social Cohesion. Critical Theoretical Exploration of a Concept. No I. Swart, A. Vähäkangas, M. Rabe, & A. Leis-Peters (Red.), ''Stuck in the Margins?'' (lpp. 65—84). Vandenhoeck & Ruprecht. <nowiki>https://doi.org/10.13109/9783666568558.65</nowiki>; Khambule, I., & Siswana, B. (2017). ''How inequalities undermine social cohesion: A case study of South Africa''. <nowiki>https://api.semanticscholar.org/CorpusID:158323790</nowiki></ref> Ņemot vērā, ka sabiedrības saliedētības mērīšana valstu līmenī ir savienota ar politikas veidošanu un īstenošanu,<ref>Delhey, J., Dragolov, G., & Boehnke, K. (2023). Social Cohesion in International Comparison: A Review of Key Measures and Findings. ''KZfSS Kölner Zeitschrift Für Soziologie Und Sozialpsychologie'', ''75''(S1), 95—120. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11577-023-00891-6</nowiki>; Gilda, F. (2013). Common goods in urbanised societies. No S. Bailey, G. Farrell, U. Mattei, & Europarat (Red.), ''Protecting future generations through commons''. Council of Europe Publ.; Ratcliffe, P. (2011). From community to social cohesion: Interrogating a policy paradigm. No I. Newman (Red.), ''Promoting social cohesion: Implications for policy and evaluation''. Policy Press.; Twigg, J. L., & Schecter, K. (2003). ''Social capital and social cohesion in post-Soviet Russia''. M. E. Sharpe.</ref> nozīme ir arī citām politikas jomām un to īstenotajiem pasākumiem, kas līdz ar citiem faktoriem ietekmē mērījumu precizitāti, sasniedzamo rezultātu noteikšanu un rada mērķtiecības trūkuma vai pasākumu pārklāšanās riskus.<ref>Matthay, E. C., Gottlieb, L. M., Rehkopf, D., Tan, M. L., Vlahov, D., & Glymour, M. M. (2021). What to Do When Everything Happens at Once: Analytic Approaches to Estimate the Health Effects of Co-Occurring Social Policies. ''Epidemiologic Reviews'', ''43''(1), 33—47. <nowiki>https://doi.org/10.1093/epirev/mxab005</nowiki>; Steurer, R., & Hametner, M. (2013). Objectives and Indicators in Sustainable Development Strategies: Similarities and Variances across Europe. Sustainable Development, 21(4), 224—241. <nowiki>https://doi.org/10.1002/sd.501</nowiki></ref> Valstu pieejas sabiedrības saliedētības politikas jomā, līdz ar mērīšanas metožu un valstu īstenoto pasākumu dažādību, var atšķirties, tomēr valstu pieejas iespējams salīdzināt, par kopējo pazīmi izvēloties šādas politikas mērķi, t.i., ko iecerēts panākt ar pasākumu īstenošanu.<ref>Mkandawire, T. (Red.). (2004). ''Social Policy in a Development Context''. Palgrave Macmillan UK. <nowiki>https://doi.org/10.1057/9780230523975</nowiki></ref> Tādēļ arī metodes sabiedrības saliedētības mērīšanā nereti tiek veidotas, apzinoties, ka tās pieņem konkrētas vērtības, kas var būt demogrāfiski, sociāli, kulturāli un politiski relatīvas, vienlaikus gan tādā veidā rodas grūtības reģionāla vai globāla mēroga mērījumu veikšanai.<ref>Vairāki pētījumi uzsver saliedētības skatīšanu relatīvi pret vietējā vai nacionālā līmeņa faktoriem, kas ir relevanti politikas veidošanā, un mazāk uzsver mērījumu (t.i., ciktāl tie neizbēgami ietver vērtībās balstītus pieņēmumus) vai jautājumu, kas ir atsaistīti no konkrētām politikas plānošanas iecerēm (kur kā problēmas iezīmētas divas pretējas pozīcijas, t.i., saliedētības izpratne, kas vērsta uz daudzveidību, un, iepretim tai — saliedētība, kas vērsta uz vienveidību). Skatīt: Dragolov, G., Ignácz, Z. S., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). Method: A Step-by-Step Guide. No ''Social Cohesion in the Western World''. Springer International Publishing. <nowiki>https://doi.org/10.1007/978-3-319-32464-7</nowiki>; Novy, A. (2011). Unequal diversity — on the political economy of social cohesion in Vienna. ''European Urban and Regional Studies'', ''18''(3), 239—253. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0969776411403991</nowiki>; Parton, B. T. (2011). Stability for Development, Development for Stability: The Relationship Between Regional Organizations and Social Cohesion Through the Lens of the EU and MERCOSUR. ''Peabody Journal of Education'', ''86''(2), 129—143. <nowiki>https://doi.org/10.1080/0161956X.2011.561175</nowiki>; Woolcock, M., & Ritzen, J. M. M. (2000). ''Social cohesion, public policy and economic growth: Implications for countries''. <nowiki>https://api.semanticscholar.org/CorpusID:10750836</nowiki>; kritiska saliedētības politikas izvērtējuma kontekstā skatīt: Dobbernack, J. (2014). ''The Politics of Social Cohesion in Germany, France and the United Kingdom''. Palgrave Macmillan Limited.; Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). ''Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization''. Palgrave Macmillan.; Dierckx, M.; Vandenbroeck, M.; Devlieghere, J. (2022). ''Policymakers on social cohesion: Contradictory expectations for child and family social work.'' Eur. J. Soc. Work. 26, 258—271.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://vppsaliedetiba.lu.lv Projekts "VPP Saliedētība"] [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] [[Kategorija:Sociālās grupas]] k5xyiof13q2jqwmgl732vwuux6r674n 4513544 4513542 2026-08-27T03:42:29Z Biafra 13794 4513544 wikitext text/x-wiki '''Saliedētība''' jeb '''sociālā kohēzija'''<ref name="Sociālā darba vārdnīca">{{Grāmatas atsauce |title=Sociālā darba vārdnīca |url=https://www.lm.gov.lv/lv/media/23154/download?attachment |author=Baiba Bela |author2=Ieva Ozola |author3=Līga Rasnača |author4=Endija Rezgale-Straidoma |author5=Vita Roga-Vailza |author6=Aiga Romāne-Meiere |year=2023 |publisher=[[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]] |location=Rīga |isbn=978-9934-18-910-4 |page=422 |accessdate={{dat|2023|03|23||bez}}}}</ref> ir [[indivīds|indivīdu]] un grupu attiecību noturīgums, kopības izjūta un orientācija uz kopīgu labumu.<ref>Moustakas, L. (2023). Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences. ''Encyclopedia'', ''3''(3), 1028—1037. <nowiki>https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075</nowiki></ref> Saliedētība tiek definēta dažādi: (i) kā ģeogrāfiski noteiktam indivīdu kolektīvam piemītoša kopība un līdzdarbošanās, kas izpaužas to attieksmēs un rīcībā;<ref>Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). ''Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar''. Springer International Publishing.</ref> (ii) kā process vai procesu kopums, kas veido indivīdu piederības sajūtu, ceļ labklājību un veicina iesaisti;<ref>Fonseca, X., Lukosch, S., & Brazier, F. (2019). Social cohesion revisited: A new definition and how to characterize it. ''Innovation: The European Journal of Social Science Research'', ''32''(2), 231—253. <nowiki>https://doi.org/10.1080/13511610.2018.1497480</nowiki></ref> (iii) kā attieksmju, normu un rīcību kopums, kuru raksturo uzticēšanās, piederības sajūta un gatavība palīdzēt citiem.<ref>Chan, J., To, H.-P., & Chan, E. (2006). Reconsidering Social Cohesion: Developing a Definition and Analytical Framework for Empirical Research. ''Social Indicators Research'', ''75''(2), 273—302. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11205-005-2118-1</nowiki></ref> Plašā nozīme jēdziens tiek lietots, iekļaujot ekonomiskus un politiskus aspektus.<ref>Schiefer, D., & Van Der Noll, J. (2017). The Essentials of Social Cohesion: A Literature Review. ''Social Indicators Research'', ''132''(2), 579—603. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11205-016-1314-5</nowiki></ref> Akadēmiskajā pētniecībā un politikas plānošanā un īstenošanā saliedētība galvenokārt tiek izprasta kā [[sabiedrība]]s vai [[kopiena]]s saliedētība, tomēr sociālo faktoru un pasākumu kopums, ko tā iekļauj, atšķiras.<ref>''Rethinking Education for Social Cohesion: International Case Studies'' (with Shuayb, M.). (2012). Palgrave Macmillan.; Moustakas, L. (2023). Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences. ''Encyclopedia'', ''3''(3), 1028—1037. <nowiki>https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075</nowiki>; Delhey, J., Dragolov, G., & Boehnke, K. (2023). Social Cohesion in International Comparison: A Review of Key Measures and Findings. ''KZfSS Kölner Zeitschrift Für Soziologie Und Sozialpsychologie'', ''75''(S1), 95—120. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11577-023-00891-6</nowiki></ref> Lai arī šis jēdziens pētnieku un amatpersonu vidū tiek izprasts dažādi, galvenokārt ar to tiek domāti tādi sociālie faktori kā dažādu [[sabiedrības slānis|sabiedrības slāņu]] un grupu vienotība, kopīga [[identitāte]] un piederība.<ref>Clarke, M., Cadaval, S., Wallace, C., Anderson, E., Egerer, M., Dinkins, L. and Platero, R., (2023) Factors that enhance or hinder social cohesion in urban greenspaces: A literature review. ''Urban Forestry & Urban Greening'', 84. <nowiki>https://doi.org/10.1016/j.ufug.2023.127936</nowiki>.; Schiefer, D., Van Der Noll, J., (2017) "The Essentials of Social Cohesion: A Literature Review". ''Social Indicators Research'' 132, nr. 2: 579—603. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11205-016-1314-5</nowiki></ref> == Sabiedrības saliedētība == Saliedētu sabiedrību raksturo [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] aktīva iesaiste sabiedriskajos un politiskajos procesos, savstarpēja cieņa un uzticēšanās, kā arī vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšana.<ref>Moustakas, L. (2023). Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences. ''Encyclopedia'', ''3''(3), 1028—1037. <nowiki>https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075</nowiki></ref> Sabiedrības saliedētību ietekmē arī vēsturiski<ref>Latvijas gadījumā skatīt: Dribins, L., Šņitņikovs, A., Apine, I., Boldāne, I., Gaugere, K., Vēbers, E. (2006) ''Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un pārvarēšanas iespējas (etnicitātes, valsts un pilsoniskās sabiedrības mijiedarbības analīze).'' Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.; Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (2017). Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā. Rīga.; Zepa B., Kļave E. (red.) (2011). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts.; Dribins, L. ''Latvijas minoritāšu politikas historiogrāfija (1920—1940 un 1990—2010)'' // ''Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 2011''(3 [No. 80]); par etnisko faktoru un politikas veidošanas un īstenošanas pārmiju Latvijā skatīt: Dzenovska, D. (2018). ''School of Europeanness: Tolerance and other lessons in political liberalism in Latvia'' (First published). Cornell University Press.</ref> un ekonomiski faktori,<ref>Latvijas gadījumā skatīt: Volkovs, V. (2025). ''Sociālo faktoru mijiedarbība organizācijas kultūrā Latvijas uzņēmumos'' // No: ''Globālais un lokālais: Sabiedrības dinamika sociālo pētījumu skatījumā. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums''. Zenodo. <nowiki>https://doi.org/10.5281/ZENODO.15199442</nowiki>; Sabiedrības integrācijas fonds. (2023). ''Sabiedrības saliedētības radara ziņojums''. Pieejams: <nowiki>https://www.sif.gov.lv/lv/media/5598/download?attachment</nowiki></ref> tajā skaitā, piemēram, iedzīvotāju labklājība un pārticība.<ref>Schiefer, D., & Van Der Noll, J. (2017). The Essentials of Social Cohesion: A Literature Review. ''Social Indicators Research'', ''132''(2), 579—603. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11205-016-1314-5</nowiki>; Iammarino, S., Rodriguez-Pose, A., & Storper, M. (2019). Regional inequality in Europe: Evidence, theory and policy implications. ''Journal of Economic Geography'', ''19''(2), 273—298. <nowiki>https://doi.org/10.1093/jeg/lby021</nowiki>; Manstead, A. S. R. (2018). The psychology of social class: How socioeconomic status impacts thought, feelings, and behaviour. ''British Journal of Social Psychology'', ''57''(2), 267—291. <nowiki>https://doi.org/10.1111/bjso.12251</nowiki>; Musterd, S., Marcińczak, S., Van Ham, M., & Tammaru, T. (2017). Socioeconomic segregation in European capital cities. Increasing separation between poor and rich. ''Urban Geography'', ''38''(7), 1062—1083. <nowiki>https://doi.org/10.1080/02723638.2016.1228371</nowiki>; Vergolini, L. (2011). Social cohesion in Europe: How do the different dimensions of inequality affect social cohesion? ''International Journal of Comparative Sociology'', ''52''(3), 197—214. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0020715211405421</nowiki>; “Sabiedrības saliedētības ekspertu grupas ziņojums” (2016).</ref> Pasākumi, kas vērsti uz saliedētības veicināšanu tādēļ var pārklāties ar dzīves kvalitātes un pārticības veicināšanas pasākumiem.<ref>Moustakas, Louis. "Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences". ''Encyclopedia'' 3, nr. 3 (2023. gada 29. augustā): 1028—37. <nowiki>https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075</nowiki>.; Hulse, K., & Stone, W. (2007). Social cohesion, social capital and social exclusion: A cross cultural comparison. ''Policy Studies'', ''28''(2), 109—128. <nowiki>https://doi.org/10.1080/01442870701309049</nowiki>; Moustakas, L. (2023). Sport and social cohesion within European policy: A critical discourse analysis. European Journal for Sport and Society, 20(1), 1—18. <nowiki>https://doi.org/10.1080/16138171.2021.2001173</nowiki>; Leisink, P. (Red.). (2013). ''Managing social issues: A public values perspective'' (Online-Ausg). Edward Elgar.; Roberts-Schweitzer, E. (2012). ''Promoting Social Cohesion through Education: Case Studies and Tools for Using Textbooks and Curricula''. World Bank.; Kress, S., Razum, O., Zolitschka, K. A., Breckenkamp, J., & Sauzet, O. (2020). Does social cohesion mediate neighbourhood effects on mental and physical health? Longitudinal analysis using German Socio-Economic Panel data. ''BMC Public Health'', ''20''(1), 1043. <nowiki>https://doi.org/10.1186/s12889-020-09149-8</nowiki></ref> Saliedētības politika tādējādi var tikt skatīta kontekstā ar citām politikas jomām (piemēram, izglītības, finanšu, aizsardzības, veselības un labklājības) un attiecībā pret to, kā saliedētība tiek definēta.<ref>Dobbernack, J. (2014). ''The Politics of Social Cohesion in Germany, France and the United Kingdom''. Palgrave Macmillan Limited.; Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). ''Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar''. Springer International Publishing.; Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). ''Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization''. Palgrave Macmillan.</ref> Pieņemot plašāku tās definīciju, tajā tiek iekļauti arī tādi faktori kā iedzīvotāju dzīves kvalitāte un ekonomiskā nevienlīdzība.<ref>Moustakas, L. (2022). A Bibliometric Analysis of Research on Social Cohesion from 1994—2020. ''Publications'', ''10''(1), 5. <nowiki>https://doi.org/10.3390/publications10010005</nowiki>; Organisation for Economic Co-operation and Development (Red.). (2011). ''Perspective s on global development 2012: Social cohesion in a shifting world''. OECD.; Europe, C. of. (2010). New strategy and council of Europe action plan for social cohesion. ''Adopted by the Committee of Ministers of the Council of Europe on''.; OECD. (2018). Perspectives on Global Development 2019 Rethinking Development Strategies. OECD Publishing.</ref> Šaurā tvērumā sabiedrības saliedētības politikas plānošana un īstenošana ir vērsta uz sabiedrības līdzdalības veicināšanu lēmumu pieņemšanā, kā arī piederības un uzticības stiprināšanu.<ref>Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). ''Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization''. Palgrave Macmillan.; Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). ''Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar''. Springer International Publishing.; Delhey, Jan, Georgi Dragolov, un Klaus Boehnke. (2023). "Social Cohesion in International Comparison: A Review of Key Measures and Findings". KZfSS Kölner Zeitschrift Für Soziologie Und Sozialpsychologie 75, nr. S1. 95—120. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11577-023-00891-6</nowiki>.</ref> Sabiedrības saliedētība tiek saistīta arī ar spēju reaģēt uz globāliem vai reģionāliem izaicinājumiem, politikas plānošanā uzsverot saliedētības nozīmi nacionālās drošības, sabiedrības veselības vai migrācijas jautājumos.<ref>Catalano, S. L., Graziano, P. R., & Bassoli, M. (2015). Devolution and Local Cohesion Policy: Bureaucratic Obstacles to Policy Integration in Italy. ''Journal of Social Policy'', ''44''(4), 747—768. <nowiki>https://doi.org/10.1017/S0047279415000239</nowiki>; Cassiers, T., & Kesteloot, C. (2012). Socio-spatial Inequalities and Social Cohesion in European Cities. ''Urban Studies'', ''49''(9), 1909—1924. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0042098012444888</nowiki>; Markkanen, S., & Anger-Kraavi, A. (2019). Social impacts of climate change mitigation policies and their implications for inequality. ''Climate Policy'', ''19''(7), 827—844. <nowiki>https://doi.org/10.1080/14693062.2019.1596873</nowiki>; Bachtler, J., & Begg, I. (2017). Cohesion policy after Brexit: The economic, social and institutional challenges. ''Journal of Social Policy'', ''46''(4), 745—763. <nowiki>https://doi.org/10.1017/S0047279417000514</nowiki></ref> Sabiedrības saliedētību saista arī ar spēju veikt politiskas reformas, argumentējot, ka politikas veidotāju gatavību negatīvi ietekmē nepietiekama sabiedrības saliedētība, kas ierobežo manevrēšanas iespējas.<ref>Ritzen, J., Easterly, W., & Woolcock, M. (2000). ''On Good Politicians and Bad Policies: Social Cohesion, Institutions, and Growth''. World Bank, Washington, DC. <nowiki>https://doi.org/10.1596/1813-9450-2448</nowiki></ref> Tādēļ saliedētības definēšana un metodes tās mērīšanai, kā arī izvēlētie mērījumi tiek skatīti kontekstā ar konkrētās valsts politisko situāciju un motivāciju, kas ietekmē politikas veidošanu.<ref>Njozela, L., Shaw, I., & Burns, J. (2021). Towards measuring social cohesion in South Africa: Lessons for nation branding developers. ''The Strategic Review for Southern Africa'', ''39''(1). <nowiki>https://doi.org/10.35293/srsa.v39i1.320</nowiki>; Angell, O. H., & De Beer, S. (2021). Chapter 4: Social Cohesion. Critical Theoretical Exploration of a Concept. No I. Swart, A. Vähäkangas, M. Rabe, & A. Leis-Peters (Red.), ''Stuck in the Margins?'' (lpp. 65—84). Vandenhoeck & Ruprecht. <nowiki>https://doi.org/10.13109/9783666568558.65</nowiki>; Khambule, I., & Siswana, B. (2017). ''How inequalities undermine social cohesion: A case study of South Africa''. <nowiki>https://api.semanticscholar.org/CorpusID:158323790</nowiki></ref> Ņemot vērā, ka sabiedrības saliedētības mērīšana valstu līmenī ir savienota ar politikas veidošanu un īstenošanu,<ref>Delhey, J., Dragolov, G., & Boehnke, K. (2023). Social Cohesion in International Comparison: A Review of Key Measures and Findings. ''KZfSS Kölner Zeitschrift Für Soziologie Und Sozialpsychologie'', ''75''(S1), 95—120. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11577-023-00891-6</nowiki>; Gilda, F. (2013). Common goods in urbanised societies. No S. Bailey, G. Farrell, U. Mattei, & Europarat (Red.), ''Protecting future generations through commons''. Council of Europe Publ.; Ratcliffe, P. (2011). From community to social cohesion: Interrogating a policy paradigm. No I. Newman (Red.), ''Promoting social cohesion: Implications for policy and evaluation''. Policy Press.; Twigg, J. L., & Schecter, K. (2003). ''Social capital and social cohesion in post-Soviet Russia''. M. E. Sharpe.</ref> nozīme ir arī citām politikas jomām un to īstenotajiem pasākumiem, kas līdz ar citiem faktoriem ietekmē mērījumu precizitāti, sasniedzamo rezultātu noteikšanu un rada mērķtiecības trūkuma vai pasākumu pārklāšanās riskus.<ref>Matthay, E. C., Gottlieb, L. M., Rehkopf, D., Tan, M. L., Vlahov, D., & Glymour, M. M. (2021). What to Do When Everything Happens at Once: Analytic Approaches to Estimate the Health Effects of Co-Occurring Social Policies. ''Epidemiologic Reviews'', ''43''(1), 33—47. <nowiki>https://doi.org/10.1093/epirev/mxab005</nowiki>; Steurer, R., & Hametner, M. (2013). Objectives and Indicators in Sustainable Development Strategies: Similarities and Variances across Europe. Sustainable Development, 21(4), 224—241. <nowiki>https://doi.org/10.1002/sd.501</nowiki></ref> Valstu pieejas sabiedrības saliedētības politikas jomā, līdz ar mērīšanas metožu un valstu īstenoto pasākumu dažādību, var atšķirties, tomēr valstu pieejas iespējams salīdzināt, par kopējo pazīmi izvēloties šādas politikas mērķi, t.i., ko iecerēts panākt ar pasākumu īstenošanu.<ref>Mkandawire, T. (Red.). (2004). ''Social Policy in a Development Context''. Palgrave Macmillan UK. <nowiki>https://doi.org/10.1057/9780230523975</nowiki></ref> Tādēļ arī metodes sabiedrības saliedētības mērīšanā nereti tiek veidotas, apzinoties, ka tās pieņem konkrētas vērtības, kas var būt demogrāfiski, sociāli, kulturāli un politiski relatīvas, vienlaikus gan tādā veidā rodas grūtības reģionāla vai globāla mēroga mērījumu veikšanai.<ref>Vairāki pētījumi uzsver saliedētības skatīšanu relatīvi pret vietējā vai nacionālā līmeņa faktoriem, kas ir relevanti politikas veidošanā, un mazāk uzsver mērījumu (t.i., ciktāl tie neizbēgami ietver vērtībās balstītus pieņēmumus) vai jautājumu, kas ir atsaistīti no konkrētām politikas plānošanas iecerēm (kur kā problēmas iezīmētas divas pretējas pozīcijas, t.i., saliedētības izpratne, kas vērsta uz daudzveidību, un, iepretim tai — saliedētība, kas vērsta uz vienveidību). Skatīt: Dragolov, G., Ignácz, Z. S., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). Method: A Step-by-Step Guide. No ''Social Cohesion in the Western World''. Springer International Publishing. <nowiki>https://doi.org/10.1007/978-3-319-32464-7</nowiki>; Novy, A. (2011). Unequal diversity — on the political economy of social cohesion in Vienna. ''European Urban and Regional Studies'', ''18''(3), 239—253. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0969776411403991</nowiki>; Parton, B. T. (2011). Stability for Development, Development for Stability: The Relationship Between Regional Organizations and Social Cohesion Through the Lens of the EU and MERCOSUR. ''Peabody Journal of Education'', ''86''(2), 129—143. <nowiki>https://doi.org/10.1080/0161956X.2011.561175</nowiki>; Woolcock, M., & Ritzen, J. M. M. (2000). ''Social cohesion, public policy and economic growth: Implications for countries''. <nowiki>https://api.semanticscholar.org/CorpusID:10750836</nowiki>; kritiska saliedētības politikas izvērtējuma kontekstā skatīt: Dobbernack, J. (2014). ''The Politics of Social Cohesion in Germany, France and the United Kingdom''. Palgrave Macmillan Limited.; Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). ''Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization''. Palgrave Macmillan.; Dierckx, M.; Vandenbroeck, M.; Devlieghere, J. (2022). ''Policymakers on social cohesion: Contradictory expectations for child and family social work.'' Eur. J. Soc. Work. 26, 258—271.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Saliedētības politika Latvijā]] == Ārējās saites == * [https://vppsaliedetiba.lu.lv Projekts "VPP Saliedētība"] [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] [[Kategorija:Sociālās grupas]] twa3rdt4va1exk6lds44j5ymxesl0sq 0 605228 4513543 4386097 2026-08-27T03:41:57Z Biafra 13794 vairs nav izolēts. 4513543 wikitext text/x-wiki '''Saliedētības politika [[Latvija|Latvijā]]''' ir pasākumu kopums, kas ietver [[nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]] stiprināšanu, [[pilsoniskā sabiedrība|pilsoniskās sabiedrības]] attīstību un [[sociālā iekļaušana|sociālo iekļaušanu]]. Par [[saliedētība]]s politikas veidošanu valstī ir atbildīga [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija]],<ref>Paredz Kultūras ministrijas nolikumā noteiktā funkcija (“izstrādāt valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā”), kā arī funkciju izpildes nodrošināšanai noteiktais, t.i., ka ministrija “īsteno valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā”. Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/74750</nowiki></ref> tomēr politikas plānošanā un īstenošanā iesaistītas virkne citu ministriju, kā arī valsts iestādes un [[nevalstiskā organizācija|nevalstiskās organizācijas]].<ref>Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/320841</nowiki></ref> Saliedētas sabiedrības politika ir savstarpēji papildinoša citām politikas jomām — [[sabiedrības veselība]]i, izglītībai un prasmju attīstībai, valsts valodas politikai, kultūrpolitikai, digitālai transformācijai, bērnu, jaunatnes un ģimenes lietām, reģionālajai attīstībai, sociālajai aizsardzībai un darba tirgus, valsts pārvaldes attīstībai.<ref>Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/320841</nowiki></ref> == Sabiedrības saliedētības jomas politikas veidošanās Latvijā == Sabiedrības saliedētības joma Kultūras ministrijas pārziņā ir kopš 2011. gada. No 2002. gada līdz 2009. gadam saliedētas sabiedrības un integrācijas politikas jautājumi tika risināti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta ietvaros. Savukārt 2009. gada sākumā šie jautājumi nonāca Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārziņā, bet 2009. gada maijā šos jautājumus savā pārziņā pārņēma Tieslietu ministrija. Vēlāk, 2011. gadā, daļa jautājumu tika nodota Kultūras ministrijas pārziņā, bet daļa nonāca citu ministriju — Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Tieslietu ministrijas — pārziņā.<ref>Skatīt Kultūras ministrijas atbildi Valsts kontrolei par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” (pieejams: <nowiki>https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29703-G3uLHTEsm2UUl7rTKKQzGRLU4JL1PTGD.pdf</nowiki>)</ref> Sabiedrības saliedētība pārklājas ar sabiedrības integrāciju, kas iepriekš (piemēram, programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā”, ko 2001. gadā apstiprināja Ministru kabinets)<ref>Valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā”, apstiprināta Ministru kabineta 06.02.2001. sēdē; par programmas saturu komentējis vēsturnieks L. Dribins, skatīt: Dribins, L. (2006) Latvijas vēstures faktors sabiedrības integrācijas procesā. 33.lpp. // Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. ''Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un pārvarēšanas iespējas (etnicitātes, valsts un pilsoniskās sabiedrības mijiedarbības analīze)''. Baltijas Sociālo Zinātņu Institūts & Daugavpils Universitāte. Rīga. Pieejams: <nowiki>https://cilvektiesibas.org.lv/site/record/docs/2012/07/12/pretestiba_sabintegr.pdf</nowiki> </ref> izprasta analoģiski sabiedrības saliedētībai. Arī parlamentārā līmenī attiecīgās komisijas (Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas; no 2012. gada aprīļa līdz 2014. gada oktobrim — Sabiedrības saliedētības komisija) pārskatā par komisijas lomu un funkcijām šie jēdzieni netiek stingri izšķirti: “Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas galvenie uzdevumi ir parlamentārās kontroles nodrošināšana pār vienotu un koordinētu valsts politikas īstenošanu sabiedrības integrācijas (sabiedrības saliedētības) un diasporas jomās, uzraudzība pār Pilsonības likuma izpildi un migrācijas jautājumiem. Komisijas darbības kontekstā jēdzieni “sabiedrības saliedētība” un “integrācija” galvenokārt ir reducēti uz etniskajām jeb starpnacionālajām attiecībām.”<ref>Skatīt: Saeimas, kā arī komisijas mājaslapā pieejamo informāciju. (pieejams: <nowiki>https://www.saeima.lv/faktulapas/Pilsonibas_sabiedribas_saliedetibas_komisija_LV.pdf</nowiki>)</ref> Pirms sabiedrības saliedētības jomas politikas pāriešanas Kultūras ministrijas atbildībā (2011. gadā) un attiecīgo plānošanas dokumentu izstrādes (Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.—2018. gadam) “integrācijas mērķis bija izveidot demokrātisku, saliedētu pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz kopīgām pamatvērtībām, tai skaitā katram Latvijā pastāvīgi dzīvojošajam piekopjot laikam atbilstošu, Eiropas civilizācijas sasniegumos balstītu dzīvesveidu, kas nodrošina labklājību, izglītību, drošību un labvēlīgas attiecības starp pamatnāciju un mazākumtautībām”.<ref>Valsts kontroles 2025. gada 31. janvāra ziņojums par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?”; plašākai analīzei par saliedētības un integrācijas politiku Latvijā skatīt: Muiznieks, N., Rozenvalds, J., & Birka, I. (2017). Ethnicity and social cohesion in the post-Soviet Baltic states. In ''Social Cohesion and Social Change in Europe'' (pp. 102-121). Routledge; Rozenvalds, J. (2010). Padomju mantojums un integrācijas politikas attīstība kopš neatkarības atjaunošanas. No: Muižnieks, N. (Red.). Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 33.—59. lpp.</ref> Līdz ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018. gadam izstrādi integrācijas un saliedētības politikā iezīmējās jauns virziens, iekļaujot vairākus papildu jautājumus — valodu, sociālo atmiņu, nacionālo identitāti — un piesakot prioritātes un risināmo problēmu loku, kas caurmērā saglabāti arī pēctecīgajos plānošanas dokumentos (Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.—2027. gadam).<ref>Skatīt: Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.—2018.gadam informatīvo daļu. (pieejams: <nowiki>https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/km_130515_prec_nac_ident_pilson_sab_un_itegr_polit_pamatnost_2012-20181.pdf</nowiki>)</ref> Kā norādīts pamatnostādņu 2012.-2018. gadam kopsavilkumā: “Pamatnostādņu virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta — nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata — latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas — nacionālas demokrātiskas valsts — līdzsvarotai attīstībai.”<ref>Ministru kabineta 2011. gada 20. oktobra rīkojums Nr. 542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.—2018.gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/238195</nowiki></ref> Pamatnostādnes 2012.-2018. gadam ir attīstības plānošanas dokuments, kas “definē politiku nacionālās identitātes stiprināšanas, pilsoniskās sabiedrības attīstības un sabiedrības integrācijas jomā”. Jaunais virziens, kas tajā iezīmēts, skaidrots arī šo nostādņu kopsavilkumā: “Izstrādātajā dokumentā ir ievērota pēctecība ar iepriekšējo integrācijas politiku, taču vienlaikus tajā ir akcentētas jaunas problēmas un izaicinājumi. Dokuments balstās uz šādiem politikas pamatprincipiem: atvērtā latvietība, atbildība un līdzdalība, piederība Eiropai, mazākumtautību savpatnības saglabāšana, cieņa pret izvēles brīvību, cilvēktiesību ievērošana, daudzveidīga identitāte.” Pamatnostādņu loma pamatota arī ar vajadzību pēc valstī vienotas politikas sabiedrības integrācijas jautājumos. Atsaucoties uz Ministru kabineta 2001. gadā apstiprināto valsts programmu "Sabiedrības integrācija Latvijā", pamatnostādnēs skaidrots, ka, lai arī programma “ir beztermiņa un virkne tajā iekļauto sabiedrības integrācijas virzienu ir kļuvuši par atsevišķām politikām (mūžizglītība, sociālā iekļaušana, kultūra, valsts valoda), tomēr rīcības plāna trūkums radījis situāciju, ka valstī pēdējos piecus gadus nav vienotas sabiedrības integrācijas politikas”.<ref>Ministru kabineta 2011. gada 20. oktobra rīkojums Nr. 542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.—2018.gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/238195</nowiki></ref> Pēctecīgajā attīstības plānošanas dokumentā — Pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam —, atsaucoties uz diskusijām ar iedzīvotājiem, pētījumiem un priekšlikumiem, kas saņemti no ekspertiem, minēts, ka tie “norādīja uz nepieciešamību pielietot atšķirīgu pieeju nākamā perioda pamatnostādņu plānošanā, vēršot to uz iedzīvotāju iekļaujošu līdzdalību un saliedētas sabiedrības attīstību”. Pamatnostādnēs arī atzīmēts, ka 2014. gadā pieņemtā Satversmes preambula “sniedz Latvijas valstiskuma redzējumu, definē vērtības un saliedētas sabiedrības attīstības pamatus”.<ref>Sabiedrības integrācija Pamatnostādnēs 2012.—2018.gadam noteikta kā viens no rīcības virzieniem, skaidrojot: “Lai nodrošinātu nozares politikas pēctecību, pamatnostādnēs saglabāti iepriekšējā plānošanas perioda pamatnostādņu rīcības virzieni nacionālās identitātes stiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai. No jauna izveidots rīcības virziens "Integrācija", lai risinātu to iedzīvotāju līdzdalības jautājumus, kuru līdzdalību sabiedrībā kavē sociālas barjeras, piemēram, valodas, kultūras atšķirību, informācijas u.c.”</ref> Izpratnes par sabiedrības saliedētību definēšanu, t.i., šī jēdziena parādīšanos Latvijas politikas dienaskārtībā, iespējams saistīt ar 2014. gadā pieņemot Satversmes preambulu, kurā norādīts: “Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.”<ref>Latvijas Republikas Satversme. <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/57980</nowiki>; papildus skatīt: Brikmane E. Latvijas Satversmes preambula — kāpēc tā nepieciešama? LV portāls, 17.03.2014. (pieejams: <nowiki>https://lvportals.lv/skaidrojumi/261590-latvijas-satversmes-preambula-kapec-ta-nepieciesama-2014</nowiki>)</ref> Pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam līdz ar sabiedrības saliedētību pievienots arī iekļaujošas iedzīvotāju līdzdalības jēdziens.<ref>Plašāk: <nowiki>https://www.km.gov.lv/lv/ieklaujosa-lidzdaliba</nowiki></ref> Pēc dokumentā minētā, “iekļaujoša līdzdalība ir ceļš uz atvērtu sabiedrību, kurā tiek cienītas un atbalstītas visu sabiedrības locekļu intereses neatkarīgi no etniskās izcelsmes, tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citām atšķirībām, kas var vai mēdz kļūt par atstumtības cēloņiem (atšķirīga attieksme, stereotipi, diskriminācija)”.<ref>Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/320841</nowiki></ref> Latvija kopš 2016. gada ir pilntiesīga Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts.<ref>Plašāk par OECD metodi saliedētības mērīšanai skatīt sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” 2023. gada Sabiedrības saliedētības radara ziņojumu. (pieejams: <nowiki>https://www.sif.gov.lv/lv/sabiedribas-saliedetibas-radars</nowiki>)</ref> Pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam tas atzīmēts, norādot uz OECD pieeju saliedētības mērīšanā, kur to definē kā tādu sabiedrību, kas darbojas visu sabiedrības locekļu labklājībai, cīnās pret sociālo atstumtību, veido [[Piederības sajūta|piederības sajūtu]], veicina uzticēšanos un nodrošina tās locekļiem augšupejošu sociālo mobilitāti jeb līdzdalības un rīcības iespēju paaugstināšanos neatkarīgi no sociālā statusa.<ref>Pamatnostādnēs izmantotā definīcija atrodama: OECD (2011), Perspectives on Global Development 2012: Social Cohesion in a Shifting World, OECD Publishing. <nowiki>http://dx.doi.org/10.1787/persp_glob_dev-2012-en</nowiki>. Salīdzināt ar sociālās saliedētības indikatoriem, kas formulēti nesenākās OECD atskaitēs, piemēram: OECD (2024), Society at a Glance 2024: OECD Social Indicators, OECD Publishing, Paris, <nowiki>https://doi.org/10.1787/918d8db3-en</nowiki>; Society at a Glance 2019. OECD Social Indicators. <nowiki>https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migrationhealth/society-at-a-glance-2019_soc_glance-2019-en</nowiki></ref> Papildus tam, Eiropas Savienības un citos starptautiskos pētījumos sabiedrības saliedētība saistīta ar kopības izjūtu, sabiedrības spēju atjaunoties un orientāciju uz kopīgu labumu, kā arī ar ekonomisko izaugsmi un valstu labklājību. Eiropas Savienības līmenī saliedēta sabiedrība paredz trīs pamata dimensijas: 1) iedzīvotāju savstarpējās attiecības (savstarpēja uzticēšanās, sociālo tīklu veidošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana); 2) iesakņošanās jeb piederība (ticība valsts institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti); 3) izpratne par kopējo labumu (iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un politiskā līdzdalība).<ref>Eurofound (2018). Social cohesion and well-being in Europe, Publications Office of the European Union. Luxembourg. Pieejams: <nowiki>https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef18035en.pdf</nowiki></ref> Līdz ar starptautisko organizāciju pieeju izvērtēšanu un to saistību ietekmi demokrātijas, cilvēktiesību, pretdiskriminācijas, dzimumu līdztiesības un trešo valstu pilsoņu integrācijas jomā, sabiedrības saliedētības jomas politikas plānošanas kontekstā būtiska ir nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu hierarhija.<ref>Plašāk: Attīstības plānošanas sistēmas likums. <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/175748</nowiki></ref> Pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ir pakārtotas Latvijas Nacionālais attīstības plānam 2021.-2027. gadam,<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans</nowiki></ref> Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2030. gadam,<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-ilgtspejigas-attistibas-strategija</nowiki></ref> kā arī ilgtermiņa konceptuālajam dokumentam “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”.<ref>Saeimas 2005. gada 26. oktobra paziņojums "Par konceptuālā dokumenta apstiprināšanu". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/217923</nowiki></ref> Sabiedrības saliedētības jomas politikas pamatnostādņu stratēģiskās robežlīnijas Latvijā izriet no Satversmē un nacionāla līmeņa hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos (Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030, Nacionālajā attīstības plānā 2021.—2027.gadam) un likumos noteiktā.<ref>Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/320841</nowiki></ref> Sabiedrības saliedētība noteikta arī kā iekšējās drošības prioritāte Nacionālās drošības koncepcijā,<ref>Skatīt, piemēram, 2019. un 2023. gadā apstiprinātās; Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojums "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/345911</nowiki></ref> paredzot, ka līdz ar atbildīgo valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju iesaisti tiek veidota un stiprināta sabiedrības saliedētība. Koncepcijā skaidrots: '''“'''Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos noziegumus pret cilvēci, un analoģisku vēstures notikumu atkārtošanos mūsdienās.”<ref>Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojums "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/345911</nowiki></ref> == Sabiedrības saliedētības jomas politikas galvenie virzieni == Sabiedrības saliedētības jomas politiku Latvijā iespējams saistīt ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, tomēr šīs jomas politika nav reducējama līdz vienam vidējā termiņa politikas plānošanas dokumentam.<ref>Plašāk par attīstības plānošanas dokumentu lomu skatīt Attīstības plānošanas sistēmas likumu. (pieejams: <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/175748</nowiki>)</ref> Pamatnostādnes 2021.-2027. gadam aptver tikai Kultūras ministrijas kompetences, un, kā norādīts Valsts kontroles ziņojumā par revīziju, kas veikta par Kultūras ministrijas atbildībā esošo saliedētas sabiedrības politiku,<ref>Valsts kontrole pēc revīzijas saliedētas sabiedrības politikas atbildīgajām institūcijām (ar termiņu līdz 2028. gada janvārim) formulējusi ieteikumus: skaidra, visaptveroša, uz rezultātu orientēta politika; izveidota pārskatāma jomas uzraudzības sistēma; priekšnoteikumi efektīvai latviešu valodas apguves sistēmai. Tos atbalstījusi arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. (pieejams: <nowiki>https://saliedetiba.saeima.lv/879-valsts-kontrole-sabiedr%C4%ABbas-salied%C4%93t%C4%ABbas-politikas-veido%C5%A1ana-un-%C4%ABsteno%C5%A1ana-nav-m%C4%93r%C4%B7tiec%C4%ABga-un-ir-j%C4%81uzlabo</nowiki>)</ref> Pamatnostādnes 2021.-2027. gadam neskar citu iestāžu pasākumus un neiekļauj tos kopējā stratēģijā.<ref>Valsts kontroles 2025. gada 31. janvāra ziņojums par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?”</ref> Piemēram, Kultūras ministrijas pārziņā esošās “saliedētas sabiedrības jomas politikas tvērumā netiek iekļauts sociālekonomiskais aspekts — nav paredzēti mērķi sociālekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai”, jo šie jautājumi ir Labklājības ministrijas atbildībā esošo nozaru un jomu politikās.<ref>Valsts kontroles 2025. gada 31. janvāra ziņojums par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?”</ref> Arī Kultūras ministrija, komentējot Valsts kontroles ziņojumu, atzīmē, ka “ir būtiski apzināties citu valsts pārvaldes institūciju būtisko ieguldījumu saliedētas sabiedrības politikas īstenošanā, neskatoties uz to, ka attiecīgi pasākumi nav ietverti Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un to īstenošanas plānos”.<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/km-uzsver-saliedetas-sabiedribas-nozimi-valsts-drosibas-jautajumos</nowiki></ref> Pamatnostādņu 2021.-2027. gadam noteikto rezultātu sasniegšanai izstrādāti arī divi plāni (Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2022.-2023. gadam un Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam), kuros noteikti īstenošanas pasākumi.<ref>Atbilstoši Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā 2024.—2027. gadam minētajam, tas “sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.—2027.gadam [..], kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.—2027.gadam [..] noteikto mērķu un uzdevumu izpildi”. Plāna izstrādi veikusi darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti vairāku ministriju pārstāvji (Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Ekonomikas ministrijas), kā arī pārstāvji no ministriju struktūrvienībām, tostarp Nodarbinātības valsts aģentūras, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Valsts izglītības satura centra, Latviešu valodas aģentūras, un arī pārstāvji no dažādām koordinējošām vai uzraugošām iestādēm, to vidū Sabiedrības integrācijas fonda, Valsts kancelejas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes. Tāpat, darba grupā darbojās pārstāvji no nevalstiskā sektora (Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" un biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS"), kā arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis". Plāns paredz rīcību gan nacionālajā, gan reģionālajā, gan arī vietējā līmenī. Skatīt: Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojums Nr. 1195 "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.—2027. gadam" <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/357419</nowiki></ref> Vadoties pēc minētajiem pamatnostādnēs un plānos noteiktā, sabiedrības saliedētības jomas politikas galvenie virzieni ir “nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība”.<ref>Ņemot vērā attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju, galvenā minētajām prioritātēm pamatnostādnēs ir uzticēšanās. (pieejams: <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027</nowiki>)</ref> Saliedētas sabiedrības politikas nolūks ir panākt, ka tiek “veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās”, kā arī tiek “stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām”.<ref>Skatīt: Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.—2027. gadam, kā arī Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.—2027.gadam un Nacionālo attīstības plānu 2021.—2027.gadam (pieejams: <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/357419-saliedetas-un-pilsoniski-aktivas-sabiedribas-attistibas-plans-2024-2027-gadam</nowiki>; <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/320841-par-saliedetas-un-pilsoniski-aktivas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam</nowiki>). Iepriekš, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāna 2019.-2020. gadam izvirzītie politikas mērķi saliedētas sabiedrības veidošanai bija “pilsoniskā sabiedrība un integrācija”, “nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa”, “saliedēta sociālā atmiņa”. Plāns tika izstrādāts, lai nodrošinātu turpinājumu Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam, pārņemot pamatnostādņu politikas mērķus: “Latvijas nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas mērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata — latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas — saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai.” Skatīt: Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.—2018.gadam (pieejams: <nowiki>https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/km_130515_prec_nac_ident_pilson_sab_un_itegr_polit_pamatnost_2012-20181.pdf</nowiki>), Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu 2019.-2020.gadam (pieejams: <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/300483-par-nacionalas-identitates-pilsoniskas-sabiedribas-un-integracijas-politikas-istenosanas-planu-2019-2020-gadam</nowiki>).</ref> Pamatnostādnēs formulētie rezultatīvie rādītāji, kas iekļauj esošo un sasniedzamo apmēru, saliedētības politikas jomā izšķirti trīs rezultatīvo rādītāju grupās: pirmkārt, “demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums un iekļaujošs pilsoniskums” (kas iekļauj tādus mērījumus, kā, piemēram, iedzīvotāju savstarpējo atbalstu, uzticēšanos nevalstiskajām organizācijām un arodbiedrībām, iesaistīšanos sabiedriskās organizācijās, pilsonisko līdzdalību un uztveri par iespēju ietekmēt rīcībpolitiku), otrkārt, “nacionālā identitāte un piederība” (kas ietver lepnumu par piederību Latvijai, kā arī pieaugušo iedzīvotāju īpatsvaru, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda), treškārt, “integrācija” (kur kā rezultatīvais rādītājs iekļauta subjektīvā diskriminācijas pieredze).<ref>Mērījumu kontekstā plašāk skatīt sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” 2023. gada Sabiedrības saliedētības radara ziņojumu. (pieejams: <nowiki>https://www.sif.gov.lv/lv/sabiedribas-saliedetibas-radars</nowiki>)</ref> Kā viens no pasākumiem, ko valsts nodrošina, lai veicinātu sabiedrības saliedētību, ir latviešu valodas apmācības. Kultūras ministrija “latviešu valodu uzskata kā neatņemamu integrācijas un līdzdalības sabiedrībā elementu un uzsver pieejamu un nepārtrauktu latviešu valodas mācību pieaugušajiem sistēmas nepieciešamību”.<ref>Kultūras ministrijas atbilde Valsts kontrolei par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” (pieejams: <nowiki>https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29703-G3uLHTEsm2UUl7rTKKQzGRLU4JL1PTGD.pdf</nowiki>)</ref> Tomēr, kā atzīmēts Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (un vēlāk secināts arī Valsts kontroles revīzijā), kopumā “situācija liecina, ka šobrīd Latvijā nav uz sistēmiskiem pamatiem balstītu mehānismu valsts valodas apguves nodrošināšanai tiem iedzīvotājiem, kuru valodas zināšanas nav pietiekamas, lai veiksmīgi iekļautos sabiedrības dzīvē”.<ref>Skatīt: <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/320841-par-saliedetas-un-pilsoniski-aktivas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam</nowiki></ref> Tādēļ, skatot valodas apguvi sabiedrības saliedētības politikas kontekstā, būtiski izšķirt starp valodas apguvi (vispārīgā izpratnē) un tās organizēšanu, kas ir tikpat svarīgs jautājums politikas plānošanas un īstenošanas kontekstā, ņemot vērā, ka šobrīd Kultūras ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds strādā pie vienota modeļa valodas apmācību nodrošināšanai un rezultātu mērīšanai ieviešanas un uzturēšanas.<ref>Sabiedrības integrācijas fonda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā 2025. gada 21. maijā sniegtā informācija; papildus skatīt: <nowiki>https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/km-uzsver-saliedetas-sabiedribas-nozimi-valsts-drosibas-jautajumos</nowiki> </ref> Kultūras ministrija sabiedrības saliedētības jomas politikas kontekstā, pildot starptautiskās saistības, izstrādājusi arī vairākus atsevišķus dokumentus: 1) Plāns rasisma un antisemītisma mazināšanai 2023. gadam un Plāna rasisma un antisemītisma mazināšanai 2024.—2027. gadam projekts; 2) Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.—2023. gadam un Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.—2027. gadam. Mazākumtautību saliedētības veicināšana iekļauj arī kultūras pasākumu, piemēram, festivālu, kā arī sabiedrību informējošu pasākumu rīkošanu, un arī mediatoru un nevalstisko organizāciju piesaisti.<ref>Minētos pasākumus priekš romu līdzdalības veicināšanas un kultūras savpatnības saglabāšanas paredz Plāns 2022.—2023. gadam. Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra rīkojums Nr. 32 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.—2023. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/329302</nowiki></ref> Papildus tam, saliedētības politikā iekļauta izglītības līmeņa celšana, un līdzīgi kā ar citiem pasākumiem, kas ir ārpus Kultūras ministrijas pārziņā esošo jomu politikas, kā līdzatbildīgās institūcijas noteiktas Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Labklājības ministrija un pašvaldības.<ref>Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra rīkojums Nr. 32 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.—2023. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/329302</nowiki></ref> Atbilstoši Pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un to īstenošanas plānos minētajam, sabiedrības saliedētības pasākumu izpildē ir iesaistītas vēl sešas ministrijas (Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija), kā arī Valsts kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija. Izņemot Pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, pastāv vairāki citi attīstības plānošanas dokumenti, kas ir saistīti ar sabiedrības saliedētības jomu. To vidū, piemēram, Labklājības ministrijas gadījumā: 1) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.—2027. gadam; 2) Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.—2027. gadam; 3) Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plāns 2024.—2027. gadam; 4) Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.—2027. gadam. Līdzīgi arī Izglītības un zinātnes ministrijas gadījumā pastāv divi attīstības plānošanas dokumenti: 1) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.—2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”; 2) Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.—2027. gadam. Līdz ar minētajām ministrijām arī citām ir attīstības plānošanas dokumenti, kas ietekmē sabiedrības saliedētības jomu.<ref>Pēc Kultūras ministrijas Valsts kontrolei sniegtās informācijas; No: Valsts kontroles 2025. gada 31. janvāra ziņojums par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?”; par attīstības plānošanas dokumentu veidošanas principiem skatīt: Attīstības plānošanas sistēmas likums. <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/175748</nowiki></ref> == Starpinstitucionāla sadarbība sabiedrības saliedētības jomas politikā == Sabiedrības saliedētības jomas politika, lai arī Kultūras ministrijas pārziņā, ir horizontāla joma; tā ietver arī citas ministrijas, to struktūrvienības, koordinējošās vai uzraugošās iestādes, kā arī nevalstisko sektoru un pašvaldības. To savstarpējā sadarbība ietekmē arī sabiedrības saliedētības jomas politiku, kā tas cita starpā atzīmēts arī Pamatnostādnēs 2021.—2027.gadam: “Pilsoniskās sabiedrības attīstībai labvēlīgas vides noturība atkarīga no vairāku institūciju savstarpējās sadarbības, nākamajā plānošanas periodā, pieņemot pilsoniskās sabiedrības attīstību ietekmējošus lēmumus, nepieciešams veidot labāku koordināciju starp visām iesaistītajām pusēm, iesaistot NVO kā līdzvērtīgus partnerus pilsoniskajā dialogā un nozares politikas risinājumu izstrādē un ieviešanā.”<ref>Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/320841</nowiki></ref> Valsts kontrole atzīmē, ka “saliedētas sabiedrības joma ir ļoti komplicēta, jo saliedētību un savstarpējo uzticēšanos sabiedrībā ietekmē daudz un dažādi faktori. Piemēram, vēsturiskie, iekšpolitiskie un ārpolitiskie faktori, procesi informatīvajā telpā, vienlīdzīgas attieksmes esamība vai trūkums, iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, sociālie apstākļi, ekonomisko aktivitāšu iespējas”.<ref>Valsts kontroles 2025. gada 31. janvāra ziņojums par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?”</ref> Šāds apsvērums pausts arī 2016. gada Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumā: “Sabiedrības saliedēšanās ir atkarīga no daudziem vēsturiskiem, iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem faktoriem, ne tikai no integrācijas politikas. Sabiedrības saliedētība ir valsts un nevalstiskā sektora (šā jēdziena visplašākajā nozīmē, kas ietver gan uzņēmējus un to apvienības, gan medijus, pilsonisko žurnālistiku, gan nevalstiskās organizācijas un iniciatīvas grupas) kopatbildības sfēra.”<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.president.lv/sites/president/files/article/201611_Sabiedr%25C4%25ABbas_salied%25C4%2593t%25C4%25ABbas_zi%25C5%2586ojums.pdf</nowiki></ref> Pēc Kultūras ministrijas Valsts kontrolei sniegtā uzskaitījuma ar valsts pārvaldes institūcijām un to atbildībā esošo nozari vai jomu, kuras, Kultūras ministrijas ieskatā, būtiski ietekmē sabiedrības saliedētības jomu, iezīmētas deviņas (atskaitot Kultūras ministriju) valsts pārvaldes institūcijas un to pārraudzībā esošās jomas: 1) Izglītības un zinātnes ministrija — izglītības nozare, valsts valodas politikas joma, jaunatnes politikas joma; 2) Tieslietu ministrija — jautājumi par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu un naida runas mazināšanu; 3) Veselības ministrija — veselības aprūpes joma; 4) Iekšlietu ministrija — migrācijas politikas joma, civilās aizsardzības politikas joma, Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas jautājumi, kā arī jautājumi par naida runas mazināšanu; 5) Valsts kanceleja — stratēģiskās komunikācijas politikas joma, sabiedrības līdzdalības veicināšanas jautājumi; 6) Ekonomikas ministrija — mājokļu jomas politika, [[Cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] attīstības jautājumi; 7) Ārlietu ministrija — diasporas politikas joma; 8) Labklājības ministrija — sociālās aizsardzības politikas joma, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politikas joma, brīvprātīgā darba politikas joma, nodarbinātības jautājumi, kā arī jautājumi par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu; 9) Vides un reģionālās attīstības ministrija — informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības joma, jautājumi par sabiedrības līdzdalību vietējā līmenī.<ref>Valsts kontroles 2025. gada 31. janvāra ziņojums par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?”; ziņojumā pieļauts, ka saraksts nav pilnīgs.</ref> Sabiedrības saliedētība ir horizontāla joma, un, kā norāda Kultūras ministrija, to “katra valsts pārvaldes institūcija īsteno savas kompetences ietvaros”, savukārt koordinācijas mehānisma funkcija ir noteikta Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomei, kurā ir pārstāvētas dažādu jomu ministrijas, institūcijas un nevalstiskās organizācijas.<ref>Kultūras ministrijas mājaslapā pieejamais paziņojums, kur komentēta Valsts kontroles veiktā revīzija par sabiedrības saliedētības politikas jomu Latvijā (pieejams: <nowiki>https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/km-uzsver-saliedetas-sabiedribas-nozimi-valsts-drosibas-jautajumos</nowiki>).</ref> Padomei noteiktās koordinēšanas funkcijas kontekstā Valsts kontrole norādījusi uz plašāku Valsts kancelejas iesaisti, ko atzīmējuši arī jomas eksperti, pamatojot to ar viedokli, ka “sabiedrības saliedētības jomas politika pēc būtības ir caurviju politika tādām valsts politikām kā kultūras nozarē, valsts valodas jomā, izglītības nozarē, iekšlietu, tajā skaitā valsts drošības nozarē [..].”<ref>Valsts kontroles ziņojumā sniegta atsauce uz 2023. gada 16. oktobra apspriedes protokolu ar “British Council” pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Matesoviču un programmu vadītāju Aneti Blūmu. No: Valsts kontroles 2025. gada 31. janvāra ziņojums par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?”</ref> Koordinācijas jautājums ir būtisks arī sabiedrības saliedētības jomas politikas īstenošanas gadījumā, kur būtiska loma ir Sabiedrības integrācijas fondam, kas “nodrošina [..] sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniedz [..] atbalstu nevaldības sektoram, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību.”<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.sif.gov.lv/lv/par-mums</nowiki></ref> Sabiedrības integrācijas fonds veic politikas plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus, taču jomas politikas veidošana ir Kultūras ministrijas pārziņā, kas arī uzsvērts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, norādot uz jomas politikā izveidojušos pretēju situāciju.<ref>Valsts kontroles 2025. gada 31. janvāra ziņojums par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?”</ref> Uz līdzīgu situāciju 2023. gadā norādījusi arī Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce: “Ministrijas ir politikas veidotāji, mēs esam politikas īstenotājs. Šobrīd sanāk, ka ejam otrādāk — "no lejas uz augšu". Mēs esam savākuši datus un dosim tos politikas veidotājiem ar mērķi, lai viņi ierauga, kur ir bijusi problēma, kāpēc lietas iepriekš nav strādājušas.”<ref>No 2023. gada 9. novembra intervijas, kas sniegta aģentūrai LETA.</ref> Sabiedrības integrācijas fonds, sadarbojoties ar pētniekiem, 2023. gadā izveidoja Sabiedrības saliedētības radaru, saliedētību skatot plašākā tvērumā un salīdzinot Latvijas situāciju ar Baltijas un Eiropas Savienības līmeni. Fonds tādējādi secinājis, ka sabiedrības saliedētība nav skatāma vien no etniska skatupunkta, tā vietā izvirzot šādas prioritātes: identitātes un piederības sajūta, sociālās attiecības un ekonomiskā solidaritāte.<ref>Skatīt: <nowiki>https://www.sif.gov.lv/lv/sabiedribas-saliedetibas-radars</nowiki>; pētījumu par sabiedrības saliedētību Latvijā kontekstā skatīt politologu Ievas Birkas, Jura Rozenvalda un Nila Muižnieka pētījumus, tostarp: Ethnicity and social cohesion in the post-Soviet Baltic states // Boucher, G., & Samad, Y. (Red.). (2017). ''Social Cohesion and Social Change in Europe''. Routledge.</ref> Ekonomisko faktoru būtiskumu sabiedrības saliedētības kontekstā izcēlis arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Vladislavs Volkovs, atzīmējot “Latvijas sabiedrības saliedētības pētījuma īpatnības, kas ilgu laiku bija vērstas galvenokārt uz šīs parādības politisko, pilsonisko, lingvistisko, kultūrvēsturisko faktoru analīzi”, un tā vietā norādot uz saliedētības ekonomisko un organizatorisko faktoru nozīmi.<ref>Volkovs, V. (2025). ''Sociālo faktoru mijiedarbība organizācijas kultūrā Latvijas uzņēmumos'' // No: ''Globālais un lokālais: Sabiedrības dinamika sociālo pētījumu skatījumā. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums''. Zenodo. <nowiki>https://doi.org/10.5281/ZENODO.15199442</nowiki></ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://vppsaliedetiba.lu.lv Projekts "VPP Saliedētība"] [[Kategorija:Latvijas sabiedrība]] 9ztm4amr5wroqps7i11k0kvwvczjq2z 0 605230 4513545 4414812 2026-08-27T03:45:40Z Biafra 13794 4513545 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūlijs}} '''Sociālā atmiņa''' (analoģiski: kolektīvā atmiņa) apzīmē vairākiem indivīdiem vai sociālai grupai piemītošu kopīgu izpratni par [[pagātne]]s notikumiem, kas pieder pie grupas [[identitāte]]s un veicina [[indivīds|indivīdu]] piederības sajūtu. == Jēdziena izcelsme un nozīme == Sociālā atmiņa<ref>Sociālās atmiņas jēdziena un akadēmiskās vēstures atmiņu pētniecības atšķirību kontekstā salīdzināt ar vēsturnieces Daces Bleieres pausto otrā kontekstā: Latvijas Universitāte, Bleiere, D., & Engīzers, E. (2024). Vēstures atmiņas. Daina Bleiere sarunā ar Edgaru Engīzeru par atmiņām, atmiņu, atceri un to attiecībām ar [[vēsture]]s zinātni. ''Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls'', ''122''(2), 159—174. <nowiki>https://doi.org/10.22364/lviz.122.08</nowiki></ref> ir viens no būtiskākajiem aspektiem kopīgas identitātes veidošanā,<ref>Erll, A. (2011). Memory in Culture. New York: Palgrave Macmillan. pp.109.</ref> kas ietekmē arī sabiedrības saliedētību.<ref>Degtyarev, S., & Strupinska, D. (2024). Problems in historical politics and ways to overcome them: The experience of Ukraine and Poland. ''SUMY HISTORICAL AND ARCHIVAL JOURNAL'', ''43'', 52—62. <nowiki>https://doi.org/10.21272/shaj.2024.i43.p.52</nowiki>; Moll, N. (2013). Fragmented memories in a fragmented country: Memory competition and political identity-building in today’s Bosnia and Herzegovina. ''Nationalities Papers'', ''41''(6), 910—935. <nowiki>https://doi.org/10.1080/00905992.2013.768220</nowiki>; Zubrzycki, G. (2013). Narrative Shock and Polish Memory Remaking in the Twenty-first Century. No M. Silberman & F. Vatan (Red.), ''Memory and Postwar Memorials'' (lpp. 95—115). Palgrave Macmillan US. <nowiki>https://doi.org/10.1057/9781137343529_6</nowiki></ref> Valsts vai reģiona politika sociālās atmiņas jautājumos<ref>Salīdzinājumam starp dažādām Eiropas Savienības valstīm un to pieejām šajā jomā skatīt: Büttner, E., & Suszkiewicz, K. (2016). Remembrance Days in European Union — between oblivion, national manifestations and an European narrative? ''Studia Żydowskie. Almanach'', ''6''(6), 141—159. <nowiki>https://doi.org/10.56583/sz.161</nowiki>; par atšķirībām starp Vāciju un Krieviju skatīt: Forest, B., Johnson, J., & Till, K. (2004). Post‐totalitarian national identity: Public memory in Germany and Russia. ''Social & Cultural Geography'', ''5''(3), 357—380. <nowiki>https://doi.org/10.1080/1464936042000252778</nowiki>; Till, K. E. (1999). Staging the past: Landscape designs, cultural identity and Erinnerungspolitik at Berlin’s Neue Wache. ''Ecumene'', ''6''(3), 251—283. <nowiki>https://doi.org/10.1177/096746089900600302</nowiki></ref> var pozitīvi ietekmēt sabiedrības saliedētību,<ref>Kemerovo State University, Russian Federation, Logunova, L., Rychkov, V., & Kemerovo State University, Russian Federation. (2020). Memory Field: Design and Fight of Narratives. ''Ideas and Ideals'', ''12''(4—1), 191—213. <nowiki>https://doi.org/10.17212/2075-0862-2020-12.4.1-191-213</nowiki></ref> taču vienlaikus arī saasināt dažādus nošķīrumus,<ref>Kā gadījumu analīzes skatīt: Scuzzarello, S. (2015). Policy actors’ narrative constructions of migrants’ integration in Malmö and Bologna. ''Ethnic and Racial Studies'', ''38''(1), 57—74. <nowiki>https://doi.org/10.1080/01419870.2013.848287</nowiki>; David, L. (2017). Holocaust and genocide memorialisation policies in the Western Balkans and Israel/Palestine. ''Peacebuilding'', ''5''(1), 51—66. <nowiki>https://doi.org/10.1080/21647259.2016.1265045</nowiki>; Dembinska, M. (2010). Building Trust: Managing Common Past and Symbolic Public Spaces in Divided Societies. ''Ethnopolitics'', ''9''(3—4), 311—332. <nowiki>https://doi.org/10.1080/17449050903564845</nowiki>; Musi, M. (2015). (Re)constructions: armed conflicts, cultural heritage, (inter)national policies and local practices of memorialization in Sarajevo, Bosnia and Herzegovina.; Schmidtke, O. (2023). Competing Historical Narratives: Memory Politics, Identity, and Democracy in Germany and Poland. ''Social Sciences'', ''12''(7), 391. <nowiki>https://doi.org/10.3390/socsci12070391</nowiki></ref> ciktāl kolektīvajai atmiņai ir normatīva ietekme attiecībā pret indivīdu, novedot pie spriedzes starp vietējā līmeņa vēstures izpratni vai, analoģiski, indivīdu un kolektīvu.<ref>Plašāk: David, L. (2017). Against Standardization of Memory. ''Human Rights Quarterly'', ''39''(2), 296—318. <nowiki>https://doi.org/10.1353/hrq.2017.0019</nowiki>; Kent, L. (2015). Remembering the Past, Shaping the Future: Memory Frictions and Nation-Making in Timor-Leste; Kansteiner, W. (2002). Finding meaning in memory: A methodological critique of collective memory studies. History and Theory, 41, 179—197.; Middleton, D., & Edwards, D. (Eds.). (1990). Collective remembering. London: Sage.</ref> Kolektīvās atmiņas jēdziens galvenokārt saistās ar sociologu Morisu Halbvaksu, kurš to izprata kā indivīdiem kopīgu izpratni un priekšstatus par pagātni, kas ir būtisks aspekts grupas noturīguma un stabilitātes nodrošināšanā.<ref>Halbwachs, M. (1980). ''The collective memory''. Harper & Row. pp.84</ref> Politikas plānošanas kontekstā biežāk lietoti tādi jēdzieni kā sociālā atmiņa;<ref>Sociālās atmiņas jēdziena kontekstā skatīt: Fentress, J., & Wickham, C. (1992). Social memory. London: Blackwell; citu papildu jēdzienu kontekstā skatīt: Winter, J., & Sivan, E. (1999). Setting the framework. No: J. Winter & E. Sivan (Red.), War and remembrance in the twentieth century. Cambridge, UK: Cambridge University Press. pp. 6—39; papildus skatīt: Assmann, J. (2008). Communicative and cultural memory. In: Erll, A. & Nünning, A. (Red.). Cultural Memory Studies. An International and Interdisciplinary Handbook, pp. 109—118.</ref> papildus ieviesti arī tādi apzīmējumi kā “kolektīvā piemiņa” un “nacionālā atmiņa”.<ref>Sociālās un kolektīvās atmiņas atšķirību kontekstā vēsturniece Vita Zelče atzīmē: “Līdztekus terminam “sociālā atmiņa” ar tādu pašu nozīmi akadēmiskajā literatūrā itin bieži tiek lietots arī jēdziens “kolektīvā atmiņa”.” Zelče, V. (2014). Latvijas iedzīvotāju sociālās atmiņas kopienas un identitāte. No J. Rozenvalds, A. Zobena, & D. Bāra (Red.), ''Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes''. LU Akadēmiskais apgāds. 195.lpp</ref> Vairāki pētnieki norādījuši, ka šo apzīmējumu pamatā esošais nošķīrums starp indivīda un kolektīva atmiņu nav pietiekami skaidrs. Sociologs Braiens Konvejs, iezīmējot neskaidrības, norādījis, ka jēdziens ierasti lietots divās nozīmēs: pirmkārt, apzīmējot indivīdiem kopīgu pagātnes notikumu izpratni; otrkārt, dažāda veida materiālos saglabātas pagātnes atmiņas un to atveidojumu.<ref>Conway, B. (2003). ''Active remembering, selective forgetting, and collective identity: The case of Bloody Sunday.'' Identity: An International Journal of Theory and Research, 3, 305—323.</ref> Franču vēsturnieks Pjērs Norā argumentējis, ka kolektīvā atmiņa nodrošina grupas [[Solidaritāte|solidaritāti]] un veido kopīgu morālo kodeksu, dažādos veidos (ar izglītības, valsts un [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko institūciju]], [[simbols|simbolu]] un atceres dienu palīdzību) veidojot izpratni par pagātnes notikumiem un to saistību ar kādu sociālo grupu.<ref>Nora, P. (1989). Between memory and history: Les lieux de memoire. Representations, 26, 7—25; Nora, P. (1996). General introduction: Between memory and history. No: Nora, P. (Red.). Realms of memory. Vol. 1: Conflicts and Divisions. New York: Columbia University Press, pp.1-20.</ref> Citi pētnieki uzsvēruši, ka atmiņu loma ir daudz mazāk pakārtota precīzai notikumu izklāstīšanai, bet gan šo notikumu pieredzēšanai, t.i., to emocionālajai ietekmei.<ref>Kansteiner, W. (2002). Finding meaning in memory: A methodological critique of collective memory studies. History and Theory, pp.41.</ref> Attiecībās starp [[Atmiņa|atmiņu]] un [[Identitāte|identitāti]] izcelta arī politiskā un emocionālā nozīme, kā arī to saistība ar sabiedrībā pastāvošām piemiņas praksēm, pasvītrojot, ka sociālā atmiņa veidojas indivīdu mijiedarbībā vienam ar otru sociālā un politiskā kontekstā.<ref>Olick, J. K., & Robbins, J. (1998). Social memory studies: From “collective memory” to the historical sociology of mnemonic practices. Annual Review of Sociology, pp.24, 105—140; Middleton, D., & Edwards, D. (Red.). (1990). Collective remembering. London: Sage; Zerubavel, E. (1996). Social memories: Steps to a sociology of the past. Qualitative Sociology, pp.19, 283—299.</ref> Atsevišķi autori tādēļ lietojuši tādus jēdzienus kā “identitātes naratīvi” un “sociālās atmiņas praksi”, ar to domājot izpratni vai rīcības, kas nosaka indivīda piederību grupai, pieņemot tās pagātnes reprezentāciju.<ref>Blouin, B. X., Jr. & Rosenberg, W. G. (2011). Processing the Past. Contesting Authority in History and the Archives. New York: Oxford University Press.</ref> Lai arī sociālās atmiņas jēdziens lielākoties tiek lietots socioloģijā un politikas plānošanas kontekstā, nesenākā laika griezumā tam pievērsušās arī kognitīvās zinātnes un psiholoģija, skatot kolektīvo atmiņu veidošanās procesā iesaistītos kognitīvos aspektus, kā arī atcerēšanās un aizmiršanas attiecības kolektīva un indivīdu pārmijas kontekstā.<ref>Skatīt: Coman, A., Momennejad, I., Drach, R. D., & Geana, A. (2016). Mnemonic convergence in social networks: The emergent properties of cognition at a collective level. Proceedings of the National Academy of Sciences, 113(29), 8171—8176. <nowiki>https://doi.org/10.1073/pnas.1525569113</nowiki>; Hirst, W., Yamashiro, J. K., & Coman, A. (2018). Collective Memory from a Psychological Perspective. ''Trends in Cognitive Sciences'', ''22''(5), 438—451. <nowiki>https://doi.org/10.1016/j.tics.2018.02.010</nowiki>; Rajaram, S. (2022). Collective memory and the individual mind. ''Trends in Cognitive Sciences'', ''26''(12), 1056—1058. <nowiki>https://doi.org/10.1016/j.tics.2022.09.014</nowiki>; Rajaram, S., & Marsh, E. J. (2019). Cognition in the Internet age: What are the important questions? ''Journal of Applied Research in Memory and Cognition'', ''8''(1), 46—49. <nowiki>https://doi.org/10.1016/j.jarmac.2019.01.004</nowiki>; Drost-Lopez, J., & Coman, A. (2018). Forgetting in Social Chains: The Impact of Cognition on Information Propagation. ''Journal of Cognition and Culture'', ''18''(3—4), 390—409. <nowiki>https://doi.org/10.1163/15685373-12340036</nowiki>; Stone, C. B., Luminet, O., Jay, A. C., Klein, O., Licata, L., & Hirst, W. (2022). Do public speeches induce “collective” forgetting? The Belgian King’s 2012 summer speech as a case study. ''Memory Studies'', ''15''(4), 713—730. <nowiki>https://doi.org/10.1177/1750698019900949</nowiki>; Stone, C. B., & Jay, A. C. V. (2019). From the individual to the collective: The emergence of a psychological approach to collective memory. ''Applied Cognitive Psychology'', ''33''(4), 504—515. <nowiki>https://doi.org/10.1002/acp.3564</nowiki>; Stone, C. B., Barnier, A., Sutton, J. & Hirst, W. (2012). Journal of Experimental Psychology: General Forgetting Our Personal Past: Socially Shared Retrieval-Induced Forgetting of Autobiographical Memories; Stone, C. B., & Zwolinski, A. (2025). Within-Individual Retrieval-Induced Forgetting (WI-RIF) and Socially Shared Retrieval-Induced Forgetting (SS-RIF). No L. M. Bietti & M. Pogacar (Red.), ''The Palgrave Encyclopedia of Memory Studies'' (lpp. 1—10). Springer Nature Switzerland. <nowiki>https://doi.org/10.1007/978-3-030-93789-8_2-1</nowiki>; Schimmelpfennig, R., Razek, L., Schnell, E., & Muthukrishna, M. (2022). Paradox of diversity in the collective brain. ''Philosophical Transactions of the Royal Society B: Biological Sciences'', ''377''(1843), 20200316. <nowiki>https://doi.org/10.1098/rstb.2020.0316</nowiki>; Rabb, N., Fernbach, P. M., & Sloman, S. A. (2019). Individual Representation in a Community of Knowledge. ''Trends in Cognitive Sciences'', ''23''(10), 891—902. <nowiki>https://doi.org/10.1016/j.tics.2019.07.011</nowiki></ref> == Sociālā atmiņa Latvijā == Sociālā atmiņa Latvijā tiek skatīta kā daļa no sabiedrības saliedētības jomas politikas. Politikas attīstības plānošanas dokumentos tā ir izcelta kontekstā ar pagājušā gadsimta politiskajiem notikumiem: “Latvijā sociālā atmiņa ir viens no būtiskākajiem nacionālās, etniskās un sociālās identitātes veidotājiem un arī robežu iezīmētājiem starp sociālajām grupām. [[Otrais pasaules karš]], [[okupācija]]s režīmu [[represija]]s un [[PSRS]] okupācijas laikā mērķtiecīgi veiktā [[Rusifikācija|migrācijas politika]] radīja [[Starppaaudžu trauma|kultūras traumu]], kuras sekas jūtamas joprojām, un sadala iedzīvotājus atmiņu kopienās.”<ref>Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/320841</nowiki></ref> Latvijā sociālā atmiņa galvenokārt skatīta kontekstā ar 20. gadsimta vēstures notikumiem un to saikni ar mūsdienu Latvijā pastāvošajiem etniskajiem dalījumiem.<ref>Papildus skatīt pētnieka Mārtiņa Kaprāna pausto par izmaiņām iedzīvotāju attieksmē pret minētajiem pagājušā gadsimta vēstures notikumiem: Laganovskis G. Sociālās atmiņas monitorings: nostalģija par padomju laiku mazinās, taču joprojām ir spēcīga. LV portāls, 12.06.2025. Pieejams: <nowiki>https://lvportals.lv/viedokli/377267-socialas-atminas-monitorings-nostalgija-par-padomju-laiku-mazinas-tacu-joprojam-ir-speciga-2025</nowiki>; plašāk skatīt ziņojumu par “Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2025” rezultātiem.</ref> Kā atzīmē vēsturniece Vita Zelče: “Robežšķirtni galvenokārt rada atšķirīgā attieksme pret padomju okupāciju, Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā un valstiskuma atjaunošanas leģitimitāti, pašu Padomju Savienību un tālaika Krieviju. Lielā mērā šīs sašķeltības cēlonis ir iedzīvotāju atšķirīgā dzīves pieredze, viņu attiecības ar Latviju un iekļaušanos tās iedzīvotāju vidū. Tie paši iemesli nosaka arī to, ka šai robežšķirtnei piemīt etnisks un lingvistisks raksturs, ciktāl tas vienādojies ar jau minēto attieksmi pret pagātni.”<ref>Zelče, V. (2014). Latvijas iedzīvotāju sociālās atmiņas kopienas un identitāte. No J. Rozenvalds, A. Zobena, & D. Bāra (Red.), ''Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes''. LU Akadēmiskais apgāds.</ref> Līdz ar sociālās atmiņas jēdzienu tiek lietots arī apzīmējums “atmiņu kopienas”, kas izceļ atmiņas un vēstures izpratnes nozīmi robežu starp konkrētām sociālām grupām iezīmēšanā, izšķirot, piemēram, latviešus un krievvalodīgos. Vēsturnieks Leo Dribins šajā kontekstā iezīmē trīs grupas, izšķirot, pirmkārt, Latvijas vēstures nacionālo izpratni, otrkārt, krievvalodīgo kopienu politiskās intereses, treškārt, Eiropas demokrātijas pieredzi.<ref>Dribins, L. (2007). Latvijas vēstures faktors sabiedrības integrācijas procesā. No: Dribins, L. & Šņitņikovs, A. (Red.). Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un sekas. Rīga: LU FSI, 45. lpp.</ref> Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam skaidrots, ka sociālās atmiņas jautājumi politiskā līmenī aktualizēti jau iepriekšējā perioda vidējā termiņa politikas attīstības plānošanas dokumentā Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018. gadam, uz kuru pamata izveidotas vairākas sociālās atmiņas iniciatīvas. Rezumējot par tā ietekmi, Pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam norādīts, ka paplašinātas skolēnu, mazākumtautību pārstāvju un trešo valstu pilsoņu Latvijas vēstures zināšanu ieguves iespējas. To vidū, radīti papildu vēstures mācību materiāli, izdoti arī izglītojuši vēstures materiāli drukātā un video formātā. Pamatnostādnēs arī skaidrots, ka “neizdiskutēti un nesaprasti vēstures jautājumi rada pamatu sociālajai spriedzei un veido konfliktu potenciālu”. Sociālās atmiņas joma tādējādi arī iekļauj konkrētu notikumu un izpratnes par tiem veicināšanu ar nolūku veicināt sabiedrības saliedētību. Kā būtisks aspekts piederības sajūtas veicināšanā iezīmēts arī pozitīvi vērtēto notikumu pienesums: “Lai nostiprinātu jau sasniegtos rezultātus vienojošas sociālās atmiņas jomā, kā arī veicinātu piederības sajūtas nostiprināšanos, nākamajā politikas plānošanas posmā ir nepieciešams vērst sabiedrības uzmanību arī uz tādiem vēstures notikumiem un faktiem, kas dažādās sabiedrības grupās tiek vērtēti pozitīvi, piemēram, Satversmes sapulces sasaukšana vai [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laiks]]. Tādējādi tiktu veicināta arī citu Latvijas valstiskuma vēsturē svarīgu, sociālo atmiņu veidojošu un sabiedrību vienojošu notikumu akcentēšana publiskajā telpā.”<ref>Ministru == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://vppsaliedetiba.lu.lv Projekts "VPP Saliedētība"] [[Kategorija:Prāts]] ficu50gr6tr0kdc2ekvj7ns9reroldm 0 605231 4513548 4310988 2026-08-27T03:54:23Z Biafra 13794 4513548 wikitext text/x-wiki '''Sociālā politika''' ir koordinēšanas un plānošanas pasākumu kopums, ko valsts veic ar nolūku nodrošināt iedzīvotāju ekonomisko un sociālo aizsardzību. [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] sociālā politika ir dalībvalstu dalītā kompetence. Eiropas Savienība tieši nenosaka katras dalībvalsts sociālo politiku, tomēr tās vadlīnijas un minimālie standarti ir saistoši dalībvalstīm. Eiropas Savienības dalībvalstis vairākus sociālās politikas jomas jautājumus risina kopā, lai arī tiešs sociālais atbalsts dažādu [[pabalsts|pabalstu]] vai [[pensija|pensiju]] veidā tik un tā ir katras dalībvalsts pārziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lm.gov.lv/lv/politika|title=Labklājības ministrijas lapa}}</ref> Sociālā politika aptver šādas jomas: brīva darbaspēka kustība; sociālās drošības shēmu koordinēšana; darba tiesiskās attiecības; drošība un veselība darbā; [[sociālais dialogs]]; vienlīdzīga attieksme; [[sociālā aizsardzība]]; [[nodarbinātība]]; finansiāls atbalsts (nodarbinātības veicināšanai). Starp Eiropas Savienības reģioniem pastāv būtiskas atšķirības. [[Ziemeļeiropa]]s valstīs lielākoties būtiska loma ir pabalstu sistēmai, kamēr [[Dienvideiropa]]s valstīs pabalstu sistēmas ir vājākas. Atšķirība starp dienvidu un ziemeļu valstīm finanšu krīzes ietekmē atstājusi iespaidu arī uz Eiropas Savienības integrācijas un kohēzijas politiku.<ref>Guo, Z. (2024). The Divergence in Economic Policy Preferences: How North-South Divides Challenge European Integration. ''Lecture Notes in Education Psychology and Public Media'', ''70''(1), 166—171. <nowiki>https://doi.org/10.54254/2753-7048/70/20241048</nowiki></ref> Līdzīgi, vecākās Eiropas Savienības dalībvalstis kopumā ir ar attīstītāku sociālo politiku, nekā jaunākās Eiropas Savienības dalībvalstis — atšķirības ir izteiktākas tieši sociālo iespēju kontekstā.<ref>Lacmanović, S., & Tijanić, L. (2025). Social Progress in the European Union: A Comparative Analysis at the National and Regional Levels. ''Sustainability'', ''17''(4), 1652. <nowiki>https://doi.org/10.3390/su17041652</nowiki></ref> Arī finansējumā, ko valdības atvēl sociālajai aizsardzībai būtiski atšķiras starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur attiecīgie rādītāji nošķir Ziemeļeiropas valstis no Austrumeiropas un Baltijas valstīm.<ref>Halaskova, R. (2018). Structure of General Government Expenditure on Social Protection in the EU Member States. ''Montenegrin Journal of Economics'', ''14''(4), 7—21. <nowiki>https://doi.org/10.14254/1800-5845/2018.14-4.1</nowiki>; Lafuente-Lechuga, M., Faura-Martínez, Ú., & García-Luque, O. (2018). European social models in times of crisis: Sapir’s contribution reviewed. ''International Journal of Sociology and Social Policy'', ''38''(3/4), 295—311. <nowiki>https://doi.org/10.1108/IJSSP-08-2017-0095</nowiki></ref> Tajā pašā laikā postsociālisma valstīs pastāv izaicinājumi, kas sociālās politikas un izglītības politikas jomā ir saistīti ar šo valstu sociālekonomisko, vēsturisko un kulturālo kontekstu.<ref>Stumbrienė, D., & Želvys, R. (2025). Ways of the Implementation of the European Education Area Strategic Framework in the New EU Member States. ''Socialinė teorija, empirija, politika ir praktika'', ''30'', 40—61. <nowiki>https://doi.org/10.15388/STEPP.2025.30.3</nowiki></ref> == Sociālā politika Latvijā == Latvijā šī politikas joma galvenokārt ir Labklājības ministrijas pārziņā. Sociālajā politikā galvenie jautājumi ir sabiedrības sociālā drošība, sociālās tiesības, brīvība un sociālā vienlīdzība. Sociālā politika arī kalpo kā reakcija uz brīvības zaudēšanu un sociālo netaisnīgumu, turklāt veiksmīga sociālā politika atbalsojas arī uz citām politikas jomām, tostarp saliedētību. Pēc Labklājības ministrijas sociālās attīstības mērķis ir uzlabot un paplašināt visu cilvēku dzīves kvalitāti.<ref>Sociālās un ekonomiskās tiesības Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.1998., Nr. 107/108 <nowiki>https://www.vestnesis.lv/ta/id/31786</nowiki>; Labklājības ministrijas 2023. gada pārskats (pieejams: <nowiki>https://www.lm.gov.lv/lv/2023-gads-2</nowiki>)</ref> Veidojot sociālo politiku, valsts seko vairākām Eiropas Savienības noteiktām prasībām: augsta līmeņa nodarbinātības veicināšana; atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana; sociālās atstumtības apkarošana; izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lm.gov.lv/lv/politika|title=Labklājības ministrijas lapa}}</ref> Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajās prasības vienlaikus ļauj dalībvalstīm pieņemt arī papildu stingrākus noteikumus; direktīvas attiecas vienīgi uz šādām jomām: darba ņēmēju drošība un veselības aizsardzība; darba apstākļi; darba ņēmēju sociālais nodrošinājums un sociālā aizsardzība; darba ņēmēju aizsardzība darba līgumu izbeigšanas gadījumos; darba ņēmēju informēšana un apspriešanās ar tiem; darba ņēmēju un darba devēju pārstāvība un kolektīva interešu aizsardzība; nodarbinātības nosacījumi trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi dzīvo ES teritorijā; no darba tirgus atstumtu personu integrācija; vīriešu un sieviešu līdztiesība attiecībā uz attieksmi darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lm.gov.lv/lv/politika|title=Labklājības ministrijas lapa}}</ref> Atbilstoši Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, “sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē”. Attīstības plānošanas dokumentā<ref>Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (pieejams: <nowiki>https://polsis.mk.gov.lv/documents/7177</nowiki>)</ref> politika plānota piecos rīcības virzienos: Pirmkārt, paredzēts veicināt ilgtspējīgu un stabilu materiālo atbalstu, sniedzot pietiekamu ekonomisko neatkarību. Kā viens no apsvērumiem izcelts tas, ka šādiem pasākumiem nevajadzētu samazināt motivāciju iekļauties darba tirgū. Tāpat tajā iekļauts apsvērums rīkoties atbildīgi pret visu sabiedrības locekļu interesēm, nemazinot sabiedrības uzticēšanos un interesi iesaistīties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Otrkārt, pamatnostādnēs uzsvērta modernas un pieejamas sociālo pakalpojumu sistēmas loma, cita starpā uzlabojot iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Šis virziens ietver arī Labklājības ministrijas veikto pāreju, kas paredz, ka primāro sociālo pakalpojumu pamats ir sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, kas nodrošina sabiedrībā balstītus vai ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus. Treškārt, sociālā politika ietver iekļaujoša darba tirgus veidošanu, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū. Politikas attīstība tiek plānota tā, lai palīdzētu visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem iekļauties darba tirgū, īpaši nelabvēlīgākā situācijā un augstākam bezdarba riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka tiek veicināta savlaicīga un individuāli pielāgota atbalsta sniegšana, kuras nolūks ir celt nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes. Tāpat tas iekļauj atbalstu pārejā no ekonomiskās neaktivitātes uz nodarbinātību un starp dažādām profesijām un nozarēm, kvalitatīvu un drošu darba vietu attīstību, nodarbināto nabadzības riska novēršanu, iespēju radīšanu pārkvalifikācijai un izglītībai visa darba mūža garumā. Ceturtkārt, pamatnostādnes paredz attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmas veidošanu, kas ļautu paplašināt mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai. Tas paredz arī savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu, lai preventīvi novērstu gadījumus, kad juridisko jautājumu nerisināšana negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju un pakļauj nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Piektkārt, kā sociālās politikas virziens noteikta sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšana, kas paredz tostarp starpnozaru sadarbības uzlabošanu. Tāpat tas paredz cita starpā dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nodrošināšanu, izvērtējot ietekmi uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa īstenošanu praksē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://vppsaliedetiba.lu.lv Projekts "VPP Saliedētība"] [[Kategorija:Politika]] gphmsdnlgoza4x5jd6rtqnxrt0c8smf 0 605234 4513549 4310986 2026-08-27T03:56:16Z Biafra 13794 4513549 wikitext text/x-wiki '''Solidaritāte''' ir [[indivīds|indivīdus]] vienojoša izjūta, ko saista arī ar rīcību, kas vērsta uz kolektīvi kopīgiem mērķiem, savstarpēju atbalstu vai citu [[labklājība]]s veicināšanu.<ref>Cladis, M. S. (2005). Beyond solidarity? Durkheim and twenty-first century democracy in a global age. No J. C. Alexander (Red.), ''The Cambridge companion to Durkheim''. Cambridge Univ. Press. pp.384. <nowiki>https://doi.org/10.1017/CCOL9780521806725</nowiki>; Bela, Baiba, Ieva Ozola, Līga Rasnača, Endija Rezgale-Straidoma, Vita Roga-Vailza, un Aiga Romāne-Meiere. ''Sociālā darba vārdnīca''. LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 445.lpp. <nowiki>https://doi.org/10.22364/sdtv.23</nowiki></ref> Solidaritātes jēdziens apzīmē arī indivīdu gatavību palīdzēt citiem, ietverot to veicinošos normatīvos vai emocionālos aspektus.<ref>Burelli, C., & Camboni, F. (2023). ''The function of solidarity and its normative implications.'' Ethics & Global Politics, 16(3), 1—19. <nowiki>https://doi.org/10.1080/16544951.2023.2241678</nowiki>; Ferdman, A., & Kohn, M. (Peggy). (2017). The theory and politics of solidarity and public goods. ''Critical Review of International Social and Political Philosophy'', 1—8. <nowiki>https://doi.org/10.1080/13698230.2017.1398856</nowiki></ref> == Solidaritātes jēdziens sociālajās zinātnēs == Solidaritātes jēdziens visbiežāk tiek saistīts ar franču sociologu Emilu Dirkemu (''David Émile Durkheim''), kurš ar to izprata drīzāk sociāli vispārīgus principus, kas skaidro savstarpēju attiecību starp indivīdiem pastāvēšanu (izšķirot starp mehānisko un organisko solidaritāti).<ref>Vilks, Andris. ''Pasaules sociologi vārdnīca''. Rīga: Drukātava, 2007. 31-2.lpp.; Tiryakian, E. A. (2009). Emile Durkheim’s Matrix. No ''For Durkheim: Essays in historical and cultural sociology''. Ashgate. pp.36.</ref> Pētniecībā solidaritāti lielākoties nošķir no [[saliedētība]]s, kuru lieto attiecībā pret sociālām grupām, solidaritāti izprotot kā vienu no saliedētību veidojošajiem elementiem (lai arī abu attiecību noteikšanā piedāvāti dažādi varianti).<ref>Spicker, P. (2014). Cohesion, Exclusion and Social Quality. ''International Journal of Social Quality'', ''4''(1). <nowiki>https://doi.org/10.3167/IJSQ.2014.040107</nowiki>; Dragolov, G., Ignácz, Z. S., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). ''Social Cohesion in the Western World''. Springer International Publishing. pp.21. <nowiki>https://doi.org/10.1007/978-3-319-32464-7</nowiki></ref> Solidaritāti izprot arī kā indivīdu gatavību palīdzēt vai sniegt atbalstu citiem, nesagaidot tūlītēju atlīdzību, taču plašākā nozīmē to lieto, lai apzīmētu tādu attiecību starp indivīdiem pastāvēšanu, kas veicina savstarpēju labklājību.<ref>Beer, P. de, & Koster, F. (2009). ''Sticking together or falling apart? Solidarity in an era of individualization and globalization''. Amsterdam University Press. pp.15.</ref> Solidaritāte paredz normatīvu satvaru, kurā indivīda rīcība, līdz ar tās nolūku, ir vērtējama attiecībā pret kādas sociālās grupas pastāvēšanai vispārīgi būtiskiem faktoriem.<ref>Nisbet, R. A. (1970). The social bond: An introduction to the study of society. Knopf.; Tiryakian, E. A. (2009). Emile Durkheim’s Matrix. No ''For Durkheim: Essays in historical and cultural sociology''. Ashgate. pp.37</ref> Ņemot vērā, ka Dirkema solidaritātes jēdziens tiek izmantots gan socioloģijā, gan politoloģijā, gan arī citās sociālajās zinātnēs, pastāv dažādi veidi, kā formulēt nošķīrumu starp solidaritātes jēdzienā ietvertajiem elementiem, proti, rīcību (vai attieksmi), un, iepretim, nozīmi, kas tai piemīt kādā sociālā grupā.<ref>Hechter, M. (1988). Principles of Group Solidarity: Principles of Group Solidarity. University of California Press.; Markovsky, B., & Lawler, E. J. (1994). ''A new theory of group solidarity''.; Scholz, S. J. (2008). ''Political solidarity''. Penn State Press.</ref> Solidaritāti izšķir no empātijas, labdarības vai, piemēram, humanitārās palīdzības sniegšanas, kuru raksturs ir selektīvs (nosakot konkrētu tās saņēmēju), kamēr solidaritātes izjūta attiecas uz visiem, kas pieder pie konkrētās sociālās grupas.<ref>Nicholls, W., Uitermark, J., & Van Haperen, S. (2021). Dynamics of Distinction and Solidarity within Social Movements: Explaining Relations between Privileged and Underprivileged Groups in the U.S. Immigrant Rights Movement. ''Sociological Perspectives'', ''64''(6), 1104—1121. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0731121421990067</nowiki>; Lahusen, C., & Grasso, M. (2018). Solidarity in Europe—European Solidarity: An Introduction. No C. Lahusen & M. T. Grasso (Red.), ''Solidarity in Europe'' (lpp. 1—18). Springer International Publishing. <nowiki>https://doi.org/10.1007/978-3-319-73335-7_1</nowiki>; Chant, S. R. (2023). Solidarity and Theories of Collective Action. ''Rivista di estetica'', ''82'', 106—122. <nowiki>https://doi.org/10.4000/estetica.12144</nowiki></ref> Solidaritātei piemīt atgriezeniskums — atbalsts tiek sniegts, sniedzējam pieņemot, ka arī viņam tas tiktu sniegts.<ref>Saracino, D. (2024). Understanding solidarity in the European Union: An analytical framework. ''Theory and Society'', ''53''(5), 1093—1118. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11186-024-09566-3</nowiki></ref> Politoloģijā Dirkema solidaritātes jēdziens skatīts, izšķirot subjektīvo un ētisko dimensiju, lai formulētu līdzdalības demokrātiskos procesos koncepciju,<ref>Skatīt: Foa, R. S., & Mounk, Y. (2016). The Democratic Disconnect. Journal of Democracy, 27(3), 5—17. <nowiki>https://doi.org/10.1353/jod.2016.0049</nowiki></ref> kurai ir normatīvs svars (attiecībā pret indivīdu rīcību) un kurā saglabāts (un paplašināts) humānisma nojēgums.<ref>Wilde, L. (2007). The Concept of Solidarity: Emerging from the Theoretical Shadows? ''The British Journal of Politics and International Relations'', ''9''(1), 171—181. <nowiki>https://doi.org/10.1111/j.1467-856x.2007.00275.x</nowiki>; starptautisko attiecību teoriju kontekstā skatīt: Weber, M. (2007). The concept of solidarity in the study of world politics: Towards a critical theoretic understanding. ''Review of International Studies'', ''33''(4), 693—713. <nowiki>https://doi.org/10.1017/S0260210507007735</nowiki></ref> Pētnieciskajā literatūrā solidaritātes jēdziens lietots arī kolektīvās rīcības teorijas kontekstā, izšķirot indivīdu no kolektīva (un koncentrējoties uz solidaritātes kā rīcības nozīmi).<ref>Chant, S. R. (2023). Solidarity and Theories of Collective Action. ''Rivista di estetica'', ''82'', 106—122. <nowiki>https://doi.org/10.4000/estetica.12144</nowiki></ref> Līdzīgi šis nošķīrums formulēts arī politisko un sociālo kustību kontekstā, pētot ekonomiskās vienlīdzības jautājumus un izšķirot indivīdu emocionālo saikni no sociāli noteiktas uzvedības.<ref>Nicholls, W., Uitermark, J., & Van Haperen, S. (2021). Dynamics of Distinction and Solidarity within Social Movements: Explaining Relations between Privileged and Underprivileged Groups in the U.S. Immigrant Rights Movement. ''Sociological Perspectives'', ''64''(6), 1104—1121. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0731121421990067</nowiki></ref> Solidaritātes jēdziens socioloģijas un politoloģijas pētījumos lietots, iekļaujot nošķīrumus, kā, piemēram, rīcība (kā subjektīva solidaritātes izpausme) un tās ētiskais satvars.<ref>Beer, P. de, & Koster, F. (2009). ''Sticking together or falling apart? Solidarity in an era of individualization and globalization''. Amsterdam University Press. pp.16.; Lahusen, C., & Grasso, M. (2018). Solidarity in Europe—European Solidarity: An Introduction. No C. Lahusen & M. T. Grasso (Red.), ''Solidarity in Europe.'' Springer International Publishing. 1-18.lpp. <nowiki>https://doi.org/10.1007/978-3-319-73335-7_1</nowiki></ref> Solidaritātes jēdziens tiek lietots arī krīzes situāciju analīzēs, pievēršoties kontekstuāli relatīvam indivīdu solidaritātes izjūtas kāpinājumam vai iztrūkumam.<ref>Tiryakian, E. A. (2009). For Durkheim: Essays in historical and cultural sociology. Ashgate. pp.11, 27-31; Nicholls, W., Uitermark, J., & Van Haperen, S. (2021). Dynamics of Distinction and Solidarity within Social Movements: Explaining Relations between Privileged and Underprivileged Groups in the U.S. Immigrant Rights Movement. ''Sociological Perspectives'', ''64''(6), 1104—1121. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0731121421990067</nowiki></ref> Solidaritātes jēdziens tiek lietots ne tikai attiecībā pret sabiedrību vai kopienu, bet arī dažāda veida, tostarp nenoturīgu un ''ad hoc'' sociālo grupu gadījumā; to izmanto, analizējot notikumu vai īsā laika nogrieznī reģistrējamu izmaiņu ietekmi uz indivīdu savstarpējo attiecību veidošanos, piemēram, pētot informācijas tehnoloģiju attīstības ietekmi uz ģeogrāfiski attālu sociālo grupu solidaritātes veidošanos, reaģējot uz politiskiem notikumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem.<ref>Bela, Baiba, Ieva Ozola, Līga Rasnača, Endija Rezgale-Straidoma, Vita Roga-Vailza, un Aiga Romāne-Meiere. ''Sociālā darba vārdnīca''. LU Akadēmiskais apgāds, 2023. <nowiki>https://doi.org/10.22364/sdtv.23</nowiki>. 445.lpp; Sales, A. & International Sociological Association (Red.). (2012). ''Sociology today: Social transformations in a globalizing world'' (Online-Ausg). SAGE. pp.240.</ref> == Solidaritātes jēdziena izpratne politikā == Solidaritātes jēdziens var pārklāties ar saliedētības jēdzienu,<ref>Spicker, P. (2014). Cohesion, Exclusion and Social Quality. ''International Journal of Social Quality'', ''4''(1). <nowiki>https://doi.org/10.3167/IJSQ.2014.040107</nowiki>; Novy, A., Swiatek, D. C., & Moulaert, F. (2012). Social Cohesion: A Conceptual and Political Elucidation. ''Urban Studies'', ''49''(9), 1873—1889. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0042098012444878</nowiki>; Wilde, L. (2007). The Concept of Solidarity: Emerging from the Theoretical Shadows? ''The British Journal of Politics and International Relations'', ''9''(1), 171—181. <nowiki>https://doi.org/10.1111/j.1467-856x.2007.00275.x</nowiki>; Paskov, M., & Dewilde, C. (2012). Income inequality and solidarity in Europe. ''Research in Social Stratification and Mobility'', ''30''(4), 415—432. <nowiki>https://doi.org/10.1016/j.rssm.2012.06.002</nowiki></ref> taču tie lielākoties tiek nošķirti: ar pirmo tiek domāta indivīda attieksme vai rīcība attiecībā pret tās motivāciju vai mērķi, savukārt ar otro — sociālai grupai piemītošu faktoru raksturu (neizslēdzot, ka solidaritāti iespējams noteikt kā šādu īpašību).<ref>Tiryakian, E. A. (2009). Situating Durkheim’s Sociology of Work. No ''For Durkheim: Essays in historical and cultural sociology''. Ashgate.; Greaney, V. (2012). Textbooks, Respect for Diversity, and Social Cohesion. No E. Roberts-Schweitzer (Red.), ''Promoting Social Cohesion through Education: Case Studies and Tools for Using Textbooks and Curricula''. World Bank. pp.47.; Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). ''Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization''. Palgrave Macmillan. pp.7.</ref> Šādi abu jēdzienu attiecības tiek nereti izprastas arī politikas plānošanas un īstenošanas kontekstā,<ref>Czirfusz, M. (2021). The concept of solidarity in cohesion policies of the European Union and Hungary. ''Environment and Planning C: Politics and Space'', ''39''(5), 919—937. <nowiki>https://doi.org/10.1177/2399654420971636</nowiki>; Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). ''Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar''. Springer International Publishing. pp.6.</ref> arī normatīvajos tiesību aktos, tostarp Latvijas Republikas Satversmē,<ref>Papildus skatīt Šveices Konfederācijas konstitūcijas preambulu un Eiropas Savienības pamattiesību hartas preambulu</ref> kur (kopš 2014. gada) solidaritāte minēta kā viens no saliedētas sabiedrības pamatiem: “Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats.”<ref>Latvijas Republikas Satversme. <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/57980</nowiki></ref> Solidaritātes jēdziens Satversmes ievadā,<ref>Komentāros par “solidaritātes” nozīmi Satversmes ievadā atzīmēts, ka tas “norāda uz mērķi novērst sabiedrības noslāņošanos un materiālo nevienlīdzību neatstāt pašplūsmā”. Skatīt: Balodis R. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi.</ref> kā arī sabiedrības saliedētības politikas plānošanas dokumentos lietots vairākkārt, ar to izprotot saliedētības jēdzienam (kā plašākam) pakārtotu indivīda izjūtu, piemēram, kā tas formulēts pie izpratnes par kopējo labumu, kas ir “iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsoniskā/politiskā līdzdalība”.<ref>Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/320841</nowiki>; Ministru kabineta 2018. gada 18. jūlija rīkojums Nr. 345 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu 2019.—2020. gadam". <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/300483</nowiki>; par solidaritātes jēdzienu tiesību kontekstā skatīt: Šķiņķis M. Solidaritāte. Jurista Vārds, 15.02.2022., Nr. 7 (1221), 86.-87.lpp.</ref> == Dirkema solidaritātes jēdziens == Sekojot Dirkema domai, sabiedrības pamatā ir organizēts indivīdu kopums, kuriem piemīt kopīga apziņa, un to veido savstarpējo attiecību rezultātā radušies kolektīvie priekšstati jeb sociālie fakti.<ref>Vilks, Andris. Pasaules sociologi vārdnīca. Rīga: Drukātava, 2007. 31-2.lpp; Durkheim, E. (1960). ''The Division of Labor In Society'' (G. Simpson, Tulk.). The Free Press. pp.64-9.</ref> Solidaritātes jēdziens, kas formulēts Dirkema darbā “Darba dalīšana sabiedrībā”,<ref>Solidaritātes jēdzienam vēlākajos Dirkema darbos netiek piešķirta tik svarīga loma kā “Darba dalīšanā sabiedrībā”. Skatīt: Schiermer, B. (2014). Durkheim’s Concept of Mechanical Solidarity? Where Did It Go? ''Durkheimian Studies / Studes Durkheimiennes'', ''20'', 64—88. JSTOR.</ref> lietots kontekstā ar sabiedrības organizāciju un, līdz ar citiem jēdzieniem, skaidro to, kā un kāpēc indivīdi stājas attiecībās viens ar otru.<ref>Durkheim, E. (1960). ''Op. cit.'' pp.107-10; Thilakarathna, K. A. A. N. (2019). A Critique on the Durkheimian Concept of Solidarity. (IJRISS) Volume III, Issue VI. pp.312.</ref> Solidaritāti Dirkems skata pārmijā ar sabiedrību vēsturiskās veidošanās procesā nosakāmiem faktoriem, tostarp juridisko regulējumu un sociālajām normām, saimniekošanas veidiem un darba dalīšanas organizāciju, iekļaujot arī indivīda un kolektīva mijiedarbības, kā arī sodīšanas veidu un politisko faktoru analīzi.<ref>Durkheim, E. (1960). ''Op. cit.'' pp.3-4, 32-7, 45-6, 124-5; Tiryakian, E. A. (2009). Situating Durkheim’s Sociology of Work. No ''For Durkheim: Essays in historical and cultural sociology''. Ashgate. pp.132.</ref> Dirkems izšķīra starp mehānisko un organisko solidaritāti,<ref>Pastāv arī O. Konta lietots jēdziens “morālā solidaritāte”; skatīt: Volkovs, V. (2024). Etnisko un nacionālo grupu kā morālu kopienu izpratne socioloģiskajā domā: Bernards Jaks un Jirgens Hābermāss. ''Saliedētības izpratnes vektori pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai = Vectors of Cohesion Understanding for the Development of a Civically Active Society : rakstu krājums''. Latvijas Universitātes 82. starptautiskā zinātniskā konference.</ref> attiecinot pirmo uz arhaiskām, savukārt otro uz modernām sabiedrībām.<ref>Schiermer, B. (2014). Durkheim’s Concept of Mechanical Solidarity? Where Did It Go? ''Durkheimian Studies / Studes Durkheimiennes'', ''20'', 64—88. JSTOR; Thijssen, P. (2012). From mechanical to organic solidarity, and back: With Honneth beyond Durkheim. ''European Journal of Social Theory'', ''15''(4), 454—470. <nowiki>https://doi.org/10.1177/1368431011423589</nowiki>; Hawkins, M. J. (1978). Continuity and Change in Durkheim’s Theory of Social Solidarity. ''The Sociological Quarterly'', ''20''(1), 155—164. <nowiki>https://doi.org/10.1111/j.1533-8525.1978.tb01919.x</nowiki>; Khairulyadi, K., Ikramatoun, S., & Nisa, K. (2022). Durkheim’s Social Solidarity and the Division of labour: An Overview. ''Jurnal Sosiologi Agama Indonesia (JSAI)'', ''3''(2), 82—95. <nowiki>https://doi.org/10.22373/jsai.v3i2.1792</nowiki>; Symank, R. (2024). Durkheim’s Empire: The Concept of Solidarity and Its Colonial Dimension. ''American Political Science Review'', 1—14. <nowiki>https://doi.org/10.1017/S0003055424001023</nowiki>; Pickering, W. S. F. (1984). ''Durkheim’s sociology of religion: Themes and theories''. Routledge and K. Paul. pp.349.</ref> Sabiedrībās, kur pastāv mehāniska solidaritāte, darba dalīšana ir rudimentāra, darbs ir orientēts pēc visiem kopīgiem uzdevumiem, un sabiedrības organizācija koncentrējas ap vienotiem tikumiem, normām un simboliem.<ref>Little, W. A. (with Vyain, S.). (2023). ''Introduction to Sociology'' (3rd Canadian edition). BCcampus; Durkheim, E. (1960). ''Op. cit.'' pp.107-10, 152-9.</ref> “Akceptējot mītu, indivīds akceptē tajā iekodētās vērtīborientācijas un līdz ar to akceptē savu piederību grupai”.<ref>Boldāne I. (2006) Latviešu etniskā identitāte un tās loma sabiedrības integrācijas procesā Latvijā. 51.lpp. // Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. ''Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un pārvarēšanas iespējas (etnicitātes, valsts un pilsoniskās sabiedrības mijiedarbības analīze)''. Baltijas Sociālo Zinātņu Institūts & Daugavpils Universitāte. Rīga. [Online PDF]. Retrieved from <nowiki>https://cilvektiesibas.org.lv/site/record/docs/2012/07/12/pretestiba_sabintegr.pdf</nowiki> </ref> Mehāniskas solidaritātes pamatā ir indivīda pakārtotība visiem piemītošai kopīgai izpratnei, kas nodrošina sociālo attiecību noturīgumu, taču līdz ar to arī vienveidīgumu, jo indivīdu savstarpējo attiecību pamatā ir kopīgi uzskati un attieksmes, paradumi un tikumi, no kuriem netiek pieļautas būtiskas novirzes.<ref>Durkheim, E. (1960). ''Op. cit.'' pp.109-10; Durkheim, E. (1972). Forms of social solidarity. No A. Giddens (Red.), ''Emile Durkheim: Selected Writings'' (lpp. 123—140). Cambridge University Press; Cambridge Core. pp. 123 — 140. <nowiki>https://doi.org/10.1017/CBO9780511628085.007</nowiki>; McNeill, F., & Dawson, M. (2014). Social Solidarity, Penal Evolution and Probation. ''British Journal of Criminology'', ''54''(5), 892—907. <nowiki>https://doi.org/10.1093/bjc/azu042</nowiki>; Pickett, J. T., & Baker, T. (2017). Punishment and solidarity? An experimental test of the educative-moralizing effects of legal sanctions. ''Journal of Experimental Criminology'', ''13''(2), 217—240. <nowiki>https://doi.org/10.1007/s11292-017-9287-1</nowiki>; Vilks, Andris. Pasaules sociologi vārdnīca. Rīga: Drukātava, 2007. 31-2.lpp; Cotterrell, R. (2010). ''Émile Durkheim: Justice, morality and politics''. Ashgate.</ref> Sabiedrībās ar organisku solidaritāti savstarpējās attiecības neizslēdz indivīda autonomiju, jo organiskas solidaritātes pamatā ir darba dalīšanas izvēršanās, apmaiņas attiecību primaritāte un indivīdu profesionālā specializēšanās, kas rada savstarpēju paļāvību, neskatoties uz uzskatu daudzveidību.<ref>Durkheim, E. (1960). ''Op. cit.'' pp.111, 391-2; Herzog, L. (2018). Durkheim on Social Justice: The Argument from “Organic Solidarity”. ''American Political Science Review'', ''112''(1), 112—124. Cambridge Core. <nowiki>https://doi.org/10.1017/S000305541700048X</nowiki>; Kivisto, P. (2020). Émile Durkheim: Theorist of Solidarity. No ''The Cambridge Handbook of Social Theory''. Cambridge University Press. pp. 84 — 102. <nowiki>https://doi.org/10.1017/9781316677445.006</nowiki></ref> Tomēr darba dalīšanā balstītu solidaritāti ietekmē saimnieciski apstākļi, piemēram, iespējas nodrošināt pārticību un sociālo mobilitāti, jo, kā argumentē Dirkems, no svara ir ne vien tas, ka indivīdiem ir pieejama kāda noteikta pozīcija, bet gan, ka tā arī ir atbilstoša indivīda spējām.<ref>Durkheim, E. (1960). ''Op. cit.'' pp.353-5, 374-5.</ref> Nepastāvot pietiekamai pārraudzībai un koordinācijai atbilstoši kopīgam mērķim, fragmentācija negatīvi ietekmē solidaritāti, t.i., indivīdu savstarpējās attiecības, kas tādējādi noved pie spriedzes indivīdu vidū.<ref>Durkheim, E. (1960) ''Op. cit.'' pp372, 376, 386-9.</ref> Kā solidaritātes pretstats iespējams stāvoklis, ko Dirkems apzīmē kā anomiju — sabiedrības organizācijas sairumu, vispārēju ētisko orientieru iztrūkumu, kuru raksturo indivīdu rīcības nesaskaņa ar citu indivīdu labklājības veicināšanu, un tā vietā attiecības starp indivīdiem vai sociālajām grupām kļūst antagonistiskas.<ref>Marks, S. R. (1974). Durkheim’s Theory of Anomie. ''American Journal of Sociology'', ''80''(2), 329—363. <nowiki>https://doi.org/10.1086/225803</nowiki>; Mestrovic, S. g, & Brown, H. M. (1985). Durkheim’s Concept of Anomie as Dérèglement. ''Social Problems'', ''33'', 81—99.; Bernburg, J. G. (2019). Anomie Theory. No ''Oxford Research Encyclopedia of Criminology and Criminal Justice''. Oxford University Press. <nowiki>https://doi.org/10.1093/acrefore/9780190264079.013.244</nowiki>; DiCristina, B. (2016). Durkheim’s theory of anomie and crime: A clarification and elaboration. ''Australian & New Zealand Journal of Criminology'', ''49''(3), 311—331. <nowiki>https://doi.org/10.1177/0004865815585391</nowiki>; Tiryakian, E. A. (2009). Situating Durkheim’s Sociology of Work. No ''For Durkheim: Essays in historical and cultural sociology''. Ashgate. pp.134-5; Durkheim, E. (1960). ''Op. cit.'' pp. 44-6, 368, 405-9.</ref> == Skatīt arī == * [[Piederības izjūta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://vppsaliedetiba.lu.lv Projekts "VPP Saliedētība"] [[Kategorija:Tikumi]] by1eemm59xuxqvwbhoxktkrqt9ut9c7 0 605239 4513451 4308235 2026-08-26T18:55:14Z Biafra 13794 4513451 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Prabovo Subjanto | vārds_orģ = ''Prabowo Subianto'' | attēls = Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg | att_izm = 220px | apraksts = Prabovo Subjanto 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 8. [[Indonēzijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2024|10|20|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džoko Vidodo]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|10|17}} | dzim_vieta = {{vieta|Indonēzija|Džakarta}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Prabowo Subianto signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Prabovo Subjanto''' ({{Val|id|Prabowo Subianto}}, dzimis {{Dat|1951|10|17}}) ir [[Indonēzija]]s politiķis, uzņēmējs un atvaļināts armijas [[ģenerālis]]. Kopš 2024. gada Subjanto ir [[Indonēzijas prezidents|Indonēzijas 8. prezidents]]. Pirmo reizi Indonēzijas prezidenta vēlēšanās kandidējis 2014. gadā, zaudējot [[Džoko Vidodo]]. Arī 2019. gada vēlēšanās Subjanto zaudēja Vidodo. Viņa nevēlēšanās atzīt sakāvi radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2019-05-22/jakarta-protests-joko-widodo-re-election-turn-deadly/11138636|title=Six dead, mass arrests as Indonesian election protests turn violent|work=ABC News|access-date=2025-07-15|date=2019-05-22|language=en-AU}}</ref> Tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/indonesia/indonesia-50136600|title=Kabinet Jokowi 2019, Prabowo jadi menteri pertahanan, pengamat militer: Pandangannya 'berbahaya'|work=BBC News Indonesia|access-date=2025-07-15|language=id}}</ref> 2024. gadā ticis ievēlēts par Indonēzijas prezidentu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/asia-pacific/former-special-forces-commander-prabowo-take-up-indonesian-presidency-2024-10-19/|title=Prabowo becomes Indonesia's eighth president, vows to tackle corruption|work=Reuters|access-date=2025-07-15|date=2024-10-20|last=Teresia|first=Ananda|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Indonēzija-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{DEFAULTSORT:Subjanto, Prabovo}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indonēzijas politiķi]] [[Kategorija:Indonēzijas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] l96bi525dt5v2kov51d9nknw72lxi1k 0 605244 4513553 4371319 2026-08-27T04:01:50Z Biafra 13794 4513553 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sigeru Isiba | vārds_orģ = ''石破 茂'' | attēls = Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Sigeru Isiba 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Japānas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2024|10|1|N}} | term_beigas = {{dat|2025|10|21|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Fumio Kisida]] | pēctecis = [[Sanaje Takaiči]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1957|2|4}} | dzim_vieta = {{vieta|Japāna|Tokija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|Liberāli demokrātiskā partija]]<br /><small>(kopš 1997. gada)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 2 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Shigeru Ishiba signature 202410.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Sigeru Isiba''' ({{Val|ja|石破 茂}}, dzimis {{Dat|1957|2|4}}) ir [[Japāna]]s politiķis. No 2024. līdz 2025. gadam Isiba bija [[Japānas premjerministrs]]. Pārstāv [[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|Liberāli demokrātisko partiju]] (LDP). Kopš 1986. gada Isiba ir Japānas Pārstāvju palātas deputāts. No 2007. līdz 2008. gadam bijis valsts aizsardzības ministrs, bet no 2008. līdz 2009. gadam bijis lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības ministrs. Vairākkārt kandidējis uz Liberāli demokrātiskās partijas līdera amatu. Viņam tas izdevās ar piekto reizi, 2024. gadā kļūstot par partijas līderi un Japānas premjerministru. Kļūstot par premjerministru, Isiba nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās LDP partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/live-blog/2024-10-27/japan-election-reaction|title=Ishiba Signals Intention to Remain as Japan PM Despite Party's Election Defeat|website=Bloomberg|access-date=2025-07-15|date=2024-10-28}}</ref> Viņam izdevās izveidot mazākuma valdību, tādējādi saglabājot premjerministra amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/japan-ishiba-policy-us-alliance-security-ef6894f3dc08948deeb7135c1b316b56|title=Embattled Japan leader vows to cooperate with long-ignored opposition in bid to save his government|website=AP News|access-date=2025-07-15|date=2024-11-29|language=en}}</ref> Ārpolitikā Isiba tuvināja Japānu ekonomiski tuvāk [[Ķīna]]i un [[Dienvidkoreja]]i, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] īstenotās [[Protekcionisms|protekcionisma]] politikas dēļ, kā arī turpinājis atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karā ar Krieviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.japantimes.co.jp/news/2025/02/11/japan/politics/ishiba-china-visit-plan/|title=Visit to China by Ishiba from early May under consideration as ties warm|last=Author|first=No|website=The Japan Times|access-date=2025-07-15|date=2025-02-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politika-aizmetnis}} {{Japāna-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Isiba, Sigeru}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Japānas politiķi]] [[Kategorija:Japānas premjerministri]] p21id3owdw3j0e45m4p74dj5zjhx608 0 605263 4513452 4329595 2026-08-26T18:56:38Z Biafra 13794 4513452 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Sojuz-19'' | Nosaukums_orig = ''Союз-19'' | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Sojuz (7K-TM)]]'' | KA sērijas Nr = 75 | Operators = {{URS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|NPO Energija]]'', {{URS}} | Starta_gads = 1975 | Starts = {{dat|1975|7|15|SK}} 12:20:00 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz-U]]'' | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 1 / 5 | Starta_valsts = [[Kazahijas PSR]], {{URS}} | Apkalpe = [[Aleksejs Ļeonovs]]{{br}}[[Valērijs Kubasovs]] | apkalpes attēls = Alexey Leonov and Valeriy Kubasov 1974.jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: Ļeonovs un Kubasovs | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = {{dat|1975|7|21|SK}} 10:50:51 ''[[UTC]]'' | Nolaišanās vieta = [[Kazahijas PSR]] (tagad {{KAZ}}) | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = 5 d 22 h 30 min 51 s | Masa = 6780 kg | Enerģija = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,76° | Periods = 88,53 min | Apoapsīda = 222 km | Periapsīda = 186 km | Apriņķojumi = 96 | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Sojuz-18]]'' | KA_nāk = ''[[Kosmos-772]]'' (nepilotējams){{br}}''[[Sojuz-20]]'' | Pilot. misijas = }} '''''Sojuz-19''''' (''Союз-19'') bija [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]], kas veica ASV un PSRS kopīgu kosmisko lidojumu projektā ''[[Apollo — Sojuz]]''. To orbītā palaida 1975. gada 15. jūlijā, un 17. jūlijā saslēdzās ar kosmosa kuģi ''[[Apollo (ASTP)|Apollo]]''. Abu kuģu apkalpes kopā pavadīja divas dienas, un ''Sojuz'' uz zemes atgriezās 21. jūlijā. Šī misija bija pirmais kopīgais ASV un Padomju Savienības lidojums kosmosā. Tā galvenais mērķis bija simbolizēt abu lielvaru tolaik īstenoto [[Starptautiskā saspīlējuma atslābums|starptautiskā saspīlējuma atslābuma]] politiku, un tas iezīmēja 1957. gadā aizsāktās kosmosa sacensības starp abām lielvarām beigas. Lidojumam izmantoja modificētu kosmosa kuģi ''[[Sojuz (7K-TM)|7K-TM]]'', kas bija aprīkots ar saslēgšanās mezglu ''APAS-75''. == Apkalpe == Kuģa ''Sojuz-19'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! width="50%"|Kosmonauts ! width="5%"| {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} ! width="20%"|Pozīcija ! width="10%"|Lidojums pēc skaita ! width="20%"|Valsts /<br />organizācija |- | [[Aleksejs Ļeonovs]] | ↑↓ | Komandieris | 2. | {{URS}} |- | [[Valērijs Kubasovs]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris | 2. | {{URS}} |} Dublējošā apkalpe: * [[Anatolijs Fiļipčenko]] * [[Nikolajs Rukavišņikovs]] Rezerves apkalpe: * [[Jurijs Romaņenko]] un [[Aleksandrs Ivančenkovs]] * [[Vladimirs Džanibekovs]] un [[Boriss Andrejevs]] == Lidojuma gaita == ''Sojuz-19'' tika palaists {{dat|1975|7|15||bez}} 12:20:00 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 1. starta laukuma 5. palaišanas iekārtas. Tajā pašā dienā 19:50:01 ''UTC'' startēja kosmosa kuģis ''[[Apollo (ASTP)|Apollo]]''. 17. jūlijā 16:09:09 ''UTC'' ''Sojuz-19'' saslēdzās ar kosmosa kuģa ''Apollo'' speciālo saslēgšanās moduli. Tuvošanās un saslēgšanās laikā ''Apollo'' bija "aktīvais" kuģis, bet ''Sojuz'' — "pasīvais". Saslēgšanās modulis kalpoja kā [[slūžu kamera]], jo ''Apollo'' komandmodulī bija skābekļa atmosfēra ar spiedienu 0,35 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]], bet ''Sojuz'' gaisa sastāvs un spiediens bija tāds kā uz Zemes. Kad Aleksejs Leonovs un Valērijs Kubasovs atvēra lūku, viņus saslēgšanās modulī gaidīja [[Tomass Stefords]] un [[Donalds Sleitons]]. Apkalpes locekļi rotācijas kārtībā pārvietojās starp abiem kosmosa kuģiem un veica eksperimentus. Misija ietvēra gan kopīgus, gan atsevišķus zinātniskos eksperimentus. Viņi apmainījās ar karogiem un dāvanām (tostarp koku sēklām, kas vēlāk tika iestādītas abās valstīs), parakstīja sertifikātus, apmeklēja viens otra kuģus, kopā ēda un sarunājās viens otra valodās. 19. jūlijā 12:03:20 ''UTC'' ''Sojuz-19'' atvienojās no ''Apollo'', un 12:33:39 ''UTC'' atkārtoti saslēdzās ar to. Šoreiz ''Sojuz'' bija "aktīvais" kuģis. 19. jūlijā 15:26:12 ''UTC'' ''Sojuz'' pēdējo reizi atvienojās no ''Apollo''; abi kuģi bija pietauvoti kopumā 46 stundas un 47 minūtes. 21. jūlijā 10:10:21 ''UTC'' ''Sojuz-19'' iedarbināja dzinēju, lai veiktu bremzēšanas manevru. Nolaižamais aparāts 10:50:51 ''UTC'' nosēdās Kazahijas PSR 87 km uz ziemeļaustrumiem no [[Arkalika]]s. Lidojuma ilgums bija 5 dienas 22 stundas 30 minūtes. == Ārējās saites == * [https://www.spacefacts.de/mission/english/soyuz-19.htm Soyuz 19] spacefacts.de * [http://www.astronautix.com/s/soyuz19astp.html Soyuz 19 (ASTP)] Mark Wade, Encyclopedia Astronautica * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/soyuz_7k-tm.htm Soyuz 16, 19 (7K-TM, 11F615A12)] Gunter Dirk Krebs, Gunter's Space Page {{1975. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Sojuz kosmosa kuģi]] [[Kategorija:Sojuz pilotējamie lidojumi]] lrh52etqjda9bg08odndheb84xnohqo 0 605301 4513555 4324610 2026-08-27T04:06:39Z Biafra 13794 4513555 wikitext text/x-wiki {{vēsturiska objekta infokaste | name = Tallinas pilsētas mūri | native_name = ''Tallinna linnamüür'' | image = Tornide väljak 2014.jpg | caption = Tallinas pilsētas mūri | locmapin = | location = {{vieta|Igaunija|Tallina}} | area = | architect = | architecture = [[viduslaiki|viduslaiku]] [[aizsardzības mūri|pilsētas mūri]] | governing_body = | owner = | elevation = | height = | beginning_label = | beginning_date = | formed = | founded = 13. gadsimtā | built = | built_for = }} '''Tallinas pilsētas mūri''' ({{val|et|Tallinna linnamüür}}, {{val|de|Revaler Stadtbefestigung}}) ir [[viduslaiki|viduslaiku]] [[aizsardzības mūri|pilsētas mūri]], kas uzcelti ap [[Tallina]]s pilsētu [[Igaunija|Igaunijā]]. Mūris sastāv no nocietinājumu sienām un torņiem un ieskauj [[Tallinas vecpilsēta]]s apakšējo daļu. Vislabāk saglabājusies ir mūra ziemeļrietumu daļa. Tallinas [[Domkalns]] ir atsevišķs nocietinājums, kura galvenā daļa ir [[Domkalna pils]]. == Vēsture == Aizsardzības sienu un torņu būvniecība ap viduslaiku pilsētu sākās 13. gadsimtā, kad mūsdienu Igaunijas zemes piederēja [[Dānija]]i. Pirmo mūri ap Tallinu 1265. gadā pavēlēja uzcelt Dānijas karaliene [[Margrēte Sambirija]], kā rezultātā mūris ieguva savu nosaukumu — "Margrētes mūris". Šis mūris bija nedaudz zemāks par 5 metriem un aptuveni 1,5 metrus biezs pie pamatnes.<ref>Andriy Ksenofontov, [http://www.epl.ee/?artikkel Wall Street ...] Estonian Times, 15 August 2002</ref> Kopš tā laika tas ir vairākas reizes paplašināts un nostiprināts. Mūri un daudzie vārti lielākoties ir saglabājušies līdz mūsdienām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc [[Tallinas vecpilsēta]]i piešķirts [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statuss. Mūrus paplašināja 14. gadsimtā, un Tallinas iedzīvotājiem bija jāiet sardzē, kas nozīmēja valkāt bruņas un demonstrēt gatavību stāties pretī iebrucējiem.<ref name=bousfield>{{grāmatas atsauce|last=Bousfield|first=Jonathon|title=The Rough Guide to Estonia, Latvia & Lithuania p.71|year=2011|pages=392|url=https://books.google.com/books?id=kGTCuUxrdKoC&q=Tallinn+city+wall|isbn=9781848368880}}</ref> Vecākie no mūriem un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās 1310. gadā dāņa Johanesa Kannes vadībā, un līdz tam laikam pilsētas teritorija jau bija ievērojami paplašinājusies. Iespējams, ka līdz 1355. gadam pilsētas teritorijas apjošana ar mūriem bija pabeigta, mūru perimetrā tika uzcelti 11 torņi, no kuriem 6 bija ar vārtiem. Būvniecība turpinājās 15. gadsimtā, līdz 1413. gadam bija uzcelti 27 torņi, kas sākotnēji bija taisnstūrveida, un tikai vēlāk ieguva savu pašreizējo formu. Vēl vienu nocietinājumu rekonstrukciju pabeidza 1520. gados un tie ir ļoti labi saglabājušies līdz pat mūsdienām. Līdz 16. gadsimta beigām bija uzcelti 26 torņi, no kuriem 18 ir saglabājušies. Mūri bija līdz 8 metru augstumam un 2,85 metru biezumam. Gar mūra iekšējās daļas apakšu stiepās [[arkāde]]. Pilsētas nocietinājumu būvmateriāls bija vietējais pelēkais slāņveida [[kaļķakmens]]. 15. un 16. gadsimtā, attīstoties [[artilērija]]i, mūru torņus paaugstināja un tajos ierīkoja [[lielgabals|lielgabalu]] ligzdas. Cietokšņa augstākais tornis ir [[Garais Hermanis]] (45,6 metri), masīvākais ir četrstāvu [[Resnā Margarēta]] [[Lielie jūras vārti|Lielo jūras vārtu]] kompleksā (diametrs — 24 metri, pirmā stāva sienu biezums — 4,7 metri). [[Tallina|Rēveles]] viduslaiku nocietinājumu būvniecība noslēdzās ar [[Lurenburgas tornis|Lurenburgas torņa]] (pēc 1554. gada, nav saglabājies) uzcelšanu dienvidaustrumos no [[Karjas vārti]]em. 1857. gadā Rēveli izslēdza no cietokšņu saraksta, bet nocietinājumus, kas jau bija zaudējuši savu aizsardzības nozīmi, sāka pakāpeniski nojaukt. Pirmos nojauca Karjas vārtus (1849. gadā) un [[Mūķeņu vārti|Mūķeņu vārtus]] (1868. gadā). 1870. gadā Rēveles pilsētas dome pauda viedokli, ka no visiem pilsētas nocietinājumiem tikai Lielie jūras vārti, [[Harju vārti]], [[Pikjalgas vārti]] un [[Viru vārti]] ir saglabāšanas vērti. Pārējie to pašreizējā veidolā nebija saglabāšanas vērti un tikai traucēja satiksmei. Pilsētai nebija nekādas intereses saglabāt pilsētas nocietinājumu mūri ap tiem, un jo ātrāk šie mūri tiktu nojaukti, jo labāk satiksmei.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Loewenschede torni ajalugu |url=http://www.asuurkeraamika.ee/est-torn.html |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170203192445/http://www.asuurkeraamika.ee/est-torn.html }}</ref> Tomēr Harju vārtus nojauca, 1888. gadā demontēja vienu no Viru vārtu torņiem (palika tikai divi [[vārtu tornis|vārtu torņi]]), mūra posmu starp Viru un Suur-Karja ielām gandrīz pilnībā nojauca, un atbrīvotajā teritorijā tika uzcēla civilās ēkas. Pēc plānošanas uz bastioniem izveidoja parkus ([[Toomparks]], [[Hirves parks]]) un no aizsardzības grāvjiem saglabāja tikai atsevišķus fragmentus ([[Šnelli dīķis]]). 1969.—1970. gados tika veikti restaurācijas darbi, un atjaunoti torņu oriģinālie elementi. == Pilsētas mūru objekti == {| class="wikitable" !Nosaukums !Attēls !Piezīmes !Koordinātas |- |[[Garās kājas vārtu tornis]]<br />(''Pika jala väravatorn'') || [[Attēls:Calle Pikk Jalg (Pierna larga), Tallin, Estonia, 2012-08-05, DD 03.JPG|150px]] || || {{coord|59|26|15.87|N|24|44|34.33|E|type:landmark_region:EE|name=Pika jala väravatorn}} |- |[[Tornis aiz nabagmājas]]<br />(''Seegitagune torn'') || [[Attēls:Koortikits.jpg|150px]] || Nojaukts 19. gadsimtā, attēlā redzama torņa atrašanās vieta|| |- |Tornis aiz pirts<br />(''Saunatagune torn'') || [[Attēls:Saunatagune torn2.jpg|150px]] || Uzcelts 15. gadsimta beigās, daļēji saglabājies || |- |[[Mūķeņu vārti]]<br />(''Nunnavärav'') || [[Attēls:Buddeus Nunnevärav.jpg|150px]] || Nojaukti 1868. gadā || |- |[[Mūķeņu tornis]]<br />(''Nunnatorn'') || [[Attēls:Plaza de la Torre, Tallinn, Estonia, 2012-08-05, DD 16.JPG|150px]] || Uzcelts 1460. gadā cita torņa vietā || {{coord|59|26|21.41|N|24|44|32.55|E|type:landmark_region:EE|name=Nunnatorn}} |- |Klostera vārti<br />(''Kloostrivärav'') || [[Attēls:Plaza de la Torre, Tallinn, Estonia, 2012-08-05, DD 32.JPG|150px]] || Uzcelti 19. gadsimtā || {{coord|59|26|22.01|N|24|44|32.51|E|type:landmark_region:EE|name=Kloostrivärav}} |- |[[Pirts tornis]]<br />(''Saunatorn'') || [[Attēls:Saunatorn, 23. juuli 2011.jpg|150px]] || Uzcelts 1371.—1372. gados || {{coord|59|26|22.63|N|24|44|32.49|E|type:landmark_region:EE|name=Saunatorn}} |- |[[Zelta kājas tornis]]<br />(''Kuldjala torn'') || [[Attēls:Tallinn Town Wall Mai 2008 2.jpg|150px]] || Uzcelts 1311.—1320. gados, pārbūvēts 1371.—1372., 1422. un 1610. gados || {{coord|59|26|24.11|N|24|44|33.25|E|type:landmark_region:EE|name=Kuldjala torn}} |- |[[Tornis aiz mūķenēm]]<br />(''Nunnadetagune torn'') || [[Attēls:Plaza de la Torre, Tallinn, Estonia, 2012-08-05, DD 30.JPG|150px]] || Mūsdienās ir viena celtne ar vēlāk piebūvēto namu || {{coord|59|26|25.39|N|24|44|34.27|E|type:landmark_region:EE|name=Nunnadetagune torn}} |- |[[Tornis Loewenschede|Tornis ''Loewenschede'']]<br />(''Loewenschede torn'') || [[Attēls:Plaza de la Torre, Tallinn, Estonia, 2012-08-05, DD 10.JPG|150px]] || Uzcelts 1373. gadā, pārbūvēts 1456. gadā; mūsdienās savienots ar vēlāk piebūvēto namu || {{coord|59|26|26.18|N|24|44|35.99|E|type:landmark_region:EE|name=Loewenschede torn}} |- |Lipes tornis<br />(''Lippe torn'') || || nojaukts || |- |Pasāža blakus Lipes tornim || [[Attēls:Kaarkäik linnamüüris Lippe torni kõrval.JPG|150px]] || Uzcelta 1933. gadā || {{coord|59|26|26.5|N|24|44|38.85|E|type:landmark_region:EE|name=passage}} |- |[[Virves kalna tornis]]<br />(''Köismäe torn'') || [[Attēls:All-linna kindlustused7.JPG|150px]] || Uzcelts 1360. gadā, pārbūvēts 1436.—1437. gados, mūsdienu augstumu ieguva 1520. gadā || {{coord|59|26|27.4|N|24|44|41.67|E|type:landmark_region:EE|name=Köismäe torn}} |- |Mūris Sūrtuki ielā || [[Attēls:Tallin city wall.jpg|150px]] || Uzcelts 19. gadsimtā || {{coord|59|26|28.24|N|24|44|43.48|E|type:landmark_region:EE|name=breakthrough}} |- |[[Plates tornis]]<br />(''Plate torn'') || [[Attēls:Plate torn 2011-05-21.JPG|150px]] || Uzcelts 15. gadsimta beigās || {{coord|59|26|28.63|N|24|44|43.98|E|type:landmark_region:EE|name=Plate torn}} |- |[[Epinga tornis]]<br />(''Eppingi torn'') || [[Attēls:Eppingi torn 2010-02-01.JPG|150px]] || || {{coord|59|26|29.82|N|24|44|46.2|E|type:landmark_region:EE|name=Eppingi torn}} |- |[[Tornis aiz Grusbekes]]<br />(''Grusbeke-tagune torn'') || [[Attēls:Grusbeke-tagune torn 2010-08-11.JPG|150px]] || || {{coord|59|26|31.22|N|24|44|48.62|E|type:landmark_region:EE|name=Grusbeke-tagune torn}} |- |[[Rentena tornis]]<br />(''Renteni torn'') || [[Attēls:Renteni torn.jpg|150px]] || Saglabājusies tikai torņa apakšējās daļās iekšpuse, kas mūsdienās iekļauta viesnīcas ēkā || |- |[[Tornis aiz Vulfarda]]<br />(''Wulfardi-tagune torn'') || [[Attēls:Tallinn - Wulfgardi-tagune Tower.jpg|150px]] || Saglabājusies torņa apakšējā daļa || {{coord|59|26|32.3|N|24|44|53.97|E|type:landmark_region:EE|name=Wulfgardi-tagune torn}}} |- |[[Lielie jūras vārti]]<br />(''Suur Rannavärav'') || [[Attēls:Tallinn old town gate.jpg|150px]] || Saglabājušies ārējie vārti ar sargtorni (16. gadsimts), iekšējie (vecie) vārti četrstūra tornī nav saglabājušies || {{coord|59|26|33.23|N|24|44|57.44|E|type:landmark_region:EE|name=Suur Rannavärav}} |- |[[Resnā Margarēta]]<br />(''Paks Margareeta'') || [[Attēls:Fat Margrets Cannon Tower.jpg|150px]] || || {{coord|59|26|33.3|N|24|44|58.72|E|type:landmark_region:EE|name=Paks Margareeta}} |- |[[Stoltinga tornis]]<br />(''Stoltingi torn'') || [[Attēls:Stoltingi torn 2013.jpg|150px]] || || {{coord|59|26|31.78|N|24|44|58.62|E|type:landmark_region:EE|name=Stoltingi torn}} |- |[[Tornis aiz Hatorpes]]<br />(''Hattorpe-tagune torn'') || [[Attēls:Hattorpe-tagune torn.JPG|150px]] || Daļa no torņa pārbūvēta 19. gadsimtā || {{coord|59|26|29.5|N|24|44|57.6|E|type:landmark_region:EE|name=Hattorpe-tagune torn}} |- |Tornis pie mūsdienu Krievu baznīcas || || nojaukts || |- |Mazie jūras vārti<br />(''Väike Rannavärav'') || || nojaukti || |- |[[Brēmenes tornis]]<br />(''Bremeni torn'') || [[Attēls:Bremeni torn 20081212 by Ahsoous.jpg|150px]] || || {{coord|59|26|21.86|N|24|44|57|E|type:landmark_region:EE|name=Bremeni torn}} |- |[[Brēmenes pasāža]]<br />(''Bremeni käik'') || [[Attēls:Bremeni käik.JPG|150px]] || Uzcelta 19. gadsimtā || {{coord|59|26|21.54|N|24|44|57.15|E|type:landmark_region:EE|name=Bremeni käik}} |- |[[Tornis aiz mūkiem]]<br />(''Munkadetagune torn'') || [[Attēls:Munkadetagune torn 2011-05-21.JPG|150px]] || || {{coord|59|26|18.46|N|24|44|58.89|E|type:landmark_region:EE|name=Munkadetagune torn}} |- |[[Helemana tornis]]<br />(''Hellemani torn'') || [[Attēls:Calle Uus, Tallin, Estonia, 2012-08-05, DD 07.jpg|150px]] || || {{coord|59|26|15.15|N|24|44|59.82|E|type:landmark_region:EE|name=Hellemanni torn}} |- |[[Viru vārti]]<br />(''Viru värav'') || [[Attēls:Viru Gate 1.jpg|150px]] || Nojaukti 1843. gadā, saglabājušies tikai pirmsvārtu sargtorņi (1454. gads) || {{coord|59|26|11.87|N|24|45|1.31|E|type:landmark_region:EE|name=Viru värav}} |- |[[Hinkes tornis]]<br />(''Hinke torn'') || [[Attēls:Tallinn, vez.jpg|150px]] || || {{coord|59|26|9.55|N|24|44|57.98|E|type:landmark_region:EE|name=Hinke torn}} |- |[[Velna mātes tornis]]<br />(''Düvelsmoderi torn'' / ''Kuradiema torn'') || [[Attēls:C Buddeus Kuradiema torn.jpg|150px]] || Nojaukts 1882. gadā || |- |[[Lurenburgas tornis]]<br />(''Lurenburgi müüritorn'') || || Uzcelts 1538.—1554. gados, nojaukts 1767. gadā paplašinot bastionu sistēmu || |- |[[Karjas vārti]]<br />(''Karjavärav'') || || Uzcelti 1456. gadā, nojaukti 1849. gadā, lai paplašinātu ielas; caur vārtiem dzina lopus ganībās || |- |[[Asauves tornis]]<br />(''Assauwe torn'') || [[Attēls:Assauwe torn Myyrivahe tänaval, vaade Harju tänava poolt, 8. august 2011.jpg|150px]] || || {{coord|59|26|5.61|N|24|44|43.33|E|type:landmark_region:EE|name=Assauwe torn}} |- |[[Harju vārti]]<br />(''Harju värav'') || [[Attēls:Harju värav, 1863.JPG|150px]] || Pieminēti 1361. gadā, no 1448. līdz 1453. gadam uzcelti otri priekšvārti; 1862. gadā priekšvārti nojaukti, bet 1875. gadā nojaukti arī galvenie vārti || {{coord|59|26|4.74|N|24|44|37.53|E|type:landmark_region:EE|name=Harju värav}} |- |[[Kazu tornis]]<br />(''Kitsetorn'') || || Pārbūvēts || |- |''[[Kiek in de Kök]]'' || [[Attēls:Kiek in de kök 3015.jpg|150px]] || Celtniecība uzsākta 1475. gadā || {{coord|59|26|5.14|N|24|44|29|E|type:landmark_region:EE|name=Kiek in de Kök}} |- |[[Jaunavas tornis (Tallina)|Jaunavas tornis]]<br />(''Neitsitorn'') || [[Attēls:Neitsitorn, Tallinn.JPG|150px]] || || {{coord|59|26|6.8|N|24|44|27.51|E|type:landmark_region:EE|name=Neitsitorn}} |- |[[Staļļa tornis]]<br />(''Tallitorn'') || [[Attēls:OldCity GuardTowerPark.JPG|150px]] || || |{{coord|59|26|8.43|N|24|44|26.91|E|type:landmark_region:EE|name=Tallitorn}} |- |Eja no [[Domkalns|Domkalna]] uz [[Dānijas karaļa dārzs|Dānijas karaļa dārzu]]<br />(''Läbimurre Toompealt Taani kuninga aeda'') || [[Attēls:Värav linnamüüris Taani kuninga aeda.JPG|150px]] || || {{coord|59|26|8.9|N|24|44|27.14|E|type:landmark_region:EE|name=breakthrough}} |- |[[Īsās kājas vārtu tornis]]<br />(''Lühikese jala väravatorn'') || [[Attēls:Lühikese Jala väravatorn.JPG|150px]] || || {{coord|59|26|10.01|N|24|44|28.15|E|type:landmark_region:EE|name=Lühikese jala väravatorn}} |- |Doma vārti<br />(''Toomvärav'') || [[Attēls:C Buddeus Toomvärav.jpg|150px]] || Nojaukti 1860. gadā|| |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Tallinas apskates objekti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Tallinā]] [[Kategorija:Tallinas vecpilsēta]] 8u6okskk4fvxkqnu11vtbyme8gduwoc 0 605334 4513557 4409706 2026-08-27T04:20:10Z Biafra 13794 4513557 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Preses izdevuma infokaste | title = New York Post | image_file = New York Post.svg | image_size = | image_caption = | editor = [[Kīts Pūls]] | staff_writer = | frequency = pirmdiena — svētdiena | category = dienas laikraksts | company = ''[[News Corp]]'' | firstdate = 1801. gadā | country = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | language = [[angļu valoda]] | website = [https://nypost.com/ nypost.com] | issn = 1090-3321 }} '''''New York Post''''' ir [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]], kas tika dibināts [[1801. gads|1801. gadā]]. To izveidoja [[ASV]] pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]. Šobrīd tas ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem ASV. Laikraksts izceļas ar tabloīda formātu, sensacionāliem virsrakstiem un populārās kultūras aptvērumu. Vidējais ''New York Post'' metiens pārsniedz 400 000 eksemplāru darba dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.statista.com/statistics/272789/circulation-of-the-top-daily-newspapers-in-the-us/ |title=Top 10 daily newspapers in the U.S. |accessdate=2025. gada 16. jūlijā}}</ref> ''New York Post'' pieder ''[[News Corp]]'', ko kontrolē uzņēmējs [[Rūperts Mērdoks]]. Papildus drukātajam izdevumam ''New York Post'' piedāvā plašu interneta saturu, tostarp sadaļas par ziņām, slavenībām, sportu, biznesu un dzīvesstilu. Neskatoties uz kritiku par tā sensacionālo pieeju, laikraksts spēlē nozīmīgu lomu ASV mediju ainavā un bieži ietekmē sabiedrisko diskusiju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Laikraksti angļu valodā]] [[Kategorija:Tabloīdi]] ngpmil63o4b9o7jsj4qgqxp8xdj74yi 0 605337 4513558 4310001 2026-08-27T04:23:09Z Biafra 13794 4513558 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | succession = [[Francijas karalis]] (titulārs) | moretext = Pretendentu statusā | image = Étienne_Neurdein_-_Comte_de_Chambord_(chiffre_de_trois_quarts_ca_1870).jpg | caption = | alt = | reign = 1830. gada 2. augusts – 1883. gada 24. augusts (titulārs) | coronation = Nekronēts | cor-type = | predecessor = [[Šarls X]] | successor = [[Žans, Parīzes grāfs]] (kā pretendents) | reg-type = | regent = | birth_date = {{dat|1820|9|29}} | full name = Anrī Šarls Ferdinands Marī Djē D'Artuā | birth_place = [[Tilerī pils]], [[Parīze]], [[Francija]] | death_date = {{miršanas datums un vecums|1883|8|24|1820|9|29}} | death_place = [[Frohsdorfa pils]], [[Austrijas Impērija]] | burial_place = [[Kostanjevicas klosteris]], [[Slovēnija]] | spouse = [[Marija Terēze, Modēnas princese]] (1846) | issue = nebija | issue-link = | house = [[Burboni]] | father = [[Šarls Ferdinands, Berri hercogs]] | mother = [[Karolīna Ferdinanda, Neapoles un Sicīlijas princese]] | signature = Signature of Henri, Count of Chambord.svg | religion = [[Romas katoļu baznīca]] }} '''Anrī V''' ({{val|fr|Henri V}}, dzimis {{dat|1820|9|29}}, miris {{dat|1883|8|24}}), dzimis kā Bordo hercogs (''duc de Bordeaux''), vēlāk pazīstams kā [[Šamboras grāfs]] (comte de Chambord), bija [[Burboni|Burbonu dinastijas]] titulārais [[Francijas karalis]] no 1830. līdz 1883. gadam. Viņš bija [[Šarls X|Šarla X]] mazdēls un [[Luijs XVI]] un [[Luijs XVIII]] brāļadēls. Anrī piedzima 1820. gada 29. septembrī [[Tilerī pils|Tilerī pilī]], dažus mēnešus pēc viņa tēva [[Šarls Ferdinands, Berri hercogs|Berri hercoga]] slepkavības. Viņa dzimšana tika uztverta kā cerība Burbonu dinastijas turpinājumam un viņš tika iesaukts par „brīnumu bērnu“ (''enfant du miracle''). Kad 1830. gadā [[Jūlija revolūcija]] gāza Šarlu X, viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā. Tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips I|Luija Filipa I]] pasludināšanas par „Franču karali“, un Anrī tika liegta iespēja valdīt reāli. Pēc 1830. gada viņš dzīvoja trimdā, galvenokārt [[Austrija|Austrijā]], kur uzturējās līdz pat savai nāvei. Visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu un bija galvenais [[Leģitīmisms (Francija)|leģitīmistu]] pretendents uz Francijas troni. 1846. gadā Anrī apprecējās ar [[Modēna]]s princesi Mariju Terēzi, taču pāris palika bez bērniem. Tā kā viņam nebija pēcnācēju, pēc viņa nāves 1883. gadā par leģitīmistu troņa pretendentu kļuva [[Žans, Parīzes grāfs]] no [[Orleānu dinastija]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Francijas valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1820. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1883. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas monarhi (pretendenti)]] [[Kategorija:Burbonu dinastija]] [[Kategorija:Francijā dzimušie]] oq4dfssxhvs1owl89advvlledlmj94n 0 608066 4513394 4412836 2026-08-26T16:03:39Z Bendžamins 76862 4513394 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|3}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 21 | caps3 = 92 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Duala}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 3 | height = 179 | image = Carlos Baleba 2026.jpg | caption = | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|CMR}} | nationalyears1 = 2024— | nationalcaps1 = 16 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | name = | playername = Karloss Baleba | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023—2026 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Karloss Nums Kumā Baleba''' ({{Val|fr|Carlos Noom Quomah Baleba}}, dzimis {{Dat|2004|1|3}}) ir [[Kamerūna]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Baleba spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu ''[[Lille OSC|Lille]]'' un Anglijas komandu ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. [[Kamerūnas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Baleba, Karloss}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]] [[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] 7dfdyjira2lpbvddijlphzy98h9ziy9 0 608247 4513382 4506312 2026-08-26T15:51:56Z Meistars Joda 781 4513382 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6}} | birth_place = | caps1 = 114 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]] | goals1 = 8 | height = 182 | image = | caption = | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}} | name = | playername = Deniss Cirkins | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2021—2026 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]] | years2 = 2026— | caps2 = 0 | goals2 = 0 }} '''Deniss Cirkins''' ({{Val|en|Dennis Cirkin}}, dzimis {{Dat|2002|4|6}}) ir [[Latvija|latviešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Cirkins pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''. Cirkins dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], viņa vecāki ir no [[Latvija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14032025-latviesu_izcelsmes_sanderlendas_aizsargs_|title=Latviešu izcelsmes Sanderlendas aizsargs Cirkins pirmoreiz izsaukts uz Anglijas U21 izlasi|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-08-21|date=2025-03-14|language=lv}}</ref> Uzaudzis ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' akadēmijā, bet 2021. gadā pārcēlies uz ''[[EFL League One|League One]]'' komandu ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Savā pirmajā sezonā palīdzējis komandai iekļūt [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]], bet 2025. gadā jau [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Savā pirmajā Premjerlīgas sezonā aizvadījis deviņus mačus. 2026. gada vasarā kā brīvais aģents pievienojies čempionāta komandai ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''. Pārstāvējis Anglijas jauniešu futbola izlases. {{Dat|2026|3|19|5=bez}} saņēmis izsaukumu uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/|title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru|website=LFF.lv|access-date=2026-03-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Cirkins, Denniss}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dublinā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]] p4et6g2k2yv79sit99ayozcy6ibgpb4 4513383 4513382 2026-08-26T15:52:20Z Meistars Joda 781 Meistars Joda pārvietoja lapu [[Denniss Cirkins]] uz [[Deniss Cirkins]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Kļūdains nosaukums 4513382 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6}} | birth_place = | caps1 = 114 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]] | goals1 = 8 | height = 182 | image = | caption = | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}} | name = | playername = Deniss Cirkins | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2021—2026 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]] | years2 = 2026— | caps2 = 0 | goals2 = 0 }} '''Deniss Cirkins''' ({{Val|en|Dennis Cirkin}}, dzimis {{Dat|2002|4|6}}) ir [[Latvija|latviešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Cirkins pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''. Cirkins dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], viņa vecāki ir no [[Latvija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14032025-latviesu_izcelsmes_sanderlendas_aizsargs_|title=Latviešu izcelsmes Sanderlendas aizsargs Cirkins pirmoreiz izsaukts uz Anglijas U21 izlasi|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-08-21|date=2025-03-14|language=lv}}</ref> Uzaudzis ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' akadēmijā, bet 2021. gadā pārcēlies uz ''[[EFL League One|League One]]'' komandu ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Savā pirmajā sezonā palīdzējis komandai iekļūt [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]], bet 2025. gadā jau [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Savā pirmajā Premjerlīgas sezonā aizvadījis deviņus mačus. 2026. gada vasarā kā brīvais aģents pievienojies čempionāta komandai ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''. Pārstāvējis Anglijas jauniešu futbola izlases. {{Dat|2026|3|19|5=bez}} saņēmis izsaukumu uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/|title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru|website=LFF.lv|access-date=2026-03-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Cirkins, Denniss}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dublinā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]] p4et6g2k2yv79sit99ayozcy6ibgpb4 0 611153 4513364 4407905 2026-08-26T15:26:02Z Bendžamins 76862 4513364 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|5|25}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 29 | caps3 = 9 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] | clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai|Riteriai]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KV Kortrijk|Kortrijk]] | countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Kalabara}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | goals1 = 1 | goals2 = 20 | goals3 = 5 | height = 188 | image = Terem Moffi.jpg | caption = Terems Mofi 2022. gadā | nationalgoals1 = 6 | nationalteam1 = {{fb|NGA}} | nationalyears1 = 2021— | nationalcaps1 = 23 | pcupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|26|sk|bez}} | name = | playername = Terems Mofi | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017 | years2 = 2019—2020 | years3 = 2020 | years4 = 2020—2023 | caps4 = 87 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | goals4 = 34 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years5 = 2023 | caps5 = 16 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years6 = 2023—2026 | caps6 = 45 | goals6 = 14 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | years7 = 2026 | caps7 = 9 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }} '''Teremass "Terems" Igobors Mofi''' ({{Val|en|Teremas "Terem" Igobor Moffi}}, dzimis {{Dat|1999|5|25}}) ir [[Nigērija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Mofi spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[Hamburger SV]]''. Savu karjeru sācis Lietuvā, pārstāvot ''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'' un ''[[FK Riteriai|Riteriai]]'' komandas. 2020. gadā pievienojies Beļģijas komandai ''[[KV Kortrijk|Kortrijk]]'', bet pēc pus gada — Francijas komandai ''[[FC Lorient|Lorient]]''. 2023. gadā pārcēlies uz ''[[OGC Nice|Nice]]''. 2026. gadā izīrēts [[Portugāles Premjerlīga]]s komandai ''[[FC Porto|Porto]]''. [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mofi, Terems}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nigērijas futbolisti]] [[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Kauno Žalgiris spēlētāji]] [[Kategorija:FK Riteriai spēlētāji]] [[Kategorija:KV Kortrijk spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] okipe6aua1jep7j1o5vtde1s5jnvw82 0 614600 4513682 4489925 2026-08-27T09:34:31Z Meistars Joda 781 4513682 wikitext text/x-wiki '''Indijas dzelzceļa transports''' galvenokārt sastāv no pasažieru un kravu pārvadājumiem pa integrētu dzelzceļa tīklu. [[Indija]]s nacionālo dzelzceļa sistēmu pārvalda Indijas dzelzceļš, kas ir Indijas valdības Dzelzceļa ministrijas pakļautībā esoša valsts iestāde. Ekonomiskie pētījumi liecina, ka dzelzceļa tīkls pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bogart|first=Dan|last2=Chaudhary|first2=Latika|last3=Herranz-Loncán|first3=Alfonso|date=2024|title=The growth contribution of colonial Indian railways in comparative perspective|url=https://www.cbe.anu.edu.au/researchpapers/CEH/WP201503.pdf|journal=The Economic History Review|volume=77|issue=4|pages=1509–1534|doi=10.1111/ehr.13341|issn=0013-0117|access-date={{dat|2025|11|19||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250815052821/https://cbe.anu.edu.au/researchpapers/CEH/WP201503.pdf}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Donaldson|first=Dave|date=2018|title=Railroads of the Raj: Estimating the Impact of Transportation Infrastructure|url=https://www.aeaweb.org/articles?id=10.1257/aer.20101199|journal=American Economic Review|volume=108|issue=4–5|pages=899–934|doi=10.1257/aer.20101199|issn=0002-8282|hdl-access=free}}</ref> Metropoles dzelzceļa tīklu lielākajā tā daļā pārvalda neatkarīgas iestādes, kas izveidotas konkrētu uzdevumu veikšanai. Dažās vietās pastāv privātas sliedes, tās tiek izmantotas, lai savienotu kravas ar integrēto dzelzceļa tīklu. Kopš 2022. gada tiek veicināta privātu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanās starppilsētu satiksmē, taču šos pakalpojumus joprojām galvenokārt nodrošina Indijas dzelzceļš. Pēc garuma pasaulē ceturtais lielākais dzelzceļa tīkls. Kopējais maršrutu garums ir {{sk|68584}} km, kopējais [[Sliežu ceļš|sliežu ceļu]] garums ir {{sk|132310}} km, no tiem {{sk|64080}} km ir elektrificēti ar 25 KV maiņstrāvas elektrisko vilci, vairāk nekā {{sk|8000}} staciju. Tiek pārvadāti 11 miljardi pasažieru un {{sk|1512}} miljardu tonnu kravu gadā. Kopumā tīklā pārvietojas {{sk|14781}} [[lokomotīve]], {{sk|84863}} pasažieru vagoni un {{sk|318196}} kravas vagoni. == Negadījumi un avārijas == Saskaņā ar Indijas Nacionālā noziegumu reģistru biroja datiem, 2021. gadā visā Indijā gandrīz {{sk|18000}} dzelzceļa [[Negadījums|negadījumos]] gāja bojā vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku. Gandrīz 68% dzelzceļa negadījumu ir kritieni no vilcieniem un vilciena-cilvēka sadursmes uz sliedēm. == Atsauces == {{Atsauces|3}} [[Kategorija:Indijas saimniecība]] [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] eqkij4vhppt2offw1nrmtzhhw64efon 0 616526 4513327 4510522 2026-08-26T13:32:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513327 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā, Vecmīlgrāvja apkaimē|5. līnija|5. līnija}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vecmīlgrāvja 5. līnija |attēls = [[Attēls:Vecmīlgrāvja 5. līnija (2).jpg|250px]] |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=240|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q117391128|zoom=15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecmīlgrāvis]] |ielas garums = 795 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = {{Rīga sab|t=a|2|24|29|58}} |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Vecmīlgrāvja 5. līnija''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]], [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimē. Vecmīlgrāvja 5. līnija sākas krustojumā ar [[Gāles iela (Rīga)|Gāles ielu]], stiepjas ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Natālijas iela|Natālijas ielu]]. Līnijas apbūvē dominē mazstāvu dzīvojamas mājas. Kopējais ielas garums ir 795 metri.<ref name="opendata-riga" /> Gandrīz visā garumā Vecmīlgrāvja 5. līnija klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet tās pēdējam posmam (pie Natālijas ielas) seguma nav. Šis posms ir 160 metru garš strupceļš ar piekļuvi no Natālijas ielas. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa 5. līniju nekursē, bet [[Emmas iela|Emmas ielā]] ir [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29.]] un [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58.]] autobusu maršrutu pietura "Vecmīlgrāvja 5. līnija".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecmīlgrāvja 5. līnija |url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0348,0349 |publisher=[[Rīgas satiksme]] |accessdate={{dat|2025|12|9||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201119135334/https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0348,0349 }}</ref> == Vēsture == Iela izveidota Vecmīlgrāvja ciemata teritorijā 19.—20. gadsimtu mijā un attēlota 1912. gada Rīgas ostas plānā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=План части Рижского порта|url=http://www.lithuanianmaps.com/images/1912_plan_of_riga_port_books_eldorado.JPG |website=Lithuanianmaps.com |date=1912 |accessdate={{dat|2025|12|9||bez}} |archivedate={{dat|2017|06|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170616193101/http://www.lithuanianmaps.com/images/1912_plan_of_riga_port_books_eldorado.JPG}}</ref> 1924. gadā Vecmīlgrāvis tika iekļauts Rīgas pilsētas sastāvā. Laika gaitā ielas nosaukums nav mainījies. 1938. gadā 5. līnijai pievienota Reimera iela (pašlaik — ielas posms starp Gāles un Rūpnīcas ielu).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecmīlgrāvja ielu katalogs: T - Z |url=https://www.citariga.lv/lat/vecmilgravis/ielas/4/ |website=CitaRiga.lv |accessdate={{dat|2025|12|9||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Vecmīlgrāvja 5. līnija ir savienota ar šādām ielām: * [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] (T veida krustojums) * [[Rūpnīcas iela (Rīga)|Rūpnīcas iela]] (divi T veida krustojumi) * [[Emmas iela]] * [[Melīdas iela]] * [[Natālijas iela]] (L veida krustojums) == Ievērojami objekti == * Nr. 26 — [[Latvijas Jūras medicīnas centrs|Jūras medicīnas centra]] Ziemeļu diagnostikas centrs un Vecmilgrāvja slimnīca.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kā mūs atrast |url=https://ljmc.lv/kontakti/ |website=Latvijas Jūras medicīnas centrs |accessdate={{dat|2025|12|9||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Vecmīlgrāvja līnijas]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] obmakc8hbq1capqdikq4vj974a1mpbt 10 619615 4513421 4513127 2026-08-26T17:11:13Z Dainis 876 4513421 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 6fncbxitxfgsbjmhtt1wkxaxbypxyjw 0 619616 4513417 4513126 2026-08-26T17:09:17Z Dainis 876 /* Augusts */ 4513417 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] k61ykqajqj3lzyg6gpe23yvep0g44p5 4513420 4513417 2026-08-26T17:10:47Z Dainis 876 /* Augusts */ 4513420 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 3mrx54uxrpscjtq1m98g7opqlqkuope 0 620802 4513568 4398748 2026-08-27T04:39:45Z Biafra 13794 4513568 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Korģes staignāju meži | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =57 | latm =46 | lats =13 | latNS = N | longd =24 | longm =40 | longs =4 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = {{vieta|Latvija|Limbažu novads|Alojas pagasts}} | nearest_city = | area = {{mērv|ha=70,26}} | established = 2023 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Korģes staignāju meži''' ir 2023. gadā izveidots [[dabas liegums]] [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Alojas pagasts|Alojas pagasta]] rietumos starp [[Korģene|Korģeni]] un [[Ungurpils|Ungurpili]]. Liegumā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi — aluviāli meži, staignāju meži, veci jaukti platlapju meži, lakstaugiem bagāti egļu meži, purvaini meži un neskarti [[augstie purvi]]. Šeit atrodas pūcēm, dzeņiem un citām īpaši aizsargājamām putnu sugām piemērotas dzīvotnes. == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/lv/korges-staignaju-mezi Dabas aizsardzības pārvalde] {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Alojas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] drxu6rsc82oo69iuo7dr7talwehki0x 0 621852 4513320 4455165 2026-08-26T12:54:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513320 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Marmota vancouverensis 22927340.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | dzimta = Sciuridae | dzimta_lv = Vāveres | cilts = Marmotini | cilts_lv = Murkšķi | ģints = Marmota | ģints_lv = Murkšķi | ģints_r = Murkšķis | suga = Marmota vancouverensis | suga_lv = Vankūveras salas murkšķis | binomial = Marmota vancouverensis | autors = [[Harry Swarth|Swarth]], 1911 | izplatība = [[Attēls:Marmota vancouverensis map.svg|center|240px]] {{legend|#502D16|pašreiz sastopams|outline=gray}} {{legend|#C87137|bija sastopams|outline=gray}} | kategorijas = nē }} '''Vankūveras salas murkšķis''' ({{val|la|Marmota vancouverensis}}) ir [[Ziemeļamerika]]s [[grauzējs]], kas pieder pie [[Murkšķi|Murkšķu]] ģints un [[Vāveres|vāveru]] dzimtas. Tas ir endēmisks dzīvnieks [[Vankūvera (sala)|Vankūveras salā]] [[Kanāda|Kanādā]], un galvenokārt sastopams salas dienvidos.<ref name=":2">{{tīmekļa atsauce |last=Canada |first=Environment and Climate Change |title=Vancouver Island Marmot (Marmota vancouverensis): COSEWIC assessment and status report 2019 |url=https://www.canada.ca/en/environment-climate-change/services/species-risk-public-registry/cosewic-assessments-status-reports/vancouver-island-marmot-2019.html |access-date=2022-09-22 |website=www.canada.ca |date=6 December 2019 |archive-date=2026-04-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260402042159/https://www.canada.ca/en/environment-climate-change/services/species-risk-public-registry/cosewic-assessments-status-reports/vancouver-island-marmot-2019.html }}</ref> Tas apdzīvo kalnus aptuveni pusotra kilometra augstumā. Šis murkšķis ir atsevišķa suga, kas klasificēta kā apdraudēta (2016. gadā savvaļā bija palikuši aptuveni 100 īpatņi). Vankūveras murkšķa kažoka krāsa mainās atkarībā no gadalaika. Vasaras sākumā tā ir brūna, bet jūlijā kažoks maina spalvas, kļūstot melns ar baltām svītrām uz galvas un ķermeņa augšdaļas. Arī murkšķa svars mainās sezonāli. Gada laikā svars var svārstīties no 3–3,5 kg līdz 5–6 kg. Ķermeņa garums ir 68–70 cm. Murkšķi sasniedz dzimumbriedumu trīs gadu vecumā. Lielākā daļa mātīšu vairojas tikai 4 gadu vecumā, un starp metieniem ir viena gada nereproduktīvais periods. Mātītēm ir ilgāks mūžs nekā tēviņiem. Murkšķu visticamākie nāves cēloņi ir plēsēji un nāve ziemas guļas laikā. == Uzvedība == Tāpat kā visi murkšķi, arī Vankūveras salas murkšķis ir [[zālēdājs]]. Vankūveras salā ir novērots, ka murkšķi ēd vairāk nekā 30 augu sugas, un parasti agrā pavasarī tie pāriet no zālēm uz tādiem augiem kā [[lupīna]]s vasaras beigās.<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Martell |first1=Arthur M. |last2=Milko |first2=Robert J. |date=1986 |title=Seasonal diets of Vancouver Island Marmots, Marmota vancouverensis |url=https://www.biodiversitylibrary.org/part/355598 |journal=The Canadian Field-Naturalist |volume=100 |issue=2 |pages=241–245 |doi=10.5962/p.355598 |issn=0008-3550|doi-access=free |bibcode=1986CFNat.100..241M }}</ref> Murkšķi ziemas guļā pavada dažādu laiku atkarībā no vietas īpatnībām un laika apstākļiem. Savvaļas Vankūveras salas murkšķi ziemas guļā pavada vidēji aptuveni 210 dienas gadā, parasti no septembra beigām vai oktobra sākuma līdz aprīļa beigām vai maija sākumam. Nebrīvē tie parasti ziemas guļā pavada īsāku laiku.<ref>{{grāmatas atsauce|author1=Bryant, A.A. |author2=M. McAdie |date= 2003|chapter= Hibernation ecology of wild and captive Vancouver Island marmots (''Marmota vancouverensis'')|chapter-url=https://andrewabryantservices.files.wordpress.com/2014/05/bryant-and-mcadie-2003-hibernation-ecology.pdf| pages= 159–166 |editor1=R. Ramousse |editor2=D. Allaine |editor3=M. Le Berre |title= Adaptive Strategies and Diversity in Marmots|publisher= International Marmot Network|location= Lyon, France| access-date = 2009-07-14 }}</ref> Vankūveras salas murkšķi parasti pirmo reizi vairojas trīs vai četru gadu vecumā, lai gan daži ir novēroti vairojamies jau divu gadu vecumā. Ir novērots, ka murkšķu tēviņi pārojas ar 2 vai vairāk mātītēm pārošanās sezonā. Murkšķi vairojas drīz pēc pamošanās no ziemas miega. Tiek uzskatīts, ka grūsnība ilgst aptuveni 30–35 dienas. Metiena vidējais lielums ir 1–6 mazuļi katru otro gadu, un atšķirtie mazuļi parasti pirmo reizi parādās virs zemes jūlija sākumā. == Sugas aizsardzība == Murkšķu populācijas samazināšanās iemesli ir daudzi. Ilgtermiņā (t. i., periodos, kas aptver tūkstošiem gadu) klimata pārmaiņas ir izraisījušas gan atklātu kalnu dzīvotņu, kas veido piemērotu murkšķu dzīvotni, palielināšanos, gan samazināšanos. Jaunākajos laika periodos populācijas dinamiku, iespējams, ir ietekmējuši īstermiņa laikapstākļi un sistemātiskas ainavas izmaiņas. Jo īpaši mežu izciršana zemā augstumā, iespējams, mainīja dzīvnieka izplatīšanās modeļus. Pieaugušie murkšķi parasti izklīst no subalpu pļavām, kurās tie ir dzimuši. Izklīšana ietver pārvietošanos caur zemienes skujkoku mežiem un ielejām uz citām subalpu pļavām. Tomēr mežu izciršana ir nodrošinājusi murkšķiem jaunas atklātas teritorijas, kas veido jaunu dzīvotni. Diemžēl straujā mežu atjaunošanās padara šādas cilvēka radītas dzīvotnes nepiemērotas apdzīvotībai dažu gadu laikā. Vienā pētījumā tika secināts, ka kailcirtes tādējādi darbojas kā sava veida populācijas "izlietne", kurā ilgtermiņa reprodukcijas un izdzīvošanas rādītāji tiek samazināti līdz neilgtspējīgai robežai. Vienā 2005. gada pētījumā tika secināts, ka galvenais nesenā samazinājuma cēlonis ir plēsēji, "kas saistīti ar mežsaimniecību un mainītiem plēsēju pārpilnības un medību modeļiem". Šis pētījums atklāja arī mirstības rādītāju sezonālās atšķirības, kur nāves varbūtība ziemas miega laikā bija zema, bet augustā — augsta. Galvenie plēsēji, kas apdraud Vankūveras salas murkšķus, ir [[Klinšu ērglis|klinšu ērgļi]] (Aquila chrysaetos), [[puma]]s (Puma concolor) un [[vilks|vilki]] (Canis lupus).<ref>{{publikācijas atsauce|author=Aaltonen, K.|author2=A.A. Bryant|author3=J.A. Hostetler|author4=M.K. Oli|date= 2009|title= Reintroducing endangered Vancouver Island marmots: Survival and cause-specific mortality rates of captive-born versus wild-born individuals|url=https://archive.org/details/sim_biological-conservation_2009-10_142_10/page/2180|journal=Biological Conservation |volume= 142|issue= 10|page= 2181| doi = 10.1016/j.biocon.2009.04.019|bibcode=2009BCons.142.2181A }}</ref> Vankūveras salas murkšķis joprojām ir viens no retākajiem zīdītājiem pasaulē. Līdz 1997. gadam to populācija bija samazinājusies tiktāl, ka bija nepieciešams notvert vairākus īpatņus, lai izveidotu "ģenētisku glābšanas laivu" savvaļas populācijas galīgai atjaunošanai. Pirmie murkšķi 1997. gadā nonāca Toronto zoodārzā, bet citi vēlāk tika nosūtīti uz Kalgari zoodārzu un Mountainvjū dabas aizsardzības un selekcijas centru Lenglijā, Britu Kolumbijā.<ref name=":1">{{publikācijas atsauce|author=Bryant, A.A.|date=2007|title=Recovery efforts for Vancouver Island marmots, Canada.|editor=Soorae PS|journal=Re-introduction News|publisher=IUCN|volume=26|pages=30–32|url=https://andrewabryantservices.files.wordpress.com/2018/08/bryant_2007_reintroduction_news.pdf}}</ref> == Murkšķis mākslā, kino, kultūrā == Vankūveras salas murkšķis tā apdraudētā statusa dēļ ir kļuvis par dabas aizsardzības simbolu [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]. * [[Miga, Kvači, Sumi un Mukmuks|Mukmuks]], papildus trim oficiālajiem [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpisko spēļu]] un [[2010. gada ziemas paraolimpiskās spēles|paralimpisko spēļu]] talismaniem, tiek attēlots kā šīs sugas pārstāvis. * Kanādas junioru Viktorijas "Royals" hokeja komandas talismans "Mārtijs Murkšķis" ir veidots pēc Vankūveras salas murkšķa parauga, kuru komanda izveidoja, lai atspoguļotu šīs sugas nozīmi Vankūveras salas reģionā. Murkšķis bija arī tagad jau likvidētās Viktorijas "Salmon Kings" hokeja komandas talismans. * Murkšķus: ''Chopper'', ''Marlu'', un ''Van Isle Violet'',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Van Isle marmots bundling up for prolonged winter, regular forecaster misses annual assignment |url=https://nanaimonewsnow.com/2021/02/02/van-isle-marmots-bundling-up-for-prolonged-winter-regular-forecaster-misses-annual-assignment/ |website=NanaimoNewsNOW |access-date=5 December 2021 |language=en |quote=Violet lives at Mount Washington but had a malfunction in her tracker battery so members of the foundation haven't been able to keep tabs on her since the summer.}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Letterio |first1=Amandalina |title=Vancouver Island marmots predict a longer winter - BC News |url=https://www.castanet.net/news/BC/323830/Vancouver-Island-marmots-predict-a-longer-winter |website=castanet.net |access-date=5 December 2021 |language=en |date=2021-02-02}}</ref> izmanto [[Murkšķa diena (svētki)|Murkšķa diena]]s pasākumos, kuru atbalsta ''Marmot Recovery Foundation'' [[Nanaimo]] pilsētā, Vankūveras salā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Van Isle groundhog Violet delivers her 2020 Groundhogs Day Prediction – The Vancouver Island Marmot Recovery Foundation |url=https://marmots.org/van-isle-violet-delivers-her-2020-groundhogs-day-prediction/ |website=marmots.org |access-date=5 December 2021}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=B.C.'s own groundhog Van Isle Violet predicts long winter |url=https://infotel.ca/newsitem/bcs-own-groundhog-van-isle-violet-predicts-long-winter/it70015 |website=INFOnews |access-date=5 December 2021}}</ref> 2023. gadā Vankūveras salas murkšķis tika attēlots uz Amerikas Savienoto Valstu pasta dienesta beznomināla [[pastmarka]]s kā daļa no apdraudēto sugu komplekta, kas balstīts uz fotogrāfiju no fotogrāfa Džoela Sartores projekta ''Photo Ark'' kolekcijas. Pastmarka tika atklāta ceremonijā Nacionālā zālāja parka apmeklētāju centrā Volā, Dienviddakotā.<ref>{{ziņu atsauce |date=April 19, 2023 |title=Postal Service Spotlights Endangered Species |work=United States Postal Service |url=https://about.usps.com/newsroom/national-releases/2023/0419ma-postal-service-spotlights-endangered-species.htm |access-date=May 11, 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == *{{tīmekļa atsauce | author = Bryant, Andrew | author2 = Don Blood | title = Vancouver Island marmot | url = http://wlapwww.gov.bc.ca/wld/documents/marmot.pdf | access-date = 14 July 2009 | archive-date = 14 October 2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20081014085737/http://wlapwww.gov.bc.ca/wld/documents/marmot.pdf }}. Species at Risk series, B.C. Ministry of Environment, Victoria, February 1999. 6 pp. * Champan, Joseph A., and George A. Feldhamer, eds. Wild Mammals of North America. The Johns Hopkins UP, 1982. * {{publikācijas atsauce|author= Markels, Alex|title= Last stand|url= http://www.audubonmagazine.org/features0405/endangered-species.html|access-date= 14 July 2009|journal= Audubon Magazine|date= May 2004|archive-date= 28 November 2008|archive-url= https://web.archive.org/web/20081128075751/http://www.audubonmagazine.org/features0405/endangered-species.html}} * Michael, Huchins, ed. "Vancouver Island Marmot." Grzimek's Animal Life Encyclopidia. 16 vols. Gale, 2004. *Thorington, R. W. Jr. and R. S. Hoffman. 2005. Family Sciuridae. Pp.&nbsp;754–818 ''in'' Mammal Species of the World a Taxonomic and Geographic Reference. D. E. Wilson and D. M. Reeder eds. Johns Hopkins University Press, Baltimore. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/12828/0/full The IUCN Red List of Threatened Species: Marmota vancouverensis] [[Kategorija:Murkšķu ģints]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] oblr7eki9sz12d8qi5sd7x0qb44awnh 10 624283 4513454 4512405 2026-08-26T19:06:31Z Biafra 13794 4513454 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Valmiera Glass VIA spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #175514 | fg = white | komanda = Valmiera Glass VIA | komanda_saite = Valmiera Glass VIA (basketbols) | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 4 [[Pavlo Dziuba|Dziuba]] * 6 [[Mārcis Vītols|Vītols]] * 9 [[Artis Ate|Ate]] * 12 [[Verners Kohs|Kohs]] * 23 [[Dāvis Ozers|D. Ozers]] * 24 [[Krists Ozers|K. Ozers]] * 34 [[Jānis Mārtiņš Kalniņš|Kalniņš]] * ? [[Rihards Čerņevskis|Čerņevskis]] * ? [[Nils Krastiņš|Krastiņš]] * ? [[Braiss Makbraids|Makbraids]] * ? [[Aminu Mohammeds|Mohammeds]] * ? [[Markuss Toms|Toms]] * ? [[Darens Viljamss|Viljamss]] * Galvenais treneris [[Dāvis Čoders]] * Treneri [[Edmunds Elksnis|Elksnis]] * [[Normunds Lišiks|Lišiks]] * [[Edgars Eriņš|Eriņš]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]</noinclude> 4c5064tn89g92ao8jzx4lgiic8n0lx7 0 629504 4513316 4482240 2026-08-26T12:30:15Z Meistars Joda 781 4513316 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sebastjēns Desabrs | image = Sébastien Desabre.JPG | caption = Sebastjēns Desabrs 2022. gadā | fullname = Sebastjēns Seržs Luijs Desabrs<br />(''Sébastien Serge Louis Desabre'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|8|2}} | birth_place = {{vieta|Francija|Valansa}} | currentclub = {{fb|COD}} (galvenais treneris) | manageryears1 = 2006—2010 | managerclubs1 = {{flaga|FRA}} ES Cannet-Rocheville | manageryears2 = 2010—2012 | managerclubs2 = {{flaga|CIV}} [[ASEC Mimosas]] | manageryears3 = 2012—2013 | managerclubs3 = {{flaga|CMR}} [[Coton Sport FC de Garoua|Coton Sport]] | manageryears4 = 2013—2014 | managerclubs4 = {{flaga|TUN}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]] | manageryears5 = 2014 | managerclubs5 = {{flaga|TUN}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]] | manageryears6 = 2015 | managerclubs6 = {{flaga|ANG}} [[C.R.D. Libolo|Recreativo do Libolo]] | manageryears7 = 2015—2016 | managerclubs7 = {{flaga|UAE}} [[Dubai CSC]] | manageryears8 = 2016 | managerclubs8 = {{flaga|ALG}} [[JS Saoura]] | manageryears9 = 2016—2017 | managerclubs9 = {{flaga|MAR}} [[Wydad AC]] | manageryears10 = 2017 | managerclubs10 = {{flaga|EGY}} [[Ismaily SC|Ismaily]] | manageryears11 = 2017—2019 | managerclubs11 = {{fb|UGA}} | manageryears12 = 2019 | managerclubs12 = {{flaga|EGY}} [[Pyramids FC|Pyramids]] | manageryears13 = 2020 | managerclubs13 = {{flaga|MAR}} [[Wydad AC]] | manageryears14 = 2020—2022 | managerclubs14 = {{flaga|FRA}} [[Chamois Niortais F.C.|Chamois Niortais]] | manageryears15 = 2022—pašlaik | managerclubs15 = {{fb|COD}} }} '''Sebastjēns Seržs Luijs Desabrs''' ({{val|fr|Sébastien Serge Louis Desabre}}; dzimis {{dat|1976|8|2}} [[Valansa|Valansā]]) ir [[franči|franču]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]]. Kopš 2022. gada viņš ir [[Kongo DR futbola izlase]]s galvenais treneris. Iepriekš vadījis arī [[Ugandas futbola izlase|Ugandas izlasi]], kā arī dažādus klubus, galvenokārt [[Āfrika|Āfrikā]]. == Trenera karjera == Trenera karjeru uzsāka Francijas reģionālās līgas klubā ''ES Cannet-Rocheville''. 2010. gadā sāka strādāt ārzemēs. Ar [[Kotdivuāra]]s klubu ''[[ASEC Mimosas]]'' 2011. gadā ieguva [[Kotdivuāras kauss futbolā|Kotdivuāras kausu]]. No 2012. līdz 2013. gadam viņš trenēja [[Garva]]s komandu ''[[Coton Sport FC de Garoua|Coton Sport]]'', aizvedot to līdz [[Kamerūna]]s līgas titulam un [[CAF Čempionu līga]]s pusfinālam. 2013. gadā viņš pievienojās ''[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]'', ar kuru viņš 2013.—2014. gada sezonā ieguva Tunisijas līgas titulu. 2015. gada sākumā viņš parakstīja līgumu ar tā brīža [[Angola]]s čempionvienību ''[[C.R.D. Libolo|Recreativo do Libolo]]''. 2015. gada sezonas sākumā viņš ieguva Angolas Superkausu un neilgi pirms sezonas beigām pameta klubu pirmajā vietā, par četriem punktiem priekšā otrajai vietai. Angolas klubs finišēja kā čempioni, izcīnot Angolas līgas titulu. Desabrs tikmēr pievienojās [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] klubam ''[[Dubai CSC]]''. No 2016. līdz 2017. gadam Desabrs nomainīja vēl trīs darba vietas. Tikai divus mēnešus viņš nostrādāja [[Alžīrija]]s klubā ''[[JS Saoura]]'', 2016. gadā ar [[Maroka]]s klubu ''[[Wydad AC]]'' iekļuva CAF Čempionu līgas pusfinālā, bet 2017. gadā neilgu laiku bija arī [[Ēģipte]]s kluba ''[[Ismaily SC|Ismaily]]'' galvenais treneris. 2017. gada decembrī viņš kļuva par [[Ugandas futbola izlase]]s galveno treneri. 2018. gada novembrī Ugandas izlase kopā ar vēl piecām citām komandām tika nominēta [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] gada vīriešu izlases balvai. Komanda iekļuva [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīrā, kur sasniedza astotdaļfinālu. Pēc finālturnīra pēc abpusējas vienošanās Desabrs amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.monitor.co.ug/Sports/Soccer/Uganda-Cranes-coach-Desabre-sacked-Egypt-Senegal/690266-5186234-m8upw2/index.html |title=Cranes coach Desabre, Fufa part ways |language=en |date={{dat|2019|7|7|N|bez}} |website=monitor.co.ug|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> Karjeras turpinājumā Desabrs vadīja [[Ēģipte]]s klubu ''[[Pyramids FC|Pyramids]]''. 2020. gadā uz mēnesi atgriezās ''Wydad AC'' galvenā trenera amatā. {{dat|2020|6|16||bez}} viņš parakstīja divu gadu līgumu ar [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgas]] klubu ''[[Chamois Niortais F.C.|Chamois Niortais]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://chimpreports.com/former-uganda-cranes-coach-lands-new-job/ |title=Former Uganda Cranes Coach Lands New Job|language=en |date={{dat|2020|6|17|N|bez}} |website=chimpreports.com|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> 2022. gada augusta sākumā viņš pārtrauca līgumu ar klubu, lai nekavējoties kļūtu par [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR izlases]] galveno treneri, nomainot argentīnieti [[Ektors Kupers|Ektoru Kuperu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.bbc.com/sport/africa/62463991 |title=Sebastien Desabre: DR Congo appoint Frenchman as new coach |language=en |date={{dat|2022|8|8|N|bez}} |website=bbc.com|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]] viņa vadītā komanda iekļuva pusfinālā un ieguva 4. vietu, bronzas spēlē pēcspēles 11 metru sitienu sērijā zaudējot [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikai]]. 2026. gada martā Kongo DR izlase pēc 52 gadu pārtraukuma iekļuva [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēlē]] uzvarot [[Jamaikas futbola izlase|Jamaiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cn43qqy9z8xo |title=Tuanzebe sends DR Congo back to World Cup after 52 years |language=en |date={{dat|2026|4|1|N|bez}} |website=bbc.com|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;''ES Cannet-Rocheville'' * Reģionālā līga 2, B grupa: 2006—07 * ''Division d'Honneur Méditerranée'': 2007—08 ;''ASEC Mimosas'' * Kotdivuāras kauss: 2011 * ''Houphouët-Boigny'' kauss: 2012 ;''Coton Sport'' * Kamerūnas ''[[Elite One]]'': 2013 ;''Espérance de Tunis'' * Tunisijas līga: 2013—14 ;''Recreativo do Libolo'' * ''[[Girabola]]'': 2015 ;Kongo DR izlase * [[Āfrikas Nāciju kauss]], 4. vieta: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kongo DR futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Desabrs, Sebastjēns}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dromā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:Ugandas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] i4vqwjcj4wqnu3oj6cnm9ttfw9uvlp0 0 632693 4513695 4472332 2026-08-27T10:12:03Z Biafra 13794 noformējums saskaņā ar kopienas balsojumu 4513695 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nikolajs Čheidze | vārds_orģ = ''Николай Чхеидзе'' | attēls = Nikolay Chkheidze.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Petrogradas padomes priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|1917|3|12|N}} | term_beigas = {{dat|1917|10|8|N}} | priekštecis = | pēctecis = [[Ļevs Trockis]] | dzim_dati = {{dat|1864|4|9}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kutaisi guberņa|td=Gruzija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1926|6|13|1864|4|9}} | mir_vieta = {{vieta|Francija|Levilisīraorža}} | apglabāts = | tautība = [[gruzīni|gruzīns]] | partija = [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[meņševiki]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nikolajs Čheidze''' ({{val|ru|Николай Семёнович Чхеидзе}}; dzimis {{dat|1864|4|9}}, miris {{dat|1926|6|13}}) bija [[Gruzija|gruzīnu]] politiķis, [[meņševiki|meņševiku]] līderis un viens no ievērojamākajiem [[Krievijas revolūcija]]s laika sociāldemokrātiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1864. gadā [[Kutaisi guberņa|Kutaisi guberņā]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Politiskajā darbībā iesaistījās 19. gadsimta beigās un kļuva par [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] biedru. No 1907. gada Čheidze bija [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts, kur vadīja sociāldemokrātu frakciju. Viņš bija viens no ievērojamākajiem [[meņševiki]]u politiķiem un iestājās par parlamentārām reformām un demokrātisku sociālismu. [[Februāra revolūcija Krievijā|1917. gada Februāra revolūcijas]] laikā Čheidze kļuva par [[Petrogradas padome]]s priekšsēdētāju. Viņš atbalstīja sadarbību starp padomēm un [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdību]], taču bija pret [[boļševiki]]u radikālo politiku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Čheidze atteicās sadarboties ar boļševikiem. Vēlāk viņš atgriezās [[Gruzija|Gruzijā]], kur piedalījās [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruzijas Demokrātiskās Republikas]] politiskajā dzīvē. Pēc [[Padomju Savienība]]s karaspēka iebrukuma Gruzijā 1921. gadā Čheidze emigrēja uz [[Francija|Franciju]], kur dzīvoja trimdā līdz savai nāvei. Miris 1926. gadā [[LevilisīraOrža|Levilisīrā-Oržā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čheidze, Nikolajs}} [[Kategorija:Gruzijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Meņševiki]] [[Kategorija:Krievijas revolūcija]] [[Kategorija:1864. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā mirušie]] g278xzmzvlrakfqfzowqnryloooaqy2 0 634110 4513520 4500207 2026-08-26T21:18:58Z Tankists 100139 4513520 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = #EDEDED | text_color = | name = Kosovas Republikas parlaments | native_name = {{val|sq|Kuvendi i Republike së Kosovës}}<br />{{val|sr|Скупштина Републике Косово<br />Skupština Republike Kosovo}} | native_name_lang = | transcription_name = | legislature = | coa_pic = Logo of the Assembly of the Republic of Kosovo.png | coa_res = 250px | coa_alt = | foundation = {{dat|1990|7|2|N|bez}}<br />(''[[de iure]]''){{efn|Dibināšanas datums sakrīt ar parlamenta sasaukuma pirmās sesijas sākuma datumu.}}<br />{{dat|2001|12|10|N|bez}}<br />(''[[de facto]]''){{efn|Dibināšanas datums sakrīt ar parlamenta sasaukuma pirmās sesijas sākuma datumu.}} | house_type = Vienpalātas parlaments | body = | houses = | leader1_type = Priekšsēdētājs | leader1 = [[Avni Dehari]] (''pienākumu izpildītājs'') | party1 = [[Pašnoteikšanās (partija)|LVV]] | election1 = {{dat|2026|8|6|Ģ|bez}} | leader2_type = | leader2 = | party2 = | election2 = | leader3_type = | leader3 = | party3 = | election3 = | members = '''120''' | house1 = | house2 = | structure1 = 2026_Kosovo_elections.svg | structure1_res = 250px | structure1_alt = | structure2 = | structure2_res = | structure2_alt = | political_groups1 =* {{color box|#CC0033}} [[Pašnoteikšanās (partija)|LVV]] (53) * {{color box|#777777}} Minoritāšu partijas (20){{efn| *{{color box|#173968}} [[Serbu saraksts|SL]] (9) *{{color box|#DD3333}} [[Kosovas Turku demokrātiskā partija|KDTP]] (2) *{{color box|#CBAC6C}} [[Kosovas Jaunā demokrātiskā iniciatīva|IRDK]] (1) *{{color box|#00923F}} ''[[Vakat]]'' (1) *{{color box|#5593BA}} [[Par brīvību, taisnīgumu un izdzīvošanu|ZSPO]] (1) *{{color box|#CC5500}} [[Kosovas Čigānu progresīvā kustība|LPRK]] (1) *{{color box|#FFFF00}} [[Jaunā demokrātiskā partija|NDS]] (1) *{{color box|#076CA7}} [[Ēģiptiešu Liberālā partija|PLE]] (1) *{{color box|#CB1429}} [[Aškalu Sociāldemokrātiskā partija|PSA]] (1) *{{color box|#FFCF40}} [[Apvienotā goranu partija|JGP]] (1) *{{color box|#CF312E}} [[Sociāldemokrātu savienība (Kosova)|SDU]] (1)}} * {{color box|#2E96D2}} [[Kosovas Demokrātiskā partija|PDK]] (22) * {{color box|#F37476}} [[Kosovas Demokrātiskā līga|LDK]] (18) * {{color box|#03112C}} [[Alianse Kosovas nākotnei|AAK]] (7) | political_groups2 = | committees1 = | committees2 = | joint_committees = | voting_system1 = | voting_system2 = | last_election1 = [[2026. gada Kosovas parlamenta vēlēšanas|2026. gada 7. jūnijā]] | last_election2 = | previous_election1 = | previous_election2 = | session_room = Parliament_of_the_Republic_of_Kosovo.jpg | session_res = | session_alt = | meeting_place = {{flaga|Kosova}} Parlamenta ēka, [[Priština]], [[Kosova]] | website = {{URL|https://www.kuvendikosoves.org/}} | footnotes = | motto = }} '''Kosovas Republikas parlaments''' ({{val|sq|Kuvendi i Republike së Kosovës}}, {{val|sr|Скупштина Републике Косово / Skupština Republike Kosovo}}) ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|starptautiski daļēji atzītās]] [[Kosova|Kosovas Republika]]s [[Vienpalātas parlaments|vienpalātas]] [[Likumdošanas vara|likumdevējorgāns]]. To reizi četros gados tiešās, [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās]] un aizklātās vēlēšanās ievēl tauta. Sākotnēji to 2001. gadā izveidoja [[Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā]],<ref name="framework">{{tīmekļa atsauce |date=15 May 2001 |title=Constitutional Framework for Provisional Self-Government |url=http://www.unmikonline.org/regulations/unmikgazette/02english/E2001regs/RE2001_09.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190510084609/http://www.unmikonline.org/regulations/unmikgazette/02english/E2001regs/RE2001_09.pdf |archive-date=10 May 2019 |access-date=23 March 2021 |website=United Nations Interim Administration Mission in Kosovo }}</ref> lai nodrošinātu "pagaidu, demokrātisku pašpārvaldi" Kosovā. 2008. gada 17. februārī Kosovas parlaments vienpusēji [[Kosovas neatkarības deklarācija|pasludināja Kosovas neatkarību]] un pēc tam pieņēma [[Kosovas Konstitūcija|Kosovas Konstitūciju]],<ref>''[https://www.icj-cij.org/en/case/141 Accordance with International Law of the Unilateral Declaration of Independence in Respect of Kosovo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180329153614/http://www.icj-cij.org/en/case/141 |date=29 March 2018 }}'', ''[https://www.icj-cij.org/en/case/141/advisory-opinions Advisory Opinion] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221111072022/https://www.icj-cij.org/en/case/141/advisory-opinions |date=11 November 2022 }}'', ''I.C.J. Reports 2010'', p. 403. {{ISBN|978-92-1-071107-4 }}</ref> kas stājās spēkā 2008. gada 15. jūnijā. == Deputāti == Kosovas Republikas parlamenta darbību regulē Kosovas Konstitūcija, un parlaments sastāv no 120 tieši ievēlētiem deputātiem. 20 deputātu vietas ir paredzētas etniskajām minoritātēm šādā secībā: * 10 vietas [[Kosovas serbi|serbu]] pārstāvjiem * 4 vietas [[čigāni|čigānu]], [[Aškali|aškalu]] un [[Balkānu ēģiptieši|ēģiptiešu]] pārstāvjiem. * 3 vietas [[bosnieši]]em * 2 vietas [[turki]]em * 1 vieta [[gorani]]em.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Roli dhe kompetencat e Kuvendit |url=https://www.kuvendikosoves.org/shq/ta-njohim-kuvendin/roli-dhe-kompetencat-e-kuvendit/ |access-date=23 March 2021 |website=Kuvendi i Kosovës |language=sq |archive-url=https://web.archive.org/web/20191017182419/http://www.kuvendikosoves.org:80/shq/ta-njohim-kuvendin/roli-dhe-kompetencat-e-kuvendit/ |archive-date=17 October 2019 }}</ref> [[Albāņu valoda]] ir vairākuma oficiālā valoda, taču parlamenta darbā tiek izmantotas visas minoritāšu valodas, piemēram, [[Serbu valoda|serbu]], [[Turku valoda|turku]] un [[Bosniešu valoda|bosniešu]], ar [[sinhronais tulkojums|sinhrono tulkojumu]]. == Komitejas == Šajā Kosovas Republikas parlamenta sasaukumā kopumā ir sešpadsmit komitejas,<ref name=Committees>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.kuvendikosoves.org/shq/komisionet/ |title=Komisionet |trans-title=Committee |language=Albanian |publisher=Assembly of the Republic of Kosovo |access-date=8 July 2021 |archive-date=9 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709190406/https://www.kuvendikosoves.org/shq/komisionet/ }}</ref> komiteju skaits atšķiras katrā sasaukumā.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://kosovanews.net/kuvendi-miraton-perberjen-e-16-komisioneve-parlamentare/|title=Kuvendi miraton përbërjen e 16 komisioneve parlamentare|trans-title=The Assembly approves the composition of 16 parliamentary committees|language=Albanian|website=KosovaNews.net|date=12 February 2026}}</ref> #Administrācijas un digitalizācijas komiteja #Budžeta komiteja #Kultūras, tūrisma un sporta komiteja #Ekonomikas, rūpniecības, uzņēmējdarbības, tirdzniecības un inovāciju komiteja #Izglītības komiteja #Vides, pārtikas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, lauku attīstības un infrastruktūras komiteja #Eiropas integrācijas komiteja #Ārlietu un diasporas komiteja #Veselības komiteja #Cilvēktiesību komiteja #[[Kosovas izlūkošanas aģentūra|Izlūkošanas aģentūra]]s uzraudzības komiteja #Likumdošanas komiteja #Valsts finanšu uzraudzības komiteja #Kopienu tiesību un interešu un atgriešanās komiteja #Drošības un aizsardzības komiteja #Sociālās labklājības, kara laika seksuālās vardarbības upuru un pazudušo personu komiteja == Parlamenta ēka == Parlamenta ēka atrodas [[Ibrahims Rugova|Ibrahima Rugovas]] laukumā [[Priština|Prištinā]], Kosovas galvaspilsētā.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.kuvendikosoves.org/eng/home/ | title=Home | access-date=1 March 2024 | archive-date=27 February 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240227133414/https://www.kuvendikosoves.org/eng/home/ }}</ref> Ēka, kas celta [[1950. gadi|1950. gados]], 2004. gadā tika plaši renovēta, tostarp pilnībā pārveidota plenārsēžu zāle.<ref>{{cite web |url=https://zeri.info/aktuale/432667/kuvendi-i-kosoves-mbush-sot-20-vjet-pamje-te-rralla-nder-vite/ |title=Kuvendi i Kosovës mbush sot 20 vjet, pamje të rralla ndër vite &#91;foto&#93; |date=11 December 2021 |access-date=1 March 2024 |archive-date=1 March 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301133309/https://zeri.info/aktuale/432667/kuvendi-i-kosoves-mbush-sot-20-vjet-pamje-te-rralla-nder-vite/ }}</ref> <gallery> Attēls:Kuvendi i Kosoves 2018.jpg|Parlamenta ēka Attēls:Kosovo Government Building and Parliament, Prishtina.jpg|Parlamenta ēka Attēls:Parliament of the Republic of Kosovo.jpg|Parlamenta ēka Attēls:Parliament of Republic of Kosovo 2.jpg|Parlamenta ēka Attēls:Assembly of the Republic of Kosovo.jpg|Galvenā ieeja no Ibrahima Rugovas laukuma puses Attēls:Kuvendi i Kosoves.jpg|Papildu ieeja no [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s ielas puses Attēls:Sheshi Ibrahim Rugova, Prishtine.jpg|Skats no Ibrahima Rugovas laukuma puses </gallery> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Parlamenti]] [[Kategorija:Eiropas parlamenti]] [[Kategorija:Kosovas politika]] [[Kategorija:Kosova]] 47o6r0dh7496gfqa145qem8fcwq8hn3 0 635368 4513388 4492275 2026-08-26T15:57:13Z Bendžamins 76862 4513388 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ajūbs Buadī | image = Ayyoub Bouaddi Morocco v Norway 7 June 2026-71 (cropped).jpg | caption = Ajūbs Buadī 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2007|10|2}} | birth_place = {{vieta|Francija|Senlī}} | height = 186 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubnumber = 32 | youthyears1 = 2012—2021 | youthclubs1 = {{flaga|FRA}} AFC Creil | youthyears2 = 2021—2023 | youthclubs2 = {{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] | years1 = 2023 | clubs1 = {{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille B]] | caps1 = 3 | goals1 = 0 | years2 = 2023—2026 | clubs2 = {{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] | caps2 = 63 | goals2 = 0 | nationalyears1 = 2022—2023 | nationalteam1 = {{flaga|FRA}} Francija U16 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2023—2024 | nationalteam2 = {{flaga|FRA}} Francija U17 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2024 | nationalteam3 = {{flaga|FRA}} Francija U18 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2024 | nationalteam4 = {{flaga|FRA}} Francija U20 | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2024—2026 | nationalteam5 = {{flaga|FRA}} Francija U21 | nationalcaps5 = 10 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2026— | nationalteam6 = {{fb|MAR}} | nationalcaps6 = 8 | nationalgoals6 = 0 | club-update = {{dat|2026|08|26|SK|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|08|26|SK|bez}} | clubs3 = {{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | years3 = 2026— | caps3 = 0 | goals3 = 0 }} '''Ajūbs Buadī''' ({{Val|ar|أيوب بوعدي}}, {{Val|fr|Ayyoub Bouaddi}}, dzimis {{dat|2007|10|2}} [[Senlī]], [[Francija|Francijā]]) ir [[Marokāņi|marokāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Buadī spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Ar futbolu sāka nodarboties klubā ''AFC Creil''. 2021. gadā pievienojās [[Lille OSC|''Lille'']] jaunatnes akadēmijai. Pirmo profesionālo līgumu parakstīja 2023. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.losc.fr/actualites/2023-08-21/ayyoub-bouaddi-signe-professionnel|title=Ayyoub Bouaddi signe professionnel|language=fr|date={{dat|2023|8|21|N|bez}}| website=losc.fr|accessdate={{dat|2026|7|8||bez}}}}</ref> 2026. gada vasarā par aptuveni 95 miljoniem eiro pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Spēlējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlasēs. {{dat|2026|5|15||bez}} Marokas Futbola federācija paziņoja, ka [[FIFA]] ir apstiprinājusi viņa lūgumu mainīt valstspiederību izlašu līmenī uz Maroku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Le-maroc-officialise-le-choix-d-ayyoub-bouaddi-ancien-capitaine-de-l-equipe-de-france-espoirs-de-changer-de-nationalite-sportive/1676204|title=Le Maroc officialise le choix d'Ayyoub Bouaddi, ancien capitaine de l'équipe de France Espoirs, de changer de nationalité sportive|language=fr|date=16 May 2026|access-date={{dat|2026|7|8||bez}}}}</ref> [[Marokas futbola izlase]]s rindās debitēja {{dat|2026|5|26||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Burundijas futbola izlase|Burundiju]]. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Buadī, Ajūbs}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Uāzā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] m3yzndzkze9kninsqllhfe7cso9moe0 0 635540 4513569 4493505 2026-08-27T04:40:34Z Biafra 13794 jāuzlabo 4513569 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:Walther Schröder, NSDAP-Politiker.jpg|thumb|Valters Šrēders (1933)]] '''Valters Šrēders''' ({{val|de|Walther Schröder}}; {{dat|1902|11|26|N}} — {{dat|1973|10|31|N}}) bija vācu inženieris un [[nacisti|nacistu]] partijas darbinieks. [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] policijas [[ģenerālmajors]] un kārtības policijas (''Lettische Ordnungspolizei'') priekšnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1902. gada 26. novembrī [[Lībeka|Lībekā]]. 1925. gadā viņš iestājās [[NSDAP]], vadīja partijas grupu Lībekā, līdz 1932. gadam strādāja par inženieri kuģu būvētavā. 1932. gadā Šrēderu ievēlēja par [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] deputātu, pēc [[Hitlers|Hitlera]] nakšanas pie varas viņu 1933. gadā iecēla par Lībekas policijas priekšnieku. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Šrēders 1941. gadā bija [[Nīderlande]]s policijas priekšnieks, bet pēc [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] 1941. gada 11. augustā [[Heinrihs Himlers]] viņu iecēla par Latvijas ģenerālapgabala [[Schutzstaffel|SS]] un policijas vadītāju, bet 27. septembrī paaugstināja par SS brigādefīreru. 1942. gada 24. augustā Himlers nosūtīja Šrēderam “pēdējo brīdinājumu” par viņa “apsēstību ar pastāvīgu pieminēšanu laikrakstos”. 1944. gada 26. jūnija dienesta raksturojumā [[Jekelns]] raksturoja Šrēderu kā “SS vadītāju ar ļoti labām rakstura īpašībām”, taču atzīmēja, ka viņam “dažreiz trūkst nepieciešamās izturības un ka viņš ir nedaudz slinks”. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada 19. oktobrī Šrēderu atsauca uz Lībeku, kur viņš atsāka pildīt policijas priekšnieka pienākumus. Pēc tam, kad 1945. gada 2. maijā [[Britu armija]] ieņēma Lībeku, Šrēderu arestēja, un tiesa viņam piesprieda divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu. Šrēders tiesā apgalvoja, ka neko nav zinājis par ebreju holokaustu vai nozieɡumiem koncentrācijas nometnēs. Pēc tam viņš dzīvoja kā pensionārs un nomira Lībekā 1973. gada 31. oktobrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šrēders, Valters}} [[Kategorija:1902. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] ck3wmylsewfpgxk0m61s86rvzcm9vuo 0 635976 4513428 4497324 2026-08-26T17:28:17Z Kikos 3705 /* Vēsture */ 4513428 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Damfrīsa un Geloveja | official_name = ''Dumfries and Galloway''<br/>''Dùn Phris is Gall-Ghàidhealaibh'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Mull of Galloway 05-09-03 33.jpeg | image2 = Dumfries Academy.jpg | image3 = Dumfries & Galloway Council Headquarters (geograph 4699595).jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Skotijas galējais dienvidu punkts Gelovejas rags; Damfrīsas akadēmija; Apgabala administrācijas ēka Damfrīsā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Dumfries and Galloway in Scotland.svg | map_caption1 = Damfrīsas un Gelovejas apgabals Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Damfrīsa]] | established_title = Dibināta | established_date = 1996 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 6426 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 145860 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 55 | latm = 30 | lats = | latNS = N | longd = 4 | longm = 18 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 843 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-DGY | website = {{URL|https://www.dumfriesandgalloway.gov.uk/}} }} '''Damfrīsa un Geloveja''' ({{val|en|Dumfries and Galloway}}, {{val|sco|Dumfries an Gallowa}}, {{val|gd|Dùn Phris is Gall-Ghàidhealaibh}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas dienvidrietumos, robežojas ziemeļos ar [[Dienvidēršīra|Dienvidēršīru]], [[Austrumēršīra|Austrumēršīru]], [[Dienvidlanarkšīra|Dienvidlanarkšīru]] un [[Skotišbordersa|Skotišbordersu]], austrumos — ar [[Anglija]]s [[Kambrija]]s grāfisti, bet dienvidos un rietumos krastus apskalo [[Īrijas jūra]] un [[Solvejfērts]]. Apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Damfrīsa]] ({{sk|33470}} iedzīvotāji), bet citas lielākās pilsētas ir [[Strenrāra]] ({{sk|10110}} iedzīvotāji) un [[Enana (pilsēta)|Enana]] ({{sk|8760}}). == Vēsture == Līdz 1975. gada administratīvajai reformai tagadējā apgabala teritorijā pastāvēja trīs grāfistes — [[Damfrīsšīra]], [[Kērkūbrišīra]] un [[Vigtaunšīra]]; pēdējās divas kopīgi tradicionāli tika dēvētas par Geloveju. Administratīvajā reformā grāfistes tika apvienotas Damfrīsas un Gelovejas reģionā, kurā ietilpa četri distrikti — Nitsdeila (''Nithsdale'', aptvēra Damfrīsas apkārtni), Anandeila un Eskdeila (''Annandale and Eskdale''), Stjuartrija (''Stewartry'', bijuši Kērkūbrišīra) un Vigtauna (''Wigtown'', bijuši Vigtaunšīra). 1996. gada administratīvajā reformā distriktus apvienoja, izveidojot Damfrīsas un Gelovejas pašvaldības apgabalu.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} jgg5xbrm2c0jlteyeut4o9wgkr9cyb1 0 636027 4513422 4510971 2026-08-26T17:11:48Z Kikos 3705 /* Atsauces */ 4513422 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Skotijas tradicionālās grāfistes''' (arī vēsturiskās grāfistes) bija [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības no [[viduslaiki]]em līdz 1889. gadam, kad tika izveidotas administratīvās grāfistes, kas savukārt pastāvēja līdz 1975. gada administratīvajai reformai. Grāfistes mūsdienās vairs nepilda administratīvās funkcijas, taču tās joprojām tiek izmantotas nekustamā īpašuma reģistrācijā (''Land Registration'') un kopumā atbilst lordu leitnantu — karalisko ceremoniju vietvalžu — pārraudzības iecirkņiem. 1889. gadā izveidotās Skotijas administratīvās grāfistes balstījās uz tradicionālo grāfistu robežām, tomēr to izveides gaitā tika likvidēti daudzie eksklāvi un anklāvi. == Grāfistes == {| class="wikitable sortable" |+ ! class="unsortable" | Karte ! Apgabals !! Angļu nosaukums !Gēlu nosaukums ! Grāfistes pilsēta ! Platība km² ! Mūsdienu administratīvā piederība |- |[[Attēls:Aberdeenshire County.svg|57x57px]] |[[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]] |''Aberdeenshire'' |''Siorrachd Obar Dheathain'' |[[Aberdīna]] |{{Nts|5050}} |Aberdīnšīra |- |[[Attēls:Forfarshire (County of Angus) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Angusa]] |''Angus'' |''Aonghas'' |[[Forfara]] |{{Nts|2181}} |Angusa |- |[[Attēls:Argyllshire locator map.svg|57x57px]] |[[Ārgaila]] |''Argyll'' |''Earra-Ghàidheal'' |[[Inverēri]], [[Lohgilpheda]] |{{Nts|8081}} |Ārgaila un Bjūta, Hailenda |- |[[Attēls:Haddingtonshire (East Lothian) County - Scotland.svg|57x57px]] |[[Austrumlotjana]] |''East Lothian'' |''Lodainn an Ear'' |[[Hadingtona]] |{{Nts|688}} |Austrumlotjana, Skotišbordersa |- |[[Attēls:Banffshire County.svg|57x57px]] |[[Benfšīra]] |''Banffshire'' |''Siorrachd Bhanbh'' |[[Benfa]] |{{Nts|1660}} |Aberdīnšīra, Mari |- |[[Attēls:Berwickshire County.svg|57x57px]] |[[Berikšīra]] |''Berwickshire'' |''Siorrachd Bhearaig'' |[[Berika pie Tvīdas|Berika]], [[Grīnlo]], [[Dansa]] |{{Nts|1184}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Buteshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Bjūtšīra]] |''Buteshire'' |''Siorrachd Bhòid'' |[[Rotseja]] |{{Nts|583}} |Ārgaila un Bjūta, Ziemeļēršīra |- |[[Attēls:Dumfriesshire County.svg|57x57px]] |[[Damfrīsšīra]] |''Dumfriesshire'' |''Siorrachd Dhùn Phris'' |[[Damfrīsa]] |{{Nts|2753}} |Damfrīsa un Geloveja |- |[[Attēls:Dunbartonshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Danbārtonšīra]] |''Dunbartonshire'' |''Siorrachd Dhùn Breatann'' |[[Dambārtona]] |{{Nts|624}} |Ārgaila un Bjūta, Austrumdanbārtonšīra, Rietumdanbārtonšīra, Ziemeļlanarkšīra |- |[[Attēls:Ayrshire.svg|57x57px]] |[[Ēršīra]] |''Ayrshire'' |''Siorrachd Inbhir Àir'' |[[Ēra (pilsēta)|Ēra]] |{{Nts|2924}} |Ziemeļēršīra, Dienvidēršīra, Austrumēršīra |- |[[Attēls:Fifeshire locator map.svg|57x57px]] |[[Faifa]] |''Fife'' |''Fìobha'' |[[Glenrotisa]] |{{Nts|1325}} |Faifa |- |[[Attēls:Inverness-shire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Invernesšīra]] |''Inverness-shire'' |''Siorrachd Inbhir Nis'' |[[Invernesa]] |{{Nts|10906}} |Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Caithness-Scotland.svg|57x57px]] | [[Keitnesa]]|| ''Caithness'' |''Gallaibh'' || [[Vika]]|| {{Nts|1601}} || Hailenda |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinkārdinšīra]] |''Kincardineshire'' |''A' Mhaoirne'' |[[Stonheivena]] |{{Nts|984}} |Aberdīnšīra, Aberdīna |- |[[Attēls:Kinross-shire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinrosšīra]] |''Kinross-shire'' |''Siorrachd Cheann Rois'' |[[Kinrosa]] |{{Nts|189}} |Pērta un Kinrosa |- |[[Attēls:Kirkcudbrightshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kērkūbrišīra]] |''Kirkcudbrightshire'' |''Siorrachd Chille Chùithbeirt'' |[[Kērkūbri]] |{{Nts|2328}} |Damfrīsa un Geloveja |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Klekmenanšīra]] |''Clackmannanshire'' |''Siorrachd Chlach Mhanann'' |[[Eloa]] |{{Nts|148}} |Klekmenanšīra |- |[[Attēls:Lanarkshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Lanarkšīra]] |''Lanarkshire'' |''Siorrachd Lannraig'' |[[Lanarka]], [[Glāzgova]], [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]] |{{Nts|2277}} |Ziemeļlanarkšīra, Dienvidlanarkšīra, Glāzgova, Austrumdanbārtonšīra |- |[[Attēls:Morayshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Mari (grāfiste)|Mari]] |''Moray'' |''Moireibh'' |[[Elgina]] |{{Nts|1233}} |Mari, Hailenda |- |[[Attēls:Nairnshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Nērnšīra]] |''Nairnshire'' |''Siorrachd Inbhir Narann'' |[[Nērna]] |{{Nts|518}} |Hailenda |- |[[Attēls:County of Orkney - Scotland.svg|57x57px]] |[[Orkni]] |''Orkney'' |''Arcaibh'' |[[Kērkvola]] |{{Nts|990}} |Orkneju salas |- |[[Attēls:Peeblesshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Peblsšīra]] |''Peeblesshire'' |''Siorrachd nam Pùballan'' |[[Peblsa]] |{{Nts|1419}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Perthshire County.svg|57x57px]] |[[Pērtšīra]] |''Perthshire'' |''Siorrachd Pheairt'' |[[Pērta (Skotija)|Pērta]] |{{Nts|6550}} |Pērta un Kinrosa, Stērlinga, Klekmenanšīra |- |[[Attēls:Renfrewshire (historic county) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīra]] |''Renfrewshire'' |''Siorrachd Rinn Friù'' |[[Renfrū]], [[Peizli]] |{{Nts|630}} |Inverklaida, Renfrūšīra, Austrumrenfrūšīra |- |[[Attēls:Linlithgowshire (county of West Lothian) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Rietumlotjana (grāfiste)|Rietumlotjana]] |''West Lothian'' |''Lodainn an Iar'' |[[Linlitgova]] |{{Nts|325}} |Rietumlotjana, Edinburga, Folkirka |- |[[Attēls:Roxburghshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Roksborošīra]] |''Roxburghshire'' |''Siorrachd Rosbroig'' |[[Džedboro]] |{{Nts|1725}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:County of Ross and Cromarty - Scotland.svg|57x57px]] | [[Rosa un Kromarti]]|| ''Ross and Cromarty'' |''Ros agus Cromba''|| [[Dingvola]] || {{Nts|8002}} || Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Sutherland-Scotland.svg|57x57px]] | [[Saterlenda (grāfiste)|Saterlenda]]|| ''Sutherland'' |''Cataibh''|| [[Dornoha]] || {{Nts|5252}} || Hailenda |- |[[Attēls:Selkirkshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Selkērkšīra]] |''Selkirkshire'' |''Siorrachd Shalcraig'' |[[Selkērka]] |{{Nts|692}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Stirlingshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Stērlingšīra]] |''Stirlingshire'' |''Siorrachd Sruighlea'' |[[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] |{{Nts|1158}} |Stērlinga, Folkirka, Austrumdanbārtonšīra, Ziemeļlanarkšīra |- |[[Attēls:County of Zetland - Scotland.svg|57x57px]] |[[Šetlenda]] |''Zetland'' |''Sealtainn'' |[[Lērika]] |{{Nts|1467}} |Šetlenda |- |[[Attēls:Edinburghshire (County of Midlothian) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Viduslotjana (grāfiste)|Viduslotjana]] |''Midlothian'' |''Meadhan Lodainn'' |[[Edinburga]] |{{Nts|938}} |Viduslotjana, Edinburga, Austrumlotjana, Rietumlotjana, Skotišbordersa |- |[[Attēls:Wigtownshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Vigtaunšīra]] |''Wigtownshire'' |''Siorrachd Bhaile na h-Ùige'' |[[Vigtauna]], [[Stranrāra]] |{{Nts|1261}} |Damfrīsa un Geloveja |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Skotijas tradicionālās grāfistes| ]] 0pbif1j1ffnlsi3t6sr5afebgie4pb9 0 636160 4513480 4499247 2026-08-26T19:41:29Z Kleivas 2704 Noņēma pāradresāciju uz [[Frederiks Vernons]] 4513480 wikitext text/x-wiki '''Vernons''' var būt: * [[Frederiks Vernons]] (''Frédéric Vernon''; 1858—1912) — franču medaļu tēlnieks un grafiķis; * [[Oriens Vernons (''Orien Vernon''; 1874—1960) — amerikāņu tenisits. {{uzvārdi}} [[Kategorija:Uzvārdi]] ghrtemp5qfflw5kic42xntbzgr1egcs 4513481 4513480 2026-08-26T19:41:40Z Kleivas 2704 4513481 wikitext text/x-wiki '''Vernons''' var būt: * [[Frederiks Vernons]] (''Frédéric Vernon''; 1858—1912) — franču medaļu tēlnieks un grafiķis; * [[Oriens Vernons]] (''Orien Vernon''; 1874—1960) — amerikāņu tenisits. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] bnfn736bi5wcwwmpp1nmbyzi4twqn2v 0 637570 4513354 4510772 2026-08-26T15:15:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 11 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513354 wikitext text/x-wiki [[File:Colo-Colo v Palestino 20200128 03.jpg|thumb|right|VAR monitors ''[[Estadio Monumental David Arellano]]'' stadionā [[Santjago]], Čīlē]] [[File:VAR System Logo.svg|thumb|VAR simbols, kas tika izmantots [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], un pārskatīšanas procesa laikā tika attēlots ekrānā]] '''Video tiesneša asistents''' ({{Val-en|Video assistant referee}} (''VAR'')) ir [[Futbols|futbola]] spēles [[Tiesneša asistents|tiesnešu brigādes]] loceklis, kurš palīdz tiesnesim, pārskatot lēmumus, izmantojot videoierakstus, un pēc pārskatīšanas sniedzot tiesnesim ieteikumus. '''Video tiesneša asistenta palīgs''' (a''ssistant video assistant referee'' (''AVAR'')) ir spēles tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR videooperāciju telpā un ap laukumu. Ir trīs AVAR — AVAR1, AVAR2 (dažkārt saukts par '''atbalsta video tiesneša asistentu''') un AVAR3. Viņiem ir uzticēti dažādi spēles aspekti, kas jāuzrauga, un viņi pastāvīgi sazinās ar VAR par iespējamām situācijām, kuras varētu būt nepieciešams pārskatīt. AVAR1 uzrauga galveno kameras skatu un ziņo par dažiem acīmredzamākiem spēles noteikumu pārkāpumiem. AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā un palīdz VAR noteikt aizmugures stāvokļa situācijas, kā arī ziņo par iespējamām nepamanītām aizmugures stāvokļa epizodēm. AVAR3 uzrauga televīzijas programmas un palīdz nodrošināt saziņu starp AVAR2 un VAR, jo AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/innovation/world-cup-2022/video-assistant-referee-var|title=Video Assistant Referee (VAR)|website=inside.fifa.com|access-date=2026-08-17|language=en}}</ref> Papildus VAR un AVAR ir arī trīs video atkārtojumu operatori, kuri palīdz VAR un AVAR izvēlēties kameras ar vispiemērotāko skata leņķi.<ref name=":0" /> Pēc plašiem izmēģinājumiem vairākās nozīmīgās sacensībās, 2018. gada 3. martā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) oficiāli iekļāva VAR sistēmu [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-17}}</ref> Sistēma darbojas pēc principa “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44508993|title=World Cup 2018: VAR helps tournament reach 10 penalties - so is it working?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-17|date=2018-06-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsvideo.org/2018/10/12/evs-xeebra-replay-system-facilitates-var-implementation-for-copa-do-brasil-tournament/|title=EVS Xeebra Replay System Facilitates VAR Implementation for Copa do Brasil Tournament - Sports Video Group|access-date=2026-08-17|date=2018-10-12|language=en-US}}</ref> un tās mērķis ir nodrošināt iespēju labot “skaidras un acīmredzamas kļūdas” un “nopietnus nepamanītus incidentus”. == Procedūra == Ir četras lēmumu kategorijas, kuras var pārskatīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures|title=VAR protocol|website=theifab.com|access-date=August 17, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190508041140/http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures}}</ref> * '''Vārti/nav vārtu''' — [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|uzbrūkošās komandas pārkāpums]], bumba ārpus spēles, bumbas nonākšana vārtos, aizmugures stāvoklis, spēle ar roku, pārkāpumi un priekšlaicīga ieskriešana soda laukumā 11 metru soda sitiena izpildes laikā. * '''[[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiens/nav 11 metru soda sitiena]]''' — uzbrūkošās komandas pārkāpums, bumba ārpus spēles, pārkāpuma vieta, kļūdaini piešķirts 11 metru soda sitiens vai pārkāpums, par kuru 11 metru soda sitiens nav piešķirts. * '''Tiešā [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)#Sarkan%C4%81 kart%C4%ABte (noraid%C4%ABjums)|sarkanā kartīte]]''' — acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas apturēšana, rupjš pārkāpums, vardarbīga uzvedība, košana vai spļaušana, kā arī aizvainojošu, aizskarošu vai rupju vārdu vai žestu izmantošana. * '''Kļūdaina spēlētāja identificēšana''', piešķirot sarkano vai [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tiesneša sākotnēji pieņemtais lēmums netiek mainīts, ja vien videoieraksta pārskatīšana skaidri neparāda, ka pieņemtais lēmums ir bijusi “skaidra un acīmredzama kļūda”. Galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis — vai nu pamatojoties uz VAR sniegto informāciju, vai arī pēc tam, kad pats tiesnesis ir veicis “pārbaudi laukumā” (OFR — ''on-field review''). === Pārbaude === [[File:VAR decision.jpg|thumb|VAR lēmums FA kausa spēlē ''[[City of Manchester Stadium]]'' stadionā, Mančestrā.]] VAR un AVAR automātiski pārbauda katru laukumā pieņemto tiesneša lēmumu, kas ietilpst vienā no četrām pārskatāmajām kategorijām. VAR var veikt “kluso pārbaudi”, paziņojot tiesnesim, ka kļūda nav pieļauta, neradot spēles aizkavēšanos. Savukārt dažkārt VAR pārbaude var izraisīt spēles apturēšanu vai aizkavēšanos, kamēr VAR noskaidro, vai, iespējams, ir pieļauta kļūda. Tiesnesis var atlikt spēles atsākšanu, lai to būtu iespējams izdarīt, un par notiekošu pārbaudi signalizē, pieliekot roku pie auss. Ja VAR konstatē iespējamu skaidru un acīmredzamu kļūdu, pastāv trīs iespējamie scenāriji:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/|title=VIDEO ASSISTANT REFEREES (VAR)|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521235046/http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/}}</ref> * Lēmums tiek mainīts pēc VAR ieteikuma * Tiek ieteikts veikt pārbaudi laukumā (OFR) * Tiesnesis izvēlas neņemt vērā VAR ieteikumu Parasti lēmumu var mainīt bez OFR, ja tas attiecas uz faktisku apstākli. Piemēram, VAR var noteikt, vai ir bijis aizmugures stāvoklis vai vai pārkāpums noticis soda laukumā vai ārpus tā, un par to informēt tiesnesi, neveicot pārbaudi laukumā. Savukārt VAR ieteiks veikt OFR, ja jāpieņem subjektīvs lēmums, piemēram, jāizvērtē, vai pārkāpums vispār ir noticis vai vai par konkrēto pārkāpumu būtu jāpiešķir sarkanā kartīte. Visos gadījumos galīgo lēmumu pieņem tiesnesis, un viņš var izvēlēties pilnībā neņemt vērā VAR ieteikumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116111503/https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/}}</ref> === Pārbaude laukumā (OFR) === [[File:Baldomero Toledo checks VAR - Seattle Sounders vs. Sporting Kansas City.jpg|thumb|right|''[[Major League Soccer]]'' tiesnesis pārskata spēles epizodi, izmantojot monitoru laukuma malā]] Pārbaudi laukumā (OFR) var veikt tikai pēc VAR ieteikuma. Tas nodrošina, ka galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis pats laukumā un ka OFR netiek izmantota katra apšaubāma lēmuma gadījumā. OFR var veikt, kad bumba atrodas ārpus spēles, vai arī tad, ja tiesnesis aptur spēli tieši šādas pārbaudes veikšanai.<ref name=":1" /> Tiesnesis signalizē par OFR, ar rokām iezīmējot taisnstūri, tādējādi norādot uz videoekrānu. OFR notiek īpaši norādītā tiesneša pārbaudes zonā (RRA — ''referee review area''), kas atrodas blakus spēles laukumam un ir redzama skatītājiem, lai nodrošinātu procesa pārredzamību. Palēninātus video atkārtojumus izmanto tikai, lai noteiktu kontakta vietu fizisku pārkāpumu un spēles ar roku gadījumos. Savukārt, lai noteiktu pārkāpuma intensitāti vai to, vai spēle ar roku vispār ir notikusi, tiek rādīti atkārtojumi normālā ātrumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}</ref> OFR laikā VAR pārraida tiesnesim vairākus video atkārtojumus no dažādiem kameras leņķiem, lai palīdzētu pieņemt lēmumu. Kad OFR ir pabeigta, tiesnesis vēlreiz parāda video pārbaudes signālu un pēc tam norāda pieņemto lēmumu. Ja bumba pārbaudes brīdī atradās ārpus spēles, spēle tiek atsākta atbilstoši sākotnējam lēmumam vai jaunajam lēmumam, ja lēmums laukumā tika mainīts. Ja spēle tika apturēta tieši OFR veikšanai un lēmums netiek mainīts, spēle tiek atsākta ar strīdus bumbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-start-and-restart-of-play/|title=Law 8 - The Start and Restart of Play {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}</ref> === Pārkāpumi === Spēles noteikumos ir noteikti vairāki pārkāpumi, kas saistīti ar VAR procedūru. Gan spēlētājs, gan komandas amatpersona var saņemt dzelteno kartīti, ja pārmērīgi protestē pret laukumā pieņemtu lēmumu, ar rokām rādot video pārbaudes (TV) signālu. Dzelteno kartīti saņem arī jebkurš spēlētājs vai komandas amatpersona, kas ieiet tiesneša pārbaudes zonā (RRA). Savukārt ieiešana videooperāciju telpā (VOR — ''video operation room'') nozīmē spēlētāja vai komandas amatpersonas noraidīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/football-rules-governance/lawsandrules/laws/football-11-11/law-12---fouls-and-misconduct|title=Law 12 - Fouls and Misconduct|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-08-18|language=en}}</ref>[[File:VAR AVAR.jpg|thumb|right|Video tiesneša asistenta palīgi darbībā [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālās līgas]] spēles laikā]] === Atrašanās vieta === VAR un AVAR bieži atrodas stadionā, kurā notiek spēle. Tomēr dažas līgas ir sākušas izmantot centralizētas pārbaudes vietas. Piemēram, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] VAR brigādes atrodas videooperāciju telpā (VOR) [[Stokliparka|Stokliparkā]], [[Londona|Londonā]], savukārt [[Vācijas Futbola asociācija]] savas VAR brigādes izvieto [[Deica|Deicā]], [[Ķelne|Ķelnē]].<ref>{{Atsauce|title=So funktioniert der Video-Assistent {{!}} Exklusiver Einblick ins Video-Assist-Center in Köln|url=https://www.youtube.com/watch?v=UlT1UTOTztk|date=2019-02-20|accessdate=2026-08-18|last=DFB}}</ref> 2022. gada sezonā ASV ''[[Major League Soccer]]'' izveidoja Video pārbaudes centru [[Atlanta|Atlantā]], kur darbojas visas tās VAR brigādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/what-to-know-about-mls-s-new-video-review-center-in-atlanta|title=What to know about MLS's new Video Review Center in Atlanta {{!}} MLSSoccer.com|last=mlssoccer|website=mlssoccer|access-date=2026-08-18|language=en}}</ref> === Kameru sistēma === VAR sistēma sastāv no 42 kamerām, tostarp palēninātas un īpaši palēninātas (''ultra slow motion'') kameras, kā arī kamerām, ko izmanto aizmugures stāvokļa noteikšanas tehnoloģijā. Sistēmā tiek izmantotas arī visas FIFA oficiālā televīzijas raidītāja kameras pārraides, lai VAR varētu iegūt vislabāko iespējamo skata leņķi katrā spēles epizodē.<ref name=":0" /> == Terminu skaidrojumi == Saistībā ar VAR sistēmu tiek izmantoti vairāki tehniskie termini un saīsinājumi:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-19}}</ref> * '''Pārbaude (''Check'')''' — process, kurā VAR automātiski pārbauda visus lēmumus, uz kuriem attiecas video pārskatīšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/video-review/faq|title=Video Review: Answering all your Frequently Asked Questions|website=mlssoccer.com|access-date=Aug 19, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190924025924/https://www.mlssoccer.com/video-review/faq}}</ref> Pārbaudes rezultātā var tikt apstiprināts laukumā pieņemtais lēmums (“klusā pārbaude”), mainīts lēmums par faktisku apstākli (piemēram, aizmugures stāvoklis/nav aizmugures stāvokļa) vai ieteikts veikt OFR. * '''Skaidra un acīmredzama kļūda (''Clear and obvious error'')''' — kļūdas pakāpe, kas nepieciešama, lai laukumā pieņemto lēmumu varētu mainīt.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42604127|title=VAR: Willian 'dive', Iheanacho goal - how does the system work?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2018-01-08|language=en-GB}}</ref> * '''OFR (''On-field review'') — pārbaude laukumā''' — pārskatīšanas process, ko veic pēc VAR ieteikuma. To izmanto gadījumos, kad saistībā ar subjektīvu lēmumu, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda. * '''RO (''Replay operator'') — video atkārtojumu operators''' — tiesnešu brigādes loceklis, kas palīdz video tiesnešiem, pārvaldot televīzijas pārraidi un meklējot piemērotākos kameras leņķus, lai būtu iespējams pieņemt pareizu lēmumu. * '''RRA (''Referee review area'') — tiesneša pārbaudes zona''' — zona, kurā tiek veikta OFR. Tā atrodas blakus spēles laukumam un vienmēr ir skatītājiem redzama. * '''VAR (''Video Assistant Referee'') — video tiesneša asistents''' — galvenais video tiesnešu brigādes loceklis, kura galvenais uzdevums ir pārbaudīt visas epizodes, uz kurām attiecas video pārskatīšana, un ieteikt OFR veikšanu, ja, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda. VAR ir pašreizējais vai bijušais kvalificēts tiesnesis.<ref name=":1" /> ** '''AVAR (''Assistant VAR'') — VAR asistents''' — tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR, vērojot spēles norisi laukumā laikā, kad VAR veic "pārbaudi" vai "pārskatīšanu".<ref name=":1" /> *** '''Aizmugures stāvokļa VAR (''Offside VAR'')''' — AVAR, kurš paredz un pārbauda iespējamās aizmugures stāvokļa situācijas epizodēs, kas var būtiski ietekmēt spēles gaitu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/fifa/docs/eng_2c8fb978b3932c|title=The technology of football: Coaching and officiating tools for the big stage|publisher=FIFA|website=issuu.com|access-date=Aug 19, 2026|date=Aug 15, 2018|pages=15|archive-date={{dat|2022|11|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221125222514/https://issuu.com/fifa/docs/eng_2c8fb978b3932c}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/innovations/var-at-the-world-cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup™|website=Football Technology|access-date=2026-08-19|language=en}}</ref> *** '''Atbalsta VAR (''Support VAR'')''' — AVAR, kurš koordinē saziņu starp VAR brigādes locekļiem un galvenokārt uzrauga televīzijas pārraides signālu.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> * '''Video tiesnesis (''Video official'')''' — spēles tiesnešu brigādes kategorija līdzās laukumā esošajiem tiesnešiem. Tajā ietilpst VAR un visi AVAR. * '''VOR (''Video operation room'') — videooperāciju telpa''' — telpa, kurā atrodas VAR brigāde. VOR var atrasties stadionā vai tā tuvumā, kā arī centralizētā vietā, piemēram, televīzijas apraides centrā. == Vēsture == 2006. gadā bijušais tiesnesis Ahmeds Kaids Saifs spēles laukuma malā izmantoja video monitoru, lai noteiktu, vai strīdīgie vārti spēlē starp ''Al-Tilal'' un ''Al-Saqr'' [[Adena|Adenā]] bija jāieskaita. Lai gan tolaik tas bija pretrunā ar vispārpieņemtajiem noteikumiem, spēlētāji un [[Jemenas Futbola asociācija]] šo rīcību atzinīgi novērtēja. Šis gadījums tiek uzskatīts par vienu no agrākajiem zināmajiem piemēriem, kad tiesnesis sacensību spēlē izmantoja video tehnoloģiju, lai pieņemtu pareizu lēmumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://yemeniamerican.com/en/a-duty-to-fairness-yemeni-soccer-referee-used-video-replays-long-before-var/|title=A duty to fairness: Yemeni soccer referee used video replays long before VAR|website=The Yemeni American|access-date=2026-08-19|date=2018-06-24|language=ar}}</ref> Pēc šī incidenta Jemenā oficiāli standartizētā VAR sistēma tika izstrādāta, izmantota un pārbaudīta Starptautiskās Futbola asociācijas valdes (IFAB) — institūcijas, kas nosaka Spēles noteikumus — pārraudzībā. Tās pamatā bija princips “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”. Sistēma pirmo reizi tika izmantota oficiālā spēlē 2016. gada 21. septembrī [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kausa]] spēlē starp ''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'' un ''[[Willem II (futbola klubs)|Willem II]]''. Pasaules mērogā tā debitēja 2018. gada FIFA Pasaules kausā Krievijā. Video tehnoloģiju, kas mūsdienās nodrošina VAR sistēmas darbību, lielākoties piegādā un patentē tādi uzņēmumi kā ''Hawk-Eye Innovations'' (pieder ''[[Sony]]''), kas darbojas saskaņā ar licences līgumiem ar FIFA.{{Nepieciešama atsauce}} [[File:Samsunspor-Manisa maçı (05.09.22) VAR penaltı.webm|thumb|Brīdis, kad tiesnesis pēc VAR pārbaudes pieņem lēmumu piešķirt 11 metru soda sitienu [[Turcijas futbola 1. līga|Turcijas 1. līgā]].]] VAR sistēma tika izstrādāta ''Refereeing 2.0'' projekta ietvaros 2010. gadu sākumā, un tās izstrādi vadīja [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlandes Karaliskā Futbola asociācija]] (KNVB).<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/var-football-world-cup|title=The inside story of how FIFA's controversial VAR system was born|access-date=2026-08-19|last=Medeiros|first=João|archive-date=2019-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190701175627/https://www.wired.co.uk/article/var-football-world-cup}}</ref> Sistēmu [[2012.–2013. gada Eredivisie sezona|2012.–13. gada sezonā]] izmēģināja simulētās pārbaudēs Nīderlandes augstākās līgas ''[[Eredivisie]]'' spēlēs. 2014. gadā KNVB vērsās pie [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) ar lūgumu grozīt Spēles noteikumus, lai sistēmu varētu izmantot plašākos izmēģinājumos. IFAB 2016. gada ģenerālajā sanāksmē apstiprināja izmēģinājumu veikšanu un noteica ceļu sistēmas pilnīgai ieviešanai.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static-3eb8.kxcdn.com/documents/644/124828_140218_2016AGM_Minutes_v1.0.pdf|title=Minutes of the 130th Annual General Meeting of the International Football Association Board|website=IFAB|access-date=Aug 19, 2026|pages=13-17|language=en|archive-date={{dat|2020|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200424203218/https://static-3eb8.kxcdn.com/documents/644/124828_140218_2016AGM_Minutes_v1.0.pdf}}</ref> IFAB sekretārs Lukass Brūds sacīja, ka, ņemot vērā to, ka mūsdienu stadionos ir pieejami [[4G]] un [[Wi-Fi]], bija skaidrs, ka tiesneši ir jāpasargā no kļūdām, kuras visi skatītāji var uzreiz pamanīt. Kā piemēru viņš minēja [[Tjerī Anrī]] spēli ar roku, kuras dēļ [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] tika izslēgta no kvalifikācijas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausam]], lai gan laukuma tiesneši nebija tādā pozīcijā, lai šo pārkāpumu varētu pamanīt. Priekšlikumi ieviest jebkāda veida video pārbaudi tika konsekventi noraidīti [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidenta]] [[Zeps Blaters|Zepa Blatera]] laikā. Savas prezidentūras laikā Blaters stingri iebilda pret jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas ļautu apšaubīt tiesnešu spēles laikā pieņemtos lēmumus. Viņš dažkārt pat iejaucās vai draudēja iejaukties vietējo sacensību jautājumos. Pēc Blatera piespiedu aiziešanas no amata 2015. gadā cita korupcijas skandāla dēļ, VAR priekšlikums viņa pēcteča [[Džanni Infantīno]] vadībā tika uzņemts daudz labvēlīgāk.<ref name=":4" /> Pirmais VAR sistēmas izmēģinājums spēles laikā notika 2016. gada jūlijā [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] starp [[PSV Eindhoven|PSV]] un ''[[FC Eindhoven]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knvb.nl/nieuws/themas/arbitrage-20/22846/het-jaar-van-de-videoscheidsrechter|title=Het jaar van de videoscheidsrechter|website=www.knvb.nl|access-date=2026-08-19}}</ref> Nākamais VAR sistēmas izmēģinājums spēles laikā sākās 2016. gada augustā, kad ''[[United Soccer League]]'' spēlē tikās divas ''[[Major League Soccer]]'' rezerves komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/media/2016/08/19/mls-virtual-assistant-referees-debut|title=MLS makes soccer history with debut of video assistant referees|website=SI|access-date=2026-08-19|date=2016-08-19|language=en-US}}</ref> Spēles tiesnesis Ismails Elfats pārskatīja divus pārkāpumus un pēc konsultēšanās ar video tiesneša asistentu [[Alens Čepmens|Alenu Čepmenu]] attiecīgajās epizodēs piešķīra vienu sarkano un vienu dzelteno kartīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/08/13/video-assistant-referees-edge-closer-after-successful-trial-in-u/|title=Video assistant referees edge closer after successful trial in United States {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-19|archive-date=2022-01-12|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112060146/https://www.telegraph.co.uk/football/2016/08/13/video-assistant-referees-edge-closer-after-successful-trial-in-u/}}</ref> Nākamajā mēnesī video pārbaudes tika izmantotas starptautiskā draudzības spēlē starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/09/02/video-replays-used-for-first-time-during-frances-3-1-friendly-wi/|title=Video replays used for first time during France's 3-1 friendly win over Italy as 'football history' made {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-19|archive-date=2022-01-12|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112060118/https://www.telegraph.co.uk/football/2016/09/02/video-replays-used-for-first-time-during-frances-3-1-friendly-wi/}}</ref> Pirmā profesionālā oficiālā spēle, kas nebija draudzības spēle, bija KNVB kausa pirmās kārtas mačs starp ''Ajax'' un ''Willem II'' 2016. gada 21. septembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/sep/22/anouar-kali-first-player-sent-off-video-assistant-referee|title=Willem II’s Anouar Kali sent off in Dutch cup tie by video assistant referee|work=The Guardian|access-date=2026-08-19|date=2016-09-22|last=Reuters|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Šī bija pirmā spēle, kurā tika izmantots "monitors laukuma malā", kas ļāva tiesnesim pašam pārskatīt videoierakstu no laukuma. Lai gan VAR tika izmantots, bet pieejamais monitors nē, dzeltenā kartīte tika nomainīta uz sarkano. Tādējādi tas kļuva par pirmo profesionālajā futbolā fiksēto noraidījumu, kas balstīts uz VAR.<ref name=":5">{{Atsauce|title=Highlights Ajax - Willem II|url=https://www.youtube.com/watch?v=iUCXSzVZtK4|date=2016-09-22|accessdate=2026-08-19|last=AFC Ajax}}</ref> Interesanti, ka šī profesionālā un oficiālā kausa spēle notika pirms oficiālajiem FIFA noteikumu grozījumiem. Televīzijas skatītāji tika informēti par pieņemto lēmumu, taču skatītāji stadionā un, mazākā mērā, arī spēlētāji nesaprata, kas īsti bija noticis. Galvenā atziņa no šī pirmā būtiskā lēmuma maiņas gadījuma bija tāda, ka VAR lēmumi ir skaidri jāpaziņo spēlētājiem, skatītājiem stadionā un televīzijas auditorijai.<ref name=":5" /> Nākamais turnīrs, kurā VAR tika izmantots kopā ar monitoru laukuma malā, bija [[2016. gada FIFA klubu Pasaules kauss]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38245174|title=Video replays: Referees to use pitch-side monitors at Fifa's Club World Cup|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2016-12-07|language=en-GB}}</ref> Pusfināla spēlē, kurā ''[[Kashima Antlers]]'' ar 3–0 pārspēja ''[[Atlético Nacional]]'', pēc video pārbaudes ''Kashima Antlers'' tika piešķirts 11 metru soda sitiens. Austrālijas ''[[A-League]]'' kļuva par pirmajām augstākās līgas profesionālo klubu sacensībām, kas izmantoja VAR sistēmu. Tas notika 2017. gada 7. aprīlī, kad ''[[Melbourne City FC|Melbourne City]]'' spēlēja pret ''[[Adelaide United FC|Adelaide United]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.a-league.com.au/article/hyundai-a-league-first--to-use-video-assistant-referees/1g3x9yaxih0dp1aaokfqi2uihy|title=Hyundai A-League first to use Video Assistant Referees|access-date=Aug 19, 2026|language=en|archive-date={{dat|2017|08|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170829161652/http://www.a-league.com.au/article/hyundai-a-league-first--to-use-video-assistant-referees/1g3x9yaxih0dp1aaokfqi2uihy}}</ref> tomēr šajā spēlē VAR intervence nebija nepieciešama.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/39537545|title=Video Assistant Referee: Australia's A-League uses system during trial|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|language=en-GB}}</ref> Pirmā VAR intervence profesionālās nacionālās līgas spēlē notika 8. aprīlī, kad ''[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]'' savā laukumā uzņēma ''[[Sydney FC]]''. VAR konstatēja neatļautu spēli ar roku soda laukumā, un ''Sydney FC'' tika piešķirts 11 metru soda sitiens. Spēle noslēdzās ar rezultātu 1–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://foxsports.com.au/football/a-league/wellington-phoenix-v-sydney-fc-video-highlights-sky-blues-concede-late-after-var-call/news-story/ccf02f63ebdfdeec76d6a0cfffc76265|title=Wellington Phoenix v Sydney FC video, highlights: Sky Blues concede late after VAR call|website=Fox Sports|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/apr/08/aleague-round-26-match-reports|title=World first as video assistant referee called into action in Wellington and Sydney FC stalemate|work=The Guardian|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[File:Chelsea_0_Valencia_1_(48768869141).jpg|right|thumb|VAR izmantošana [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] grupu turnīrā 2019. gadā — tiesnesis [[Džinejts Čakirs]] ]] ''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs VAR ieviesa [[2017. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2017. gada sezonā]], pēc [[2017. gada MLS Visu zvaigžņu spēle|2017. gada MLS Visu zvaigžņu spēles]], kas notika 2. augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/post/2016/12/10/mls-will-seek-introduce-video-assistant-referees-var-during-2017|title=MLS will seek to introduce Video Assistant Referees (VAR) during 2017|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-08-20|date=2016-12-10|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.oregonlive.com/timbers/index.ssf/2017/03/mls_leads_the_way_in_rolling_o.html|title=MLS leads the way among soccer leagues worldwide as it prepares to roll out video replay|work=OregonLive.com|access-date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> Pirmo reizi sistēma oficiāli tika izmantota spēlē starp ''[[Philadelphia Union]]'' un ''[[FC Dallas]]'', kad pēc video pārbaudes tika anulēti ''Dallas'' komandas vārti par kontaktu starp ''Dallas'' spēlētāju un ''Philadelphia'' vārtsargu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/major-league-soccer/story/3173385/video-review-debuts-in-mls-rules-out-goal-in-fc-dallas-loss-to-philadelphia|website=www.espn.com|access-date=2026-08-20}}</ref> Starptautiskā līmenī VAR tika izmantots [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]], jūnijā. Sistēma tika atzinīgi novērtēta, taču pēc tiesneša lēmuma turnīra finālspēlē tika apšaubīta tās praktiskā lietderība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/blog/the-match/60/post/3151551/var-creates-as-much-confusion-as-clarity-in-confederations-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-08-20}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/confederationscup/news/y=2017/m=7/news=russia-2017-var-praised-at-closing-press-conference-2899588.html|title=Russia 2017, VAR praised at closing press conference|work=FIFA.com|access-date=2026-08-20|date=2017-07-01|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2017-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20170701124126/http://www.fifa.com/confederationscup/news/y=2017/m=7/news=russia-2017-var-praised-at-closing-press-conference-2899588.html}}</ref> Arī 2017. gadā [[Portugāles Futbola federācija]] (FPF) aizvadīja savu pirmo oficiālo spēli ar VAR — Portugāles kausa finālu starp ''[[SL Benfica]]'' un ''[[Vitória SC]]'' 2017. gada 28. maijā, ''[[Estádio Nacional|Jamor Stadium]]'' laukumā. Portugāles Futbola federācija kļuva par pirmo pasaulē, kas VAR izmantoja sieviešu sacensībās: nedēļu pēc vīriešu kausa fināla tajā pašā stadionā VAR oficiāli tika izmantots sieviešu spēlē starp ''[[Sporting CP (sievietes)|Sporting CP]]'' un ''[[SC Braga (sievietes)|SC Braga]]''. Pēc VAR ieviešanas Eiropas kausu spēlēs 2016. gadā, sistēmu ieviesa arī augstākās līgas sacensībās kā [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] un [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017.–18. gada sezonas]] sākumā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2017/07/04/football/video-assistant-referee-technology-var-chris-foy/index.html|title=VAR: The good, the bad and the ugly {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-20|date=2017-07-04|last=Kohli|first=Siddharth|language=en}}</ref> bet ''[[La Liga]]'' to ieviesa [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018.–19. gada sezonas]] sākumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/spanish-football/2018/03/02/5a996dfc22601de9518b464f.html|title=LaLiga Santander: Tebas: With VAR, there will be more fairness in football|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-08-20|date=2018-03-02|language=en}}</ref> VAR tika izmantots arī [[2017. gada FIFA U-20 Pasaules kauss|2017. gada FIFA U-20 Pasaules kausā]], oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/video-assistant-referee-system-fifa-trial-technology-a7621151.html|title=Introduction of Video Assistant Referees may change football forever|website=The Independent|access-date=2026-08-20|date=2017-03-09|language=en}}</ref> 2018. gada 8. janvārī VAR pirmo reizi tika izmēģināts Anglijā, [[2017.–2018. gada FA kauss|2017.–18. gada FA kausa]] spēlē starp ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' un ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2017-12-07|title=FA Cup trial for Video Assistant Referee|url=https://www.rte.ie/sport/soccer/2017/1207/925792-fa-cup-trial-for-video-assistant-referee/|language=en}}</ref> Nākamajā dienā tas pirmo reizi tika izmēģināts Francijā — [[2017.–2018. gada Francijas Līgas kauss futbolā|2017.–18. gada Francijas Līgas kausa]] spēlē starp ''[[OGC Nice|Nice]]'' un ''[[AS Monaco FC|Monaco]]''. Tika atzīts, ka sistēma darbojusies labi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.eurosport.fr/football/coupe-de-la-ligue/2017-2018/nice-monaco-la-video-a-tres-bien-fonctionne_sto6469811/story.shtml|title=Nice-Monaco: la vidéo "a très bien fonctionné"|work=Eurosport|access-date=2026-08-20|date=2018-01-10|archive-date=2019-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190701003324/https://www.eurosport.fr/football/coupe-de-la-ligue/2017-2018/nice-monaco-la-video-a-tres-bien-fonctionne_sto6469811/story.shtml}}</ref> 2018. gada janvārī Itālija izveidoja pasaulē pirmo VAR apmācības centru [[Florence|Florencē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/114538/italy-host-first-var-training-centre|title=Italy host first VAR training centre {{!}} Football Italia|website=www.football-italia.net|access-date=2026-08-20}}</ref> Pašlaik izmantoto VAR sistēmu izveidoja ''Hawk-Eye Innovations Limited'', un tā tika pārbaudīta saskaņā ar ''FIFA'' ''Kvalitātes programmu'', izmantojot neatkarīgu trešo pusi.<ref name=":0" /> 2018. gada 3. martā IFAB VAR sistēmu pastāvīgi iekļāva Spēles noteikumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-20}}</ref> Tās izmantošana sacensībās joprojām bija fakultatīva, un nebija paredzēts, ka [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] un [[UEFA Čempionu līga]] VAR ieviesīs [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.–19. gada sezonā]].<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/43269186|title=VAR: Video assistant referees set to be used at 2018 World Cup in Russia|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-03-03|language=en-GB}}</ref> Tomēr Premjerlīgas izpilddirektors [[Ričards Skudamors]] VAR ieviešanu Premjerlīgā raksturoja kā “neizbēgamu”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44023461|title=VAR in Premier League is inevitable, says Richard Scudamore|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-05-06|language=en-GB}}</ref> 2018. gada 27. septembrī [[UEFA]] paziņoja, ka, sākot ar [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019.–20. gada UEFA Čempionu līgas sezonu]], VAR tiks izmantots sacensībās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/45665012|title=Champions League: VAR to be introduced in 2019-20 season|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-09-27|language=en-GB}}</ref> Lai gan 2018.–19. gada sezonas grupu turnīrā VAR vēl netika izmantots, UEFA 2018. gada 3. decembrī paziņoja, ka tas tiks izmantots izslēgšanas spēļu posmā, kas sākās 2019. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/024c-0f8e663255eb-684192980f0b-1000--var-to-be-used-in-uefa-champions-league-knockout-phase/|title=VAR to be used in UEFA Champions League knockout phase|website=UEFA|access-date=Aug 20, 2026|date=December 3, 2018|language=en}}</ref> 2018. gada 15. novembrī [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubi principā nobalsoja par VAR ieviešanu Premjerlīgā, sākot ar 2019.–20. gada sezonu, ja to apstiprinātu [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]] un [[FIFA]]. Šāds lēmums tika pieņemts pēc pretrunīga tiesneša [[Saimons Hūpers|Saimona Hūpera]] lēmuma neieskaitīt ''[[Southampton FC]]'' uzbrucēja [[Čārlijs Ostins|Čārlija Ostina]] gūtos vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/46224473|title=VAR: Video assistant referees set to be used in Premier League next season|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-11-15|language=en-GB}}</ref> 2020. gada 1. janvārī [[2019. gada Imperatora kauss futbolā|Imperatora kausa]] fināls kļuva par pirmo Japānas futbola spēli, kurā tika izmantots VAR. Tas vienlaikus bija sagatavošanās VAR ieviešanai [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|olimpiskajā futbolā]]. 2023. gadā tika paziņots, ka [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada FIFA Pasaules kausā sievietēm]] pirmo reizi tiesnesis skaidros VAR lēmumu skatītājiem stadionā tiešraidē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66230294|title=Women's World Cup 2023: How will VAR work at the tournament?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2023-07-18|language=en-GB}}</ref> Vēlāk šāda prakse tika izmantota arī 2024. gada Austrālijas ''[[A-League]]'' finālsērijā un MLS. Savukārt Anglijas Premjerlīga paziņojumus stadionā ieviesa, sākot ar [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.–26. gada sezonu]]. == Ievērojamākie VAR izmantošanas gadījumi == [[File:VAR Brazil V Morocco 13 June 2026-31.jpg|left|thumb|VAR monitors [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]]] === 2018. gada FIFA Pasaules kauss === FIFA oficiāli apstiprināja VAR izmantošanu [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] FIFA Padomes sanāksmē, 2018. gada 16. martā, [[Bogota|Bogotā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2018/m=3/news=coming-soon-press-conference-following-the-ifab-annual-general-meeting.html|title=REPLAY: IFAB comes to landmark decision about VAR|work=FIFA.com|access-date=2026-08-21|date=2018-03-01|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180303171051/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2018/m=3/news=coming-soon-press-conference-following-the-ifab-annual-general-meeting.html}}</ref><ref name=":6" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2018/m=3/news=var-discussed-at-ifab-media-briefing.html|title=VAR discussed at IFAB media briefing|work=FIFA.com|access-date=2026-08-21|date=2018-03-03|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-03-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20180311061251/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2018/m=3/news=var-discussed-at-ifab-media-briefing.html}}</ref> Šis turnīrs kļuva par pirmajām sacensībām, kurās VAR tika izmantots pilnā apjomā — visās spēlēs un visos stadionos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/var-football-world-cup|title=The inside story of how FIFA's controversial VAR system was born|work=WIRED UK|access-date=2026-08-21|date=2018-06-23|last=Nast|first=Condé|language=en-GB}}</ref> [[File:Ronaldo yellow card.jpg|thumb|right|[[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlases spēlētājam [[Krištianu Ronaldu]] tiek parādīta dzeltenā kartīte pēc sadursmes ar [[Irānas futbola izlase|Irānas]] spēlētāju, kuru tiesnesis [[Enrike Kaseress]] pārskatīja kā iespējamu incidentu, par kuru varētu piešķirt sarkano kartīti|313x313px]] 2018. gada Pasaules kauss bija pirmā reize, kad VAR tika izmantots Pasaules kausa izcīņā. Grupu turnīra laikā VAR kopumā pārbaudīja 335 incidentus, vidēji septiņus vienā spēlē, un pēc VAR pārbaudes tiesneši mainīja vai atcēla 14 savus lēmumus. Saskaņā ar FIFA datiem, VAR sistēmas veiksmīgo lēmumu īpatsvars bija 99,3%, salīdzinot ar 95% pareizu tiesnešu lēmumu īpatsvaru pirms VAR ieviešanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44658757|title=World Cup 2018: VAR system 'fine-tuned' after criticism|work=BBC Sport|access-date=2026-08-21|date=2018-06-29|language=en-GB}}</ref> Pirmais VAR lēmums Pasaules kausa vēsturē tika pieņemts 2018. gada 16. jūnijā grupu turnīra spēlē starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Austrālijas futbola izlase|Austrāliju]], kad tiesnesis [[Andress Kunja]] pēc konsultēšanās ar VAR piešķīra Francijas izlasei 11 metru soda sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2018/06/16/football/france-australia-world-cup-russia-2018/index.html|title=History made as VAR used for first time in World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-21|date=2018-06-16|last=Grez|first=Matias|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/world-cup-soccer/story/3528392/how-var-made-history-with-penalty-awarded-to-france-against-australia|website=www.espn.com|access-date=2026-08-21}}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|Finālspēlē]] tiesnesis [[Nestors Pitana]] ar VAR palīdzību pārskatīja aizsarga spēli ar roku soda laukumā un piešķīra Francijai 11 metru soda sitienu, kas ļāva tai izvirzīties vadībā pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] ar rezultātu 2–1. Finālspēle noslēdzās ar Francijas uzvaru 4–2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jul/15/france-croatia-world-cup-final-match-report|title=France seal second World Cup triumph with 4-2 win over brave Croatia|work=The Guardian|access-date=2026-08-21|date=2018-07-15|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> VAR izmantošana tiek uzskatīta par vienu no faktoriem, kas palīdzēja 2018. gada Pasaules kausam kļūt par „tīrāko” Pasaules kausu kopš 1986. gada. Turnīra pirmajās 11 spēlēs netika parādīta neviena sarkanā kartīte, bet visā turnīrā kopumā tika noraidīti tikai četri spēlētāji — vismazākais skaits kopš [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/fifa-world-cup/4/blog/post/3567494/fifa-world-cup-by-the-numbers-most-goals-in-the-knockoutspogba-first-ever-united-player-to-score-in-final|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-08-21}}</ref> No 29 piešķirtajiem 11 metru soda sitieniem tika gūti 22 vārti, tādējādi pārspējot iepriekšējo rekordu — 17 vārtus, kas tika gūti no 11 metru soda sitieniem [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada]] turnīrā. Būtiskais piešķirto soda sitienu skaita pieaugums 2018. gada Pasaules kausā tika saistīts ar VAR spēju pamanīt pārkāpumus, kas citādi, iespējams, būtu palikuši nesodīti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/06/29/13-intriguing-stats-world-cup-2018-far/|title=13 intriguing stats from World Cup 2018 so far|work=The Telegraph|access-date=2026-08-21|date=2018-06-29|last=Kirk|first=Ashley|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]] tehniskais direktors un bijušais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] tiesnesis [[Deivids Elerejs]] pauda uzskatu, ka VAR klātbūtne lika spēlētājiem apzināties — jaunās sistēmas apstākļos viņi vairs nevarēs izvairīties no pārkāpumu sekām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/06/17/var-credited-cleaning-world-cup-no-red-cards-nine-games/|title=VAR effect results in cleanest World Cup since 1986 after no red cards are issued in opening 11 games|work=The Telegraph|access-date=2026-08-21|date=2018-06-17|last=Rumsby|first=Ben|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> === 2026. gada FIFA Pasaules kauss === [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases uzbrucējs [[Folarins Balogans]] savas komandas uzvarā ar 2–0 pār [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] 1/16 finālā saņēma sarkano kartīti pēc video pārbaudes. Incidentā viņš uzkāpa uz Bosnijas izlases centra aizsarga [[Tariks Muharemovičs|Tarika Muharemoviča]] potītes, lai gan spēles laikā tiesnesis sākotnēji ļāva spēlei turpināties. Tā rezultātā Baloganam tika piemērota diskvalifikācija, un viņam būtu bijis jāizlaiž komandas nākamā 1/8 fināla spēle pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/us/soccer/news/folarin-balogun-red-card-controversial-call-usmnt/f421435cc087073bcf6ce1b0|title=Folarin Balogun red card, explained: What controversial call means for USMNT star’s Round of 16 availability {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-08-21|date=2026-07-02|language=en-us}}</ref> 5. jūlijā FIFA paziņoja, ka diskvalifikācija ir atcelta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/us/soccer/news/how-folarin-balogun-allowed-play-usa-vs-belgium-shocking-fifa-red-card-reverse-decision/93d4fc48c027df9278e02b38|title=How Folarin Balogun is allowed to play for USA vs. Belgium after shocking FIFA red-card reverse decision {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-08-21|date=2026-07-05|language=en-us}}</ref> Tāpat kā 2018. gadā, arī šoreiz [[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]] nonāca pretrunīgi vērtēta VAR lēmuma epicentrā. 1/16 fināla spēles pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] 103. minūtē horvātu spēlētājs [[Joško Gvardiols]] guva vārtus, panākot izlīdzinājumu, taču pēc jaunieviestās ''snickometer'' sistēmas datiem tika konstatēts, ka bumba pirms Gvardiola vārtu guvuma bija saskārusies ar viņa komandas biedra [[Igors Matanovičs|Igora Matanoviča]] galvas apvidu, un vārti tika atcelti aizmugures stāvokļa dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/fifa-world-cup/explained-why-croatias-103rd-minute-equaliser-against-portugal-was-ruled-out-after-var-review/articleshow/132152307.cms|title=Explained: Why Croatia's 103rd-minute equaliser against Portugal was ruled out after VAR review|work=The Times of India|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|issn=0971-8257}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/07/03/sport/world-cup-croatia-portugal-var-trionda-explained|title=How the new World Cup ball helped knock Croatia out with use of technology {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref> Pēc vārtu anulēšanas Portugāle uzvarēja spēli ar 2–1, kamēr klātesošie Horvātijas līdzjutēji protestējot meta atkritumus un izkliedza rupjus vārdus tiesnešu brigādes virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://clutchpoints.com/soccer/world-cup-news-portugal-knocks-out-croatia-insane-finish-world-cup-classic|title=Portugal knocks out Croatia after insane finish in World Cup classic|last=Torre|first=Miguel La|website=ClutchPoints|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|language=en}}</ref> Pēc spēles Matanovičs sacīja, ka, viņaprāt, esot „jutis nelielu pieskārienu matiem”, savukārt Horvātijas galvenais treneris [[Zlatko Daličs]] lēmumu kritizēja kā „ļoti sliktu tiesāšanu”, kas „atņem futbolam prieku”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/croatia-world-cup-var-offside-37381387|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-08-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dailynewnation.com/news/839491|title=Martinez defends VAR as Dalic laments 'joyless football'|last=NNONLINE 01|website=The New Nation|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|language=en-US}}</ref> FIFA uz šo strīdu atbildēja, norādot, ka ''[[Adidas Trionda|Trionda bumbā]]'' ievietotie IMU sensori spēj noteikt pat visniecīgāko kontaktu un ka tiesneša lēmums bijis pareizs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/07/03/sport/world-cup-croatia-portugal-var-trionda-explained|title=How the new World Cup ball helped knock Croatia out with use of technology {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref> Ceturtdaļfināla spēlē starp [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] un [[Šveices futbola izlase|Šveici]], Argentīnas pussargs [[Leandro Paredess]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Šveices uzbrucēju [[Brēls Embolo|Brēlu Embolo]]. Saskaņā ar turnīrā ieviesto jauno „kļūdainas identitātes” (''mistaken identity'') noteikumu, kas ļauj atcelt lēmumus, ja sodīts nepareizais spēlētājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/sports/2026/7/12/what-was-the-mistaken-identity-red-card-shown-in-argentina-vs-switzerland|title=What’s the ‘mistaken identity’ red card shown to Switzerland’s Embolo?|last=Adil|first=Hafsa|website=Al Jazeera|access-date=2026-08-21|language=en}}</ref> VAR pārbaudē tika konstatēts, ka Embolo kritiens bija simulēts un sākās vēl pirms Paredess ar viņu saskārās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49339724/switzerland-breel-embolo-red-card-diving-var-argentina-2026-world-cup|website=www.espn.com|access-date=2026-08-21}}</ref> Tādēļ Paredesam piešķirtā dzeltenā kartīte tika atcelta. Embolo, kurš jau iepriekš šajā spēlē bija saņēmis dzelteno kartīti, pēc otrās dzeltenās kartītes par simulāciju tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/ckg0k5gdr79o|title=World Cup 2026: Breel Embolo sent off as result of mistaken identity rule|website=BBC Sport|access-date=2026-08-21|date=2026-07-12|language=en-GB}}</ref> Šveices treneris [[Murats Jakins]] šo lēmumu nodēvēja par „pilnīgi nesaprotamu” un sacīja, ka Šveices komandai papildus Argentīnai nācies spēlēt arī pret „tiesnesi un VAR”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-var-mistaken-identity-red-card-breel-emobolo|title=Switzerland hit out at VAR after ‘mistaken identity’ check ends in Breel Embolo red card|work=The Guardian|access-date=2026-08-21|date=2026-07-12|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 28. jūlijā IFAB paziņoja, ka sarkanā kartīte bija piešķirta kļūdaini, jo Spēles noteikumi atļāva izmantot „kļūdainas identitātes” pārbaudi tikai tādēļ, lai sodu pārceltu uz citu spēlētāju, nevis pilnībā atceltu sodu, kā tas tika izdarīts Paredesa gadījumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/07/28/sport/breel-embolo-red-card-decision-world-cup-ifab|title=Switzerland’s Breel Embolo shouldn’t have been sent off against Argentina in World Cup quarters, says IFAB {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-21|date=2026-07-28|language=en}}</ref> FIFA pārstāvis atbildēja, ka FIFA „kļūdainas identitātes” noteikuma interpretācija Pasaules kausa laikā tika piemērota konsekventi, minot arī otru līdzīgu gadījumu ASV un [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas]] grupu turnīra spēlē. FIFA arī norādīja, ka tas neesot bijis tiesneša kļūdains lēmums, jo Embolo kritiena simulācija „nav apstrīdama” un Paredesam par to nevajadzēja tikt sodītam. FIFA uzsvēra, ka lēmums tika „labi uzņemts” un tiks ņemts vērā turpmākajos VAR noteikumu atjauninājumos.<ref name=":7">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7473204/2026/07/27/world-cup-mistaken-identity-law-embolo-almiron/|title=‘Mistaken identity’ does not include simulation despite World Cup decisions – lawmaker|work=The New York Times|access-date=2026-08-21|date=2026-07-28|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> IFAB piekrita, ka lēmums tika labi uztverts, un apstiprināja, ka VAR pārbaudes izmantošana simulācijas gadījumos tiks apsvērta nākotnē. Tomēr tiesnešiem tika precizēts, ka šādu VAR pārbaudi nedrīkst izmantot līdz brīdim, kad šis jautājums būs galīgi izvērtēts.<ref name=":7" /> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170406155658/http://quality.fifa.com/en/var/ Experiments with Video Assistant Referees (VARs)] [[FIFA]] vietnē {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20170627011413/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/216/VAR_Protocol%20Summary_v1.0.pdf Video Assistant Referees (VARs) Experiment Protocol (Summary)][[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]] vietnē {{En ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=YdwOL08NfxQ VAR – The System Explained] [[FIFA]] vietnē {{En ikona}} * [https://www.citatedespre.ro/the-var-system-what-does-var-mean-in-football/ What is VAR] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211228161836/https://www.citatedespre.ro/the-var-system-what-does-var-mean-in-football/|date=28 December 2021}} {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola tiesneši]] [[Kategorija:Video]] l0lbmgcxhmp5uogcuyxih0nuuoorclc 0 637635 4513519 4513180 2026-08-26T21:17:07Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ 4513519 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK||[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|26. augustā}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 0jaltn6h3g1y4nkrxfhedcxarozr727 4513521 4513519 2026-08-26T21:33:01Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ 4513521 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] qygt600x6g017sdtwwpf9kr2c33zgky 0 637860 4513407 4512895 2026-08-26T16:41:34Z Lietotaajs 19361 4513407 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Kaká 2012.jpg|thumb|[[Kaka (futbolists)|Kakā]] 2012. gada [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] spēlē ģērbies [[Real Madrid CF|Madrides „Real”]] mājas spēļu formā. Papildus obligātajam kreklam ar piedurknēm, šortiem, zeķēm, apakšstilbu aizsargiem (ko nosedz zeķes) un futbola apaviem, kā noteikts 4.2 noteikumā, viņš valkā arī pēc izvēles lietojamus cimdus un termoveļu, kas attiecīgi ir atļauti saskaņā ar 4.4 un 4.3 noteikumu.|470x470px]] [[Futbols|Futbolā]] '''formastērps''' (saukts arī par '''spēļu formu''' vai '''uniformu''') ir spēlētāju izmantotais standarta ekipējums un apģērbs. Sporta [[Futbola noteikumi|noteikumi]] nosaka minimālo ekipējumu, kas spēlētājam jāizmanto, kā arī aizliedz izmantot jebko, kas varētu būt bīstams pašam spēlētājam vai citam spēles dalībniekam. Atsevišķas sacensības var noteikt arī papildu ierobežojumus, piemēram, reglamentēt uz kreklu izvietoto [[Logo|logotipu]] izmērus un paredzēt, ka gadījumā, ja abu komandu formas ir vienādā vai līdzīgā krāsā, vienai komandai (parasti viesu komandai) jānomaina forma uz citas krāsas tērpu, lai novērstu krāsu sajaukšanu. Futbolisti parasti uz kreklu mugurām valkā identifikācijas [[Komandas numurs (futbols)|numurus]]. Sākotnēji spēlētāju komandā numuri no 1 līdz 11 aptuveni atbilda viņu spēles pozīcijām, taču profesionālajā futbolā šo sistēmu lielākoties ir aizstājusi komandas numuru sistēma, kurā katram spēlētājam sezonas laikā tiek piešķirts pastāvīgs numurs. Profesionālie klubi uz spēlētāju krekliem parasti norāda arī viņu uzvārdus vai iesaukas virs (retāk — zem) komandas numura. Futbola formastērps kopš sporta pirmsākumiem ir būtiski mainījies. Agrāk spēlētāji parasti valkāja biezus kokvilnas kreklus, pusgarās bikses un smagus, stingrus ādas zābakus. 20. gadsimtā zābaki kļuva vieglāki un mīkstāki, šorti tika saīsināti, bet apģērbu ražošanas un apdrukas tehnoloģiju attīstība ļāva izgatavot kreklus no vieglākiem sintētiskiem materiāliem ar arvien krāsainākiem un sarežģītākiem dizainiem. Līdz ar reklāmas izplatīšanos 20. gadsimtā, uz krekliem sāka parādīties sponsoru logotipi, savukārt [[Fans|faniem]] tika piedāvātas iegādei komandu formu kopijas, tādējādi klubiem radot ievērojamus ieņēmumus. == Ekipējums == === Pamata ekipējums === [[File:Schienbeinschützer adidas.png|thumb|upright|Apakšstilbu aizsargi ir obligāti.]] [[Futbola noteikumi|Noteikumi]] nosaka pamatekipējumu, kas jāvalkā visiem spēlētājiem saskaņā ar 4. noteikumu “Spēlētāju ekipējums”. Ir noteikti pieci atsevišķi aprīkojuma elementi: [[krekls]], [[šorti]], [[zeķes]], apavi un [[Apakšstilbu aizsargs|apakšstilbu aizsargi]].<ref name="Laws" /> Vārtsargiem šortu vietā ir atļauts valkāt sporta bikses.<ref>{{cite book|title=Laws of the Game 2010/2011|chapter=Interpretation of the laws of the game and guidelines for referees: Law 4 – The Players' Equipment|chapter-url=https://www.fifa.com/mm/document/affederation/generic/81/42/36/lawsofthegame_2010_11_e.pdf|access-date=21 December 2014|publisher=FIFA|page=63|archive-date=28 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210628211134/https://www.fifa.com/mm/document/affederation/generic/81/42/36/lawsofthegame_2010_11_e.pdf}}</ref> Lai gan lielākā daļa spēlētāju valkā [[Futbola apavi|futbola apavus]] ar radzēm, noteikumi nenosaka, ka šādi apavi ir obligāti.<ref name="Laws" /> Krekliem jābūt ar piedurknēm (pieļaujamas gan īsas, gan garas piedurknes), un [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] krekliem jābūt viegli atšķiramiem no pārējo spēlētāju un spēles tiesnešu apģērba. Zem šortiem drīkst valkāt termoveļu, taču tai jābūt tādā pašā krāsā kā šortiem. Apakšstilbu aizsargiem jābūt pilnībā nosegtiem ar zeķēm, tiem jābūt izgatavotiem no gumijas, plastmasas vai līdzīga materiāla un jānodrošina “pietiekama aizsardzības pakāpe”.<ref name="Laws" /> Vienīgais cits aprīkojuma ierobežojums ir prasība, ka spēlētājs nedrīkst izmantot aprīkojumu vai valkāt jebko, kas varētu tikt uzskatīts par bīstamu viņam pašam vai citam spēlētājam.<ref name="Laws">{{cite book|chapter-url=https://www.fifa.com/mm/document/affederation/federation/81/42/36/lotg%5fen%5f55753.pdf|title=Laws of the Game 2008/2009|chapter=Law 4 – The Players' Equipment|access-date=1 September 2008|publisher=FIFA|pages=18–19|archive-date=8 September 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080908074914/http://www.fifa.com/mm/document/affederation/federation/81/42/36/lotg_en_55753.pdf}}</ref> Ir ierasts, ka atsevišķu sacensību noteikumi paredz, ka visiem vienas komandas laukuma spēlētājiem jāvalkā vienādas krāsas formas, lai gan Noteikumos ir teikts tikai: “Abām komandām jāvalkā tādas krāsas, kas tās atšķir vienu no otras, kā arī no tiesneša un tiesnešu asistentiem.”<ref name="Laws" /> Ja spēlē komandas, kuru ierastās formas krāsas ir identiskas vai ļoti līdzīgas, viesu komandai jāmaina forma uz citas krāsas formu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080306052001/http://www.wessexleague.co.uk/rules4.htm|title=Standardised League Rules - Sydenham's Football League (Wessex) 06/07 Season|website=www.wessexleague.co.uk|access-date=2026-08-23}}</ref> Šī iemesla dēļ komandas otrā izvēle bieži tiek dēvēta par "izbraukuma formastērpu" (''away kit'') vai "izbraukuma krāsām" (''away colours''). Tomēr nav nekas neparasts, īpaši starptautiskajā futbolā, ja komanda izvēlas savu izbraukuma formastērpu arī tad, ja krāsu sakritības dēļ tas nav nepieciešams, vai arī to valkā, spēlējot savā laukumā. Piemēram, [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] valstsvienība dažkārt spēlē sarkanos kreklos arī tad, ja tās standarta baltā forma neatšķiras no pretinieka formas, jo tieši šādā formā komanda uzvarēja [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada FIFA Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/TeamUnif/Unif.html|title=England's Uniforms and Playing Kits|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2026-08-23}}</ref> Dažos gadījumos abām komandām ir nācies (vai tās ir izvēlējušās) izmantot savu otro formas komplektu. Piemēram, [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA Pasaules kausa]] spēlē starp [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], komandas valkāja attiecīgi baltu un tumši zilu formu, nevis savas pamatkrāsas — oranžu un dzeltenu. Savukārt [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] spēlē starp Nīderlandi un [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], komandas valkāja attiecīgi tumši zilu un baltu formu, nevis savas mājas formas krāsas — oranžu un sarkanu. Daudziem profesionālajiem klubiem ir arī trešais formas komplekts (''third kit''), ko paredzēts izmantot gadījumos, kad gan pamatforma, gan izbraukuma formastērps ir pārāk līdzīgi pretinieka formai.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historicalkits.co.uk/Articles/History.htm|title=Brief History of Football Kit Design - Historical Football Kits|website=www.historicalkits.co.uk|access-date=2026-08-23}}</ref> Lielākā daļa profesionālo klubu jau vairākus gadu desmitus ir saglabājuši vienādu pamatkrāsu kombināciju,<ref name=":0" /> un šīs krāsas ir neatņemama kluba kultūras sastāvdaļa.<ref>Giulianotti, Richard; Norman Bonney; Mike Hepworth (1994). ''Football, Violence and Social Identity''. Routledge. 75. lpp. {{ISBN|978-0-415-09838-0}}</ref> Valstsvienības, kas piedalās starptautiskās sacensībās, parasti valkā tādas pašas nacionālās krāsas kā citu sporta veidu pārstāvji no attiecīgās valsts. Parasti tās tiek izvēlētas, pamatojoties uz valsts karoga krāsām, taču ir arī izņēmumi. Piemēram, [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] valstsvienība valkā zilu krāsu, jo tā bija [[Savojas nams|Savojas nama]] krāsa; [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] valstsvienība, tāpat kā lielākā daļa Austrālijas sporta komandu, izmanto Austrālijas nacionālās krāsas — zaļu un zeltainu, lai gan neviena no tām nav attēlota valsts karogā; savukārt [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] valstsvienība valkā oranžu — [[Orānas-Nasavas dinastija|Nīderlandes karaliskā nama]] krāsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20071012153246/http://fifa.com/newscentre/news/newsid=111184.html|title=What's in a name? Part II|website=FIFA|access-date=Aug 24, 2026|language=en}}</ref> [[File:Manchester United Home Strip 201213.jpg|thumb|left|''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' 2012.–13. gada sezonas mājas spēļu krekls]] Krekli parasti ir izgatavoti no [[Poliesters|poliestera]] sieta auduma, kas neuzkrāj sviedrus un ķermeņa siltumu tādā pašā veidā kā no dabīgām šķiedrām izgatavots krekls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.archive.org:80/web/20080216150343/http://www.bupa.co.uk/health_information/html/healthy_living/lifestyle/exercise/football.html|title=Football and health|website=web.archive.org|access-date=2026-08-24}}</ref> Lielākajai daļai profesionālo klubu uz kreklu priekšpuses ir sponsoru logotipi, kas var nodrošināt ievērojamus ienākumus,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4882640.stm|title=Man Utd sign £56m AIG shirt deal|access-date=2026-08-24|date=2006-04-06|language=en-GB}}</ref> un daži klubi sponsoriem piedāvā iespēju izvietot savus logotipus arī kreklu aizmugurē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20071229141607/http://www.nottscountyfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0%2C%2C10426~1201325%2C00.html|title=Back-Of-The-Shirt Sponsors Draw {{!}} Notts County {{!}} News {{!}} Latest News {{!}} Latest News|website=www.nottscountyfc.premiumtv.co.uk|access-date=2026-08-24}}</ref> Atkarībā no vietējiem noteikumiem var būt ierobežojumi attiecībā uz šo logotipu izmēru vai to, kādi logotipi drīkst tikt attēloti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wayback.archive-it.org/all/20080410113152/http://www.thefa.com/NR/rdonlyres/D6561F46-243A-453C-A765-88E8CF41A831/121978/Advertising.pdf|title=Regulations Relating to Advertising on the Clothing of Players, Club Officials and match Officials|website=wayback.archive-it.org|access-date=2026-08-24}}</ref> Tādas sacensības kā [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] var arī prasīt, lai spēlētāji uz piedurknēm valkātu uzšuves ar sacensību logotipu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080307041023/http://www.chriskay.com/premier.htm|title=The F.A. Premier League|website=www.chriskay.com|access-date=2026-08-24}}</ref> Spēlētāja numurs parasti ir uzdrukāts krekla aizmugurē, lai gan valstsvienības bieži numurus izvieto arī krekla priekšpusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080126041138/http://www.englandfootballonline.com/TeamInteractive/Q%26A/Q%26A.html|title=England Football Online - Q & A 2006|website=web.archive.org|access-date=2026-08-24}}</ref> Profesionālās komandas parasti virs spēlētāja numura uzdrukā arī viņa uzvārdu.<ref>Davies, Hunter (2003). "Chapter 3. Equipment: Bring on the Balls". ''Boots, Balls and Haircuts: An Illustrated History of Football from Then to Now''. Cassell Illustrated. 158. lpp. {{ISBN|978-1-84403-261-7}}</ref> Katras komandas kapteinim parasti ir jāvalkā elastīga kapteiņa lenta ap kreisās rokas piedurkni, lai tiesnesis un skatītāji varētu viņu atpazīt kā komandas kapteini. [[File:Nike Zoom Air Football Boots 2.jpg|thumb|right|Mūsdienu futbola apavi, kas paredzēti lietošanai uz cieta mākslīgā seguma vai smiltīm]] Lielākā daļa mūsdienu spēlētāju valkā specializētus futbola apavus, kas var būt izgatavoti no ādas vai sintētiska materiāla. Mūsdienu apavi sniedzas nedaudz zem potītes, atšķirībā no agrāk izmantotajiem apaviem ar augstāku stulmu, un to zolēm ir piestiprinātas radzes. Radzes var būt iestrādātas zolē jau izgatavošanas procesā vai arī būt noņemamas, parasti ar skrūvējama savienojuma palīdzību.<ref>Reilly, Thomas; A.M. Williams (2003). ''Science and Soccer''. Routledge. 125. lpp. {{ISBN|978-0-415-26232-3}}</ref> Mūsdienu apavi, piemēram, ''[[Adidas Predator]]'', ko sākotnēji izstrādāja bijušais ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' spēlētājs [[Kreigs Džonstons]], izceļas ar arvien sarežģītākiem, zinātniski pamatotiem dizainiem un tādiem elementiem kā gaisa kabatas zolē un gumijas “asmeņi” uz zoles radžu vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/jan/13/thegear.mikeadamson|title=Adidas Predator Absolute|work=The Guardian|access-date=2026-08-25|date=2006-01-13|last=Adamson|first=Mike|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Šie asmeņi ir izraisījuši diskusijas, jo vairāki augsta līmeņa treneri ir vainojuši tos savainojumu izraisīšanā gan pretiniekiem, gan pašiem apavu valkātājiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_utd/4277722.stm|title=Ferguson wants bladed boots ban|access-date=2026-08-25|date=2005-09-24|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/s/sheff_utd/4166188.stm|title=Warnock is concerned over blades|access-date=2026-08-25|date=2005-08-19|language=en-GB}}</ref> Noteikumi nosaka, ka visiem spēlētājiem neatkarīgi no dzimuma jāvalkā vienāds formas komplekts. Tomēr 2008. gada septembrī Nīderlandes sieviešu futbola komanda ''FC de Rakt'' nonāca starptautisko mediju uzmanības lokā, nomainot savu iepriekšējo formu pret jaunu, kurā bija īsi svārki un pieguloši krekli. Šo jauninājumu bija ierosinājusi pati komanda, taču sākotnēji to noraidīja [[Nīderlandes Futbola asociācija|KNVB]] — Nīderlandes futbola pārvaldes institūcija. Lēmums vēlāk tika mainīts, kad tika noskaidrots, ka ''FC de Rakt'' spēlētājas zem svārkiem valkā ļoti īsus sporta šortus (''hot pants'') un tādējādi tehniski atbilst noteikumu prasībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/lifestyleMolt/idUSLF12710320080915/?feedType=RSS&feedName=lifestyleMolt&pageNumber=1&virtualBrandChannel=0|title=Dutch women ditch shorts to play soccer in skirts|work=Reuters|access-date=2026-08-25|language=en-US}}</ref> === Cits ekipējums === [[File:Goalkeeper Gloves2.jpg|thumb|left|Dažādu stilu vārtsargu cimdi]] Visi spēlētāji drīkst valkāt cimdus,<ref name=":1">Cox, Richard; Dave Russell; Wray Vamplew (2002). ''Encyclopedia of British Football''. Routledge. 75. lpp. {{ISBN|978-0-7146-5249-8}}</ref> un vārtsargi parasti izmanto specializētus vārtsargu cimdus. Pirms 20. gadsimta 70. gadiem cimdus izmantoja reti,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110621225023/http://www.dpma.de/service/galerie/fussballundtechnik/de/technik/torwartbekleidung/handschuhe.html|title=DPMA - Fußball und Technik|website=galerie.dpma.de|access-date=2026-08-25}}</ref> taču mūsdienās vārtsargu bez cimdiem redzēt ir ļoti neierasti. [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] spēlē pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] ''[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2004]]'' turnīrā, [[Rikārdu|Rikardu]] izpelnījās plašu uzmanību, kad nolēma [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru sitienu sērijas]] laikā novilkt cimdus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2004/jun/25/euro2004.sport3|title='A knockout without gloves'|work=The Guardian|access-date=2026-08-25|date=2004-06-25|last=Staff|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Kopš 20. gadsimta 80. gadiem vārtsargu cimdu konstrukcijā ir veikti būtiski uzlabojumi. Mūsdienu cimdiem ir pirkstu aizsargi, kas novērš to pārliekšanos uz aizmuguri, īpaši segmentēti elementi lielākai elastībai, kā arī plaukstas daļa, kas izgatavota no materiāliem, kuri paredzēti rokas aizsardzībai un labākai saķerei.<ref name=":2" /> Cimdi ir pieejami ar dažādiem piegriezumiem, tostarp “flat palm”, “roll finger” un “negative”, kas atšķiras ar šuvju izvietojumu un piegulumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080723234549/http://theglovebag.com/content/glovecutguide.aspx|title=Goalkeeper Glove Cut Guide - TheGloveBag.com|website=theglovebag.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vārtsargi dažkārt valkā arī cepures ar nagu, lai novērstu saules vai stadionu prožektoru radīto atspīdumu ietekmi uz viņu sniegumu.<ref name=":1" /> Spēlētāji ar redzes traucējumiem drīkst valkāt [[brilles]], ja nepastāv risks, ka tās varētu nokrist vai saplīst un tādējādi kļūt bīstamas. Lielākā daļa šādu spēlētāju izvēlas [[Kontaktlēca|kontaktlēcas]], taču Nīderlandes futbolists [[Edgars Davidss]], kurš [[Glaukoma|glaukomas]] dēļ nevarēja lietot kontaktlēcas, bija pazīstams ar savām raksturīgajām aizsargbrillēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080420084821/http://www.soccertimes.com/oped/2003/mar07.htm|title=Mad Brit Diary: Goggles are Davids' most glaring feature.|website=www.soccertimes.com|access-date=2026-08-25}}</ref> Savukārt citi priekšmeti, kas varētu būt bīstami pārējiem spēlētājiem, piemēram, rotaslietas, nav atļauti.<ref name="Laws" /> Spēlētāji var izvēlēties arī valkāt galvas aizsargus, lai pasargātu sevi no galvas traumām vai novērstu atkārtotas traumas. Piemēram, [[Petrs Čehs]] un [[Kristians Kivu]] izmantoja regbija aizsargķiveres, ja vien šāds aprīkojums nerada risku paša spēlētāja vai citu spēlētāju drošībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/cech-s-rugbystyle-headgear-passes-the-fa-s-safety-test-432872.html|title=Cech's rugby-style headgear passes the FA's safety test|website=The Independent|access-date=2026-08-25|date=2007-01-20|language=en}}</ref> === Spēles tiesnešu formastērps === [[File:Howard Webb3.jpg|thumb|upright|Tiesnesis [[Hovards Vebs]] valkā melnas krāsas formu]] [[Tiesnesis (futbols)|Tiesneši]], [[Tiesneša asistents|tiesnešu asistenti]] un ceturtie tiesneši valkā formastērpus, kas pēc stila ir līdzīgi spēlētāju formastērpiem. Līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem tiesneši biežāk valkāja [[Žakete|žaketi]], nevis sporta kreklu. Tiesnešu krekli ir citā krāsā nekā abu komandu un viņu vārtsargu krekli.<ref name="Laws" /> Tradicionālā tiesnešu krāsa ir melna, un apzīmējums “vīrs melnā” tiek plaši izmantots kā neformāls tiesneša apzīmējums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/mar/26/andre-marriner-referee-fifa-video-technology|title=Andre Marriner debacle highlights Fifa aversion to video technology|work=The Guardian|access-date=2026-08-26|date=2014-03-26|last=Hyde|first=Marina|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/rosy-future-for-man-in-black-1326274.html|title=Rosy future for man in black|website=The Independent|access-date=2026-08-26|date=1996-01-28|language=en}}</ref> Tomēr mūsdienās arvien biežāk tiek izmantotas arī citas krāsas, lai mazinātu krāsu sakritības risku.<ref>Cox, Richard; Dave Russell; Wray Vamplew (2002). ''Encyclopedia of British Football''. Routledge. 76. lpp. {{ISBN|978-0-7146-5249-8}}</ref> [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kauss]] bija pirmais turnīrs, kurā FIFA atteicās no melnas krāsas formas tiesnešiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1994/03/01/sports/soccer.html|title=SOCCER|work=The New York Times|access-date=2026-08-26|date=1994-03-01|last=Yannis|first=Alex|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Tiesnešu krekliem dažkārt ir arī sponsoru logotipi, taču parasti tie atrodas tikai uz piedurknēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2006/aug/17/sport.comment2|title=Bright sparks hope over Burns reform|work=The Guardian|access-date=2026-08-26|date=2006-08-17|last=Kelso|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Vēsture == === Mūsdienu ēra === [[File:Maillots du PSG.png|thumb|Sponsorēti krekli, kādi dažādās sezonās bija ''[[Paris Saint-Germain]]'' spēlētājiem, mūsdienu futbolā kļuva par normu.]] 1970. gados klubi sāka veidot izteikti individuālus formas tērpus, un 1975. gadā ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]'', kas 20. gadsimta 60. gados bija nomainījis tradicionālās zilās un zeltainās krāsas uz pilnībā baltu formu, lai līdzinātos ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' formai,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Morbo : the story of Spanish football|url=http://archive.org/details/morbostoryofspan0000ball|publisher=London : WSC Books|date=2003|isbn=978-0-9540134-6-2|first=Phil|last=Ball|page=113}}</ref> kļuva par pirmo klubu, kas izstrādāja kreklus, kurus varēja pārdot [[Fans|līdzjutējiem]] kā spēlētāju formas kopijas. Komerciālu apsvērumu dēļ citi klubi drīz sekoja šim piemēram, pievienojot ražotāju [[Logo|logotipus]] un arvien vairāk dekoratīvo elementu.<ref name=":0" /> 1973. gadā Vācijas komanda ''[[Braunšveigas "Eintracht"|Eintracht Braunschweig]]'' noslēdza vienošanos ar vietējo alkoholisko dzērienu ražotāju ''[[Jägermeister]]'', lai uz savu kreklu priekšpuses izvietotu uzņēmuma logotipu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121023200250/http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=579804&&cc=5739|title=The struggle for shirt sponsorship|website=ESPN|access-date=Aug 26, 2026|language=en}}</ref> 1976. gadā ''[[Kettering Town F.C.|Kettering Town]]'' kļuva par pirmo Anglijas futbola klubu, kura formas tērpus rotāja sponsora logotips. [[Anglijas Futbola asociācija|Futbola asociācija]], kas ir futbola pārvaldes institūcija Anglijā, drīz vien aizliedza sponsorēšanu uz formas tērpiem, taču gadu vēlāk šo aizliegumu atviegloja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/jul/25/kit-sponsors-football-betting-logos|title=Kit sponsors can offer fond memories but betting logos would not be missed|work=The Guardian|access-date=2026-08-26|date=2019-07-25|last=Rushden|first=Max|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Drīz gandrīz visi lielākie klubi bija noslēguši šādus sponsorēšanas līgumus, un summas, ko uzņēmumi maksā par lielu komandu sponsorēšanu, strauji pieauga. 2008. gadā Vācijas klubs ''[[Minhenes "Bayern"|FC Bayern Munich]]'' no ''[[Deutsche Telekom]]'' saņēma 25 miljonus eiro sponsorēšanas naudas.<ref>{{cite web|url=http://www.stuttgarter-zeitung.de/media_fast/626/BULI0809.pdf|title=Bundesliga 2008/2009 – Clubs, Vermarkter, Sponsoren|publisher=Stuttgarter Zeitung|access-date=10 May 2009|year=2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20090419132355/http://www.stuttgarter-zeitung.de/media_fast/626/BULI0809.pdf|archive-date=19 April 2009}}</ref> Tomēr Spānijas klubi ''[[FC Barcelona]]'' un ''[[Athletic Bilbao]]'' vēl 2005. gadā atteicās ļaut sponsoru logotipiem parādīties uz saviem krekliem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4521573.stm|title=Barcelona eyes Beijing shirt deal|access-date=2026-08-26|date=2005-05-06|language=en-GB}}</ref> Līdz 2011. gadam ''Barcelona'' atteicās no maksājošiem sponsoriem un tā vietā uz saviem krekliem izvietoja [[UNICEF]] logotipu, vienlaikus ziedojot labdarības organizācijai 1,5 miljonus eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080816012231/http://www.unicef.org/media/media_35642.html|title=Futbol Club Barcelona, UNICEF team up for children in global partnership|website=UNICEF|access-date=Aug 26, 2026|language=en}}</ref> Spēlētāji arī sāka slēgt individuālus sponsorēšanas līgumus ar uzņēmumiem. 1974. gadā [[Johans Kruifs]] atteicās valkāt [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlases formu, jo uz tās esošais ''[[Adidas]]'' zīmols bija pretrunā ar viņa individuālo līgumu ar ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]''. Viņam tika atļauts valkāt formas versiju bez ''Adidas'' zīmola.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080306034629/http://www.journalonline.co.uk/article/1001918.aspx|title=Don't mention the boot war : The Journal Magazine : The Journal of the Law Society of Scotland|website=web.archive.org|access-date=2026-08-26|language=en}}</ref> ''Puma'' samaksāja [[Pelē]] 120 000 ASV dolāru par to, lai viņš valkātu uzņēmuma futbola zābakus, un īpaši lūdza viņam [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausa]] fināla sākumā noliekties un aizsiet zābaku auklas. Tādējādi televīzijas kameras visā pasaulē varēja demonstrēt zābakus tuvplānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080117230846/http://in.rediff.com/sports/2005/nov/08adi.htm|title=How Adidas and Puma were born|access-date=Aug 26, 2026|language=en}}</ref> 1970. gados ASV bāzētā ''[[Ziemeļamerikas futbola līga|North American Soccer League]]'' eksperimentēja ar spēlētāju uzvārdu drukāšanu uz krekliem, kā arī ar komandas numuru piešķiršanu katram spēlētājam, nevis tikai spēles sākumsastāva 11 spēlētāju numurēšanu no 1 līdz 11. Tolaik citās valstīs šīs idejas neguva atsaucību.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rock 'n' Roll Soccer Rock 'n' Roll Soccer: The Short Life and Fast Times of the North American Soccer League|url=https://books.google.com/books?id=YfSmAwAAQBAJ&q=nasl+names+on+shirts&pg=PT223|publisher=Icon Books|date=2014-09-04|isbn=978-1-906850-72-2|first=Ian|last=Plenderleith}}</ref> 1979. gada 22. augustā [[1979.—1980. gada Itālijas kauss futbolā|1979.—80. gada Itālijas kausa]] spēlē pret ''[[AC Milan]]'', Itālijas komanda ''[[AC Monza|Monza]]'' uz kreklu mugurām virs numuriem izvietoja spēlētāju uzvārdus. Tā laika jaunievedums tika nodēvēts par “all'Americana” (“amerikāņu stilā”). [[Itālijas Futbola federācija]] šo izmaiņu neapstiprināja un klubam piemēroja naudas sodu.<ref>Dutto, Massimo; Vegetti, Giorgio (1992). ''80 anni di Monza'' &#x5B;''80 years of Monza''&#x5D; (itāļu). Monza: Grafica Sipiel. 108. lpp.</ref> Drīz pēc tam arī ''AC Milan'' 1980. gadā sāka uz spēlētāju krekliem izvietot viņu uzvārdus. 1981. gadā uzvārdi tika noņemti, un vēl daudzus gadus tos nepieņēma neviens cits Itālijas klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20230309203229/https://www.glieroidelcalcio.com/2020/06/11/nomi-sulle-maglie/|title=Sono passati 40 anni dalla prima volta dei nomi sulle maglie|website=Gli Eroi del Calcio|access-date=Aug 26, 2026|language=it}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] 1gxpw8k651w5phiar5hjf8sq2y7mn1q 0 637921 4513589 4512115 2026-08-27T06:45:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513589 wikitext text/x-wiki [[Attēls:1904summerolympicsposter.jpg|200px|thumb|1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts]] Šajā sarakstā apkopotas [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpisko spēļu]] norises vietas. 1904. gada vasaras olimpiskās spēles notika [[ASV]] [[Misūri (štats)|Misūri štata]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]] no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim.<ref name="Olympedia">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}</ref><ref name="SportReference">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ |title=1904 St. Louis Summer Games |publisher=SportReference |accessdate=2026. gada 20. augusts |archive-date=2012. gada 22. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20120822080103/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ }}</ref> Šajās olimpiskajās spēlēs 17 sporta veidi (91 disciplīna) tika aizvadīta '''5 norises vietās''' Sentluisas pilsētā un tās apkārtnē. Norises vietu būvēšana un labiekārtošana sākās 1902. gadā. To lielākoties veica [[Filadelfija|Filadelfijā]] bāzētā arhitektūras firma ''Cope & Stewardson''.<ref>{{cite web |language=en |title=David R. Francis Field |url=https://wustl.edu/about/campuses/danforth-campus/david-r-francis-field/ |access-date=9 décembre 2017 |archive-date={{dat|2018|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180211173041/https://wustl.edu/about/campuses/danforth-campus/david-r-francis-field/ }}</ref> Spēļu galvenā norises vieta bija ir [[Frānsisa Olimpiskais laukums]], kas nosaukts par godu [[Deivids Frānsiss|Deividam Frēnsisam]]. Stadions ir uzcelts [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona universitātes Sentluisā]] pilsētiņā. Tribīnes, kurās ir aptuveni 25 000 sēdvietu bija veidotas no [[dzelzbetons|dzelzsbetona]]. [[Vieglatlētika]]s skrejceļš bija veidots no pelniem, kas tolaik bija moderni. Tā garums ir viena trešdaļa no lineārās jūdzes jeb 536,44 m, un platums ir 20 pēdas jeb aptuveni 6 m. Universitātes teritorijā, tiešā Frēnsisa laukuma tuvumā, atradās arī [[Frānsisa sporta zāle]], kur tika aizvadītas [[bokss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa]] un [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] sacensības. Sporta zāle arī nosaukta par godu Deividam Frēnsisam. Fērnsisa laukuma un Frēnsisa sporta zāles būvniecība izmaksāja 750 000 ASV dolāru. Šī summa tika finansēta, nomājot zemi un ēkas no Vašingtona Universitātes [[Luiziānas pirkuma izstāde|Luiziānas Pirkuma izstādes]] organizēšanai.<ref name="CEO stade">{{cite web |title=Les stades Olympiques des Jeux d'été d'Athènes 1896 à Tokyo 2020 |url=https://library.olympic.org/Default/digital-viewer/c-184658|publisher=library.olympic.org |accessdate=2021. gada 29. marts}}.</ref> [[Krīvkēras ezers|Krīvkēras ezerā]] notiek [[airēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas sacensības]]. Ezers atradās aptuveni divdesmit kilometru attālumā no universitātes pilsētiņas. Ūdens sportu sacensības ([[peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšana]], [[daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšana]] un [[ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]]) notika [[Foresta parks|Foresta parka]] baseinos, kur atradās arī daudzas [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] apskates vietas. Parks atradās universitātes pilsētiņas tiešā tuvumā.<ref>{{cite web|language=en |title=Pharus-map World's Fair St. Louis, 1904. |url=https://www.loc.gov/resource/g4164s.ct000422/ |accessdate=2026. gada 22. aufusts}}.</ref> [[Gleneho lauku golfa klubs]], kurā notika [[golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa turnīri]]. Golfa klubs atradās aptuveni astoņus kilometrus uz ziemeļiem no universitātes pilsētiņas. Tas ir vecākais golfa laukums, kas izveidots [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes rietumu krastā.<ref>{{cite web |language=en |title=The History of Glen Echo Country Club |url=http://www.gecc.org/Default.aspx?p=DynamicModule&pageid=377396&ssid=293543&vnf=1 |publisher=gecc.org |accessdate=4 novembre 2017 |archive-date={{dat|2017|11|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171107020548/http://www.gecc.org/Default.aspx?p=DynamicModule&pageid=377396&ssid=293543&vnf=1 }}.</ref>. == Norises vietas == {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Norises vietas/arēna <br/> (nosaukums oriģinālvalodā) !! Sporta veidi / disciplīnas !! Ietilpība |- | [[File:Francis Field 1904.jpg|150px]] || [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] <br/> ''(Francis Olympic Field)'' || {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Futbols|1904|vasara|image=yess}} <br/> {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} || aptuveni 25 000 |- | [[File:Saint Louis 1904-The Olympic stadium (cropped).jpg|150px]] || [[Frānsisa sporta zāle]] <br/> ''(Francis Gymnasium)'' || {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} || ''Nav zināms'' |- | [[File:Start of the 440 yard championship swimming event at the 1904 Olympics.jpg|150px]] || [[Foresta parks]] <br/> ''(Forest Park)'' || {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} <br/> {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} || ''Nav zināms'' |- | [[File:Train running alongside Creve Coeur Lake.jpg|150px]] || [[Krīvkēras ezers]] <br/> ''(Creve Coeur Lake)'' || {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} || ''Nav zināms'' |- | [[File:Glen Echo Country Club, Club House with benches and flagpole in front.jpg|150px]] || [[Gleneho lauku golfa klubs]] <br/> ''(Glen Echo Country Club)'' || {{osv|Golfs|1904|vasaras|image=yes}} || ''Nav zināms'' |} == Karte == {{Location map+ |Sentluisa |caption = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|float=center |width=500 |places= {{Location map~ |Sentluisa |label='''[[Frānsisa Olimpiskais laukums]]''' |position=bottom |lat_deg=38.647778|lon_deg=-90.313611}} {{Location map~ |Sentluisa |label= '''[[Frānsisa sporta zāle]]''' |position=top |lat_deg=38.648806|lon_deg=-90.31475}} {{Location map~ |Sentluisa |label= '''[[Foresta parks]]''' |position=top |lat_deg=38.6389|lon_deg=-90.2846}} {{Location map~ |Sentluisa |label= '''[[Gleneho lauku golfa klubs]]''' |position=left |lat_deg=38.701111|lon_deg=-90.300556}} }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpisko spēļu norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Norises vietas]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|*]] a5hcjc9ba10m6jphom2ijfq6axexsew 0 637977 4513323 4513234 2026-08-26T13:27:14Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā]] uz [[2026. gada 22. augusta negaiss]]: Negaiss bija arī citās valstīs, kas pieminēts arī rakstā. 4513234 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = Priska 2028-08-23 1240Z.jpg | attēla_apraksts = [[Ciklons]] “Priska” virs Ziemeļaustrumu Eiropas 2026. gada 23. augustā (satelīta attēls) | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā''' jeb vētra '''“Priska”''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] l5y8o0p1msy62zgiz41o2mu8c0bwpy5 4513329 4513323 2026-08-26T13:37:59Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[2026. gada 22. augusta negaiss]] uz [[2026. gada 22. augusta vētra]]: Šī jau vairāk tā kā "vētra", nevis "negaiss" 4513234 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = Priska 2028-08-23 1240Z.jpg | attēla_apraksts = [[Ciklons]] “Priska” virs Ziemeļaustrumu Eiropas 2026. gada 23. augustā (satelīta attēls) | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā''' jeb vētra '''“Priska”''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] l5y8o0p1msy62zgiz41o2mu8c0bwpy5 4513331 4513329 2026-08-26T13:38:11Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Negaisi Latvijā]]; pievienoju [[Kategorija:Vētras Latvijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513331 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = Priska 2028-08-23 1240Z.jpg | attēla_apraksts = [[Ciklons]] “Priska” virs Ziemeļaustrumu Eiropas 2026. gada 23. augustā (satelīta attēls) | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā''' jeb vētra '''“Priska”''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Vētras Latvijā]] dgmo9zxtrs6ryvfkr1tauogqpp6stpp 4513694 4513331 2026-08-27T10:10:50Z ~2026-46786-61 149574 /* */ 4513694 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = Priska 2028-08-23 1240Z.jpg | attēla_apraksts = [[Ciklons]] “Priska” virs Ziemeļaustrumu Eiropas 2026. gada 23. augustā (satelīta attēls) | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta vētra Latvijā''' jeb '''ciklons''' '''“Priska”''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Vētras Latvijā]] dg96pbv5sn8wg1hpa01ddotohwczmwc 4513696 4513694 2026-08-27T10:13:56Z ~2026-46786-61 149574 4513696 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = Priska 2028-08-23 1240Z.jpg | attēla_apraksts = [[Ciklons]] “Priska” virs Ziemeļaustrumu Eiropas 2026. gada 23. augustā (satelīta attēls) | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. Kolkā pat 124 mm. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta vētra Latvijā''' jeb '''ciklons''' '''“Priska”''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Vētras Latvijā]] 7jq42tcf31b8lg6e5ffcal8tomuxrsg 4513697 4513696 2026-08-27T10:15:34Z ~2026-46786-61 149574 4513697 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />Ciklons Latvijā | attēls = Priska 2028-08-23 1240Z.jpg | attēla_apraksts = [[Ciklons]] “Priska” virs Ziemeļaustrumu Eiropas 2026. gada 23. augustā (satelīta attēls) | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. Kolkā pat 124 mm. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta vētra Latvijā''' jeb '''ciklons''' '''“Priska”''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Vētras Latvijā]] d5o1l72185oxm2rs57g0wj7v77iqvk1 0 638042 4513459 4512974 2026-08-26T19:19:08Z Kleivas 2704 4513459 wikitext text/x-wiki {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[teniss|tenisisti]], kuri statēja [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Tenisa turnīrs notika no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Tenisa turnīrā Starptautiskā Olimpiskā komiteja par olimpiskajām disciplīnām uzskata divas — vīriešu [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēles]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēles]]. Sacensībās kopā startēja '''36 tenisisti''' no '''2 valstīm.''' Lielākā daļa no sportistiem pārstāvēja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskās spēles|ASV]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-date=2026. gada 23. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 23. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=Tennis at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Results |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts !! Vecums !! Dzimums !! Dalības reizes OS !! [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{sortname|Alfonso|Bells}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Vilfreds|Blaterviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Čārlzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Dvaits|Deiviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Endrū|Drū}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hjū|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Rollins|Feitshanss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Kriss|Fornijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Klarenss|Gembls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Pols|Glīsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X'''<ref name="ZZX">Startēja Jauktās komandas sastāvā.</ref> |- | align=left|{{sortname|Edvīns|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Hārdijs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X'''<ref name=ZZX/> |- | align=left|{{sortname|Viljams|Īstons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Kaningems}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Herolds|Kaufmans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kresons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Edgars|Leonards}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Lerojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Malkolms|Makdonalds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Makkitriks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Forests|Montgomerijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Nīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 32 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Bīlss|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Semps|Rass}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Freds|Sendersons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Freds|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Nataniels|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|N. M.|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Stadels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons Stjuarts|Tritls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Duglass|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Oriens|Vernons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Alens|Vests}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Vītons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable table" style="text-align:center;;" |- ! Valsts || rowspan=6 style="background:black| || Sportisti || rowspan=6 style="background:black| || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''35''' || 26 || 31<ref>Viens no sportistiem startēja Jauktās komandas sastāvā</ref> |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''1''' || 1 || 1<ref name=ZZX/> |- | align=left|''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' || || || '''X'''<ref>Jauktajā komandā ietilpa viens ASV un Vācijas sportists.</ref> |- ! Sportisti || 36 || 27 || 32 |- ! Valstis || 2 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN Teniss 1903. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Tenisisti]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Tenisisti olimpiskajās spēlēs|1904]] 2droug9r29qvfphca9fndpr0mq8cfb5 4513496 4513459 2026-08-26T20:04:37Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4513496 wikitext text/x-wiki {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[teniss|tenisisti]], kuri statēja [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Tenisa turnīrs notika no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Tenisa turnīrā Starptautiskā Olimpiskā komiteja par olimpiskajām disciplīnām uzskata divas — vīriešu [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēles]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēles]]. Sacensībās kopā startēja '''36 tenisisti''' no '''2 valstīm.''' Lielākā daļa no sportistiem pārstāvēja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskās spēles|ASV]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-date=2026. gada 23. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 23. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=Tennis at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Results |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts !! Vecums !! Dzimums !! Dalības reizes OS !! [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{sortname|Alfonso|Bells}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Vilfreds|Blaterviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Čārlzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Dvaits|Deiviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Endrū|Drū}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hjū|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Rollins|Feitshanss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Kriss|Fornijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Klarenss|Gembls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Pols|Glīsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X'''<ref name="ZZX">Startēja Jauktās komandas sastāvā.</ref> |- | align=left|{{sortname|Edvīns|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Hārdijs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X'''<ref name=ZZX/> |- | align=left|{{sortname|Viljams|Īstons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Kaningems}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Herolds|Kaufmans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kresons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Edgars|Leonards}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Lerojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Malkolms|Makdonalds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Makkitriks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Forests|Montgomerijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Nīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 32 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Bīlss|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Semps|Rass}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Freds|Sendersons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Freds|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Nataniels|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Merils|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Stadels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons Stjuarts|Tritls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Duglass|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Oriens|Vernons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Alens|Vests}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Vītons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable table" style="text-align:center;;" |- ! Valsts || rowspan=6 style="background:black| || Sportisti || rowspan=6 style="background:black| || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''35''' || 26 || 31<ref>Viens no sportistiem startēja Jauktās komandas sastāvā</ref> |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''1''' || 1 || 1<ref name=ZZX/> |- | align=left|''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' || || || '''X'''<ref>Jauktajā komandā ietilpa viens ASV un Vācijas sportists.</ref> |- ! Sportisti || 36 || 27 || 32 |- ! Valstis || 2 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN Teniss 1903. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Tenisisti]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Tenisisti olimpiskajās spēlēs|1904]] j4edxlavqlp2q3bxqfu9h7pq3fs1ipi 4513506 4513496 2026-08-26T20:32:55Z Kleivas 2704 4513506 wikitext text/x-wiki {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[teniss|tenisisti]], kuri statēja [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Tenisa turnīrs notika no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Tenisa turnīrā Starptautiskā Olimpiskā komiteja par olimpiskajām disciplīnām uzskata divas — vīriešu [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēles]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēles]]. Sacensībās kopā startēja '''36 tenisisti''' no '''2 valstīm.''' Lielākā daļa no sportistiem pārstāvēja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskās spēles|ASV]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-date=2026. gada 23. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 23. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=Tennis at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Results |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts !! Vecums !! Dzimums !! Dalības reizes OS !! [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{sortname|Alfonso|Bells}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Vilfreds|Blaterviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Čārlzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Dvaits|Deiviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Endrū|Drū}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hjū|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Rollins|Feitshanss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Kriss|Fornijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Klarenss|Gembls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Pols|Glīsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X'''<ref name="ZZX">Startēja Jauktās komandas sastāvā.</ref> |- | align=left|{{sortname|Edvīns|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Hārdijs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X'''<ref name=ZZX/> |- | align=left|{{sortname|Viljams|Īstons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Džo|Kaningems}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Herolds|Kaufmans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kresons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Edgars|Leonards}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Lerojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Malkolms|Makdonalds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Makkitriks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Forests|Montgomerijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Nīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 32 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Bīlss|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Semps|Rass}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Freds|Sendersons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Freds|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Nataniels|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Merils|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Stadels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons Stjuarts|Tritls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Duglass|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Oriens|Vernons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Alens|Vests}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Vītons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable table" style="text-align:center;;" |- ! Valsts || rowspan=6 style="background:black| || Sportisti || rowspan=6 style="background:black| || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''35''' || 26 || 31<ref>Viens no sportistiem startēja Jauktās komandas sastāvā</ref> |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''1''' || 1 || 1<ref name=ZZX/> |- | align=left|''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' || || || '''X'''<ref>Jauktajā komandā ietilpa viens ASV un Vācijas sportists.</ref> |- ! Sportisti || 36 || 27 || 32 |- ! Valstis || 2 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN Teniss 1903. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Tenisisti]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Tenisisti olimpiskajās spēlēs|1904]] eteqbwt7m3px1eg28jpntjcxtgqzp8x 4513718 4513506 2026-08-27T10:56:37Z Kleivas 2704 4513718 wikitext text/x-wiki {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[teniss|tenisisti]], kuri statēja [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Tenisa turnīrs notika no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Tenisa turnīrā Starptautiskā Olimpiskā komiteja par olimpiskajām disciplīnām uzskata divas — vīriešu [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēles]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēles]]. Sacensībās kopā startēja '''36 tenisisti''' no '''2 valstīm.''' Lielākā daļa no sportistiem pārstāvēja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskās spēles|ASV]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-date=2026. gada 23. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 23. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=Tennis at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Results |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts !! Vecums !! Dzimums !! Dalības reizes OS !! [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{sortname|Alfonso|Bells}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Vilfreds|Blaterviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Čārlzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Dvaits|Deiviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Endrū|Drū}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hjū|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Rollins|Feitshanss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Kriss|Fornijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Klarenss|Gembls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Pols|Glīsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X'''<ref name="ZZX">Startēja Jauktās komandas sastāvā.</ref> |- | align=left|{{sortname|Edvīns|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Hārdijs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X'''<ref name=ZZX/> |- | align=left|{{sortname|Viljams|Īstons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Džo|Kaningems}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Herolds|Kaufmans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kresons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Edgars|Leonards}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Lerojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Malkolms|Makdonalds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Makkitriks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Forests|Montgomerijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Nīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 32 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Bīlss|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Semps|Rass}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Freds|Sendersons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Nataniels|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Merils|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Stadels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons Stjuarts|Tritls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Duglass|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Oriens|Vernons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Alens|Vests}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Vītons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable table" style="text-align:center;;" |- ! Valsts || rowspan=6 style="background:black| || Sportisti || rowspan=6 style="background:black| || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''35''' || 26 || 31<ref>Viens no sportistiem startēja Jauktās komandas sastāvā</ref> |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''1''' || 1 || 1<ref name=ZZX/> |- | align=left|''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' || || || '''X'''<ref>Jauktajā komandā ietilpa viens ASV un Vācijas sportists.</ref> |- ! Sportisti || 36 || 27 || 32 |- ! Valstis || 2 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN Teniss 1903. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Tenisisti]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Tenisisti olimpiskajās spēlēs|1904]] 72f789jfikqrnqobts0z60msuq902ch 0 638068 4513460 4512939 2026-08-26T19:19:46Z Kleivas 2704 4513460 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu vienspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg |image_size = |caption = Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Misūri (štats)|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris |competitors = 27 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Alfonso Bells]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Edgars Leonards]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu vienspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|27 tenisisti]] no divām valstīm.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Singles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44077 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Singles, Men |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]], sudraba medaļu [[Roberts Lerojs]], bet bronzas medaļas ieguva [[Alfonso Bells]] un [[Edgars Leonards]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis/singles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Singles men Results |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|30. augusts <br/> (Otrdiena) || style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Otra kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Trešā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Sacensības norisinājās pēc vienas izslēgšanas spēļu (nokauta) sistēmas, paredzot, ka abu pusfinālu zaudētāji automātiski dalīs 3. vietu, jo spēle par bronzas medaļām netika rīkota. Visas turnīra divcīņas, tostarp fināls, tika aizvadītas līdz trim uzvarētiem setiem. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Wright LOC 28319838813.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Edgar Leonard tennis player.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Augšējais zars === {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas ; Pirmā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= '''6''' | RD2-score01-3= | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1=3 | RD2-score02-2=1 | RD2-score02-3= | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= <small>W/O</small> | RD2-score03-2= | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= | RD2-score04-1= | RD2-score04-2= | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= '''{{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score05-1= '''6''' | RD2-score05-2= '''6''' | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score06-1= 1 | RD2-score06-2= 1 | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score07-1= '''8''' | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score08-1= 6 | RD2-score08-2= 1 | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 2 | RD3-score02-2= 1 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= '''6''' | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= {{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= 0 | RD3-score04-2= 2 | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 0 | RD4-score02-2= 2 | RD4-score02-3= }} ; Otrā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD1-seed13= | RD1-team13= | RD1-score13-1= | RD1-score13-2= | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= '''{{flagIOCathlete|[[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score14-1= <small>W/O</small> | RD1-score14-2= | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= | RD1-score15-1= | RD1-score15-2= | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= '''{{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score16-1= <small>W/O</small> | RD1-score16-2= | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= '''6''' | RD2-score01-3= | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 3 | RD2-score02-2= 2 | RD2-score02-3= | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 2 | RD2-score04-2= 1 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score05-1= '''6''' | RD2-score05-2= '''6''' | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score06-1= 4 | RD2-score06-2= 1 | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score07-1= '''6''' | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= {{flagIOCathlete|[[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score08-1= 2 | RD2-score08-2= 1 | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= <small>W/O</small> | RD3-score01-2= | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= | RD3-score02-2= | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03= {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score03-1= 1 | RD3-score03-2= 2 | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2= '''6''' | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 3 | RD4-score02-2= 1 | RD4-score02-3= }} === Apakšējais zars === {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas ; Trešā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''6''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 2 | RD1-score02-2= 1 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= | RD1-score03-1= | RD1-score03-2= | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score04-1= <small>W/O</small> | RD1-score04-2= | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05= | RD1-score05-1= | RD1-score05-2= | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06= | RD1-score06-1= | RD1-score06-2= | RD1-score06-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= {{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 4 | RD2-score01-3= 1 | RD2-seed02= | RD2-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score02-1= 4 | RD2-score02-2= '''6''' | RD2-score02-3= '''6''' | RD2-seed03= | RD2-team03= | RD2-score03-1= | RD2-score03-2= | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04 ='''{{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score04-1= <small>W/O</small> | RD2-score04-2= | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Viljams Īstons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 2 | RD2-score05-2= 2 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''6''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Kriss Fornijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 1 | RD2-score07-2= 1 | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= '''6''' | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= 0 | RD3-score01-3= '''6''' | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 2 | RD3-score02-2= '''6''' | RD3-score02-3= 4 | RD3-seed03= | RD3-team03= {{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score03-1= 4 | RD3-score03-2= 4 | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2= '''6''' | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score01-1= 2 | RD4-score01-2= 0 | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score02-1= '''6''' | RD4-score02-2= '''6''' | RD4-score02-3= }} ; Ceturtā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD2-seed01= | RD2-team01= | RD2-score01-1= | RD2-score01-2= | RD2-score01-3= | RD2-seed02= | RD2-team02= | RD2-score02-1= | RD2-score02-2= | RD2-score02-3= | RD2-seed03= | RD2-team03= {{flagIOCathlete|[[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score03-1= 2 | RD2-score03-2= 4 | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score04-1= '''6''' | RD2-score04-2= '''6''' | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= | RD2-score05-1= | RD2-score05-2= | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Freds Sendersons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= <small>W/O</small> | RD2-score06-2= | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= | RD2-score07-1= | RD2-score07-2= | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= <small>W/O</small> | RD2-score08-2= | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= | RD3-score01-1= | RD3-score01-2= | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score02-1= <small>W/O</small> | RD3-score02-2= | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03= {{flagIOCathlete|[[Freds Sendersons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score03-1=3 | RD3-score03-2=3 | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2= '''6''' | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score01-1= 4 | RD4-score01-2= 6 | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score02-1= '''6''' | RD4-score02-2= '''8''' | RD4-score02-3= }} === Fināla cīņas === {{8TeamBracket-Tennis3 | RD1= '''Ceturdaļfināls''' | RD2= '''Pusfināls''' | RD3= '''Fināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD1-seed1= | RD1-team1= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score1-1= '''6''' | RD1-score1-2= '''6''' | RD1-score1-3= | RD1-seed2= | RD1-team2= {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score2-1= 0 | RD1-score2-2= 2 | RD1-score2-3= | RD1-seed3= | RD1-team3= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score3-1= '''6''' | RD1-score3-2= '''6''' | RD1-score3-3= | RD1-seed4= | RD1-team4= {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score4-1= 3 | RD1-score4-2= 1 | RD1-score4-3= | RD1-seed5= | RD1-team5= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score5-1= 2 | RD1-score5-2= 0 | RD1-score5-3= | RD1-seed6= | RD1-team6= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score6-1= '''6''' | RD1-score6-2= '''6''' | RD1-score6-3= | RD1-seed7= | RD1-team7= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score7-1= 4 | RD1-score7-2= 6 | RD1-score7-3= | RD1-seed8= | RD1-team8= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score8-1= '''6''' | RD1-score8-2= '''8''' | RD1-score8-3= | RD2-seed1= | RD2-team1= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score1-1= '''6''' | RD2-score1-2= '''6''' | RD2-score1-3= | RD2-seed2= | RD2-team2= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score2-1= 3 | RD2-score2-2= 4 | RD2-score2-3= | RD2-seed3= | RD2-team3= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score3-1= 3 | RD2-score3-2= 3 | RD2-score3-3= | RD2-seed4= | RD2-team4= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score4-1= '''6''' | RD2-score4-2= '''6''' | RD2-score4-3= | RD3-seed1= | RD3-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score1-1= '''6''' | RD3-score1-2= '''6''' | RD3-score1-3= | RD3-seed2= | RD3-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score2-1= 3 | RD3-score2-2= 4 | RD3-score2-3= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Otrā kārta || Trešā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–0, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Freds Sendersons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–3) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (<small>W/O</small>)|| {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–4) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Kriss Fornijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–0) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–3) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (4–6, 6–4, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 0–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–0) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Čārlzs Kresons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–4) || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–4, 8–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–0, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–0, 6–2) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–1) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 0–6, 6–4) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/O) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Rollins Feitshanss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–0, 6–2) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hugo Hārdijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–1) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–1, 6–2) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Viljams Īstons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–2) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sendersons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–3) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=10|16/26 || align=left|[[Džozefs Čārlzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (8–6, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–4, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Viljams Īstons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–2) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Kriss Fornijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–1, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Malkolms Makdonalds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–1, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 6–4, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–2) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–4) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 27 || align=left|[[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–1) || colspan=5 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{main|Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 27 sportisti no 2 valstīm. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|26}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44077 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis/singles-men Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles (''Olympics'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] dx808cewtmczwpqq8moc8qqgfvsqlkh 4513508 4513460 2026-08-26T20:33:49Z Kleivas 2704 4513508 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu vienspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg |image_size = |caption = Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Misūri (štats)|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris |competitors = 27 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Alfonso Bells]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Edgars Leonards]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu vienspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|27 tenisisti]] no divām valstīm.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Singles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44077 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Singles, Men |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]], sudraba medaļu [[Roberts Lerojs]], bet bronzas medaļas ieguva [[Alfonso Bells]] un [[Edgars Leonards]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis/singles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Singles men Results |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|30. augusts <br/> (Otrdiena) || style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Otra kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Trešā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Sacensības norisinājās pēc vienas izslēgšanas spēļu (nokauta) sistēmas, paredzot, ka abu pusfinālu zaudētāji automātiski dalīs 3. vietu, jo spēle par bronzas medaļām netika rīkota. Visas turnīra divcīņas, tostarp fināls, tika aizvadītas līdz trim uzvarētiem setiem. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Wright LOC 28319838813.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Edgar Leonard tennis player.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Augšējais zars === {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas ; Pirmā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= '''6''' | RD2-score01-3= | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1=3 | RD2-score02-2=1 | RD2-score02-3= | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= <small>W/O</small> | RD2-score03-2= | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= | RD2-score04-1= | RD2-score04-2= | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= '''{{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score05-1= '''6''' | RD2-score05-2= '''6''' | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score06-1= 1 | RD2-score06-2= 1 | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score07-1= '''8''' | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score08-1= 6 | RD2-score08-2= 1 | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 2 | RD3-score02-2= 1 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= '''6''' | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= {{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= 0 | RD3-score04-2= 2 | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 0 | RD4-score02-2= 2 | RD4-score02-3= }} ; Otrā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD1-seed13= | RD1-team13= | RD1-score13-1= | RD1-score13-2= | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= '''{{flagIOCathlete|[[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score14-1= <small>W/O</small> | RD1-score14-2= | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= | RD1-score15-1= | RD1-score15-2= | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= '''{{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score16-1= <small>W/O</small> | RD1-score16-2= | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= '''6''' | RD2-score01-3= | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 3 | RD2-score02-2= 2 | RD2-score02-3= | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 2 | RD2-score04-2= 1 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score05-1= '''6''' | RD2-score05-2= '''6''' | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score06-1= 4 | RD2-score06-2= 1 | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score07-1= '''6''' | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= {{flagIOCathlete|[[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score08-1= 2 | RD2-score08-2= 1 | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= <small>W/O</small> | RD3-score01-2= | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= | RD3-score02-2= | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03= {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score03-1= 1 | RD3-score03-2= 2 | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2= '''6''' | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 3 | RD4-score02-2= 1 | RD4-score02-3= }} === Apakšējais zars === {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas ; Trešā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''6''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 2 | RD1-score02-2= 1 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= | RD1-score03-1= | RD1-score03-2= | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score04-1= <small>W/O</small> | RD1-score04-2= | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05= | RD1-score05-1= | RD1-score05-2= | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06= | RD1-score06-1= | RD1-score06-2= | RD1-score06-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= {{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 4 | RD2-score01-3= 1 | RD2-seed02= | RD2-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score02-1= 4 | RD2-score02-2= '''6''' | RD2-score02-3= '''6''' | RD2-seed03= | RD2-team03= | RD2-score03-1= | RD2-score03-2= | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04 ='''{{flagIOCathlete|[[Džo Kaningems]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score04-1= <small>W/O</small> | RD2-score04-2= | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Viljams Īstons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 2 | RD2-score05-2= 2 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''6''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Kriss Fornijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 1 | RD2-score07-2= 1 | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= '''6''' | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= 0 | RD3-score01-3= '''6''' | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Džo Kaningems]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 2 | RD3-score02-2= '''6''' | RD3-score02-3= 4 | RD3-seed03= | RD3-team03= {{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score03-1= 4 | RD3-score03-2= 4 | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2= '''6''' | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score01-1= 2 | RD4-score01-2= 0 | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score02-1= '''6''' | RD4-score02-2= '''6''' | RD4-score02-3= }} ; Ceturtā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD2-seed01= | RD2-team01= | RD2-score01-1= | RD2-score01-2= | RD2-score01-3= | RD2-seed02= | RD2-team02= | RD2-score02-1= | RD2-score02-2= | RD2-score02-3= | RD2-seed03= | RD2-team03= {{flagIOCathlete|[[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score03-1= 2 | RD2-score03-2= 4 | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score04-1= '''6''' | RD2-score04-2= '''6''' | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= | RD2-score05-1= | RD2-score05-2= | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Freds Sendersons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= <small>W/O</small> | RD2-score06-2= | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= | RD2-score07-1= | RD2-score07-2= | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= <small>W/O</small> | RD2-score08-2= | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= | RD3-score01-1= | RD3-score01-2= | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score02-1= <small>W/O</small> | RD3-score02-2= | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03= {{flagIOCathlete|[[Freds Sendersons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score03-1=3 | RD3-score03-2=3 | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2= '''6''' | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score01-1= 4 | RD4-score01-2= 6 | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score02-1= '''6''' | RD4-score02-2= '''8''' | RD4-score02-3= }} === Fināla cīņas === {{8TeamBracket-Tennis3 | RD1= '''Ceturdaļfināls''' | RD2= '''Pusfināls''' | RD3= '''Fināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD1-seed1= | RD1-team1= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score1-1= '''6''' | RD1-score1-2= '''6''' | RD1-score1-3= | RD1-seed2= | RD1-team2= {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score2-1= 0 | RD1-score2-2= 2 | RD1-score2-3= | RD1-seed3= | RD1-team3= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score3-1= '''6''' | RD1-score3-2= '''6''' | RD1-score3-3= | RD1-seed4= | RD1-team4= {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score4-1= 3 | RD1-score4-2= 1 | RD1-score4-3= | RD1-seed5= | RD1-team5= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score5-1= 2 | RD1-score5-2= 0 | RD1-score5-3= | RD1-seed6= | RD1-team6= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score6-1= '''6''' | RD1-score6-2= '''6''' | RD1-score6-3= | RD1-seed7= | RD1-team7= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score7-1= 4 | RD1-score7-2= 6 | RD1-score7-3= | RD1-seed8= | RD1-team8= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score8-1= '''6''' | RD1-score8-2= '''8''' | RD1-score8-3= | RD2-seed1= | RD2-team1= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score1-1= '''6''' | RD2-score1-2= '''6''' | RD2-score1-3= | RD2-seed2= | RD2-team2= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score2-1= 3 | RD2-score2-2= 4 | RD2-score2-3= | RD2-seed3= | RD2-team3= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score3-1= 3 | RD2-score3-2= 3 | RD2-score3-3= | RD2-seed4= | RD2-team4= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score4-1= '''6''' | RD2-score4-2= '''6''' | RD2-score4-3= | RD3-seed1= | RD3-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score1-1= '''6''' | RD3-score1-2= '''6''' | RD3-score1-3= | RD3-seed2= | RD3-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score2-1= 3 | RD3-score2-2= 4 | RD3-score2-3= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Otrā kārta || Trešā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–0, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Freds Sendersons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–3) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (<small>W/O</small>)|| {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–4) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Kriss Fornijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–0) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–3) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (4–6, 6–4, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Džo Kaningems]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 0–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–0) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Čārlzs Kresons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–4) || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–4, 8–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–0, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–0, 6–2) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–1) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Džo Kaningems]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 0–6, 6–4) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/O) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Rollins Feitshanss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–0, 6–2) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hugo Hārdijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–1) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–1, 6–2) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Viljams Īstons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–2) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sendersons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–3) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=10|16/26 || align=left|[[Džozefs Čārlzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (8–6, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–4, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Viljams Īstons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–2) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Kriss Fornijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–1, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Malkolms Makdonalds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–1, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 6–4, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–2) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–4) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 27 || align=left|[[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–1) || colspan=5 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{main|Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 27 sportisti no 2 valstīm. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|26}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44077 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis/singles-men Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles (''Olympics'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] l3w2dz5xjjossgqmllfxulx4yr1ojw2 0 638082 4513458 4513101 2026-08-26T19:18:53Z Kleivas 2704 4513458 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Ceturtdaļfināls''' | RD3= '''Pusfināls''' | RD4= '''Fināls''' | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] q379vupbbmbapr8l4dmkidji2tefac2 4513492 4513458 2026-08-26T20:03:46Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4513492 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Ceturtdaļfināls''' | RD3= '''Pusfināls''' | RD4= '''Fināls''' | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[Merils Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] n0f8vhv1evdaylaaba26ym8pasaox2j 4513493 4513492 2026-08-26T20:03:59Z Kleivas 2704 /* Rezultātu kopsavilkums */ 4513493 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Ceturtdaļfināls''' | RD3= '''Pusfināls''' | RD4= '''Fināls''' | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[Merils Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[Merils Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] gfqdz9oy71trlw5yf1rmn267vjhayxm 4513494 4513493 2026-08-26T20:04:16Z Kleivas 2704 /* Rezultātu kopsavilkums */ 4513494 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Ceturtdaļfināls''' | RD3= '''Pusfināls''' | RD4= '''Fināls''' | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[Merils Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[Merils Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[Merils Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] jfhkawt1py48e4vhtfufchqxi437ok2 4513507 4513494 2026-08-26T20:33:16Z Kleivas 2704 4513507 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Ceturtdaļfināls''' | RD3= '''Pusfināls''' | RD4= '''Fināls''' | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[Merils Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džo Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[Merils Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džo Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[Merils Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džo Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] dl3hkwynvdpmrfo59lyfsyl8k74kcdd 4513719 4513507 2026-08-27T10:57:16Z Kleivas 2704 4513719 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Ceturtdaļfināls''' | RD3= '''Pusfināls''' | RD4= '''Fināls''' | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[Merils Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džo Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Frederiks Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[Merils Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džo Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Frederiks Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[Merils Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Frederiks Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džo Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] 75vcj7ul9s29en3lmgbuyd0f42ndnar 1 638114 4513332 4512810 2026-08-26T13:43:17Z Treisijs 347 /* Nosaukums */ Atbilde 4513332 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Valodnieki šoreiz/atkal auzās. Valodas nosaukumā starp diviem "e" ir zilbes robeža, tāpēc nu nekādi garais patskanis nesanāks. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 09.06 (EEST) :Es pievienojos tev, jo arī man likās, kaut kā ne tā sanāk (skatoties izrunu), bet "Vēstnesī" publicēta informācija ņēma virsroku (publicēta tālajā 2006. gadā). Tāpēc arī atsauci pievienoju. Ja ir kaut kādas atsauces, tad pārvietojam. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 16.43 (EEST) 76dsgmcvgd72r7j7km6vc2sxpnqm4w2 0 638130 4513318 4513302 2026-08-26T12:41:06Z Egilus 27634 Mēģināju kaut cik salabot. 4513318 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Garlicbread.jpg|alt=Ķiploku maize|thumb|Ķiploku maize]] '''Ķiploku maize''' (jeb '''ķiploku grauzdiņi''' vai '''ķiplokmaize''') ir [[maize]], kurai pievienoti [[Ķiploks|ķiploki]]. Parasti tā sastāv no kraukšķīgām [[maize]]s šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[maurloki]]em vai [[pētersīļi]]em. Dažās versijās ir iekļauts siers.<ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep, līdz tā ir apgrauzdēta. Ķiploku maizi reizēm veidota no [[bagete]]s vai [[čabata]]s. Pēc tam maizes iegriezumus pilda ar eļļu un sasmalcinātu ķiploku un cep. == Vēsture == Ķiploku maize radusies no [[brusketa]]s, kas parādījās Itālijā apmēram 15. gadsimtā un kuras izcelsmi var izsekot līdz [[Senā Roma|Senajai Romai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180313155127/https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/|title=11 Interesting Facts About Bruschetta}}</ref> Vēlāk tā kļuva populāra [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tur tagad skaitās itāļu-amerikāņu ēdiens. ASV restorānu ēdienkartēs tā parādījās kopš 1950. gada, parasti klāt [[makaroni]]em.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Garlic Capital of the World: Gilroy, Garlic, and the Making of a Festive Foodscape|last=Adema|first=Pauline|year=2010|isbn=978-1-60473-333-4}}</ref> == Eiropā == [[Francija|Francijā]] tā bija izplatīta [[Provansa|Provansā]], kur to nosauca par ''chapon'' un ēda klāt salātiem. To gatavoja arī citos reģionos, piemēram, [[Kversī]], kā maizes garoziņu ar ķiplokiem, sāli un valriekstu eļļu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Le Martyr des Chaumelles|last=Goudall|first=Louis|year=1858}}</ref> [[Anglija|Anglijā]] olīveļļas vietā lieto sviestu. [[Lietuva|Lietuvā]] ir uzkoda vārdā "kepta duona" (cepta maize), kas vairākos variantos ir līdzīga ķiploku grauzdiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/kepta-duona|title=Kepta Duona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maize]] [[Kategorija:Itāļu virtuve]] axshi1n468xai5uinfw9xn88cd8t1to 4513333 4513318 2026-08-26T13:51:51Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Ķiploku maize]] uz [[Ķiploku grauzdiņi]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Pārvietoju uz šķietami izplatītāku nosaukumu. Turklāt par ķiploku maizi latviski mēdz arī saukt maizi, kurai mīklā pievienoti ķiploki. 4513318 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Garlicbread.jpg|alt=Ķiploku maize|thumb|Ķiploku maize]] '''Ķiploku maize''' (jeb '''ķiploku grauzdiņi''' vai '''ķiplokmaize''') ir [[maize]], kurai pievienoti [[Ķiploks|ķiploki]]. Parasti tā sastāv no kraukšķīgām [[maize]]s šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[maurloki]]em vai [[pētersīļi]]em. Dažās versijās ir iekļauts siers.<ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep, līdz tā ir apgrauzdēta. Ķiploku maizi reizēm veidota no [[bagete]]s vai [[čabata]]s. Pēc tam maizes iegriezumus pilda ar eļļu un sasmalcinātu ķiploku un cep. == Vēsture == Ķiploku maize radusies no [[brusketa]]s, kas parādījās Itālijā apmēram 15. gadsimtā un kuras izcelsmi var izsekot līdz [[Senā Roma|Senajai Romai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180313155127/https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/|title=11 Interesting Facts About Bruschetta}}</ref> Vēlāk tā kļuva populāra [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tur tagad skaitās itāļu-amerikāņu ēdiens. ASV restorānu ēdienkartēs tā parādījās kopš 1950. gada, parasti klāt [[makaroni]]em.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Garlic Capital of the World: Gilroy, Garlic, and the Making of a Festive Foodscape|last=Adema|first=Pauline|year=2010|isbn=978-1-60473-333-4}}</ref> == Eiropā == [[Francija|Francijā]] tā bija izplatīta [[Provansa|Provansā]], kur to nosauca par ''chapon'' un ēda klāt salātiem. To gatavoja arī citos reģionos, piemēram, [[Kversī]], kā maizes garoziņu ar ķiplokiem, sāli un valriekstu eļļu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Le Martyr des Chaumelles|last=Goudall|first=Louis|year=1858}}</ref> [[Anglija|Anglijā]] olīveļļas vietā lieto sviestu. [[Lietuva|Lietuvā]] ir uzkoda vārdā "kepta duona" (cepta maize), kas vairākos variantos ir līdzīga ķiploku grauzdiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/kepta-duona|title=Kepta Duona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maize]] [[Kategorija:Itāļu virtuve]] axshi1n468xai5uinfw9xn88cd8t1to 4513336 4513333 2026-08-26T13:55:06Z Turaids 8965 4513336 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Garlicbread.jpg|alt=Ķiploku maize|thumb|Ķiploku maize]] '''Ķiploku grauzdiņi''', '''ķiploku maize''' jeb '''ķiplokmaize''' ir [[maize]], kurai pievienoti [[Ķiploks|ķiploki]]. Parasti tā sastāv no kraukšķīgām [[maize]]s šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[maurloki]]em vai [[pētersīļi]]em. Dažās versijās ir iekļauts siers.<ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep, līdz tā ir apgrauzdēta. Ķiploku maizi reizēm veidota no [[bagete]]s vai [[čabata]]s. Pēc tam maizes iegriezumus pilda ar eļļu un sasmalcinātu ķiploku un cep. == Vēsture == Ķiploku maize radusies no [[brusketa]]s, kas parādījās Itālijā apmēram 15. gadsimtā un kuras izcelsmi var izsekot līdz [[Senā Roma|Senajai Romai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180313155127/https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/|title=11 Interesting Facts About Bruschetta}}</ref> Vēlāk tā kļuva populāra [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tur tagad skaitās itāļu-amerikāņu ēdiens. ASV restorānu ēdienkartēs tā parādījās kopš 1950. gada, parasti klāt [[makaroni]]em.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Garlic Capital of the World: Gilroy, Garlic, and the Making of a Festive Foodscape|last=Adema|first=Pauline|year=2010|isbn=978-1-60473-333-4}}</ref> == Eiropā == [[Francija|Francijā]] tā bija izplatīta [[Provansa|Provansā]], kur to nosauca par ''chapon'' un ēda klāt salātiem. To gatavoja arī citos reģionos, piemēram, [[Kversī]], kā maizes garoziņu ar ķiplokiem, sāli un valriekstu eļļu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Le Martyr des Chaumelles|last=Goudall|first=Louis|year=1858}}</ref> [[Anglija|Anglijā]] olīveļļas vietā lieto sviestu. [[Lietuva|Lietuvā]] ir uzkoda vārdā "kepta duona" (cepta maize), kas vairākos variantos ir līdzīga ķiploku grauzdiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/kepta-duona|title=Kepta Duona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maize]] [[Kategorija:Itāļu virtuve]] hfxsn0guyokwfop6rl40vbzmpnj12pa 4513539 4513336 2026-08-27T03:23:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513539 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Garlicbread.jpg|alt=Ķiploku maize|thumb|Ķiploku maize]] '''Ķiploku grauzdiņi''', '''ķiploku maize''' jeb '''ķiplokmaize''' ir [[maize]], kurai pievienoti [[Ķiploks|ķiploki]]. Parasti tā sastāv no kraukšķīgām [[maize]]s šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[maurloki]]em vai [[pētersīļi]]em. Dažās versijās ir iekļauts siers.<ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep, līdz tā ir apgrauzdēta. Ķiploku maizi reizēm veidota no [[bagete]]s vai [[čabata]]s. Pēc tam maizes iegriezumus pilda ar eļļu un sasmalcinātu ķiploku un cep. == Vēsture == Ķiploku maize radusies no [[brusketa]]s, kas parādījās Itālijā apmēram 15. gadsimtā un kuras izcelsmi var izsekot līdz [[Senā Roma|Senajai Romai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/|title=11 Interesting Facts About Bruschetta|access-date={{dat|2026|08|26||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180313155127/https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/}}</ref> Vēlāk tā kļuva populāra [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tur tagad skaitās itāļu-amerikāņu ēdiens. ASV restorānu ēdienkartēs tā parādījās kopš 1950. gada, parasti klāt [[makaroni]]em.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Garlic Capital of the World: Gilroy, Garlic, and the Making of a Festive Foodscape|last=Adema|first=Pauline|year=2010|isbn=978-1-60473-333-4}}</ref> == Eiropā == [[Francija|Francijā]] tā bija izplatīta [[Provansa|Provansā]], kur to nosauca par ''chapon'' un ēda klāt salātiem. To gatavoja arī citos reģionos, piemēram, [[Kversī]], kā maizes garoziņu ar ķiplokiem, sāli un valriekstu eļļu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Le Martyr des Chaumelles|last=Goudall|first=Louis|year=1858}}</ref> [[Anglija|Anglijā]] olīveļļas vietā lieto sviestu. [[Lietuva|Lietuvā]] ir uzkoda vārdā "kepta duona" (cepta maize), kas vairākos variantos ir līdzīga ķiploku grauzdiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/kepta-duona|title=Kepta Duona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maize]] [[Kategorija:Itāļu virtuve]] mol4ay2wem1ftks00sjabfrb05tpfjw 0 638136 4513531 4512966 2026-08-26T23:59:48Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Klarenss Gambls]] to [[Klarenss Gembls]] 4513531 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Klarenss Gembls]] p8k84p5fknf2xxwi7pkir2boixbpug7 1 638164 4513550 4513112 2026-08-27T03:57:40Z Baisulis 11523 /* LV UNDERGROUND */ atbilde... 4513550 wikitext text/x-wiki == LV UNDERGROUND == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiks, Tu gan jau zini, kas ir LV UNDERGROUND, vai nezini kādu rasktu, lai par to uzrasktītu/atsaukties? 2016. gadā šī grupa sasniedza VK 17K auditoriju, FB ap 7K. Grupas admins bieži tika intervēts. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.34 (EEST) :Tāda izmēra auditorija gan diez vai uzskatāma par nopietni ņemamu, ja tā ir mūzikas grupa :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.39 (EEST) ::Šī grupa savulaik mēģināja partiju dibināt [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.45 (EEST) :::Dzirdējis protams par viņiem kaut ko esmu, bet raksta atsauce nebūs gan. Pie Latvijas kultūras arī tiem īsti vieta nav. Bet vajag izdomāt, kur tos likt, iespējams rakstā [[Latvijas krievi]] uztaisīt sadaļu par kultūru un tur.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 27. augusts, plkst. 06.57 (EEST) drigya51o3fnu8toni2mkndayukid5d 4513585 4513550 2026-08-27T06:36:52Z Votre Provocateur 111653 /* LV UNDERGROUND */ Atbilde 4513585 wikitext text/x-wiki == LV UNDERGROUND == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiks, Tu gan jau zini, kas ir LV UNDERGROUND, vai nezini kādu rasktu, lai par to uzrasktītu/atsaukties? 2016. gadā šī grupa sasniedza VK 17K auditoriju, FB ap 7K. Grupas admins bieži tika intervēts. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.34 (EEST) :Tāda izmēra auditorija gan diez vai uzskatāma par nopietni ņemamu, ja tā ir mūzikas grupa :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.39 (EEST) ::Šī grupa savulaik mēģināja partiju dibināt [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.45 (EEST) :::Dzirdējis protams par viņiem kaut ko esmu, bet raksta atsauce nebūs gan. Pie Latvijas kultūras arī tiem īsti vieta nav. Bet vajag izdomāt, kur tos likt, iespējams rakstā [[Latvijas krievi]] uztaisīt sadaļu par kultūru un tur.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 27. augusts, plkst. 06.57 (EEST) ::::Pievienoju pie [[Krievu valoda Latvijā]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 27. augusts, plkst. 09.36 (EEST) k1re5k2ofaa51wfzky338g02fa1qbi7 0 638165 4513586 4513119 2026-08-27T06:37:30Z Votre Provocateur 111653 4513586 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Organizācijas infokaste | formation = 2016 | dissolved = 2022 | location_country = {{LAT}} }} '''''LV UNDERGROUND''''' jeb '''LVUND''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem (īpaši par [[Latgale|Latgali]]), sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] g0gny7fsjx36ag74k9zr2asox59s1r7 4513587 4513586 2026-08-27T06:39:39Z Votre Provocateur 111653 4513587 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Organizācijas infokaste | formation = 2016 | dissolved = 2022 | location_country = {{LAT}} }} '''''LV UNDERGROUND''''' jeb '''LVUND''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem (īpaši par [[Latgale|Latgali]]), sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi (administrācija aktīvi pauda atbalstu [[Atkrieviskošana|atkrievieskošanas]] procesiem Latvijā un atbalstīja [[Ukraina|Ukrainu]]). Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu Ukrainai, publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] tfyp69tapb75la9yfv7n4fypov9klk1 0 638178 4513530 4513172 2026-08-26T23:59:43Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Stendaps]] to [[Stāvizrāde]] 4513530 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stāvizrāde]] q8i1l7bcewvl4uwty2fg0x6rg0c87gh 1 638179 4513529 4513174 2026-08-26T23:59:38Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Diskusija:Stendaps]] to [[Diskusija:Stāvizrāde]] 4513529 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Stāvizrāde]] gs88z16mnrixytpf072cc5ub1y2yn6c 0 638188 4513321 4513238 2026-08-26T13:25:27Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[2024. gada 28. jūlija negaiss Latvijā]] uz [[2024. gada 28. jūlija negaiss]]: Negaiss nebija tikai Latvijā, kas minēts arī pirmajā teikumā. Ja šajā dienā ir bijuši citi negaisi, tad iespējams jāpārsauc par "Kirstija" 4513238 wikitext text/x-wiki '''2024. gada 28. jūlija negaiss Latvijā''' jeb vētra '''"Kirstija"''' bija spēcīgs [[ciklons]] ar ilgstošām lietavām, kas 2024. gada 28. un 29. jūlijā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Līdz 28.07. vakaram spēcīgākie nokrišņi bija reģistrēti Kurzemē, laika posmā no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums [[Ventspils|Ventspilī]] sasniedza 47,5 mm, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] 48,1 mm, [[Liepāja|Liepājā]], [[Saldus|Saldū]], [[Rucava|Rucavā]] un [[Dobele|Dobelē]] nolija 32-37 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817632767955423608 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|28|SK}}</ref> Naktī uz 29.07. ļoti intensīvi ilgstoši nokrišņi šķērsoja Latvijas centrālajos rajonus, turklāt nakts gaitā būtiski pastiprinājās ziemeļu, ziemeļrietumu [[vējš]], sasniedzot vētras spēku. No lietavu sākuma līdz 29.07 plkst. 9.00 nokrišņu daudzums [[Kalnciems|Kalnciemā]] sasniedza '''193 mm''' (vairāk nekā divas jūlija mēneša normas), uzstādot jaunu Latvijas diennakts nokrišņu daudzuma rekordu (iepriekšējais rekords bija Ventspilī [[1973. gada laikapstākļi Latvijā|1973. gada]] 9. jūlijā, 160,2 mm). Līdzīgs rekords tika pārspēts arī Rīgā, lietus daudzumam divu dienu laikā sasniedzot '''118 mm''' (iepriekšējais rekords bija [[1986. gada laikapstākļi Latvijā|1986. gada]] 12.–13. jūlijā).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817845340558541055 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/29.07.2024-aizvadito-dienu-lietavas-specigakas-vismaz-pedejo-80-gadu-laika.a563131/ Aizvadīto dienu lietavas – spēcīgākās vismaz pēdējo 80 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas valsts novērojumu stacijās bija Rīgā (27 m/s) un Dobelē (25 m/s).<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1817754198491939055 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Vētras un lietavu dēļ daudzviet, tostarp [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un Rīgā, tika applūdinātas ielas, pagrabi un pat dzīvojamās ēkas, kā arī nolauzti koki, sevišķi daudz koku nogāzti Jūrmalā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-reportaza-no-jurmalas-ielas-ka-upes-un-apjomigi-postijumi-kokiem.a563104 REPORTĀŽA no Jūrmalas: Ielas kā upes un apjomīgi postījumi kokiem], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8067698/riga-no-ekas-pagrabstava-evakueti-tris-cilveki Rīgā no ēkas pagrabstāva evakuēti trīs cilvēki], tvnet.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Bez elektrības palika vairāki tūkstoši "[[Sadales tīkls]]" klientu, vietām negāja vilcieni, lietusgāžu dēļ upēs palielinājās ūdens līmenis.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-vetra-cietis-rigas-doma-jumts-un-darzs.a563128/ Vētrā cietis Rīgas Doma jumts un dārzs], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2024. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] 5hfax5u1iihk55f5tj308gp6vvu9mi7 0 638197 4513527 4513299 2026-08-26T23:59:28Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Ķiploku maize]] to [[Ķiploku grauzdiņi]] 4513527 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķiploku grauzdiņi]] s266lvspmkn160xwecz4mqjfi7qv9uf 0 638199 4513322 2026-08-26T13:25:27Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[2024. gada 28. jūlija negaiss Latvijā]] uz [[2024. gada 28. jūlija negaiss]]: Negaiss nebija tikai Latvijā, kas minēts arī pirmajā teikumā. Ja šajā dienā ir bijuši citi negaisi, tad iespējams jāpārsauc par "Kirstija" 4513322 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2024. gada 28. jūlija negaiss]] qp8lg9j0biw55g242uvb0k0l6o3lpv9 0 638200 4513324 2026-08-26T13:27:14Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā]] uz [[2026. gada 22. augusta negaiss]]: Negaiss bija arī citās valstīs, kas pieminēts arī rakstā. 4513324 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2026. gada 22. augusta negaiss]] t2b2zagcib423un5ccmfootae3pjw8m 4513528 4513324 2026-08-26T23:59:33Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[2026. gada 22. augusta negaiss]] to [[2026. gada 22. augusta vētra]] 4513528 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2026. gada 22. augusta vētra]] h83evih4vuivulo6y3azolr8g1hzbdy 0 638201 4513330 2026-08-26T13:37:59Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[2026. gada 22. augusta negaiss]] uz [[2026. gada 22. augusta vētra]]: Šī jau vairāk tā kā "vētra", nevis "negaiss" 4513330 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2026. gada 22. augusta vētra]] h83evih4vuivulo6y3azolr8g1hzbdy 0 638202 4513334 2026-08-26T13:51:51Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Ķiploku maize]] uz [[Ķiploku grauzdiņi]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Pārvietoju uz šķietami izplatītāku nosaukumu. Turklāt par ķiploku maizi latviski mēdz arī saukt maizi, kurai mīklā pievienoti ķiploki. 4513334 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķiploku grauzdiņi]] s266lvspmkn160xwecz4mqjfi7qv9uf 0 638203 4513339 2026-08-26T14:12:22Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vigtaunšīra | official_name = ''Wigtownshire''<br/>''Siorrachd Bhaile na h-Ùige'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Killantringan Bay.jpg | image2 = Stranraer Castle.jpg | image3 = Wigtown Town Hall - geograph.org.uk - 1232692.jpg | imag... 4513339 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vigtaunšīra | official_name = ''Wigtownshire''<br/>''Siorrachd Bhaile na h-Ùige'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Killantringan Bay.jpg | image2 = Stranraer Castle.jpg | image3 = Wigtown Town Hall - geograph.org.uk - 1232692.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Kilantringanas līča piekraste; Stranrāras pils; Vigtaunas rātsnams un grāfistes administrācijas ēka | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 65px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Wigtownshire - Scotland.svg | map_caption1 = Vigtaunšīras grāfiste Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = [[Damfrīsa un Geloveja]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Vigtauna]], [[Stranrāra]] | established_title = Dibināta | established_date = 1369 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1975 | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 1261 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 1975 | population_total = 27500 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 50 | lats = | latNS = N | longd = 4 | longm = 45 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 322 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = | website = }} '''Vigtaunšīra''' ({{val|en|Wigtownshire}}, {{val|gd|Siorrachd Bhaile na h-Ùige}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Damfrīsa un Geloveja|Damfrīsas un Gelovejas]] pašvaldību apgabalā. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas dienvidrietumos un robežojas ziemeļos ar [[Ēršīra|Ēršīru]], austrumos — ar [[Kērkūbrišīra|Kērkūbrišīru]], dienvidos krastus apskalo [[Īrijas jūra]], bet rietumos — [[Ziemeļu šaurums]]. Vēsturiski grāfistes galvenā pilsēta, kas deva tai nosaukumu, bija [[Vigtauna]] ({{sk|859}} iedzīvotāji), bet 1890. gadā administratīvais centrs tika pārcelts uz grāfistes lielāko pilsētu [[Stranrāra|Stranrāru]] ({{sk|9751}} iedzīvotājs). Karaliskā boro (''royal burgh'') statuss bija arī [[Vithorna]]i ({{sk|723}} iedzīvotāji). == Vēsture == Vigtaunšīra vēsturiski aizņēma Gelovejas lorda pārvaldīto zemju rietumu daļu. Geloveja līdz pat iekļaušanai Skotijā 13. gadsimtā saglabāja ievērojamu autonomiju. 1369. gadā Geloveja tika sadalīta, zemes austrumos no Krī upes nododot Kērkubri šerifa pārvaldībā, bet rietumu daļa palika Vigtaunas šerifa pārvaldībā. 1890. gada reformā Vigtaunšīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti, bet grāfistes administrācija tika pārcelta uz [[Stranrāra|Stranrāru]]. 1975. gada administratīvajā reformā vigtaunšīra tika reorganizēta par distriktu, kam pievienoja divus [[Kērkūbrišīra]]s pagastus, un ko iekļāva Damfrīsas un Gelovejas reģionā. 1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja un Damfrīsas un Gelovejas reģionu reorganizēja par pašvaldības apgabalu.<ref>[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made "The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996", ''legislation.gov.uk'', The National Archives]</ref> Distrikta robežās Vigtaunšīra turpina funkcionēt kā leitnantūras apgabals. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} cwqxkcghi9s4jjff8w0c57a9du50jiy 0 638204 4513340 2026-08-26T14:13:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Vigtaunšīra]] 4513340 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vigtaunšīra]] 24hfdjgep06abnssozrooh2xwrxbdja 0 638205 4513341 2026-08-26T14:13:25Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Vigtaunšīra]] 4513341 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vigtaunšīra]] 24hfdjgep06abnssozrooh2xwrxbdja 0 638206 4513348 2026-08-26T15:02:12Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1368845827|Baguette]]" 4513348 wikitext text/x-wiki   {{tlx|Wikipedia-stub}} '''Bagete''' ir gara, tieva [[maize]], ko parasti gatavo no [[Mīkla (pārtika)|liesas mīklas]]. Tradicionālās bagetes mīklu un izmērus nosaka [[Francija|Francijas]] [[likums]].<ref>{{Atsauce|title=Décret n°93-1074 du 13 septembre 1993 pris pour l'application de la loi du 1er août 1905 en ce qui concerne certaines catégories de pains|date=13 September 1993|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000727617|journal=legifrance.gouv.fr|access-date=13 May 2022}}</ref> Bageti var atšķirt no citiem maizes veidiem pēc tās garuma un kraukšķīgās [[Maize|garozas]]. Bagetes diametrs ir aptuveni 5 līdz 6 centimetri un parastais garums ir aptuveni 65 centimetri, bet garums var būt līdz 1 metram. [[Attēls:Baguette_de_pain,_WikiCheese_Lausanne.jpg|thumb| Bagete]] == Vēsture == Lielākā daļa bagešu vēstures ir tikai spekulācijas; <ref name="chev">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.chezjim.com/books/baguette/|title=About the Baguette: Exploring the Origin of a French National Icon|first=Jim|last=Chevallier|date=2014|publisher=Createspace Independent Pub|isbn=978-1-4973-4408-2}}</ref> {{Rp|35}} tomēr dažus faktus var konstatēt. Garas, tievas maizes līdzīgas mūsdienu bagetēm Francijā kļuva populārākas 18. gadsimtā, Franču maiznieki 19. gadsimta sākumā sāka lietot "[[Milti|''gruau'']]", ļoti rafinētus [[Ungārija|ungāru]] [[Milti|miltus]]. Vīnes tvaika krāsns cepšanas tehniku Parīzē 1839. gadā ieviesa Augusts Cangs un austrieša Ādolfa Ignaza Mautnera von Marhofa kompaktais raugs 1867. gadā Vispasaules izstādē. [[Kategorija:Franču virtuve]] mn37iq54325k2u2a3csl83cvy2xtnxk 4513349 4513348 2026-08-26T15:02:37Z Quinlan83 98626 Fix 4513349 wikitext text/x-wiki {{tlx|Wikipedia-stub}} '''Bagete''' ir gara, tieva [[maize]], ko parasti gatavo no [[Mīkla (pārtika)|liesas mīklas]]. Tradicionālās bagetes mīklu un izmērus nosaka [[Francija|Francijas]] [[likums]].<ref>{{Atsauce|title=Décret n°93-1074 du 13 septembre 1993 pris pour l'application de la loi du 1er août 1905 en ce qui concerne certaines catégories de pains|date=13 September 1993|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000727617|journal=legifrance.gouv.fr|access-date=13 May 2022}}</ref> Bageti var atšķirt no citiem maizes veidiem pēc tās garuma un kraukšķīgās [[Maize|garozas]]. Bagetes diametrs ir aptuveni 5 līdz 6 centimetri un parastais garums ir aptuveni 65 centimetri, bet garums var būt līdz 1 metram. [[Attēls:Baguette_de_pain,_WikiCheese_Lausanne.jpg|thumb| Bagete]] == Vēsture == Lielākā daļa bagešu vēstures ir tikai spekulācijas; <ref name="chev">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.chezjim.com/books/baguette/|title=About the Baguette: Exploring the Origin of a French National Icon|first=Jim|last=Chevallier|date=2014|publisher=Createspace Independent Pub|isbn=978-1-4973-4408-2}}</ref> {{Rp|35}} tomēr dažus faktus var konstatēt. Garas, tievas maizes līdzīgas mūsdienu bagetēm Francijā kļuva populārākas 18. gadsimtā, Franču maiznieki 19. gadsimta sākumā sāka lietot "[[Milti|''gruau'']]", ļoti rafinētus [[Ungārija|ungāru]] [[Milti|miltus]]. Vīnes tvaika krāsns cepšanas tehniku Parīzē 1839. gadā ieviesa Augusts Cangs un austrieša Ādolfa Ignaza Mautnera von Marhofa kompaktais raugs 1867. gadā Vispasaules izstādē. [[Kategorija:Franču virtuve]] mk6q3z10hc9515lujb6oizk3fu2cqt1 4513350 4513349 2026-08-26T15:03:07Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 4513350 wikitext text/x-wiki {{tlx|stub}} '''Bagete''' ir gara, tieva [[maize]], ko parasti gatavo no [[Mīkla (pārtika)|liesas mīklas]]. Tradicionālās bagetes mīklu un izmērus nosaka [[Francija|Francijas]] [[likums]].<ref>{{Atsauce|title=Décret n°93-1074 du 13 septembre 1993 pris pour l'application de la loi du 1er août 1905 en ce qui concerne certaines catégories de pains|date=13 September 1993|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000727617|journal=legifrance.gouv.fr|access-date=13 May 2022}}</ref> Bageti var atšķirt no citiem maizes veidiem pēc tās garuma un kraukšķīgās [[Maize|garozas]]. Bagetes diametrs ir aptuveni 5 līdz 6 centimetri un parastais garums ir aptuveni 65 centimetri, bet garums var būt līdz 1 metram. [[Attēls:Baguette_de_pain,_WikiCheese_Lausanne.jpg|thumb| Bagete]] == Vēsture == Lielākā daļa bagešu vēstures ir tikai spekulācijas; <ref name="chev">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.chezjim.com/books/baguette/|title=About the Baguette: Exploring the Origin of a French National Icon|first=Jim|last=Chevallier|date=2014|publisher=Createspace Independent Pub|isbn=978-1-4973-4408-2}}</ref> {{Rp|35}} tomēr dažus faktus var konstatēt. Garas, tievas maizes līdzīgas mūsdienu bagetēm Francijā kļuva populārākas 18. gadsimtā, Franču maiznieki 19. gadsimta sākumā sāka lietot "[[Milti|''gruau'']]", ļoti rafinētus [[Ungārija|ungāru]] [[Milti|miltus]]. Vīnes tvaika krāsns cepšanas tehniku Parīzē 1839. gadā ieviesa Augusts Cangs un austrieša Ādolfa Ignaza Mautnera von Marhofa kompaktais raugs 1867. gadā Vispasaules izstādē. [[Kategorija:Franču virtuve]] bn39gwffm34wcdmkyum5bim2b8bw1rh 4513352 4513350 2026-08-26T15:04:33Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1368845827|Baguette]]" 4513352 wikitext text/x-wiki   '''Bagete''' ir gara, tieva [[maize]], ko parasti gatavo no [[Mīkla (pārtika)|liesas mīklas]]. Tradicionālās bagetes mīklu un izmērus nosaka [[Francija|Francijas]] [[likums]].<ref>{{Atsauce|title=Décret n°93-1074 du 13 septembre 1993 pris pour l'application de la loi du 1er août 1905 en ce qui concerne certaines catégories de pains|date=13 September 1993|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000727617|journal=legifrance.gouv.fr|access-date=13 May 2022}}</ref> Bageti var atšķirt no citiem maizes veidiem pēc tās garuma un kraukšķīgās [[Maize|garozas]]. Bagetes diametrs ir aptuveni 5 līdz 6 centimetri un parastais garums ir aptuveni 65 centimetri, bet garums var būt līdz 1 metram. [[Attēls:Baguette_de_pain,_WikiCheese_Lausanne.jpg|thumb| Bagete]] == Vēsture == Lielākā daļa bagešu vēstures ir tikai spekulācijas; <ref name="chev">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.chezjim.com/books/baguette/|title=About the Baguette: Exploring the Origin of a French National Icon|first=Jim|last=Chevallier|date=2014|publisher=Createspace Independent Pub|isbn=978-1-4973-4408-2}}</ref> {{Rp|35}} tomēr dažus faktus var konstatēt. Garas, tievas maizes līdzīgas mūsdienu bagetēm Francijā kļuva populārākas 18. gadsimtā, Franču maiznieki 19. gadsimta sākumā sāka lietot "[[Milti|''gruau'']]", ļoti rafinētus [[Ungārija|ungāru]] [[Milti|miltus]]. Vīnes tvaika krāsns cepšanas tehniku Parīzē 1839. gadā ieviesa Augusts Cangs un austrieša Ādolfa Ignaza Mautnera von Marhofa kompaktais raugs 1867. gadā Vispasaules izstādē. {{aizmetnis}} [[Kategorija:Franču virtuve]] p59hn4c1kipu2s6w7l9ng63fb8oqk3k 4513365 4513352 2026-08-26T15:26:15Z Papuass 88 4513365 wikitext text/x-wiki   {{Slikts tulkojums|raugs kaut ko ieviesa?}} '''Bagete''' ir gara, tieva [[maize]], ko parasti gatavo no [[Mīkla (pārtika)|liesas mīklas]]. Tradicionālās bagetes mīklu un izmērus nosaka [[Francija|Francijas]] [[likums]].<ref>{{Atsauce|title=Décret n°93-1074 du 13 septembre 1993 pris pour l'application de la loi du 1er août 1905 en ce qui concerne certaines catégories de pains|date=13 September 1993|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000727617|journal=legifrance.gouv.fr|access-date=13 May 2022}}</ref> Bageti var atšķirt no citiem maizes veidiem pēc tās garuma un kraukšķīgās [[Maize|garozas]]. Bagetes diametrs ir aptuveni 5 līdz 6 centimetri un parastais garums ir aptuveni 65 centimetri, bet garums var būt līdz 1 metram. [[Attēls:Baguette_de_pain,_WikiCheese_Lausanne.jpg|thumb| Bagete]] == Vēsture == Lielākā daļa bagešu vēstures ir tikai spekulācijas; <ref name="chev">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.chezjim.com/books/baguette/|title=About the Baguette: Exploring the Origin of a French National Icon|first=Jim|last=Chevallier|date=2014|publisher=Createspace Independent Pub|isbn=978-1-4973-4408-2}}</ref> {{Rp|35}} tomēr dažus faktus var konstatēt. Garas, tievas maizes līdzīgas mūsdienu bagetēm Francijā kļuva populārākas 18. gadsimtā, Franču maiznieki 19. gadsimta sākumā sāka lietot "[[Milti|''gruau'']]", ļoti rafinētus [[Ungārija|ungāru]] [[Milti|miltus]]. Vīnes tvaika krāsns cepšanas tehniku Parīzē 1839. gadā ieviesa Augusts Cangs un austrieša Ādolfa Ignaza Mautnera von Marhofa kompaktais raugs 1867. gadā Vispasaules izstādē. {{aizmetnis}} [[Kategorija:Franču virtuve]] pchytrit56w41pif3msw3qyjk7jix3m 4513435 4513365 2026-08-26T18:10:39Z Votre Provocateur 111653 4513435 wikitext text/x-wiki   {{Slikts tulkojums|raugs kaut ko ieviesa?}} '''Bagete''' ir gara, tieva [[maize]], ko parasti gatavo no [[Mīkla (pārtika)|liesas mīklas]]. Tradicionālās bagetes mīklu un izmērus nosaka [[Francija|Francijas]] [[likums]].<ref>{{Atsauce|title=Décret n°93-1074 du 13 septembre 1993 pris pour l'application de la loi du 1er août 1905 en ce qui concerne certaines catégories de pains|date=13 September 1993|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000727617|journal=legifrance.gouv.fr|access-date=13 May 2022}}</ref> Bageti var atšķirt no citiem maizes veidiem pēc tās garuma un kraukšķīgās [[Maize|garozas]]. Bagetes diametrs ir aptuveni 5 līdz 6 centimetri un parastais garums ir aptuveni 65 centimetri, bet garums var būt līdz 1 metram. [[Attēls:Baguette_de_pain,_WikiCheese_Lausanne.jpg|thumb| Bagete]] == Vēsture == Lielākā daļa bagešu vēstures ir tikai spekulācijas; <ref name="chev">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.chezjim.com/books/baguette/|title=About the Baguette: Exploring the Origin of a French National Icon|first=Jim|last=Chevallier|date=2014|publisher=Createspace Independent Pub|isbn=978-1-4973-4408-2}}</ref> {{Rp|35}} tomēr dažus faktus var konstatēt. Garas, tievas maizes līdzīgas mūsdienu bagetēm Francijā kļuva populārākas 18. gadsimtā, Franču maiznieki 19. gadsimta sākumā sāka lietot "[[Milti|''gruau'']]", ļoti rafinētus [[Ungārija|ungāru]] [[Milti|miltus]]. Vīnes tvaika krāsns cepšanas tehniku Parīzē 1839. gadā ieviesa Augusts Cangs un austrieša Ādolfa Ignaza Mautnera von Marhofa kompaktais raugs 1867. gadā Vispasaules izstādē. {{aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču virtuve]] iavb6392l8n7b8m8durehfyw46pe3z8 4513436 4513435 2026-08-26T18:13:11Z Votre Provocateur 111653 4513436 wikitext text/x-wiki   {{Slikts tulkojums|raugs kaut ko ieviesa?}} '''Bagete''' ir gara, tieva [[maize]], ko parasti gatavo no [[Mīkla (pārtika)|liesas mīklas]]. Tradicionālās bagetes mīklu un izmērus nosaka [[Francija|Francijas]] [[likums]].<ref>{{Atsauce|title=Décret n°93-1074 du 13 septembre 1993 pris pour l'application de la loi du 1er août 1905 en ce qui concerne certaines catégories de pains|date=13 September 1993|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000727617|journal=legifrance.gouv.fr|access-date=13 May 2022}}</ref> Bageti var atšķirt no citiem maizes veidiem pēc tās garuma un kraukšķīgās [[Maize|garozas]]. Bagetes diametrs ir aptuveni 5 līdz 6 centimetri un parastais garums ir aptuveni 65 centimetri, bet garums var būt līdz 1 metram. 2022. gadā franču bagete tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/other-news-63812736|title=Хрустящее достояние. ЮНЕСКО дало официальный статус французскому багету|work=BBC News Русская служба|access-date=2026-08-26|language=ru}}</ref> [[Attēls:Baguette_de_pain,_WikiCheese_Lausanne.jpg|thumb| Bagete]] == Vēsture == Lielākā daļa bagešu vēstures ir tikai spekulācijas; <ref name="chev">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.chezjim.com/books/baguette/|title=About the Baguette: Exploring the Origin of a French National Icon|first=Jim|last=Chevallier|date=2014|publisher=Createspace Independent Pub|isbn=978-1-4973-4408-2}}</ref> {{Rp|35}} tomēr dažus faktus var konstatēt. Garas, tievas maizes līdzīgas mūsdienu bagetēm Francijā kļuva populārākas 18. gadsimtā, Franču maiznieki 19. gadsimta sākumā sāka lietot "[[Milti|''gruau'']]", ļoti rafinētus [[Ungārija|ungāru]] [[Milti|miltus]]. Vīnes tvaika krāsns cepšanas tehniku Parīzē 1839. gadā ieviesa Augusts Cangs un austrieša Ādolfa Ignaza Mautnera von Marhofa kompaktais raugs 1867. gadā Vispasaules izstādē. {{aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču virtuve]] 2dhx1n60mtektg3t4g97rvv8txe052m 4513437 4513436 2026-08-26T18:16:44Z Votre Provocateur 111653 4513437 wikitext text/x-wiki  [[Attēls:Baguette_de_pain,_WikiCheese_Lausanne.jpg|thumb| Bagete]] '''Bagete''' ir gara, tieva [[maize]], ko parasti gatavo no [[Mīkla (pārtika)|liesas mīklas]]. Tradicionālās bagetes mīklu un izmērus nosaka [[Francija|Francijas]] [[likums]].<ref>{{Atsauce|title=Décret n°93-1074 du 13 septembre 1993 pris pour l'application de la loi du 1er août 1905 en ce qui concerne certaines catégories de pains|date=13 September 1993|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000727617|journal=legifrance.gouv.fr|access-date=13 May 2022}}</ref> Bageti var atšķirt no citiem maizes veidiem pēc tās garuma un kraukšķīgās [[Maize|garozas]]. Bagetes diametrs ir aptuveni 5 līdz 6 centimetri un parastais garums ir aptuveni 65 centimetri, bet garums var būt līdz 1 metram. 2022. gadā franču bagete tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/other-news-63812736|title=Хрустящее достояние. ЮНЕСКО дало официальный статус французскому багету|work=BBC News Русская служба|access-date=2026-08-26|language=ru}}</ref> == Vēsture == Lielākā daļa bagešu vēstures ir tikai spekulācijas, tomēr dažus faktus var konstatēt.<ref name="chev">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.chezjim.com/books/baguette/|title=About the Baguette: Exploring the Origin of a French National Icon|first=Jim|last=Chevallier|date=2014|publisher=Createspace Independent Pub|isbn=978-1-4973-4408-2}}</ref>{{Rp|35}} Garas, šauras maizes, kas pēc formas atgādināja mūsdienu bageti, Francijā kļuva populārākas 18. gadsimtā. 19. gadsimta sākumā franču maiznieki sāka izmantot «''[[Milti|gruau]]''» — ļoti smalki samaltus un augstas kvalitātes kviešu miltus. Vīnes tvaika krāsns cepšanas tehniku Parīzē 1839. gadā ieviesa austriešu izcelsmes maiznieks Augusts Cangs, savukārt austrieša Ādolfa Ignaza Mautnera fon Markhofa kompaktais raugs tika demonstrēts 1867. gada Vispasaules izstādē. Tomēr mūsdienu bagetes forma izveidojās tikai 20. gadsimtā. Par vienu no būtiskākajiem posmiem tās attīstībā uzskata 1920. gadu, kad [[Francija|Francijā]] tika pieņemti noteikumi, kas ierobežoja maiznieku darba laiku. Tievu un garu maizi bija iespējams izcept ātrāk nekā tradicionālos lielos klaipus, tādēļ bagete kļuva īpaši piemērota jaunajiem darba organizācijas apstākļiem. 1920. gada 26. marta Francijas likums noteica, ka maizniekiem bija aizliegts sākt maizes cepšanu pirms pulksten 4.00 no rīta, kas veicināja ātrāk izcepamu maizes veidu popularitāti. 20. gadsimta gaitā bagete kļuva par vienu no Francijas virtuves un ikdienas kultūras simboliem. Tā plaši izplatījās visā valstī, un tās pagatavošana pakāpeniski tika standartizēta. 1993. gadā Francijā pieņēma tā dēvēto «maizes dekrētu», kas noteica tradicionālās franču maizes un tradicionālās bagetes sastāvdaļas un ražošanas principus. Tradicionālo bageti drīkst gatavot tikai no kviešu miltiem, ūdens, rauga vai ierauga un sāls, turklāt mīklai nav atļauts pievienot noteiktas piedevas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču virtuve]] 4nbh2dyd355iji7lg5h9aoaijew27ka 4513438 4513437 2026-08-26T18:17:02Z Votre Provocateur 111653 4513438 wikitext text/x-wiki  [[Attēls:Baguette_de_pain,_WikiCheese_Lausanne.jpg|thumb| Bagete]] '''Bagete''' ir gara, tieva [[maize]], ko parasti gatavo no [[Mīkla (pārtika)|liesas mīklas]]. Tradicionālās bagetes mīklu un izmērus nosaka [[Francija|Francijas]] [[likums]].<ref>{{Atsauce|title=Décret n°93-1074 du 13 septembre 1993 pris pour l'application de la loi du 1er août 1905 en ce qui concerne certaines catégories de pains|date=13 September 1993|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000727617|journal=legifrance.gouv.fr|access-date=13 May 2022}}</ref> Bageti var atšķirt no citiem maizes veidiem pēc tās garuma un kraukšķīgās [[Maize|garozas]]. Bagetes diametrs ir aptuveni 5 līdz 6 centimetri un parastais garums ir aptuveni 65 centimetri, bet garums var būt līdz 1 metram. 2022. gadā franču bagete tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/other-news-63812736|title=Хрустящее достояние. ЮНЕСКО дало официальный статус французскому багету|work=BBC News Русская служба|access-date=2026-08-26|language=ru}}</ref> == Vēsture == Lielākā daļa bagešu vēstures ir tikai spekulācijas, tomēr dažus faktus var konstatēt.<ref name="chev">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.chezjim.com/books/baguette/|title=About the Baguette: Exploring the Origin of a French National Icon|first=Jim|last=Chevallier|date=2014|publisher=Createspace Independent Pub|isbn=978-1-4973-4408-2}}</ref>{{Rp|35}} Garas, šauras maizes, kas pēc formas atgādināja mūsdienu bageti, Francijā kļuva populārākas 18. gadsimtā. 19. gadsimta sākumā franču maiznieki sāka izmantot «''[[Milti|gruau]]''» — ļoti smalki samaltus un augstas kvalitātes kviešu miltus. Vīnes tvaika krāsns cepšanas tehniku Parīzē 1839. gadā ieviesa austriešu izcelsmes maiznieks Augusts Cangs, savukārt austrieša Ādolfa Ignaza Mautnera fon Markhofa kompaktais raugs tika demonstrēts 1867. gada Vispasaules izstādē. Tomēr mūsdienu bagetes forma izveidojās tikai 20. gadsimtā. Par vienu no būtiskākajiem posmiem tās attīstībā uzskata 1920. gadu, kad [[Francija|Francijā]] tika pieņemti noteikumi, kas ierobežoja maiznieku darba laiku. Tievu un garu maizi bija iespējams izcept ātrāk nekā tradicionālos lielos klaipus, tādēļ bagete kļuva īpaši piemērota jaunajiem darba organizācijas apstākļiem. 1920. gada 26. marta Francijas likums noteica, ka maizniekiem bija aizliegts sākt maizes cepšanu pirms pulksten 4.00 no rīta, kas veicināja ātrāk izcepamu maizes veidu popularitāti. 20. gadsimta gaitā bagete kļuva par vienu no Francijas virtuves un ikdienas kultūras simboliem. Tā plaši izplatījās visā valstī, un tās pagatavošana pakāpeniski tika standartizēta. 1993. gadā Francijā pieņēma tā dēvēto «maizes dekrētu», kas noteica tradicionālās franču maizes un tradicionālās bagetes sastāvdaļas un ražošanas principus. Tradicionālo bageti drīkst gatavot tikai no kviešu miltiem, ūdens, rauga vai ierauga un sāls, turklāt mīklai nav atļauts pievienot noteiktas piedevas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču virtuve]] [[Kategorija:Maize]] 8j78no7srpei391s4u7ywzoxkjldrz0 10 638207 4513358 2026-08-26T15:22:24Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Golden State Warriors spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Golden State Warriors|1}} | fg = #{{NBA color|Golden State Warriors|2}} | komanda = Goldensteitas "Warriors" | komanda_saite = Goldensteitas "Warriors" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Gerijs Peitons II|Peitons]] * 1 Jaksels Lendeborgs|Lendebor... 4513358 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Golden State Warriors spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Golden State Warriors|1}} | fg = #{{NBA color|Golden State Warriors|2}} | komanda = Goldensteitas "Warriors" | komanda_saite = Goldensteitas "Warriors" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Gerijs Peitons II|Peitons]] * 1 [[Jaksels Lendeborgs|Lendeborgs]] * 2 [[Brendins Podziemski|Podziemski]] * 3 [[Vills Ričards|Ričards]] * 4 [[Mozess Mūdijs|Mūdijs]] * 7 [[Kristaps Porziņģis|Porziņģis]] * 8 [[De'Entonijs Meltons|Meltons]] * 10 [[Džimijs Batlers|Batlers]] * 15 [[Gī Santoss|Santoss]] * 18 [[LJ Kraiers|Kraiers]] * 20 [[Els Horfords|Horfords]] * 23 [[Dreimonds Grīns|Grīns]] * 25 [[Ladže Džonss|Džonss]] * 28 [[Čārlzs Basī|Basī]] * 30 [[Stefens Karijs|Karijs]] * 32 [[Džordžess Niangs|Niangs]] * 33 [[Malevi Leonss|Leonss]] * ? [[Brendons Viljamss|Viljamss]] * Galvenais treneris: [[Stīvs Kers]] <!-- * Treneri asistenti: --> }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> rcrhkukmtxn412w34jb31p03ffgzxtj 4513361 4513358 2026-08-26T15:24:38Z Biafra 13794 4513361 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Golden State Warriors spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Golden State Warriors|1}} | fg = #{{NBA color|Golden State Warriors|2}} | komanda = Goldensteitas "Warriors" | komanda_saite = Goldensteitas "Warriors" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Gērijs Peitons II|Peitons]] * 1 [[Jaksels Lendeborgs|Lendeborgs]] * 2 [[Brendins Podziemski|Podziemski]] * 3 [[Vills Ričards|Ričards]] * 4 [[Mozess Mūdijs|Mūdijs]] * 7 [[Kristaps Porziņģis|Porziņģis]] * 8 [[De'Entonijs Meltons|Meltons]] * 10 [[Džimijs Batlers|Batlers]] * 15 [[Gī Santoss|Santoss]] * 18 [[LJ Kraiers|Kraiers]] * 20 [[Els Horfords|Horfords]] * 23 [[Dreimonds Grīns|Grīns]] * 25 [[Ladže Džonss|Džonss]] * 28 [[Čārlzs Basī|Basī]] * 30 [[Stefens Karijs|Karijs]] * 32 [[Džordžess Niangs|Niangs]] * 33 [[Malevi Leonss|Leonss]] * ? [[Brendons Viljamss|Viljamss]] * Galvenais treneris: [[Stīvs Kers]] <!-- * Treneri asistenti: --> }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> dqd9s9i07edykzde0xyn1bs6fdlzn7x 0 638208 4513384 2026-08-26T15:52:20Z Meistars Joda 781 Meistars Joda pārvietoja lapu [[Denniss Cirkins]] uz [[Deniss Cirkins]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Kļūdains nosaukums 4513384 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deniss Cirkins]] c2kwn8ef9aynglhn8yh7koigz7ylqo3 0 638209 4513399 2026-08-26T16:21:55Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Type O Negative'' | Attēls = Type O Negative in performance (Columbiahalle, Berlin - 15 June 2007).jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2007. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Burklina}} | Žanrs = [[gotiskais metāls]]<br />[[dūmmetāls]] | Gadi = 1989—2010 | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://typeonegative.net/ typeonegative.net] | Dalībnieki = | Bij_dal... 4513399 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Type O Negative'' | Attēls = Type O Negative in performance (Columbiahalle, Berlin - 15 June 2007).jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2007. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Burklina}} | Žanrs = [[gotiskais metāls]]<br />[[dūmmetāls]] | Gadi = 1989—2010 | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://typeonegative.net/ typeonegative.net] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = * [[Pīters Stīls]] * [[Kenijs Hikijs]] * [[Džošs Silvers]] * [[Sels Abruskato]] * [[Džonijs Kellijs]] }} '''''Type O Negative''''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Gotiskais metāls|gotiskā metāla]] grupa no [[Bruklina]]s, [[Ņujorka|Ņujorkā]], kas tika izveidota 1989. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2010/04/20/arts/music/20steele.html|title=Peter Steele, of Heavy Metal Band Type O Negative, Dies at 48|work=The New York Times|access-date=2026-08-26|date=2010-04-20|last=Press|first=The Associated|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Grupu izveidoja vokālists un basģitārists [[Pīters Stīls]], ģitārists [[Kenijs Hikijs]], taustiņinstrumentālists [[Džošs Silvers]] un bundzinieks [[Sels Abruskato]], kuru vēlāk nomainīja [[Džonijs Kellijs]]. Grupas dziesmu tekstos bieži tika aplūkotas atkarības, nāves, depresijas, reliģijas, romantikas un seksa tēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/reviews/reviews-type-o-negative-8311-304870|title=Type O Negative|last=NME|website=NME|access-date=2026-08-26|date=2007-03-16|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unratedmagazine.com/Document.cfm?Page=main.cfm|title=Music Reviews, Concert photos, pictures, Artist and Celebrity Interviews {{!}} UnRated Entertainment Magazine|website=www.unratedmagazine.com|access-date=2026-08-26|language=en}}</ref> Grupa ieguva platīna statusu ar albumu ''Bloody Kisses'' (1993) un zelta statusu ar ''October Rust'' (1996), kā arī izveidoja ievērojamu kulta piekritēju loku ar septiņiem studijas albumiem, divām labāko dziesmu izlasēm un koncertu DVD. Stīls nomira 2010. gada 14. aprīlī. 2010. gada novembrī, septiņus mēnešus pēc Stīla nāves, atlikušie grupas dalībnieki paziņoja, ka grupa ir beigusi pastāvēt. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV gotiskā metāla grupas]] [[Kategorija:ASV dūmmetāla grupas]] mfmthkh4ksqgk7sl18u4ndvn3e7kiyv 14 638210 4513400 2026-08-26T16:23:40Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:ASV smagā metāla grupas pēc žanra|Gotiskais metāls]] 4513400 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:ASV smagā metāla grupas pēc žanra|Gotiskais metāls]] ox2z11v0qe1turlg3gwi43jh79uk3ir 14 638211 4513401 2026-08-26T16:24:35Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:ASV smagā metāla grupas pēc žanra|Dūmmetāls]] 4513401 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:ASV smagā metāla grupas pēc žanra|Dūmmetāls]] onxtub10ed4br51ivybii14u5kfzs5t 0 638212 4513405 2026-08-26T16:39:31Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''American Football'' | Attēls = American Football London 27 June 2026.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2026. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ērbana}} | Žanrs = [[emo (mūzikas žanrs)|emo]]<br />[[matemātiskais roks]]<br />[[postroks]]<br />[[indīroks]] | Gadi = 1997—2000; 2014—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://americanfootballmusic.com/... 4513405 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''American Football'' | Attēls = American Football London 27 June 2026.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2026. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ērbana}} | Žanrs = [[emo (mūzikas žanrs)|emo]]<br />[[matemātiskais roks]]<br />[[postroks]]<br />[[indīroks]] | Gadi = 1997—2000; 2014—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://americanfootballmusic.com/ americanfootballmusic.com] | Dalībnieki = * [[Maiks Kinsella]] * [[Stīvs Holmss]] * [[Neits Kinsella]] * [[Stīvs Leimoss]] | Bij_dalībnieki = }} '''''American Football''''' ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[rokgrupa]] no [[Ērbana]]s, [[Ilinoisa]]s štatā, kas sākotnēji darbojās no 1997. līdz 2000. gadam. 2014. gadā grupa atkal apvienojās. Grupu izveidoja ģitārists, basģitārists un vokālists [[Maiks Kinsella]] (iepriekš grupās ''[[Cap'n Jazz]]'' un ''[[Joan of Arc (grupa)|Joan of Arc]]''; pašlaik arī grupā ''[[Owen (grupa)|Owen]]''), ģitārists [[Stīvs Holmss]] un bundzinieks un trompetists [[Stīvs Leimoss]] (iepriekš grupā ''[[One Up Downstairs]]''). Leimoss 2021. gadā paziņoja par aiziešanu no grupas, taču 2023. gadā atkal pievienojās tās sastāvam. Neraugoties uz grupas īso sākotnējās darbības periodu, tās debijas albums ar tādu pašu nosaukumu ''American Football'' kļuva par vienu no sava laikmeta visaugstāk novērtētajiem emo un [[Matemātiskais roks|matemātiskā roka]] ierakstiem. Pēc atkalapvienošanās 2014. gadā grupai pievienojās Kinsellas brālēns [[Neits Kinsella]]. ''American Football'' ir izdevusi vēl trīs albumus, kuriem visiem ir tāds pats nosaukums kā debijas albumam: ''American Football'' (2016), ''American Football'' (2019) un ''American Football'' (2026). Grupa parasti tiek klasificēta [[Emo (mūzikas žanrs)|emo]], [[Matemātiskais roks|matemātiskā roka]] un [[Postroks|postroka]] žanrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-features/american-football-inside-emo-godfathers-unlikely-return-122039/|title=American Football: Inside Emo Godfathers' Unlikely Return|last=Exposito|first=Suzy|website=Rolling Stone|access-date=2026-08-26|date=2016-11-02|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/news/67731-american-football-announce-first-new-album-in-17-years-share-new-song-listen/|title=American Football Announce First New Album in 17 Years, Share New Song: Listen|last=Minsker|first=Evan|website=Pitchfork|access-date=2026-08-26|date=2016-08-23|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brooklynvegan.com/american-footballs-highly-influential-debut-album-turns-20/|title=American Football's highly influential debut album turns 20|last=Sacher|first=Andrew|website=BrooklynVegan|access-date=2026-08-26|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV emo grupas]] [[Kategorija:ASV matemātiskā roka grupas]] [[Kategorija:ASV postroka grupas]] [[Kategorija:ASV indīroka grupas]] jo1vzoyw2qvapgwzxzs1zw56qogmo32 0 638213 4513411 2026-08-26T17:01:49Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Dītmars Kībauers | image = SM-RV (4).jpg | caption = Dītmars Kībauers 2018. gadā | height = 173 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1971|4|4}} | birth_place = {{vieta|Austrija|Heiligenkreica pie Lafnicas}} | currentclub = {{flaga|AUT}} [[LASK]] (galvenais treneris) | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|AUT}} [[SV Mattersburg]] | years1 = 1987—1992 | clubs1 = {{flaga|AUT}} FC Admira... 4513411 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Dītmars Kībauers | image = SM-RV (4).jpg | caption = Dītmars Kībauers 2018. gadā | height = 173 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1971|4|4}} | birth_place = {{vieta|Austrija|Heiligenkreica pie Lafnicas}} | currentclub = {{flaga|AUT}} [[LASK]] (galvenais treneris) | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|AUT}} [[SV Mattersburg]] | years1 = 1987—1992 | clubs1 = {{flaga|AUT}} [[FC Admira Wacker Mödling|Admira Wacker]] | caps1 = 121 | goals1 = 7 | years2 = 1992—1997 | clubs2 = {{flaga|AUT}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien]] | caps2 = 148 | goals2 = 33 | years3 = 1997—2000 | clubs3 = {{flaga|ESP}} [[Real Sociedad]] | caps3 = 48 | goals3 = 2 | years4 = 2000—2002 | clubs4 = {{flaga|GER}} [[VfL Wolfsburg]] | caps4 = 49 | goals4 = 8 | years5 = 2002—2008 | clubs5 = {{flaga|AUT}} [[SV Mattersburg]] | caps5 = 181 | goals5 = 24 | totalcaps = 547 | totalgoals = 74 | nationalyears1 = 1992—2005 | nationalteam1 = {{fb|AUT}} | nationalcaps1 = 55 | nationalgoals1 = 5 | manageryears1 = 2008—2010 | managerclubs1 = {{flaga|AUT}} [[VfB Admira Wacker Mödling|Trenkwalder Admira II]] | manageryears2 = 2010—2013 | managerclubs2 = {{flaga|AUT}} [[FC Admira Wacker Mödling|FC Admira Mödling]] | manageryears3 = 2013—2015 | managerclubs3 = {{flaga|AUT}} [[Wolfsberger AC]] | manageryears4 = 2018 | managerclubs4 = {{flaga|AUT}} [[SKN St. Pölten]] | manageryears5 = 2018—2021 | managerclubs5 = {{flaga|AUT}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien]] | manageryears6 = 2022—2023 | managerclubs6 = {{flaga|AUT}} [[LASK]] | manageryears7 = 2024—2025 | managerclubs7 = {{flaga|AUT}} [[Wolfsberger AC]] | manageryears8 = 2025—pašlaik | managerclubs8 = {{flaga|AUT}} [[LASK]] }} '''Dītmars Kībauers''' ({{val|de|Dietmar Kühbauer}}; dzimis {{dat|1971|4|4}}) ir [[austrieši|austriešu]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasi]]. Pašlaik ir [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] kluba [[LASK]] galvenais treneris. == Futbolista karjera == Profesionāla futbolista karjeru D. Kībauers sāka klubā ''[[FC Admira Wacker Mödling|Admira Wacker]]''. [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgā]] viņš debitēja 1987. gadā 16 gadu vecumā. 1992. gadā pārgāja uz [[Vīnes "Rapid"]]. 1996. gadā ''Rapid'' sastāvā kļuva par Austrijas čempionu. Tajā pašā gadā spēlēja arī [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] finālā, kur ''Rapid'' piekāpās ''[[Paris Saint-Germain]]'' ar 0:1. 1997. gadā viņš pārcēlās uz Spānijas ''[[La Liga]]'' klubu ''[[Real Sociedad]]'', kur aizvadīja trīs sezonas. Vēlāk divus gadus pārstāvēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] vienību ''[[VfL Wolfsburg]]''. Pēc tam atgriezās Austrijā un karjeras noslēgumā spēlēja ''[[SV Mattersburg]]'' rindās, kur bija arī komandas [[kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Spēlētāja karjeru noslēdza 2008. gadā. [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasē]] debitēja 1992. gada maijā [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva 1993. gada aprīlī FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]]. Pārstāvēja Austrijas izlasi [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Viņa pēdējā spēle izlasē bija 2005. gada septembrī pret Poliju. Kopumā izlases rindās aizvadījis 55 spēles un guvis 5 vārtus. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām 2008. gadā Kībauers kļuva par sava bijušā kluba ''[[FC Admira Wacker Mödling|Admira Wacker]]'' (tobrīd ''Trenkwalder Admira'') dublieru komandas treneri. 2010. gadā sāka vadīt kluba pirmo komandu un 2011. gadā uzvarēja 2. līgā, izcīnot ceļazīmi uz [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgu]]. Karjeras turpinājumā bija galvenais treneris citos Bundeslīgas klubos: ''[[Wolfsberger AC]]'', ''[[SKN St. Pölten]]'' un [[Vīnes "Rapid"]]. 2022. gada maijā viņš kļuva par [[LASK]] galveno treneri. Lai gan 2022.—2023. gada sezonā izcīnīja trešo vietu, atgriežot klubu Eiropas kausu sacensībās, 2023. gada jūnijā bija spiests amatu atstāt. 2024. gada jūlijā vēlreiz kļuva par ''Wolfsberger AC'' galveno treneri un 2025. gadā ar to izcīnīja [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kausu]]. 2025. gada oktobrī viņš atgriezās LASK galvenā trenera amatā, pārņemot komandu Austrijas Bundeslīgas 10. vietā. Nākamajās 14 spēlēs viņš pacēla komandu līdz 3. vietai līgā, bet sezonas beigās izcīnīja čempiontitulu. Tas bija otrais tituls kluba vēsturē un pirmais kopš 1965. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bundesliga.at/de/news/artikel/die-7-meister-wunder-des-lask |title=Die 7 Meister-Wunder des LASK|date=19 May 2026 |website=bundesliga.at|language=de|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā Kībauera vadībā LASK izcīnīja arī Austrijas kausu. [[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas]] kvalifikācijas izslēgšanas kārtā Kībauera vadītā LASK atspēlēja četru vārtu deficītu divu spēļu summā pret [[Glāzgovas "Celtic"]] un pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Čempionu līgas pamatturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.interwetten.news/news/incredible-comeback-lask-celebrate-the-miracle-of-linz/ |title=Incredible comeback: LASK celebrate the “Miracle of Linz”!|date=25 August 2026 |website=interwetten.news|language=en|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Ka spēlētājam === ;''Rapid Wien'' * [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīga]]: 1995—96 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 1994—95 === Kā trenerim === ;''Admira Wacker'' * 2. līga: 2010—11 ;''Wolfsberger AC'' * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2024—25 ;LASK * [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīga]]: 2025—26 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2025—26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kībauers, Dītmars}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Burgenlandē dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Admira Wacker Mödling spēlētāji]] [[Kategorija:Vīnes "Rapid" spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:SV Mattersburg spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Austrijas futbola treneri]] 7cvops8zh2s6h7cwprisf2n0tn4buz7 0 638214 4513412 2026-08-26T17:02:50Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Dītmars Kībauers]] 4513412 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dītmars Kībauers]] 37ib52ohhzdi0swjmp5dmv7fa9a812c 0 638215 4513413 2026-08-26T17:03:14Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Dītmars Kībauers]] 4513413 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dītmars Kībauers]] 37ib52ohhzdi0swjmp5dmv7fa9a812c 0 638216 4513414 2026-08-26T17:03:39Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Dītmars Kībauers]] 4513414 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dītmars Kībauers]] 37ib52ohhzdi0swjmp5dmv7fa9a812c 0 638217 4513415 2026-08-26T17:08:24Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vigtauna | official_name = ''Wigtown''<br/>''Baile na h-Ùige'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = Skotijas grāmatu pilsēta (''Scotland's National Book Town'') | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | per... 4513415 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vigtauna | official_name = ''Wigtown''<br/>''Baile na h-Ùige'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = Skotijas grāmatu pilsēta (''Scotland's National Book Town'') | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Wigtown main street - geograph.org.uk - 212442.jpg | image2 = Town Hall, Wigtown - geograph.org.uk - 6993121.jpg | image3 = Wigtown bookshops - geograph.org.uk - 7886467.jpg | image4 = }} | image_caption = Vigtaunas galvenā iela; Vigtaunas grāfistes ēka; Grāmatnīcas | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Damfrīsa un Geloveja#Lielbritānija | latd = 54| latm = 52| lats = 12 | latNS = N | longd = 04| longm = 26| longs = 20 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Damfrīsa un Geloveja]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Vigtaunšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 859 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 35 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = DG8 | website = {{url|https://wigtownbooktown.co.uk/}} | footnotes = }} '''Vigtauna''' ({{val|en|Wigtown}}, {{val|gd|Baile na h-Ùige}}, {{val|sco|Wigtoun}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, [[Damfrīsa un Geloveja|Damfrīsas un Gelovejas]] apgabalā. Tā atrodas Meharsas pussalā, netālu no Vigtaunas līča krasta, aptuveni 18 kilometrus uz austrumiem no [[Stranrāra]]s. Vēsturiski Vigtauna bija [[Vigtaunšīra]]s grāfistes administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums ir cēlies no sennorvēģu valodas vārda ''vík'' (‘līcis’) un senangļu vārda ''tūn'' (‘apdzīvota vieta’, ‘pilsēta’), kas nozīmē ‘līča pilsēta’. Nosaukums skotu gēlu valodā — ''Baile na h-Ùige'' — ir šī paša nosaukuma tulkojums.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Maxwell |first=Herbert |title=Studies in the Topography of Galloway |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1887 |page=312 |language=en}}</ref> Vigtauna ir starptautiski pazīstama kā Skotijas oficiālā "grāmatu pilsēta" (''Scotland's National Book Town''), kurā atrodas vairāki desmiti lietotu un retu grāmatu veikalu, kā arī katru gadu tiek rīkots liels grāmatu festivāls. == Vēsture == Vigtauna ir vēsturisks Gelovejas reģiona tirdzniecības un pārvaldes centrs. Karalis [[Dāvids II]] 1341. gadā piešķīra Vigtaunai karaliskā boro statusu, ko 1457. gadā ar jaunu hartu apstiprināja karalis [[Džeimss III]]. 17. gadsimta otrajā pusē, [[Kovenanteri|kovenanteru]] vajāšanu laikā (tā sauktajā "Terora laikā" jeb ''The Killing Times''), Vigtauna bija viens no galvenajiem konflikta centriem. 1685. gada 11. maijā divas vietējās kovenanteru sievietes — Mārgarita Laklāna un Mārgarita Vilsone (zināmas kā "Vigtaunas mocekles") — tika sodītas ar nāvi, piesienot viņas pie staba Solveja līča paisuma zonā un ļaujot ūdenim viņas noslīcināt.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Morton |first=A. S. |title=Galloway and the Covenanters |publisher=Alexander Gardner |location=Paisley |year=1914 |pages=258–262 |language=en}}</ref> Pilsētā un netālu esošajā paugurā atrodas viņām veltīti pieminekļi. Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Vigtaunā atradās Vigtaunšīras grāfistes padome un tiesas nams, lai arī faktiskais grāfistes administatīvais centrs bija [[Stranrāra]]. 1998. gadā pilsētai oficiāli tika piešķirts Skotijas Nacionālās grāmatu pilsētas statuss, kas palīdzēja atdzīvināt vietējo ekonomiku un tūrismu. == Saimniecība un kultūra == Vigtaunas saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu, grāmatniecību un lauksaimniecību. Pilsētā darbojas vairāk nekā 10 neatkarīgu grāmatnīcu, un katru gadu rudenī šeit norisinās 10 dienu ilgais Vigtaunas Grāmatu festivāls (''Wigtown Book Festival''), kas piesaista tūkstošiem apmeklētāju un starptautiskus autorus. Pilsētas tuvumā atrodas arī Bladnohas [[Viskijs|viskija]] darītava ''Bladnoch Distillery'', kas dibināta 1817. gadā un ir viena no dienvidnieciskākajām viskija darītavām Skotijā. == Ievērojamas vietas == * Vigtaunas grāfistes ēka (''County Buildings'') — 19. gadsimta otrajā pusē celta ēka ar franču stila torni, kas kalpo kā pilsētas kultūras un iepazīšanās centrs. * Vigtaunas mocekļu piemineklis (''Wigtown Martyrs' Monument'') — piemiņas zīme Vindihila paugurā, no kuras paveras skats uz pilsētu un Vigtaunas līci. * Vigtaunas līča dabas rezervāts — lielākais vietējais dabas rezervāts Lielbritānijā, nozīmīga ūdensputnu un migrējošo putnu ziemošanas vieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://wigtownbooktown.co.uk/ Vigtaunas grāmatu pilsētas oficiālā vietne] (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] pojyu842b9kbw8pp2s1fdya4xj2sdsg 0 638218 4513418 2026-08-26T17:09:18Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Vigtauna]] 4513418 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vigtauna]] pppg6azzn6j60xjiglxj1obrkgd51wx 0 638219 4513419 2026-08-26T17:09:39Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Vigtauna]] 4513419 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vigtauna]] pppg6azzn6j60xjiglxj1obrkgd51wx 0 638220 4513424 2026-08-26T17:25:29Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stranrāra | official_name = ''Stranraer''<br/>''An t-Sròn Reamhar''<br/>''Stranrawer'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | ima... 4513424 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stranrāra | official_name = ''Stranraer''<br/>''An t-Sròn Reamhar''<br/>''Stranrawer'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Stranraer - view west.JPG | image2 = Stranraer Museum (geograph 1688392).jpg | image3 = Castle of St John ^ The Victoria Fountain, Stranraer - geograph.org.uk - 5646806.jpg }} | image_caption = Pilsētas ainava no pils torņa; Stranrāras muzejs; Svētā Jāņa pils | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Damfrīsa un Geloveja#Lielbritānija | latd = 54| latm = 54| lats = 07 | latNS = N | longd = 05| longm = 01| longs = 37 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Damfrīsa un Geloveja]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Vigtaunšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 9751 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 10 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = DG9 | website = | footnotes = }} '''Stranrāra''' ({{val|en|Stranraer}}, {{val|gd|An t-Sròn Reamhar}}, {{val|sco|Stranrawer}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, [[Damfrīsa un Geloveja|Damfrīsas un Geloveja]] apgabalā. Tā atrodas Lohrajana līča krastā, Rinsas pussalas pamata daļā, netālu no [[Ziemeļu šaurums]]. Stranrāra ir lielākā apdzīvotā vieta vēsturiskajā [[Vigtaunšīra]]s grāfistē un no 1890. līdz 1975. gadam bija tās faktiskais administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums ir cēlies no skotu gēlu valodas nosaukuma ''An t-Sròn Reamhar'', kas nozīmē ‘resnais purns’ vai ‘biezais zemesrags’, raksturojot piekrastes ainavu un zemesragu Lohrajana līča galā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Maxwell |first=Herbert |title=Studies in the Topography of Galloway |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1887 |page=291 |language=en}}</ref> == Vēsture == Stranrāra sāka attīstīties ap 1511. gadu, kad šeit tika uzcelta Svētā Jāņa pils. Karalis [[Džeimss VI]] 1617. gadā piešķīra Stranrārai karaliskā boro (''royal burgh'') statusu. Pēc 1889. gada vietējās pašpārvaldes reformas, kad tika izveidota vēlēta Vigtaunšīras grāfistes padome, Stranrāra pakāpeniski kļuva par faktisko grāfistes administratīvo centru, aizstājot vēsturisko grāfistes pilsētu [[Vigtauna|Vigtaunu]]. Šeit tika izvietotas grāfistes pārvaldes iestādes un galvenie biroji. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim aizsargātā līča krastā, Stranrāra gadsimtiem ilgi bija nozīmīga pasažieru un kravu prāmju osta, nodrošinot galveno jūras savienojumu starp Skotiju un [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] ([[Belfāsta|Belfāstu]] un [[Larne|Larni]]). 2011. gadā prāmju līnijas tika pārceltas uz netālu esošo Kērnrainu, tādējādi mainot pilsētas saimniecisko lomu. == Saimniecība un satiksme == Tradicionāli pilsētas saimniecība bijusi saistīta ar ostas pakalpojumiem, tūrismu un lauksaimniecības produkcijas apstrādi. Mūsdienās attīstās pakalpojumu nozare un piekrastes tūrisms. Stranrārā atrodas dzelzceļa stacija, kas ir galapunkts līnijai no [[Glāzgova]]s un [[Ēra (pilsēta)|Ēras]], nodrošinot regulāru pasažieru vilcienu satiksmi. Autošoseja A75 savieno Stranrāru ar [[Damfrīsa|Damfrīsu]] un tālāk ar Anglijas robežu, savukārt A77 ved uz ziemeļiem Ēras un Glāzgovas virzienā. Pilsētā bāzējas futbola klubs ''[[Stranraer FC]]'', kas dibināts 1870. gadā un ir viens no vecākajiem futbola klubiem Skotijā. == Ievērojamas vietas == * Svētā Jāņa pils (''Castle of St. John'') — 16. gadsimta sākumā celta nocietināta torņa ēka pilsētas centrā. * Egnjū parks (''Agnew Park'') — atpūtas un izklaides parks Rīna līča krastā. * Kenedija pils dārzi (''Castle Kennedy Gardens'') — vēsturisks pils parks un botāniskais dārzs dažus kilometrus uz austrumiem no pilsētas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.dumgal.gov.uk/ Damfrīsas un Galvejas pašvaldības vietne] (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] jhm14w86msligw8mgobswel5rodcwvo 0 638221 4513425 2026-08-26T17:26:12Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Stranrāra]] 4513425 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stranrāra]] 9c45ngcor1ubpqf4ijcik8ilsr4b9v8 0 638222 4513426 2026-08-26T17:26:32Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Stranrāra]] 4513426 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stranrāra]] 9c45ngcor1ubpqf4ijcik8ilsr4b9v8 0 638223 4513427 2026-08-26T17:26:50Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Stranrāra]] 4513427 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stranrāra]] 9c45ngcor1ubpqf4ijcik8ilsr4b9v8 3 638224 4513434 2026-08-26T18:05:29Z M7 1728 M7 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Ddurbmonnejg]] uz [[Dalībnieka diskusija:MacBrenner]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Ddurbmonnejg|Ddurbmonnejg]]" to "[[Special:CentralAuth/MacBrenner|MacBrenner]]" 4513434 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:MacBrenner]] 5n0s389oacgj3bple3tgqhbykapz6x1 0 638225 4513443 2026-08-26T18:35:15Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Džons Mahāma]] 4513443 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Mahāma]] q1rdpgkfy94l66estqx0ty8sxfoy4d5 0 638226 4513450 2026-08-26T18:54:06Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Prabovo Subjanto]] 4513450 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Prabovo Subjanto]] 28lkssa84vlhwy9qsvlg5wf8qdysq4p 0 638227 4513461 2026-08-26T19:24:02Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Hjū Džonss | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Hugh Jones'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Hjū Makkitriks Džonss | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|11|10}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa... 4513461 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Hjū Džonss | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Hugh Jones'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Hjū Makkitriks Džonss | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|11|10}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1960|5|1}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Medisona}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Hjū Makkitriks Džonss''' ({{val|en|Hugh McKittrick Jones}}; dzimis {{dat|1880|11|10}}, miris {{dat|1960|5|1}}) bija amerikāņu tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/jo/hugh-mckittrick-jones-1.html |title=Hugh Jones Olympic Results |access-date=January 28, 2014 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201230926/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/jo/hugh-mckittrick-jones-1.html |archive-date=February 1, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2768 |title=Hugh Jones |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Hjū}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] sd67v9xs9l5qti8uutpnrcclqofsshv 4513467 4513461 2026-08-26T19:29:58Z Votre Provocateur 111653 4513467 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Hjū Džonss | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Hugh Jones'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Hjū Makkitriks Džonss | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|11|10}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1960|5|1}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Medisona}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Hjū Makkitriks Džonss''' ({{val|en|Hugh McKittrick Jones}}; dzimis {{dat|1880|11|10}}, miris {{dat|1960|5|1}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/jo/hugh-mckittrick-jones-1.html |title=Hugh Jones Olympic Results |access-date=January 28, 2014 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201230926/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/jo/hugh-mckittrick-jones-1.html |archive-date=February 1, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2768 |title=Hugh Jones |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Hjū}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 4a0nmc3z3n38i6etmghn13wnc3tu160 0 638228 4513462 2026-08-26T19:24:33Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Hjū Džonss]] 4513462 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hjū Džonss]] pa8x2x9i1gptt4jzbsn3jyxjab9id42 0 638229 4513464 2026-08-26T19:28:56Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Herolds Kaufmans | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Harold Kauffman'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Herolds Meredits Kaufmans | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1875|12|20}} | dz_viet = {{vieta|AS... 4513464 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Herolds Kaufmans | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Harold Kauffman'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Herolds Meredits Kaufmans | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1875|12|20}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1936|12|9}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Herolds Meredits Kaufmans''' ({{val|en|Harold Meredith Kauffman}}; dzimis {{dat|1875|12|20}}, miris {{dat|1936|12|9}} bija amerikāņu tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/harold-kauffman-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418094948/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/harold-kauffman-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Harold Kauffman Olympic Results |access-date=January 29, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2769 |title=Harold Kauffman |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vītons, Frenks}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1936. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 35qpcpgb8baj8re99o1zcf9hdn8g83r 4513466 4513464 2026-08-26T19:29:43Z Votre Provocateur 111653 4513466 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Herolds Kaufmans | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Harold Kauffman'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Herolds Meredits Kaufmans | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1875|12|20}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1936|12|9}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Herolds Meredits Kaufmans''' ({{val|en|Harold Meredith Kauffman}}; dzimis {{dat|1875|12|20}}, miris {{dat|1936|12|9}} bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/harold-kauffman-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418094948/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/harold-kauffman-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Harold Kauffman Olympic Results |access-date=January 29, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2769 |title=Harold Kauffman |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vītons, Frenks}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1936. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 530ubafv915sa18h7kj8egtfodpcfed 0 638230 4513465 2026-08-26T19:29:24Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Herolds Kaufmans]] 4513465 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Herolds Kaufmans]] 6z9f1b7scw4o0qspdieoi3g75rguprv 0 638231 4513474 2026-08-26T19:34:51Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Vilfreds Blaterviks | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Wilfred Blatherwick '' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Vilfreds E. Blaterviks | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1870|9|19}} | dz_viet = {{viet... 4513474 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vilfreds Blaterviks | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Wilfred Blatherwick '' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Vilfreds E. Blaterviks | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1870|9|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Blekhauka}} | mir_dat = {{dat|1956|4|7}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vilfreds E. Blaterviks''' ({{val|en|Wilfred E. Blatherwick}}; dzimis {{dat|1870|9|19}}, miris {{dat|1956|4|7}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/wilfred-blatherwick-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418060649/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/wilfred-blatherwick-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Wilfred Blatherwick Olympic Results |access-date=January 28, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2747 |title=Wilfred Blatherwick |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Blaterviks, Vilfreds}} [[Kategorija:1870. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ru8xjt35xuajp28j9xkaiylk9lj6r8o 0 638232 4513475 2026-08-26T19:35:18Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Vilfreds Blaterviks]] 4513475 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilfreds Blaterviks]] rsf38t39pndmhrp00ebtxl6xfitgrrg 0 638233 4513476 2026-08-26T19:35:29Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Vilfreds Blaterviks]] 4513476 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilfreds Blaterviks]] rsf38t39pndmhrp00ebtxl6xfitgrrg 0 638234 4513477 2026-08-26T19:39:11Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Oriens Vernons | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Orien Vernon'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Oriens Vintons Vernons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|9|7}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Maklūta... 4513477 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Oriens Vernons | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Orien Vernon'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Oriens Vintons Vernons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|9|7}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Maklūta}} | mir_dat = {{dat|1960|6|24}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Vestlenda}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Oriens Vintons Vernons''' ({{val|en|Orien Vinton Vernon}}; dzimis {{dat|1874|9|7}}, miris {{dat|1960|6|24}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/orien-vernon-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418052715/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/orien-vernon-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Orien Vernon Bio, Stats, and Results |access-date=July 5, 2016 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2795 |title=Orien Vernon |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vernons, Oriens}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 2012pbq8wsb417txa13t7gdfdsadfvj 0 638235 4513478 2026-08-26T19:39:41Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Oriens Vernons]] 4513478 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Oriens Vernons]] bilc9w0jy22u9sxbza38bq8u5t399tb 0 638236 4513483 2026-08-26T19:46:12Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Forests Montgomerijs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Forest Montgomery'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Forests Hils Montgomerijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|8|22}} | dz_viet = {{vie... 4513483 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Forests Montgomerijs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Forest Montgomery'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Forests Hils Montgomerijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|8|22}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Klīvlenda}} | mir_dat = {{dat|1947|5|7}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Forests Hils Montgomerijs''' ({{val|en|Forest Hill Montgomery}}; dzimis {{dat|1874|8|22}}, miris {{dat|1947|5|7}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mo/forest-montgomery-1.html |title=Forest Montgomery Olympic Results |access-date=January 27, 2014 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201225733/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mo/forest-montgomery-1.html |archive-date=February 1, 2014 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Montgomerijs, Forests}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] a8hzk28ll666in4a8psxhh0h322rgfm 0 638237 4513484 2026-08-26T19:46:43Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Forests Montgomerijs]] 4513484 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Forests Montgomerijs]] hx30utybenumc9m0h76t4x3o7vsis4d 0 638238 4513486 2026-08-26T19:54:02Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džons Stjuarts Tritls | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''John Stewart Tritle'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Stjuarts Tritls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1871|3|22}} | dz_viet = {{vi... 4513486 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Stjuarts Tritls | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''John Stewart Tritle'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Stjuarts Tritls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1871|3|22}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Virdžinijsitija}} | mir_dat = {{dat|1947|3|7}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentpītersbērga}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons Stjuarts Tritls''' ({{val|en|John Stewart Tritle}; dzimis {{dat|1871|3|22}}, miris {{dat|1947|3|7}}) bija amerikāņu uzņēmējs un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tr/stewart-tritle-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418060954/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tr/stewart-tritle-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Stewart Tritle Olympic Results |access-date=January 27, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2793 |title=Stewart Tritle |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> [[Arizona]]s teritorijas gubernatora [[Frederiks Augusts Tritls|Frederika Augusta Tritla]] dēls. Pēc plimpiskajām spēlēm viņš kļuva par ''Westinghouse Electric Corporation'' [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]s nodaļas ģenerāldirektoru un aizgāja pensijā kā [[Pitsburga]]s biroja viceprezidents. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Hjū}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] mwu5xj133sq3zmw8lhqw9mysnt11fz0 4513513 4513486 2026-08-26T20:36:24Z Kleivas 2704 4513513 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Stjuarts Tritls | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''John Stewart Tritle'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Stjuarts Tritls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1871|3|22}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Virdžinijsitija}} | mir_dat = {{dat|1947|3|7}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentpītersbērga}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons Stjuarts Tritls''' ({{val|en|John Stewart Tritle}; dzimis {{dat|1871|3|22}}, miris {{dat|1947|3|7}}) bija amerikāņu uzņēmējs un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tr/stewart-tritle-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418060954/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tr/stewart-tritle-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Stewart Tritle Olympic Results |access-date=January 27, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2793 |title=Stewart Tritle |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> [[Arizona]]s teritorijas gubernatora [[Frederiks Augusts Tritls|Frederika Augusta Tritla]] dēls. Pēc plimpiskajām spēlēm viņš kļuva par ''Westinghouse Electric Corporation'' [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]s nodaļas ģenerāldirektoru un aizgāja pensijā kā [[Pitsburga]]s biroja viceprezidents. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tritls, Džons Stjuarts}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] j0i2h5sxpndy38bf4havsn9dut8tb47 0 638239 4513487 2026-08-26T19:54:39Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džons Stjuarts Tritls]] 4513487 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Stjuarts Tritls]] ttsxyci1dragrbxqr0z05pv5zx468l5 0 638240 4513488 2026-08-26T19:59:51Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džozefs Čārlzs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Joseph Charles'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Viljams Čārlzs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1868|2|9}} | dz_viet = {{vieta|ASV|... 4513488 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džozefs Čārlzs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Joseph Charles'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Viljams Čārlzs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1868|2|9}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Būnvilla}} | mir_dat = {{dat|1950|2|10}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džozefs Viljams Čārlzs''' ({{val|en|Joseph William Charles}}; dzimis {{dat|1868|2|9}}, miris {{dat|1950|2|10}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ch/joseph-charles-1.html |title=Joseph Charles Olympic Results |access-date=2026. gada 26. augusts |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201225857/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ch/joseph-charles-1.html |archive-date=2026. gada 26. augusts}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2750 |title=Joseph Charles |work=Olympedia |access-date=2026. gada 26. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čārlzs, Džozefs}} [[Kategorija:1868. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ri4khbs8e9uu2s3hpqk0ok7uiqjb58u 0 638241 4513489 2026-08-26T20:00:31Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džozefs Čārlzs]] 4513489 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džozefs Čārlzs]] ouyd9gkz38ievzgv70p4ktz6wp70bb2 0 638242 4513497 2026-08-26T20:11:46Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Hjū Džonss | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Merrill Smith'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Merils Nevils Smits | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|8|25}} | dz_viet = | mir_dat... 4513497 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Hjū Džonss | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Merrill Smith'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Merils Nevils Smits | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|8|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1924|3|16}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Merils Nevils Smits''' ({{val|en|Merrill Neville Smith}}; dzimis {{dat|1883|8|25}}, miris {{dat|1924|3|16}} bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sm/n-m-smith-1.html |title=N. M. Smith Olympic Results |access-date=2026. gada 26. augusts |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201232832/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sm/n-m-smith-1.html |archive-date=2026. gada 26. augusts}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2790 |title=Merrill Smith |work=Olympedia |access-date=2026. gada 26. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Smits, Nevils}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1924. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] e3hqyg73q36bunx3u9mxsdpa3j2ahki 4513498 4513497 2026-08-26T20:11:59Z Kleivas 2704 4513498 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Merils Smits | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Merrill Smith'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Merils Nevils Smits | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|8|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1924|3|16}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Merils Nevils Smits''' ({{val|en|Merrill Neville Smith}}; dzimis {{dat|1883|8|25}}, miris {{dat|1924|3|16}} bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sm/n-m-smith-1.html |title=N. M. Smith Olympic Results |access-date=2026. gada 26. augusts |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201232832/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sm/n-m-smith-1.html |archive-date=2026. gada 26. augusts}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2790 |title=Merrill Smith |work=Olympedia |access-date=2026. gada 26. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Smits, Nevils}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1924. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] toocefcathd1xvgae0vo4kve94kknr0 0 638243 4513499 2026-08-26T20:12:15Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Merils Smits]] 4513499 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Merils Smits]] 9in95nl49ml1hs6tqrfedgzimv2ra10 0 638244 4513501 2026-08-26T20:18:05Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džons Nīlijs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''John Neely'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Krosbijs Nīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|5|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Čikāga... 4513501 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Nīlijs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''John Neely'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Krosbijs Nīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|5|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1941|3|22}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons Krosbijs Nīlijs''' ({{val|en|John Crosby Neely}}; dzimis {{dat|1872|5|26}}, miris {{dat|1941|3|22}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name=sportsreference>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ne/john-neely-1.html |title=Olympic Sports – Athletes – John Neely |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130924143513/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ne/john-neely-1.html |archivedate=2013-09-24 }}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2777 |title=John Neely |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> Nīlijs mācījās [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], kur 1894. gadā absolvēja [[inženierzinātne]]s. 1914. gada 13. februārī Nīlijs, kurš tolaik bija baņķieris [[ČikāgaČikāgā]], tika sašauts un smagi ievainots laupīšanas mēģinājuma laikā.<ref>{{cite news|title=John C. Neely, Jr. Shot|url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1914/02/14/101430852.pdf|newspaper=The New York Times|date=February 14, 1914|format=PDF}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Hjū}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čikāgā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 9mr4rcpuiknlsinzxatly0398ig17pd 4513502 4513501 2026-08-26T20:18:30Z Kleivas 2704 4513502 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Nīlijs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''John Neely'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Krosbijs Nīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|5|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1941|3|22}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons Krosbijs Nīlijs''' ({{val|en|John Crosby Neely}}; dzimis {{dat|1872|5|26}}, miris {{dat|1941|3|22}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name=sportsreference>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ne/john-neely-1.html |title=Olympic Sports – Athletes – John Neely |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130924143513/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ne/john-neely-1.html |archivedate=2013-09-24 }}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2777 |title=John Neely |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> Nīlijs mācījās [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], kur 1894. gadā absolvēja [[inženierzinātne]]s. 1914. gada 13. februārī Nīlijs, kurš tolaik bija baņķieris [[Čikāga|Čikāgā]], tika sašauts un smagi ievainots laupīšanas mēģinājuma laikā.<ref>{{cite news|title=John C. Neely, Jr. Shot|url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1914/02/14/101430852.pdf|newspaper=The New York Times|date=February 14, 1914|format=PDF}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Hjū}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čikāgā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] dayfmrwhp320d0miz772dbqsi4uvjhc 4513512 4513502 2026-08-26T20:36:07Z Kleivas 2704 4513512 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Nīlijs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''John Neely'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Krosbijs Nīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|5|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1941|3|22}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons Krosbijs Nīlijs''' ({{val|en|John Crosby Neely}}; dzimis {{dat|1872|5|26}}, miris {{dat|1941|3|22}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name=sportsreference>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ne/john-neely-1.html |title=Olympic Sports – Athletes – John Neely |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130924143513/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ne/john-neely-1.html |archivedate=2013-09-24 }}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2777 |title=John Neely |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> Nīlijs mācījās [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], kur 1894. gadā absolvēja [[inženierzinātne]]s. 1914. gada 13. februārī Nīlijs, kurš tolaik bija baņķieris [[Čikāga|Čikāgā]], tika sašauts un smagi ievainots laupīšanas mēģinājuma laikā.<ref>{{cite news|title=John C. Neely, Jr. Shot|url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1914/02/14/101430852.pdf|newspaper=The New York Times|date=February 14, 1914|format=PDF}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Nīlijs, Džons}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čikāgā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] er90l4ik2q8n4e7rk7uuf0vkl0lkter 0 638245 4513503 2026-08-26T20:18:42Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džons Nīlijs]] 4513503 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Nīlijs]] 5hnjrxxr0rzw8tx25yono1z7g9f68ch 0 638246 4513505 2026-08-26T20:28:12Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Endrū Drū | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Andrew Drew'' | attēls = Andrew Drew (cropped).png | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1885}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}... 4513505 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Endrū Drū | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Andrew Drew'' | attēls = Andrew Drew (cropped).png | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1885}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1913|6|12}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Medisona}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Endrū Drū''' ({{val|en|Andrew Drew}}; dzimis {{dat|1885}}, miris {{dat|1913|6|12}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dr/andrew-drew-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418104615/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dr/andrew-drew-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Andrew Drew |accessdate=January 27, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2756 |title=Andrew Drew |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> Drū bija gaisa bona vadītājs Sentluisā, 1911. gada augustā viņš devās mācīties Raitu brāļu skolā [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā. No 1912. gada pavasara līdz 1912. gada oktobrim strādāja par lauka direktoru ''Cicero'' lidošanas laukumā Čikāgā. 1913. gada 12. jūnijā [[Lima (Ohaio)|Limā, Ohaio štatā]], viņš pacēlās gaisā ar Raita modeļa B lidmašīnu un 600 pēdu augstumā viņa degvielas tvertne eksplodēja. Drū šajā eksplozījā gāja bojā.<ref>[http://www.earlyaviators.com/edrew.htm EarlyAviators.com; Andrew Drew]</ref><ref>{{Cite news |url=https://www.newspapers.com/clip/10740211/andrew-drew-dies-from-200-fall-but/ |title=An Air Joy Ride Fatal |newspaper=The Coffeyville Daily Journal |location=Lima, Ohio |page=8 |date=June 13, 1913 |access-date=April 10, 2020 |via=Newspapers.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Hjū}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1913. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] pz1i57i1ls00zs84zoalnwdd5mw55xj 0 638247 4513509 2026-08-26T20:34:10Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džo Kaningems | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Joe Cunningham'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Leverets "Džo" Kaningens | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1867|2|26}} | dz_viet = {{vie... 4513509 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džo Kaningems | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Joe Cunningham'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Leverets "Džo" Kaningens | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1867|2|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Aberdīna, Misisipi}} | mir_dat = {{dat|1951|7|27}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Templa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džozefs Leverets "Džo" Kaningens''' ({{val|en|Joseph Leverett "Joe" Cunningham}}; dzimis {{dat|1867|2|26}}, miris {{dat|1951|7|27}} bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cu/james-cunningham-1.html |title=James Cunningham Olympic Results |accessdate=January 28, 2014 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201231140/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cu/james-cunningham-1.html |archivedate=February 1, 2014}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kaningems, Džo}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ojd3woxm5i7ry57vzlcwwp50ikw4l38 4513525 4513509 2026-08-26T23:26:13Z Tankists 100139 4513525 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džo Kaningems | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Joe Cunningham'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Leverets "Džo" Kaningens | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1867|2|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Aberdīna, Misisipi}} | mir_dat = {{dat|1951|7|27}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Templa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džozefs Leverets "Džo" Kaningens''' ({{val|en|Joseph Leverett "Joe" Cunningham}}; dzimis {{dat|1867|2|26}}, miris {{dat|1951|7|27}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cu/james-cunningham-1.html |title=James Cunningham Olympic Results |accessdate=January 28, 2014 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201231140/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cu/james-cunningham-1.html |archivedate=February 1, 2014}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kaningems, Džo}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] jyqlnqru1whlcrcs6o5ug0i8cuangji 0 638248 4513510 2026-08-26T20:34:38Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džo Kaningems]] 4513510 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Kaningems]] j4qbyehwbdnq5opz9dr7v0msj4q0cgm 3 638249 4513514 2026-08-26T20:42:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4513514 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aneteet}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 23.42 (EEST) 6cdvve5drhpj94f74vzj53fyda340ud 0 638250 4513551 2026-08-27T04:00:33Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Sigeru Isiba]] 4513551 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sigeru Isiba]] ajxfikai0bor4iafy2cqrdfa6tknuqs 0 638251 4513554 2026-08-27T04:06:32Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Alens Vests]] 4513554 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alens Vests]] 2cxpx6mef91b8qjrcvchpzxsbpiq8lx 0 638252 4513567 2026-08-27T04:39:02Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Korģes staignāju meži]] 4513567 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Korģes staignāju meži]] r7x5i8hp9jo8dq8uv2r0gchiav4g144 0 638253 4513571 2026-08-27T05:01:18Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Citas nozīmes|vieglatlēti|Liepiņa|Liepiņa}} {{Sportista infokaste | vārds = Modra Liepiņa | vārds_orig = | attēls = 20260815 2026 European Athletics Championships – Race walking 379.jpg | att_izm = | paraksts = Modra Liepiņa 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|08|2}} |... 4513571 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vieglatlēti|Liepiņa|Liepiņa}} {{Sportista infokaste | vārds = Modra Liepiņa | vārds_orig = | attēls = 20260815 2026 European Athletics Championships – Race walking 379.jpg | att_izm = | paraksts = Modra Liepiņa 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|08|2}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latviete]] | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[LSPA]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[vieglatlētika]] | disciplīna = [[soļošana]] | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Modris Liepiņš]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Modra Liepiņa''' (dzimusi '''Modra Ignate''' {{dat|1985|08|2}} [[Tukums|Tukumā]]) ir [[Latvija]]s [[vieglatlēte]], startē [[soļošana]]s sacensībās. Viņas vīrs un [[treneris]] ir [[Modris Liepiņš]], bijušais soļotājs, piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs. Modra Liepiņa ar vieglatlētiku, īpaši soļošanu nodarbojas jau kopš jaunības, tomēr tikai [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]], jau 41 gada vecumā, viņa debitēja lielās starptautiskās sacensībās. Pusmaratona soļošanas distancē ar jaunu [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] viena stunda, 48 minūtes un 58 sekundes viņa finišēja pēdējā 30. vietā (sacentās 31 sportiste, no kurām viena nefinišēja). M. Liepiņa ir arī vieglatlētikas trenere Tukuma sporta skolā. Absolvējusi [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju]]. == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[20 km soļošana]] ||align="center"| 1.44:09 || {{dat|2025|6|12|N|bez}} || {{vieta|Lietuva|Alīta}} |- | [[Pusmaratona soļošana]] ||align="center"| 1.48:58 || {{dat|2026|8|15|N|bez}} || {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Modra}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Soļotāji]] 9q8gxvue1t4s0n9cvzpd0emzthf36nc 4513572 4513571 2026-08-27T05:05:43Z Biafra 13794 +atsauces 4513572 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vieglatlēti|Liepiņa|Liepiņa}} {{Sportista infokaste | vārds = Modra Liepiņa | vārds_orig = | attēls = 20260815 2026 European Athletics Championships – Race walking 379.jpg | att_izm = | paraksts = Modra Liepiņa 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|08|2}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latviete]] | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[LSPA]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[vieglatlētika]] | disciplīna = [[soļošana]] | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Modris Liepiņš]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Modra Liepiņa''' (dzimusi '''Modra Ignate''' {{dat|1985|08|2}} [[Tukums|Tukumā]]) ir [[Latvija]]s [[vieglatlēte]], startē [[soļošana]]s sacensībās. Viņas vīrs un [[treneris]] ir [[Modris Liepiņš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/sports/sakas-2008-gada-vieglatletikas-sezona|title=Sākas 2008. gada vieglatlētikas sezona|website=neatkarīgās tukuma ziņas|access-date=2026-08-27|language=lv}}</ref> bijušais soļotājs, piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs. Modra Liepiņa ar vieglatlētiku, īpaši soļošanu nodarbojas jau kopš jaunības, tomēr tikai [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]], jau 41 gada vecumā, viņa debitēja lielās starptautiskās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/15082026-modra_liepina_debija_eiropas_cempionata_l|title=Liepiņa debijā Eiropas čempionātā labo Latvijas rekordu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-27|date=2026-08-15|language=lv}}</ref> Pusmaratona soļošanas distancē ar jaunu [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] viena stunda, 48 minūtes un 58 sekundes viņa finišēja pēdējā 30. vietā (sacentās 31 sportiste, no kurām viena nefinišēja).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/athletes/latvia/modra-ignate-14289995?utm_source=chatgpt.com|title=Modra LIEPIŅA {{!}} Profile {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2026-08-27}}</ref> M. Liepiņa ir arī vieglatlētikas trenere Tukuma sporta skolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/person/920|title=LVS {{!}} Modra Liepiņa|website=athletics.lv|access-date=2026-08-27}}</ref> Absolvējusi [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju]]. == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[20 km soļošana]] ||align="center"| 1.44:09 || {{dat|2025|6|12|N|bez}} || {{vieta|Lietuva|Alīta}} |- | [[Pusmaratona soļošana]] ||align="center"| 1.48:58 || {{dat|2026|8|15|N|bez}} || {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Modra}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Soļotāji]] d3xhqykqyi5ptpt96wd3k9hp9dlxu5z 0 638254 4513573 2026-08-27T05:06:08Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Modra Liepiņa]] 4513573 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Modra Liepiņa]] kql8uihs4bgq65r2ykzecxww215j8va 14 638255 4513597 2026-08-27T06:57:13Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Lielbritānijas līči]] [[Kategorija:Anglijas ģeogrāfija|Līči]] 4513597 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Lielbritānijas līči]] [[Kategorija:Anglijas ģeogrāfija|Līči]] 41tosjfnprw8vqkaybwesip7wa3cfl5 0 638256 4513600 2026-08-27T06:58:37Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Līgums | nosaukums = Parīzes miera līgums | oriģinālais_nosaukums = Traité de Paris | parakstīts = 1856. gada 30. marts | vieta = [[Parīze]], [[Francija]] | puses = [[Francijas Otrā impērija]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], [[Osmaņu impērija]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas karaliste]] }} '''Parīzes miera līgums''' bija [[1856. gada 30. marts|1856. gada 30. martā]] Parīze|Parī... 4513600 wikitext text/x-wiki {{Līgums | nosaukums = Parīzes miera līgums | oriģinālais_nosaukums = Traité de Paris | parakstīts = 1856. gada 30. marts | vieta = [[Parīze]], [[Francija]] | puses = [[Francijas Otrā impērija]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], [[Osmaņu impērija]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas karaliste]] }} '''Parīzes miera līgums''' bija [[1856. gada 30. marts|1856. gada 30. martā]] [[Parīze|Parīzē]] parakstīts miera līgums, ar kuru tika noslēgts [[Krimas karš]] (1853–1856). Līgums būtiski ierobežoja [[Krievijas Impērija]]s ietekmi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Krimas karš}} [[Krimas karš]] sākās 1853. gadā starp Krievijas Impēriju un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1854. gadā Osmaņu impērijas pusē karā iesaistījās [[Francijas Otrā impērija]] un [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], bet 1855. gadā tām pievienojās [[Sardīnijas karaliste]]. Galvenā karadarbība norisinājās [[Krima]]s pussalā, kur sabiedrotie aplenca Krievijas galveno Melnās jūras kara flotes bāzi [[Sevastopole|Sevastopoli]]. Pēc Sevastopoles krišanas 1855. gada septembrī Krievijas militārais stāvoklis pasliktinājās, un 1856. gada sākumā sākās miera sarunas. == Līguma noteikumi == === Melnās jūras neitralizācija === Viens no svarīgākajiem līguma noteikumiem bija [[Melnā jūra|Melnās jūras]] neitralizācija. Krievijai un Osmaņu impērijai tika aizliegts Melnajā jūrā uzturēt kara floti, būvēt arsenālus un veidot jaunus militāros nocietinājumus. Šis noteikums būtiski ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. === Teritoriālās izmaiņas === Krievija atdeva Osmaņu impērijai [[Kars]]as cietoksni un apkārtējo teritoriju, ko tā bija ieņēmusi kara laikā. Savukārt sabiedrotie atdeva Krievijai [[Sevastopole|Sevastopoli]] un citas Krievijas teritorijas, ko tie bija ieņēmuši Krimas pussalā. Krievija atteicās no [[Besarābija]]s dienvidu daļas pie [[Donava]]s. Šī teritorija tika nodota [[Moldāvijas kņaziste]]i, tādējādi Krievija zaudēja tiešu pieeju Donavas grīvai. === Donava === [[Donava]] tika atvērta starptautiskajai kuģniecībai. Tās lejtecē tika izveidota starptautiska komisija, kurai bija jānodrošina brīva kuģošana un jāuzlabo navigācijas apstākļi. === Moldāvija un Valahija === [[Moldāvijas kņaziste]] un [[Valahijas kņaziste]] saglabāja autonomiju [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. To autonomiju turpmāk garantēja arī Eiropas lielvaras. 1859. gadā abas kņazistes apvienojās, izveidojot [[Apvienotās Valahijas un Moldāvijas kņazistes|Apvienoto Valahijas un Moldāvijas kņazisti]], kas vēlāk kļuva par [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas]] pamatu. === Serbija === Lielvaras apstiprināja [[Serbijas kņaziste|Serbijas]] autonomo statusu Osmaņu impērijas sastāvā. === Ālandu salas === Saskaņā ar atsevišķu konvenciju Krievijai tika aizliegts fortificēt [[Ālandu salas]]. Šis noteikums bija nozīmīgs [[Zviedrija]]i, jo tas ierobežoja Krievijas militāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā. == Sekas == Parīzes miera līgums izbeidza Krimas karu un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. Krievijas Impērijas starptautiskais prestižs un ietekme samazinājās, savukārt Francija nostiprināja savas pozīcijas Eiropas politikā. Osmaņu impērijas teritoriālā integritāte tika atzīta par Eiropas lielvaru kopīgu interešu jautājumu. Līgums arī ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. Tomēr šis ierobežojums nebija ilgstošs. 1870. gadā Krievija paziņoja, ka vairs neuzskata sevi par saistītu ar Melnās jūras neitralizācijas noteikumiem. [[Londonas konference (1871)|Londonas konference]] 1871. gadā atzina šo noteikumu atcelšanu, un Krievija atguva tiesības uzturēt kara floti Melnajā jūrā. == Skatīt arī == * [[Krimas karš]] * [[Parīzes kongress (1856)]] * [[Sevastopoles aplenkums]] * [[Melnā jūra]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Osmaņu impērija]] * [[Londonas konference (1871)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krimas karš]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas līgumi]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas līgumi]] [[Kategorija:1856. gads]] [[Kategorija:Parīzes vēsture]] it1msdqh13s4crh4qtnjp097rmrd3kc 4513602 4513600 2026-08-27T06:59:34Z Votre Provocateur 111653 4513602 wikitext text/x-wiki '''Parīzes miera līgums''' bija 1856. gada 30. martā [[Parīze|Parīzē]] parakstīts miera līgums, ar kuru tika noslēgts [[Krimas karš]] (1853–1856). Līgums būtiski ierobežoja [[Krievijas Impērija]]s ietekmi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Krimas karš}} [[Krimas karš]] sākās 1853. gadā starp Krievijas Impēriju un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1854. gadā Osmaņu impērijas pusē karā iesaistījās [[Francijas Otrā impērija]] un [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], bet 1855. gadā tām pievienojās [[Sardīnijas karaliste]]. Galvenā karadarbība norisinājās [[Krima]]s pussalā, kur sabiedrotie aplenca Krievijas galveno Melnās jūras kara flotes bāzi [[Sevastopole|Sevastopoli]]. Pēc Sevastopoles krišanas 1855. gada septembrī Krievijas militārais stāvoklis pasliktinājās, un 1856. gada sākumā sākās miera sarunas. == Līguma noteikumi == === Melnās jūras neitralizācija === Viens no svarīgākajiem līguma noteikumiem bija [[Melnā jūra|Melnās jūras]] neitralizācija. Krievijai un Osmaņu impērijai tika aizliegts Melnajā jūrā uzturēt kara floti, būvēt arsenālus un veidot jaunus militāros nocietinājumus. Šis noteikums būtiski ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. === Teritoriālās izmaiņas === Krievija atdeva Osmaņu impērijai [[Kars]]as cietoksni un apkārtējo teritoriju, ko tā bija ieņēmusi kara laikā. Savukārt sabiedrotie atdeva Krievijai [[Sevastopole|Sevastopoli]] un citas Krievijas teritorijas, ko tie bija ieņēmuši Krimas pussalā. Krievija atteicās no [[Besarābija]]s dienvidu daļas pie [[Donava]]s. Šī teritorija tika nodota [[Moldāvijas kņaziste]]i, tādējādi Krievija zaudēja tiešu pieeju Donavas grīvai. === Donava === [[Donava]] tika atvērta starptautiskajai kuģniecībai. Tās lejtecē tika izveidota starptautiska komisija, kurai bija jānodrošina brīva kuģošana un jāuzlabo navigācijas apstākļi. === Moldāvija un Valahija === [[Moldāvijas kņaziste]] un [[Valahijas kņaziste]] saglabāja autonomiju [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. To autonomiju turpmāk garantēja arī Eiropas lielvaras. 1859. gadā abas kņazistes apvienojās, izveidojot Apvienoto Valahijas un Moldāvijas kņazisti, kas vēlāk kļuva par [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalistes]] pamatu. === Serbija === Lielvaras apstiprināja [[Serbijas kņaziste|Serbijas]] autonomo statusu Osmaņu impērijas sastāvā. === Ālandu salas === Saskaņā ar atsevišķu konvenciju Krievijai tika aizliegts fortificēt [[Ālandu salas]]. Šis noteikums bija nozīmīgs [[Zviedrija]]i, jo tas ierobežoja Krievijas militāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā. == Sekas == Parīzes miera līgums izbeidza Krimas karu un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. Krievijas Impērijas starptautiskais prestižs un ietekme samazinājās, savukārt Francija nostiprināja savas pozīcijas Eiropas politikā. Osmaņu impērijas teritoriālā integritāte tika atzīta par Eiropas lielvaru kopīgu interešu jautājumu. Līgums arī ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. Tomēr šis ierobežojums nebija ilgstošs. 1870. gadā Krievija paziņoja, ka vairs neuzskata sevi par saistītu ar Melnās jūras neitralizācijas noteikumiem. [[Londonas konference (1871)|Londonas konference]] 1871. gadā atzina šo noteikumu atcelšanu, un Krievija atguva tiesības uzturēt kara floti Melnajā jūrā. == Skatīt arī == * [[Sevastopoles aplenkums]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:1856. gads]] [[Kategorija:Parīzes vēsture]] auud05bvmrqn9ieeswl0r70l9acxspx 4513606 4513602 2026-08-27T07:00:54Z Votre Provocateur 111653 4513606 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Treaty of paris 1856.jpg|thumb|Līguma parakstītāji]] '''Parīzes miera līgums''' bija 1856. gada 30. martā [[Parīze|Parīzē]] parakstīts miera līgums, ar kuru tika noslēgts [[Krimas karš]] (1853–1856). Līgums būtiski ierobežoja [[Krievijas Impērija]]s ietekmi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Krimas karš}} [[Krimas karš]] sākās 1853. gadā starp Krievijas Impēriju un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1854. gadā Osmaņu impērijas pusē karā iesaistījās [[Francijas Otrā impērija]] un [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], bet 1855. gadā tām pievienojās [[Sardīnijas karaliste]]. Galvenā karadarbība norisinājās [[Krima]]s pussalā, kur sabiedrotie aplenca Krievijas galveno Melnās jūras kara flotes bāzi [[Sevastopole|Sevastopoli]]. Pēc Sevastopoles krišanas 1855. gada septembrī Krievijas militārais stāvoklis pasliktinājās, un 1856. gada sākumā sākās miera sarunas. == Līguma noteikumi == === Melnās jūras neitralizācija === Viens no svarīgākajiem līguma noteikumiem bija [[Melnā jūra|Melnās jūras]] neitralizācija. Krievijai un Osmaņu impērijai tika aizliegts Melnajā jūrā uzturēt kara floti, būvēt arsenālus un veidot jaunus militāros nocietinājumus. Šis noteikums būtiski ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. === Teritoriālās izmaiņas === Krievija atdeva Osmaņu impērijai [[Kars]]as cietoksni un apkārtējo teritoriju, ko tā bija ieņēmusi kara laikā. Savukārt sabiedrotie atdeva Krievijai [[Sevastopole|Sevastopoli]] un citas Krievijas teritorijas, ko tie bija ieņēmuši Krimas pussalā. Krievija atteicās no [[Besarābija]]s dienvidu daļas pie [[Donava]]s. Šī teritorija tika nodota [[Moldāvijas kņaziste]]i, tādējādi Krievija zaudēja tiešu pieeju Donavas grīvai. === Donava === [[Donava]] tika atvērta starptautiskajai kuģniecībai. Tās lejtecē tika izveidota starptautiska komisija, kurai bija jānodrošina brīva kuģošana un jāuzlabo navigācijas apstākļi. === Moldāvija un Valahija === [[Moldāvijas kņaziste]] un [[Valahijas kņaziste]] saglabāja autonomiju [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. To autonomiju turpmāk garantēja arī Eiropas lielvaras. 1859. gadā abas kņazistes apvienojās, izveidojot Apvienoto Valahijas un Moldāvijas kņazisti, kas vēlāk kļuva par [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalistes]] pamatu. === Serbija === Lielvaras apstiprināja [[Serbijas kņaziste|Serbijas]] autonomo statusu Osmaņu impērijas sastāvā. === Ālandu salas === Saskaņā ar atsevišķu konvenciju Krievijai tika aizliegts fortificēt [[Ālandu salas]]. Šis noteikums bija nozīmīgs [[Zviedrija]]i, jo tas ierobežoja Krievijas militāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā. == Sekas == Parīzes miera līgums izbeidza Krimas karu un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. Krievijas Impērijas starptautiskais prestižs un ietekme samazinājās, savukārt Francija nostiprināja savas pozīcijas Eiropas politikā. Osmaņu impērijas teritoriālā integritāte tika atzīta par Eiropas lielvaru kopīgu interešu jautājumu. Līgums arī ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. Tomēr šis ierobežojums nebija ilgstošs. 1870. gadā Krievija paziņoja, ka vairs neuzskata sevi par saistītu ar Melnās jūras neitralizācijas noteikumiem. [[Londonas konference (1871)|Londonas konference]] 1871. gadā atzina šo noteikumu atcelšanu, un Krievija atguva tiesības uzturēt kara floti Melnajā jūrā. == Skatīt arī == * [[Sevastopoles aplenkums]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:1856. gads]] [[Kategorija:Parīzes vēsture]] l4rf9sx2nn5fi0xev8509wtxd38pnu8 4513615 4513606 2026-08-27T07:06:02Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Parīzes mieras līgums]] uz [[Parīzes miera līgums]] 4513606 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Treaty of paris 1856.jpg|thumb|Līguma parakstītāji]] '''Parīzes miera līgums''' bija 1856. gada 30. martā [[Parīze|Parīzē]] parakstīts miera līgums, ar kuru tika noslēgts [[Krimas karš]] (1853–1856). Līgums būtiski ierobežoja [[Krievijas Impērija]]s ietekmi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Krimas karš}} [[Krimas karš]] sākās 1853. gadā starp Krievijas Impēriju un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1854. gadā Osmaņu impērijas pusē karā iesaistījās [[Francijas Otrā impērija]] un [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], bet 1855. gadā tām pievienojās [[Sardīnijas karaliste]]. Galvenā karadarbība norisinājās [[Krima]]s pussalā, kur sabiedrotie aplenca Krievijas galveno Melnās jūras kara flotes bāzi [[Sevastopole|Sevastopoli]]. Pēc Sevastopoles krišanas 1855. gada septembrī Krievijas militārais stāvoklis pasliktinājās, un 1856. gada sākumā sākās miera sarunas. == Līguma noteikumi == === Melnās jūras neitralizācija === Viens no svarīgākajiem līguma noteikumiem bija [[Melnā jūra|Melnās jūras]] neitralizācija. Krievijai un Osmaņu impērijai tika aizliegts Melnajā jūrā uzturēt kara floti, būvēt arsenālus un veidot jaunus militāros nocietinājumus. Šis noteikums būtiski ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. === Teritoriālās izmaiņas === Krievija atdeva Osmaņu impērijai [[Kars]]as cietoksni un apkārtējo teritoriju, ko tā bija ieņēmusi kara laikā. Savukārt sabiedrotie atdeva Krievijai [[Sevastopole|Sevastopoli]] un citas Krievijas teritorijas, ko tie bija ieņēmuši Krimas pussalā. Krievija atteicās no [[Besarābija]]s dienvidu daļas pie [[Donava]]s. Šī teritorija tika nodota [[Moldāvijas kņaziste]]i, tādējādi Krievija zaudēja tiešu pieeju Donavas grīvai. === Donava === [[Donava]] tika atvērta starptautiskajai kuģniecībai. Tās lejtecē tika izveidota starptautiska komisija, kurai bija jānodrošina brīva kuģošana un jāuzlabo navigācijas apstākļi. === Moldāvija un Valahija === [[Moldāvijas kņaziste]] un [[Valahijas kņaziste]] saglabāja autonomiju [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. To autonomiju turpmāk garantēja arī Eiropas lielvaras. 1859. gadā abas kņazistes apvienojās, izveidojot Apvienoto Valahijas un Moldāvijas kņazisti, kas vēlāk kļuva par [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalistes]] pamatu. === Serbija === Lielvaras apstiprināja [[Serbijas kņaziste|Serbijas]] autonomo statusu Osmaņu impērijas sastāvā. === Ālandu salas === Saskaņā ar atsevišķu konvenciju Krievijai tika aizliegts fortificēt [[Ālandu salas]]. Šis noteikums bija nozīmīgs [[Zviedrija]]i, jo tas ierobežoja Krievijas militāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā. == Sekas == Parīzes miera līgums izbeidza Krimas karu un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. Krievijas Impērijas starptautiskais prestižs un ietekme samazinājās, savukārt Francija nostiprināja savas pozīcijas Eiropas politikā. Osmaņu impērijas teritoriālā integritāte tika atzīta par Eiropas lielvaru kopīgu interešu jautājumu. Līgums arī ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. Tomēr šis ierobežojums nebija ilgstošs. 1870. gadā Krievija paziņoja, ka vairs neuzskata sevi par saistītu ar Melnās jūras neitralizācijas noteikumiem. [[Londonas konference (1871)|Londonas konference]] 1871. gadā atzina šo noteikumu atcelšanu, un Krievija atguva tiesības uzturēt kara floti Melnajā jūrā. == Skatīt arī == * [[Sevastopoles aplenkums]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:1856. gads]] [[Kategorija:Parīzes vēsture]] l4rf9sx2nn5fi0xev8509wtxd38pnu8 4513617 4513615 2026-08-27T07:06:12Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Parīzes miera līgums]] uz [[Parīzes miera līgums (1856)]] 4513606 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Treaty of paris 1856.jpg|thumb|Līguma parakstītāji]] '''Parīzes miera līgums''' bija 1856. gada 30. martā [[Parīze|Parīzē]] parakstīts miera līgums, ar kuru tika noslēgts [[Krimas karš]] (1853–1856). Līgums būtiski ierobežoja [[Krievijas Impērija]]s ietekmi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Krimas karš}} [[Krimas karš]] sākās 1853. gadā starp Krievijas Impēriju un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1854. gadā Osmaņu impērijas pusē karā iesaistījās [[Francijas Otrā impērija]] un [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], bet 1855. gadā tām pievienojās [[Sardīnijas karaliste]]. Galvenā karadarbība norisinājās [[Krima]]s pussalā, kur sabiedrotie aplenca Krievijas galveno Melnās jūras kara flotes bāzi [[Sevastopole|Sevastopoli]]. Pēc Sevastopoles krišanas 1855. gada septembrī Krievijas militārais stāvoklis pasliktinājās, un 1856. gada sākumā sākās miera sarunas. == Līguma noteikumi == === Melnās jūras neitralizācija === Viens no svarīgākajiem līguma noteikumiem bija [[Melnā jūra|Melnās jūras]] neitralizācija. Krievijai un Osmaņu impērijai tika aizliegts Melnajā jūrā uzturēt kara floti, būvēt arsenālus un veidot jaunus militāros nocietinājumus. Šis noteikums būtiski ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. === Teritoriālās izmaiņas === Krievija atdeva Osmaņu impērijai [[Kars]]as cietoksni un apkārtējo teritoriju, ko tā bija ieņēmusi kara laikā. Savukārt sabiedrotie atdeva Krievijai [[Sevastopole|Sevastopoli]] un citas Krievijas teritorijas, ko tie bija ieņēmuši Krimas pussalā. Krievija atteicās no [[Besarābija]]s dienvidu daļas pie [[Donava]]s. Šī teritorija tika nodota [[Moldāvijas kņaziste]]i, tādējādi Krievija zaudēja tiešu pieeju Donavas grīvai. === Donava === [[Donava]] tika atvērta starptautiskajai kuģniecībai. Tās lejtecē tika izveidota starptautiska komisija, kurai bija jānodrošina brīva kuģošana un jāuzlabo navigācijas apstākļi. === Moldāvija un Valahija === [[Moldāvijas kņaziste]] un [[Valahijas kņaziste]] saglabāja autonomiju [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. To autonomiju turpmāk garantēja arī Eiropas lielvaras. 1859. gadā abas kņazistes apvienojās, izveidojot Apvienoto Valahijas un Moldāvijas kņazisti, kas vēlāk kļuva par [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalistes]] pamatu. === Serbija === Lielvaras apstiprināja [[Serbijas kņaziste|Serbijas]] autonomo statusu Osmaņu impērijas sastāvā. === Ālandu salas === Saskaņā ar atsevišķu konvenciju Krievijai tika aizliegts fortificēt [[Ālandu salas]]. Šis noteikums bija nozīmīgs [[Zviedrija]]i, jo tas ierobežoja Krievijas militāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā. == Sekas == Parīzes miera līgums izbeidza Krimas karu un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. Krievijas Impērijas starptautiskais prestižs un ietekme samazinājās, savukārt Francija nostiprināja savas pozīcijas Eiropas politikā. Osmaņu impērijas teritoriālā integritāte tika atzīta par Eiropas lielvaru kopīgu interešu jautājumu. Līgums arī ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. Tomēr šis ierobežojums nebija ilgstošs. 1870. gadā Krievija paziņoja, ka vairs neuzskata sevi par saistītu ar Melnās jūras neitralizācijas noteikumiem. [[Londonas konference (1871)|Londonas konference]] 1871. gadā atzina šo noteikumu atcelšanu, un Krievija atguva tiesības uzturēt kara floti Melnajā jūrā. == Skatīt arī == * [[Sevastopoles aplenkums]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:1856. gads]] [[Kategorija:Parīzes vēsture]] l4rf9sx2nn5fi0xev8509wtxd38pnu8 4513652 4513617 2026-08-27T07:49:59Z Votre Provocateur 111653 4513652 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Treaty of paris 1856.jpg|thumb|Līguma parakstītāji]] '''Parīzes miera līgums''' bija 1856. gada 30. martā [[Parīze|Parīzē]] parakstīts miera līgums, ar kuru tika noslēgts [[Krimas karš]] (1853–1856). Līgums būtiski ierobežoja [[Krievijas Impērija]]s ietekmi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Krimas karš}} [[Krimas karš]] sākās 1853. gadā starp Krievijas Impēriju un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1854. gadā Osmaņu impērijas pusē karā iesaistījās [[Francijas Otrā impērija]] un [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], bet 1855. gadā tām pievienojās [[Sardīnijas karaliste]]. Galvenā karadarbība norisinājās [[Krimas pussala|Krimas pussalā]], kur sabiedrotie aplenca Krievijas galveno Melnās jūras kara flotes bāzi [[Sevastopole|Sevastopoli]]. Pēc Sevastopoles krišanas 1855. gada septembrī Krievijas militārais stāvoklis pasliktinājās, un 1856. gada sākumā sākās miera sarunas. == Līguma noteikumi == === Melnās jūras neitralizācija === Viens no svarīgākajiem līguma noteikumiem bija [[Melnā jūra|Melnās jūras]] neitralizācija. Krievijai un Osmaņu impērijai tika aizliegts Melnajā jūrā uzturēt kara floti, būvēt arsenālus un veidot jaunus militāros nocietinājumus. Šis noteikums būtiski ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. === Teritoriālās izmaiņas === Krievija atdeva Osmaņu impērijai [[Kars]]as cietoksni un apkārtējo teritoriju, ko tā bija ieņēmusi kara laikā. Savukārt sabiedrotie atdeva Krievijai [[Sevastopole|Sevastopoli]] un citas Krievijas teritorijas, ko tie bija ieņēmuši Krimas pussalā. Krievija atteicās no [[Besarābija]]s dienvidu daļas pie [[Donava]]s. Šī teritorija tika nodota [[Moldāvijas kņaziste]]i, tādējādi Krievija zaudēja tiešu pieeju Donavas grīvai. === Donava === [[Donava]] tika atvērta starptautiskajai kuģniecībai. Tās lejtecē tika izveidota starptautiska komisija, kurai bija jānodrošina brīva kuģošana un jāuzlabo navigācijas apstākļi. === Moldāvija un Valahija === [[Moldāvijas kņaziste]] un [[Valahijas kņaziste]] saglabāja autonomiju [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. To autonomiju turpmāk garantēja arī Eiropas lielvaras. 1859. gadā abas kņazistes apvienojās, izveidojot Apvienoto Valahijas un Moldāvijas kņazisti, kas vēlāk kļuva par [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalistes]] pamatu. === Serbija === Lielvaras apstiprināja [[Serbijas kņaziste|Serbijas]] autonomo statusu Osmaņu impērijas sastāvā. === Ālandu salas === Saskaņā ar atsevišķu konvenciju Krievijai tika aizliegts fortificēt [[Ālandu salas]]. Šis noteikums bija nozīmīgs [[Zviedrija]]i, jo tas ierobežoja Krievijas militāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā. == Sekas == Parīzes miera līgums izbeidza Krimas karu un uz laiku mainīja spēku līdzsvaru Eiropā. Krievijas Impērijas starptautiskais prestižs un ietekme samazinājās, savukārt Francija nostiprināja savas pozīcijas Eiropas politikā. Osmaņu impērijas teritoriālā integritāte tika atzīta par Eiropas lielvaru kopīgu interešu jautājumu. Līgums arī ierobežoja Krievijas militārās iespējas Melnās jūras reģionā. Tomēr šis ierobežojums nebija ilgstošs. 1870. gadā Krievija paziņoja, ka vairs neuzskata sevi par saistītu ar Melnās jūras neitralizācijas noteikumiem. [[Londonas konference (1871)|Londonas konference]] 1871. gadā atzina šo noteikumu atcelšanu, un Krievija atguva tiesības uzturēt kara floti Melnajā jūrā. == Skatīt arī == * [[Sevastopoles aplenkums]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:1856. gads]] [[Kategorija:Parīzes vēsture]] 5yfquw0e6a9h64pxwgpg5r1osmyzct0 14 638257 4513601 2026-08-27T06:59:17Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Lielbritānijas līči]] [[Kategorija:Velsas ģeogrāfija|Līči]] 4513601 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Lielbritānijas līči]] [[Kategorija:Velsas ģeogrāfija|Līči]] t4o9zsqde4aj1jnjfbx8lggjsd9tnvp 0 638258 4513609 2026-08-27T07:02:03Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militārais konflikts | konflikts = Sevastopoles aplenkums | daļa_no = [[Krimas karš]] | attēls = Siege of Sevastopol 1855.jpg | attēla_apraksts = Sevastopoles aplenkums | laiks = 1854. gada 17. oktobris – 1855. gada 11. septembris | vieta = [[Sevastopole]], [[Krimas pussala]] | rezultāts = Sabiedroto uzvara | puses1 = {{flag|Krievijas Impērija}} | puses2 = {{flag|Francijas Otrā impērija}}<br>{{flag|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste}}<br>{{flag|Sardīni... 4513609 wikitext text/x-wiki {{Militārais konflikts | konflikts = Sevastopoles aplenkums | daļa_no = [[Krimas karš]] | attēls = Siege of Sevastopol 1855.jpg | attēla_apraksts = Sevastopoles aplenkums | laiks = 1854. gada 17. oktobris – 1855. gada 11. septembris | vieta = [[Sevastopole]], [[Krimas pussala]] | rezultāts = Sabiedroto uzvara | puses1 = {{flag|Krievijas Impērija}} | puses2 = {{flag|Francijas Otrā impērija}}<br>{{flag|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste}}<br>{{flag|Sardīnijas karaliste}}<br>{{flag|Osmaņu impērija}} | komandieris1 = [[Aleksandrs Menšikovs]]<br>[[Vladimirs Korņilovs]]†<br>[[Pāvels Nahimovs]]† | komandieris2 = [[Fransua de Kanroberts]]<br>[[Aimable Pelisjē]]<br>[[FicRoys Somersets]] | spēks1 = aptuveni 40 000–50 000 | spēks2 = aptuveni 60 000–100 000 | zaudējumi1 = aptuveni 12 000 nogalināti un ievainoti aplenkuma laikā | zaudējumi2 = vairāk nekā 70 000 nogalināti, ievainoti un miruši no slimībām }} '''Sevastopoles aplenkums''' bija viena no svarīgākajām [[Krimas karš|Krimas kara]] (1853–1856) militārajām operācijām. Aplenkums ilga no [[1854. gada 17. oktobris|1854. gada 17. oktobra]] līdz [[1855. gada 11. septembris|1855. gada 11. septembrim]], kad Krievijas karaspēks pameta Sevastopoles dienvidu daļu. Pilsētu aplenca un uzbruka tai [[Francijas Otrā impērija]]s, [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes]], [[Osmaņu impērija]]s un [[Sardīnijas karaliste]]s spēki. Aplenkums ilga gandrīz vienpadsmit mēnešus un kļuva par vienu no ilgākajiem un asiņainākajiem Krimas kara notikumiem. Sevastopoles krišana būtiski pasliktināja [[Krievijas Impērija]]s militāro stāvokli un veicināja kara izbeigšanu. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Krimas karš}} Krimas karš sākās 1853. gadā pēc Krievijas Impērijas iebrukuma [[Donavas kņazistes|Donavas kņazistēs]], kas atradās Osmaņu impērijas suverenitātē. Pēc [[Sinopes kauja|Sinopes kaujas]] 1853. gada novembrī konfliktā aktīvāk iesaistījās Francija un Lielbritānija. 1854. gada septembrī sabiedroto karaspēks izsēdās Krimā un [[Almas kauja|Almas kaujā]] sakāva Krievijas armiju. Pēc kaujas sabiedrotie devās uz Sevastopoli — Krievijas galveno jūras spēku bāzi Melnajā jūrā. == Sevastopoles aizsardzība == Sevastopole bija nozīmīga Krievijas [[Melnās jūras flote]]s bāze un viena no svarīgākajām Krievijas militārajām pilsētām reģionā. Pilsētas aizsardzību vadīja admirāļi [[Vladimirs Korņilovs]] un [[Pāvels Nahimovs]], kā arī ģenerālleitnants [[Eduards Totlēbens]]. Pirms aplenkuma sākuma Krievijas spēki nostiprināja pilsētas aizsardzības pozīcijas. Lai nepieļautu sabiedroto flotes ieiešanu ostā, daļa Krievijas kara kuģu tika nogremdēti pie Sevastopoles ieejas. Krievijas karavīri un pilsētas iedzīvotāji izveidoja plašu nocietinājumu sistēmu, kuras svarīgākās pozīcijas atradās pilsētas dienvidu pusē. == Aplenkuma sākums == 1854. gada 17. oktobrī sabiedrotie sāka Sevastopoles bombardēšanu. Uzbrukumā piedalījās gan sauszemes artilērija, gan sabiedroto flote. Tomēr pirmais uzbrukums neizraisīja pilsētas krišanu. Krievijas aizstāvji turpināja nostiprināt nocietinājumus un atjaunot bombardēšanas laikā nodarītos bojājumus. Pēc neveiksmīgā sākotnējā uzbrukuma aplenkums pārauga ilgstošā pozīciju karā. == Inkermana kauja == [[1854. gada 5. novembris|1854. gada 5. novembrī]] Krievijas armija mēģināja pārraut aplenkumu un uzbruka sabiedroto pozīcijām [[Inkermanas kauja|Inkermanas kaujā]]. Krievijas spēki sākotnēji guva panākumus, taču sabiedrotie spēja reorganizēt savus spēkus un atvairīja uzbrukumu. Kauja beidzās ar Krievijas sakāvi un vēl vairāk apgrūtināja Sevastopoles aizstāvju stāvokli. == Aplenkuma turpinājums == 1854.–1855. gada ziemā sabiedroto armijas cieta no sliktiem apgādes apstākļiem, aukstuma un slimībām. Īpaši smagi cieta Lielbritānijas karaspēks. Situāciju vēl vairāk sarežģīja slikti ceļi un nepietiekama medicīniskā aprūpe. Šajā laikā sabiedrotie turpināja būvēt tranšejas un artilērijas pozīcijas arvien tuvāk Krievijas aizsardzības līnijām. Krievijas aizstāvji regulāri veica izbrukumus, lai traucētu sabiedroto inženierdarbus. Aplenkuma laikā notika intensīva artilērijas apšaude. Sevastopoles nocietinājumi tika vairākkārt bombardēti, taču Krievijas spēki tos pastāvīgi atjaunoja. == Malahova kurgāna ieņemšana == Izšķirošais sabiedroto uzbrukums notika [[1855. gada 8. septembris|1855. gada 8. septembrī]]. Francijas karaspēks uzbruka Sevastopoles dienvidu aizsardzības galvenajam punktam — [[Malahova kurgāns|Malahova kurgānam]]. Pēc smagas kaujas Francijas karaspēkam izdevās ieņemt Malahova kurgānu. Lielbritānijas spēki mēģināja ieņemt [[Lielais reduts|Lielo redutu]], taču uzbrukums tika atsists. Malahova kurgāna zaudēšana padarīja Sevastopoles aizsardzību neiespējamu. Naktī uz 11. septembri Krievijas karaspēks atkāpās uz pilsētas ziemeļu daļu, iznīcinot militārās būves un nogremdējot atlikušos kuģus. == Sekas == Sevastopoles krišana bija smags trieciens Krievijas Impērijai. Lai gan Krievija nezaudēja Krimas pussalu, tā zaudēja savu galveno militāro bāzi Melnajā jūrā un ievērojamu daļu Melnās jūras flotes. Pēc Sevastopoles krišanas Krievijas valdība arvien vairāk centās panākt kara izbeigšanu. 1856. gada sākumā sākās miera sarunas, kas noslēdzās ar [[Parīzes miera līgums|Parīzes miera līgumu]] 1856. gada 30. martā. Saskaņā ar līgumu [[Melnā jūra]] tika neitralizēta, un Krievijai un Osmaņu impērijai tika aizliegts tajā uzturēt kara floti. == Nozīme == Sevastopoles aplenkums kļuva par simbolu ilgstošam un industriāli modernam 19. gadsimta karam. Tajā plaši tika izmantota modernā artilērija, lauka fortifikācijas, tranšeju sistēmas, dzelzceļš un telegrāfs. Aplenkums arī parādīja medicīniskās aprūpes nozīmi karadarbībā. Lielbritānijas pusē kara laikā darbojās [[Florensa Naitingeila]], kura kļuva par vienu no modernās māszinības attīstības simboliem. == Skatīt arī == * [[Krimas karš]] * [[Almas kauja]] * [[Inkermanas kauja]] * [[Malahova kurgāna ieņemšana]] * [[Parīzes miera līgums]] * [[Sevastopole]] * [[Melnās jūras flote]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krimas karš]] [[Kategorija:Sevastopoles vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas kaujas]] [[Kategorija:Francijas kaujas]] [[Kategorija:Lielbritānijas kaujas]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas kaujas]] [[Kategorija:1854. gads]] [[Kategorija:1855. gads]] 9k8ippi688v3q3rmn54y1zicsxvrmfr 4513610 4513609 2026-08-27T07:03:27Z Votre Provocateur 111653 4513610 wikitext text/x-wiki '''Sevastopoles aplenkums''' bija viena no svarīgākajām [[Krimas karš|Krimas kara]] (1853–1856) militārajām operācijām. Aplenkums ilga no 1854. gada 17. oktobra līdz 1855. gada 11. septembrim, kad Krievijas karaspēks pameta Sevastopoles dienvidu daļu. Pilsētu aplenca un uzbruka tai [[Francijas Otrā impērija]]s, [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes]], [[Osmaņu impērija]]s un [[Sardīnijas karaliste]]s spēki. Aplenkums ilga gandrīz vienpadsmit mēnešus un kļuva par vienu no ilgākajiem un asiņainākajiem Krimas kara notikumiem. Sevastopoles krišana būtiski pasliktināja [[Krievijas Impērija]]s militāro stāvokli un veicināja kara izbeigšanu. Sevastopoles aplenkums kļuva par simbolu ilgstošam un industriāli modernam 19. gadsimta karam. Tajā plaši tika izmantota modernā artilērija, lauka fortifikācijas, tranšeju sistēmas, dzelzceļš un telegrāfs. Aplenkums arī parādīja medicīniskās aprūpes nozīmi karadarbībā. Lielbritānijas pusē kara laikā darbojās [[Florensa Naitingeila]], kura kļuva par vienu no modernās māszinības attīstības simboliem. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Krimas karš}} Krimas karš sākās 1853. gadā pēc Krievijas Impērijas iebrukuma [[Donavas kņazistes|Donavas kņazistēs]], kas atradās Osmaņu impērijas suverenitātē. Pēc [[Sinopes kauja|Sinopes kaujas]] 1853. gada novembrī konfliktā aktīvāk iesaistījās Francija un Lielbritānija. 1854. gada septembrī sabiedroto karaspēks izsēdās Krimā un [[Almas kauja|Almas kaujā]] sakāva Krievijas armiju. Pēc kaujas sabiedrotie devās uz Sevastopoli — Krievijas galveno jūras spēku bāzi Melnajā jūrā. == Sevastopoles aizsardzība == Sevastopole bija nozīmīga Krievijas Melnās jūras flotes bāze un viena no svarīgākajām Krievijas militārajām pilsētām reģionā. Pilsētas aizsardzību vadīja admirāļi [[Vladimirs Korņilovs]] un [[Pāvels Nahimovs]], kā arī ģenerālleitnants [[Eduards Totlēbens]]. Pirms aplenkuma sākuma Krievijas spēki nostiprināja pilsētas aizsardzības pozīcijas. Lai nepieļautu sabiedroto flotes ieiešanu ostā, daļa Krievijas kara kuģu tika nogremdēti pie Sevastopoles ieejas. Krievijas karavīri un pilsētas iedzīvotāji izveidoja plašu nocietinājumu sistēmu, kuras svarīgākās pozīcijas atradās pilsētas dienvidu pusē. == Aplenkuma sākums == 1854. gada 17. oktobrī sabiedrotie sāka Sevastopoles bombardēšanu. Uzbrukumā piedalījās gan sauszemes artilērija, gan sabiedroto flote. Tomēr pirmais uzbrukums neizraisīja pilsētas krišanu. Krievijas aizstāvji turpināja nostiprināt nocietinājumus un atjaunot bombardēšanas laikā nodarītos bojājumus. Pēc neveiksmīgā sākotnējā uzbrukuma aplenkums pārauga ilgstošā pozīciju karā. == Inkermana kauja == 1854. gada 5. novembrī Krievijas armija mēģināja pārraut aplenkumu un uzbruka sabiedroto pozīcijām [[Inkermanas kauja|Inkermanas kaujā]]. Krievijas spēki sākotnēji guva panākumus, taču sabiedrotie spēja reorganizēt savus spēkus un atvairīja uzbrukumu. Kauja beidzās ar Krievijas sakāvi un vēl vairāk apgrūtināja Sevastopoles aizstāvju stāvokli. == Aplenkuma turpinājums == 1854.–1855. gada ziemā sabiedroto armijas cieta no sliktiem apgādes apstākļiem, aukstuma un slimībām. Īpaši smagi cieta Lielbritānijas karaspēks. Situāciju vēl vairāk sarežģīja slikti ceļi un nepietiekama medicīniskā aprūpe. Šajā laikā sabiedrotie turpināja būvēt tranšejas un artilērijas pozīcijas arvien tuvāk Krievijas aizsardzības līnijām. Krievijas aizstāvji regulāri veica izbrukumus, lai traucētu sabiedroto inženierdarbus. Aplenkuma laikā notika intensīva artilērijas apšaude. Sevastopoles nocietinājumi tika vairākkārt bombardēti, taču Krievijas spēki tos pastāvīgi atjaunoja. == Malahova kurgāna ieņemšana == Izšķirošais sabiedroto uzbrukums notika 1855. gada 8. septembrī. Francijas karaspēks uzbruka Sevastopoles dienvidu aizsardzības galvenajam punktam — [[Malahova kurgāns|Malahova kurgānam]]. Pēc smagas kaujas Francijas karaspēkam izdevās ieņemt Malahova kurgānu. Lielbritānijas spēki mēģināja ieņemt Lielo redutu, taču uzbrukums tika atsists. Malahova kurgāna zaudēšana padarīja Sevastopoles aizsardzību neiespējamu. Naktī uz 11. septembri Krievijas karaspēks atkāpās uz pilsētas ziemeļu daļu, iznīcinot militārās būves un nogremdējot atlikušos kuģus. == Sekas == Sevastopoles krišana bija smags trieciens Krievijas Impērijai. Lai gan Krievija nezaudēja Krimas pussalu, tā zaudēja savu galveno militāro bāzi Melnajā jūrā un ievērojamu daļu Melnās jūras flotes. Pēc Sevastopoles krišanas Krievijas valdība arvien vairāk centās panākt kara izbeigšanu. 1856. gada sākumā sākās miera sarunas, kas noslēdzās ar [[Parīzes mieras līgums|Parīzes miera līgumu]] 1856. gada 30. martā. Saskaņā ar līgumu [[Melnā jūra]] tika neitralizēta, un Krievijai un Osmaņu impērijai tika aizliegts tajā uzturēt kara floti. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1854. gads]] [[Kategorija:1855. gads]] b699guzew9q3yrjmct5sq7d98klogp8 4513612 4513610 2026-08-27T07:03:53Z Votre Provocateur 111653 4513612 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Malakhov2.jpg|thumb|Sevastopoles aizsardzība]] '''Sevastopoles aplenkums''' bija viena no svarīgākajām [[Krimas karš|Krimas kara]] (1853–1856) militārajām operācijām. Aplenkums ilga no 1854. gada 17. oktobra līdz 1855. gada 11. septembrim, kad Krievijas karaspēks pameta Sevastopoles dienvidu daļu. Pilsētu aplenca un uzbruka tai [[Francijas Otrā impērija]]s, [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes]], [[Osmaņu impērija]]s un [[Sardīnijas karaliste]]s spēki. Aplenkums ilga gandrīz vienpadsmit mēnešus un kļuva par vienu no ilgākajiem un asiņainākajiem Krimas kara notikumiem. Sevastopoles krišana būtiski pasliktināja [[Krievijas Impērija]]s militāro stāvokli un veicināja kara izbeigšanu. Sevastopoles aplenkums kļuva par simbolu ilgstošam un industriāli modernam 19. gadsimta karam. Tajā plaši tika izmantota modernā artilērija, lauka fortifikācijas, tranšeju sistēmas, dzelzceļš un telegrāfs. Aplenkums arī parādīja medicīniskās aprūpes nozīmi karadarbībā. Lielbritānijas pusē kara laikā darbojās [[Florensa Naitingeila]], kura kļuva par vienu no modernās māszinības attīstības simboliem. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Krimas karš}} Krimas karš sākās 1853. gadā pēc Krievijas Impērijas iebrukuma [[Donavas kņazistes|Donavas kņazistēs]], kas atradās Osmaņu impērijas suverenitātē. Pēc [[Sinopes kauja|Sinopes kaujas]] 1853. gada novembrī konfliktā aktīvāk iesaistījās Francija un Lielbritānija. 1854. gada septembrī sabiedroto karaspēks izsēdās Krimā un [[Almas kauja|Almas kaujā]] sakāva Krievijas armiju. Pēc kaujas sabiedrotie devās uz Sevastopoli — Krievijas galveno jūras spēku bāzi Melnajā jūrā. == Sevastopoles aizsardzība == Sevastopole bija nozīmīga Krievijas Melnās jūras flotes bāze un viena no svarīgākajām Krievijas militārajām pilsētām reģionā. Pilsētas aizsardzību vadīja admirāļi [[Vladimirs Korņilovs]] un [[Pāvels Nahimovs]], kā arī ģenerālleitnants [[Eduards Totlēbens]]. Pirms aplenkuma sākuma Krievijas spēki nostiprināja pilsētas aizsardzības pozīcijas. Lai nepieļautu sabiedroto flotes ieiešanu ostā, daļa Krievijas kara kuģu tika nogremdēti pie Sevastopoles ieejas. Krievijas karavīri un pilsētas iedzīvotāji izveidoja plašu nocietinājumu sistēmu, kuras svarīgākās pozīcijas atradās pilsētas dienvidu pusē. == Aplenkuma sākums == 1854. gada 17. oktobrī sabiedrotie sāka Sevastopoles bombardēšanu. Uzbrukumā piedalījās gan sauszemes artilērija, gan sabiedroto flote. Tomēr pirmais uzbrukums neizraisīja pilsētas krišanu. Krievijas aizstāvji turpināja nostiprināt nocietinājumus un atjaunot bombardēšanas laikā nodarītos bojājumus. Pēc neveiksmīgā sākotnējā uzbrukuma aplenkums pārauga ilgstošā pozīciju karā. == Inkermana kauja == 1854. gada 5. novembrī Krievijas armija mēģināja pārraut aplenkumu un uzbruka sabiedroto pozīcijām [[Inkermanas kauja|Inkermanas kaujā]]. Krievijas spēki sākotnēji guva panākumus, taču sabiedrotie spēja reorganizēt savus spēkus un atvairīja uzbrukumu. Kauja beidzās ar Krievijas sakāvi un vēl vairāk apgrūtināja Sevastopoles aizstāvju stāvokli. == Aplenkuma turpinājums == 1854.–1855. gada ziemā sabiedroto armijas cieta no sliktiem apgādes apstākļiem, aukstuma un slimībām. Īpaši smagi cieta Lielbritānijas karaspēks. Situāciju vēl vairāk sarežģīja slikti ceļi un nepietiekama medicīniskā aprūpe. Šajā laikā sabiedrotie turpināja būvēt tranšejas un artilērijas pozīcijas arvien tuvāk Krievijas aizsardzības līnijām. Krievijas aizstāvji regulāri veica izbrukumus, lai traucētu sabiedroto inženierdarbus. Aplenkuma laikā notika intensīva artilērijas apšaude. Sevastopoles nocietinājumi tika vairākkārt bombardēti, taču Krievijas spēki tos pastāvīgi atjaunoja. == Malahova kurgāna ieņemšana == Izšķirošais sabiedroto uzbrukums notika 1855. gada 8. septembrī. Francijas karaspēks uzbruka Sevastopoles dienvidu aizsardzības galvenajam punktam — [[Malahova kurgāns|Malahova kurgānam]]. Pēc smagas kaujas Francijas karaspēkam izdevās ieņemt Malahova kurgānu. Lielbritānijas spēki mēģināja ieņemt Lielo redutu, taču uzbrukums tika atsists. Malahova kurgāna zaudēšana padarīja Sevastopoles aizsardzību neiespējamu. Naktī uz 11. septembri Krievijas karaspēks atkāpās uz pilsētas ziemeļu daļu, iznīcinot militārās būves un nogremdējot atlikušos kuģus. == Sekas == Sevastopoles krišana bija smags trieciens Krievijas Impērijai. Lai gan Krievija nezaudēja Krimas pussalu, tā zaudēja savu galveno militāro bāzi Melnajā jūrā un ievērojamu daļu Melnās jūras flotes. Pēc Sevastopoles krišanas Krievijas valdība arvien vairāk centās panākt kara izbeigšanu. 1856. gada sākumā sākās miera sarunas, kas noslēdzās ar [[Parīzes mieras līgums|Parīzes miera līgumu]] 1856. gada 30. martā. Saskaņā ar līgumu [[Melnā jūra]] tika neitralizēta, un Krievijai un Osmaņu impērijai tika aizliegts tajā uzturēt kara floti. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1854. gads]] [[Kategorija:1855. gads]] ihz8igrruvdiymlftj5pzdeo45b4m8a 0 638259 4513613 2026-08-27T07:04:51Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Donavas kņazistes''' ({{val|ro|Principatele Dunărene}}) bija kopīgs apzīmējums [[Moldāvijas kņaziste]]i un [[Valahijas kņaziste]]i — divām autonomām kņazistēm [[Donava]]s lejtecē, kuras 18. un 19. gadsimtā atradās [[Osmaņu impērija]]s vasaļatkarībā. Mūsdienās to teritorija lielākoties atbilst [[Rumānija]]s teritorijai. == Vēsture == Moldāvijas un Valahijas kņazistes izveidojās viduslaikos. Abas valstis saglabāja savu politisko un administratī... 4513613 wikitext text/x-wiki '''Donavas kņazistes''' ({{val|ro|Principatele Dunărene}}) bija kopīgs apzīmējums [[Moldāvijas kņaziste]]i un [[Valahijas kņaziste]]i — divām autonomām kņazistēm [[Donava]]s lejtecē, kuras 18. un 19. gadsimtā atradās [[Osmaņu impērija]]s vasaļatkarībā. Mūsdienās to teritorija lielākoties atbilst [[Rumānija]]s teritorijai. == Vēsture == Moldāvijas un Valahijas kņazistes izveidojās viduslaikos. Abas valstis saglabāja savu politisko un administratīvo autonomiju, bet no 15. gadsimta tās pakāpeniski nonāca Osmaņu impērijas ietekmē. Kņazistēm bija jāatzīst Osmaņu sultāna virsvara un jāmaksā nodevas, taču tās saglabāja savas valdības, likumus un pareizticīgo reliģiju. 18. un 19. gadsimtā kņazistes kļuva par nozīmīgu [[Krievijas Impērija]]s un Osmaņu impērijas sāncensības objektu. Krievija vairākkārt ieņēma to teritorijas [[Krievu–turku kari|Krievu–turku karu]] laikā un centās nostiprināt savu ietekmi reģionā. == Pēc Krimas kara == Pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] (1853–1856) Donavas kņazistu starptautiskais statuss tika mainīts. [[Parīzes miera līgums]] (1856) apstiprināja to autonomiju Osmaņu impērijas sastāvā un paredzēja Eiropas lielvaru kolektīvu garantiju. Krievija zaudēja arī [[Besarābija]]s dienvidu daļu, kas tika pievienota Moldāvijas kņazistei. 1857. gadā abās kņazistēs tika ievēlētas īpašas sapulces, kas atbalstīja to apvienošanu vienā valstī. 1858. gada [[Parīzes konvencija (1858)|Parīzes konvencija]] noteica jaunu kņazistu politisko organizāciju, vienlaikus saglabājot to atsevišķas administrācijas. 1859. gada janvārī [[Aleksandrs Joans Kuza]] tika ievēlēts par Moldāvijas valdnieku, bet vēlāk tajā pašā gadā arī par Valahijas valdnieku. Tādējādi abas kņazistes faktiski apvienojās. 1862. gadā tika izveidota vienota valdība un kopīga administrācija, un valsts kļuva pazīstama kā [[Apvienotās Valahijas un Moldāvijas kņazistes]]. 1866. gadā valsts tika pārdēvēta par [[Rumānija|Rumāniju]], bet 1881. gadā tika pasludināta [[Rumānijas Karaliste]]. == Nosaukums == Termins ''Donavas kņazistes'' galvenokārt tika izmantots diplomātiskajā un vēsturiskajā literatūrā, lai apzīmētu Moldāviju un Valahiju kā vienotu politisku reģionu. Rumāņu valodā tika lietots apzīmējums ''Principatele Dunărene''. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Moldāvijas vēsture]] [[Kategorija:Rumānijas vēsture]] 9lvspq8vunzey21nanl03j56s1xyb10 4513614 4513613 2026-08-27T07:05:22Z Votre Provocateur 111653 4513614 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rom1856-1859.png|thumb|Moldāvija un Valahija 1856.–1859. gadā]] '''Donavas kņazistes''' ({{val|ro|Principatele Dunărene}}) bija kopīgs apzīmējums [[Moldāvijas kņaziste]]i un [[Valahijas kņaziste]]i — divām autonomām kņazistēm [[Donava]]s lejtecē, kuras 18. un 19. gadsimtā atradās [[Osmaņu impērija]]s vasaļatkarībā. Mūsdienās to teritorija lielākoties atbilst [[Rumānija]]s teritorijai. == Vēsture == Moldāvijas un Valahijas kņazistes izveidojās viduslaikos. Abas valstis saglabāja savu politisko un administratīvo autonomiju, bet no 15. gadsimta tās pakāpeniski nonāca Osmaņu impērijas ietekmē. Kņazistēm bija jāatzīst Osmaņu sultāna virsvara un jāmaksā nodevas, taču tās saglabāja savas valdības, likumus un pareizticīgo reliģiju. 18. un 19. gadsimtā kņazistes kļuva par nozīmīgu [[Krievijas Impērija]]s un Osmaņu impērijas sāncensības objektu. Krievija vairākkārt ieņēma to teritorijas [[Krievu–turku kari|Krievu–turku karu]] laikā un centās nostiprināt savu ietekmi reģionā. == Pēc Krimas kara == Pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] (1853–1856) Donavas kņazistu starptautiskais statuss tika mainīts. [[Parīzes miera līgums]] (1856) apstiprināja to autonomiju Osmaņu impērijas sastāvā un paredzēja Eiropas lielvaru kolektīvu garantiju. Krievija zaudēja arī [[Besarābija]]s dienvidu daļu, kas tika pievienota Moldāvijas kņazistei. 1857. gadā abās kņazistēs tika ievēlētas īpašas sapulces, kas atbalstīja to apvienošanu vienā valstī. 1858. gada [[Parīzes konvencija (1858)|Parīzes konvencija]] noteica jaunu kņazistu politisko organizāciju, vienlaikus saglabājot to atsevišķas administrācijas. 1859. gada janvārī [[Aleksandrs Joans Kuza]] tika ievēlēts par Moldāvijas valdnieku, bet vēlāk tajā pašā gadā arī par Valahijas valdnieku. Tādējādi abas kņazistes faktiski apvienojās. 1862. gadā tika izveidota vienota valdība un kopīga administrācija, un valsts kļuva pazīstama kā [[Apvienotās Valahijas un Moldāvijas kņazistes]]. 1866. gadā valsts tika pārdēvēta par [[Rumānija|Rumāniju]], bet 1881. gadā tika pasludināta [[Rumānijas Karaliste]]. == Nosaukums == Termins ''Donavas kņazistes'' galvenokārt tika izmantots diplomātiskajā un vēsturiskajā literatūrā, lai apzīmētu Moldāviju un Valahiju kā vienotu politisku reģionu. Rumāņu valodā tika lietots apzīmējums ''Principatele Dunărene''. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Moldāvijas vēsture]] [[Kategorija:Rumānijas vēsture]] 74qgq61o672k7bzto4duifu3afkn37s 4513619 4513614 2026-08-27T07:06:29Z Votre Provocateur 111653 4513619 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rom1856-1859.png|thumb|Moldāvija un Valahija 1856.–1859. gadā]] '''Donavas kņazistes''' ({{val|ro|Principatele Dunărene}}) bija kopīgs apzīmējums [[Moldāvijas kņaziste]]i un [[Valahijas kņaziste]]i — divām autonomām kņazistēm [[Donava]]s lejtecē, kuras 18. un 19. gadsimtā atradās [[Osmaņu impērija]]s vasaļatkarībā. Mūsdienās to teritorija lielākoties atbilst [[Rumānija]]s teritorijai. == Vēsture == Moldāvijas un Valahijas kņazistes izveidojās viduslaikos. Abas valstis saglabāja savu politisko un administratīvo autonomiju, bet no 15. gadsimta tās pakāpeniski nonāca Osmaņu impērijas ietekmē. Kņazistēm bija jāatzīst Osmaņu sultāna virsvara un jāmaksā nodevas, taču tās saglabāja savas valdības, likumus un pareizticīgo reliģiju. 18. un 19. gadsimtā kņazistes kļuva par nozīmīgu [[Krievijas Impērija]]s un Osmaņu impērijas sāncensības objektu. Krievija vairākkārt ieņēma to teritorijas [[Krievu—turku kari|Krievu–turku karu]] laikā un centās nostiprināt savu ietekmi reģionā. == Pēc Krimas kara == Pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] (1853–1856) Donavas kņazistu starptautiskais statuss tika mainīts. [[Parīzes miera līgums (1856)|Parīzes miera līgums]] (1856) apstiprināja to autonomiju Osmaņu impērijas sastāvā un paredzēja Eiropas lielvaru kolektīvu garantiju. Krievija zaudēja arī [[Besarābija]]s dienvidu daļu, kas tika pievienota Moldāvijas kņazistei. 1857. gadā abās kņazistēs tika ievēlētas īpašas sapulces, kas atbalstīja to apvienošanu vienā valstī. 1858. gada Parīzes konvencija noteica jaunu kņazistu politisko organizāciju, vienlaikus saglabājot to atsevišķas administrācijas. 1859. gada janvārī [[Aleksandrs Joans Kuza]] tika ievēlēts par Moldāvijas valdnieku, bet vēlāk tajā pašā gadā arī par Valahijas valdnieku. Tādējādi abas kņazistes faktiski apvienojās. 1862. gadā tika izveidota vienota valdība un kopīga administrācija, un valsts kļuva pazīstama kā Apvienotās Valahijas un Moldāvijas kņazistes. 1866. gadā valsts tika pārdēvēta par [[Rumānija|Rumāniju]], bet 1881. gadā tika pasludināta [[Rumānijas Karaliste]]. == Nosaukums == Termins ''Donavas kņazistes'' galvenokārt tika izmantots diplomātiskajā un vēsturiskajā literatūrā, lai apzīmētu Moldāviju un Valahiju kā vienotu politisku reģionu. Rumāņu valodā tika lietots apzīmējums ''Principatele Dunărene''. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Moldāvijas vēsture]] [[Kategorija:Rumānijas vēsture]] fxilkujr0duk9khoabp9tg91w6lvjfv 4513620 4513619 2026-08-27T07:06:57Z Votre Provocateur 111653 4513620 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rom1856-1859.png|thumb|Moldāvija un Valahija 1856.–1859. gadā]] '''Donavas kņazistes''' ({{val|ro|Principatele Dunărene}}) bija kopīgs apzīmējums [[Moldāvijas kņaziste]]i un [[Valahijas kņaziste]]i — divām autonomām kņazistēm [[Donava]]s lejtecē, kuras 18. un 19. gadsimtā atradās [[Osmaņu impērija]]s vasaļatkarībā. Mūsdienās to teritorija lielākoties atbilst [[Rumānija]]s teritorijai. == Vēsture == Moldāvijas un Valahijas kņazistes izveidojās viduslaikos. Abas valstis saglabāja savu politisko un administratīvo autonomiju, bet no 15. gadsimta tās pakāpeniski nonāca Osmaņu impērijas ietekmē. Kņazistēm bija jāatzīst Osmaņu sultāna virsvara un jāmaksā nodevas, taču tās saglabāja savas valdības, likumus un pareizticīgo reliģiju. 18. un 19. gadsimtā kņazistes kļuva par nozīmīgu [[Krievijas Impērija]]s un Osmaņu impērijas sāncensības objektu. Krievija vairākkārt ieņēma to teritorijas [[Krievu—turku kari|Krievu–turku karu]] laikā un centās nostiprināt savu ietekmi reģionā. == Pēc Krimas kara == Pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] (1853–1856) Donavas kņazistu starptautiskais statuss tika mainīts. [[Parīzes miera līgums (1856)|Parīzes miera līgums]] (1856) apstiprināja to autonomiju Osmaņu impērijas sastāvā un paredzēja Eiropas lielvaru kolektīvu garantiju. Krievija zaudēja arī [[Besarābija]]s dienvidu daļu, kas tika pievienota Moldāvijas kņazistei. 1857. gadā abās kņazistēs tika ievēlētas īpašas sapulces, kas atbalstīja to apvienošanu vienā valstī. 1858. gada Parīzes konvencija noteica jaunu kņazistu politisko organizāciju, vienlaikus saglabājot to atsevišķas administrācijas. 1859. gada janvārī [[Aleksandrs Joans Kuza]] tika ievēlēts par Moldāvijas valdnieku, bet vēlāk tajā pašā gadā arī par Valahijas valdnieku. Tādējādi abas kņazistes faktiski apvienojās. 1862. gadā tika izveidota vienota valdība un kopīga administrācija, un valsts kļuva pazīstama kā Apvienotās Valahijas un Moldāvijas kņazistes. 1866. gadā valsts tika pārdēvēta par [[Rumānija|Rumāniju]], bet 1881. gadā tika pasludināta [[Rumānijas Karaliste]]. == Nosaukums == Termins ''Donavas kņazistes'' galvenokārt tika izmantots diplomātiskajā un vēsturiskajā literatūrā, lai apzīmētu Moldāviju un Valahiju kā vienotu politisku reģionu. Rumāņu valodā tika lietots apzīmējums ''Principatele Dunărene''. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rumānijas vēsture]] gcb20l9sod9gm64n56wu41zm4ng04cc 4513622 4513620 2026-08-27T07:07:18Z Votre Provocateur 111653 4513622 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rom1856-1859.png|thumb|Moldāvija un Valahija 1856.–1859. gadā]] '''Donavas kņazistes''' ({{val|ro|Principatele Dunărene}}) bija kopīgs apzīmējums [[Moldāvijas kņaziste]]i un [[Valahijas kņaziste]]i — divām autonomām kņazistēm [[Donava]]s lejtecē, kuras 18. un 19. gadsimtā atradās [[Osmaņu impērija]]s [[Vasaļvalsts|vasaļatkarībā]]. Mūsdienās to teritorija lielākoties atbilst [[Rumānija]]s teritorijai. == Vēsture == Moldāvijas un Valahijas kņazistes izveidojās viduslaikos. Abas valstis saglabāja savu politisko un administratīvo autonomiju, bet no 15. gadsimta tās pakāpeniski nonāca Osmaņu impērijas ietekmē. Kņazistēm bija jāatzīst Osmaņu sultāna virsvara un jāmaksā nodevas, taču tās saglabāja savas valdības, likumus un pareizticīgo reliģiju. 18. un 19. gadsimtā kņazistes kļuva par nozīmīgu [[Krievijas Impērija]]s un Osmaņu impērijas sāncensības objektu. Krievija vairākkārt ieņēma to teritorijas [[Krievu—turku kari|Krievu–turku karu]] laikā un centās nostiprināt savu ietekmi reģionā. == Pēc Krimas kara == Pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] (1853–1856) Donavas kņazistu starptautiskais statuss tika mainīts. [[Parīzes miera līgums (1856)|Parīzes miera līgums]] (1856) apstiprināja to autonomiju Osmaņu impērijas sastāvā un paredzēja Eiropas lielvaru kolektīvu garantiju. Krievija zaudēja arī [[Besarābija]]s dienvidu daļu, kas tika pievienota Moldāvijas kņazistei. 1857. gadā abās kņazistēs tika ievēlētas īpašas sapulces, kas atbalstīja to apvienošanu vienā valstī. 1858. gada Parīzes konvencija noteica jaunu kņazistu politisko organizāciju, vienlaikus saglabājot to atsevišķas administrācijas. 1859. gada janvārī [[Aleksandrs Joans Kuza]] tika ievēlēts par Moldāvijas valdnieku, bet vēlāk tajā pašā gadā arī par Valahijas valdnieku. Tādējādi abas kņazistes faktiski apvienojās. 1862. gadā tika izveidota vienota valdība un kopīga administrācija, un valsts kļuva pazīstama kā Apvienotās Valahijas un Moldāvijas kņazistes. 1866. gadā valsts tika pārdēvēta par [[Rumānija|Rumāniju]], bet 1881. gadā tika pasludināta [[Rumānijas Karaliste]]. == Nosaukums == Termins ''Donavas kņazistes'' galvenokārt tika izmantots diplomātiskajā un vēsturiskajā literatūrā, lai apzīmētu Moldāviju un Valahiju kā vienotu politisku reģionu. Rumāņu valodā tika lietots apzīmējums ''Principatele Dunărene''. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rumānijas vēsture]] rel5cgqp7bjre73ycccfd8m5xklzueb 0 638260 4513616 2026-08-27T07:06:02Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Parīzes mieras līgums]] uz [[Parīzes miera līgums]] 4513616 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Parīzes miera līgums]] 8j6hdr6helw1oboonom9xlccgwxi1f0 0 638261 4513618 2026-08-27T07:06:12Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Parīzes miera līgums]] uz [[Parīzes miera līgums (1856)]] 4513618 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Parīzes miera līgums (1856)]] hopzur8596cwtqxhi5itpky2frphv4i 0 638262 4513623 2026-08-27T07:08:11Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Parīzes miera līgums (1856)]] 4513623 wikitext text/x-wiki #redirect [[Parīzes miera līgums (1856)]] tbzc0silowokjq76rrr5sj8v1bahvjq 0 638263 4513624 2026-08-27T07:09:34Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Londonas konference''' jeb '''Londonas konference par Melnās jūras neitralizāciju''' bija starptautiska konference, kas notika [[Londona|Londonā]] 1871. gada martā, lai pārskatītu [[1856. gads|1856. gada]] [[Parīzes miera līgums|Parīzes miera līguma]] noteikumus par [[Melnā jūra|Melnās jūras]] neitralizāciju. Konferences rezultātā tika pieņemts [[Londonas līgums (1871)|Londonas līgums]], ar kuru tika atcelti galvenie ierobežojumi Krievijas un Osmaņu i... 4513624 wikitext text/x-wiki '''Londonas konference''' jeb '''Londonas konference par Melnās jūras neitralizāciju''' bija starptautiska konference, kas notika [[Londona|Londonā]] 1871. gada martā, lai pārskatītu [[1856. gads|1856. gada]] [[Parīzes miera līgums|Parīzes miera līguma]] noteikumus par [[Melnā jūra|Melnās jūras]] neitralizāciju. Konferences rezultātā tika pieņemts [[Londonas līgums (1871)|Londonas līgums]], ar kuru tika atcelti galvenie ierobežojumi Krievijas un [[Osmaņu impērija]]s militārajai klātbūtnei Melnajā jūrā. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Parīzes miera līgums}} Pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] noslēgtais Parīzes miera līgums noteica, ka Melnā jūra ir neitrāla. [[Krievijas Impērija]]i un Osmaņu impērijai bija aizliegts uzturēt kara floti, būvēt kara arsenālus un veidot jaunus militāros nocietinājumus Melnās jūras piekrastē. Šie ierobežojumi Krievijai bija īpaši neizdevīgi, jo tā nevarēja uzturēt pilnvērtīgu kara floti vienā no saviem svarīgākajiem jūras reģioniem. Pēc Krievijas sakāves [[Francijas–Prūsijas karš|Francijas–Prūsijas karā]] 1870.–1871. gadā Krievijas ārlietu ministrs [[Aleksandrs Gorčakovs]] 1870. gada oktobrī paziņoja, ka Krievija vairs neatzīst Parīzes miera līguma noteikumus par Melnās jūras neitralizāciju. Lielbritānija sākotnēji protestēja pret šo vienpusējo rīcību, bet piekrita jautājumu atrisināt starptautiskā konferencē. == Konference == Konference sākās Londonā 1871. gada 13. martā. Tajā piedalījās [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], [[Krievijas Impērija]], [[Francijas Otrā impērija]], [[Osmaņu impērija]], [[Austrijas–Ungārijas Impērija]] un [[Itālijas Karaliste]]. Konferencē piedalījās arī [[Vācijas Impērija]]. Sarunas galvenokārt koncentrējās uz Parīzes miera līguma 11., 13. un 14. pantu, kas noteica Melnās jūras neitralizāciju. == Londonas līgums == 1871. gada 13. martā tika parakstīts [[Londonas līgums (1871)|Londonas līgums]]. Tā galvenais rezultāts bija Melnās jūras neitralizācijas atcelšana. Krievija un Osmaņu impērija atguva tiesības uzturēt kara floti Melnajā jūrā un būvēt militāros arsenālus tās piekrastē. Vienlaikus tika saglabāts princips, ka [[Dardaneļi]] un [[Bosfors]] miera laikā bija slēgti ārvalstu kara kuģiem saskaņā ar Osmaņu impērijas noteikumiem. Līgums arī apstiprināja principu, ka neviena valsts nevar vienpusēji mainīt starptautisku līgumu noteikumus, kas attiecas uz citām lielvarām, bez šo valstu piekrišanas. == Sekas == Londonas konference bija nozīmīgs diplomātisks panākums Krievijas Impērijai. Tā atguva iespēju atjaunot savu kara floti Melnajā jūrā un nostiprināt militārās pozīcijas reģionā. Konference vienlaikus parādīja, ka pēc [[Francijas–Prūsijas karš|Francijas–Prūsijas kara]] Eiropas spēku līdzsvars bija mainījies. Francijas ietekme bija samazinājusies, bet [[Vācijas Impērija]] kļuva par nozīmīgu Eiropas lielvaru. Londonas līgums atcēla vienu no svarīgākajiem Krimas kara rezultātiem un būtiski vājināja [[Parīzes miera līgums|Parīzes miera līguma]] sistēmu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starptautiskās konferences]] [[Kategorija:1871. gads]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas vēsture]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas vēsture]] [[Kategorija:Melnās jūras vēsture]] [[Kategorija:Londonas vēsture]] [[Kategorija:Diplomātija]] tb600jjb30l9nhpqs5oktia481hg4e4 4513626 4513624 2026-08-27T07:10:04Z Votre Provocateur 111653 4513626 wikitext text/x-wiki '''Londonas konference''' jeb '''Londonas konference par Melnās jūras neitralizāciju''' bija starptautiska konference, kas notika [[Londona|Londonā]] 1871. gada martā, lai pārskatītu [[1856. gads|1856. gada]] [[Parīzes miera līgums|Parīzes miera līguma]] noteikumus par [[Melnā jūra|Melnās jūras]] neitralizāciju. Konferences rezultātā tika pieņemts Londonas līgums, ar kuru tika atcelti galvenie ierobežojumi Krievijas un [[Osmaņu impērija]]s militārajai klātbūtnei Melnajā jūrā. == Priekšvēsture == {{Galvenais|Parīzes miera līgums}} Pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] noslēgtais Parīzes miera līgums noteica, ka Melnā jūra ir neitrāla. [[Krievijas Impērija]]i un Osmaņu impērijai bija aizliegts uzturēt kara floti, būvēt kara arsenālus un veidot jaunus militāros nocietinājumus Melnās jūras piekrastē. Šie ierobežojumi Krievijai bija īpaši neizdevīgi, jo tā nevarēja uzturēt pilnvērtīgu kara floti vienā no saviem svarīgākajiem jūras reģioniem. Pēc Krievijas sakāves [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas–Prūsijas karā]] 1870.–1871. gadā Krievijas ārlietu ministrs [[Aleksandrs Gorčakovs]] 1870. gada oktobrī paziņoja, ka Krievija vairs neatzīst Parīzes miera līguma noteikumus par Melnās jūras neitralizāciju. Lielbritānija sākotnēji protestēja pret šo vienpusējo rīcību, bet piekrita jautājumu atrisināt starptautiskā konferencē. == Konference == Konference sākās Londonā 1871. gada 13. martā. Tajā piedalījās [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]], [[Krievijas Impērija]], [[Francijas Otrā impērija]], [[Osmaņu impērija]], [[Austroungārija|Austroungārijas Impērija]] un [[Itālijas Karaliste]]. Konferencē piedalījās arī [[Vācijas Impērija]]. Sarunas galvenokārt koncentrējās uz Parīzes miera līguma 11., 13. un 14. pantu, kas noteica Melnās jūras neitralizāciju. == Londonas līgums == 1871. gada 13. martā tika parakstīts Londonas līgums. Tā galvenais rezultāts bija Melnās jūras neitralizācijas atcelšana. Krievija un Osmaņu impērija atguva tiesības uzturēt kara floti Melnajā jūrā un būvēt militāros arsenālus tās piekrastē. Vienlaikus tika saglabāts princips, ka [[Dardaneļi]] un [[Bosfors]] miera laikā bija slēgti ārvalstu kara kuģiem saskaņā ar Osmaņu impērijas noteikumiem. Līgums arī apstiprināja principu, ka neviena valsts nevar vienpusēji mainīt starptautisku līgumu noteikumus, kas attiecas uz citām lielvarām, bez šo valstu piekrišanas. == Sekas == Londonas konference bija nozīmīgs diplomātisks panākums Krievijas Impērijai. Tā atguva iespēju atjaunot savu kara floti Melnajā jūrā un nostiprināt militārās pozīcijas reģionā. Konference vienlaikus parādīja, ka pēc [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas–Prūsijas kara]] Eiropas spēku līdzsvars bija mainījies. Francijas ietekme bija samazinājusies, bet [[Vācijas Impērija]] kļuva par nozīmīgu Eiropas lielvaru. Londonas līgums atcēla vienu no svarīgākajiem Krimas kara rezultātiem un būtiski vājināja [[Parīzes miera līgums|Parīzes miera līguma]] sistēmu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starptautiskās konferences]] [[Kategorija:1871. gads]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas vēsture]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas vēsture]] [[Kategorija:Melnās jūras vēsture]] [[Kategorija:Londonas vēsture]] [[Kategorija:Diplomātija]] 00txivouz0celer14qywjxsgg7q2qek 0 638264 4513625 2026-08-27T07:09:56Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Modra Liepiņa]] 4513625 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Modra Liepiņa]] kql8uihs4bgq65r2ykzecxww215j8va 0 638265 4513627 2026-08-27T07:13:24Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | d... 4513627 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = ukrainiete | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi [[2002. gada 28. jūnijs|2002. gada 28. jūnijā]] [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs [[2026. gada Francijas atklātais čempionāts|2026. gada Francijas atklātajā čempionātā]] un [[2026. gada Vimbldonas čempionāts|2026. gada Vimbldonas čempionātā]], bet dubultspēlēs [[2023. gada Austrālijas atklātais čempionāts|2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] un [[2024. gada Francijas atklātais čempionāts|2024. gada Francijas atklātajā čempionātā]]. Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu [[ITF junioru rangs|ITF junioru rangā]] un uzvarēja divos junioru [[Grand Slam]] turnīros — [[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts|2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] vienspēlēs un [[2017. gada ASV atklātais čempionāts|2017. gada ASV atklātajā čempionātā]] dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oļega Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis [[Ivans Beiko]], Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un [[Miroslavs Slavovs]], kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == Grand Slam turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros Grand Slam turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Tituli == Kostjuka ir uzvarējusi piecos WTA turnīros, no kuriem trīs uzvaras ir vienspēlēs. == Skatīt arī == * [[Ukrainas tenisa izlase]] * [[Teniss]] * [[WTA]] * [[ITF junioru tūre]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas tenisistes]] [[Kategorija:Ukrainas sportistes vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisistes 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisistes 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Grand Slam turnīru pusfinālistes]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] iho48s0wlk099tqammpzqbbnhho8hxd 4513628 4513627 2026-08-27T07:14:00Z Votre Provocateur 111653 4513628 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = ukrainiete | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru [[Grand Slam]] turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oļega Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == Grand Slam turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros Grand Slam turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Tituli == Kostjuka ir uzvarējusi piecos WTA turnīros, no kuriem trīs uzvaras ir vienspēlēs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] 03xztg27rnbqgt1am8depsh30z2xy8h 4513629 4513628 2026-08-27T07:14:29Z Votre Provocateur 111653 4513629 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = ukrainiete | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru [[Grand Slam]] turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == Grand Slam turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros Grand Slam turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Tituli == Kostjuka ir uzvarējusi piecos WTA turnīros, no kuriem trīs uzvaras ir vienspēlēs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] 36ybkjh6pwapk6e25voo3oowwfjmlct 4513630 4513629 2026-08-27T07:14:44Z Votre Provocateur 111653 4513630 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = ukrainiete | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru [[Grand Slam]] turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == Grand Slam turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros Grand Slam turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Tituli == Kostjuka ir uzvarējusi piecos WTA turnīros, no kuriem trīs uzvaras ir vienspēlēs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] g811jz6sylcvdgmkuqcvzz8pufwoq5b 4513631 4513630 2026-08-27T07:14:56Z Votre Provocateur 111653 4513631 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = ukrainiete | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru [[Grand Slam]] turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == Grand Slam turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros Grand Slam turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] o2tociuj9eowaax0p7cfs9cstwgr3z4 4513632 4513631 2026-08-27T07:15:37Z Votre Provocateur 111653 4513632 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = ukrainiete | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru [[Grand Slam]] turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''Grand Slam'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] 4yug6ll998fx78u6m3zbvjki2ycmr6q 4513633 4513632 2026-08-27T07:16:27Z Votre Provocateur 111653 4513633 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = [[ukrainiete]] | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/players/326482/marta-kostyuk|title=Marta Kostyuk {{!}} Player Stats & More – WTA Official|website=Women's Tennis Association|access-date=2026-08-27|language=en}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru [[Grand Slam]] turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''Grand Slam'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] 63watmcg177aacaqt9zk45jik4bnvva 4513634 4513633 2026-08-27T07:16:46Z Votre Provocateur 111653 4513634 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = [[ukrainiete]] | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/players/326482/marta-kostyuk|title=Marta Kostyuk {{!}} Player Stats & More – WTA Official|website=Women's Tennis Association|access-date=2026-08-27|language=en}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru ''[[Grand Slam]]'' turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''Grand Slam'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] 4aeg5dw6pi9huqe2zdzcb3i5f46lbvl 4513635 4513634 2026-08-27T07:17:05Z Votre Provocateur 111653 4513635 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marta Oļehivna Kostjuka | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = [[ukrainiete]] | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/players/326482/marta-kostyuk|title=Marta Kostyuk {{!}} Player Stats & More – WTA Official|website=Women's Tennis Association|access-date=2026-08-27|language=en}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru ''[[Grand Slam]]'' turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] dva0benzjnntvkh1s2esnbtwtjmyfjk 4513636 4513635 2026-08-27T07:17:20Z Votre Provocateur 111653 4513636 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = Марта Олегівна Костюк | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = [[ukrainiete]] | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/players/326482/marta-kostyuk|title=Marta Kostyuk {{!}} Player Stats & More – WTA Official|website=Women's Tennis Association|access-date=2026-08-27|language=en}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru ''[[Grand Slam]]'' turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] aysxlzjxfvfktnz65b21g75aywluq33 4513637 4513636 2026-08-27T07:17:35Z Votre Provocateur 111653 4513637 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = ''Марта Олегівна Костюк'' | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = [[ukrainiete]] | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/players/326482/marta-kostyuk|title=Marta Kostyuk {{!}} Player Stats & More – WTA Official|website=Women's Tennis Association|access-date=2026-08-27|language=en}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru ''[[Grand Slam]]'' turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] l2uf0lbo12x20jrmod8ap1m4fe474oc 4513638 4513637 2026-08-27T07:18:06Z Votre Provocateur 111653 4513638 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = ''Марта Олегівна Костюк'' | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = [[ukrainiete]] | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/players/326482/marta-kostyuk|title=Marta Kostyuk {{!}} Player Stats & More – WTA Official|website=Women's Tennis Association|access-date=2026-08-27|language=en}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru ''[[Grand Slam]]'' turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] f6i9or973atunp70p2oyept046y9kl6 4513639 4513638 2026-08-27T07:18:26Z Votre Provocateur 111653 4513639 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = ''Марта Олегівна Костюк'' | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = [[ukrainiete]] | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros [[Grand Slam]] turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/players/326482/marta-kostyuk|title=Marta Kostyuk {{!}} Player Stats & More – WTA Official|website=Women's Tennis Association|access-date=2026-08-27|language=en}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru ''[[Grand Slam]]'' turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Ukrainas sportisti]] [[Kategorija:Ukrainas tenisisti]] o8vseyoepyfg0w268xnpurk89fs7g44 4513640 4513639 2026-08-27T07:19:01Z Votre Provocateur 111653 4513640 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = ''Марта Олегівна Костюк'' | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = [[ukrainiete]] | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''[[Grand Slam]]'' turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/players/326482/marta-kostyuk|title=Marta Kostyuk {{!}} Player Stats & More – WTA Official|website=Women's Tennis Association|access-date=2026-08-27|language=en}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru ''[[Grand Slam]]'' turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Ukrainas sportisti]] [[Kategorija:Ukrainas tenisisti]] nqnk7a4wbyzg61nelmf70spvvk9vhpb 4513641 4513640 2026-08-27T07:19:21Z Votre Provocateur 111653 4513641 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marta Kostjuka | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Марта Олегівна Костюк'' | attēls = Marta_Kostyuk_(2023_DC_Open)_12_cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = ''Марта Олегівна Костюк'' | dz_dat = {{dat|2002|6|28}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | tautība = [[ukrainiete]] | garums = | svars = | spēlē ar = labā roka | karj ieņ = 2015 | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ukraina}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = vienspēles, dubultspēles | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = 5 | augst rangs = 16. vieta | aģenti = Sandra Žanevska | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marta Kostjuka''' ({{val|uk|Марта Олегівна Костюк}}; dzimusi 2002. gada 28. jūnijā [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[teniss|tenisiste]]. Viņa ir uzvarējusi piecos [[WTA]] turnīros, tostarp trijos vienspēļu turnīros. Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''[[Grand Slam]]'' turnīros — vienspēlēs 2026. gada Francijas atklātajā čempionātā un 2026. gada Vimbldonas čempionātā, bet dubultspēlēs 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://martakostyukfoundation.org/uk/marta-kostyuk/|title=Марта Костюк — українська професійна тенісистка|website=Marta Kostyuk Foundation|access-date=2026-08-27|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/players/326482/marta-kostyuk|title=Marta Kostyuk {{!}} Player Stats & More – WTA Official|website=Women's Tennis Association|access-date=2026-08-27|language=en}}</ref> Junioru konkurencē Kostjuka sasniedza 2. vietu ITF junioru rangā un uzvarēja divos junioru ''Grand Slam'' turnīros — 2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā vienspēlēs un 2017. gada ASV atklātajā čempionātā dubultspēlēs. == Biogrāfija == Marta Kostjuka ir viena no trim Oleha Kostjuka un Talinas Kostjukas meitām. Viņas vecāki paši nopietni nodarbojās ar tenisu un vēlāk strādāja administratīvos amatos Ukrainas tenisa klubos. Arī Martas vecākā māsa Marija nodarbojās ar tenisu un vēlāk spēlēja [[NCAA]] sacensībās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Kostjukas mātes tēvs bija matemātiķis Ivans Beiko, Ukrainas Augstskolu akadēmijas akadēmiķis. Viņas radinieku vidū ir arī profesionāli futbolisti Vadims un Miroslavs Slavovs, kā arī sporta vingrotāja Oksana Slavova. == Karjera == Kostjuka profesionālajā tenisā debitēja jaunībā un jau junioru vecumā kļuva par vienu no vadošajām savas paaudzes tenisistēm. 2017. gadā viņa uzvarēja Austrālijas atklātā čempionāta junioru vienspēlēs un ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēlēs. Pieaugušo sacensībās Kostjuka pakāpeniski nostiprinājās WTA tūrē un kļuva par vienu no vadošajām Ukrainas tenisistēm. Viņas labākais sasniegums pasaules rangā ir 16. vieta. == ''Grand Slam'' turnīri == Kostjuka ir sasniegusi pusfinālu četros ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros. Vienspēlēs viņa 2026. gadā sasniedza pusfinālu Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Dubultspēlēs viņa pusfinālu sasniedza 2023. gada Austrālijas atklātajā čempionātā un 2024. gada Francijas atklātajā čempionātā. == Olimpiskās spēles == Kostjuka ir pārstāvējusi Ukrainu divās vasaras olimpiskajās spēlēs — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gadā Tokijā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gadā Parīzē]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Ukrainas sportisti]] [[Kategorija:Ukrainas tenisisti]] 6mhmj92v2ck1vjqwljrrpa1r098m4tv 3 638266 4513654 2026-08-27T07:53:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4513654 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jean Mélenchon}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 27. augusts, plkst. 10.53 (EEST) 6iqvafyv9cur57orxhuclgd6fqow4ap 0 638267 4513692 2026-08-27T10:03:12Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Nikolajs Čheidze]] 4513692 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nikolajs Čheidze]] 9asp7oi63i92640eu8abqacriti47zc 0 638268 4513698 2026-08-27T10:22:51Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Duglass Tērners | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Douglas Turner'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet =... 4513698 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Duglass Tērners | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Douglas Turner'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Duglass Tērners''' ({{val|en|Douglas Turner}}; dzimšanas un miršanas datums ''nav zināms'') bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tu/douglas-turner-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418021535/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tu/douglas-turner-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Douglas Turner Olympic Results |access-date=January 27, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2794 |title=Douglas Turner |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tērners, Duglass}} [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] crk7az3yz8bsoog1ylj5votfnxct6po 4513700 4513698 2026-08-27T10:23:36Z Kleivas 2704 4513700 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Duglass Tērners | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Douglas Turner'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Duglass Tērners''' ({{val|en|Douglas Turner}}; dzimšanas un miršanas datums ''nav zināms'') bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tu/douglas-turner-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418021535/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tu/douglas-turner-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Douglas Turner Olympic Results |access-date=January 27, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2794 |title=Douglas Turner |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tērners, Duglass}} [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 8p931qvb65pz4ep9riypohbb2ichjt9 0 638269 4513709 2026-08-27T10:41:59Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ziloņroņi]] 4513709 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ziloņroņi]] ktzxmkpdp460jj6272attqijpw6lufd 0 638270 4513714 2026-08-27T10:55:49Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Freds Sempls | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Frederick Semple'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Freds Hamfrijs "Freds" Sempls |... 4513714 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Freds Sempls | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Frederick Semple'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Freds Hamfrijs "Freds" Sempls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|12|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1927|12|21}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|Komandu turnīrs]]}} }} '''Freds Hamfrijs "Freds" Sempls''' ({{val|en|Frederick Humphrey "Fred" Semple}}; dzimis {{dat|1872|12|24}}, miris {{dat|1927|12|21}} bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Savukārt [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|komandu golfa turnīrā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu.<ref name="sports-reference">{{web cite|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/fred-semple-1.html |title=Fred Semple |accessdate=2014-01-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201232838/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/fred-semple-1.html |archivedate=February 1, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2789 |title=Fred Semple |work=Olympedia |accessdate=2026. gada 27. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Sempls, Freds}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki golfā]] khu0nzil9xe2atzkifdvgm3065m75un 4513715 4513714 2026-08-27T10:56:11Z Kleivas 2704 4513715 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frederiks Sempls | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Frederick Semple'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Freds Hamfrijs "Freds" Sempls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|12|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1927|12|21}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|Komandu turnīrs]]}} }} '''Frederiks Hamfrijs "Freds" Sempls''' ({{val|en|Frederick Humphrey "Fred" Semple}}; dzimis {{dat|1872|12|24}}, miris {{dat|1927|12|21}} bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Savukārt [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|komandu golfa turnīrā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu.<ref name="sports-reference">{{web cite|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/fred-semple-1.html |title=Fred Semple |accessdate=2014-01-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201232838/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/fred-semple-1.html |archivedate=February 1, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2789 |title=Fred Semple |work=Olympedia |accessdate=2026. gada 27. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Sempls, Frederiks}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki golfā]] 9zaetqgrljfgyabafytt3bvfhqv0i7w 4513716 4513715 2026-08-27T10:56:21Z Kleivas 2704 Kleivas pārvietoja lapu [[Freds Sempls]] uz [[Frederiks Sempls]] 4513715 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frederiks Sempls | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Frederick Semple'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Freds Hamfrijs "Freds" Sempls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|12|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1927|12|21}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|Komandu turnīrs]]}} }} '''Frederiks Hamfrijs "Freds" Sempls''' ({{val|en|Frederick Humphrey "Fred" Semple}}; dzimis {{dat|1872|12|24}}, miris {{dat|1927|12|21}} bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Savukārt [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|komandu golfa turnīrā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu.<ref name="sports-reference">{{web cite|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/fred-semple-1.html |title=Fred Semple |accessdate=2014-01-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201232838/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/fred-semple-1.html |archivedate=February 1, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2789 |title=Fred Semple |work=Olympedia |accessdate=2026. gada 27. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Sempls, Frederiks}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki golfā]] 9zaetqgrljfgyabafytt3bvfhqv0i7w 4513723 4513716 2026-08-27T10:59:23Z Kleivas 2704 4513723 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frederiks Sempls | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Frederick Semple'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Freds Hamfrijs "Freds" Sempls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|12|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1927|12|21}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|Komandu turnīrs]]}} }} '''Frederiks Hamfrijs "Freds" Sempls''' ({{val|en|Frederick Humphrey "Fred" Semple}}; dzimis {{dat|1872|12|24}}, miris {{dat|1927|12|21}} bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Savukārt [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|komandu golfa turnīrā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu.<ref name="sports-reference">{{web cite|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/fred-semple-1.html |title=Fred Semple |accessdate=2014-01-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201232838/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/fred-semple-1.html |archivedate=February 1, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2789 |title=Fred Semple |work=Olympedia |accessdate=2026. gada 27. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Sempls, Frederiks}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki golfā]] 8w6ej42f5ov1v7e656gta17lmkimyfl 0 638271 4513717 2026-08-27T10:56:22Z Kleivas 2704 Kleivas pārvietoja lapu [[Freds Sempls]] uz [[Frederiks Sempls]] 4513717 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frederiks Sempls]] a4or3ply7njywhmg4ntxtakp8c0xicq 0 638272 4513720 2026-08-27T10:58:00Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Frederiks Sempls]] 4513720 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frederiks Sempls]] a4or3ply7njywhmg4ntxtakp8c0xicq 0 638273 4513721 2026-08-27T10:58:18Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Frederiks Sempls]] 4513721 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frederiks Sempls]] a4or3ply7njywhmg4ntxtakp8c0xicq 0 638274 4513722 2026-08-27T10:58:28Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Frederiks Sempls]] 4513722 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frederiks Sempls]] a4or3ply7njywhmg4ntxtakp8c0xicq 0 638275 4513727 2026-08-27T11:56:32Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Pūku iela''' var būt: * [[Pūku iela (Rīga)|Pūku iela]] — iela Rīgā; * [[Pūku iela (Upesciems)|Pūku iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Upesciems|Upesciemā]]. == Skatīt arī == * [[Puķu iela]] {{Ielu nosaukums}} 4513727 wikitext text/x-wiki '''Pūku iela''' var būt: * [[Pūku iela (Rīga)|Pūku iela]] — iela Rīgā; * [[Pūku iela (Upesciems)|Pūku iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Upesciems|Upesciemā]]. == Skatīt arī == * [[Puķu iela]] {{Ielu nosaukums}} 7v53b53ln0d836hwwk2cf8v2kepynej